Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā

[೧೬೦] ೧೦. ವಿನೀಲಜಾತಕವಣ್ಣನಾ

[160] 10. Vinīlajātakavaṇṇanā

ಏವಮೇವ ನೂನ ರಾಜಾನನ್ತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ವೇಳುವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ದೇವದತ್ತಸ್ಸ ಸುಗತಾಲಯಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ದೇವದತ್ತೇ ಹಿ ಗಯಾಸೀಸಗತಾನಂ ದ್ವಿನ್ನಂ ಅಗ್ಗಸಾವಕಾನಂ ಸುಗತಾಲಯಂ ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ನಿಪನ್ನೇ ಉಭೋಪಿ ಥೇರಾ ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ನಿಸ್ಸಿತಕೇ ಆದಾಯ ವೇಳುವನಂ ಅಗಮಿಂಸು। ತೇ ಸತ್ಥಾರಾ ‘‘ಸಾರಿಪುತ್ತ, ದೇವದತ್ತೋ ತುಮ್ಹೇ ದಿಸ್ವಾ ಕಿಂ ಅಕಾಸೀ’’ತಿ ಪುಟ್ಠಾ ‘‘ಭನ್ತೇ, ಸುಗತಾಲಯಂ ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ಮಹಾವಿನಾಸಂ ಪಾಪುಣೀ’’ತಿ ಆರೋಚೇಸುಂ। ಸತ್ಥಾ ‘‘ನ ಖೋ, ಸಾರಿಪುತ್ತ, ದೇವದತ್ತೋ ಇದಾನೇವ ಮಮ ಅನುಕಿರಿಯಂ ಕರೋನ್ತೋ ವಿನಾಸಂ ಪತ್ತೋ, ಪುಬ್ಬೇಪಿ ಪಾಪುಣಿಯೇವಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಥೇರೇಹಿ ಯಾಚಿತೋ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।

Evameva nūna rājānanti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattassa sugatālayaṃ ārabbha kathesi. Devadatte hi gayāsīsagatānaṃ dvinnaṃ aggasāvakānaṃ sugatālayaṃ dassetvā nipanne ubhopi therā dhammaṃ desetvā attano nissitake ādāya veḷuvanaṃ agamiṃsu. Te satthārā ‘‘sāriputta, devadatto tumhe disvā kiṃ akāsī’’ti puṭṭhā ‘‘bhante, sugatālayaṃ dassetvā mahāvināsaṃ pāpuṇī’’ti ārocesuṃ. Satthā ‘‘na kho, sāriputta, devadatto idāneva mama anukiriyaṃ karonto vināsaṃ patto, pubbepi pāpuṇiyevā’’ti vatvā therehi yācito atītaṃ āhari.

ಅತೀತೇ ವಿದೇಹರಟ್ಠೇ ಮಿಥಿಲಾಯಂ ವಿದೇಹರಾಜೇ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತೇ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ತಸ್ಸ ಅಗ್ಗಮಹೇಸಿಯಾ ಕುಚ್ಛಿಮ್ಹಿ ನಿಬ್ಬತ್ತಿ। ಸೋ ವಯಪ್ಪತ್ತೋ ತಕ್ಕಸಿಲಾಯಂ ಸಬ್ಬಸಿಪ್ಪಾನಿ ಉಗ್ಗಣ್ಹಿತ್ವಾ ಪಿತು ಅಚ್ಚಯೇನ ರಜ್ಜೇ ಪತಿಟ್ಠಾಸಿ। ತದಾ ಏಕಸ್ಸ ಸುವಣ್ಣಹಂಸರಾಜಸ್ಸ ಗೋಚರಭೂಮಿಯಂ ಕಾಕಿಯಾ ಸದ್ಧಿಂ ಸಂವಾಸೋ ಅಹೋಸಿ। ಸಾ ಪುತ್ತಂ ವಿಜಾಯಿ। ಸೋ ನೇವ ಮಾತುಪತಿರೂಪಕೋ ಅಹೋಸಿ, ನ ಪಿತು। ಅಥಸ್ಸ ವಿನೀಲಕಧಾತುಕತ್ತಾ ‘‘ವಿನೀಲಕೋ’’ತ್ವೇವ ನಾಮಂ ಅಕಂಸು। ಹಂಸರಾಜಾ ಅಭಿಣ್ಹಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಪುತ್ತಂ ಪಸ್ಸತಿ। ಅಪರೇ ಪನಸ್ಸ ದ್ವೇ ಹಂಸಪೋತಕಾ ಪುತ್ತಾ ಅಹೇಸುಂ। ತೇ ಪಿತರಂ ಅಭಿಣ್ಹಂ ಮನುಸ್ಸಪಥಂ ಗಚ್ಛನ್ತಂ ದಿಸ್ವಾ ಪುಚ್ಛಿಂಸು – ‘‘ತಾತ, ತುಮ್ಹೇ ಕಸ್ಮಾ ಅಭಿಣ್ಹಂ ಮನುಸ್ಸಪಥಂ ಗಚ್ಛಥಾ’’ತಿ? ‘‘ತಾತಾ, ಏಕಾಯ ಮೇ ಕಾಕಿಯಾ ಸದ್ಧಿಂ ಸಂವಾಸಮನ್ವಾಯ ಏಕೋ ಪುತ್ತೋ ಜಾತೋ, ‘ವಿನೀಲಕೋ’ತಿಸ್ಸ ನಾಮಂ, ತಮಹಂ ದಟ್ಠುಂ ಗಚ್ಛಾಮೀ’’ತಿ। ‘‘ಕಹಂ ಪನೇತೇ ವಸನ್ತೀ’’ತಿ? ‘‘ವಿದೇಹರಟ್ಠೇ ಮಿಥಿಲಾಯ ಅವಿದೂರೇ ಅಸುಕಸ್ಮಿಂ ನಾಮ ಠಾನೇ ಏಕಸ್ಮಿಂ ತಾಲಗ್ಗೇ ವಸನ್ತೀ’’ತಿ। ‘‘ತಾತ, ಮನುಸ್ಸಪಥೋ ನಾಮ ಸಾಸಙ್ಕೋ ಸಪ್ಪಟಿಭಯೋ, ತುಮ್ಹೇ ಮಾ ಗಚ್ಛಥ, ಮಯಂ ಗನ್ತ್ವಾ ತಂ ಆನೇಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ದ್ವೇ ಹಂಸಪೋತಕಾ ಪಿತರಾ ಆಚಿಕ್ಖಿತಸಞ್ಞಾಯ ತತ್ಥ ಗನ್ತ್ವಾ ತಂ ವಿನೀಲಕಂ ಏಕಸ್ಮಿಂ ದಣ್ಡಕೇ ನಿಸೀದಾಪೇತ್ವಾ ಮುಖತುಣ್ಡಕೇನ ದಣ್ಡಕೋಟಿಯಂ ಡಂಸಿತ್ವಾ ಮಿಥಿಲಾನಗರಮತ್ಥಕೇನ ಪಾಯಿಂಸು। ತಸ್ಮಿಂ ಖಣೇ ವಿದೇಹರಾಜಾ ಸಬ್ಬಸೇತಚತುಸಿನ್ಧವಯುತ್ತರಥವರೇ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ನಗರಂ ಪದಕ್ಖಿಣಂ ಕರೋತಿ। ವಿನೀಲಕೋ ತಂ ದಿಸ್ವಾ ಚಿನ್ತೇಸಿ – ‘‘ಮಯ್ಹಂ ವಿದೇಹರಞ್ಞಾ ಕಿಂ ನಾನಾಕಾರಣಂ, ಏಸ ಚತುಸಿನ್ಧವಯುತ್ತರಥೇ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ನಗರಂ ಅನುಸಞ್ಚರತಿ, ಅಹಂ ಪನ ಹಂಸಯುತ್ತರಥೇ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ಗಚ್ಛಾಮೀ’’ತಿ। ಸೋ ಆಕಾಸೇನ ಗಚ್ಛನ್ತೋ ಪಠಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Atīte videharaṭṭhe mithilāyaṃ videharāje rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. So vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā pitu accayena rajje patiṭṭhāsi. Tadā ekassa suvaṇṇahaṃsarājassa gocarabhūmiyaṃ kākiyā saddhiṃ saṃvāso ahosi. Sā puttaṃ vijāyi. So neva mātupatirūpako ahosi, na pitu. Athassa vinīlakadhātukattā ‘‘vinīlako’’tveva nāmaṃ akaṃsu. Haṃsarājā abhiṇhaṃ gantvā puttaṃ passati. Apare panassa dve haṃsapotakā puttā ahesuṃ. Te pitaraṃ abhiṇhaṃ manussapathaṃ gacchantaṃ disvā pucchiṃsu – ‘‘tāta, tumhe kasmā abhiṇhaṃ manussapathaṃ gacchathā’’ti? ‘‘Tātā, ekāya me kākiyā saddhiṃ saṃvāsamanvāya eko putto jāto, ‘vinīlako’tissa nāmaṃ, tamahaṃ daṭṭhuṃ gacchāmī’’ti. ‘‘Kahaṃ panete vasantī’’ti? ‘‘Videharaṭṭhe mithilāya avidūre asukasmiṃ nāma ṭhāne ekasmiṃ tālagge vasantī’’ti. ‘‘Tāta, manussapatho nāma sāsaṅko sappaṭibhayo, tumhe mā gacchatha, mayaṃ gantvā taṃ ānessāmā’’ti dve haṃsapotakā pitarā ācikkhitasaññāya tattha gantvā taṃ vinīlakaṃ ekasmiṃ daṇḍake nisīdāpetvā mukhatuṇḍakena daṇḍakoṭiyaṃ ḍaṃsitvā mithilānagaramatthakena pāyiṃsu. Tasmiṃ khaṇe videharājā sabbasetacatusindhavayuttarathavare nisīditvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ karoti. Vinīlako taṃ disvā cintesi – ‘‘mayhaṃ videharaññā kiṃ nānākāraṇaṃ, esa catusindhavayuttarathe nisīditvā nagaraṃ anusañcarati, ahaṃ pana haṃsayuttarathe nisīditvā gacchāmī’’ti. So ākāsena gacchanto paṭhamaṃ gāthamāha –

೧೯.

19.

‘‘ಏವಮೇವ ನೂನ ರಾಜಾನಂ, ವೇದೇಹಂ ಮಿಥಿಲಗ್ಗಹಂ।

‘‘Evameva nūna rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ;

ಅಸ್ಸಾ ವಹನ್ತಿ ಆಜಞ್ಞಾ, ಯಥಾ ಹಂಸಾ ವಿನೀಲಕ’’ನ್ತಿ॥

Assā vahanti ājaññā, yathā haṃsā vinīlaka’’nti.

ತತ್ಥ ಏವಮೇವಾತಿ ಏವಂ ಏವ, ನೂನಾತಿ ಪರಿವಿತಕ್ಕೇ ನಿಪಾತೋ। ಏಕಂಸೇಪಿ ವಟ್ಟತಿಯೇವ। ವೇದೇಹನ್ತಿ ವಿದೇಹರಟ್ಠಸಾಮಿಕಂ। ಮಿಥಿಲಗ್ಗಹನ್ತಿ ಮಿಥಿಲಗೇಹಂ, ಮಿಥಿಲಾಯಂ ಘರಂ ಪರಿಗ್ಗಹೇತ್ವಾ ವಸಮಾನನ್ತಿ ಅತ್ಥೋ। ಆಜಞ್ಞಾತಿ ಕಾರಣಾಕಾರಣಾಜಾನನಕಾ। ಯಥಾ ಹಂಸಾ ವಿನೀಲಕನ್ತಿ ಯಥಾ ಇಮೇ ಹಂಸಾ ಮಂ ವಿನೀಲಕಂ ವಹನ್ತಿ, ಏವಮೇವ ವಹನ್ತೀತಿ।

Tattha evamevāti evaṃ eva, nūnāti parivitakke nipāto. Ekaṃsepi vaṭṭatiyeva. Vedehanti videharaṭṭhasāmikaṃ. Mithilaggahanti mithilagehaṃ, mithilāyaṃ gharaṃ pariggahetvā vasamānanti attho. Ājaññāti kāraṇākāraṇājānanakā. Yathā haṃsā vinīlakanti yathā ime haṃsā maṃ vinīlakaṃ vahanti, evameva vahantīti.

ಹಂಸಪೋತಕಾ ತಸ್ಸ ವಚನಂ ಸುತ್ವಾ ಕುಜ್ಝಿತ್ವಾ ‘‘ಇಧೇವ ನಂ ಪಾತೇತ್ವಾ ಗಮಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ಚಿತ್ತಂ ಉಪ್ಪಾದೇತ್ವಾಪಿ ‘‘ಏವಂ ಕತೇ ಪಿತಾ ನೋ ಕಿಂ ವಕ್ಖತೀ’’ತಿ ಗರಹಭಯೇನ ಪಿತು ಸನ್ತಿಕಂ ನೇತ್ವಾ ತೇನ ಕತಕಿರಿಯಂ ಪಿತು ಆಚಿಕ್ಖಿಂಸು। ಅಥ ನಂ ಪಿತಾ ಕುಜ್ಝಿತ್ವಾ ‘‘ಕಿಂ ತ್ವಂ ಮಮ ಪುತ್ತೇಹಿ ಅಧಿಕತರೋಸಿ, ಯೋ ಮಮ ಪುತ್ತೇ ಅಭಿಭವಿತ್ವಾ ರಥೇ ಯುತ್ತಸಿನ್ಧವೇ ವಿಯ ಕರೋಸಿ, ಅತ್ತನೋ ಪಮಾಣಂ ನ ಜಾನಾಸಿ। ಇಮಂ ಠಾನಂ ತವ ಅಗೋಚರೋ, ಅತ್ತನೋ ಮಾತು ವಸನಟ್ಠಾನಮೇವ ಗಚ್ಛಾಹೀ’’ತಿ ತಜ್ಜೇತ್ವಾ ದುತಿಯಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Haṃsapotakā tassa vacanaṃ sutvā kujjhitvā ‘‘idheva naṃ pātetvā gamissāmā’’ti cittaṃ uppādetvāpi ‘‘evaṃ kate pitā no kiṃ vakkhatī’’ti garahabhayena pitu santikaṃ netvā tena katakiriyaṃ pitu ācikkhiṃsu. Atha naṃ pitā kujjhitvā ‘‘kiṃ tvaṃ mama puttehi adhikatarosi, yo mama putte abhibhavitvā rathe yuttasindhave viya karosi, attano pamāṇaṃ na jānāsi. Imaṃ ṭhānaṃ tava agocaro, attano mātu vasanaṭṭhānameva gacchāhī’’ti tajjetvā dutiyaṃ gāthamāha –

೨೦.

20.

‘‘ವಿನೀಲ ದುಗ್ಗಂ ಭಜಸಿ, ಅಭೂಮಿಂ ತಾತ ಸೇವಸಿ।

‘‘Vinīla duggaṃ bhajasi, abhūmiṃ tāta sevasi;

ಗಾಮನ್ತಕಾನಿ ಸೇವಸ್ಸು, ಏತಂ ಮಾತಾಲಯಂ ತವಾ’’ತಿ॥

Gāmantakāni sevassu, etaṃ mātālayaṃ tavā’’ti.

ತತ್ಥ ವಿನೀಲಾತಿ ತಂ ನಾಮೇನಾಲಪತಿ। ದುಗ್ಗಂ ಭಜಸೀತಿ ಇಮೇಸಂ ವಸೇನ ಗಿರಿದುಗ್ಗಂ ಭಜಸಿ। ಅಭೂಮಿಂ, ತಾತ, ಸೇವಸೀತಿ, ತಾತ, ಗಿರಿವಿಸಮಂ ನಾಮ ತವ ಅಭೂಮಿ , ತಂ ಸೇವಸಿ ಉಪಗಚ್ಛಸಿ। ಏತಂ ಮಾತಾಲಯಂ ತವಾತಿ ಏತಂ ಗಾಮನ್ತಂ ಉಕ್ಕಾರಟ್ಠಾನಂ ಆಮಕಸುಸಾನಟ್ಠಾನಞ್ಚ ತವ ಮಾತು ಆಲಯಂ ಗೇಹಂ ವಸನಟ್ಠಾನಂ, ತತ್ಥ ಗಚ್ಛಾಹೀತಿ। ಏವಂ ತಂ ತಜ್ಜೇತ್ವಾ ‘‘ಗಚ್ಛಥ, ನಂ ಮಿಥಿಲನಗರಸ್ಸ ಉಕ್ಕಾರಭೂಮಿಯಞ್ಞೇವ ಓತಾರೇತ್ವಾ ಏಥಾ’’ತಿ ಪುತ್ತೇ ಆಣಾಪೇಸಿ, ತೇ ತಥಾ ಅಕಂಸು।

Tattha vinīlāti taṃ nāmenālapati. Duggaṃ bhajasīti imesaṃ vasena giriduggaṃ bhajasi. Abhūmiṃ, tāta, sevasīti, tāta, girivisamaṃ nāma tava abhūmi , taṃ sevasi upagacchasi. Etaṃ mātālayaṃ tavāti etaṃ gāmantaṃ ukkāraṭṭhānaṃ āmakasusānaṭṭhānañca tava mātu ālayaṃ gehaṃ vasanaṭṭhānaṃ, tattha gacchāhīti. Evaṃ taṃ tajjetvā ‘‘gacchatha, naṃ mithilanagarassa ukkārabhūmiyaññeva otāretvā ethā’’ti putte āṇāpesi, te tathā akaṃsu.

ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ – ‘‘ತದಾ ವಿನೀಲಕೋ ದೇವದತ್ತೋ ಅಹೋಸಿ, ದ್ವೇ ಹಂಸಪೋತಕಾ ದ್ವೇ ಅಗ್ಗಸಾವಕಾ ಅಹೇಸುಂ, ಪಿತಾ ಆನನ್ದೋ ಅಹೋಸಿ, ವಿದೇಹರಾಜಾ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿ’’ನ್ತಿ।

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā vinīlako devadatto ahosi, dve haṃsapotakā dve aggasāvakā ahesuṃ, pitā ānando ahosi, videharājā pana ahameva ahosi’’nti.

ವಿನೀಲಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ದಸಮಾ।

Vinīlajātakavaṇṇanā dasamā.

ದಳ್ಹವಗ್ಗೋ ಪಠಮೋ।

Daḷhavaggo paṭhamo.

ತಸ್ಸುದ್ದಾನಂ –

Tassuddānaṃ –

ರಾಜೋವಾದಞ್ಚ ಸಿಙ್ಗಾಲಂ, ಸೂಕರಂ ಉರಗಂ ಭಗ್ಗಂ।

Rājovādañca siṅgālaṃ, sūkaraṃ uragaṃ bhaggaṃ;

ಅಲೀನಚಿತ್ತಗುಣಞ್ಚ, ಸುಹನು ಮೋರವಿನೀಲಂ॥

Alīnacittaguṇañca, suhanu moravinīlaṃ.







Related texts:



ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೧೬೦. ವಿನೀಲಜಾತಕಂ • 160. Vinīlajātakaṃ


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact