Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā

[೪೯೨] ೯. ತಚ್ಛಸೂಕರಜಾತಕವಣ್ಣನಾ

[492] 9. Tacchasūkarajātakavaṇṇanā

ಯದೇಸಮಾನಾ ವಿಚರಿಮ್ಹಾತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ದ್ವೇ ಮಹಲ್ಲಕತ್ಥೇರೇ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ಮಹಾಕೋಸಲೋ ಕಿರ ರಞ್ಞೋ ಬಿಮ್ಬಿಸಾರಸ್ಸ ಧೀತರಂ ದೇನ್ತೋ ಧೀತು ನ್ಹಾನೀಯಮೂಲತ್ಥಾಯ ಕಾಸಿಗಾಮಂ ಅದಾಸಿ। ಪಸೇನದಿ ರಾಜಾ ಅಜಾತಸತ್ತುನಾ ಪಿತರಿ ಮಾರಿತೇ ತಂ ಗಾಮಂ ಅಚ್ಛಿನ್ದಿ। ತೇಸು ತಸ್ಸತ್ಥಾಯ ಯುಜ್ಝನ್ತೇಸು ಪಠಮಂ ಅಜಾತಸತ್ತುಸ್ಸ ಜಯೋ ಅಹೋಸಿ। ಕೋಸಲರಾಜಾ ಪರಾಜಯಪ್ಪತ್ತೋ ಅಮಚ್ಚೇ ಪುಚ್ಛಿ ‘‘ಕೇನ ನು ಖೋ ಉಪಾಯೇನ ಅಜಾತಸತ್ತುಂ ಗಣ್ಹೇಯ್ಯಾಮಾ’’ತಿ। ಮಹಾರಾಜ, ಭಿಕ್ಖೂ ನಾಮ ಮನ್ತಕುಸಲಾ ಹೋನ್ತಿ, ಚರಪುರಿಸೇ ಪೇಸೇತ್ವಾ ವಿಹಾರೇ ಭಿಕ್ಖೂನಂ ಕಥಂ ಪರಿಗ್ಗಣ್ಹಿತುಂ ವಟ್ಟತೀತಿ। ರಾಜಾ ‘‘ಸಾಧೂ’’ತಿ ಪಟಿಸ್ಸುಣಿತ್ವಾ ‘‘ಏಥ, ತುಮ್ಹೇ ವಿಹಾರಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಪಟಿಚ್ಛನ್ನಾ ಹುತ್ವಾ ಭದನ್ತಾನಂ ಕಥಂ ಪರಿಗ್ಗಣ್ಹಥಾ’’ತಿ ಚರಪುರಿಸೇ ಪಯೋಜೇಸಿ। ಜೇತವನೇಪಿ ಬಹೂ ರಾಜಪುರಿಸಾ ಪಬ್ಬಜಿತಾ ಹೋನ್ತಿ। ತೇಸು ದ್ವೇ ಮಹಲ್ಲಕತ್ಥೇರಾ ವಿಹಾರಪಚ್ಚನ್ತೇ ಪಣ್ಣಸಾಲಾಯಂ ವಸನ್ತಿ, ಏಕೋ ಧನುಗ್ಗಹತಿಸ್ಸತ್ಥೇರೋ ನಾಮ, ಏಕೋ ಮನ್ತಿದತ್ತತ್ಥೇರೋ ನಾಮ। ತೇ ಸಬ್ಬರತ್ತಿಂ ಸುಪಿತ್ವಾ ಪಚ್ಚೂಸಕಾಲೇ ಪಬುಜ್ಝಿಂಸು।

Yadesamānā vicarimhāti idaṃ satthā jetavane viharanto dve mahallakatthere ārabbha kathesi. Mahākosalo kira rañño bimbisārassa dhītaraṃ dento dhītu nhānīyamūlatthāya kāsigāmaṃ adāsi. Pasenadi rājā ajātasattunā pitari mārite taṃ gāmaṃ acchindi. Tesu tassatthāya yujjhantesu paṭhamaṃ ajātasattussa jayo ahosi. Kosalarājā parājayappatto amacce pucchi ‘‘kena nu kho upāyena ajātasattuṃ gaṇheyyāmā’’ti. Mahārāja, bhikkhū nāma mantakusalā honti, carapurise pesetvā vihāre bhikkhūnaṃ kathaṃ pariggaṇhituṃ vaṭṭatīti. Rājā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ‘‘etha, tumhe vihāraṃ gantvā paṭicchannā hutvā bhadantānaṃ kathaṃ pariggaṇhathā’’ti carapurise payojesi. Jetavanepi bahū rājapurisā pabbajitā honti. Tesu dve mahallakattherā vihārapaccante paṇṇasālāyaṃ vasanti, eko dhanuggahatissatthero nāma, eko mantidattatthero nāma. Te sabbarattiṃ supitvā paccūsakāle pabujjhiṃsu.

ತೇಸು ಧನುಗ್ಗಹತಿಸ್ಸತ್ಥೇರೋ ಅಗ್ಗಿಂ ಜಾಲೇತ್ವಾ ಆಹ ‘‘ಭನ್ತೇ, ಮನ್ತಿದತ್ತತ್ಥೇರಾ’’ತಿ। ‘‘ಕಿಂ ಭನ್ತೇ’’ತಿ। ‘‘ನಿದ್ದಾಯಥ ತುಮ್ಹೇ’’ತಿ। ‘‘ನ ನಿದ್ದಾಯಾಮಿ, ಕಿಂ ಕಾತಬ್ಬ’’ನ್ತಿ? ‘‘ಭನ್ತೇ, ಲಾಲಕೋ ವತಾಯಂ ಕೋಸಲರಾಜಾ ಚಾಟಿಮತ್ತಭೋಜನಮೇವ ಭುಞ್ಜಿತುಂ ಜಾನಾತೀ’’ತಿ। ‘‘ಅಥ ಕಿಂ ಭನ್ತೇ’’ತಿ। ‘‘ಅತ್ತನೋ ಕುಚ್ಛಿಮ್ಹಿ ಪಾಣಕಮತ್ತೇನ ಅಜಾತಸತ್ತುನಾ ಪರಾಜಿತೋ ರಾಜಾ’’ತಿ। ‘‘ಕಿನ್ತಿ ಪನ ಭನ್ತೇ ಕಾತುಂ ವಟ್ಟತೀ’’ತಿ? ‘‘ಭನ್ತೇ, ಮನ್ತಿದತ್ತತ್ಥೇರ ಯುದ್ಧಂ ನಾಮ ಸಕಟಬ್ಯೂಹಚಕ್ಕಬ್ಯೂಹಪದುಮಬ್ಯೂಹವಸೇನ ತಿವಿಧಂ। ತೇಸು ಭಾಗಿನೇಯ್ಯಂ ಅಜಾತಸತ್ತುಂ ಗಣ್ಹನ್ತೇನ ಸಕಟಬ್ಯೂಹಂ ಕತ್ವಾ ಗಣ್ಹಿತುಂ ವಟ್ಟತಿ, ಅಸುಕಸ್ಮಿಂ ನಾಮ ಪಬ್ಬತಕಣ್ಣೇ ದ್ವೀಸು ಪಸ್ಸೇಸು ಸೂರಪುರಿಸೇ ಠಪೇತ್ವಾ ಪುರತೋ ಬಲಂ ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ಅನ್ತೋ ಪವಿಟ್ಠಭಾವಂ ಞತ್ವಾ ನದಿತ್ವಾ ವಗ್ಗಿತ್ವಾ ಕುಮಿನೇ ಪವಿಟ್ಠಮಚ್ಛಂ ವಿಯ ಅನ್ತೋಮುಟ್ಠಿಯಂ ಕತ್ವಾವ ನಂ ಗಹೇತುಂ ಸಕ್ಕಾ’’ತಿ।

Tesu dhanuggahatissatthero aggiṃ jāletvā āha ‘‘bhante, mantidattattherā’’ti. ‘‘Kiṃ bhante’’ti. ‘‘Niddāyatha tumhe’’ti. ‘‘Na niddāyāmi, kiṃ kātabba’’nti? ‘‘Bhante, lālako vatāyaṃ kosalarājā cāṭimattabhojanameva bhuñjituṃ jānātī’’ti. ‘‘Atha kiṃ bhante’’ti. ‘‘Attano kucchimhi pāṇakamattena ajātasattunā parājito rājā’’ti. ‘‘Kinti pana bhante kātuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Bhante, mantidattatthera yuddhaṃ nāma sakaṭabyūhacakkabyūhapadumabyūhavasena tividhaṃ. Tesu bhāgineyyaṃ ajātasattuṃ gaṇhantena sakaṭabyūhaṃ katvā gaṇhituṃ vaṭṭati, asukasmiṃ nāma pabbatakaṇṇe dvīsu passesu sūrapurise ṭhapetvā purato balaṃ dassetvā anto paviṭṭhabhāvaṃ ñatvā naditvā vaggitvā kumine paviṭṭhamacchaṃ viya antomuṭṭhiyaṃ katvāva naṃ gahetuṃ sakkā’’ti.

ಪಯೋಜಿತಪುರಿಸಾ ತಂ ಕಥಂ ಸುತ್ವಾ ರಞ್ಞೋ ಆರೋಚೇಸುಂ। ರಾಜಾ ಮಹತಿಯಾ ಸೇನಾಯ ಗನ್ತ್ವಾ ತಥಾ ಕತ್ವಾ ಅಜಾತಸತ್ತುಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಸಙ್ಖಲಿಕಬನ್ಧನೇನ ಬನ್ಧಿತ್ವಾ ಕತಿಪಾಹಂ ನಿಮ್ಮದಂ ಕತ್ವಾ ‘‘ಪುನ ಏವರೂಪಂ ಮಾ ಕರೀ’’ತಿ ಅಸ್ಸಾಸೇತ್ವಾ ಮೋಚೇತ್ವಾ ಧೀತರಂ ವಜಿರಕುಮಾರಿಂ ನಾಮ ತಸ್ಸ ದತ್ವಾ ಮಹನ್ತೇನ ಪರಿವಾರೇನ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇಸಿ। ‘‘ಕೋಸಲರಞ್ಞಾ ಧನುಗ್ಗಹತಿಸ್ಸತ್ಥೇರಸ್ಸ ಸಂವಿಧಾನೇನ ಅಜಾತಸತ್ತು ಗಹಿತೋ’’ತಿ ಭಿಕ್ಖೂನಂ ಅನ್ತರೇ ಕಥಾ ಸಮುಟ್ಠಹಿ, ಧಮ್ಮಸಭಾಯಮ್ಪಿ ತಮೇವ ಕಥಂ ಸಮುಟ್ಠಾಪೇಸುಂ। ಸತ್ಥಾ ಆಗನ್ತ್ವಾ ‘‘ಕಾಯ ನುತ್ಥ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಏತರಹಿ ಕಥಾಯ ಸನ್ನಿಸಿನ್ನಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಇಮಾಯ ನಾಮಾ’’ತಿ ವುತ್ತೇ ‘‘ನ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಇದಾನೇವ, ಪುಬ್ಬೇಪಿ ಧನುಗ್ಗಹತಿಸ್ಸೋ ಯುದ್ಧಸಂವಿಧಾನೇ ಛೇಕೋಯೇವಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।

Payojitapurisā taṃ kathaṃ sutvā rañño ārocesuṃ. Rājā mahatiyā senāya gantvā tathā katvā ajātasattuṃ gahetvā saṅkhalikabandhanena bandhitvā katipāhaṃ nimmadaṃ katvā ‘‘puna evarūpaṃ mā karī’’ti assāsetvā mocetvā dhītaraṃ vajirakumāriṃ nāma tassa datvā mahantena parivārena vissajjesi. ‘‘Kosalaraññā dhanuggahatissattherassa saṃvidhānena ajātasattu gahito’’ti bhikkhūnaṃ antare kathā samuṭṭhahi, dhammasabhāyampi tameva kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi dhanuggahatisso yuddhasaṃvidhāne chekoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.

ಅತೀತೇ ಬಾರಾಣಸಿನಗರಸ್ಸ ದ್ವಾರಗಾಮವಾಸೀ ಏಕೋ ವಡ್ಢಕೀ ದಾರುಅತ್ಥಾಯ ಅರಞ್ಞಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಆವಾಟೇ ಪತಿತಂ ಏಕಂ ಸೂಕರಪೋತಕಂ ದಿಸ್ವಾ ಆನೇತ್ವಾ ‘‘ತಚ್ಛಸೂಕರೋ’’ತಿಸ್ಸ ನಾಮಂ ಕತ್ವಾ ಪೋಸೇಸಿ। ಸೋ ತಸ್ಸ ಉಪಕಾರಕೋ ಅಹೋಸಿ। ತುಣ್ಡೇನ ರುಕ್ಖೇ ಪರಿವತ್ತೇತ್ವಾ ದೇತಿ, ದಾಠಾಯ ವೇಠೇತ್ವಾ ಕಾಳಸುತ್ತಂ ಕಡ್ಢತಿ, ಮುಖೇನ ಡಂಸಿತ್ವಾ ವಾಸಿನಿಖಾದನಮುಗ್ಗರೇ ಆಹರತಿ। ಸೋ ವುಡ್ಢಿಪ್ಪತ್ತೋ ಮಹಾಬಲೋ ಮಹಾಸರೀರೋ ಅಹೋಸಿ। ಅಥ ವಡ್ಢಕೀ ತಸ್ಮಿಂ ಪುತ್ತಪೇಮಂ ಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾಪೇತ್ವಾ ‘‘ಇಮಂ ಇಧ ವಸನ್ತಂ ಕೋಚಿದೇವ ಹಿಂಸೇಯ್ಯಾ’’ತಿ ಅರಞ್ಞೇ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇಸಿ। ಸೋ ಚಿನ್ತೇಸಿ ‘‘ಅಹಂ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಅರಞ್ಞೇ ಏಕಕೋವ ವಸಿತುಂ ನ ಸಕ್ಖಿಸ್ಸಾಮಿ, ಞಾತಕೇ ಪರಿಯೇಸಿತ್ವಾ ತೇಹಿ ಪರಿವುತೋ ವಸಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ಸೋ ವನಘಟಾಯ ಸೂಕರೇ ಪರಿಯೇಸನ್ತೋ ಬಹೂ ಸೂಕರೇ ದಿಸ್ವಾ ತುಸ್ಸಿತ್ವಾ ತಿಸ್ಸೋ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –

Atīte bārāṇasinagarassa dvāragāmavāsī eko vaḍḍhakī dāruatthāya araññaṃ gantvā āvāṭe patitaṃ ekaṃ sūkarapotakaṃ disvā ānetvā ‘‘tacchasūkaro’’tissa nāmaṃ katvā posesi. So tassa upakārako ahosi. Tuṇḍena rukkhe parivattetvā deti, dāṭhāya veṭhetvā kāḷasuttaṃ kaḍḍhati, mukhena ḍaṃsitvā vāsinikhādanamuggare āharati. So vuḍḍhippatto mahābalo mahāsarīro ahosi. Atha vaḍḍhakī tasmiṃ puttapemaṃ paccupaṭṭhāpetvā ‘‘imaṃ idha vasantaṃ kocideva hiṃseyyā’’ti araññe vissajjesi. So cintesi ‘‘ahaṃ imasmiṃ araññe ekakova vasituṃ na sakkhissāmi, ñātake pariyesitvā tehi parivuto vasissāmī’’ti. So vanaghaṭāya sūkare pariyesanto bahū sūkare disvā tussitvā tisso gāthā abhāsi –

೧೬೦.

160.

‘‘ಯದೇಸಮಾನಾ ವಿಚರಿಮ್ಹ, ಪಬ್ಬತಾನಿ ವನಾನಿ ಚ।

‘‘Yadesamānā vicarimha, pabbatāni vanāni ca;

ಅನ್ವೇಸಂ ವಿಚರಿಂ ಞಾತೀ, ತೇಮೇ ಅಧಿಗತಾ ಮಯಾ॥

Anvesaṃ vicariṃ ñātī, teme adhigatā mayā.

೧೬೧.

161.

‘‘ಬಹುಞ್ಚಿದಂ ಮೂಲಫಲಂ, ಭಕ್ಖೋ ಚಾಯಂ ಅನಪ್ಪಕೋ।

‘‘Bahuñcidaṃ mūlaphalaṃ, bhakkho cāyaṃ anappako;

ರಮ್ಮಾ ಚಿಮಾ ಗಿರೀನಜ್ಜೋ, ಫಾಸುವಾಸೋ ಭವಿಸ್ಸತಿ॥

Rammā cimā girīnajjo, phāsuvāso bhavissati.

೧೬೨.

162.

‘‘ಇಧೇವಾಹಂ ವಸಿಸ್ಸಾಮಿ, ಸಹ ಸಬ್ಬೇಹಿ ಞಾತಿಭಿ।

‘‘Idhevāhaṃ vasissāmi, saha sabbehi ñātibhi;

ಅಪ್ಪೋಸ್ಸುಕ್ಕೋ ನಿರಾಸಙ್ಕೀ, ಅಸೋಕೋ ಅಕುತೋಭಯೋ’’ತಿ॥

Appossukko nirāsaṅkī, asoko akutobhayo’’ti.

ತತ್ಥ ಯದೇಸಮಾನಾತಿ ಯಂ ಞಾತಿಗಣಂ ಪರಿಯೇಸನ್ತಾ ಮಯಂ ವಿಚರಿಮ್ಹ। ಅನ್ವೇಸನ್ತಿ ಚಿರಂ ವತ ಅನ್ವೇಸನ್ತೋ ವಿಚರಿಂ। ತೇಮೇತಿ ತೇ ಇಮೇ। ಭಕ್ಖೋತಿ ಸ್ವೇವ ವನಮೂಲಫಲಸಙ್ಖಾತೋ ಭಕ್ಖೋ। ಅಪ್ಪೋಸ್ಸುಕ್ಕೋತಿ ಅನುಸ್ಸುಕ್ಕೋ ಹುತ್ವಾ।

Tattha yadesamānāti yaṃ ñātigaṇaṃ pariyesantā mayaṃ vicarimha. Anvesanti ciraṃ vata anvesanto vicariṃ. Temeti te ime. Bhakkhoti sveva vanamūlaphalasaṅkhāto bhakkho. Appossukkoti anussukko hutvā.

ಸೂಕರಾ ತಸ್ಸ ವಚನಂ ಸುತ್ವಾ ಚತುತ್ಥಂ ಗಾಥಮಾಹಂಸು –

Sūkarā tassa vacanaṃ sutvā catutthaṃ gāthamāhaṃsu –

೧೬೩.

163.

‘‘ಅಞ್ಞಮ್ಪಿ ಲೇಣಂ ಪರಿಯೇಸ, ಸತ್ತು ನೋ ಇಧ ವಿಜ್ಜತಿ।

‘‘Aññampi leṇaṃ pariyesa, sattu no idha vijjati;

ಸೋ ತಚ್ಛ ಸೂಕರೇ ಹನ್ತಿ, ಇಧಾಗನ್ತ್ವಾ ವರಂ ವರ’’ನ್ತಿ॥

So taccha sūkare hanti, idhāgantvā varaṃ vara’’nti.

ತತ್ಥ ತಚ್ಛಾತಿ ತಂ ನಾಮೇನಾಲಪನ್ತಿ। ವರಂ ವರನ್ತಿ ಸೂಕರೇ ಹನನ್ತೋ ಥೂಲಮಂಸಂ ವರಂ ವರಞ್ಞೇವ ಹನತಿ।

Tattha tacchāti taṃ nāmenālapanti. Varaṃ varanti sūkare hananto thūlamaṃsaṃ varaṃ varaññeva hanati.

ಇತೋ ಪರಂ ಉತ್ತಾನಸಮ್ಬನ್ಧಗಾಥಾ ಪಾಳಿನಯೇನ ವೇದಿತಬ್ಬಾ –

Ito paraṃ uttānasambandhagāthā pāḷinayena veditabbā –

೧೬೪.

164.

‘‘ಕೋ ನುಮ್ಹಾಕಂ ಇಧ ಸತ್ತು, ಕೋ ಞಾತೀ ಸುಸಮಾಗತೇ।

‘‘Ko numhākaṃ idha sattu, ko ñātī susamāgate;

ದುಪ್ಪಧಂಸೇ ಪಧಂಸೇತಿ, ತಂ ಮೇ ಅಕ್ಖಾಥ ಪುಚ್ಛಿತಾ॥

Duppadhaṃse padhaṃseti, taṃ me akkhātha pucchitā.

೧೬೫.

165.

‘‘ಉದ್ಧಗ್ಗರಾಜೀ ಮಿಗರಾಜಾ, ಬಲೀ ದಾಠಾವುಧೋ ಮಿಗೋ।

‘‘Uddhaggarājī migarājā, balī dāṭhāvudho migo;

ಸೋ ತಚ್ಛ ಸೂಕರೇ ಹನ್ತಿ, ಇಧಾಗನ್ತ್ವಾ ವರಂ ವರಂ॥

So taccha sūkare hanti, idhāgantvā varaṃ varaṃ.

೧೬೬.

166.

‘‘ನ ನೋ ದಾಠಾ ನ ವಿಜ್ಜನ್ತಿ, ಬಲಂ ಕಾಯೇ ಸಮೋಹಿತಂ।

‘‘Na no dāṭhā na vijjanti, balaṃ kāye samohitaṃ;

ಸಬ್ಬೇ ಸಮಗ್ಗಾ ಹುತ್ವಾನ, ವಸಂ ಕಾಹಾಮ ಏಕಕಂ॥

Sabbe samaggā hutvāna, vasaṃ kāhāma ekakaṃ.

೧೬೭.

167.

‘‘ಹದಯಙ್ಗಮಂ ಕಣ್ಣಸುಖಂ, ವಾಚಂ ಭಾಸಸಿ ತಚ್ಛಕ।

‘‘Hadayaṅgamaṃ kaṇṇasukhaṃ, vācaṃ bhāsasi tacchaka;

ಯೋಪಿ ಯುದ್ಧೇ ಪಲಾಯೇಯ್ಯ, ತಮ್ಪಿ ಪಚ್ಛಾ ಹನಾಮಸೇ’’ತಿ॥

Yopi yuddhe palāyeyya, tampi pacchā hanāmase’’ti.

ತತ್ಥ ಕೋ ನುಮ್ಹಾಕನ್ತಿ ಅಹಂ ತುಮ್ಹೇ ದಿಸ್ವಾವ ‘‘ಇಮೇ ಸೂಕರಾ ಅಪ್ಪಮಂಸಲೋಹಿತಾ, ಭಯೇನ ನೇಸಂ ಭವಿತಬ್ಬ’’ನ್ತಿ ಚಿನ್ತೇಸಿಂ, ತಸ್ಮಾ ಮೇ ಆಚಿಕ್ಖಥ, ಕೋ ನು ಅಮ್ಹಾಕಂ ಇಧ ಸತ್ತು। ಉದ್ಧಗ್ಗರಾಜೀತಿ ಉದ್ಧಗ್ಗಾಹಿ ಸರೀರರಾಜೀಹಿ ಸಮನ್ನಾಗತೋ। ಬ್ಯಗ್ಘಂ ಸನ್ಧಾಯೇವಮಾಹಂಸು। ಯೋಪೀತಿ ಯೋ ಅಮ್ಹಾಕಂ ಅನ್ತರೇ ಏಕೋಪಿ ಪಲಾಯಿಸ್ಸತಿ, ತಮ್ಪಿ ಮಯಂ ಪಚ್ಛಾ ಹನಿಸ್ಸಾಮಾತಿ।

Tattha ko numhākanti ahaṃ tumhe disvāva ‘‘ime sūkarā appamaṃsalohitā, bhayena nesaṃ bhavitabba’’nti cintesiṃ, tasmā me ācikkhatha, ko nu amhākaṃ idha sattu. Uddhaggarājīti uddhaggāhi sarīrarājīhi samannāgato. Byagghaṃ sandhāyevamāhaṃsu. Yopīti yo amhākaṃ antare ekopi palāyissati, tampi mayaṃ pacchā hanissāmāti.

ತಚ್ಛಸೂಕರೋ ಸಬ್ಬೇ ಸೂಕರೇ ಏಕಚಿತ್ತೇ ಕತ್ವಾ ಪುಚ್ಛಿ ‘‘ಕಾಯ ವೇಲಾಯ ಬ್ಯಗ್ಘೋ ಆಗಮಿಸ್ಸತೀ’’ತಿ। ಅಜ್ಜ ಪಾತೋವ ಏಕಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಗತೋ, ಸ್ವೇ ಪಾತೋವ ಆಗಮಿಸ್ಸತೀತಿ। ಸೋ ಯುದ್ಧಕುಸಲೋ ‘‘ಇಮಸ್ಮಿಂ ಠಾನೇ ಠಿತೇನ ಸಕ್ಕಾ ಜೇತು’’ನ್ತಿ ಭೂಮಿಸೀಸಂ ಪಜಾನಾತಿ, ತಸ್ಮಾ ಏಕಂ ಪದೇಸಂ ಸಲ್ಲಕ್ಖೇತ್ವಾ ರತ್ತಿಮೇವ ಸೂಕರೇ ಗೋಚರಂ ಗಾಹಾಪೇತ್ವಾ ಬಲವಪಚ್ಚೂಸತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ‘‘ಯುದ್ಧಂ ನಾಮ ಸಕಟಬ್ಯೂಹಾದಿವಸೇನ ತಿವಿಧಂ ಹೋತೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಪದುಮಬ್ಯೂಹಂ ಸಂವಿದಹತಿ। ಮಜ್ಝೇ ಠಾನೇ ಖೀರಪಿವಕೇ ಸೂಕರಪೋತಕೇ ಠಪೇಸಿ। ತೇ ಪರಿವಾರೇತ್ವಾ ತೇಸಂ ಮಾತರೋ, ತಾ ಪರಿವಾರೇತ್ವಾ ವಞ್ಝಾ ಸೂಕರಿಯೋ, ತಾಸಂ ಅನನ್ತರಾ ಸೂಕರಪೋತಕೇ, ತೇಸಂ ಅನನ್ತರಾ ಮಕುಲದಾಠೇ ತರುಣಸೂಕರೇ, ತೇಸಂ ಅನನ್ತರಾ ಮಹಾದಾಠೇ, ತೇಸಂ ಅನನ್ತರಾ ಜಿಣ್ಣಸೂಕರೇ, ತತೋ ತತ್ಥ ತತ್ಥ ದಸವಗ್ಗಂ ವೀಸತಿವಗ್ಗಂ ತಿಂಸವಗ್ಗಞ್ಚ ಕತ್ವಾ ಬಲಗುಮ್ಬಂ ಠಪೇಸಿ। ಅತ್ತನೋ ಅತ್ಥಾಯ ಏಕಂ ಆವಾಟಂ, ಬ್ಯಗ್ಘಸ್ಸ ಪತನತ್ಥಾಯ ಏಕಂ ಸುಪ್ಪಸಣ್ಠಾನಂ ಪಬ್ಭಾರಂ ಕತ್ವಾ ಖಣಾಪೇಸಿ। ದ್ವಿನ್ನಂ ಆವಾಟಾನಂ ಅನ್ತರೇ ಅತ್ತನೋ ವಸನತ್ಥಾಯ ಪೀಠಕಂ ಕಾರೇಸಿ। ಸೋ ಥಾಮಸಮ್ಪನ್ನೇ ಯೋಧಸೂಕರೇ ಗಹೇತ್ವಾ ತಸ್ಮಿಂ ತಸ್ಮಿಂ ಠಾನೇ ಸೂಕರೇ ಅಸ್ಸಾಸೇನ್ತೋ ವಿಚರಿ। ತಸ್ಸೇವಂ ಕರೋನ್ತಸ್ಸೇವ ಸೂರಿಯೋ ಉಗ್ಗಚ್ಛತಿ।

Tacchasūkaro sabbe sūkare ekacitte katvā pucchi ‘‘kāya velāya byaggho āgamissatī’’ti. Ajja pātova ekaṃ gahetvā gato, sve pātova āgamissatīti. So yuddhakusalo ‘‘imasmiṃ ṭhāne ṭhitena sakkā jetu’’nti bhūmisīsaṃ pajānāti, tasmā ekaṃ padesaṃ sallakkhetvā rattimeva sūkare gocaraṃ gāhāpetvā balavapaccūsato paṭṭhāya ‘‘yuddhaṃ nāma sakaṭabyūhādivasena tividhaṃ hotī’’ti vatvā padumabyūhaṃ saṃvidahati. Majjhe ṭhāne khīrapivake sūkarapotake ṭhapesi. Te parivāretvā tesaṃ mātaro, tā parivāretvā vañjhā sūkariyo, tāsaṃ anantarā sūkarapotake, tesaṃ anantarā makuladāṭhe taruṇasūkare, tesaṃ anantarā mahādāṭhe, tesaṃ anantarā jiṇṇasūkare, tato tattha tattha dasavaggaṃ vīsativaggaṃ tiṃsavaggañca katvā balagumbaṃ ṭhapesi. Attano atthāya ekaṃ āvāṭaṃ, byagghassa patanatthāya ekaṃ suppasaṇṭhānaṃ pabbhāraṃ katvā khaṇāpesi. Dvinnaṃ āvāṭānaṃ antare attano vasanatthāya pīṭhakaṃ kāresi. So thāmasampanne yodhasūkare gahetvā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne sūkare assāsento vicari. Tassevaṃ karontasseva sūriyo uggacchati.

ಅಥ ಬ್ಯಗ್ಘರಾಜಾ ಕೂಟಜಟಿಲಸ್ಸ ಅಸ್ಸಮಪದಾ ನಿಕ್ಖಮಿತ್ವಾ ಪಬ್ಬತತಲೇ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ತಂ ದಿಸ್ವಾ ಸೂಕರಾ ‘‘ಆಗತೋ ನೋ ಭನ್ತೇ ವೇರೀ’’ತಿ ವದಿಂಸು। ಮಾ ಭಾಯಥ, ಯಂ ಯಂ ಏಸ ಕರೋತಿ, ತಂ ಸಬ್ಬಂ ಸರಿಕ್ಖಾ ಹುತ್ವಾ ಕರೋಥಾತಿ। ಬ್ಯಗ್ಘೋ ಸರೀರಂ ವಿಧುನಿತ್ವಾ ಓಸಕ್ಕನ್ತೋ ವಿಯ ಪಸ್ಸಾವಮಕಾಸಿ, ಸೂಕರಾಪಿ ತಥೇವ ಕರಿಂಸು। ಬ್ಯಗ್ಘೋ ಸೂಕರೇ ಓಲೋಕೇತ್ವಾ ಮಹಾನದಂ ನದಿ, ತೇಪಿ ತಥೇವ ಕರಿಂಸು। ಸೋ ತೇಸಂ ಕಿರಿಯಂ ದಿಸ್ವಾ ಚಿನ್ತೇಸಿ ‘‘ನ ಇಮೇ ಪುಬ್ಬಸದಿಸಾ, ಅಜ್ಜ ಮಯ್ಹಂ ಪಟಿಸತ್ತುನೋ ಹುತ್ವಾ ವಗ್ಗವಗ್ಗಾ ಠಿತಾ, ಸಂವಿದಹಕೋ ನೇಸಂ ಸೇನಾನಾಯಕೋಪಿ ಅತ್ಥಿ, ಅಜ್ಜ ಮಯಾ ಏತೇಸಂ ಸನ್ತಿಕಂ ಗನ್ತುಂ ನ ವಟ್ಟತೀ’’ತಿ ಮರಣಭಯತಜ್ಜಿತೋ ನಿವತ್ತಿತ್ವಾ ಕೂಟಜಟಿಲಸ್ಸ ಸನ್ತಿಕಂ ಗತೋ। ಅಥ ನಂ ಸೋ ತುಚ್ಛಹತ್ಥಂ ದಿಸ್ವಾ ನವಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Atha byaggharājā kūṭajaṭilassa assamapadā nikkhamitvā pabbatatale aṭṭhāsi. Taṃ disvā sūkarā ‘‘āgato no bhante verī’’ti vadiṃsu. Mā bhāyatha, yaṃ yaṃ esa karoti, taṃ sabbaṃ sarikkhā hutvā karothāti. Byaggho sarīraṃ vidhunitvā osakkanto viya passāvamakāsi, sūkarāpi tatheva kariṃsu. Byaggho sūkare oloketvā mahānadaṃ nadi, tepi tatheva kariṃsu. So tesaṃ kiriyaṃ disvā cintesi ‘‘na ime pubbasadisā, ajja mayhaṃ paṭisattuno hutvā vaggavaggā ṭhitā, saṃvidahako nesaṃ senānāyakopi atthi, ajja mayā etesaṃ santikaṃ gantuṃ na vaṭṭatī’’ti maraṇabhayatajjito nivattitvā kūṭajaṭilassa santikaṃ gato. Atha naṃ so tucchahatthaṃ disvā navamaṃ gāthamāha –

೧೬೮.

168.

‘‘ಪಾಣಾತಿಪಾತಾ ವಿರತೋ ನು ಅಜ್ಜ, ಅಭಯಂ ನು ತೇ ಸಬ್ಬಭೂತೇಸು ದಿನ್ನಂ।

‘‘Pāṇātipātā virato nu ajja, abhayaṃ nu te sabbabhūtesu dinnaṃ;

ದಾಠಾ ನು ತೇ ಮಿಗವಧಾಯ ನ ಸನ್ತಿ, ಯೋ ಸಙ್ಘಪತ್ತೋ ಕಪಣೋವ ಝಾಯಸೀ’’ತಿ॥

Dāṭhā nu te migavadhāya na santi, yo saṅghapatto kapaṇova jhāyasī’’ti.

ತತ್ಥ ಸಙ್ಘಪತ್ತೋತಿ ಯೋ ತ್ವಂ ಸೂಕರಸಙ್ಘಪತ್ತೋ ಹುತ್ವಾ ಕಿಞ್ಚಿ ಗೋಚರಂ ಅಲಭಿತ್ವಾ ಕಪಣೋ ವಿಯ ಝಾಯಸೀತಿ।

Tattha saṅghapattoti yo tvaṃ sūkarasaṅghapatto hutvā kiñci gocaraṃ alabhitvā kapaṇo viya jhāyasīti.

ಅಥ ಬ್ಯಗ್ಘೋ ತಿಸ್ಸೋ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –

Atha byaggho tisso gāthā abhāsi –

೧೬೯.

169.

‘‘ನ ಮೇ ದಾಠಾ ನ ವಿಜ್ಜನ್ತಿ, ಬಲಂ ಕಾಯೇ ಸಮೋಹಿತಂ।

‘‘Na me dāṭhā na vijjanti, balaṃ kāye samohitaṃ;

ಞಾತೀ ಚ ದಿಸ್ವಾನ ಸಾಮಗ್ಗೀ ಏಕತೋ, ತಸ್ಮಾ ಚ ಝಾಯಾಮಿ ವನಮ್ಹಿ ಏಕಕೋ॥

Ñātī ca disvāna sāmaggī ekato, tasmā ca jhāyāmi vanamhi ekako.

೧೭೦.

170.

‘‘ಇಮಸ್ಸುದಂ ಯನ್ತಿ ದಿಸೋದಿಸಂ ಪುರೇ, ಭಯಟ್ಟಿತಾ ಲೇಣಗವೇಸಿನೋ ಪುಥು।

‘‘Imassudaṃ yanti disodisaṃ pure, bhayaṭṭitā leṇagavesino puthu;

ತೇ ದಾನಿ ಸಙ್ಗಮ್ಮ ವಸನ್ತಿ ಏಕತೋ, ಯತ್ಥಟ್ಠಿತಾ ದುಪ್ಪಸಹಜ್ಜ ತೇ ಮಯಾ॥

Te dāni saṅgamma vasanti ekato, yatthaṭṭhitā duppasahajja te mayā.

೧೭೧.

171.

‘‘ಪರಿಣಾಯಕಸಮ್ಪನ್ನಾ , ಸಹಿತಾ ಏಕವಾದಿನೋ।

‘‘Pariṇāyakasampannā , sahitā ekavādino;

ತೇ ಮಂ ಸಮಗ್ಗಾ ಹಿಂಸೇಯ್ಯುಂ, ತಸ್ಮಾ ನೇಸಂ ನ ಪತ್ಥಯೇ’’ತಿ॥

Te maṃ samaggā hiṃseyyuṃ, tasmā nesaṃ na patthaye’’ti.

ತತ್ಥ ಸಾಮಗ್ಗೀ ಏಕತೋತಿ ಸಹಿತಾ ಹುತ್ವಾ ಏಕತೋ ಠಿತೇ। ಇಮಸ್ಸುದನ್ತಿ ಇಮೇ ಸುದಂ ಮಯಾ ಅಕ್ಖೀನಿ ಉಮ್ಮೀಲೇತ್ವಾ ಓಲೋಕಿತಮತ್ತಾವ ಪುಬ್ಬೇ ದಿಸೋದಿಸಂ ಗಚ್ಛನ್ತಿ। ಪುಥೂತಿ ವಿಸುಂ ವಿಸುಂ। ಯತ್ಥಟ್ಠಿತಾತಿ ಯಸ್ಮಿಂ ಭೂಮಿಭಾಗೇ ಠಿತಾ। ಪರಿಣಾಯಕಸಮ್ಪನ್ನಾತಿ ಸೇನಾನಾಯಕೇನ ಸಮ್ಪನ್ನಾ। ತಸ್ಮಾ ನೇಸಂ ನ ಪತ್ಥಯೇತಿ ತೇನ ಕಾರಣೇನ ಏತೇಸಂ ನ ಪತ್ಥೇಮಿ।

Tattha sāmaggī ekatoti sahitā hutvā ekato ṭhite. Imassudanti ime sudaṃ mayā akkhīni ummīletvā olokitamattāva pubbe disodisaṃ gacchanti. Puthūti visuṃ visuṃ. Yatthaṭṭhitāti yasmiṃ bhūmibhāge ṭhitā. Pariṇāyakasampannāti senānāyakena sampannā. Tasmā nesaṃ na patthayeti tena kāraṇena etesaṃ na patthemi.

ತಂ ಸುತ್ವಾ ಕೂಟಜಟಿಲೋ ತಸ್ಸ ಉಸ್ಸಾಹಂ ಜನಯನ್ತೋ ಗಾಥಮಾಹ –

Taṃ sutvā kūṭajaṭilo tassa ussāhaṃ janayanto gāthamāha –

೧೭೨.

172.

‘‘ಏಕೋವ ಇನ್ದೋ ಅಸುರೇ ಜಿನಾತಿ, ಏಕೋವ ಸೇನೋ ಹನ್ತಿ ದಿಜೇ ಪಸಯ್ಹ।

‘‘Ekova indo asure jināti, ekova seno hanti dije pasayha;

ಏಕೋವ ಬ್ಯಗ್ಘೋ ಮಿಗಸಙ್ಘಪತ್ತೋ, ವರಂ ವರಂ ಹನ್ತಿ ಬಲಞ್ಹಿ ತಾದಿಸ’’ನ್ತಿ॥

Ekova byaggho migasaṅghapatto, varaṃ varaṃ hanti balañhi tādisa’’nti.

ತತ್ಥ ಮಿಗಸಙ್ಘಪತ್ತೋತಿ ಮಿಗಗಣಪತ್ತೋ ಹುತ್ವಾ ವರಂ ವರಂ ಮಿಗಂ ಹನ್ತಿ। ಬಲಞ್ಹಿ ತಾದಿಸನ್ತಿ ತಾದಿಸಞ್ಹಿ ತಸ್ಸ ಬಲಂ।

Tattha migasaṅghapattoti migagaṇapatto hutvā varaṃ varaṃ migaṃ hanti. Balañhi tādisanti tādisañhi tassa balaṃ.

ಅಥ ಬ್ಯಗ್ಘೋ ಗಾಥಮಾಹ –

Atha byaggho gāthamāha –

೧೭೩.

173.

‘‘ನ ಹೇವ ಇನ್ದೋ ನ ಸೇನೋ, ನಪಿ ಬ್ಯಗ್ಘೋ ಮಿಗಾಧಿಪೋ।

‘‘Na heva indo na seno, napi byaggho migādhipo;

ಸಮಗ್ಗೇ ಸಹಿತೇ ಞಾತೀ, ನ ಬ್ಯಗ್ಘೇ ಕುರುತೇ ವಸೇ’’ತಿ॥

Samagge sahite ñātī, na byagghe kurute vase’’ti.

ತತ್ಥ ಬ್ಯಗ್ಘೇತಿ ಬ್ಯಗ್ಘಸದಿಸೇ ಹುತ್ವಾ ಸರೀರವಿಧೂನನಾದೀನಿ ಕತ್ವಾ ಠಿತೇ ವಸೇ ನ ಕುರುತೇ, ಅತ್ತನೋ ವಸೇ ವತ್ತಾಪೇತುಂ ನ ಸಕ್ಕೋತೀತಿ ಅತ್ಥೋ।

Tattha byaggheti byagghasadise hutvā sarīravidhūnanādīni katvā ṭhite vase na kurute, attano vase vattāpetuṃ na sakkotīti attho.

ಪುನ ಜಟಿಲೋ ತಂ ಉಸ್ಸಾಹೇನ್ತೋ ದ್ವೇ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –

Puna jaṭilo taṃ ussāhento dve gāthā abhāsi –

೧೭೪.

174.

‘‘ಕುಮ್ಭೀಲಕಾ ಸಕುಣಕಾ, ಸಙ್ಘಿನೋ ಗಣಚಾರಿನೋ।

‘‘Kumbhīlakā sakuṇakā, saṅghino gaṇacārino;

ಸಮ್ಮೋದಮಾನಾ ಏಕಜ್ಝಂ, ಉಪ್ಪತನ್ತಿ ಡಯನ್ತಿ ಚ॥

Sammodamānā ekajjhaṃ, uppatanti ḍayanti ca.

೧೭೫.

175.

‘‘ತೇಸಞ್ಚ ಡಯಮಾನಾನಂ, ಏಕೇತ್ಥ ಅಪಸಕ್ಕತಿ।

‘‘Tesañca ḍayamānānaṃ, ekettha apasakkati;

ತಞ್ಚ ಸೇನೋ ನಿತಾಳೇತಿ, ವೇಯ್ಯಗ್ಘಿಯೇವ ಸಾ ಗತೀ’’ತಿ॥

Tañca seno nitāḷeti, veyyagghiyeva sā gatī’’ti.

ತತ್ಥ ಕುಮ್ಭೀಲಕಾತಿ ಏವಂನಾಮಕಾ ಖುದ್ದಕಸಕುಣಾ। ಉಪ್ಪತನ್ತೀತಿ ಗೋಚರಂ ಚರನ್ತಾ ಉಪ್ಪತನ್ತಿ। ಡಯನ್ತಿ ಚಾತಿ ಗೋಚರಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಆಕಾಸೇನ ಗಚ್ಛನ್ತಿ। ಏಕೇತ್ಥ ಅಪಸಕ್ಕತೀತಿ ಏಕೋ ಏತೇಸು ಓಸಕ್ಕಿತ್ವಾ ವಾ ಏಕಪಸ್ಸೇನ ವಾ ವಿಸುಂ ಗಚ್ಛತಿ। ನಿತಾಳೇತೀತಿ ಪಹರಿತ್ವಾ ಗಣ್ಹಾತಿ। ವೇಯ್ಯಗ್ಘಿಯೇವ ಸಾ ಗತೀತಿ ಬ್ಯಗ್ಘಾನಂ ಏಸಾತಿ ವೇಯ್ಯಗ್ಘಿ, ಸಮಗ್ಗಾನಂ ಗಚ್ಛನ್ತಾನಮ್ಪಿ ಏಸಾ ಏವರೂಪಾ ಗತಿ ಬ್ಯಗ್ಘಾನಂ ಗತಿಯೇವ ನಾಮ ಹೋತಿ। ನ ಹಿ ಸಕ್ಕಾ ಸಬ್ಬೇಹಿ ಏಕತೋವ ಗನ್ತುಂ, ತಸ್ಮಾ ಯೋ ಏವಂ ತತ್ಥ ಏಕೋ ಗಚ್ಛತಿ, ತಂ ಗಣ್ಹಾತಿ।

Tattha kumbhīlakāti evaṃnāmakā khuddakasakuṇā. Uppatantīti gocaraṃ carantā uppatanti. Ḍayanti cāti gocaraṃ gahetvā ākāsena gacchanti. Ekettha apasakkatīti eko etesu osakkitvā vā ekapassena vā visuṃ gacchati. Nitāḷetīti paharitvā gaṇhāti. Veyyagghiyeva sā gatīti byagghānaṃ esāti veyyagghi, samaggānaṃ gacchantānampi esā evarūpā gati byagghānaṃ gatiyeva nāma hoti. Na hi sakkā sabbehi ekatova gantuṃ, tasmā yo evaṃ tattha eko gacchati, taṃ gaṇhāti.

ಏವಞ್ಚ ಪನ ವತ್ವಾ ‘‘ಬ್ಯಗ್ಘರಾಜ ತ್ವಂ ಅತ್ತನೋ ಬಲಂ ನ ಜಾನಾಸಿ, ಮಾ ಭಾಯಿ, ಕೇವಲಂ ತ್ವಂ ನದಿತ್ವಾ ಪಕ್ಖನ್ದ, ದ್ವೇ ಏಕತೋ ಗಚ್ಛನ್ತಾ ನಾಮ ನ ಭವಿಸ್ಸನ್ತೀ’’ತಿ ಉಸ್ಸಾಹೇಸಿ । ಸೋ ತಥಾ ಅಕಾಸಿ। ತಮತ್ಥಂ ಪಕಾಸೇನ್ತೋ ಸತ್ಥಾ ಆಹ –

Evañca pana vatvā ‘‘byaggharāja tvaṃ attano balaṃ na jānāsi, mā bhāyi, kevalaṃ tvaṃ naditvā pakkhanda, dve ekato gacchantā nāma na bhavissantī’’ti ussāhesi . So tathā akāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

೧೭೬.

176.

‘‘ಉಸ್ಸಾಹಿತೋ ಜಟಿಲೇನ, ಲುದ್ದೇನಾಮಿಸಚಕ್ಖುನಾ।

‘‘Ussāhito jaṭilena, luddenāmisacakkhunā;

ದಾಠೀ ದಾಠೀಸು ಪಕ್ಖನ್ತಿ, ಮಞ್ಞಮಾನೋ ಯಥಾ ಪುರೇ’’ತಿ॥

Dāṭhī dāṭhīsu pakkhanti, maññamāno yathā pure’’ti.

ತತ್ಥ ದಾಠೀತಿ ಸಯಂ ದಾಠಾವುಧೋ ಇತರೇಸು ದಾಠಾವುಧೇಸು ಪಕ್ಖನ್ದಿ। ಯಥಾ ಪುರೇತಿ ಯಥಾ ಪುಬ್ಬೇ ಮಞ್ಞತಿ, ತಥೇವ ಮಞ್ಞಮಾನೋ।

Tattha dāṭhīti sayaṃ dāṭhāvudho itaresu dāṭhāvudhesu pakkhandi. Yathā pureti yathā pubbe maññati, tatheva maññamāno.

ಸೋ ಕಿರ ಗನ್ತ್ವಾ ಪಬ್ಬತತಲೇ ತಾವ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ಸೂಕರಾ ‘‘ಪುನಾಗತೋ ಸಾಮಿ, ಚೋರೋ’’ತಿ ತಚ್ಛಸ್ಸ ಆರೋಚೇಸುಂ। ಸೋ ‘‘ಮಾ ಭಾಯಥಾ’’ತಿ ತೇ ಅಸ್ಸಾಸೇತ್ವಾ ಉಟ್ಠಾಯ ದ್ವಿನ್ನಂ ಆವಾಟಾನಂ ಅನ್ತರೇ ಪೀಠಕಾಯ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ಬ್ಯಗ್ಘೋ ವೇಗಂ ಜನೇತ್ವಾ ತಚ್ಛಸೂಕರಂ ಸನ್ಧಾಯ ಪಕ್ಖನ್ದಿ। ತಚ್ಛಸೂಕರೋ ಪರಿವತ್ತಿತ್ವಾ ಪಚ್ಛಾಮುಖೋ ಪುರಿಮಆವಾಟೇ ಪತಿ। ಬ್ಯಗ್ಘೋ ಚ ವೇಗಂ ಸನ್ಧಾರೇತುಂ ಅಸಕ್ಕೋನ್ತೋ ಗನ್ತ್ವಾ ಸುಪ್ಪಪಬ್ಭಾರೇ ಆವಾಟೇ ಪತಿತ್ವಾ ಪುಞ್ಜಕಿತೋವ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ತಚ್ಛಸೂಕರೋ ವೇಗೇನ ಉಟ್ಠಾಯ ತಸ್ಸ ಅನ್ತರಸತ್ಥಿಮ್ಹಿ ದಾಠಂ ಓತಾರೇತ್ವಾ ಯಾವ ಹದಯಾ ಫಾಲೇತ್ವಾ ಮಂಸಂ ಖಾದಿತ್ವಾ ಮುಖೇನ ಡಂಸಿತ್ವಾ ಬಹಿಆವಾಟೇ ಪಾತೇತ್ವಾ ‘‘ಗಣ್ಹಥಿಮಂ ದಾಸ’’ನ್ತಿ ಆಹ। ಪಠಮಾಗತಾ ಏಕವಾರಮೇವ ತುಣ್ಡೋತಾರಣಮತ್ತಂ ಲಭಿಂಸು, ಪಚ್ಛಾ ಆಗತಾ ಅಲಭಿತ್ವಾ ‘‘ಬ್ಯಗ್ಘಮಂಸಂ ನಾಮ ಕೀದಿಸ’’ನ್ತಿ ವದಿಂಸು। ತಚ್ಛಸೂಕರೋ ಆವಾಟಾ ಉತ್ತರಿತ್ವಾ ಸೂಕರೇ ಓಲೋಕೇತ್ವಾ ‘‘ಕಿಂ ನು ಖೋ ನ ತುಸ್ಸಥಾ’’ತಿ ಆಹ। ‘‘ಸಾಮಿ, ಏಕೋ ತಾವ ಬ್ಯಗ್ಘೋ ಗಹಿತೋ, ಅಞ್ಞೋ ಪನೇಕೋ ದಸಬ್ಯಗ್ಘಗ್ಘನಕೋ ಅತ್ಥೀ’’ತಿ? ‘‘ಕೋ ನಾಮೇಸೋ’’ತಿ? ‘‘ಬ್ಯಗ್ಘೇನ ಆಭತಾಭತಮಂಸಂ ಖಾದಕೋ ಕೂಟಜಟಿಲೋ’’ತಿ। ‘‘ತೇನ ಹಿ ಏಥ, ಗಣ್ಹಿಸ್ಸಾಮ ನ’’ನ್ತಿ ತೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ವೇಗೇನ ಪಕ್ಖನ್ದಿ।

So kira gantvā pabbatatale tāva aṭṭhāsi. Sūkarā ‘‘punāgato sāmi, coro’’ti tacchassa ārocesuṃ. So ‘‘mā bhāyathā’’ti te assāsetvā uṭṭhāya dvinnaṃ āvāṭānaṃ antare pīṭhakāya aṭṭhāsi. Byaggho vegaṃ janetvā tacchasūkaraṃ sandhāya pakkhandi. Tacchasūkaro parivattitvā pacchāmukho purimaāvāṭe pati. Byaggho ca vegaṃ sandhāretuṃ asakkonto gantvā suppapabbhāre āvāṭe patitvā puñjakitova aṭṭhāsi. Tacchasūkaro vegena uṭṭhāya tassa antarasatthimhi dāṭhaṃ otāretvā yāva hadayā phāletvā maṃsaṃ khāditvā mukhena ḍaṃsitvā bahiāvāṭe pātetvā ‘‘gaṇhathimaṃ dāsa’’nti āha. Paṭhamāgatā ekavārameva tuṇḍotāraṇamattaṃ labhiṃsu, pacchā āgatā alabhitvā ‘‘byagghamaṃsaṃ nāma kīdisa’’nti vadiṃsu. Tacchasūkaro āvāṭā uttaritvā sūkare oloketvā ‘‘kiṃ nu kho na tussathā’’ti āha. ‘‘Sāmi, eko tāva byaggho gahito, añño paneko dasabyagghagghanako atthī’’ti? ‘‘Ko nāmeso’’ti? ‘‘Byagghena ābhatābhatamaṃsaṃ khādako kūṭajaṭilo’’ti. ‘‘Tena hi etha, gaṇhissāma na’’nti tehi saddhiṃ vegena pakkhandi.

ಜಟಿಲೋ ‘‘ಬ್ಯಗ್ಘೋ ಚಿರಾಯತೀ’’ತಿ ತಸ್ಸ ಆಗಮನಮಗ್ಗಂ ಓಲೋಕೇನ್ತೋ ಬಹೂ ಸೂಕರೇ ಆಗಚ್ಛನ್ತೇ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಇಮೇ ಬ್ಯಗ್ಘಂ ಮಾರೇತ್ವಾ ಮಮ ಮಾರಣತ್ಥಾಯ ಆಗಚ್ಛನ್ತಿ ಮಞ್ಞೇ’’ತಿ ಪಲಾಯಿತ್ವಾ ಏಕಂ ಉದುಮ್ಬರರುಕ್ಖಂ ಅಭಿರುಹಿ। ಸೂಕರಾ ‘‘ಏಸ ರುಕ್ಖಂ ಆರುಳ್ಹೋ’’ತಿ ವದಿಂಸು। ‘‘ಕಿಂ ರುಕ್ಖ’’ನ್ತಿ। ‘‘ಉದುಮ್ಬರರುಕ್ಖ’’ನ್ತಿ। ‘‘ತೇನ ಹಿ ಮಾ ಚಿನ್ತಯಿತ್ಥ, ಇದಾನಿ ನಂ ಗಣ್ಹಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ತರುಣಸೂಕರೇ ಪಕ್ಕೋಸಿತ್ವಾ ರುಕ್ಖಮೂಲತಾ ಪಂಸುಂ ಅಪಬ್ಯೂಹಾಪೇಸಿ, ಸೂಕರೀಹಿ ಮುಖಪೂರಂ ಉದಕಂ ಆಹರಾಪೇಸಿ, ಮಹಾದಾಠಸೂಕರೇಹಿ ಸಮನ್ತಾ ಮೂಲಾನಿ ಛಿನ್ದಾಪೇಸಿ। ಏಕಂ ಉಜುಕಂ ಓತಿಣ್ಣಮೂಲಮೇವ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ತತೋ ಸೇಸಸೂಕರೇ ‘‘ತುಮ್ಹೇ ಅಪೇಥಾ’’ತಿ ಉಸ್ಸಾರೇತ್ವಾ ಜಣ್ಣುಕೇಹಿ ಪತಿಟ್ಠಹಿತ್ವಾ ದಾಠಾಯ ಮೂಲಂ ಪಹರಿ, ಫರಸುನಾ ಪಹಟಂ ವಿಯ ಛಿಜ್ಜಿತ್ವಾ ಗತಂ। ರುಕ್ಖೋ ಪರಿವತ್ತಿತ್ವಾ ಪತಿ। ತಂ ಕೂಟಜಟಿಲಂ ಪತನ್ತಮೇವ ಸಮ್ಪಟಿಚ್ಛಿತ್ವಾ ಮಂಸಂ ಭಕ್ಖೇಸುಂ। ತಂ ಅಚ್ಛರಿಯಂ ದಿಸ್ವಾ ರುಕ್ಖದೇವತಾ ಗಾಥಮಾಹ –

Jaṭilo ‘‘byaggho cirāyatī’’ti tassa āgamanamaggaṃ olokento bahū sūkare āgacchante disvā ‘‘ime byagghaṃ māretvā mama māraṇatthāya āgacchanti maññe’’ti palāyitvā ekaṃ udumbararukkhaṃ abhiruhi. Sūkarā ‘‘esa rukkhaṃ āruḷho’’ti vadiṃsu. ‘‘Kiṃ rukkha’’nti. ‘‘Udumbararukkha’’nti. ‘‘Tena hi mā cintayittha, idāni naṃ gaṇhissāmā’’ti taruṇasūkare pakkositvā rukkhamūlatā paṃsuṃ apabyūhāpesi, sūkarīhi mukhapūraṃ udakaṃ āharāpesi, mahādāṭhasūkarehi samantā mūlāni chindāpesi. Ekaṃ ujukaṃ otiṇṇamūlameva aṭṭhāsi. Tato sesasūkare ‘‘tumhe apethā’’ti ussāretvā jaṇṇukehi patiṭṭhahitvā dāṭhāya mūlaṃ pahari, pharasunā pahaṭaṃ viya chijjitvā gataṃ. Rukkho parivattitvā pati. Taṃ kūṭajaṭilaṃ patantameva sampaṭicchitvā maṃsaṃ bhakkhesuṃ. Taṃ acchariyaṃ disvā rukkhadevatā gāthamāha –

೧೭೭.

177.

‘‘ಸಾಧು ಸಮ್ಬಹುಲಾ ಞಾತೀ, ಅಪಿ ರುಕ್ಖಾ ಅರಞ್ಞಜಾ।

‘‘Sādhu sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā;

ಸೂಕರೇಹಿ ಸಮಗ್ಗೇಹಿ, ಬ್ಯಗ್ಘೋ ಏಕಾಯನೇ ಹತೋ’’ತಿ॥

Sūkarehi samaggehi, byaggho ekāyane hato’’ti.

ತತ್ಥ ಏಕಾಯನೇ ಹತೋತಿ ಏಕಗಮನಸ್ಮಿಂಯೇವ ಹತೋ।

Tattha ekāyane hatoti ekagamanasmiṃyeva hato.

ಉಭಿನ್ನಂ ಪನ ನೇಸಂ ಹತಭಾವಂ ಪಕಾಸೇನ್ತೋ ಸತ್ಥಾ ಇತರಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Ubhinnaṃ pana nesaṃ hatabhāvaṃ pakāsento satthā itaraṃ gāthamāha –

೧೭೮.

178.

‘‘ಬ್ರಾಹ್ಮಣಞ್ಚೇವ ಬ್ಯಗ್ಘಞ್ಚ, ಉಭೋ ಹನ್ತ್ವಾನ ಸೂಕರಾ।

‘‘Brāhmaṇañceva byagghañca, ubho hantvāna sūkarā;

ಆನನ್ದಿನೋ ಪಮುದಿತಾ, ಮಹಾನಾದಂ ಪನಾದಿಸು’’ನ್ತಿ॥

Ānandino pamuditā, mahānādaṃ panādisu’’nti.

ಪುನ ತಚ್ಛಸೂಕರೋ ತೇ ಪುಚ್ಛಿ ‘‘ಅಞ್ಞೇಪಿ ವೋ ಅಮಿತ್ತಾ ಅತ್ಥೀ’’ತಿ? ಸೂಕರಾ ‘‘ನತ್ಥಿ, ಸಾಮೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ‘‘ತಂ ಅಭಿಸಿಞ್ಚಿತ್ವಾ ರಾಜಾನಂ ಕರಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ಉದಕಂ ಪರಿಯೇಸನ್ತಾ ಜಟಿಲಸ್ಸ ಪಾನೀಯಸಙ್ಖಂ ದಿಸ್ವಾ ತಂ ದಕ್ಖಿಣಾವಟ್ಟಂ ಸಙ್ಖರತನಂ ಪೂರೇತ್ವಾ ಉದಕಂ ಅಭಿಹರಿತ್ವಾ ತಚ್ಛಸೂಕರಂ ಉದುಮ್ಬರರುಕ್ಖಮೂಲೇಯೇವ ಅಭಿಸಿಞ್ಚಿಂಸು। ಅಭಿಸೇಕಉದಕಂ ಆಸಿತ್ತಂ, ಸೂಕರಿಮೇವಸ್ಸ ಅಗ್ಗಮಹೇಸಿಂ ಕರಿಂಸು। ತತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ಉದುಮ್ಬರಭದ್ದಪೀಠೇ ನಿಸೀದಾಪೇತ್ವಾ ದಕ್ಖಿಣಾವಟ್ಟಸಙ್ಖೇನ ಅಭಿಸೇಕಕರಣಂ ಪವತ್ತಂ। ತಮ್ಪಿ ಅತ್ಥಂ ಪಕಾಸೇನ್ತೋ ಸತ್ಥಾ ಓಸಾನಗಾಥಮಾಹ –

Puna tacchasūkaro te pucchi ‘‘aññepi vo amittā atthī’’ti? Sūkarā ‘‘natthi, sāmī’’ti vatvā ‘‘taṃ abhisiñcitvā rājānaṃ karissāmā’’ti udakaṃ pariyesantā jaṭilassa pānīyasaṅkhaṃ disvā taṃ dakkhiṇāvaṭṭaṃ saṅkharatanaṃ pūretvā udakaṃ abhiharitvā tacchasūkaraṃ udumbararukkhamūleyeva abhisiñciṃsu. Abhisekaudakaṃ āsittaṃ, sūkarimevassa aggamahesiṃ kariṃsu. Tato paṭṭhāya udumbarabhaddapīṭhe nisīdāpetvā dakkhiṇāvaṭṭasaṅkhena abhisekakaraṇaṃ pavattaṃ. Tampi atthaṃ pakāsento satthā osānagāthamāha –

೧೭೯.

179.

‘‘ತೇ ಸು ಉದುಮ್ಬರಮೂಲಸ್ಮಿಂ, ಸೂಕರಾ ಸುಸಮಾಗತಾ।

‘‘Te su udumbaramūlasmiṃ, sūkarā susamāgatā;

ತಚ್ಛಕಂ ಅಭಿಸಿಞ್ಚಿಂಸು, ತ್ವಂ ನೋ ರಾಜಾಸಿ ಇಸ್ಸರೋ’’ತಿ॥

Tacchakaṃ abhisiñciṃsu, tvaṃ no rājāsi issaro’’ti.

ತತ್ಥ ತೇ ಸೂತಿ ತೇ ಸೂಕರಾ, ಸು-ಕಾರೋ ನಿಪಾತಮತ್ತಂ। ಉದುಮ್ಬರಮೂಲಸ್ಮಿನ್ತಿ ಉದುಮ್ಬರಸ್ಸ ಮೂಲೇ।

Tattha te sūti te sūkarā, su-kāro nipātamattaṃ. Udumbaramūlasminti udumbarassa mūle.

ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ‘‘ನ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಇದಾನೇವ, ಪುಬ್ಬೇಪಿ ಧನುಗ್ಗಹತಿಸ್ಸತ್ಥೇರೋ ಯುದ್ಧಸಂವಿದಹನೇ ಛೇಕೋಯೇವಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ – ‘‘ತದಾ ಕೂಟಜಟಿಲೋ ದೇವದತ್ತೋ ಅಹೋಸಿ, ತಚ್ಛಸೂಕರೋ ಧನುಗ್ಗಹತಿಸ್ಸೋ, ರುಕ್ಖದೇವತಾ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿ’’ನ್ತಿ।

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi dhanuggahatissatthero yuddhasaṃvidahane chekoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kūṭajaṭilo devadatto ahosi, tacchasūkaro dhanuggahatisso, rukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.

ತಚ್ಛಸೂಕರಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ನವಮಾ।

Tacchasūkarajātakavaṇṇanā navamā.







Related texts:



ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೪೯೨. ತಚ್ಛಸೂಕರಜಾತಕಂ • 492. Tacchasūkarajātakaṃ


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact