Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ติปิฎก • Tipiṭaka / จูฬนิเทฺทส-อฎฺฐกถา • Cūḷaniddesa-aṭṭhakathā

๖. อุปสีวมาณวสุตฺตนิเทฺทสวณฺณนา

6. Upasīvamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā

๓๘. ฉเฎฺฐ อุปสีวสุเตฺต – มหนฺตโมฆนฺติ มหนฺตํ โอฆํฯ อนิสฺสิโตติ ปุคฺคลํ วา ธมฺมํ วา อนลฺลีโนฯ โน วิสหามีติ น สโกฺกมิฯ อารมฺมณนฺติ นิสฺสยํฯ ยํ นิสฺสิโตติ ยํ ธมฺมํ วา ปุคฺคลํ วา นิสฺสิโตฯ

38. Chaṭṭhe upasīvasutte – mahantamoghanti mahantaṃ oghaṃ. Anissitoti puggalaṃ vā dhammaṃ vā anallīno. No visahāmīti na sakkomi. Ārammaṇanti nissayaṃ. Yaṃ nissitoti yaṃ dhammaṃ vā puggalaṃ vā nissito.

นิเทฺทเส กาโมฆนฺติ อนาคามิมเคฺคน กาโมฆํฯ อรหตฺตมเคฺคน ภโวฆํฯ โสตาปตฺติมเคฺคน ทิโฎฺฐฆํฯ อรหตฺตมเคฺคน อวิโชฺชฆํ ตเรยฺยํฯ สกฺยกุลา ปพฺพชิโตติ ภควโต อุจฺจากุลปริทีปนวเสน วุตฺตํฯ อาลมฺพณนฺติ อวตฺถริตฺวา ฐานํฯ นิสฺสยนฺติ อลฺลียนํฯ อุปนิสฺสยนฺติ อปสฺสยนํฯ

Niddese kāmoghanti anāgāmimaggena kāmoghaṃ. Arahattamaggena bhavoghaṃ. Sotāpattimaggena diṭṭhoghaṃ. Arahattamaggena avijjoghaṃ tareyyaṃ. Sakyakulā pabbajitoti bhagavato uccākulaparidīpanavasena vuttaṃ. Ālambaṇanti avattharitvā ṭhānaṃ. Nissayanti allīyanaṃ. Upanissayanti apassayanaṃ.

๓๙. อิทานิ ยสฺมา พฺราหฺมโณ อากิญฺจญฺญายตนลาภี ตญฺจ สนฺตมฺปิ นิสฺสยํ น ชานาติฯ เตนสฺส ภควา ตญฺจ นิสฺสยํ อุตฺตริญฺจ นิยฺยานปถํ ทเสฺสโนฺต ‘‘อากิญฺจญฺญ’’นฺติ คาถมาหฯ ตตฺถ เปกฺขมาโนติ ตํ อากิญฺจญฺญายตนสมาปตฺติํ สโต สมาปชฺชิตฺวา วุฎฺฐหิตฺวา จ อนิจฺจาทิวเสน ปสฺสมาโนฯ นตฺถีติ นิสฺสายาติ ตํ ‘‘นตฺถิ กิญฺจี’’ติ ปวตฺตํ สมาปตฺติํ อารมฺมณํ กตฺวาฯ ตรสฺสุ โอฆนฺติ ตโต ปภุติ ปวตฺตาย วิปสฺสนาย ยถานุรูปํ จตุพฺพิธมฺปิ โอฆํ ตรสฺสุฯ กถาหีติ กถํกถาหิฯ ตณฺหกฺขยํ นตฺตมหาภิปสฺสาติ รตฺตินฺทิวํ นิพฺพานํ วิภูตํ กตฺวา ปสฺสฯ เอเตนสฺส ทิฎฺฐธมฺมสุขวิหารํ กเถสิฯ

39. Idāni yasmā brāhmaṇo ākiñcaññāyatanalābhī tañca santampi nissayaṃ na jānāti. Tenassa bhagavā tañca nissayaṃ uttariñca niyyānapathaṃ dassento ‘‘ākiñcañña’’nti gāthamāha. Tattha pekkhamānoti taṃ ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ sato samāpajjitvā vuṭṭhahitvā ca aniccādivasena passamāno. Natthīti nissāyāti taṃ ‘‘natthi kiñcī’’ti pavattaṃ samāpattiṃ ārammaṇaṃ katvā. Tarassu oghanti tato pabhuti pavattāya vipassanāya yathānurūpaṃ catubbidhampi oghaṃ tarassu. Kathāhīti kathaṃkathāhi. Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassāti rattindivaṃ nibbānaṃ vibhūtaṃ katvā passa. Etenassa diṭṭhadhammasukhavihāraṃ kathesi.

นิเทฺทเส ตเญฺญว วิญฺญาณํ อภาเวตีติ อากาสาลมฺพณํ กตฺวา ปวตฺตมหคฺคตวิญฺญาณํ อภาเวติ อภาวํ คเมติฯ วิภาเวตีติ วิวิธา อภาวํ คเมติฯ อนฺตรธาเปตีติ อทสฺสนํ คเมติฯ นตฺถิ กิญฺจีติ ปสฺสตีติ อนฺตมโส ภงฺคมตฺตมฺปิสฺส นตฺถีติ ปสฺสติฯ

Niddese taññeva viññāṇaṃ abhāvetīti ākāsālambaṇaṃ katvā pavattamahaggataviññāṇaṃ abhāveti abhāvaṃ gameti. Vibhāvetīti vividhā abhāvaṃ gameti. Antaradhāpetīti adassanaṃ gameti. Natthi kiñcīti passatīti antamaso bhaṅgamattampissa natthīti passati.

๔๐. อิทานิ ‘‘กาเม ปหายา’’ติ สุตฺวา วิกฺขมฺภนวเสน อตฺตนา ปหีเน กาเม สมฺปสฺสมาโน ‘‘สเพฺพสู’’ติ คาถมาหฯ ตตฺถ หิตฺวา มญฺญนฺติ อญฺญํ ตโต เหฎฺฐา ฉพฺพิธมฺปิ สมาปตฺติํ หิตฺวาฯ สญฺญาวิโมเกฺข ปรเมติ สตฺตสุ สญฺญาวิโมเกฺขสุ อุตฺตเม อากิญฺจญฺญายตเนฯ ติเฎฺฐ นุ โส ตตฺถ อนานุยายีติ โส ปุคฺคโล ตตฺถ อากิญฺจญฺญายตนพฺรหฺมโลเก อวิคจฺฉมาโน ติเฎฺฐยฺย นูติ ปุจฺฉติฯ

40. Idāni ‘‘kāme pahāyā’’ti sutvā vikkhambhanavasena attanā pahīne kāme sampassamāno ‘‘sabbesū’’ti gāthamāha. Tattha hitvāmaññanti aññaṃ tato heṭṭhā chabbidhampi samāpattiṃ hitvā. Saññāvimokkhe parameti sattasu saññāvimokkhesu uttame ākiñcaññāyatane. Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyīti so puggalo tattha ākiñcaññāyatanabrahmaloke avigacchamāno tiṭṭheyya nūti pucchati.

นิเทฺทเส อวิจฺจมาโนติ อวิยุชฺชมาโนฯ อวิคจฺฉมาโนติ วิโยคํ อนาปชฺชมาโนฯ อนนฺตรธายมาโนติ อนฺตรธานํ อนาปชฺชมาโนฯ อปริหายมาโนติ อนนฺตรา ปริหานํ อนาปชฺชมาโนฯ

Niddese aviccamānoti aviyujjamāno. Avigacchamānoti viyogaṃ anāpajjamāno. Anantaradhāyamānoti antaradhānaṃ anāpajjamāno. Aparihāyamānoti anantarā parihānaṃ anāpajjamāno.

๔๑-๒. อถสฺส ภควา สฎฺฐิกปฺปสหสฺสมตฺตกํเยว ฐานํ อนุชานโนฺต จตุตฺถํ คาถมาหฯ เอวํ ตสฺส ตตฺถ ฐานํ สุตฺวา อิทานิสฺส สสฺสตุเจฺฉทภาวํ ปุจฺฉโนฺต ‘‘ติเฎฺฐ เจ’’ติ คาถมาหฯ ตตฺถ ปูคมฺปิ วสฺสานนฺติ อเนกสงฺขฺยมฺปิ วสฺสานํ, คณนราสินฺติ อโตฺถฯ ‘‘ปูคมฺปิ วสฺสานี’’ติปิ ปาโฐฯ ตตฺถ วิภตฺติพฺยตฺตเยน สามิวจนสฺส ปจฺจตฺตวจนํ กาตพฺพํ, ปูคนฺติ วา เอตสฺส พหูนีติ อโตฺถ วตฺตโพฺพฯ ‘‘ปูคานี’’ติ วาปิ ปฐนฺติ, ปุริมปาโฐเยว สพฺพสุนฺทโรฯ ตเตฺถว โส สีติ สิยา วิมุโตฺตติ โส ปุคฺคโล ตเตฺถวากิญฺจญฺญายตเน นานาทุเกฺขหิ วิมุโตฺต สีติภาวปฺปโตฺต ภเวยฺย, นิพฺพานปฺปโตฺต สสฺสโต หุตฺวา ติเฎฺฐยฺยาติ อธิปฺปาโยฯ จเวถ วิญฺญาณํ ตถาวิธสฺสาติ ‘‘อุทาหุ ตถาวิธสฺส วิญฺญาณํ อนุปาทาย ปรินิพฺพาเยยฺยา’’ติ อุเจฺฉทํ ปุจฺฉติ, ‘‘ปฎิสนฺธิคฺคหณตฺถํ วาปิ ภเวยฺยา’’ติ ปฎิสนฺธิมฺปิ ตสฺส ปุจฺฉติฯ

41-2. Athassa bhagavā saṭṭhikappasahassamattakaṃyeva ṭhānaṃ anujānanto catutthaṃ gāthamāha. Evaṃ tassa tattha ṭhānaṃ sutvā idānissa sassatucchedabhāvaṃ pucchanto ‘‘tiṭṭhe ce’’ti gāthamāha. Tattha pūgampi vassānanti anekasaṅkhyampi vassānaṃ, gaṇanarāsinti attho. ‘‘Pūgampi vassānī’’tipi pāṭho. Tattha vibhattibyattayena sāmivacanassa paccattavacanaṃ kātabbaṃ, pūganti vā etassa bahūnīti attho vattabbo. ‘‘Pūgānī’’ti vāpi paṭhanti, purimapāṭhoyeva sabbasundaro. Tattheva so sīti siyā vimuttoti so puggalo tatthevākiñcaññāyatane nānādukkhehi vimutto sītibhāvappatto bhaveyya, nibbānappatto sassato hutvā tiṭṭheyyāti adhippāyo. Cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassāti ‘‘udāhu tathāvidhassa viññāṇaṃ anupādāya parinibbāyeyyā’’ti ucchedaṃ pucchati, ‘‘paṭisandhiggahaṇatthaṃ vāpi bhaveyyā’’ti paṭisandhimpi tassa pucchati.

ตสฺส วิญฺญาณํ จเวยฺยาติ ตสฺส อากิญฺจญฺญายตเน อุปฺปนฺนสฺส วิญฺญาณํ จุติํ ปาปุเณยฺยฯ อุจฺฉิเชฺชยฺยาติ อุเจฺฉทํ ภเวยฺยฯ วินเสฺสยฺยาติ วินาสํ ปาปุเณยฺยฯ น ภเวยฺยาติ อภาวํ คเมยฺยฯ อุปปนฺนสฺสาติ ปฎิสนฺธิวเสน อุปปนฺนสฺสฯ

Tassa viññāṇaṃ caveyyāti tassa ākiñcaññāyatane uppannassa viññāṇaṃ cutiṃ pāpuṇeyya. Ucchijjeyyāti ucchedaṃ bhaveyya. Vinasseyyāti vināsaṃ pāpuṇeyya. Na bhaveyyāti abhāvaṃ gameyya. Upapannassāti paṭisandhivasena upapannassa.

๔๓. อถสฺส ภควา อุเจฺฉทสสฺสตํ อนุปคมฺม ตตฺถุปปนฺนสฺส อริยสาวกสฺส อนุปาทาย ปรินิพฺพานํ ทเสฺสโนฺต ‘‘อจฺจี ยถา’’ติ คาถมาหฯ ตตฺถ อตฺถํ ปเลตีติ อตฺถํ คจฺฉติฯ น อุเปติ สงฺขนฺติ ‘‘อสุกํ นาม ทิสํ คโต’’ติ โวหารํ น คจฺฉติฯ เอวํ มุนี นามกายา วิมุโตฺตติ เอวํ ตตฺถ อุปฺปโนฺน เสกฺขมุนิ ปกติยา ปุเพฺพว รูปกายา วิมุโตฺต, ตตฺถ จตุตฺถมคฺคํ นิพฺพเตฺตตฺวา ธมฺมกายสฺส ปริญฺญาตตฺตา ปุน นามกายาปิ วิมุโตฺต อุภโตภาควิมุโตฺต ขีณาสโว หุตฺวา อนุปาทานิพฺพานสงฺขาตํ อตฺถํ ปเลติ น อุเปติ สงฺขํ ‘‘ขตฺติโย วา พฺราหฺมโณ วา’’ติ เอวมาทิกํฯ

43. Athassa bhagavā ucchedasassataṃ anupagamma tatthupapannassa ariyasāvakassa anupādāya parinibbānaṃ dassento ‘‘accī yathā’’ti gāthamāha. Tattha atthaṃ paletīti atthaṃ gacchati. Na upeti saṅkhanti ‘‘asukaṃ nāma disaṃ gato’’ti vohāraṃ na gacchati. Evaṃ munī nāmakāyā vimuttoti evaṃ tattha uppanno sekkhamuni pakatiyā pubbeva rūpakāyā vimutto, tattha catutthamaggaṃ nibbattetvā dhammakāyassa pariññātattā puna nāmakāyāpi vimutto ubhatobhāgavimutto khīṇāsavo hutvā anupādānibbānasaṅkhātaṃ atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ ‘‘khattiyo vā brāhmaṇo vā’’ti evamādikaṃ.

นิเทฺทเส ขิตฺตาติ จลิตาฯ อุกฺขิตฺตาติ อติจลิตาฯ นุนฺนาติ ปโปฺผฎิยาฯ ปณุนฺนาติ ทูรีกตาฯ ขมฺภิตาติ ปฎิกฺกมาปิตาฯ วิกฺขมฺภิตาติ น สนฺติเก กตาฯ

Niddese khittāti calitā. Ukkhittāti aticalitā. Nunnāti papphoṭiyā. Paṇunnāti dūrīkatā. Khambhitāti paṭikkamāpitā. Vikkhambhitāti na santike katā.

๔๔. อิทานิ ‘‘อตฺถํ ปเลตี’’ติ สุตฺวา ตสฺส โยนิโส อตฺถมสลฺลเกฺขโนฺต ‘‘อตฺถงฺคโต โส’’ติ คาถมาหฯ ตสฺสโตฺถ – โส อตฺถงฺคโต อุทาหุ นตฺถิ, อุทาหุ เว สสฺสติยา สสฺสตภาเวน อโรโค อวิปริณามธโมฺม โสติ เอวํ ตํ เม มุนี สาธุ พฺยากโรหิฯ กิํการณา? ตถา หิ เต วิทิโต เอส ธโมฺมติฯ

44. Idāni ‘‘atthaṃ paletī’’ti sutvā tassa yoniso atthamasallakkhento ‘‘atthaṅgato so’’ti gāthamāha. Tassattho – so atthaṅgato udāhu natthi, udāhu ve sassatiyā sassatabhāvena arogo avipariṇāmadhammo soti evaṃ taṃ me munī sādhu byākarohi. Kiṃkāraṇā? Tathā hi te vidito esa dhammoti.

นิเทฺทเส นิรุโทฺธติ นิโรธํ ปโตฺตฯ อุจฺฉิโนฺนติ อุจฺฉินฺนสนฺตาโนฯ วินโฎฺฐติ วินาสํ ปโตฺตฯ

Niddese niruddhoti nirodhaṃ patto. Ucchinnoti ucchinnasantāno. Vinaṭṭhoti vināsaṃ patto.

๔๕. อถสฺส ภควา ตถา อวตฺตพฺพตํ ทเสฺสโนฺต ‘‘อตฺถงฺคตสฺสา’’ติ คาถมาหฯ ตตฺถ อตฺถงฺคตสฺสาติ อนุปาทาปรินิพฺพุตสฺสฯ น ปมาณมตฺถีติ รูปาทิปมาณํ นตฺถิฯ เยน นํ วชฺชุนฺติ เยน ราคาทินา นํ วเทยฺยุํฯ สเพฺพสุ ธเมฺมสูติ สเพฺพสุ ขนฺธาทิธเมฺมสุฯ

45. Athassa bhagavā tathā avattabbataṃ dassento ‘‘atthaṅgatassā’’ti gāthamāha. Tattha atthaṅgatassāti anupādāparinibbutassa. Na pamāṇamatthīti rūpādipamāṇaṃ natthi. Yena naṃ vajjunti yena rāgādinā naṃ vadeyyuṃ. Sabbesu dhammesūti sabbesu khandhādidhammesu.

นิเทฺทเส อธิวจนานิ จาติ สิริวฑฺฒโก ธนวฑฺฒโกติอาทโย หิ วจนมตฺตํเยว อธิการํ กตฺวา ปวตฺตา อธิวจนา นามฯ อธิวจนานํ ปถา อธิวจนปถา นามฯ ‘‘อภิสงฺขโรนฺตีติ โข, ภิกฺขเว, ตสฺมา สงฺขารา’’ติ (สํ. นิ. ๓.๗๙) เอวํ นิทฺธาริตฺวา สเหตุกํ กตฺวา วุจฺจมานา อภิลาปา นิรุตฺติ นามฯ นิรุตฺตีนํ ปถา นิรุตฺติปถา นามฯ ‘‘ตโกฺก วิตโกฺก สงฺกโปฺป’’ติ (ธ. ส. ๗) เอวํ เตน เตน ปกาเรน ปญฺญาปนโต ปญฺญตฺติ นามฯ ปญฺญตฺตีนํ ปถา ปญฺญตฺติปถา (ธ. ส. อฎฺฐ. ๑๐๑-๑๐๘) นามฯ เสสํ สพฺพตฺถ ปากฎเมวฯ

Niddese adhivacanāni cāti sirivaḍḍhako dhanavaḍḍhakotiādayo hi vacanamattaṃyeva adhikāraṃ katvā pavattā adhivacanā nāma. Adhivacanānaṃ pathā adhivacanapathā nāma. ‘‘Abhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā saṅkhārā’’ti (saṃ. ni. 3.79) evaṃ niddhāritvā sahetukaṃ katvā vuccamānā abhilāpā nirutti nāma. Niruttīnaṃ pathā niruttipathā nāma. ‘‘Takko vitakko saṅkappo’’ti (dha. sa. 7) evaṃ tena tena pakārena paññāpanato paññatti nāma. Paññattīnaṃ pathā paññattipathā (dha. sa. aṭṭha. 101-108) nāma. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.

เอวํ ภควา อิทมฺปิ สุตฺตํ อรหตฺตนิกูเฎเนว เทเสสิ, เทสนาปริโยสาเน จ วุตฺตสทิโสว ธมฺมาภิสมโย อโหสีติฯ

Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca vuttasadisova dhammābhisamayo ahosīti.

สทฺธมฺมปฺปโชฺชติกาย จูฬนิเทฺทส-อฎฺฐกถาย

Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya

อุปสีวมาณวสุตฺตนิเทฺทสวณฺณนา นิฎฺฐิตาฯ

Upasīvamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.







Related texts:



ติปิฎก (มูล) • Tipiṭaka (Mūla) / สุตฺตปิฎก • Suttapiṭaka / ขุทฺทกนิกาย • Khuddakanikāya / จูฬนิเทฺทสปาฬิ • Cūḷaniddesapāḷi
๖. อุปสีวมาณวปุจฺฉา • 6. Upasīvamāṇavapucchā
๖. อุปสีวมาณวปุจฺฉานิเทฺทโส • 6. Upasīvamāṇavapucchāniddeso


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact