[494] 11. Sādhinajātakavaṇṇanā

Abbhutovata lokasminti idaṃ satthā jetavane viharanto uposathike upāsake ārabbha kathesi. Tadā hi satthā ‘‘upāsakā porāṇakapaṇḍitā attano uposathakammaṃ nissāya manussasarīreneva devalokaṃ gantvā ciraṃ vasiṃsū’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.

Atīte mithilāyaṃ sādhino nāma rājā dhammena rajjaṃ kāresi. So catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāre cāti cha dānasālāyo kāretvā sakalajambudīpaṃ unnaṅgalaṃ katvā mahādānaṃ pavattesi, devasikaṃ cha satasahassāni vayakaraṇaṃ gacchanti, pañca sīlāni rakkhati, uposathaṃ upavasati. Raṭṭhavāsinopi tassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā matamatā devanagareyeva nibbattiṃsu. Sudhammadevasabhaṃ pūretvā nisinnā devā rañño sīlādiguṇameva vaṇṇayanti. Taṃ sutvā sesadevāpi rājānaṃ daṭṭhukāmā ahesuṃ. Sakko devarājā tesaṃ manaṃ viditvā āha – ‘‘sādhinarājānaṃ daṭṭhukāmatthā’’ti. ‘‘Āma devā’’ti. So mātaliṃ āṇāpesi ‘‘gaccha tvaṃ vejayantarathaṃ yojetvā sādhinarājānaṃ ānehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā rathaṃ yojetvā videharaṭṭhaṃ agamāsi, tadā puṇṇamadivaso hoti. Mātali manussānaṃ sāyamāsaṃ bhuñjitvā gharadvāresu sukhakathāya nisinnakāle candamaṇḍalena saddhiṃ rathaṃ pesesi. Manussā ‘‘dve candā uṭṭhitā’’ti vadantā puna candamaṇḍalaṃ ohāya rathaṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘nāyaṃ cando, ratho eso, devaputto paññāyati, kassesa etaṃ manomayasindhavayuttaṃ dibbarathaṃ āneti, na aññassa, amhākaṃ rañño bhavissati, rājā hi no dhammiko dhammarājā’’ti somanassajātā hutvā añjaliṃ paggayha ṭhitā paṭhamaṃ gāthamāhaṃsu –

202.

‘‘Abbhuto vata lokasmiṃ, uppajji lomahaṃsano;

Dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino’’ti.

Tassattho – abbhuto vatesa amhākaṃ rājā, lokasmiṃ lomahaṃsano uppajji, yassa dibbo ratho pāturahosi vedehassa yasassinoti.

Mātalipie taṃ rathaṃ ānetvā manussesu gandhamālādīhi pūjentesu tikkhattuṃ nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā rañño nivesanadvāraṃ gantvā rathaṃ nivattetvā pacchābhāgena sīhapañjaraummāre ṭhapetvā ārohaṇasajjaṃ katvā aṭṭhāsi. Taṃ divasaṃ rājāpi dānasālāyo oloketvā ‘‘iminā niyāmena dānaṃ dethā’’ti āṇāpetvā uposathaṃ samādiyitvā divasaṃ vītināmetvā amaccagaṇaparivuto alaṅkatamahātale pācīnasīhapañjarābhimukho dhammayuttaṃ kathento nisinno hoti. Atha naṃ mātali rathābhiruhanatthaṃ nimantetvā ādāya agamāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā imā gāthā abhāsi –

203.

‘‘Devaputto mahiddhiko, mātali devasārathi;

Nimantayittha rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ.

204.

‘‘Ehimaṃ rathamāruyha, rājaseṭṭha disampati;

Devā dassanakāmā te, tāvatiṃsā saindakā;

Saramānā hi te devā, sudhammāyaṃ samacchare.

205.

‘‘Tato ca rājā sādhino, vedeho mithilaggaho;

Sahassayuttamāruyha, agā devāna santike;

Taṃ devā paṭinandiṃsu, disvā rājānamāgataṃ.

206.

‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;

Nisīda dāni rājīsi, devarājassa santike.

207.

‘‘Sakkopi paṭinandittha, vedehaṃ mithilaggahaṃ;

Nimantayittha kāmehi, āsanena ca vāsavo.

208.

‘‘Sādhu khosi anuppatto, āvāsaṃ vasavattinaṃ;

Vasa devesu rājīsi, sabbakāmasamiddhisu;

Tāvatiṃsesu devesu, bhuñja kāme amānuse’’ti.

Tattha samacchareti acchanti. Agā devāna santiketi devānaṃ santikaṃ agamāsi. Tasmiñhi rathaṃ abhiruhitvā ṭhite ratho ākāsaṃ pakkhandi, so mahājanassa olokentasseva antaradhāyi. Mātali rājānaṃ devalokaṃ nesi . Taṃ disvā devatā ca sakko ca haṭṭhatuṭṭhā paccuggamanaṃ katvā paṭisanthāraṃ kariṃsu. Tamatthaṃ dassetuṃ ‘‘taṃ devā’’tiādi vuttaṃ. Tattha paṭinandiṃsūti punappunaṃ nandiṃsu. Āsanena cāti rājānaṃ āliṅgitvā ‘‘idha nisīdā’’ti attano paṇḍukambalasilāsanena ca kāmehi ca nimantesi, upaḍḍharajjaṃ datvā ekāsane nisīdāpesīti attho.

Tattha sakkena devaraññā dasayojanasahassaṃ devanagaraṃ aḍḍhatiyā ca accharākoṭiyo vejayantapāsādañca majjhe bhinditvā dinnaṃ sampattiṃ anubhavantassa manussagaṇanāya satta vassasatāni atikkantāni. Tenattabhāvena devaloke vasanakaṃ puññaṃ khīṇaṃ, anabhirati uppannā, tasmā sakkena saddhiṃ sallapanto gāthamāha –

209.

‘‘Ahaṃ pure saggagato ramāmi, naccehi gītehi ca vāditehi;

So dāni ajja na ramāmi sagge, āyuṃ nu khīṇo maraṇaṃ nu santike;

Udāhu mūḷhosmi janindaseṭṭhā’’ti.

Tattha āyuṃ nu khīṇoti kiṃ nu mama sarasena jīvitindriyaṃ khīṇaṃ, udāhu upacchedakakammavasena maraṇaṃ santike jātanti pucchati. Janindaseṭṭhāti janindānaṃ devānaṃ seṭṭha.

Atha naṃ sakko āha –

210.

‘‘Na tāyu khīṇaṃ maraṇañca dūre, na cāpi mūḷho naravīraseṭṭha;

Tuyhañca puññāni parittakāni, yesaṃ vipākaṃ idha vedayittho.

211.

‘‘Vasa devānubhāvena, rājaseṭṭha disampati;

Tāvatiṃsesu devesu, bhuñja kāme amānuse’’ti.

Tattha ‘‘parittakānī’’ti idaṃ tena attabhāvena devaloke vipākadāyakāni puññāni sandhāya vuttaṃ, itarāni panassa puññāni pathaviyaṃ paṃsu viya appamāṇāni. Vasa devānubhāvenāti ahaṃ te attano puññāni majjhe bhinditvā dassāmi, mamānubhāvena vasāti taṃ samassāsento āha.

Atha naṃ paṭikkhipanto mahāsatto āha –

212.

‘‘Yathā yācitakaṃ yānaṃ, yathā yācitakaṃ dhanaṃ;

Evaṃsampadamevetaṃ, yaṃ parato dānapaccayā.

213.

‘‘Na cāhametamicchāmi, yaṃ parato dānapaccayā;

Sayaṃkatāni puññāni, taṃ me āveṇikaṃ dhanaṃ.

214.

‘‘Sohaṃ gantvā manussesu, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;

Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca;

Yaṃ katvā sukhito hoti, na ca pacchānutappatī’’ti.

Tattha yaṃ parato dānapaccayāti yaṃ parena dinnattā labbhati, taṃ yācitakasadisameva hoti. Yācitakañhi tuṭṭhakāle denti, atuṭṭhakāle acchinditvā gaṇhantīti vadati. Samacariyāyāti kāyādīhi pāpassa akaraṇena. Saṃyamenāti sīlasaṃyamena. Damenāti indriyadamanena. Yaṃ katvāti yaṃ karitvā sukhito ceva hoti na ca pacchānutappati, tathārūpameva kammaṃ karissāmīti.

Athassa vacanaṃ sutvā sakko mātaliṃ āṇāpesi ‘‘gaccha, tāta, sādhinarājānaṃ mithilaṃ netvā uyyāne otārehī’’ti. So tathā akāsi. Rājā uyyāne caṅkamati. Atha naṃ uyyānapālo disvā pucchitvā gantvā nāradarañño ārocesi. So rañño āgatabhāvaṃ sutvā ‘‘tvaṃ purato gantvā uyyānaṃ sajjetvā tassa ca mayhañca dve āsanāni paññāpehī’’ti uyyānapālaṃ uyyojesi. So tathā akāsi. Atha naṃ rājā pucchi ‘‘kassa dve āsanāni paññāpesī’’ti? ‘‘Ekaṃ tumhākaṃ, ekaṃ amhākaṃ rañño’’ti. Atha naṃ rājā ‘‘ko añño satto mama santike āsane nisīdissatī’’ti vatvā ekasmiṃ nisīditvā ekasmiṃ pāde ṭhapesi. Nāradarājā āgantvā tassa pāde vanditvā ekamantaṃ nisīdi. So kirassa sattamo panattā. Tadā kira vassasatāyukakālova hoti. Mahāsatto pana attano puññabalena ettakaṃ kālaṃ vītināmesi. So nāradaṃ hatthe gahetvā uyyāne vicaranto tisso gāthā abhāsi –

215.

‘‘Imāni tāni khettāni, imaṃ nikkhaṃ sukuṇḍalaṃ;

Imā tā haritānūpā, imā najjo savantiyo.

216.

‘‘Imā tā pokkharaṇī rammā, cakkavākapakūjitā;

Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca;

Yassimāni mamāyiṃsu, kiṃ nu te disataṃ gatā.

217.

‘‘Tānīdha khettāni so bhūmibhāgo, teyeva ārāmavanūpacārā;

Tameva mayhaṃ janataṃ apassato, suññaṃva me nārada khāyate disā’’ti.

Tattha khettānīti bhūmibhāge sandhāyāha. Imaṃ nikkhanti imaṃ tādisameva udakaniddhamanaṃ. Sukuṇḍalanti sobhanena musalapavesanakuṇḍalena samannāgataṃ. Haritānūpāti udakaniddhamanassa ubhosu passesu haritatiṇasañchannā anūpabhūmiyo. Yassimāni mamāyiṃsūti tāta nārada, ye mama upaṭṭhākā ca orodhā ca imasmiṃ uyyāne mahantena yasena mayā saddhiṃ vicarantā imāni ṭhānāni mamāyiṃsu piyāyiṃsu, kataraṃ nu te disataṃ gatā, kattha te pesitā. Tānīdha khettānīti imasmiṃ uyyāne tāneva etāni uparopanakaviruhanaṭṭhānāni. Teyeva ārāmavanūpacārāti ime teyeva ārāmavanūpacārā, vihārabhūmiyoti attho.

Atha naṃ nārado āha – ‘‘deva, tumhākaṃ devalokagatānaṃ idāni satta vassasatāni, ahaṃ vo sattamo panattā, tumhākaṃ upaṭṭhākā ca orodhā ca maraṇamukhaṃ pattā, idaṃ vo attano santakaṃ rajjaṃ, anubhavatha na’’nti. Rājā ‘‘tāta nārada, nāhaṃ idhāgacchanto rajjatthāya āgato, puññakaraṇatthāyamhi āgato, ahaṃ puññameva karissāmī’’ti vatvā gāthā āha –

218.

‘‘Diṭṭhā mayā vimānāni, obhāsentā catuddisā;

Sammukhā devarājassa, tidasānañca sammukhā.

219.

‘‘Vutthaṃ me bhavanaṃ dibyaṃ, bhuttā kāmā amānusā;

Tāvatiṃsesu devesu, sabbakāmasamiddhisu.

220.

‘‘Sohaṃ etādisaṃ hitvā, puññāyamhi idhāgato;

Dhammameva carissāmi, nāhaṃ rajjena atthiko.

221.

‘‘Adaṇḍāvacaraṃ maggaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ;

Taṃ maggaṃ paṭipajjissaṃ, yena gacchanti subbatā’’ti.

Tattha vutthaṃ me bhavanaṃ dibyanti vejayantaṃ sandhāya āha. Sohaṃ etādisanti tāta nārada, sohaṃ buddhañāṇena aparicchindanīyaṃ evarūpaṃ kāmaguṇasampattiṃ pahāya puññakaraṇatthāya idhāgato. Adaṇḍāvacaranti adaṇḍehi nikkhittadaṇḍahatthehi avacaritabbaṃ sammādiṭṭhipurekkhāraṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ. Subbatāti yena maggena subbatā sabbaññubuddhā gacchanti, ahampi agatapubbaṃ disaṃ gantuṃ bodhitale nisīditvā tameva maggaṃ paṭipajjissāmīti.

Evaṃ bodhisatto imā gāthāyo sabbaññutaññāṇena saṅkhipitvā kathesi. Nārado punapi āha – ‘‘rajjaṃ, deva, anusāsā’’ti. ‘‘Tāta, na me rajjenattho, satta vassasatāni vigataṃ dānaṃ sattāheneva dātukāmamhī’’ti. Nārado ‘‘sādhū’’ti tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā mahādānaṃ paṭiyādesi. Rājā sattāhaṃ dānaṃ datvā sattame divase kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavaneyeva nibbatti.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ vasitabbayuttakaṃ uposathakammaṃ nāmā’’ti dassetvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne uposathikesu upāsakesu keci sotāpattiphale, keci sakadāgāmiphale, keci anāgāmiphale patiṭṭhahiṃsu. Tadā nāradarājā sāriputto ahosi, mātali ānando, sakko anuruddho, sādhinarājā pana ahameva ahosinti.

Sādhinajātakavaṇṇanā ekādasamā.