Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā

[೪೦೪] ೯. ಕಪಿಜಾತಕವಣ್ಣನಾ

[404] 9. Kapijātakavaṇṇanā

ಯತ್ಥ ವೇರೀ ನಿವಸತೀತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ದೇವದತ್ತಸ್ಸ ಪಥವಿಪವೇಸನಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ತಸ್ಮಿಞ್ಹಿ ಪಥವಿಂ ಪವಿಟ್ಠೇ ಧಮ್ಮಸಭಾಯಂ ಕಥಂ ಸಮುಟ್ಠಾಪೇಸುಂ ‘‘ಆವುಸೋ, ದೇವದತ್ತೋ ಸಹ ಪರಿಸಾಯ ನಟ್ಠೋ’’ತಿ। ಸತ್ಥಾ ಆಗನ್ತ್ವಾ ‘‘ಕಾಯ ನುತ್ಥ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಏತರಹಿ ಕಥಾಯ ಸನ್ನಿಸಿನ್ನಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಇಮಾಯ ನಾಮಾ’’ತಿ ವುತ್ತೇ ‘‘ನ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಇದಾನೇವ ದೇವದತ್ತೋ ಸಹ ಪರಿಸಾಯ ನಟ್ಠೋ, ಪುಬ್ಬೇಪಿ ನಸ್ಸಿಯೇವಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।

Yattha verī nivasatīti idaṃ satthā jetavane viharanto devadattassa pathavipavesanaṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi pathaviṃ paviṭṭhe dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, devadatto saha parisāya naṭṭho’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva devadatto saha parisāya naṭṭho, pubbepi nassiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.

ಅತೀತೇ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೇ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತೇ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಕಪಿಯೋನಿಯಂ ನಿಬ್ಬತ್ತಿತ್ವಾ ಪಞ್ಚಸತಕಪಿಪರಿವಾರೋ ರಾಜುಯ್ಯಾನೇ ವಸಿ। ದೇವದತ್ತೋಪಿ ಕಪಿಯೋನಿಯಂ ನಿಬ್ಬತ್ತಿತ್ವಾ ಪಞ್ಚಸತಕಪಿಪರಿವಾರೋ ತತ್ಥೇವ ವಸಿ। ಅಥೇಕದಿವಸಂ ಪುರೋಹಿತೇ ಉಯ್ಯಾನಂ ಗನ್ತ್ವಾ ನ್ಹತ್ವಾ ಅಲಙ್ಕರಿತ್ವಾ ನಿಕ್ಖಮನ್ತೇ ಏಕೋ ಲೋಲಕಪಿ ಪುರೇತರಂ ಗನ್ತ್ವಾ ರಾಜುಯ್ಯಾನದ್ವಾರೇ ತೋರಣಮತ್ಥಕೇ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ತಸ್ಸ ಮತ್ಥಕೇ ವಚ್ಚಪಿಣ್ಡಂ ಪಾತೇತ್ವಾ ಪುನ ಉದ್ಧಂ ಓಲೋಕೇನ್ತಸ್ಸ ಮುಖೇ ಪಾತೇಸಿ। ಸೋ ನಿವತ್ತಿತ್ವಾ ‘‘ಹೋತು, ಜಾನಿಸ್ಸಾಮಿ ತುಮ್ಹಾಕಂ ಕತ್ತಬ್ಬ’’ನ್ತಿ ಮಕ್ಕಟೇ ಸನ್ತಜ್ಜೇತ್ವಾ ಪುನ ನ್ಹತ್ವಾ ಪಕ್ಕಾಮಿ। ತೇನ ವೇರಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಮಕ್ಕಟಾನಂ ಸನ್ತಜ್ಜಿತಭಾವಂ ಬೋಧಿಸತ್ತಸ್ಸ ಆರೋಚೇಸುಂ। ಸೋ ‘‘ವೇರೀನಂ ನಿವಸನಟ್ಠಾನೇ ನಾಮ ವಸಿತುಂ ನ ವಟ್ಟತಿ, ಸಬ್ಬೋಪಿ ಕಪಿಗಣೋ ಪಲಾಯಿತ್ವಾ ಅಞ್ಞತ್ಥ ಗಚ್ಛತೂ’’ತಿ ಕಪಿಸಹಸ್ಸಸ್ಸಪಿ ಆರೋಚಾಪೇಸಿ। ದುಬ್ಬಚಕಪಿ ಅತ್ತನೋ ಪರಿವಾರಮಕ್ಕಟೇ ಗಹೇತ್ವಾ ‘‘ಪಚ್ಛಾ ಜಾನಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ತತ್ಥೇವ ನಿಸೀದಿ। ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಅತ್ತನೋ ಪರಿವಾರಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಅರಞ್ಞಂ ಪಾವಿಸಿ। ಅಥೇಕದಿವಸಂ ಏಕಿಸ್ಸಾ ವೀಹಿಕೋಟ್ಟಿಕಾಯ ದಾಸಿಯಾ ಆತಪೇ ಪಸಾರಿತವೀಹಿಂ ಖಾದನ್ತೋ ಏಕೋ ಏಳಕೋ ಉಮ್ಮುಕ್ಕೇನ ಪಹಾರಂ ಲಭಿತ್ವಾ ಆದಿತ್ತಸರೀರೋ ಪಲಾಯನ್ತೋ ಏಕಿಸ್ಸಾ ಹತ್ಥಿಸಾಲಂ ನಿಸ್ಸಾಯ ತಿಣಕುಟಿಯಾ ಕುಟ್ಟೇ ಸರೀರಂ ಘಂಸಿ । ಸೋ ಅಗ್ಗಿ ತಿಣಕುಟಿಕಂ ಗಣ್ಹಿ, ತತೋ ಉಟ್ಠಾಯ ಹತ್ಥಿಸಾಲಂ ಗಣ್ಹಿ, ಹತ್ಥಿಸಾಲಾಯ ಹತ್ಥೀನಂ ಪಿಟ್ಠಿ ಝಾಯಿ, ಹತ್ಥಿವೇಜ್ಜಾ ಹತ್ಥೀನಂ ಪಟಿಜಗ್ಗನ್ತಿ।

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kapiyoniyaṃ nibbattitvā pañcasatakapiparivāro rājuyyāne vasi. Devadattopi kapiyoniyaṃ nibbattitvā pañcasatakapiparivāro tattheva vasi. Athekadivasaṃ purohite uyyānaṃ gantvā nhatvā alaṅkaritvā nikkhamante eko lolakapi puretaraṃ gantvā rājuyyānadvāre toraṇamatthake nisīditvā tassa matthake vaccapiṇḍaṃ pātetvā puna uddhaṃ olokentassa mukhe pātesi. So nivattitvā ‘‘hotu, jānissāmi tumhākaṃ kattabba’’nti makkaṭe santajjetvā puna nhatvā pakkāmi. Tena veraṃ gahetvā makkaṭānaṃ santajjitabhāvaṃ bodhisattassa ārocesuṃ. So ‘‘verīnaṃ nivasanaṭṭhāne nāma vasituṃ na vaṭṭati, sabbopi kapigaṇo palāyitvā aññattha gacchatū’’ti kapisahassassapi ārocāpesi. Dubbacakapi attano parivāramakkaṭe gahetvā ‘‘pacchā jānissāmī’’ti tattheva nisīdi. Bodhisatto attano parivāraṃ gahetvā araññaṃ pāvisi. Athekadivasaṃ ekissā vīhikoṭṭikāya dāsiyā ātape pasāritavīhiṃ khādanto eko eḷako ummukkena pahāraṃ labhitvā ādittasarīro palāyanto ekissā hatthisālaṃ nissāya tiṇakuṭiyā kuṭṭe sarīraṃ ghaṃsi . So aggi tiṇakuṭikaṃ gaṇhi, tato uṭṭhāya hatthisālaṃ gaṇhi, hatthisālāya hatthīnaṃ piṭṭhi jhāyi, hatthivejjā hatthīnaṃ paṭijagganti.

ಪುರೋಹಿತೋಪಿ ಮಕ್ಕಟಾನಂ ಗಹಣೂಪಾಯಂ ಉಪಧಾರೇನ್ತೋ ವಿಚರತಿ। ಅಥ ನಂ ರಾಜುಪಟ್ಠಾನಂ ಆಗನ್ತ್ವಾ ನಿಸಿನ್ನಂ ರಾಜಾ ಆಹ ‘‘ಆಚರಿಯ, ಬಹೂ ನೋ ಹತ್ಥೀ ವಣಿತಾ ಜಾತಾ, ಹತ್ಥಿವೇಜ್ಜಾ ಪಟಿಜಗ್ಗಿತುಂ ನ ಜಾನನ್ತಿ, ಜಾನಾಸಿ ನು ಖೋ ಕಿಞ್ಚಿ ಭೇಸಜ್ಜ’’ನ್ತಿ? ‘‘ಜಾನಾಮಿ, ಮಹಾರಾಜಾ’’ತಿ। ‘‘ಕಿಂ ನಾಮಾ’’ತಿ? ‘‘ಮಕ್ಕಟವಸಾ, ಮಹಾರಾಜಾ’’ತಿ। ‘‘ಕಹಂ ಲಭಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ? ‘‘ನನು ಉಯ್ಯಾನೇ ಬಹೂ ಮಕ್ಕಟಾ’’ತಿ? ರಾಜಾ ‘‘ಉಯ್ಯಾನೇ ಮಕ್ಕಟೇ ಮಾರೇತ್ವಾ ವಸಂ ಆನೇಥಾ’’ತಿ ಆಹ। ಧನುಗ್ಗಹಾ ಗನ್ತ್ವಾ ಪಞ್ಚಸತೇಪಿ ಮಕ್ಕಟೇ ವಿಜ್ಝಿತ್ವಾ ಮಾರೇಸುಂ। ಏಕೋ ಪನ ಜೇಟ್ಠಕಮಕ್ಕಟೋ ಪಲಾಯನ್ತೋ ಸರಪಹಾರಂ ಲಭಿತ್ವಾಪಿ ತತ್ಥೇವ ಅಪತಿತ್ವಾ ಬೋಧಿಸತ್ತಸ್ಸ ವಸನಟ್ಠಾನಂ ಪತ್ವಾ ಪತಿ। ವಾನರಾ ‘‘ಅಮ್ಹಾಕಂ ವಸನಟ್ಠಾನಂ ಪತ್ವಾ ಮತೋ’’ತಿ ತಸ್ಸ ಪಹಾರಂ ಲದ್ಧಾ ಮತಭಾವಂ ಬೋಧಿಸತ್ತಸ್ಸ ಆರೋಚೇಸುಂ। ಸೋ ಗನ್ತ್ವಾ ಕಪಿಗಣಮಜ್ಝೇ ನಿಸಿನ್ನೋ ‘‘ಪಣ್ಡಿತಾನಂ ಓವಾದಂ ಅಕತ್ವಾ ವೇರಿಟ್ಠಾನೇ ವಸನ್ತಾ ನಾಮ ಏವಂ ವಿನಸ್ಸನ್ತೀ’’ತಿ ಕಪಿಗಣಸ್ಸ ಓವಾದವಸೇನ ಇಮಾ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –

Purohitopi makkaṭānaṃ gahaṇūpāyaṃ upadhārento vicarati. Atha naṃ rājupaṭṭhānaṃ āgantvā nisinnaṃ rājā āha ‘‘ācariya, bahū no hatthī vaṇitā jātā, hatthivejjā paṭijaggituṃ na jānanti, jānāsi nu kho kiñci bhesajja’’nti? ‘‘Jānāmi, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ nāmā’’ti? ‘‘Makkaṭavasā, mahārājā’’ti. ‘‘Kahaṃ labhissāmā’’ti? ‘‘Nanu uyyāne bahū makkaṭā’’ti? Rājā ‘‘uyyāne makkaṭe māretvā vasaṃ ānethā’’ti āha. Dhanuggahā gantvā pañcasatepi makkaṭe vijjhitvā māresuṃ. Eko pana jeṭṭhakamakkaṭo palāyanto sarapahāraṃ labhitvāpi tattheva apatitvā bodhisattassa vasanaṭṭhānaṃ patvā pati. Vānarā ‘‘amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ patvā mato’’ti tassa pahāraṃ laddhā matabhāvaṃ bodhisattassa ārocesuṃ. So gantvā kapigaṇamajjhe nisinno ‘‘paṇḍitānaṃ ovādaṃ akatvā veriṭṭhāne vasantā nāma evaṃ vinassantī’’ti kapigaṇassa ovādavasena imā gāthā abhāsi –

೬೧.

61.

‘‘ಯತ್ಥ ವೇರೀ ನಿವಸತಿ, ನ ವಸೇ ತತ್ಥ ಪಣ್ಡಿತೋ।

‘‘Yattha verī nivasati, na vase tattha paṇḍito;

ಏಕರತ್ತಂ ದ್ವಿರತ್ತಂ ವಾ, ದುಕ್ಖಂ ವಸತಿ ವೇರಿಸು॥

Ekarattaṃ dvirattaṃ vā, dukkhaṃ vasati verisu.

೬೨.

62.

‘‘ದಿಸೋ ವೇ ಲಹುಚಿತ್ತಸ್ಸ, ಪೋಸಸ್ಸಾನುವಿಧೀಯತೋ।

‘‘Diso ve lahucittassa, posassānuvidhīyato;

ಏಕಸ್ಸ ಕಪಿನೋ ಹೇತು, ಯೂಥಸ್ಸ ಅನಯೋ ಕತೋ॥

Ekassa kapino hetu, yūthassa anayo kato.

೬೩.

63.

‘‘ಬಾಲೋವ ಪಣ್ಡಿತಮಾನೀ, ಯೂಥಸ್ಸ ಪರಿಹಾರಕೋ।

‘‘Bālova paṇḍitamānī, yūthassa parihārako;

ಸಚಿತ್ತಸ್ಸ ವಸಂ ಗನ್ತ್ವಾ, ಸಯೇಥಾಯಂ ಯಥಾ ಕಪಿ॥

Sacittassa vasaṃ gantvā, sayethāyaṃ yathā kapi.

೬೪.

64.

‘‘ನ ಸಾಧು ಬಲವಾ ಬಾಲೋ, ಯೂಥಸ್ಸ ಪರಿಹಾರಕೋ।

‘‘Na sādhu balavā bālo, yūthassa parihārako;

ಅಹಿತೋ ಭವತಿ ಞಾತೀನಂ, ಸಕುಣಾನಂವ ಚೇತಕೋ॥

Ahito bhavati ñātīnaṃ, sakuṇānaṃva cetako.

೬೫.

65.

‘‘ಧೀರೋವ ಬಲವಾ ಸಾಧು, ಯೂಥಸ್ಸ ಪರಿಹಾರಕೋ।

‘‘Dhīrova balavā sādhu, yūthassa parihārako;

ಹಿತೋ ಭವತಿ ಞಾತೀನಂ, ತಿದಸಾನಂವ ವಾಸವೋ॥

Hito bhavati ñātīnaṃ, tidasānaṃva vāsavo.

೬೬.

66.

‘‘ಯೋ ಚ ಸೀಲಞ್ಚ ಪಞ್ಞಞ್ಚ, ಸುತಞ್ಚತ್ತನಿ ಪಸ್ಸತಿ।

‘‘Yo ca sīlañca paññañca, sutañcattani passati;

ಉಭಿನ್ನಮತ್ಥಂ ಚರತಿ, ಅತ್ತನೋ ಚ ಪರಸ್ಸ ಚ॥

Ubhinnamatthaṃ carati, attano ca parassa ca.

೬೭.

67.

‘‘ತಸ್ಮಾ ತುಲೇಯ್ಯ ಮತ್ತಾನಂ, ಸೀಲಪಞ್ಞಾಸುತಾಮಿವ।

‘‘Tasmā tuleyya mattānaṃ, sīlapaññāsutāmiva;

ಗಣಂ ವಾ ಪರಿಹರೇ ಧೀರೋ, ಏಕೋ ವಾಪಿ ಪರಿಬ್ಬಜೇ’’ತಿ॥

Gaṇaṃ vā parihare dhīro, eko vāpi paribbaje’’ti.

ತತ್ಥ ಲಹುಚಿತ್ತಸ್ಸಾತಿ ಲಹುಚಿತ್ತೋ ಅಸ್ಸ। ಇದಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ – ಯೋ ಪೋಸೋ ಲಹುಚಿತ್ತಸ್ಸ ಮಿತ್ತಸ್ಸ ವಾ ಞಾತಿನೋ ವಾ ಅನುವಿಧೀಯತಿ ಅನುವತ್ತತಿ, ತಸ್ಸ ಪೋಸಸ್ಸ ಅನುವಿಧೀಯತೋ ಸೋ ಲಹುಚಿತ್ತೋ ದಿಸೋ ಹೋತಿ, ವೇರಿಕಿಚ್ಚಂ ಕರೋತಿ। ಏಕಸ್ಸ ಕಪಿನೋತಿ ಪಸ್ಸಥ ಏಕಸ್ಸ ಲಹುಚಿತ್ತಸ್ಸ ಅನ್ಧಬಾಲಸ್ಸ ಕಪಿನೋ ಹೇತು ಅಯಂ ಸಕಲಸ್ಸ ಯೂಥಸ್ಸ ಅನಯೋ ಅವುಡ್ಢಿ ಮಹಾವಿನಾಸೋ ಕತೋತಿ। ಪಣ್ಡಿತಮಾನೀತಿ ಯೋ ಸಯಂ ಬಾಲೋ ಹುತ್ವಾ ‘‘ಅಹಂ ಪಣ್ಡಿತೋ’’ತಿ ಅತ್ತಾನಂ ಮಞ್ಞಮಾನೋ ಪಣ್ಡಿತಾನಂ ಓವಾದಂ ಅಕತ್ವಾ ಸಕಸ್ಸ ಚಿತ್ತಸ್ಸ ವಸಂ ಗಚ್ಛತಿ, ಸೋ ಸಚಿತ್ತಸ್ಸ ವಸಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಯಥಾಯಂ ದುಬ್ಬಚಕಪಿ ಮತಸಯನಂ ಸಯಿತೋ, ಏವಂ ಸಯೇಥಾತಿ ಅತ್ಥೋ।

Tattha lahucittassāti lahucitto assa. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo poso lahucittassa mittassa vā ñātino vā anuvidhīyati anuvattati, tassa posassa anuvidhīyato so lahucitto diso hoti, verikiccaṃ karoti. Ekassa kapinoti passatha ekassa lahucittassa andhabālassa kapino hetu ayaṃ sakalassa yūthassa anayo avuḍḍhi mahāvināso katoti. Paṇḍitamānīti yo sayaṃ bālo hutvā ‘‘ahaṃ paṇḍito’’ti attānaṃ maññamāno paṇḍitānaṃ ovādaṃ akatvā sakassa cittassa vasaṃ gacchati, so sacittassa vasaṃ gantvā yathāyaṃ dubbacakapi matasayanaṃ sayito, evaṃ sayethāti attho.

ನ ಸಾಧೂತಿ ಬಾಲೋ ನಾಮ ಬಲಸಮ್ಪನ್ನೋ ಯೂಥಸ್ಸ ಪರಿಹಾರಕೋ ನ ಸಾಧು ನ ಲದ್ಧಕೋ। ಕಿಂಕಾರಣಾ? ಸೋ ಹಿ ಅಹಿತೋ ಭವತಿ ಞಾತೀನಂ, ವಿನಾಸಮೇವ ವಹತಿ। ಸಕುಣಾನಂವ ಚೇತಕೋತಿ ಯಥಾ ಹಿ ತಿತ್ತಿರಸಕುಣಾನಂ ದೀಪಕತಿತ್ತಿರೋ ದಿವಸಮ್ಪಿ ವಸ್ಸನ್ತೋ ಅಞ್ಞೇ ಸಕುಣೇ ನ ಮಾರೇತಿ, ಞಾತಕೇವ ಮಾರೇತಿ, ತೇಸಞ್ಞೇವ ಅಹಿತೋ ಹೋತಿ, ಏವನ್ತಿ ಅತ್ಥೋ। ಹಿತೋ ಭವತೀತಿ ಕಾಯೇನಪಿ ವಾಚಾಯಪಿ ಮನಸಾಪಿ ಹಿತಕಾರಕೋಯೇವ। ಉಭಿನ್ನಮತ್ಥಂ ಚರತೀತಿ ಯೋ ಇಧ ಪುಗ್ಗಲೋ ಏತೇ ಸೀಲಾದಯೋ ಗುಣೇ ಅತ್ತನಿ ಪಸ್ಸತಿ, ಸೋ ‘‘ಮಯ್ಹಂ ಆಚಾರಸೀಲಮ್ಪಿ ಅತ್ಥಿ, ಪಞ್ಞಾಪಿ ಸುತಪರಿಯತ್ತಿಪಿ ಅತ್ಥೀ’’ತಿ ತಥತೋ ಜಾನಿತ್ವಾ ಗಣಂ ಪರಿಹರನ್ತೋ ಅತ್ತನೋ ಚ ಪರೇಸಞ್ಚ ಅತ್ತಾನಂ ಪರಿವಾರೇತ್ವಾ ಚರನ್ತಾನನ್ತಿ ಉಭಿನ್ನಮ್ಪಿ ಅತ್ಥಮೇವ ಚರತಿ।

Na sādhūti bālo nāma balasampanno yūthassa parihārako na sādhu na laddhako. Kiṃkāraṇā? So hi ahito bhavati ñātīnaṃ, vināsameva vahati. Sakuṇānaṃva cetakoti yathā hi tittirasakuṇānaṃ dīpakatittiro divasampi vassanto aññe sakuṇe na māreti, ñātakeva māreti, tesaññeva ahito hoti, evanti attho. Hito bhavatīti kāyenapi vācāyapi manasāpi hitakārakoyeva. Ubhinnamatthaṃ caratīti yo idha puggalo ete sīlādayo guṇe attani passati, so ‘‘mayhaṃ ācārasīlampi atthi, paññāpi sutapariyattipi atthī’’ti tathato jānitvā gaṇaṃ pariharanto attano ca paresañca attānaṃ parivāretvā carantānanti ubhinnampi atthameva carati.

ತುಲೇಯ್ಯ ಮತ್ತಾನನ್ತಿ ತುಲೇಯ್ಯ ಅತ್ತಾನಂ। ತುಲೇಯ್ಯಾತಿ ತುಲೇತ್ವಾ। ಸೀಲಪಞ್ಞಾಸುತಾಮಿವಾತಿ ಏತಾನಿ ಸೀಲಾದೀನಿ ವಿಯ। ಇದಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ – ಯಸ್ಮಾ ಸೀಲಾದೀನಿ ಅತ್ತನಿ ಸಮನುಪಸ್ಸನ್ತೋ ಉಭಿನ್ನಮತ್ಥಂ ಚರತಿ, ತಸ್ಮಾ ಪಣ್ಡಿತೋ ಏತಾನಿ ಸೀಲಾದೀನಿ ವಿಯ ಅತ್ತಾನಮ್ಪಿ ತೇಸು ತುಲೇತ್ವಾ ‘‘ಪತಿಟ್ಠಿತೋ ನು ಖೋಮ್ಹಿ ಸೀಲೇ ಪಞ್ಞಾಯ ಸುತೇ’’ತಿ ತೀರೇತ್ವಾ ಪತಿಟ್ಠಿತಭಾವಂ ಪಚ್ಚಕ್ಖಂ ಕತ್ವಾ ಧೀರೋ ಗಣಂ ವಾ ಪರಿಹರೇಯ್ಯ, ಚತೂಸು ಇರಿಯಾಪಥೇಸು ಏಕೋ ವಾ ಹುತ್ವಾ ಪರಿಬ್ಬಜೇಯ್ಯ ವತ್ತೇಯ್ಯ, ಪರಿಸುಪಟ್ಠಾಕೇನಪಿ ವಿವೇಕಚಾರಿನಾಪಿ ಇಮೇಹಿ ತೀಹಿ ಧಮ್ಮೇಹಿ ಸಮನ್ನಾಗತೇನೇವ ಭವಿತಬ್ಬನ್ತಿ। ಏವಂ ಮಹಾಸತ್ತೋ ಕಪಿರಾಜಾ ಹುತ್ವಾಪಿ ವಿನಯಪರಿಯತ್ತಿಕಿಚ್ಚಂ ಕಥೇಸಿ।

Tuleyya mattānanti tuleyya attānaṃ. Tuleyyāti tuletvā. Sīlapaññāsutāmivāti etāni sīlādīni viya. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā sīlādīni attani samanupassanto ubhinnamatthaṃ carati, tasmā paṇḍito etāni sīlādīni viya attānampi tesu tuletvā ‘‘patiṭṭhito nu khomhi sīle paññāya sute’’ti tīretvā patiṭṭhitabhāvaṃ paccakkhaṃ katvā dhīro gaṇaṃ vā parihareyya, catūsu iriyāpathesu eko vā hutvā paribbajeyya vatteyya, parisupaṭṭhākenapi vivekacārināpi imehi tīhi dhammehi samannāgateneva bhavitabbanti. Evaṃ mahāsatto kapirājā hutvāpi vinayapariyattikiccaṃ kathesi.

ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ – ‘‘ತದಾ ದುಬ್ಬಚಕಪಿ ದೇವದತ್ತೋ ಅಹೋಸಿ, ಪರಿಸಾಪಿಸ್ಸ ದೇವದತ್ತಪರಿಸಾ, ಪಣ್ಡಿತಕಪಿರಾಜಾ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿ’’ನ್ತಿ।

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā dubbacakapi devadatto ahosi, parisāpissa devadattaparisā, paṇḍitakapirājā pana ahameva ahosi’’nti.

ಕಪಿಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ನವಮಾ।

Kapijātakavaṇṇanā navamā.







Related texts:



ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೪೦೪. ಕಪಿಜಾತಕಂ • 404. Kapijātakaṃ


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact