[492] 9. Tacchasūkarajātakavaṇṇanā

Yadesamānā vicarimhāti idaṃ satthā jetavane viharanto dve mahallakatthere ārabbha kathesi. Mahākosalo kira rañño bimbisārassa dhītaraṃ dento dhītu nhānīyamūlatthāya kāsigāmaṃ adāsi. Pasenadi rājā ajātasattunā pitari mārite taṃ gāmaṃ acchindi. Tesu tassatthāya yujjhantesu paṭhamaṃ ajātasattussa jayo ahosi. Kosalarājā parājayappatto amacce pucchi ‘‘kena nu kho upāyena ajātasattuṃ gaṇheyyāmā’’ti. Mahārāja, bhikkhū nāma mantakusalā honti, carapurise pesetvā vihāre bhikkhūnaṃ kathaṃ pariggaṇhituṃ vaṭṭatīti. Rājā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ‘‘etha, tumhe vihāraṃ gantvā paṭicchannā hutvā bhadantānaṃ kathaṃ pariggaṇhathā’’ti carapurise payojesi. Jetavanepi bahū rājapurisā pabbajitā honti. Tesu dve mahallakattherā vihārapaccante paṇṇasālāyaṃ vasanti, eko dhanuggahatissatthero nāma, eko mantidattatthero nāma. Te sabbarattiṃ supitvā paccūsakāle pabujjhiṃsu.

Tesu dhanuggahatissatthero aggiṃ jāletvā āha ‘‘bhante, mantidattattherā’’ti. ‘‘Kiṃ bhante’’ti. ‘‘Niddāyatha tumhe’’ti. ‘‘Na niddāyāmi, kiṃ kātabba’’nti? ‘‘Bhante, lālako vatāyaṃ kosalarājā cāṭimattabhojanameva bhuñjituṃ jānātī’’ti. ‘‘Atha kiṃ bhante’’ti. ‘‘Attano kucchimhi pāṇakamattena ajātasattunā parājito rājā’’ti. ‘‘Kinti pana bhante kātuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Bhante, mantidattatthera yuddhaṃ nāma sakaṭabyūhacakkabyūhapadumabyūhavasena tividhaṃ. Tesu bhāgineyyaṃ ajātasattuṃ gaṇhantena sakaṭabyūhaṃ katvā gaṇhituṃ vaṭṭati, asukasmiṃ nāma pabbatakaṇṇe dvīsu passesu sūrapurise ṭhapetvā purato balaṃ dassetvā anto paviṭṭhabhāvaṃ ñatvā naditvā vaggitvā kumine paviṭṭhamacchaṃ viya antomuṭṭhiyaṃ katvāva naṃ gahetuṃ sakkā’’ti.

Payojitapurisā taṃ kathaṃ sutvā rañño ārocesuṃ. Rājā mahatiyā senāya gantvā tathā katvā ajātasattuṃ gahetvā saṅkhalikabandhanena bandhitvā katipāhaṃ nimmadaṃ katvā ‘‘puna evarūpaṃ mā karī’’ti assāsetvā mocetvā dhītaraṃ vajirakumāriṃ nāma tassa datvā mahantena parivārena vissajjesi. ‘‘Kosalaraññā dhanuggahatissattherassa saṃvidhānena ajātasattu gahito’’ti bhikkhūnaṃ antare kathā samuṭṭhahi, dhammasabhāyampi tameva kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi dhanuggahatisso yuddhasaṃvidhāne chekoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.

Atīte bārāṇasinagarassa dvāragāmavāsī eko vaḍḍhakī dāruatthāya araññaṃ gantvā āvāṭe patitaṃ ekaṃ sūkarapotakaṃ disvā ānetvā ‘‘tacchasūkaro’’tissa nāmaṃ katvā posesi. So tassa upakārako ahosi. Tuṇḍena rukkhe parivattetvā deti, dāṭhāya veṭhetvā kāḷasuttaṃ kaḍḍhati, mukhena ḍaṃsitvā vāsinikhādanamuggare āharati. So vuḍḍhippatto mahābalo mahāsarīro ahosi. Atha vaḍḍhakī tasmiṃ puttapemaṃ paccupaṭṭhāpetvā ‘‘imaṃ idha vasantaṃ kocideva hiṃseyyā’’ti araññe vissajjesi. So cintesi ‘‘ahaṃ imasmiṃ araññe ekakova vasituṃ na sakkhissāmi, ñātake pariyesitvā tehi parivuto vasissāmī’’ti. So vanaghaṭāya sūkare pariyesanto bahū sūkare disvā tussitvā tisso gāthā abhāsi –

160.

‘‘Yadesamānā vicarimha, pabbatāni vanāni ca;

Anvesaṃ vicariṃ ñātī, teme adhigatā mayā.

161.

‘‘Bahuñcidaṃ mūlaphalaṃ, bhakkho cāyaṃ anappako;

Rammā cimā girīnajjo, phāsuvāso bhavissati.

162.

‘‘Idhevāhaṃ vasissāmi, saha sabbehi ñātibhi;

Appossukko nirāsaṅkī, asoko akutobhayo’’ti.

Tattha yadesamānāti yaṃ ñātigaṇaṃ pariyesantā mayaṃ vicarimha. Anvesanti ciraṃ vata anvesanto vicariṃ. Temeti te ime. Bhakkhoti sveva vanamūlaphalasaṅkhāto bhakkho. Appossukkoti anussukko hutvā.

Sūkarā tassa vacanaṃ sutvā catutthaṃ gāthamāhaṃsu –

163.

‘‘Aññampi leṇaṃ pariyesa, sattu no idha vijjati;

So taccha sūkare hanti, idhāgantvā varaṃ vara’’nti.

Tattha tacchāti taṃ nāmenālapanti. Varaṃ varanti sūkare hananto thūlamaṃsaṃ varaṃ varaññeva hanati.

Ito paraṃ uttānasambandhagāthā pāḷinayena veditabbā –

164.

‘‘Ko numhākaṃ idha sattu, ko ñātī susamāgate;

Duppadhaṃse padhaṃseti, taṃ me akkhātha pucchitā.

165.

‘‘Uddhaggarājī migarājā, balī dāṭhāvudho migo;

So taccha sūkare hanti, idhāgantvā varaṃ varaṃ.

166.

‘‘Na no dāṭhā na vijjanti, balaṃ kāye samohitaṃ;

Sabbe samaggā hutvāna, vasaṃ kāhāma ekakaṃ.

167.

‘‘Hadayaṅgamaṃ kaṇṇasukhaṃ, vācaṃ bhāsasi tacchaka;

Yopi yuddhe palāyeyya, tampi pacchā hanāmase’’ti.

Tattha ko numhākanti ahaṃ tumhe disvāva ‘‘ime sūkarā appamaṃsalohitā, bhayena nesaṃ bhavitabba’’nti cintesiṃ, tasmā me ācikkhatha, ko nu amhākaṃ idha sattu. Uddhaggarājīti uddhaggāhi sarīrarājīhi samannāgato. Byagghaṃ sandhāyevamāhaṃsu. Yopīti yo amhākaṃ antare ekopi palāyissati, tampi mayaṃ pacchā hanissāmāti.

Tacchasūkaro sabbe sūkare ekacitte katvā pucchi ‘‘kāya velāya byaggho āgamissatī’’ti. Ajja pātova ekaṃ gahetvā gato, sve pātova āgamissatīti. So yuddhakusalo ‘‘imasmiṃ ṭhāne ṭhitena sakkā jetu’’nti bhūmisīsaṃ pajānāti, tasmā ekaṃ padesaṃ sallakkhetvā rattimeva sūkare gocaraṃ gāhāpetvā balavapaccūsato paṭṭhāya ‘‘yuddhaṃ nāma sakaṭabyūhādivasena tividhaṃ hotī’’ti vatvā padumabyūhaṃ saṃvidahati. Majjhe ṭhāne khīrapivake sūkarapotake ṭhapesi. Te parivāretvā tesaṃ mātaro, tā parivāretvā vañjhā sūkariyo, tāsaṃ anantarā sūkarapotake, tesaṃ anantarā makuladāṭhe taruṇasūkare, tesaṃ anantarā mahādāṭhe, tesaṃ anantarā jiṇṇasūkare, tato tattha tattha dasavaggaṃ vīsativaggaṃ tiṃsavaggañca katvā balagumbaṃ ṭhapesi. Attano atthāya ekaṃ āvāṭaṃ, byagghassa patanatthāya ekaṃ suppasaṇṭhānaṃ pabbhāraṃ katvā khaṇāpesi. Dvinnaṃ āvāṭānaṃ antare attano vasanatthāya pīṭhakaṃ kāresi. So thāmasampanne yodhasūkare gahetvā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne sūkare assāsento vicari. Tassevaṃ karontasseva sūriyo uggacchati.

Atha byaggharājā kūṭajaṭilassa assamapadā nikkhamitvā pabbatatale aṭṭhāsi. Taṃ disvā sūkarā ‘‘āgato no bhante verī’’ti vadiṃsu. Mā bhāyatha, yaṃ yaṃ esa karoti, taṃ sabbaṃ sarikkhā hutvā karothāti. Byaggho sarīraṃ vidhunitvā osakkanto viya passāvamakāsi, sūkarāpi tatheva kariṃsu. Byaggho sūkare oloketvā mahānadaṃ nadi, tepi tatheva kariṃsu. So tesaṃ kiriyaṃ disvā cintesi ‘‘na ime pubbasadisā, ajja mayhaṃ paṭisattuno hutvā vaggavaggā ṭhitā, saṃvidahako nesaṃ senānāyakopi atthi, ajja mayā etesaṃ santikaṃ gantuṃ na vaṭṭatī’’ti maraṇabhayatajjito nivattitvā kūṭajaṭilassa santikaṃ gato. Atha naṃ so tucchahatthaṃ disvā navamaṃ gāthamāha –

168.

‘‘Pāṇātipātā virato nu ajja, abhayaṃ nu te sabbabhūtesu dinnaṃ;

Dāṭhā nu te migavadhāya na santi, yo saṅghapatto kapaṇova jhāyasī’’ti.

Tattha saṅghapattoti yo tvaṃ sūkarasaṅghapatto hutvā kiñci gocaraṃ alabhitvā kapaṇo viya jhāyasīti.

Atha byaggho tisso gāthā abhāsi –

169.

‘‘Na me dāṭhā na vijjanti, balaṃ kāye samohitaṃ;

Ñātī ca disvāna sāmaggī ekato, tasmā ca jhāyāmi vanamhi ekako.

170.

‘‘Imassudaṃ yanti disodisaṃ pure, bhayaṭṭitā leṇagavesino puthu;

Te dāni saṅgamma vasanti ekato, yatthaṭṭhitā duppasahajja te mayā.

171.

‘‘Pariṇāyakasampannā , sahitā ekavādino;

Te maṃ samaggā hiṃseyyuṃ, tasmā nesaṃ na patthaye’’ti.

Tattha sāmaggī ekatoti sahitā hutvā ekato ṭhite. Imassudanti ime sudaṃ mayā akkhīni ummīletvā olokitamattāva pubbe disodisaṃ gacchanti. Puthūti visuṃ visuṃ. Yatthaṭṭhitāti yasmiṃ bhūmibhāge ṭhitā. Pariṇāyakasampannāti senānāyakena sampannā. Tasmā nesaṃ na patthayeti tena kāraṇena etesaṃ na patthemi.

Taṃ sutvā kūṭajaṭilo tassa ussāhaṃ janayanto gāthamāha –

172.

‘‘Ekova indo asure jināti, ekova seno hanti dije pasayha;

Ekova byaggho migasaṅghapatto, varaṃ varaṃ hanti balañhi tādisa’’nti.

Tattha migasaṅghapattoti migagaṇapatto hutvā varaṃ varaṃ migaṃ hanti. Balañhi tādisanti tādisañhi tassa balaṃ.

Atha byaggho gāthamāha –

173.

‘‘Na heva indo na seno, napi byaggho migādhipo;

Samagge sahite ñātī, na byagghe kurute vase’’ti.

Tattha byaggheti byagghasadise hutvā sarīravidhūnanādīni katvā ṭhite vase na kurute, attano vase vattāpetuṃ na sakkotīti attho.

Puna jaṭilo taṃ ussāhento dve gāthā abhāsi –

174.

‘‘Kumbhīlakā sakuṇakā, saṅghino gaṇacārino;

Sammodamānā ekajjhaṃ, uppatanti ḍayanti ca.

175.

‘‘Tesañca ḍayamānānaṃ, ekettha apasakkati;

Tañca seno nitāḷeti, veyyagghiyeva sā gatī’’ti.

Tattha kumbhīlakāti evaṃnāmakā khuddakasakuṇā. Uppatantīti gocaraṃ carantā uppatanti. Ḍayanti cāti gocaraṃ gahetvā ākāsena gacchanti. Ekettha apasakkatīti eko etesu osakkitvā vā ekapassena vā visuṃ gacchati. Nitāḷetīti paharitvā gaṇhāti. Veyyagghiyeva sā gatīti byagghānaṃ esāti veyyagghi, samaggānaṃ gacchantānampi esā evarūpā gati byagghānaṃ gatiyeva nāma hoti. Na hi sakkā sabbehi ekatova gantuṃ, tasmā yo evaṃ tattha eko gacchati, taṃ gaṇhāti.

Evañca pana vatvā ‘‘byaggharāja tvaṃ attano balaṃ na jānāsi, mā bhāyi, kevalaṃ tvaṃ naditvā pakkhanda, dve ekato gacchantā nāma na bhavissantī’’ti ussāhesi . So tathā akāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

176.

‘‘Ussāhito jaṭilena, luddenāmisacakkhunā;

Dāṭhī dāṭhīsu pakkhanti, maññamāno yathā pure’’ti.

Tattha dāṭhīti sayaṃ dāṭhāvudho itaresu dāṭhāvudhesu pakkhandi. Yathā pureti yathā pubbe maññati, tatheva maññamāno.

So kira gantvā pabbatatale tāva aṭṭhāsi. Sūkarā ‘‘punāgato sāmi, coro’’ti tacchassa ārocesuṃ. So ‘‘mā bhāyathā’’ti te assāsetvā uṭṭhāya dvinnaṃ āvāṭānaṃ antare pīṭhakāya aṭṭhāsi. Byaggho vegaṃ janetvā tacchasūkaraṃ sandhāya pakkhandi. Tacchasūkaro parivattitvā pacchāmukho purimaāvāṭe pati. Byaggho ca vegaṃ sandhāretuṃ asakkonto gantvā suppapabbhāre āvāṭe patitvā puñjakitova aṭṭhāsi. Tacchasūkaro vegena uṭṭhāya tassa antarasatthimhi dāṭhaṃ otāretvā yāva hadayā phāletvā maṃsaṃ khāditvā mukhena ḍaṃsitvā bahiāvāṭe pātetvā ‘‘gaṇhathimaṃ dāsa’’nti āha. Paṭhamāgatā ekavārameva tuṇḍotāraṇamattaṃ labhiṃsu, pacchā āgatā alabhitvā ‘‘byagghamaṃsaṃ nāma kīdisa’’nti vadiṃsu. Tacchasūkaro āvāṭā uttaritvā sūkare oloketvā ‘‘kiṃ nu kho na tussathā’’ti āha. ‘‘Sāmi, eko tāva byaggho gahito, añño paneko dasabyagghagghanako atthī’’ti? ‘‘Ko nāmeso’’ti? ‘‘Byagghena ābhatābhatamaṃsaṃ khādako kūṭajaṭilo’’ti. ‘‘Tena hi etha, gaṇhissāma na’’nti tehi saddhiṃ vegena pakkhandi.

Jaṭilo ‘‘byaggho cirāyatī’’ti tassa āgamanamaggaṃ olokento bahū sūkare āgacchante disvā ‘‘ime byagghaṃ māretvā mama māraṇatthāya āgacchanti maññe’’ti palāyitvā ekaṃ udumbararukkhaṃ abhiruhi. Sūkarā ‘‘esa rukkhaṃ āruḷho’’ti vadiṃsu. ‘‘Kiṃ rukkha’’nti. ‘‘Udumbararukkha’’nti. ‘‘Tena hi mā cintayittha, idāni naṃ gaṇhissāmā’’ti taruṇasūkare pakkositvā rukkhamūlatā paṃsuṃ apabyūhāpesi, sūkarīhi mukhapūraṃ udakaṃ āharāpesi, mahādāṭhasūkarehi samantā mūlāni chindāpesi. Ekaṃ ujukaṃ otiṇṇamūlameva aṭṭhāsi. Tato sesasūkare ‘‘tumhe apethā’’ti ussāretvā jaṇṇukehi patiṭṭhahitvā dāṭhāya mūlaṃ pahari, pharasunā pahaṭaṃ viya chijjitvā gataṃ. Rukkho parivattitvā pati. Taṃ kūṭajaṭilaṃ patantameva sampaṭicchitvā maṃsaṃ bhakkhesuṃ. Taṃ acchariyaṃ disvā rukkhadevatā gāthamāha –

177.

‘‘Sādhu sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā;

Sūkarehi samaggehi, byaggho ekāyane hato’’ti.

Tattha ekāyane hatoti ekagamanasmiṃyeva hato.

Ubhinnaṃ pana nesaṃ hatabhāvaṃ pakāsento satthā itaraṃ gāthamāha –

178.

‘‘Brāhmaṇañceva byagghañca, ubho hantvāna sūkarā;

Ānandino pamuditā, mahānādaṃ panādisu’’nti.

Puna tacchasūkaro te pucchi ‘‘aññepi vo amittā atthī’’ti? Sūkarā ‘‘natthi, sāmī’’ti vatvā ‘‘taṃ abhisiñcitvā rājānaṃ karissāmā’’ti udakaṃ pariyesantā jaṭilassa pānīyasaṅkhaṃ disvā taṃ dakkhiṇāvaṭṭaṃ saṅkharatanaṃ pūretvā udakaṃ abhiharitvā tacchasūkaraṃ udumbararukkhamūleyeva abhisiñciṃsu. Abhisekaudakaṃ āsittaṃ, sūkarimevassa aggamahesiṃ kariṃsu. Tato paṭṭhāya udumbarabhaddapīṭhe nisīdāpetvā dakkhiṇāvaṭṭasaṅkhena abhisekakaraṇaṃ pavattaṃ. Tampi atthaṃ pakāsento satthā osānagāthamāha –

179.

‘‘Te su udumbaramūlasmiṃ, sūkarā susamāgatā;

Tacchakaṃ abhisiñciṃsu, tvaṃ no rājāsi issaro’’ti.

Tattha te sūti te sūkarā, su-kāro nipātamattaṃ. Udumbaramūlasminti udumbarassa mūle.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi dhanuggahatissatthero yuddhasaṃvidahane chekoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kūṭajaṭilo devadatto ahosi, tacchasūkaro dhanuggahatisso, rukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.

Tacchasūkarajātakavaṇṇanā navamā.