Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā

[೩೨೭] ೭. ಕಾಕವತೀಜಾತಕವಣ್ಣನಾ

[327] 7. Kākavatījātakavaṇṇanā

ವಾತಿ ಚಾಯಂ ತತೋ ಗನ್ಧೋತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ಏಕಂ ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತಭಿಕ್ಖುಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ತದಾ ಹಿ ಸತ್ಥಾ ತಂ ಭಿಕ್ಖುಂ ‘‘ಸಚ್ಚಂ ಕಿರ ತ್ವಂ ಭಿಕ್ಖು ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತೋಸೀ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿ। ‘‘ಸಚ್ಚಂ, ಭನ್ತೇ’’ತಿ। ‘‘ಕಸ್ಮಾ ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತೋಸೀ’’ತಿ? ‘‘ಕಿಲೇಸವಸೇನ, ಭನ್ತೇ’’ತಿ। ‘‘ಭಿಕ್ಖು ಮಾತುಗಾಮೋ ನಾಮ ಅರಕ್ಖಿಯೋ, ನ ಸಕ್ಕಾ ರಕ್ಖಿತುಂ, ಪೋರಾಣಕಪಣ್ಡಿತಾ ಪನ ಮಾತುಗಾಮಂ ಮಹಾಸಮುದ್ದಮಜ್ಝೇ ಸಿಮ್ಬಲಿರುಕ್ಖವಿಮಾನೇ ವಸಾಪೇನ್ತಾಪಿ ರಕ್ಖಿತುಂ ನಾಸಕ್ಖಿಂಸೂ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।

Vāti cāyaṃ tato gandhoti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchi. ‘‘Saccaṃ, bhante’’ti. ‘‘Kasmā ukkaṇṭhitosī’’ti? ‘‘Kilesavasena, bhante’’ti. ‘‘Bhikkhu mātugāmo nāma arakkhiyo, na sakkā rakkhituṃ, porāṇakapaṇḍitā pana mātugāmaṃ mahāsamuddamajjhe simbalirukkhavimāne vasāpentāpi rakkhituṃ nāsakkhiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.

ಅತೀತೇ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೇ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತೇ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ತಸ್ಸ ಅಗ್ಗಮಹೇಸಿಯಾ ಕುಚ್ಛಿಸ್ಮಿಂ ನಿಬ್ಬತ್ತಿತ್ವಾ ವಯಪ್ಪತ್ತೋ ಪಿತು ಅಚ್ಚಯೇನ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇಸಿ। ಕಾಕವತೀ ನಾಮಸ್ಸ ಅಗ್ಗಮಹೇಸೀ ಅಹೋಸಿ ಅಭಿರೂಪಾ ದೇವಚ್ಛರಾ ವಿಯ। ಅಯಮೇತ್ಥ ಸಙ್ಖೇಪೋ , ವಿತ್ಥಾರತೋ ಪನ ಅತೀತವತ್ಥು ಕುಣಾಲಜಾತಕೇ (ಜಾ॰ ೨.೨೧.ಕುಣಾಲಜಾತಕ) ಆವಿ ಭವಿಸ್ಸತಿ। ತದಾ ಪನೇಕೋ ಸುಪಣ್ಣರಾಜಾ ಮನುಸ್ಸವೇಸೇನ ಆಗನ್ತ್ವಾ ರಞ್ಞಾ ಸಹ ಜೂತಂ ಕೀಳನ್ತೋ ಕಾಕವತಿಯಾ ಅಗ್ಗಮಹೇಸಿಯಾ ಪಟಿಬದ್ಧಚಿತ್ತೋ ತಂ ಆದಾಯ ಸುಪಣ್ಣಭವನಂ ನೇತ್ವಾ ತಾಯ ಸದ್ಧಿಂ ಅಭಿರಮಿ। ರಾಜಾ ದೇವಿಂ ಅಪಸ್ಸನ್ತೋ ನಟಕುವೇರಂ ನಾಮ ಗನ್ಧಬ್ಬಂ ‘‘ತ್ವಂ ವಿಚಿನಾಹಿ ನ’’ನ್ತಿ ಆಹ। ಸೋ ತಂ ಸುಪಣ್ಣರಾಜಾನಂ ಪರಿಗ್ಗಹೇತ್ವಾ ಏಕಸ್ಮಿಂ ಸರೇ ಏರಕವನೇ ನಿಪಜ್ಜಿತ್ವಾ ತತೋ ಸುಪಣ್ಣಸ್ಸ ಗಮನಕಾಲೇ ಪತ್ತನ್ತರೇ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ಸುಪಣ್ಣಭವನಂ ಪತ್ವಾ ಪತ್ತನ್ತರತೋ ನಿಕ್ಖಮಿತ್ವಾ ತಾಯ ಸದ್ಧಿಂ ಕಿಲೇಸಸಂಸಗ್ಗಂ ಕತ್ವಾ ಪುನ ತಸ್ಸೇವ ಪತ್ತನ್ತರೇ ನಿಸಿನ್ನೋ ಆಗನ್ತ್ವಾ ಸುಪಣ್ಣಸ್ಸ ರಞ್ಞಾ ಸದ್ಧಿಂ ಜೂತಕೀಳನಕಾಲೇ ಅತ್ತನೋ ವೀಣಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಜೂತಮಣ್ಡಲಂ ಗನ್ತ್ವಾ ರಞ್ಞೋ ಸನ್ತಿಕೇ ಠಿತೋ ಗೀತವಸೇನ ಪಠಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiṃ nibbattitvā vayappatto pitu accayena rajjaṃ kāresi. Kākavatī nāmassa aggamahesī ahosi abhirūpā devaccharā viya. Ayamettha saṅkhepo , vitthārato pana atītavatthu kuṇālajātake (jā. 2.21.kuṇālajātaka) āvi bhavissati. Tadā paneko supaṇṇarājā manussavesena āgantvā raññā saha jūtaṃ kīḷanto kākavatiyā aggamahesiyā paṭibaddhacitto taṃ ādāya supaṇṇabhavanaṃ netvā tāya saddhiṃ abhirami. Rājā deviṃ apassanto naṭakuveraṃ nāma gandhabbaṃ ‘‘tvaṃ vicināhi na’’nti āha. So taṃ supaṇṇarājānaṃ pariggahetvā ekasmiṃ sare erakavane nipajjitvā tato supaṇṇassa gamanakāle pattantare nisīditvā supaṇṇabhavanaṃ patvā pattantarato nikkhamitvā tāya saddhiṃ kilesasaṃsaggaṃ katvā puna tasseva pattantare nisinno āgantvā supaṇṇassa raññā saddhiṃ jūtakīḷanakāle attano vīṇaṃ gahetvā jūtamaṇḍalaṃ gantvā rañño santike ṭhito gītavasena paṭhamaṃ gāthamāha –

೧೦೫.

105.

‘‘ವಾತಿ ಚಾಯಂ ತತೋ ಗನ್ಧೋ, ಯತ್ಥ ಮೇ ವಸತೀ ಪಿಯಾ।

‘‘Vāti cāyaṃ tato gandho, yattha me vasatī piyā;

ದೂರೇ ಇತೋ ಹಿ ಕಾಕವತೀ, ಯತ್ಥ ಮೇ ನಿರತೋ ಮನೋ’’ತಿ॥

Dūre ito hi kākavatī, yattha me nirato mano’’ti.

ತತ್ಥ ಗನ್ಧೋತಿ ತಸ್ಸಾ ದಿಬ್ಬಗನ್ಧವಿಲಿತ್ತಾಯ ಸರೀರಗನ್ಧೋ। ಯತ್ಥ ಮೇತಿ ಯತ್ಥ ಸುಪಣ್ಣಭವನೇ ಮಮ ಪಿಯಾ ವಸತಿ, ತತೋ ಇಮಿನಾ ಸದ್ಧಿಂ ಕತಕಾಯಸಂಸಗ್ಗಾಯ ತಸ್ಸಾ ಇಮಸ್ಸ ಕಾಯೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಆಗತೋ ಗನ್ಧೋ ವಾಯತೀತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ। ದೂರೇ ಇತೋತಿ ಇಮಮ್ಹಾ ಠಾನಾ ದೂರೇ। ಹಿ-ಕಾರೋ ನಿಪಾತಮತ್ತೋ। ಕಾಕವತೀತಿ ಕಾಕವತೀ ದೇವೀ। ಯತ್ಥ ಮೇತಿ ಯಸ್ಸಾ ಉಪರಿ ಮಮ ಮನೋ ನಿರತೋ।

Tattha gandhoti tassā dibbagandhavilittāya sarīragandho. Yattha meti yattha supaṇṇabhavane mama piyā vasati, tato iminā saddhiṃ katakāyasaṃsaggāya tassā imassa kāyena saddhiṃ āgato gandho vāyatīti adhippāyo. Dūre itoti imamhā ṭhānā dūre. Hi-kāro nipātamatto. Kākavatīti kākavatī devī. Yattha meti yassā upari mama mano nirato.

ತಂ ಸುತ್ವಾ ಸುಪಣ್ಣೋ ದುತಿಯಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Taṃ sutvā supaṇṇo dutiyaṃ gāthamāha –

೧೦೬.

106.

‘‘ಕಥಂ ಸಮುದ್ದಮತರೀ, ಕಥಂ ಅತರಿ ಕೇಪುಕಂ।

‘‘Kathaṃ samuddamatarī, kathaṃ atari kepukaṃ;

ಕಥಂ ಸತ್ತ ಸಮುದ್ದಾನಿ, ಕಥಂ ಸಿಮ್ಬಲಿಮಾರುಹೀ’’ತಿ॥

Kathaṃ satta samuddāni, kathaṃ simbalimāruhī’’ti.

ತಸ್ಸತ್ಥೋ – ತ್ವಂ ಇಮಂ ಜಮ್ಬುದೀಪಸಮುದ್ದಂ ತಸ್ಸ ಪರತೋ ಕೇಪುಕಂ ನಾಮ ನದಿಂ ಪಬ್ಬತನ್ತರೇಸು ಠಿತಾನಿ ಸತ್ತ ಸಮುದ್ದಾನಿ ಚ ಕಥಂ ಅತರಿ, ಕೇನುಪಾಯೇನ ತಿಣ್ಣೋ ಸತ್ತ ಸಮುದ್ದಾನಿ ಅತಿಕ್ಕಮಿತ್ವಾ ಠಿತಂ ಅಮ್ಹಾಕಂ ಭವನಂ ಸಿಮ್ಬಲಿರುಕ್ಖಞ್ಚ ಕಥಂ ಆರುಹೀತಿ।

Tassattho – tvaṃ imaṃ jambudīpasamuddaṃ tassa parato kepukaṃ nāma nadiṃ pabbatantaresu ṭhitāni satta samuddāni ca kathaṃ atari, kenupāyena tiṇṇo satta samuddāni atikkamitvā ṭhitaṃ amhākaṃ bhavanaṃ simbalirukkhañca kathaṃ āruhīti.

ತಂ ಸುತ್ವಾ ನಟಕುವೇರೋ ತತಿಯಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Taṃ sutvā naṭakuvero tatiyaṃ gāthamāha –

೧೦೭.

107.

‘‘ತಯಾ ಸಮುದ್ದಮತರಿಂ, ತಯಾ ಅತರಿ ಕೇಪುಕಂ।

‘‘Tayā samuddamatariṃ, tayā atari kepukaṃ;

ತಯಾ ಸತ್ತ ಸಮುದ್ದಾನಿ, ತಯಾ ಸಿಮ್ಬಲಿಮಾರುಹಿ’’ನ್ತಿ॥

Tayā satta samuddāni, tayā simbalimāruhi’’nti.

ತತ್ಥ ತಯಾತಿ ತಯಾ ಕರಣಭೂತೇನ ತವ ಪತ್ತನ್ತರೇ ನಿಸಿನ್ನೋ ಅಹಂ ಸಬ್ಬಮೇತಂ ಅಕಾಸಿನ್ತಿ ಅತ್ಥೋ।

Tattha tayāti tayā karaṇabhūtena tava pattantare nisinno ahaṃ sabbametaṃ akāsinti attho.

ತತೋ ಸುಪಣ್ಣರಾಜಾ ಚತುತ್ಥಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Tato supaṇṇarājā catutthaṃ gāthamāha –

೧೦೮.

108.

‘‘ಧಿರತ್ಥು ಮಂ ಮಹಾಕಾಯಂ, ಧಿರತ್ಥು ಮಂ ಅಚೇತನಂ।

‘‘Dhiratthu maṃ mahākāyaṃ, dhiratthu maṃ acetanaṃ;

ಯತ್ಥ ಜಾಯಾಯಹಂ ಜಾರಂ, ಆವಹಾಮಿ ವಹಾಮಿ ಚಾ’’ತಿ॥

Yattha jāyāyahaṃ jāraṃ, āvahāmi vahāmi cā’’ti.

ತತ್ಥ ಧಿರತ್ಥು ಮನ್ತಿ ಅತ್ತಾನಂ ಗರಹನ್ತೋ ಆಹ। ಅಚೇತನನ್ತಿ ಮಹಾಸರೀರತಾಯ ಲಹುಭಾವಗರುಭಾವಸ್ಸ ಅಜಾನನತಾಯ ಅಚೇತನಂ। ಯತ್ಥಾತಿ ಯಸ್ಮಾ। ಇದಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ – ಯಸ್ಮಾ ಅಹಂ ಅತ್ತನೋ ಜಾಯಾಯ ಜಾರಂ ಇಮಂ ಗನ್ಧಬ್ಬಂ ಪತ್ತನ್ತರೇ ನಿಸಿನ್ನಂ ಆನೇನ್ತೋ ಆವಹಾಮಿ ನೇನ್ತೋ ಚ ವಹಾಮಿ, ತಸ್ಮಾ ಧಿರತ್ಥು ಮನ್ತಿ। ಸೋ ತಂ ಆನೇತ್ವಾ ಬಾರಾಣಸಿರಞ್ಞೋ ದತ್ವಾ ಪುನ ನಗರಂ ನಾಗಮಾಸಿ।

Tattha dhiratthu manti attānaṃ garahanto āha. Acetananti mahāsarīratāya lahubhāvagarubhāvassa ajānanatāya acetanaṃ. Yatthāti yasmā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā ahaṃ attano jāyāya jāraṃ imaṃ gandhabbaṃ pattantare nisinnaṃ ānento āvahāmi nento ca vahāmi, tasmā dhiratthu manti. So taṃ ānetvā bārāṇasirañño datvā puna nagaraṃ nāgamāsi.

ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಸಚ್ಚಾನಿ ಪಕಾಸೇತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ, ಸಚ್ಚಪರಿಯೋಸಾನೇ ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತಭಿಕ್ಖು ಸೋತಾಪತ್ತಿಫಲೇ ಪತಿಟ್ಠಹಿ। ತದಾ ನಟಕುವೇರೋ ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತಭಿಕ್ಖು ಅಹೋಸಿ, ರಾಜಾ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿನ್ತಿ।

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā naṭakuvero ukkaṇṭhitabhikkhu ahosi, rājā pana ahameva ahosinti.

ಕಾಕವತೀಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ಸತ್ತಮಾ।

Kākavatījātakavaṇṇanā sattamā.







Related texts:



ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೩೨೭. ಕಾಕವತೀಜಾತಕಂ • 327. Kākavatījātakaṃ


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact