[491] 8. Mahāmorajātakavaṇṇanā

Sacehi tyāhaṃ dhanahetu gāhitoti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tañhi bhikkhuṃ satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu ayaṃ nandīrāgo tādisaṃ kiṃ nāma nālolessati, na hi sineruubbāhanakavāto sāmante purāṇapaṇṇassa lajjati, pubbe satta vassasatāni antokilesasamudācāraṃ vāretvā viharante visuddhasattepesa ālolesiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto paccantapadese morasakuṇiyā kucchimhi paṭisandhiṃ aggahesi. Gabbhe paripākagate mātā gocarabhūmiyaṃ aṇḍaṃ pātetvā pakkāmi. Aṇḍañca nāma mātu arogabhāve sati aññasmiṃ dīghajātikādiparipanthe ca avijjamāne na nassati. Tasmā taṃ aṇḍaṃ kaṇikāramakulaṃ viya suvaṇṇavaṇṇaṃ hutvā pariṇatakāle attano dhammatāya bhijji, suvaṇṇavaṇṇo moracchāpo nikkhami. Tassa dve akkhīni jiñjukāphalasadisāni, tuṇḍaṃ pavāḷavaṇṇaṃ, tisso rattarājiyo gīvaṃ parikkhipitvā piṭṭhimajjhena agamaṃsu. So vayappatto bhaṇḍasakaṭamattasarīro abhirūpo ahosi. Taṃ sabbe nīlamorā sannipatitvā rājānaṃ katvā parivārayiṃsu.

So ekadivasaṃ udakasoṇḍiyaṃ pānīyaṃ pivanto attano rūpasampattiṃ disvā cintesi ‘‘ahaṃ sabbamorehi atirekarūpasobho, sacāhaṃ imehi saddhiṃ manussapathe vasissāmi, paripantho me uppajjissati, himavantaṃ gantvā ekakova phāsukaṭṭhāne vasissāmī’’ti. So rattibhāge moresu paṭisallīnesu kañci ajānāpetvā uppatitvā himavantaṃ pavisitvā tisso pabbatarājiyo atikkamma catutthāya pabbatarājiyā ekasmiṃ araññe padumasañchanno jātassaro atthi, tassa avidūre ekaṃ pabbataṃ nissāya ṭhito mahānigrodharukkho atthi, tassa sākhāya nilīyi. Tassa pana pabbatassa vemajjhe manāpā guhā atthi. So tattha vasitukāmo hutvā tassā pamukhe pabbatatale nilīyi. Taṃ pana ṭhānaṃ neva heṭṭhābhāgena abhiruhituṃ, na uparibhāgena otarituṃ sakkā, biḷāladīghajātikamanussabhayehi vimuttaṃ. So ‘‘idaṃ me phāsukaṭṭhāna’’nti taṃ divasaṃ tattheva vasitvā punadivase pabbataguhāto uṭṭhāya pabbatamatthake puratthābhimukho nisinno udentaṃ sūriyamaṇḍalaṃ disvā attano divārakkhāvaraṇatthāya ‘‘udetayaṃ cakkhumā ekarājā’’ti parittaṃ katvā gocarabhūmiyaṃ otaritvā gocaraṃ gahetvā sāyaṃ āgantvā pabbatamatthake pacchābhimukho nisinno atthaṅgataṃ sūriyamaṇḍalaṃ disvā attano rattirakkhāvaraṇatthāya ‘‘apetayaṃ cakkhumā ekarājā’’ti parittaṃ katvā etenupāyena vasati.

Atha naṃ ekadivasaṃ eko luddaputto araññe vicaranto pabbatamatthake nisinnaṃ moraṃ disvā attano nivesanaṃ āgantvā maraṇāsannakāle puttaṃ āha – ‘‘tāta, catutthāya pabbatarājiyā araññe suvaṇṇavaṇṇo moro atthi, sace rājā pucchati, ācikkheyyāsī’’ti. Athekasmiṃ divase bārāṇasirañño khemā nāma aggamahesī paccūsakāle supinaṃ passi. Evarūpo supino ahosi – ‘‘suvaṇṇavaṇṇo moro dhammaṃ deseti, sā sādhukāraṃ datvā dhammaṃ suṇāti, moro dhammaṃ desetvā uṭṭhāya pakkāmi’’. Sā ‘‘morarājā gacchati, gaṇhatha na’’nti vadantīyeva pabujjhi, pabujjhitvā ca pana supinabhāvaṃ ñatvā ‘‘supinoti vutte rājā na ādaraṃ karissati, ‘dohaḷo me’ti vutte karissatī’’ti cintetvā dohaḷinī viya hutvā nipajji. Atha naṃ rājā upasaṅkamitvā pucchi ‘‘bhadde, kiṃ te aphāsuka’’nti. ‘‘Dohaḷo me uppanno’’ti. ‘‘Kiṃ icchasi bhadde’’ti? ‘‘Suvaṇṇavaṇṇassa morassa dhammaṃ sotuṃ devā’’ti. ‘‘Bhadde, kuto evarūpaṃ moraṃ lacchāmī’’ti? ‘‘Deva, sace na labhāmi, jīvitaṃ me natthī’’ti. ‘‘Bhadde, mā cintayi, sace katthaci atthi, labhissasī’’ti rājā naṃ assāsetvā gantvā rājāsane nisinno amacce pucchi ‘‘ambho, devī suvaṇṇavaṇṇassa morassa dhammaṃ sotukāmā, morā nāma suvaṇṇavaṇṇā hontī’’ti? ‘‘Brāhmaṇā jānissanti devā’’ti.

Rājā brāhmaṇe pakkosāpetvā pucchi. Brāhmaṇā evamāhaṃsu ‘‘mahārāja jalajesu macchakacchapakakkaṭakā, thalajesu migā haṃsā morā tittirā ete tiracchānagatā ca manussā ca suvaṇṇavaṇṇā hontīti amhākaṃ lakkhaṇamantesu āgata’’nti. Rājā attano vijite luddaputte sannipātetvā ‘‘suvaṇṇavaṇṇo moro vo diṭṭhapubbo’’ti pucchi. Sesā ‘‘na diṭṭhapubbo’’ti āhaṃsu. Yassa pana pitarā ācikkhitaṃ, so āha – ‘‘mayāpi na diṭṭhapubbo, pitā pana me ‘asukaṭṭhāne nāma suvaṇṇavaṇṇo moro atthī’ti kathesī’’ti. Atha naṃ rājā ‘‘samma, mayhañca deviyā ca jīvitaṃ dinnaṃ bhavissati, gantvā taṃ bandhitvā ānehī’’ti bahuṃ dhanaṃ datvā uyyojesi. So puttadārassa dhanaṃ datvā tattha gantvā mahāsattaṃ disvā pāse oḍḍetvā ‘‘ajja bajjhissati, ajja bajjhissatī’’ti abajjhitvāva mato, devīpi patthanaṃ alabhantī matā. Rājā ‘‘taṃ moraṃ nissāya piyabhariyā me matā’’ti kujjhitvā kodhavasiko hutvā ‘‘himavante catutthāya pabbatarājiyā suvaṇṇavaṇṇo moro carati, tassa maṃsaṃ khāditvā ajarā amarā hontī’’ti suvaṇṇapaṭṭe likhāpetvā taṃ paṭṭaṃ sāramañjūsāyaṃ ṭhapetvā kālamakāsi.

Atha añño rājā ahosi. So suvaṇṇapaṭṭe akkharāni disvā ‘‘ajaro amaro bhavissāmī’’ti tassa gahaṇatthāya ekaṃ luddaputtaṃ pesesi. Sopi tattheva mato. Evaṃ cha rājaparivaṭṭā gatā, cha luddaputtā himavanteyeva matā. Sattamena pana raññā pesito sattamo luddo ‘‘ajja ajjevā’’ti satta saṃvaccharāni bajjhituṃ asakkonto cintesi ‘‘kiṃ nu kho imassa morarājassa pāde pāsassa asañcaraṇakāraṇa’’nti? Atha naṃ pariggaṇhanto sāyaṃpātaṃ parittaṃ karontaṃ disvā ‘‘imasmiṃ ṭhāne añño moro natthi, iminā brahmacārinā bhavitabbaṃ, brahmacariyānubhāvena ceva parittānubhāvena cassa pādo pāse na bajjhatī’’ti nayato pariggahetvā paccantajanapadaṃ gantvā ekaṃ moriṃ bandhitvā yathā sā accharāya pahaṭāya vassati, pāṇimhi pahaṭe naccati, evaṃ sikkhāpetvā ādāya gantvā bodhisattassa parittakaraṇato puretarameva pāsaṃ oḍḍetvā accharaṃ paharitvā moriṃ vassāpesi. Moro tassā saddaṃ suṇi, tāvadevassa satta vassasatāni sannisinnakileso phaṇaṃ karitvā daṇḍena pahaṭāsīviso viya uṭṭhahi. So kilesāturo hutvā parittaṃ kātuṃ asakkuṇitvāva vegena tassā santikaṃ gantvā pāse pādaṃ pavesentoyeva ākāsā otari. Satta vassasatāni asañcaraṇakapāso taṅkhaṇaññeva sañcaritvā pādaṃ bandhi.

Atha naṃ luddaputto yaṭṭhiagge olambantaṃ disvā cintesi ‘‘imaṃ morarājaṃ cha luddaputtā bandhituṃ nāsakkhiṃsu, ahampi satta vassāni nāsakkhiṃ, ajja panesa imaṃ moriṃ nissāya kilesāturo hutvā parittaṃ kātuṃ asakkuṇitvā āgamma pāse baddho heṭṭhāsīsako olambati, evarūpo me sīlavā kilamito, evarūpaṃ rañño paṇṇākāratthāya netuṃ ayuttaṃ, kiṃ me raññā dinnena sakkārena, vissajjessāmi na’’nti. Puna cintesi ‘‘ayaṃ nāgabalo thāmasampanno mayi upasaṅkamante ‘esa maṃ māretuṃ āgacchatī’ti maraṇabhayatajjito phandamāno pādaṃ vā pakkhaṃ vā bhindeyya, anupagantvā pana paṭicchanne ṭhatvā khurappenassa pāsaṃ chindissāmi, tato sayameva yathāruciyā gamissatī’’ti. So paṭicchanne ṭhatvā dhanuṃ āropetvā khurappaṃ sannayhitvā ākaḍḍhi. Moropi ‘‘ayaṃ luddako maṃ kilesāturaṃ katvā baddhabhāvaṃ ñatvā nirāsaṅko āgacchissati, kahaṃ nu kho so’’ti cintetvā ito cito ca viloketvā dhanuṃ āropetvā ṭhitaṃ disvā ‘‘māretvā maṃ ādāya gantukāmo bhavissatī’’ti maññamāno maraṇabhayatajjito hutvā jīvitaṃ yācanto paṭhamaṃ gāthamāha –

143.

‘‘Sace hi tyāhaṃ dhanahetu gāhito, mā maṃ vadhī jīvagāhaṃ gahetvā;

Rañño ca maṃ samma upantikaṃ nehi, maññe dhanaṃ lacchasinapparūpa’’nti.

Tattha sace hi tyāhanti sace hi te ahaṃ. Upantikaṃ nehīti upasantikaṃ nehi. Lacchasinapparūpanti lacchasi anappakarūpaṃ.

Taṃ sutvā luddaputto cintesi – ‘‘morarājā, ‘ayaṃ maṃ vijjhitukāmatāya khurappaṃ sannayhī’ti maññati, assāsessāmi na’’nti. So assāsento dutiyaṃ gāthamāha –

144.

‘‘Na me ayaṃ tuyha vadhāya ajja, samāhito cāpadhure khurappo;

Pāsañca tyāhaṃ adhipātayissaṃ, yathāsukhaṃ gacchatu morarājā’’ti.

Tattha adhipātayissanti chindayissaṃ.

Tato morarājā dve gāthā abhāsi –

145.

‘‘Yaṃ satta vassāni mamānubandhi, rattindivaṃ khuppipāsaṃ sahanto;

Atha kissa maṃ pāsavasūpanītaṃ, pamuttave icchasi bandhanasmā.

146.

‘‘Pāṇātipātā virato nusajja, abhayaṃ nu te sabbabhūtesu dinnaṃ;

Yaṃ maṃ tuvaṃ pāsavasūpanītaṃ, pamuttave icchasi bandhanasmā’’ti.

Tattha yanti yasmā maṃ ettakaṃ kālaṃ tvaṃ anubandhi, tasmā taṃ pucchāmi, atha kissa maṃ pāsavasaṃ upanītaṃ bandhanasmā pamocetuṃ icchasīti attho. Virato nusajjāti virato nusi ajja. Sabbabhūtesūti sabbasattānaṃ.

Ito paraṃ –

147.

‘‘Pāṇātipātā viratassa brūhi, abhayañca yo sabbabhūtesu deti;

Pucchāmi taṃ morarājetamatthaṃ, ito cuto kiṃ labhate sukhaṃ so.

148.

‘‘Pāṇātipātā viratassa brūmi, abhayañca yo sabbabhūtesu deti;

Diṭṭheva dhamme labhate pasaṃsaṃ, saggañca so yāti sarīrabhedā.

149.

‘‘Na santi devā iti āhu eke, idheva jīvo vibhavaṃ upeti;

Tathā phalaṃ sukatadukkaṭānaṃ, dattupaññattañca vadanti dānaṃ;

Tesaṃ vaco arahataṃ saddahāno, tasmā ahaṃ sakuṇe bādhayāmī’’ti. –

Imā uttānasambandhagāthā pāḷinayena veditabbā.

Tattha iti āhu eketi ekacce samaṇabrāhmaṇā evaṃ kathenti. Tesaṃ vaco arahataṃ saddahānoti tassa kira kulūpakā ucchedavādino naggasamaṇakā. Te taṃ paccekabodhiñāṇassa upanissayasampannampi sattaṃ ucchedavādaṃ gaṇhāpesuṃ. So tehi saṃsaggena ‘‘kusalākusalaṃ natthī’’ti gahetvā sakuṇe māreti. Evaṃ mahāsāvajjā esā asappurisasevanā nāma. Teyeva ayaṃ ‘‘arahanto’’ti maññamāno evamāha.

Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘tasseva paralokassa atthibhāvaṃ kathessāmī’’ti pāsayaṭṭhiyaṃ adhosiro olambamānova imaṃ gāthamāha –

150.

‘‘Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, gacchanti obhāsayamantalikkhe;

Imassa lokassa parassa vā te, kathaṃ nu te āhu manussaloke’’ti.

Tattha imassāti kiṃ nu te imassa lokassa santi, udāhu paralokassāti. Bhummatthe vā etaṃ sāmivacanaṃ. Kathaṃ nu teti etesu vimānesu candimasūriyadevaputte kathaṃ nu kathenti, kiṃ atthīti kathenti, udāhu natthīti, kiṃ vā devā, udāhu manussāti?

Luddaputto gāthamāha –

151.

‘‘Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, gacchanti obhāsayamantalikkhe;

Parassa lokassa na te imassa, devāti te āhu manussaloke’’ti.

Atha naṃ mahāsatto āha –

152.

‘‘Ettheva te nīhatā hīnavādā, ahetukā ye na vadanti kammaṃ;

Tathā phalaṃ sukatadukkaṭānaṃ, dattupaññattaṃ ye ca vadanti dāna’’nti.

Tattha ettheva te nihatā hīnavādāti sace candimasūriyā devaloke ṭhitā, na manussaloke, sace ca te devā, na manussā, ettheva ettake byākaraṇe te tava kulūpakā hīnavādā nīhatā honti. Ahetukā ‘‘visuddhiyā vā saṃkilesassa vā hetubhūtaṃ kammaṃ natthī’’ti evaṃvādā. Dattupaññattanti ye ca dānaṃ ‘‘bālakehi paññatta’’nti vadanti.

So mahāsatte kathente sallakkhetvā gāthādvayamāha –

153.

‘‘Addhā hi saccaṃ vacanaṃ tavedaṃ, kathañhi dānaṃ aphalaṃ bhaveyya;

Tathā phalaṃ sukatadukkaṭānaṃ, dattupaññattañca kathaṃ bhaveyya.

154.

‘‘Kathaṃkaro kintikaro kimācaraṃ, kiṃ sevamāno kena tapoguṇena;

Akkhāhi me morarājetamatthaṃ, yathā ahaṃ no nirayaṃ pateyya’’nti.

Tattha dattupaññattañcāti dānañca dattupaññattaṃ nāma kathaṃ bhaveyyāti attho. Kathaṃkaroti katarakammaṃ karonto. Kintikaroti kena kāraṇena karonto ahaṃ nirayaṃ na gaccheyyaṃ. Itarāni tasseva vevacanāni.

Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘sacāhaṃ imaṃ pañhaṃ na kathessāmi, manussaloko tuccho viya kato bhavissati, tathevassa dhammikānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ atthibhāvaṃ kathessāmī’’ti cintetvā dve gāthā abhāsi –

155.

‘‘Ye keci atthi samaṇā pathabyā, kāsāyavatthā anagāriyā te;

Pātova piṇḍāya caranti kāle, vikālacariyā viratā hi santo.

156.

‘‘Te tattha kālenupasaṅkamitvā, pucchāhi yaṃ te manaso piyaṃ siyā;

Te te pavakkhanti yathāpajānaṃ, imassa lokassa parassa cattha’’nti.

Tattha santoti santapāpā paṇḍitā paccekabuddhā. Yathāpajānanti te tuyhaṃ attano pajānananiyāmena vakkhanti, kaṅkhaṃ te chinditvā kathessanti. Imassa lokassa parassa catthanti iminā nāma kammena manussaloke nibbattanti, iminā devaloke, iminā nirayādīsūti evaṃ imassa ca parassa ca lokassa atthaṃ ācikkhissanti, te pucchāti.

Evañca pana vatvā nirayabhayena tajjesi. So pana pūritapāramī paccekabodhisatto sūriyarasmisamphassaṃ oloketvā ṭhitaṃ pariṇatapadumaṃ viya paripākagatañāṇo vicarati. So tassa dhammakathaṃ suṇanto ṭhitapadeneva ṭhito saṅkhāre pariggaṇhitvā tilakkhaṇaṃ sammasanto paccekabodhiñāṇaṃ paṭivijjhi. Tassa paṭivedho ca mahāsattassa pāsato mokkho ca ekakkhaṇeyeva ahosi. Paccekabuddho sabbakilese padāletvā bhavapariyante ṭhitova udānaṃ udānanto gāthamāha –

157.

‘‘Tacaṃva jiṇṇaṃ urago purāṇaṃ, paṇḍūpalāsaṃ harito dumova;

Esappahīno mama luddabhāvo, jahāmahaṃ luddakabhāvamajjā’’ti.

Tassattho – yathā jiṇṇaṃ purāṇaṃ tacaṃ urago jahati, yathā ca harito sampajjamānanīlapatto dumo katthaci ṭhitaṃ paṇḍupalāsaṃ jahati, evaṃ ahampi ajja luddabhāvaṃ dāruṇabhāvaṃ jahitvā ṭhito, so dāni esa pahīno mama luddabhāvo, sādhu vata jahāmahaṃ luddakabhāvamajjāti. Jahāmahanti pajahiṃ ahanti attho.

So imaṃ udānaṃ udānetvā ‘‘ahaṃ tāva sabbakilesabandhanehi mutto, nivesane pana me bandhitvā ṭhapitā bahū sakuṇā atthi, te kathaṃ mocessāmī’’ti cintetvā mahāsattaṃ pucchi – ‘‘morarāja, nivesane me bahū sakuṇā baddhā atthi, te kathaṃ mocessāmī’’ti? Paccekabuddhatopi sabbaññubodhisattānaññeva upāyapariggahañāṇaṃ mahantataraṃ hoti, tena naṃ āha ‘‘yaṃ vo maggena kilese khaṇḍetvā paccekabodhiñāṇaṃ paṭividdhaṃ, taṃ ārabbha saccakiriyaṃ karotha, sakalajambudīpe bandhanagato satto nāma na bhavissatī’’ti. So bodhisattena dinnanayadvāre ṭhatvā saccakiriyaṃ karonto gāthamāha –

158.

‘‘Ye cāpi me sakuṇā atthi baddhā, satāninekāni nivesanasmiṃ;

Tesampahaṃ jīvitamajja dammi, mokkhañca te pattā sakaṃ niketa’’nti.

Tattha mokkhañca te pattāti svāhaṃ mokkhaṃ patto paccekabodhiñāṇaṃ paṭivijjhitvā ṭhito, te satte jīvitadānena anukampāmi, etena saccena. Sakaṃ niketanti sabbepi te sattā attano attano vasanaṭṭhānaṃ gacchantūti vadati.

Athassa saccakiriyāsamakālameva sabbe bandhanā muccitvā tuṭṭhiravaṃ ravantā sakaṭṭhānameva agamiṃsu. Tasmiṃ khaṇe tesaṃ tesaṃ gehesu biḷāle ādiṃ katvā sakalajambudīpe bandhanagato satto nāma nāhosi. Paccekabuddho hatthaṃ ukkhipitvā sīsaṃ parāmasi. Tāvadeva gihiliṅgaṃ antaradhāyi, pabbajitaliṅgaṃ pāturahosi. So saṭṭhivassikatthero viya ākappasampanno aṭṭhaparikkhāradharo hutvā ‘‘tvameva mama patiṭṭhā ahosī’’ti morarājassa añjaliṃ paggayha padakkhiṇaṃ katvā ākāse uppatitvā nandamūlakapabbhāraṃ agamāsi. Morarājāpi yaṭṭhiaggato uppatitvā gocaraṃ gahetvā attano vasanaṭṭhānaṃ gato. Idāni luddassa satta vassāni pāsahatthassa caritvāpi morarājānaṃ nissāya dukkhā muttabhāvaṃ pakāsento satthā osānagāthamāha –

159.

‘‘Luddo carī pāsahattho araññe, bādhetu morādhipatiṃ yasassiṃ;

Bandhitvā morādhipatiṃ yasassiṃ, dukkhā sa pamucci yathāhaṃ pamutto’’ti.

Tattha bādhetūti māretuṃ, ayameva vā pāṭho. Bandhitvāti bandhitvā ṭhitassa dhammakathaṃ sutvā paṭiladdhasaṃvego hutvāti attho. Yathāhanti yathā ahaṃ sayambhuñāṇena mutto, evameva sopi muttoti.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu arahattaṃ pāpuṇi. Tadā morarājā ahameva ahosinti.

Mahāmorajātakavaṇṇanā aṭṭhamā.