Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā

[೪೭೬] ೩. ಜವನಹಂಸಜಾತಕವಣ್ಣನಾ

[476] 3. Javanahaṃsajātakavaṇṇanā

ಇಧೇವ ಹಂಸ ನಿಪತಾತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ದಳ್ಹಧಮ್ಮಧನುಗ್ಗಹಸುತ್ತನ್ತದೇಸನಂ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೨.೨೨೮) ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ಭಗವತಾ ಹಿ –

Idhevahaṃsa nipatāti idaṃ satthā jetavane viharanto daḷhadhammadhanuggahasuttantadesanaṃ (saṃ. ni. 2.228) ārabbha kathesi. Bhagavatā hi –

‘‘ಸೇಯ್ಯಥಾಪಿ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಚತ್ತಾರೋ ದಳ್ಹಧಮ್ಮಾ ಧನುಗ್ಗಹಾ ಸುಸಿಕ್ಖಿತಾ ಕತಹತ್ಥಾ ಕತೂಪಾಸನಾ ಚತುದ್ದಿಸಾ ಠಿತಾ ಅಸ್ಸು, ಅಥ ಪುರಿಸೋ ಆಗಚ್ಛೇಯ್ಯ ‘ಅಹಂ ಇಮೇಸಂ ಚತುನ್ನಂ ದಳ್ಹಧಮ್ಮಾನಂ ಧನುಗ್ಗಹಾನಂ ಸುಸಿಕ್ಖಿತಾನಂ ಕತಹತ್ಥಾನಂ ಕತೂಪಾಸನಾನಂ ಚತುದ್ದಿಸಾ ಕಣ್ಡೇ ಖಿತ್ತೇ ಅಪತಿಟ್ಠಿತೇ ಪಥವಿಯಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಆಹರಿಸ್ಸಾಮೀ’ತಿ। ‘‘ತಂ ಕಿಂ ಮಞ್ಞಥ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ‘ಜವನೋ ಪುರಿಸೋ ಪರಮೇನ ಜವೇನ ಸಮನ್ನಾಗತೋ’ತಿ ಅಲಂ ವಚನಾಯಾ’’ತಿ? ‘‘ಏವಂ ಭನ್ತೇ’’ತಿ। ಯಥಾ ಚ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ತಸ್ಸ ಪುರಿಸಸ್ಸ ಜವೋ, ಯಥಾ ಚ ಚನ್ದಿಮಸೂರಿಯಾನಂ ಜವೋ, ತತೋ ಸೀಘತರೋ। ಯಥಾ ಚ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ತಸ್ಸ ಪುರಿಸಸ್ಸ ಜವೋ, ಯಥಾ ಚ ಚನ್ದಿಮಸೂರಿಯಾನಂ ಜವೋ, ಯಥಾ ಚ ಯಾ ದೇವತಾ ಚನ್ದಿಮಸೂರಿಯಾನಂ ಪುರತೋ ಧಾವನ್ತಿ, ತಾಸಂ ದೇವತಾನಂ ಜವೋ, ತತೋ ಸೀಘತರಂ ಆಯುಸಙ್ಖಾರಾ ಖೀಯನ್ತಿ, ತಸ್ಮಾತಿಹ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಏವಂ ಸಿಕ್ಖಿತಬ್ಬಂ ‘ಅಪ್ಪಮತ್ತಾ ವಿಹರಿಸ್ಸಾಮಾ’ತಿ। ಏವಞ್ಹಿ ವೋ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಸಿಕ್ಖಿತಬ್ಬ’’ನ್ತಿ –

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, cattāro daḷhadhammā dhanuggahā susikkhitā katahatthā katūpāsanā catuddisā ṭhitā assu, atha puriso āgaccheyya ‘ahaṃ imesaṃ catunnaṃ daḷhadhammānaṃ dhanuggahānaṃ susikkhitānaṃ katahatthānaṃ katūpāsanānaṃ catuddisā kaṇḍe khitte apatiṭṭhite pathaviyaṃ gahetvā āharissāmī’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, ‘javano puriso paramena javena samannāgato’ti alaṃ vacanāyā’’ti? ‘‘Evaṃ bhante’’ti. Yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasūriyānaṃ javo, tato sīghataro. Yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasūriyānaṃ javo, yathā ca yā devatā candimasūriyānaṃ purato dhāvanti, tāsaṃ devatānaṃ javo, tato sīghataraṃ āyusaṅkhārā khīyanti, tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘appamattā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti –

ಇಮಸ್ಸ ಸುತ್ತಸ್ಸ ಕಥಿತದಿವಸತೋ ದುತಿಯದಿವಸೇ ಭಿಕ್ಖೂ ಧಮ್ಮಸಭಾಯಂ ಕಥಂ ಸಮುಟ್ಠಾಪೇಸುಂ ‘‘ಆವುಸೋ, ಸತ್ಥಾ ಅತ್ತನೋ ಬುದ್ಧವಿಸಯೇ ಠತ್ವಾ ಇಮೇಸಂ ಸತ್ತಾನಂ ಆಯುಸಙ್ಖಾರೇ ಇತ್ತರೇ ದುಬ್ಬಲೇ ಕತ್ವಾ ಪರಿದೀಪೇನ್ತೋ ಪುಥುಜ್ಜನಭಿಕ್ಖೂ ಅತಿವಿಯ ಸನ್ತಾಸಂ ಪಾಪೇಸಿ, ಅಹೋ ಬುದ್ಧಬಲಂ ನಾಮಾ’’ತಿ। ಸತ್ಥಾ ಆಗನ್ತ್ವಾ ‘‘ಕಾಯ ನುತ್ಥ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಏತರಹಿ ಕಥಾಯ ಸನ್ನಿಸಿನ್ನಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಇಮಾಯ ನಾಮಾ’’ತಿ ವುತ್ತೇ ‘‘ಅನಚ್ಛರಿಯಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಸ್ವಾಹಂ ಇದಾನಿ ಸಬ್ಬಞ್ಞುತಂ ಪತ್ತೋ ಆಯುಸಙ್ಖಾರಾನಂ ಇತ್ತರಭಾವಂ ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ಭಿಕ್ಖೂ ಸಂವೇಜೇತ್ವಾ ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇಮಿ, ಮಯಾ ಹಿ ಪುಬ್ಬೇ ಅಹೇತುಕಹಂಸಯೋನಿಯಂ ನಿಬ್ಬತ್ತೇನಪಿ ಆಯುಸಙ್ಖಾರಾನಂ ಇತ್ತರಭಾವಂ ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ಬಾರಾಣಸಿರಾಜಾನಂ ಆದಿಂ ಕತ್ವಾ ಸಕಲರಾಜಪರಿಸಂ ಸಂವೇಜೇತ್ವಾ ಧಮ್ಮೋ ದೇಸಿತೋ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।

Imassa suttassa kathitadivasato dutiyadivase bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, satthā attano buddhavisaye ṭhatvā imesaṃ sattānaṃ āyusaṅkhāre ittare dubbale katvā paridīpento puthujjanabhikkhū ativiya santāsaṃ pāpesi, aho buddhabalaṃ nāmā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘anacchariyaṃ, bhikkhave, svāhaṃ idāni sabbaññutaṃ patto āyusaṅkhārānaṃ ittarabhāvaṃ dassetvā bhikkhū saṃvejetvā dhammaṃ desemi, mayā hi pubbe ahetukahaṃsayoniyaṃ nibbattenapi āyusaṅkhārānaṃ ittarabhāvaṃ dassetvā bārāṇasirājānaṃ ādiṃ katvā sakalarājaparisaṃ saṃvejetvā dhammo desito’’ti vatvā atītaṃ āhari.

ಅತೀತೇ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೇ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತೇ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಜವನಹಂಸಯೋನಿಯಂ ನಿಬ್ಬತ್ತಿತ್ವಾ ನವುತಿಹಂಸಸಹಸ್ಸಪರಿವುತೋ ಚಿತ್ತಕೂಟೇ ಪಟಿವಸತಿ। ಸೋ ಏಕದಿವಸಂ ಜಮ್ಬುದೀಪತಲೇ ಏಕಸ್ಮಿಂ ಸರೇ ಸಪರಿವಾರೋ ಸಯಂಜಾತಸಾಲಿಂ ಖಾದಿತ್ವಾ ಆಕಾಸೇ ಸುವಣ್ಣಕಿಲಞ್ಜಂ ಪತ್ಥರನ್ತೋ ವಿಯ ಮಹನ್ತೇನ ಪರಿವಾರೇನ ಬಾರಾಣಸಿನಗರಸ್ಸ ಮತ್ಥಕೇನ ಮನ್ದಮನ್ದಾಯ ವಿಲಾಸಗತಿಯಾ ಚಿತ್ತಕೂಟಂ ಗಚ್ಛತಿ। ಅಥ ನಂ ಬಾರಾಣಸಿರಾಜಾ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಇಮಿನಾಪಿ ಮಾದಿಸೇನ ರಞ್ಞಾ ಭವಿತಬ್ಬ’’ನ್ತಿ ಅಮಚ್ಚಾನಂ ವತ್ವಾ ತಸ್ಮಿಂ ಸಿನೇಹಂ ಉಪ್ಪಾದೇತ್ವಾ ಮಾಲಾಗನ್ಧವಿಲೇಪನಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಮಹಾಸತ್ತಂ ಓಲೋಕೇತ್ವಾ ಸಬ್ಬತೂರಿಯಾನಿ ಪಗ್ಗಣ್ಹಾಪೇಸಿ। ಮಹಾಸತ್ತೋ ಅತ್ತನೋ ಸಕ್ಕಾರಂ ಕರೋನ್ತಂ ದಿಸ್ವಾ ಹಂಸೇ ಪುಚ್ಛಿ ‘‘ರಾಜಾ , ಮಮ ಏವರೂಪಂ ಸಕ್ಕಾರಂ ಕರೋನ್ತೋ ಕಿಂ ಪಚ್ಚಾಸೀಸತೀ’’ತಿ? ‘‘ತುಮ್ಹೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ಮಿತ್ತಭಾವಂ ದೇವಾ’’ತಿ। ‘‘ತೇನ ಹಿ ರಞ್ಞೋ ಅಮ್ಹೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ಮಿತ್ತಭಾವೋ ಹೋತೂ’’ತಿ ರಞ್ಞಾ ಸದ್ಧಿಂ ಮಿತ್ತಭಾವಂ ಕತ್ವಾ ಪಕ್ಕಾಮಿ। ಅಥೇಕದಿವಸಂ ರಞ್ಞೋ ಉಯ್ಯಾನಂ ಗತಕಾಲೇ ಅನೋತತ್ತದಹಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಏಕೇನ ಪಕ್ಖೇನ ಉದಕಂ, ಏಕೇನ ಚನ್ದನಚುಣ್ಣಂ ಆದಾಯ ಆಗನ್ತ್ವಾ ರಾಜಾನಂ ತೇನ ಉದಕೇನ ನ್ಹಾಪೇತ್ವಾ ಚನ್ದನಚುಣ್ಣೇನ ಓಕಿರಿತ್ವಾ ಮಹಾಜನಸ್ಸ ಪಸ್ಸನ್ತಸ್ಸೇವ ಸಪರಿವಾರೋ ಚಿತ್ತಕೂಟಂ ಅಗಮಾಸಿ। ತತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ರಾಜಾ ಮಹಾಸತ್ತಂ ದಟ್ಠುಕಾಮೋ ಹುತ್ವಾ ‘‘ಸಹಾಯೋ ಮೇ ಅಜ್ಜ ಆಗಮಿಸ್ಸತಿ, ಸಹಾಯೋ ಮೇ ಅಜ್ಜ ಆಗಮಿಸ್ಸತೀ’’ತಿ ಆಗಮನಮಗ್ಗಂ ಓಲೋಕೇನ್ತೋ ಅಚ್ಛತಿ।

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto javanahaṃsayoniyaṃ nibbattitvā navutihaṃsasahassaparivuto cittakūṭe paṭivasati. So ekadivasaṃ jambudīpatale ekasmiṃ sare saparivāro sayaṃjātasāliṃ khāditvā ākāse suvaṇṇakilañjaṃ pattharanto viya mahantena parivārena bārāṇasinagarassa matthakena mandamandāya vilāsagatiyā cittakūṭaṃ gacchati. Atha naṃ bārāṇasirājā disvā ‘‘imināpi mādisena raññā bhavitabba’’nti amaccānaṃ vatvā tasmiṃ sinehaṃ uppādetvā mālāgandhavilepanaṃ gahetvā mahāsattaṃ oloketvā sabbatūriyāni paggaṇhāpesi. Mahāsatto attano sakkāraṃ karontaṃ disvā haṃse pucchi ‘‘rājā , mama evarūpaṃ sakkāraṃ karonto kiṃ paccāsīsatī’’ti? ‘‘Tumhehi saddhiṃ mittabhāvaṃ devā’’ti. ‘‘Tena hi rañño amhehi saddhiṃ mittabhāvo hotū’’ti raññā saddhiṃ mittabhāvaṃ katvā pakkāmi. Athekadivasaṃ rañño uyyānaṃ gatakāle anotattadahaṃ gantvā ekena pakkhena udakaṃ, ekena candanacuṇṇaṃ ādāya āgantvā rājānaṃ tena udakena nhāpetvā candanacuṇṇena okiritvā mahājanassa passantasseva saparivāro cittakūṭaṃ agamāsi. Tato paṭṭhāya rājā mahāsattaṃ daṭṭhukāmo hutvā ‘‘sahāyo me ajja āgamissati, sahāyo me ajja āgamissatī’’ti āgamanamaggaṃ olokento acchati.

ತದಾ ಮಹಾಸತ್ತಸ್ಸ ಕನಿಟ್ಠಾ ದ್ವೇ ಹಂಸಪೋತಕಾ ‘‘ಸೂರಿಯೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಜವಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ಮನ್ತೇತ್ವಾ ಮಹಾಸತ್ತಸ್ಸ ಆರೋಚೇಸುಂ ‘‘ಮಯಂ ಸೂರಿಯೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಜವಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ। ‘‘ತಾತಾ, ಸೂರಿಯಜವೋ ನಾಮ ಸೀಘೋ, ಸೂರಿಯೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಜವಿತುಂ ನ ಸಕ್ಖಿಸ್ಸಥ, ಅನ್ತರಾವ ವಿನಸ್ಸಿಸ್ಸಥ, ಮಾ ಗಮಿತ್ಥಾ’’ತಿ। ತೇ ದುತಿಯಮ್ಪಿ ತತಿಯಮ್ಪಿ ಯಾಚಿಂಸು, ಬೋಧಿಸತ್ತೋಪಿ ತೇ ಯಾವತತಿಯಂ ವಾರೇಸಿಯೇವ। ತೇ ಮಾನಥದ್ಧಾ ಅತ್ತನೋ ಬಲಂ ಅಜಾನನ್ತಾ ಮಹಾಸತ್ತಸ್ಸ ಅನಾಚಿಕ್ಖಿತ್ವಾವ ‘‘ಸೂರಿಯೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಜವಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ಸೂರಿಯೇ ಅನುಗ್ಗತೇಯೇವ ಗನ್ತ್ವಾ ಯುಗನ್ಧರಮತ್ಥಕೇ ನಿಸೀದಿಂಸು। ಮಹಾಸತ್ತೋ ತೇ ಅದಿಸ್ವಾ ‘‘ಕಹಂ ನು ಖೋ ಗತಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ತಂ ಪವತ್ತಿಂ ಸುತ್ವಾ ಚಿನ್ತೇಸಿ ‘‘ತೇ ಸೂರಿಯೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಜವಿತುಂ ನ ಸಕ್ಖಿಸ್ಸನ್ತಿ, ಅನ್ತರಾವ ವಿನಸ್ಸಿಸ್ಸನ್ತಿ, ಜೀವಿತಂ ತೇಸಂ ದಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ಸೋಪಿ ಗನ್ತ್ವಾ ಯುಗನ್ಧರಮತ್ಥಕೇಯೇವ ನಿಸೀದಿ। ಅಥ ಉಗ್ಗತೇ ಸೂರಿಯಮಣ್ಡಲೇ ಹಂಸಪೋತಕಾ ಉಪ್ಪತಿತ್ವಾ ಸೂರಿಯೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಪಕ್ಖನ್ದಿಂಸು, ಮಹಾಸತ್ತೋಪಿ ತೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ಪಕ್ಖನ್ದಿ। ಕನಿಟ್ಠಭಾತಿಕೋ ಯಾವ ಪುಬ್ಬಣ್ಹಸಮಯಾ ಜವಿತ್ವಾ ಕಿಲಮಿ, ಪಕ್ಖಸನ್ಧೀಸು ಅಗ್ಗಿಉಟ್ಠಾನಕಾಲೋ ವಿಯ ಅಹೋಸಿ। ಸೋ ಬೋಧಿಸತ್ತಸ್ಸ ಸಞ್ಞಂ ಅದಾಸಿ ‘‘ಭಾತಿಕ, ನ ಸಕ್ಕೋಮೀ’’ತಿ। ಅಥ ನಂ ಮಹಾಸತ್ತೋ ‘‘ಮಾ ಭಾಯಿ, ಜೀವಿತಂ ತೇ ದಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಪಕ್ಖಪಞ್ಜರೇನ ಪರಿಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ಅಸ್ಸಾಸೇತ್ವಾ ಚಿತ್ತಕೂಟಪಬ್ಬತಂ ನೇತ್ವಾ ಹಂಸಾನಂ ಮಜ್ಝೇ ಠಪೇತ್ವಾ ಪುನ ಪಕ್ಖನ್ದಿತ್ವಾ ಸೂರಿಯಂ ಪತ್ವಾ ಇತರೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಪಾಯಾಸಿ। ಸೋಪಿ ಯಾವ ಉಪಕಟ್ಠಮಜ್ಝನ್ಹಿಕಾ ಸೂರಿಯೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಜವಿತ್ವಾ ಕಿಲಮಿ, ಪಕ್ಖಸನ್ಧೀಸು ಅಗ್ಗಿಉಟ್ಠಾನಕಾಲೋ ವಿಯ ಅಹೋಸಿ। ತದಾ ಬೋಧಿಸತ್ತಸ್ಸ ಸಞ್ಞಂ ಅದಾಸಿ ‘‘ಭಾತಿಕ, ನ ಸಕ್ಕೋಮೀ’’ತಿ। ತಮ್ಪಿ ಮಹಾಸತ್ತೋ ತಥೇವ ಸಮಸ್ಸಾಸೇತ್ವಾ ಪಕ್ಖಪಞ್ಜರೇನಾದಾಯ ಚಿತ್ತಕೂಟಮೇವ ಅಗಮಾಸಿ। ತಸ್ಮಿಂ ಖಣೇ ಸೂರಿಯೋ ನಭಮಜ್ಝಂ ಪಾಪುಣಿ।

Tadā mahāsattassa kaniṭṭhā dve haṃsapotakā ‘‘sūriyena saddhiṃ javissāmā’’ti mantetvā mahāsattassa ārocesuṃ ‘‘mayaṃ sūriyena saddhiṃ javissāmā’’ti. ‘‘Tātā, sūriyajavo nāma sīgho, sūriyena saddhiṃ javituṃ na sakkhissatha, antarāva vinassissatha, mā gamitthā’’ti. Te dutiyampi tatiyampi yāciṃsu, bodhisattopi te yāvatatiyaṃ vāresiyeva. Te mānathaddhā attano balaṃ ajānantā mahāsattassa anācikkhitvāva ‘‘sūriyena saddhiṃ javissāmā’’ti sūriye anuggateyeva gantvā yugandharamatthake nisīdiṃsu. Mahāsatto te adisvā ‘‘kahaṃ nu kho gatā’’ti pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā cintesi ‘‘te sūriyena saddhiṃ javituṃ na sakkhissanti, antarāva vinassissanti, jīvitaṃ tesaṃ dassāmī’’ti. Sopi gantvā yugandharamatthakeyeva nisīdi. Atha uggate sūriyamaṇḍale haṃsapotakā uppatitvā sūriyena saddhiṃ pakkhandiṃsu, mahāsattopi tehi saddhiṃ pakkhandi. Kaniṭṭhabhātiko yāva pubbaṇhasamayā javitvā kilami, pakkhasandhīsu aggiuṭṭhānakālo viya ahosi. So bodhisattassa saññaṃ adāsi ‘‘bhātika, na sakkomī’’ti. Atha naṃ mahāsatto ‘‘mā bhāyi, jīvitaṃ te dassāmī’’ti pakkhapañjarena parikkhipitvā assāsetvā cittakūṭapabbataṃ netvā haṃsānaṃ majjhe ṭhapetvā puna pakkhanditvā sūriyaṃ patvā itarena saddhiṃ pāyāsi. Sopi yāva upakaṭṭhamajjhanhikā sūriyena saddhiṃ javitvā kilami, pakkhasandhīsu aggiuṭṭhānakālo viya ahosi. Tadā bodhisattassa saññaṃ adāsi ‘‘bhātika, na sakkomī’’ti. Tampi mahāsatto tatheva samassāsetvā pakkhapañjarenādāya cittakūṭameva agamāsi. Tasmiṃ khaṇe sūriyo nabhamajjhaṃ pāpuṇi.

ಅಥ ಮಹಾಸತ್ತೋ ‘‘ಮಮ ಅಜ್ಜ ಸರೀರಬಲಂ ವೀಮಂಸಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಚಿನ್ತೇತ್ವಾ ಏಕವೇಗೇನ ಪಕ್ಖನ್ದಿತ್ವಾ ಯುಗನ್ಧರಮತ್ಥಕೇ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ತತೋ ಉಪ್ಪತಿತ್ವಾ ಏಕವೇಗೇನ ಸೂರಿಯಂ ಪಾಪುಣಿತ್ವಾ ಕಾಲೇನ ಪುರತೋ, ಕಾಲೇನ ಪಚ್ಛತೋ ಜವಿತ್ವಾ ಚಿನ್ತೇಸಿ ‘‘ಮಯ್ಹಂ ಸೂರಿಯೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಜವನಂ ನಾಮ ನಿರತ್ಥಕಂ ಅಯೋನಿಸೋಮನಸಿಕಾರಸಮ್ಭೂತಂ, ಕಿಂ ಮೇ ಇಮಿನಾ, ಬಾರಾಣಸಿಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಮಮ ಸಹಾಯಕಸ್ಸ ರಞ್ಞೋ ಅತ್ಥಯುತ್ತಂ ಧಮ್ಮಯುತ್ತಂ ಕಥಂ ಕಥೇಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ಸೋ ನಿವತ್ತಿತ್ವಾ ಸೂರಿಯೇ ನಭಮಜ್ಝಂ ಅನತಿಕ್ಕನ್ತೇಯೇವ ಸಕಲಚಕ್ಕವಾಳಗಬ್ಭಂ ಅನ್ತನ್ತೇನ ಅನುಸಂಯಾಯಿತ್ವಾ ವೇಗಂ ಪರಿಹಾಪೇನ್ತೋ ಸಕಲಜಮ್ಬುದೀಪಂ ಅನ್ತನ್ತೇನ ಅನುಸಂಯಾಯಿತ್ವಾ ಬಾರಾಣಸಿಂ ಪಾಪುಣಿ। ದ್ವಾದಸಯೋಜನಿಕಂ ಸಕಲನಗರಂ ಹಂಸಚ್ಛನ್ನಂ ವಿಯ ಅಹೋಸಿ, ಛಿದ್ದಂ ನಾಮ ನ ಪಞ್ಞಾಯಿ, ಅನುಕ್ಕಮೇನ ವೇಗೇ ಪರಿಹಾಯನ್ತೇ ಆಕಾಸೇ ಛಿದ್ದಾನಿ ಪಞ್ಞಾಯಿಂಸು। ಮಹಾಸತ್ತೋ ವೇಗಂ ಪರಿಹಾಪೇತ್ವಾ ಆಕಾಸತೋ ಓತರಿತ್ವಾ ಸೀಹಪಞ್ಜರಸ್ಸ ಅಭಿಮುಖಟ್ಠಾನೇ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ರಾಜಾ ‘‘ಆಗತೋ ಮೇ ಸಹಾಯೋ’’ತಿ ಸೋಮನಸ್ಸಪ್ಪತ್ತೋ ತಸ್ಸ ನಿಸೀದನತ್ಥಾಯ ಕಞ್ಚನಪೀಠಂ ಪಞ್ಞಪೇತ್ವಾ ‘‘ಸಮ್ಮ, ಪವಿಸ, ಇಧ ನಿಸೀದಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಪಠಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Atha mahāsatto ‘‘mama ajja sarīrabalaṃ vīmaṃsissāmī’’ti cintetvā ekavegena pakkhanditvā yugandharamatthake nisīditvā tato uppatitvā ekavegena sūriyaṃ pāpuṇitvā kālena purato, kālena pacchato javitvā cintesi ‘‘mayhaṃ sūriyena saddhiṃ javanaṃ nāma niratthakaṃ ayonisomanasikārasambhūtaṃ, kiṃ me iminā, bārāṇasiṃ gantvā mama sahāyakassa rañño atthayuttaṃ dhammayuttaṃ kathaṃ kathessāmī’’ti. So nivattitvā sūriye nabhamajjhaṃ anatikkanteyeva sakalacakkavāḷagabbhaṃ antantena anusaṃyāyitvā vegaṃ parihāpento sakalajambudīpaṃ antantena anusaṃyāyitvā bārāṇasiṃ pāpuṇi. Dvādasayojanikaṃ sakalanagaraṃ haṃsacchannaṃ viya ahosi, chiddaṃ nāma na paññāyi, anukkamena vege parihāyante ākāse chiddāni paññāyiṃsu. Mahāsatto vegaṃ parihāpetvā ākāsato otaritvā sīhapañjarassa abhimukhaṭṭhāne aṭṭhāsi. Rājā ‘‘āgato me sahāyo’’ti somanassappatto tassa nisīdanatthāya kañcanapīṭhaṃ paññapetvā ‘‘samma, pavisa, idha nisīdā’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –

೨೭.

27.

‘‘ಇಧೇವ ಹಂಸ ನಿಪತ, ಪಿಯಂ ಮೇ ತವ ದಸ್ಸನಂ।

‘‘Idheva haṃsa nipata, piyaṃ me tava dassanaṃ;

ಇಸ್ಸರೋಸಿ ಅನುಪ್ಪತ್ತೋ, ಯಮಿಧತ್ಥಿ ಪವೇದಯಾ’’ತಿ॥

Issarosi anuppatto, yamidhatthi pavedayā’’ti.

ತತ್ಥ ‘‘ಇಧಾ’’ತಿ ಕಞ್ಚನಪೀಠಂ ಸನ್ಧಾಯಾಹ। ನಿಪತಾತಿ ನಿಸೀದ। ಇಸ್ಸರೋಸೀತಿ ತ್ವಂ ಇಮಸ್ಸ ಠಾನಸ್ಸ ಇಸ್ಸರೋ ಸಾಮಿ ಹುತ್ವಾ ಆಗತೋಸೀತಿ ವದತಿ। ಯಮಿಧತ್ಥಿ ಪವೇದಯಾತಿ ಯಂ ಇಮಸ್ಮಿಂ ನಿವೇಸನೇ ಅತ್ಥಿ, ತಂ ಅಪರಿಸಙ್ಕನ್ತೋ ಅಮ್ಹಾಕಂ ಕಥೇಹೀತಿ।

Tattha ‘‘idhā’’ti kañcanapīṭhaṃ sandhāyāha. Nipatāti nisīda. Issarosīti tvaṃ imassa ṭhānassa issaro sāmi hutvā āgatosīti vadati. Yamidhatthi pavedayāti yaṃ imasmiṃ nivesane atthi, taṃ aparisaṅkanto amhākaṃ kathehīti.

ಮಹಾಸತ್ತೋ ಕಞ್ಚನಪೀಠೇ ನಿಸೀದಿ। ರಾಜಾ ಸತಪಾಕಸಹಸ್ಸಪಾಕೇಹಿ ತೇಲೇಹಿ ತಸ್ಸ ಪಕ್ಖನ್ತರಾನಿ ಮಕ್ಖೇತ್ವಾ ಕಞ್ಚನತಟ್ಟಕೇ ಮಧುಲಾಜೇ ಚ ಮಧುರೋದಕಞ್ಚ ಸಕ್ಖರೋದಕಞ್ಚ ದಾಪೇತ್ವಾ ಮಧುರಪಟಿಸನ್ಥಾರಂ ಕತ್ವಾ ‘‘ಸಮ್ಮ, ತ್ವಂ ಏಕಕೋವ ಆಗತೋಸಿ, ಕುಹಿಂ ಅಗಮಿತ್ಥಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿ। ಸೋ ತಂ ಪವತ್ತಿಂ ವಿತ್ಥಾರೇನ ಕಥೇಸಿ। ಅಥ ನಂ ರಾಜಾ ಆಹ ‘‘ಸಮ್ಮ, ಮಮಪಿ ಸೂರಿಯೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಜವಿತವೇಗಂ ದಸ್ಸೇಹೀ’’ತಿ। ಮಹಾರಾಜ, ನ ಸಕ್ಕಾ ಸೋ ವೇಗೋ ದಸ್ಸೇತುನ್ತಿ। ತೇನ ಹಿ ಮೇ ಸರಿಕ್ಖಕಮತ್ತಂ ದಸ್ಸೇಹೀತಿ। ಸಾಧು, ಮಹಾರಾಜ, ಸರಿಕ್ಖಕಮತ್ತಂ ದಸ್ಸೇಸ್ಸಾಮಿ, ಅಕ್ಖಣವೇಧೀ ಧನುಗ್ಗಹೇ ಸನ್ನಿಪಾತೇಹೀತಿ। ರಾಜಾ ಸನ್ನಿಪಾತೇಸಿ। ಮಹಾಸತ್ತೋ ಚತ್ತಾರೋ ಧನುಗ್ಗಹೇ ಗಹೇತ್ವಾ ನಿವೇಸನಾ ಓರುಯ್ಹ ರಾಜಙ್ಗಣೇ ಸಿಲಾಥಮ್ಭಂ ನಿಖಣಾಪೇತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಗೀವಾಯಂ ಘಣ್ಟಂ ಬನ್ಧಾಪೇತ್ವಾ ಸಿಲಾಥಮ್ಭಮತ್ಥಕೇ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ಚತ್ತಾರೋ ಧನುಗ್ಗಹೇ ಥಮ್ಭಂ ನಿಸ್ಸಾಯ ಚತುದ್ದಿಸಾಭಿಮುಖೇ ಠಪೇತ್ವಾ ‘‘ಮಹಾರಾಜ, ಇಮೇ ಚತ್ತಾರೋ ಜನಾ ಏಕಪ್ಪಹಾರೇನೇವ ಚತುದ್ದಿಸಾಭಿಮುಖಾ ಚತ್ತಾರಿ ಕಣ್ಡಾನಿ ಖಿಪನ್ತು, ತಾನಿ ಅಹಂ ಪಥವಿಂ ಅಪ್ಪತ್ತಾನೇವ ಆಹರಿತ್ವಾ ಏತೇಸಂ ಪಾದಮೂಲೇ ಪಾತೇಸ್ಸಾಮಿ। ಮಮ ಕಣ್ಡಗಹಣತ್ಥಾಯ ಗತಭಾವಂ ಘಣ್ಟಸದ್ದಸಞ್ಞಾಯ ಜಾನೇಯ್ಯಾಸಿ, ಮಂ ಪನ ನ ಪಸ್ಸಿಸ್ಸಸೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ತೇಹಿ ಏಕಪ್ಪಹಾರೇನೇವ ಖಿತ್ತಕಣ್ಡಾನಿ ಆಹರಿತ್ವಾ ತೇಸಂ ಪಾದಮೂಲೇ ಪಾತೇತ್ವಾ ಸಿಲಾಥಮ್ಭಮತ್ಥಕೇ ನಿಸಿನ್ನಮೇವ ಅತ್ತಾನಂ ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ‘‘ದಿಟ್ಠೋ ತೇ, ಮಹಾರಾಜ, ಮಯ್ಹಂ ವೇಗೋ’’ತಿ ವತ್ವಾ ‘‘ಮಹಾರಾಜ, ಅಯಂ ವೇಗೋ ಮಯ್ಹಂ ನೇವ ಉತ್ತಮೋ, ಮಜ್ಝಿಮೋ, ಪರಿತ್ತೋ ಲಾಮಕವೇಗೋ ಏಸ, ಏವಂ ಸೀಘೋ, ಮಹಾರಾಜ, ಅಮ್ಹಾಕಂ ವೇಗೋ’’ತಿ ಆಹ।

Mahāsatto kañcanapīṭhe nisīdi. Rājā satapākasahassapākehi telehi tassa pakkhantarāni makkhetvā kañcanataṭṭake madhulāje ca madhurodakañca sakkharodakañca dāpetvā madhurapaṭisanthāraṃ katvā ‘‘samma, tvaṃ ekakova āgatosi, kuhiṃ agamitthā’’ti pucchi. So taṃ pavattiṃ vitthārena kathesi. Atha naṃ rājā āha ‘‘samma, mamapi sūriyena saddhiṃ javitavegaṃ dassehī’’ti. Mahārāja, na sakkā so vego dassetunti. Tena hi me sarikkhakamattaṃ dassehīti. Sādhu, mahārāja, sarikkhakamattaṃ dassessāmi, akkhaṇavedhī dhanuggahe sannipātehīti. Rājā sannipātesi. Mahāsatto cattāro dhanuggahe gahetvā nivesanā oruyha rājaṅgaṇe silāthambhaṃ nikhaṇāpetvā attano gīvāyaṃ ghaṇṭaṃ bandhāpetvā silāthambhamatthake nisīditvā cattāro dhanuggahe thambhaṃ nissāya catuddisābhimukhe ṭhapetvā ‘‘mahārāja, ime cattāro janā ekappahāreneva catuddisābhimukhā cattāri kaṇḍāni khipantu, tāni ahaṃ pathaviṃ appattāneva āharitvā etesaṃ pādamūle pātessāmi. Mama kaṇḍagahaṇatthāya gatabhāvaṃ ghaṇṭasaddasaññāya jāneyyāsi, maṃ pana na passissasī’’ti vatvā tehi ekappahāreneva khittakaṇḍāni āharitvā tesaṃ pādamūle pātetvā silāthambhamatthake nisinnameva attānaṃ dassetvā ‘‘diṭṭho te, mahārāja, mayhaṃ vego’’ti vatvā ‘‘mahārāja, ayaṃ vego mayhaṃ neva uttamo, majjhimo, paritto lāmakavego esa, evaṃ sīgho, mahārāja, amhākaṃ vego’’ti āha.

ಅಥ ನಂ ರಾಜಾ ಪುಚ್ಛಿ ‘‘ಸಮ್ಮ, ಅತ್ಥಿ ಪನ ತುಮ್ಹಾಕಂ ವೇಗತೋ ಅಞ್ಞೋ ಸೀಘತರೋ ವೇಗೋ’’ತಿ? ‘‘ಆಮ, ಮಹಾರಾಜ, ಅಮ್ಹಾಕಂ ಉತ್ತಮವೇಗತೋಪಿ ಸತಗುಣೇನ ಸಹಸ್ಸಗುಣೇನ ಸತಸಹಸ್ಸಗುಣೇನ ಇಮೇಸಂ ಸತ್ತಾನಂ ಆಯುಸಙ್ಖಾರಾ ಸೀಘತರಂ ಖೀಯನ್ತಿ ಭಿಜ್ಜನ್ತಿ, ಖಯಂ ಗಚ್ಛನ್ತೀ’’ತಿ ಖಣಿಕನಿರೋಧವಸೇನ ರೂಪಧಮ್ಮಾನಂ ನಿರೋಧಂ ದಸ್ಸೇತಿ, ತತೋ ನಾಮಧಮ್ಮಾನಂ। ರಾಜಾ ಮಹಾಸತ್ತಸ್ಸ ಕಥಂ ಸುತ್ವಾ ಮರಣಭಯಭೀತೋ ಸತಿಂ ಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾಪೇತುಂ ಅಸಕ್ಕೋನ್ತೋ ಭೂಮಿಯಂ ಪತಿ, ಮಹಾಜನೋ ಉತ್ರಾಸಂ ಪತ್ತೋ ಅಹೋಸಿ। ರಞ್ಞೋ ಮುಖಂ ಉದಕೇನ ಸಿಞ್ಚಿತ್ವಾ ಸತಿಂ ಲಭಾಪೇಸಿ। ಅಥ ನಂ ಮಹಾಸತ್ತೋ ‘‘ಮಹಾರಾಜ, ಮಾ ಭಾಯಿ, ಮರಣಸ್ಸತಿಂ ಭಾವೇಹಿ, ಧಮ್ಮಂ ಚರಾಹಿ, ದಾನಾದೀನಿ ಪುಞ್ಞಾನಿ ಕರೋಹಿ, ಅಪ್ಪಮತ್ತೋ ಹೋಹಿ, ದೇವಾ’’ತಿ ಓವದಿ। ಅಥ ರಾಜಾ ‘‘ಸಾಮಿ, ಮಯಂ ತುಮ್ಹಾದಿಸೇನ ಞಾಣಬಲಸಮ್ಪನ್ನೇನ ಆಚರಿಯೇನ ವಿನಾ ವಸಿತುಂ ನ ಸಕ್ಖಿಸ್ಸಾಮ, ಚಿತ್ತಕೂಟಂ ಅಗನ್ತ್ವಾ ಮಯ್ಹಂ ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇನ್ತೋ ಮಯ್ಹಂ ಓವಾದಾಚರಿಯೋ ಹುತ್ವಾ ಇಧೇವ ವಸಾಹೀ’’ತಿ ಯಾಚನ್ತೋ ದ್ವೇ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –

Atha naṃ rājā pucchi ‘‘samma, atthi pana tumhākaṃ vegato añño sīghataro vego’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, amhākaṃ uttamavegatopi sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena imesaṃ sattānaṃ āyusaṅkhārā sīghataraṃ khīyanti bhijjanti, khayaṃ gacchantī’’ti khaṇikanirodhavasena rūpadhammānaṃ nirodhaṃ dasseti, tato nāmadhammānaṃ. Rājā mahāsattassa kathaṃ sutvā maraṇabhayabhīto satiṃ paccupaṭṭhāpetuṃ asakkonto bhūmiyaṃ pati, mahājano utrāsaṃ patto ahosi. Rañño mukhaṃ udakena siñcitvā satiṃ labhāpesi. Atha naṃ mahāsatto ‘‘mahārāja, mā bhāyi, maraṇassatiṃ bhāvehi, dhammaṃ carāhi, dānādīni puññāni karohi, appamatto hohi, devā’’ti ovadi. Atha rājā ‘‘sāmi, mayaṃ tumhādisena ñāṇabalasampannena ācariyena vinā vasituṃ na sakkhissāma, cittakūṭaṃ agantvā mayhaṃ dhammaṃ desento mayhaṃ ovādācariyo hutvā idheva vasāhī’’ti yācanto dve gāthā abhāsi –

೨೮.

28.

‘‘ಸವನೇನ ಏಕಸ್ಸ ಪಿಯಾ ಭವನ್ತಿ, ದಿಸ್ವಾ ಪನೇಕಸ್ಸ ವಿಯೇತಿ ಛನ್ದೋ।

‘‘Savanena ekassa piyā bhavanti, disvā panekassa viyeti chando;

ದಿಸ್ವಾ ಚ ಸುತ್ವಾ ಚ ಪಿಯಾ ಭವನ್ತಿ, ಕಚ್ಚಿನ್ನು ಮೇ ಪೀಯಸಿ ದಸ್ಸನೇನ॥

Disvā ca sutvā ca piyā bhavanti, kaccinnu me pīyasi dassanena.

೨೯.

29.

‘‘ಸವನೇನ ಪಿಯೋ ಮೇಸಿ, ಭಿಯ್ಯೋ ಚಾಗಮ್ಮ ದಸ್ಸನಂ।

‘‘Savanena piyo mesi, bhiyyo cāgamma dassanaṃ;

ಏವಂ ಪಿಯದಸ್ಸನೋ ಮೇ, ವಸ ಹಂಸ ಮಮನ್ತಿಕೇ’’ತಿ॥

Evaṃ piyadassano me, vasa haṃsa mamantike’’ti.

ತಾಸಂ ಅತ್ಥೋ – ಸಮ್ಮ ಹಂಸರಾಜ ಸವನೇನ ಏಕಸ್ಸ ಏಕಚ್ಚೇ ಪಿಯಾ ಹೋನ್ತಿ, ‘‘ಏವಂ ಗುಣೋ ನಾಮಾ’’ತಿ ಸುತ್ವಾ ಸವನೇನ ಪಿಯಾಯತಿ, ಏಕಸ್ಸ ಪನ ಏಕಚ್ಚೇ ದಿಸ್ವಾವ ಛನ್ದೋ ವಿಗಚ್ಛತಿ, ಪೇಮಂ ಅನ್ತರಧಾಯತಿ , ಖಾದಿತುಂ ಆಗತಾ ಯಕ್ಖಾ ವಿಯ ಉಪಟ್ಠಹನ್ತಿ, ಏಕಸ್ಸ ಏಕಚ್ಚೇ ದಿಸ್ವಾ ಚ ಸುತ್ವಾ ಚಾತಿ ಉಭಯಥಾಪಿ ಪಿಯಾ ಹೋನ್ತಿ, ತೇನ ತಂ ಪುಚ್ಛಾಮಿ। ಕಚ್ಚಿನ್ನು ಮೇ ಪೀಯಸಿ ದಸ್ಸನೇನಾತಿ ಕಚ್ಚಿ ನು ತ್ವಂ ಮಂ ಪಿಯಾಯಸಿ, ಮಯ್ಹಂ ಪನ ತ್ವಂ ಸವನೇನ ಪಿಯೋವ, ದಸ್ಸನಂ ಪನಾಗಮ್ಮ ಅತಿಪಿಯೋವ। ಏವಂ ಮಮ ಪಿಯದಸ್ಸನೋ ಸಮಾನೋ ಚಿತ್ತಕೂಟಂ ಅಗನ್ತ್ವಾ ಇಧ ಮಮ ಸನ್ತಿಕೇ ವಸಾತಿ।

Tāsaṃ attho – samma haṃsarāja savanena ekassa ekacce piyā honti, ‘‘evaṃ guṇo nāmā’’ti sutvā savanena piyāyati, ekassa pana ekacce disvāva chando vigacchati, pemaṃ antaradhāyati , khādituṃ āgatā yakkhā viya upaṭṭhahanti, ekassa ekacce disvā ca sutvā cāti ubhayathāpi piyā honti, tena taṃ pucchāmi. Kaccinnu me pīyasi dassanenāti kacci nu tvaṃ maṃ piyāyasi, mayhaṃ pana tvaṃ savanena piyova, dassanaṃ panāgamma atipiyova. Evaṃ mama piyadassano samāno cittakūṭaṃ agantvā idha mama santike vasāti.

ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಆಹ –

Bodhisatto āha –

೩೦.

30.

‘‘ವಸೇಯ್ಯಾಮ ತವಾಗಾರೇ, ನಿಚ್ಚಂ ಸಕ್ಕತಪೂಜಿತಾ।

‘‘Vaseyyāma tavāgāre, niccaṃ sakkatapūjitā;

ಮತ್ತೋ ಚ ಏಕದಾ ವಜ್ಜೇ, ಹಂಸರಾಜಂ ಪಚನ್ತು ಮೇ’’ತಿ॥

Matto ca ekadā vajje, haṃsarājaṃ pacantu me’’ti.

ತತ್ಥ ಮತ್ತೋ ಚ ಏಕದಾತಿ ಮಹಾರಾಜ, ಮಯಂ ತವ ಘರೇ ನಿಚ್ಚಂ ಪೂಜಿತಾ ವಸೇಯ್ಯಾಮ, ತ್ವಂ ಪನ ಕದಾಚಿ ಸುರಾಮದಮತ್ತೋ ಮಂಸಖಾದನತ್ಥಂ ‘‘ಹಂಸರಾಜಂ ಪಚನ್ತು ಮೇ’’ತಿ ವದೇಯ್ಯಾಸಿ, ಅಥ ಏವಂ ತವ ಅನುಜೀವಿನೋ ಮಂ ಮಾರೇತ್ವಾ ಪಚೇಯ್ಯುಂ, ತದಾಹಂ ಕಿಂ ಕರಿಸ್ಸಾಮೀತಿ।

Tattha matto ca ekadāti mahārāja, mayaṃ tava ghare niccaṃ pūjitā vaseyyāma, tvaṃ pana kadāci surāmadamatto maṃsakhādanatthaṃ ‘‘haṃsarājaṃ pacantu me’’ti vadeyyāsi, atha evaṃ tava anujīvino maṃ māretvā paceyyuṃ, tadāhaṃ kiṃ karissāmīti.

ಅಥಸ್ಸ ರಾಜಾ ‘‘ತೇನ ಹಿ ಮಜ್ಜಮೇವ ನ ಪಿವಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಪಟಿಞ್ಞಂ ದಾತುಂ ಇಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Athassa rājā ‘‘tena hi majjameva na pivissāmī’’ti paṭiññaṃ dātuṃ imaṃ gāthamāha –

೩೧.

31.

‘‘ಧಿರತ್ಥು ತಂ ಮಜ್ಜಪಾನಂ, ಯಂ ಮೇ ಪಿಯತರಂ ತಯಾ।

‘‘Dhiratthu taṃ majjapānaṃ, yaṃ me piyataraṃ tayā;

ನ ಚಾಪಿ ಮಜ್ಜಂ ಪಿಸ್ಸಾಮಿ, ಯಾವ ಮೇ ವಚ್ಛಸೀ ಘರೇ’’ತಿ॥

Na cāpi majjaṃ pissāmi, yāva me vacchasī ghare’’ti.

ತತೋ ಪರಂ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಛ ಗಾಥಾ ಆಹ –

Tato paraṃ bodhisatto cha gāthā āha –

೩೨.

32.

‘‘ಸುವಿಜಾನಂ ಸಿಙ್ಗಾಲಾನಂ, ಸಕುಣಾನಞ್ಚ ವಸ್ಸಿತಂ।

‘‘Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca vassitaṃ;

ಮನುಸ್ಸವಸ್ಸಿತಂ ರಾಜ, ದುಬ್ಬಿಜಾನತರಂ ತತೋ॥

Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.

೩೩.

33.

‘‘ಅಪಿ ಚೇ ಮಞ್ಞತೀ ಪೋಸೋ, ಞಾತಿ ಮಿತ್ತೋ ಸಖಾತಿ ವಾ।

‘‘Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā;

ಯೋ ಪುಬ್ಬೇ ಸುಮನೋ ಹುತ್ವಾ, ಪಚ್ಛಾ ಸಮ್ಪಜ್ಜತೇ ದಿಸೋ॥

Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.

೩೪.

34.

‘‘ಯಸ್ಮಿಂ ಮನೋ ನಿವಿಸತಿ, ಅವಿದೂರೇ ಸಹಾಪಿ ಸೋ।

‘‘Yasmiṃ mano nivisati, avidūre sahāpi so;

ಸನ್ತಿಕೇಪಿ ಹಿ ಸೋ ದೂರೇ, ಯಸ್ಮಿಂ ನಾವಿಸತೇ ಮನೋ॥

Santikepi hi so dūre, yasmiṃ nāvisate mano.

೩೫.

35.

‘‘ಅನ್ತೋಪಿ ಸೋ ಹೋತಿ ಪಸನ್ನಚಿತ್ತೋ, ಪಾರಂ ಸಮುದ್ದಸ್ಸ ಪಸನ್ನಚಿತ್ತೋ।

‘‘Antopi so hoti pasannacitto, pāraṃ samuddassa pasannacitto;

ಅನ್ತೋಪಿ ಸೋ ಹೋತಿ ಪದುಟ್ಠಚಿತ್ತೋ, ಪಾರಂ ಸಮುದ್ದಸ್ಸ ಪದುಟ್ಠಚಿತ್ತೋ॥

Antopi so hoti paduṭṭhacitto, pāraṃ samuddassa paduṭṭhacitto.

೩೬.

36.

‘‘ಸಂವಸನ್ತಾ ವಿವಸನ್ತಿ, ಯೇ ದಿಸಾ ತೇ ರಥೇಸಭ।

‘‘Saṃvasantā vivasanti, ye disā te rathesabha;

ಆರಾ ಸನ್ತೋ ಸಂವಸನ್ತಿ, ಮನಸಾ ರಟ್ಠವಡ್ಢನ॥

Ārā santo saṃvasanti, manasā raṭṭhavaḍḍhana.

೩೭.

37.

‘‘ಅತಿಚಿರಂ ನಿವಾಸೇನ, ಪಿಯೋ ಭವತಿ ಅಪ್ಪಿಯೋ।

‘‘Aticiraṃ nivāsena, piyo bhavati appiyo;

ಆಮನ್ತ ಖೋ ತಂ ಗಚ್ಛಾಮ, ಪುರಾ ತೇ ಹೋಮ ಅಪ್ಪಿಯಾ’’ತಿ॥

Āmanta kho taṃ gacchāma, purā te homa appiyā’’ti.

ತತ್ಥ ವಸ್ಸಿತನ್ತಿ ಮಹಾರಾಜ, ತಿರಚ್ಛಾನಗತಾ ಉಜುಹದಯಾ, ತೇನ ತೇಸಂ ವಸ್ಸಿತಂ ಸುವಿಜಾನಂ, ಮನುಸ್ಸಾ ಪನ ಕಕ್ಖಳಾ, ತಸ್ಮಾ ತೇಸಂ ವಚನಂ ದುಬ್ಬಿಜಾನತರನ್ತಿ ಅತ್ಥೋ। ಯೋ ಪುಬ್ಬೇತಿ ಯೋ ಪುಗ್ಗಲೋ ಪಠಮಮೇವ ಅತ್ತಮನೋ ಹುತ್ವಾ ‘‘ತ್ವಂ ಮಯ್ಹಂ ಞಾತಕೋ ಮಿತ್ತೋ ಪಾಣಸಮೋ ಸಖಾ’’ತಿ ಅಪಿ ಏವಂ ಮಞ್ಞತಿ, ಸ್ವೇವ ಪಚ್ಛಾ ದಿಸೋ ವೇರೀ ಸಮ್ಪಜ್ಜತಿ, ಏವಂ ದುಬ್ಬಿಜಾನಂ ನಾಮ ಮನುಸ್ಸಹದಯನ್ತಿ। ನಿವಿಸತೀತಿ ಮಹಾರಾಜ, ಯಸ್ಮಿಂ ಪುಗ್ಗಲೇ ಪೇಮವಸೇನ ಮನೋ ನಿವಿಸತಿ, ಸೋ ದೂರೇ ವಸನ್ತೋಪಿ ಅವಿದೂರೇ ಸಹಾಪಿ ವಸತಿಯೇವ ನಾಮ। ಯಸ್ಮಿಂ ಪನ ಪುಗ್ಗಲೇ ಮನೋ ನ ನಿವಿಸತಿ ಅಪೇತಿ, ಸೋ ಸನ್ತಿಕೇ ವಸನ್ತೋಪಿ ದೂರೇಯೇವ।

Tattha vassitanti mahārāja, tiracchānagatā ujuhadayā, tena tesaṃ vassitaṃ suvijānaṃ, manussā pana kakkhaḷā, tasmā tesaṃ vacanaṃ dubbijānataranti attho. Yo pubbeti yo puggalo paṭhamameva attamano hutvā ‘‘tvaṃ mayhaṃ ñātako mitto pāṇasamo sakhā’’ti api evaṃ maññati, sveva pacchā diso verī sampajjati, evaṃ dubbijānaṃ nāma manussahadayanti. Nivisatīti mahārāja, yasmiṃ puggale pemavasena mano nivisati, so dūre vasantopi avidūre sahāpi vasatiyeva nāma. Yasmiṃ pana puggale mano na nivisati apeti, so santike vasantopi dūreyeva.

ಅನ್ತೋಪಿ ಸೋ ಹೋತೀತಿ ಮಹಾರಾಜ, ಯೋ ಸಹಾಯೋ ಪಸನ್ನಚಿತ್ತೋ, ಸೋ ಚಿತ್ತೇನ ಅಲ್ಲೀನತ್ತಾ ಪಾರಂ ಸಮುದ್ದಸ್ಸ ವಸನ್ತೋಪಿ ಅನ್ತೋಯೇವ ಹೋತಿ। ಯೋ ಪನ ಪದುಟ್ಠಚಿತ್ತೋ, ಸೋ ಚಿತ್ತೇನ ಅನಲ್ಲೀನತ್ತಾ ಅನ್ತೋ ವಸನ್ತೋಪಿ ಪಾರಂ ಸಮುದ್ದಸ್ಸ ನಾಮ। ಯೇ ದಿಸಾ ತೇತಿ ಯೇ ವೇರಿನೋ ಪಚ್ಚತ್ಥಿಕಾ, ತೇ ಏಕತೋ ವಸನ್ತಾಪಿ ದೂರೇ ವಸನ್ತಿಯೇವ ನಾಮ। ಸನ್ತೋ ಪನ ಪಣ್ಡಿತಾ ಆರಾ ಠಿತಾಪಿ ಮೇತ್ತಾಭಾವಿತೇನ ಮನಸಾ ಆವಜ್ಜೇನ್ತಾ ಸಂವಸನ್ತಿಯೇವ। ಪುರಾ ತೇ ಹೋಮಾತಿ ಯಾವ ತವ ಅಪ್ಪಿಯಾ ನ ಹೋಮ, ತಾವದೇವ ತಂ ಆಮನ್ತೇತ್ವಾ ಗಚ್ಛಾಮಾತಿ ವದತಿ।

Antopi so hotīti mahārāja, yo sahāyo pasannacitto, so cittena allīnattā pāraṃ samuddassa vasantopi antoyeva hoti. Yo pana paduṭṭhacitto, so cittena anallīnattā anto vasantopi pāraṃ samuddassa nāma. Ye disā teti ye verino paccatthikā, te ekato vasantāpi dūre vasantiyeva nāma. Santo pana paṇḍitā ārā ṭhitāpi mettābhāvitena manasā āvajjentā saṃvasantiyeva. Purā te homāti yāva tava appiyā na homa, tāvadeva taṃ āmantetvā gacchāmāti vadati.

ಅಥ ನಂ ರಾಜಾ ಆಹ –

Atha naṃ rājā āha –

೩೮.

38.

‘‘ಏವಂ ಚೇ ಯಾಚಮಾನಾನಂ, ಅಞ್ಜಲಿಂ ನಾವಬುಜ್ಝಸಿ।

‘‘Evaṃ ce yācamānānaṃ, añjaliṃ nāvabujjhasi;

ಪರಿಚಾರಕಾನಂ ಸತಂ, ವಚನಂ ನ ಕರೋಸಿ ನೋ।

Paricārakānaṃ sataṃ, vacanaṃ na karosi no;

ಏವಂ ತಂ ಅಭಿಯಾಚಾಮ, ಪುನ ಕಯಿರಾಸಿ ಪರಿಯಾಯ’’ನ್ತಿ॥

Evaṃ taṃ abhiyācāma, puna kayirāsi pariyāya’’nti.

ತತ್ಥ ಏವಂ ಚೇತಿ ಸಚೇ ಹಂಸರಾಜ, ಏವಂ ಅಞ್ಜಲಿಂ ಪಗ್ಗಯ್ಹ ಯಾಚಮಾನಾನಂ ಅಮ್ಹಾಕಂ ಇಮಂ ಅಞ್ಜಲಿಂ ನಾವಬುಜ್ಝಸಿ, ತವ ಪರಿಚಾರಕಾನಂ ಸಮಾನಾನಂ ವಚನಂ ನ ಕರೋಸಿ, ಅಥ ನಂ ಏವಂ ಯಾಚಾಮ। ಪುನ ಕಯಿರಾಸಿ ಪರಿಯಾಯನ್ತಿ ಕಾಲೇನ ಕಾಲಂ ಇಧ ಆಗಮನಾಯ ವಾರಂ ಕರೇಯ್ಯಾಸೀತಿ ಅತ್ಥೋ।

Tattha evaṃ ceti sace haṃsarāja, evaṃ añjaliṃ paggayha yācamānānaṃ amhākaṃ imaṃ añjaliṃ nāvabujjhasi, tava paricārakānaṃ samānānaṃ vacanaṃ na karosi, atha naṃ evaṃ yācāma. Puna kayirāsi pariyāyanti kālena kālaṃ idha āgamanāya vāraṃ kareyyāsīti attho.

ತತೋ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಆಹ –

Tato bodhisatto āha –

೩೯.

39.

‘‘ಏವಂ ಚೇ ನೋ ವಿಹರತಂ, ಅನ್ತರಾಯೋ ನ ಹೇಸ್ಸತಿ।

‘‘Evaṃ ce no viharataṃ, antarāyo na hessati;

ತುಯ್ಹಂ ಚಾಪಿ ಮಹಾರಾಜ, ಮಯ್ಹಞ್ಚ ರಟ್ಠವಡ್ಢನ।

Tuyhaṃ cāpi mahārāja, mayhañca raṭṭhavaḍḍhana;

ಅಪ್ಪೇವ ನಾಮ ಪಸ್ಸೇಮು, ಅಹೋರತ್ತಾನಮಚ್ಚಯೇ’’ತಿ॥

Appeva nāma passemu, ahorattānamaccaye’’ti.

ತತ್ಥ ಏವಂ ಚೇ ನೋತಿ ಮಹಾರಾಜ, ಮಾ ಚಿನ್ತಯಿತ್ಥ, ಸಚೇ ಅಮ್ಹಾಕಮ್ಪಿ ಏವಂ ವಿಹರನ್ತಾನಂ ಜೀವಿತನ್ತರಾಯೋ ನ ಭವಿಸ್ಸತಿ, ಅಪ್ಪೇವ ನಾಮ ಉಭೋ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಂ ಪಸ್ಸಿಸ್ಸಾಮ, ಅಪಿಚ ತ್ವಂ ಮಯಾ ದಿನ್ನಂ ಓವಾದಮೇವ ಮಮ ಠಾನೇ ಠಪೇತ್ವಾ ಏವಂ ಇತ್ತರಜೀವಿತೇ ಲೋಕಸನ್ನಿವಾಸೇ ಅಪ್ಪಮತ್ತೋ ಹುತ್ವಾ ದಾನಾದೀನಿ ಪುಞ್ಞಾನಿ ಕರೋನ್ತೋ ದಸ ರಾಜಧಮ್ಮೇ ಅಕೋಪೇತ್ವಾ ಧಮ್ಮೇನ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇಹಿ, ಏವಞ್ಹಿ ಮೇ ಓವಾದಂ ಕರೋನ್ತೋ ಮಂ ಪಸ್ಸಿಸ್ಸತಿಯೇವಾತಿ। ಏವಂ ಮಹಾಸತ್ತೋ ರಾಜಾನಂ ಓವದಿತ್ವಾ ಚಿತ್ತಕೂಟಪಬ್ಬತಮೇವ ಗತೋ।

Tattha evaṃ ce noti mahārāja, mā cintayittha, sace amhākampi evaṃ viharantānaṃ jīvitantarāyo na bhavissati, appeva nāma ubho aññamaññaṃ passissāma, apica tvaṃ mayā dinnaṃ ovādameva mama ṭhāne ṭhapetvā evaṃ ittarajīvite lokasannivāse appamatto hutvā dānādīni puññāni karonto dasa rājadhamme akopetvā dhammena rajjaṃ kārehi, evañhi me ovādaṃ karonto maṃ passissatiyevāti. Evaṃ mahāsatto rājānaṃ ovaditvā cittakūṭapabbatameva gato.

ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ‘‘ಏವಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಪುಬ್ಬೇ ತಿರಚ್ಛಾನಯೋನಿಯಂ ನಿಬ್ಬತ್ತೇನಪಿ ಮಯಾ ಆಯುಸಙ್ಖಾರಾನಂ ದುಬ್ಬಲಭಾವಂ ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ಧಮ್ಮೋ ದೇಸಿತೋ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ – ‘‘ತದಾ ರಾಜಾ ಆನನ್ದೋ ಅಹೋಸಿ, ಕನಿಟ್ಠೋ ಮೋಗ್ಗಲ್ಲಾನೋ, ಮಜ್ಝಿಮೋ ಸಾರಿಪುತ್ತೋ, ಸೇಸಹಂಸಗಣಾ ಬುದ್ಧಪರಿಸಾ, ಜವನಹಂಸೋ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿ’’ನ್ತಿ।

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, pubbe tiracchānayoniyaṃ nibbattenapi mayā āyusaṅkhārānaṃ dubbalabhāvaṃ dassetvā dhammo desito’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, kaniṭṭho moggallāno, majjhimo sāriputto, sesahaṃsagaṇā buddhaparisā, javanahaṃso pana ahameva ahosi’’nti.

ಜವನಹಂಸಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ತತಿಯಾ।

Javanahaṃsajātakavaṇṇanā tatiyā.







Related texts:



ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೪೭೬. ಜವನಹಂಸಜಾತಕಂ • 476. Javanahaṃsajātakaṃ


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact