| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā |
[೪೭೭] ೪. ಚೂಳನಾರದಜಾತಕವಣ್ಣನಾ
[477] 4. Cūḷanāradajātakavaṇṇanā
ನ ತೇ ಕಟ್ಠಾನಿ ಭಿನ್ನಾನೀತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ಥುಲ್ಲಕುಮಾರಿಕಾಪಲೋಭನಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ಸಾವತ್ಥಿವಾಸಿನೋ ಕಿರೇಕಸ್ಸ ಕುಲಸ್ಸ ಪನ್ನರಸಸೋಳಸವಸ್ಸುದ್ದೇಸಿಕಾ ಧೀತಾ ಅಹೋಸಿ ಸೋಭಗ್ಗಪ್ಪತ್ತಾ, ನ ಚ ನಂ ಕೋಚಿ ವಾರೇಸಿ। ಅಥಸ್ಸಾ ಮಾತಾ ಚಿನ್ತೇಸಿ ‘‘ಮಮ ಧೀತಾ ವಯಪ್ಪತ್ತಾ, ನ ಚ ನಂ ಕೋಚಿ ವಾರೇತಿ, ಆಮಿಸೇನ ಮಚ್ಛಂ ವಿಯ ಏತಾಯ ಏಕಂ ಸಾಕಿಯಭಿಕ್ಖುಂ ಪಲೋಭೇತ್ವಾ ಉಪ್ಪಬ್ಬಾಜೇತ್ವಾ ತಂ ನಿಸ್ಸಾಯ ಜೀವಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ತದಾ ಚ ಸಾವತ್ಥಿವಾಸೀ ಏಕೋ ಕುಲಪುತ್ತೋ ಸಾಸನೇ ಉರಂ ದತ್ವಾ ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ಉಪಸಮ್ಪನ್ನಕಾಲತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ಸಿಕ್ಖಾಕಾಮತಂ ಪಹಾಯ ಆಲಸಿಯೋ ಸರೀರಮಣ್ಡನಮನುಯುತ್ತೋ ವಿಹಾಸಿ। ಮಹಾಉಪಾಸಿಕಾ ಗೇಹೇ ಯಾಗುಖಾದನೀಯಭೋಜನೀಯಾನಿ ಸಮ್ಪಾದೇತ್ವಾ ದ್ವಾರೇ ಠತ್ವಾ ಅನ್ತರವೀಥಿಯಾ ಗಚ್ಛನ್ತೇಸು ಭಿಕ್ಖೂಸು ಏಕಂ ಭಿಕ್ಖುಂ ರಸತಣ್ಹಾಯ ಬನ್ಧಿತ್ವಾ ಗಹೇತುಂ ಸಕ್ಕುಣೇಯ್ಯರೂಪಂ ಉಪಧಾರೇನ್ತೀ ತೇಪಿಟಕಆಭಿಧಮ್ಮಿಕವಿನಯಧರಾನಂ ಮಹನ್ತೇನ ಪರಿವಾರೇನ ಗಚ್ಛನ್ತಾನಂ ಅನ್ತರೇ ಕಞ್ಚಿ ಗಯ್ಹುಪಗಂ ಅದಿಸ್ವಾ ತೇಸಂ ಪಚ್ಛತೋ ಗಚ್ಛನ್ತಾನಂ ಮಧುರಧಮ್ಮಕಥಿಕಾನಂ ಅಚ್ಛಿನ್ನವಲಾಹಕಸದಿಸಾನಂ ಪಿಣ್ಡಪಾತಿಕಾನಮ್ಪಿ ಅನ್ತರೇ ಕಞ್ಚಿ ಅದಿಸ್ವಾವ ಏಕಂ ಯಾವ ಬಹಿ ಅಪಙ್ಗಾ ಅಕ್ಖೀನಿ ಅಞ್ಜೇತ್ವಾ ಕೇಸೇ ಓಸಣ್ಹೇತ್ವಾ ದುಕೂಲನ್ತರವಾಸಕಂ ನಿವಾಸೇತ್ವಾ ಘಟಿತಮಟ್ಠಂ ಚೀವರಂ ಪಾರುಪಿತ್ವಾ ಮಣಿವಣ್ಣಪತ್ತಂ ಆದಾಯ ಮನೋರಮಂ ಛತ್ತಂ ಧಾರಯಮಾನಂ ವಿಸ್ಸಟ್ಠಿನ್ದ್ರಿಯಂ ಕಾಯದಳ್ಹಿಬಹುಲಂ ಆಗಚ್ಛನ್ತಂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಇಮಂ ಸಕ್ಕಾ ಗಣ್ಹಿತು’’ನ್ತಿ ಗನ್ತ್ವಾ ವನ್ದಿತ್ವಾ ಪತ್ತಂ ಗಹೇತ್ವಾ ‘‘ಏಥ , ಭನ್ತೇ’’ತಿ ಘರಂ ಆನೇತ್ವಾ ನಿಸೀದಾಪೇತ್ವಾ ಯಾಗುಆದೀಹಿ ಪರಿವಿಸಿತ್ವಾ ಕತಭತ್ತಕಿಚ್ಚಂ ತಂ ಭಿಕ್ಖುಂ ‘‘ಭನ್ತೇ, ಇತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ಇಧೇವಾಗಚ್ಛೇಯ್ಯಾಥಾ’’ತಿ ಆಹ। ಸೋಪಿ ತತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ತತ್ಥೇವ ಗನ್ತ್ವಾ ಅಪರಭಾಗೇ ವಿಸ್ಸಾಸಿಕೋ ಅಹೋಸಿ।
Nate kaṭṭhāni bhinnānīti idaṃ satthā jetavane viharanto thullakumārikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthivāsino kirekassa kulassa pannarasasoḷasavassuddesikā dhītā ahosi sobhaggappattā, na ca naṃ koci vāresi. Athassā mātā cintesi ‘‘mama dhītā vayappattā, na ca naṃ koci vāreti, āmisena macchaṃ viya etāya ekaṃ sākiyabhikkhuṃ palobhetvā uppabbājetvā taṃ nissāya jīvissāmī’’ti. Tadā ca sāvatthivāsī eko kulaputto sāsane uraṃ datvā pabbajitvā upasampannakālato paṭṭhāya sikkhākāmataṃ pahāya ālasiyo sarīramaṇḍanamanuyutto vihāsi. Mahāupāsikā gehe yāgukhādanīyabhojanīyāni sampādetvā dvāre ṭhatvā antaravīthiyā gacchantesu bhikkhūsu ekaṃ bhikkhuṃ rasataṇhāya bandhitvā gahetuṃ sakkuṇeyyarūpaṃ upadhārentī tepiṭakaābhidhammikavinayadharānaṃ mahantena parivārena gacchantānaṃ antare kañci gayhupagaṃ adisvā tesaṃ pacchato gacchantānaṃ madhuradhammakathikānaṃ acchinnavalāhakasadisānaṃ piṇḍapātikānampi antare kañci adisvāva ekaṃ yāva bahi apaṅgā akkhīni añjetvā kese osaṇhetvā dukūlantaravāsakaṃ nivāsetvā ghaṭitamaṭṭhaṃ cīvaraṃ pārupitvā maṇivaṇṇapattaṃ ādāya manoramaṃ chattaṃ dhārayamānaṃ vissaṭṭhindriyaṃ kāyadaḷhibahulaṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘imaṃ sakkā gaṇhitu’’nti gantvā vanditvā pattaṃ gahetvā ‘‘etha , bhante’’ti gharaṃ ānetvā nisīdāpetvā yāguādīhi parivisitvā katabhattakiccaṃ taṃ bhikkhuṃ ‘‘bhante, ito paṭṭhāya idhevāgaccheyyāthā’’ti āha. Sopi tato paṭṭhāya tattheva gantvā aparabhāge vissāsiko ahosi.
ಅಥೇಕದಿವಸಂ ಮಹಾಉಪಾಸಿಕಾ ತಸ್ಸ ಸವನಪಥೇ ಠತ್ವಾ ‘‘ಇಮಸ್ಮಿಂ ಗೇಹೇ ಉಪಭೋಗಪರಿಭೋಗಮತ್ತಾ ಅತ್ಥಿ, ತಥಾರೂಪೋ ಪನ ಮೇ ಪುತ್ತೋ ವಾ ಜಾಮಾತಾ ವಾ ಗೇಹಂ ವಿಚಾರಿತುಂ ಸಮತ್ಥೋ ನತ್ಥೀ’’ತಿ ಆಹ। ಸೋ ತಸ್ಸಾ ವಚನಂ ಸುತ್ವಾ ‘‘ಕಿಮತ್ಥಂ ನು ಖೋ ಕಥೇತೀ’’ತಿ ಥೋಕಂ ಹದಯೇ ವಿದ್ಧೋ ವಿಯ ಅಹೋಸಿ। ಸಾ ಧೀತರಂ ಆಹ ‘‘ಇಮಂ ಪಲೋಭೇತ್ವಾ ತವ ವಸೇ ವತ್ತಾಪೇಹೀ’’ತಿ। ಸಾ ತತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ಮಣ್ಡಿತಪಸಾಧಿತಾ ಇತ್ಥಿಕುತ್ತವಿಲಾಸೇಹಿ ತಂ ಪಲೋಭೇಸಿ। ಥುಲ್ಲಕುಮಾರಿಕಾತಿ ನ ಚ ಥೂಲಸರೀರಾ ದಟ್ಠಬ್ಬಾ, ಥೂಲಾ ವಾ ಹೋತು ಕಿಸಾ ವಾ, ಪಞ್ಚಕಾಮಗುಣಿಕರಾಗೇನ ಪನ ಥೂಲತಾಯ ‘‘ಥುಲ್ಲಕುಮಾರಿಕಾ’’ತಿ ವುಚ್ಚತಿ। ಸೋ ದಹರೋ ಕಿಲೇಸವಸಿಕೋ ಹುತ್ವಾ ‘‘ನ ದಾನಾಹಂ ಬುದ್ಧಸಾಸನೇ ಪತಿಟ್ಠಾತುಂ ಸಕ್ಖಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಚಿನ್ತೇತ್ವಾ ‘‘ವಿಹಾರಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಪತ್ತಚೀವರಂ ನಿಯ್ಯಾದೇತ್ವಾ ಅಸುಕಟ್ಠಾನಂ ನಾಮ ಗಮಿಸ್ಸಾಮಿ, ತತ್ರ ಮೇ ವತ್ಥಾನಿ ಪೇಸೇಥಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ವಿಹಾರಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಪತ್ತಚೀವರಂ ನಿಯ್ಯಾದೇತ್ವಾ ‘‘ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತೋಸ್ಮೀ’’ತಿ ಆಚರಿಯುಪಜ್ಝಾಯೇ ಆಹ। ತೇ ತಂ ಆದಾಯ ಸತ್ಥು ಸನ್ತಿಕಂ ನೇತ್ವಾ ‘‘ಅಯಂ ಭಿಕ್ಖು ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತೋ’’ತಿ ಆರೋಚೇಸುಂ। ಸತ್ಥಾ ‘‘ಸಚ್ಚಂ ಕಿರ ತ್ವಂ ಭಿಕ್ಖು ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತೋಸೀ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಸಚ್ಚಂ, ಭನ್ತೇ’’ತಿ ವುತ್ತೇ ‘‘ಕೇನ ಉಕ್ಕಣ್ಠಾಪಿತೋಸೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ‘‘ಥುಲ್ಲಕುಮಾರಿಕಾಯ, ಭನ್ತೇ’’ತಿ ವುತ್ತೇ ‘‘ಭಿಕ್ಖು ಪುಬ್ಬೇಪೇಸಾ ತವ ಅರಞ್ಞೇ ವಸನ್ತಸ್ಸ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯನ್ತರಾಯಂ ಕತ್ವಾ ಮಹನ್ತಂ ಅನತ್ಥಮಕಾಸಿ, ಪುನ ತ್ವಂ ಏತಮೇವ ನಿಸ್ಸಾಯ ಕಸ್ಮಾ ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತೋಸೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಭಿಕ್ಖೂಹಿ ಯಾಚಿತೋ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।
Athekadivasaṃ mahāupāsikā tassa savanapathe ṭhatvā ‘‘imasmiṃ gehe upabhogaparibhogamattā atthi, tathārūpo pana me putto vā jāmātā vā gehaṃ vicārituṃ samattho natthī’’ti āha. So tassā vacanaṃ sutvā ‘‘kimatthaṃ nu kho kathetī’’ti thokaṃ hadaye viddho viya ahosi. Sā dhītaraṃ āha ‘‘imaṃ palobhetvā tava vase vattāpehī’’ti. Sā tato paṭṭhāya maṇḍitapasādhitā itthikuttavilāsehi taṃ palobhesi. Thullakumārikāti na ca thūlasarīrā daṭṭhabbā, thūlā vā hotu kisā vā, pañcakāmaguṇikarāgena pana thūlatāya ‘‘thullakumārikā’’ti vuccati. So daharo kilesavasiko hutvā ‘‘na dānāhaṃ buddhasāsane patiṭṭhātuṃ sakkhissāmī’’ti cintetvā ‘‘vihāraṃ gantvā pattacīvaraṃ niyyādetvā asukaṭṭhānaṃ nāma gamissāmi, tatra me vatthāni pesethā’’ti vatvā vihāraṃ gantvā pattacīvaraṃ niyyādetvā ‘‘ukkaṇṭhitosmī’’ti ācariyupajjhāye āha. Te taṃ ādāya satthu santikaṃ netvā ‘‘ayaṃ bhikkhu ukkaṇṭhito’’ti ārocesuṃ. Satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘kena ukkaṇṭhāpitosī’’ti vatvā ‘‘thullakumārikāya, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu pubbepesā tava araññe vasantassa brahmacariyantarāyaṃ katvā mahantaṃ anatthamakāsi, puna tvaṃ etameva nissāya kasmā ukkaṇṭhitosī’’ti vatvā bhikkhūhi yācito atītaṃ āhari.
ಅತೀತೇ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೇ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತೇ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಕಾಸಿರಟ್ಠೇ ಮಹಾಭೋಗೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಕುಲೇ ನಿಬ್ಬತ್ತಿತ್ವಾ ಉಗ್ಗಹಿತಸಿಪ್ಪೋ ಕುಟುಮ್ಬಂ ಸಣ್ಠಪೇಸಿ, ಅಥಸ್ಸ ಭರಿಯಾ ಏಕಂ ಪುತ್ತಂ ವಿಜಾಯಿತ್ವಾ ಕಾಲಮಕಾಸಿ। ಸೋ ‘‘ಯಥೇವ ಮೇ ಪಿಯಭರಿಯಾಯ, ಏವಂ ಮಯಿಪಿ ಮರಣಂ ಆಗಮಿಸ್ಸತಿ, ಕಿಂ ಮೇ ಘರಾವಾಸೇನ, ಪಬ್ಬಜಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಚಿನ್ತೇತ್ವಾ ಕಾಮೇ ಪಹಾಯ ಪುತ್ತಂ ಆದಾಯ ಹಿಮವನ್ತಂ ಪವಿಸಿತ್ವಾ ತೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಇಸಿಪಬ್ಬಜ್ಜಂ ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ಝಾನಾಭಿಞ್ಞಾ ನಿಬ್ಬತ್ತೇತ್ವಾ ವನಮೂಲಫಲಾಹಾರೋ ಅರಞ್ಞೇ ವಿಹಾಸಿ। ತದಾ ಪಚ್ಚನ್ತವಾಸಿನೋ ಚೋರಾ ಜನಪದಂ ಪವಿಸಿತ್ವಾ ಗಾಮಂ ಪಹರಿತ್ವಾ ಕರಮರೇ ಗಹೇತ್ವಾ ಭಣ್ಡಿಕಂ ಉಕ್ಖಿಪಾಪೇತ್ವಾ ಪುನ ಪಚ್ಚನ್ತಂ ಪಾಪಯಿಂಸು। ತೇಸಂ ಅನ್ತರೇ ಏಕಾ ಅಭಿರೂಪಾ ಕುಮಾರಿಕಾ ಕೇರಾಟಿಕಪಞ್ಞಾಯ ಸಮನ್ನಾಗತಾ ಚಿನ್ತೇಸಿ ‘‘ಇಮೇ ಅಮ್ಹೇ ಗಹೇತ್ವಾ ದಾಸಿಭೋಗೇನ ಪರಿಭುಞ್ಜಿಸ್ಸನ್ತಿ, ಏಕೇನ ಉಪಾಯೇನ ಪಲಾಯಿತುಂ ವಟ್ಟತೀ’’ತಿ। ಸಾ ‘‘ಸಾಮಿ, ಸರೀರಕಿಚ್ಚಂ ಕಾತುಕಾಮಾಮ್ಹಿ, ಥೋಕಂ ಪಟಿಕ್ಕಮಿತ್ವಾ ತಿಟ್ಠಥಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಚೋರೇ ವಞ್ಚೇತ್ವಾ ಪಲಾಯಿತ್ವಾ ಅರಞ್ಞಂ ಪವಿಸನ್ತೀ ಬೋಧಿಸತ್ತಸ್ಸ ಪುತ್ತಂ ಅಸ್ಸಮೇ ಠಪೇತ್ವಾ ಫಲಾಫಲತ್ಥಾಯ ಗತಕಾಲೇ ಪುಬ್ಬಣ್ಹಸಮಯೇ ತಂ ಅಸ್ಸಮಂ ಪಾಪುಣಿತ್ವಾ ತಂ ತಾಪಸಕುಮಾರಂ ಕಾಮರತಿಯಾ ಪಲೋಭೇತ್ವಾ ಸೀಲಮಸ್ಸ ಭಿನ್ದಿತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ವಸೇ ವತ್ತೇತ್ವಾ ‘‘ಕಿಂ ತೇ ಅರಞ್ಞವಾಸೇನ, ಏಹಿ ಗಾಮಂ ಗನ್ತ್ವಾ ವಸಿಸ್ಸಾಮ, ತತ್ರ ಹಿ ರೂಪಾದಯೋ ಕಾಮಗುಣಾ ಸುಲಭಾ’’ತಿ ಆಹ। ಸೋಪಿ ‘‘ಸಾಧೂ’’ತಿ ಸಮ್ಪಟಿಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಪಿತಾ ತಾವ ಮೇ ಅರಞ್ಞತೋ ಫಲಾಫಲಂ ಆಹರಿತುಂ ಗತೋ, ತಂ ದಿಸ್ವಾ ಉಭೋಪಿ ಏಕತೋವ ಗಮಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ಆಹ।
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe mahābhoge brāhmaṇakule nibbattitvā uggahitasippo kuṭumbaṃ saṇṭhapesi, athassa bhariyā ekaṃ puttaṃ vijāyitvā kālamakāsi. So ‘‘yatheva me piyabhariyāya, evaṃ mayipi maraṇaṃ āgamissati, kiṃ me gharāvāsena, pabbajissāmī’’ti cintetvā kāme pahāya puttaṃ ādāya himavantaṃ pavisitvā tena saddhiṃ isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānābhiññā nibbattetvā vanamūlaphalāhāro araññe vihāsi. Tadā paccantavāsino corā janapadaṃ pavisitvā gāmaṃ paharitvā karamare gahetvā bhaṇḍikaṃ ukkhipāpetvā puna paccantaṃ pāpayiṃsu. Tesaṃ antare ekā abhirūpā kumārikā kerāṭikapaññāya samannāgatā cintesi ‘‘ime amhe gahetvā dāsibhogena paribhuñjissanti, ekena upāyena palāyituṃ vaṭṭatī’’ti. Sā ‘‘sāmi, sarīrakiccaṃ kātukāmāmhi, thokaṃ paṭikkamitvā tiṭṭhathā’’ti vatvā core vañcetvā palāyitvā araññaṃ pavisantī bodhisattassa puttaṃ assame ṭhapetvā phalāphalatthāya gatakāle pubbaṇhasamaye taṃ assamaṃ pāpuṇitvā taṃ tāpasakumāraṃ kāmaratiyā palobhetvā sīlamassa bhinditvā attano vase vattetvā ‘‘kiṃ te araññavāsena, ehi gāmaṃ gantvā vasissāma, tatra hi rūpādayo kāmaguṇā sulabhā’’ti āha. Sopi ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ‘‘pitā tāva me araññato phalāphalaṃ āharituṃ gato, taṃ disvā ubhopi ekatova gamissāmā’’ti āha.
ಸಾ ಚಿನ್ತೇಸಿ – ‘‘ಅಯಂ ತರುಣದಾರಕೋ ನ ಕಿಞ್ಚಿ ಜಾನಾತಿ, ಪಿತರಾ ಪನಸ್ಸ ಮಹಲ್ಲಕಕಾಲೇ ಪಬ್ಬಜಿತೇನ ಭವಿತಬ್ಬಂ, ಸೋ ಆಗನ್ತ್ವಾ ‘ಇಧ ಕಿಂ ಕರೋಸೀ’ತಿ ಮಂ ಪೋಥೇತ್ವಾ ಪಾದೇ ಗಹೇತ್ವಾ ಕಡ್ಢೇತ್ವಾ ಅರಞ್ಞೇ ಖಿಪಿಸ್ಸತಿ, ತಸ್ಮಿಂ ಅನಾಗತೇಯೇವ ಪಲಾಯಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ಅಥ ನಂ ‘‘ಅಹಂ ಪುರತೋ ಗಚ್ಛಾಮಿ, ತ್ವಂ ಪಚ್ಛಾ ಆಗಚ್ಛೇಯ್ಯಾಸೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಮಗ್ಗಸಞ್ಞಂ ಆಚಿಕ್ಖಿತ್ವಾ ಪಕ್ಕಾಮಿ। ಸೋ ತಸ್ಸಾ ಗತಕಾಲತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ಉಪ್ಪನ್ನದೋಮನಸ್ಸೋ ಯಥಾ ಪುರೇ ಕಿಞ್ಚಿ ವತ್ತಂ ಅಕತ್ವಾ ಸಸೀಸಂ ಪಾರುಪಿತ್ವಾ ಅನ್ತೋಪಣ್ಣಸಾಲಾಯ ಪಜ್ಝಾಯನ್ತೋ ನಿಪಜ್ಜಿ। ಮಹಾಸತ್ತೋ ಫಲಾಫಲಂ ಆದಾಯ ಆಗನ್ತ್ವಾ ತಸ್ಸಾ ಪದವಲಞ್ಜಂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಅಯಂ ಮಾತುಗಾಮಸ್ಸ ಪದವಲಞ್ಜೋ, ‘‘ಪುತ್ತಸ್ಸ ಮಮ ಸೀಲಂ ಭಿನ್ನಂ ಭವಿಸ್ಸತೀ’’ತಿ ಚಿನ್ತೇನ್ತೋ ಪಣ್ಣಸಾಲಂ ಪವಿಸಿತ್ವಾ ಫಲಾಫಲಂ ಓತಾರೇತ್ವಾ ಪುತ್ತಂ ಪುಚ್ಛನ್ತೋ ಪಠಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Sā cintesi – ‘‘ayaṃ taruṇadārako na kiñci jānāti, pitarā panassa mahallakakāle pabbajitena bhavitabbaṃ, so āgantvā ‘idha kiṃ karosī’ti maṃ pothetvā pāde gahetvā kaḍḍhetvā araññe khipissati, tasmiṃ anāgateyeva palāyissāmī’’ti. Atha naṃ ‘‘ahaṃ purato gacchāmi, tvaṃ pacchā āgaccheyyāsī’’ti vatvā maggasaññaṃ ācikkhitvā pakkāmi. So tassā gatakālato paṭṭhāya uppannadomanasso yathā pure kiñci vattaṃ akatvā sasīsaṃ pārupitvā antopaṇṇasālāya pajjhāyanto nipajji. Mahāsatto phalāphalaṃ ādāya āgantvā tassā padavalañjaṃ disvā ‘‘ayaṃ mātugāmassa padavalañjo, ‘‘puttassa mama sīlaṃ bhinnaṃ bhavissatī’’ti cintento paṇṇasālaṃ pavisitvā phalāphalaṃ otāretvā puttaṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
೪೦.
40.
‘‘ನ ತೇ ಕಟ್ಠಾನಿ ಭಿನ್ನಾನಿ, ನ ತೇ ಉದಕಮಾಭತಂ।
‘‘Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamābhataṃ;
ಅಗ್ಗೀಪಿ ತೇ ನ ಹಾಪಿತೋ, ಕಿಂ ನು ಮನ್ದೋವ ಝಾಯಸೀ’’ತಿ॥
Aggīpi te na hāpito, kiṃ nu mandova jhāyasī’’ti.
ತತ್ಥ ಅಗ್ಗೀಪಿ ತೇ ನ ಹಾಪಿತೋತಿ ಅಗ್ಗಿಪಿ ತೇ ನ ಜಾಲಿತೋ। ಮನ್ದೋವಾತಿ ನಿಪ್ಪಞ್ಞೋ ಅನ್ಧಬಾಲೋ ವಿಯ।
Tattha aggīpi te na hāpitoti aggipi te na jālito. Mandovāti nippañño andhabālo viya.
ಸೋ ಪಿತು ಕಥಂ ಸುತ್ವಾ ಉಟ್ಠಾಯ ಪಿತರಂ ವನ್ದಿತ್ವಾ ಗಾರವೇನೇವ ಅರಞ್ಞವಾಸೇ ಅನುಸ್ಸಾಹಂ ಪವೇದೇನ್ತೋ ಗಾಥಾದ್ವಯಮಾಹ –
So pitu kathaṃ sutvā uṭṭhāya pitaraṃ vanditvā gāraveneva araññavāse anussāhaṃ pavedento gāthādvayamāha –
೪೧.
41.
‘‘ನ ಉಸ್ಸಹೇ ವನೇ ವತ್ಥುಂ, ಕಸ್ಸಪಾಮನ್ತಯಾಮಿ ತಂ।
‘‘Na ussahe vane vatthuṃ, kassapāmantayāmi taṃ;
ದುಕ್ಖೋ ವಾಸೋ ಅರಞ್ಞಮ್ಹಿ, ರಟ್ಠಂ ಇಚ್ಛಾಮಿ ಗನ್ತವೇ॥
Dukkho vāso araññamhi, raṭṭhaṃ icchāmi gantave.
೪೨.
42.
‘‘ಯಥಾ ಅಹಂ ಇತೋ ಗನ್ತ್ವಾ, ಯಸ್ಮಿಂ ಜನಪದೇ ವಸಂ।
‘‘Yathā ahaṃ ito gantvā, yasmiṃ janapade vasaṃ;
ಆಚಾರಂ ಬ್ರಹ್ಮೇ ಸಿಕ್ಖೇಯ್ಯಂ, ತಂ ಧಮ್ಮಂ ಅನುಸಾಸ ಮ’’ನ್ತಿ॥
Ācāraṃ brahme sikkheyyaṃ, taṃ dhammaṃ anusāsa ma’’nti.
ತತ್ಥ ಕಸ್ಸಪಾಮನ್ತಯಾಮಿ ತನ್ತಿ ಕಸ್ಸಪ ಆಮನ್ತಯಾಮಿ ತಂ। ಗನ್ತವೇತಿ ಗನ್ತುಂ। ಆಚಾರನ್ತಿ ಯಸ್ಮಿಂ ಜನಪದೇ ವಸಾಮಿ, ತತ್ಥ ವಸನ್ತೋ ಯಥಾ ಆಚಾರಂ ಜನಪದಚಾರಿತ್ತಂ ಸಿಕ್ಖೇಯ್ಯಂ ಜಾನೇಯ್ಯಂ, ತಂ ಧಮ್ಮಂ ಅನುಸಾಸ ಓವದಾಹೀತಿ ವದತಿ।
Tattha kassapāmantayāmi tanti kassapa āmantayāmi taṃ. Gantaveti gantuṃ. Ācāranti yasmiṃ janapade vasāmi, tattha vasanto yathā ācāraṃ janapadacārittaṃ sikkheyyaṃ jāneyyaṃ, taṃ dhammaṃ anusāsa ovadāhīti vadati.
ಮಹಾಸತ್ತೋ ‘‘ಸಾಧು, ತಾತ, ದೇಸಚಾರಿತ್ತಂ ತೇ ಕಥೇಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಗಾಥಾದ್ವಯಮಾಹ –
Mahāsatto ‘‘sādhu, tāta, desacārittaṃ te kathessāmī’’ti vatvā gāthādvayamāha –
೪೩.
43.
‘‘ಸಚೇ ಅರಞ್ಞಂ ಹಿತ್ವಾನ, ವನಮೂಲಫಲಾನಿ ಚ।
‘‘Sace araññaṃ hitvāna, vanamūlaphalāni ca;
ರಟ್ಠೇ ರೋಚಯಸೇ ವಾಸಂ, ತಂ ಧಮ್ಮಂ ನಿಸಾಮೇಹಿ ಮೇ॥
Raṭṭhe rocayase vāsaṃ, taṃ dhammaṃ nisāmehi me.
೪೪.
44.
‘‘ವಿಸಂ ಮಾ ಪಟಿಸೇವಿತ್ಥೋ, ಪಪಾತಂ ಪರಿವಜ್ಜಯ।
‘‘Visaṃ mā paṭisevittho, papātaṃ parivajjaya;
ಪಙ್ಕೇ ಚ ಮಾ ವಿಸೀದಿತ್ಥೋ, ಯತ್ತೋ ಚಾಸೀವಿಸೇ ಚರೇ’’ತಿ॥
Paṅke ca mā visīdittho, yatto cāsīvise care’’ti.
ತತ್ಥ ಧಮ್ಮನ್ತಿ ಸಚೇ ರಟ್ಠವಾಸಂ ರೋಚೇಸಿ, ತೇನ ಹಿ ತ್ವಂ ಜನಪದಚಾರಿತ್ತಂ ಧಮ್ಮಂ ನಿಸಾಮೇಹಿ। ಯತ್ತೋ ಚಾಸೀವಿಸೇತಿ ಆಸೀವಿಸಸ್ಸ ಸನ್ತಿಕೇ ಯತ್ತೋ ಪಟಿಯತ್ತೋ ಚರೇಯ್ಯಾಸಿ, ಸಕ್ಕೋನ್ತೋ ಆಸೀವಿಸಂ ಪರಿವಜ್ಜೇಯ್ಯಾಸೀತಿ ಅತ್ಥೋ।
Tattha dhammanti sace raṭṭhavāsaṃ rocesi, tena hi tvaṃ janapadacārittaṃ dhammaṃ nisāmehi. Yatto cāsīviseti āsīvisassa santike yatto paṭiyatto careyyāsi, sakkonto āsīvisaṃ parivajjeyyāsīti attho.
ತಾಪಸಕುಮಾರೋ ಸಂಖಿತ್ತೇನ ಭಾಸಿತಸ್ಸ ಅತ್ಥಂ ಅಜಾನನ್ತೋ ಪುಚ್ಛಿ –
Tāpasakumāro saṃkhittena bhāsitassa atthaṃ ajānanto pucchi –
೪೫.
45.
‘‘ಕಿಂ ನು ವಿಸಂ ಪಪಾತೋ ವಾ, ಪಙ್ಕೋ ವಾ ಬ್ರಹ್ಮಚಾರಿನಂ।
‘‘Kiṃ nu visaṃ papāto vā, paṅko vā brahmacārinaṃ;
ಕಂ ತ್ವಂ ಆಸೀವಿಸಂ ಬ್ರೂಸಿ, ತಂ ಮೇ ಅಕ್ಖಾಹಿ ಪುಚ್ಛಿತೋ’’ತಿ॥
Kaṃ tvaṃ āsīvisaṃ brūsi, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
ಇತರೋಪಿಸ್ಸ ಬ್ಯಾಕಾಸಿ –
Itaropissa byākāsi –
೪೬.
46.
‘‘ಆಸವೋ ತಾತ ಲೋಕಸ್ಮಿಂ, ಸುರಾ ನಾಮ ಪವುಚ್ಚತಿ।
‘‘Āsavo tāta lokasmiṃ, surā nāma pavuccati;
ಮನುಞ್ಞೋ ಸುರಭೀ ವಗ್ಗು, ಸಾದು ಖುದ್ದರಸೂಪಮೋ।
Manuñño surabhī vaggu, sādu khuddarasūpamo;
ವಿಸಂ ತದಾಹು ಅರಿಯಾ ಸೇ, ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಸ್ಸ ನಾರದ॥
Visaṃ tadāhu ariyā se, brahmacariyassa nārada.
೪೭.
47.
‘‘ಇತ್ಥಿಯೋ ತಾತ ಲೋಕಸ್ಮಿಂ, ಪಮತ್ತಂ ಪಮಥೇನ್ತಿ ತಾ।
‘‘Itthiyo tāta lokasmiṃ, pamattaṃ pamathenti tā;
ಹರನ್ತಿ ಯುವಿನೋ ಚಿತ್ತಂ, ತೂಲಂ ಭಟ್ಠಂವ ಮಾಲುತೋ।
Haranti yuvino cittaṃ, tūlaṃ bhaṭṭhaṃva māluto;
ಪಪಾತೋ ಏಸೋ ಅಕ್ಖಾತೋ, ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಸ್ಸ ನಾರದ॥
Papāto eso akkhāto, brahmacariyassa nārada.
೪೮.
48.
‘‘ಲಾಭೋ ಸಿಲೋಕೋ ಸಕ್ಕಾರೋ, ಪೂಜಾ ಪರಕುಲೇಸು ಚ।
‘‘Lābho siloko sakkāro, pūjā parakulesu ca;
ಪಙ್ಕೋ ಏಸೋ ಚ ಅಕ್ಖಾತೋ, ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಸ್ಸ ನಾರದ॥
Paṅko eso ca akkhāto, brahmacariyassa nārada.
೪೯.
49.
‘‘ಸಸತ್ಥಾ ತಾತ ರಾಜಾನೋ, ಆವಸನ್ತಿ ಮಹಿಂ ಇಮಂ।
‘‘Sasatthā tāta rājāno, āvasanti mahiṃ imaṃ;
ತೇ ತಾದಿಸೇ ಮನುಸ್ಸಿನ್ದೇ, ಮಹನ್ತೇ ತಾತ ನಾರದ॥
Te tādise manussinde, mahante tāta nārada.
೫೦.
50.
‘‘ಇಸ್ಸರಾನಂ ಅಧಿಪತೀನಂ, ನ ತೇಸಂ ಪಾದತೋ ಚರೇ।
‘‘Issarānaṃ adhipatīnaṃ, na tesaṃ pādato care;
ಆಸೀವಿಸೋತಿ ಅಕ್ಖಾತೋ, ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಸ್ಸ ನಾರದ॥
Āsīvisoti akkhāto, brahmacariyassa nārada.
೫೧.
51.
‘‘ಭತ್ತತ್ಥೋ ಭತ್ತಕಾಲೇ ಚ, ಯಂ ಗೇಹಮುಪಸಙ್ಕಮೇ।
‘‘Bhattattho bhattakāle ca, yaṃ gehamupasaṅkame;
ಯದೇತ್ಥ ಕುಸಲಂ ಜಞ್ಞಾ, ತತ್ಥ ಘಾಸೇಸನಂ ಚರೇ॥
Yadettha kusalaṃ jaññā, tattha ghāsesanaṃ care.
೫೨.
52.
‘‘ಪವಿಸಿತ್ವಾ ಪರಕುಲಂ, ಪಾನತ್ಥಂ ಭೋಜನಾಯ ವಾ।
‘‘Pavisitvā parakulaṃ, pānatthaṃ bhojanāya vā;
ಮಿತಂ ಖಾದೇ ಮಿತಂ ಭುಞ್ಜೇ, ನ ಚ ರೂಪೇ ಮನಂ ಕರೇ॥
Mitaṃ khāde mitaṃ bhuñje, na ca rūpe manaṃ kare.
೫೩.
53.
‘‘ಗೋಟ್ಠಂ ಮಜ್ಜಂ ಕಿರಾಟಞ್ಚ, ಸಭಾ ನಿಕಿರಣಾನಿ ಚ।
‘‘Goṭṭhaṃ majjaṃ kirāṭañca, sabhā nikiraṇāni ca;
ಆರಕಾ ಪರಿವಜ್ಜೇಹಿ, ಯಾನೀವ ವಿಸಮಂ ಪಥ’’ನ್ತಿ॥
Ārakā parivajjehi, yānīva visamaṃ patha’’nti.
ತತ್ಥ ಆಸವೋತಿ ಪುಪ್ಫಾಸವಾದಿ। ವಿಸಂ ತದಾಹೂತಿ ತಂ ಆಸವಸಙ್ಖಾತಂ ಸುರಂ ಅರಿಯಾ ‘‘ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಸ್ಸ ವಿಸ’’ನ್ತಿ ವದನ್ತಿ। ಪಮತ್ತನ್ತಿ ಮುಟ್ಠಸ್ಸತಿಂ। ತೂಲಂ ಭಟ್ಠಂವಾತಿ ರುಕ್ಖಾ ಭಸ್ಸಿತ್ವಾ ಪತಿತತೂಲಂ ವಿಯ। ಅಕ್ಖಾತೋತಿ ಬುದ್ಧಾದೀಹಿ ಕಥಿತೋ। ಸಿಲೋಕೋತಿ ಕಿತ್ತಿವಣ್ಣೋ। ಸಕ್ಕಾರೋತಿ ಅಞ್ಜಲಿಕಮ್ಮಾದಿ। ಪೂಜಾತಿ ಗನ್ಧಮಾಲಾದೀಹಿ ಪೂಜಾ। ಪಙ್ಕೋತಿ ಏಸ ಓಸೀದಾಪನಟ್ಠೇನ ‘‘ಪಙ್ಕೋ’’ತಿ ಅಕ್ಖಾತೋ। ಮಹನ್ತೇತಿ ಮಹನ್ತಭಾವಪ್ಪತ್ತೇ। ನ ತೇಸಂ ಪಾದತೋ ಚರೇತಿ ತೇಸಂ ಸನ್ತಿಕೇ ನ ಚರೇ, ರಾಜಕುಲೂಪಕೋ ನ ಭವೇಯ್ಯಾಸೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ರಾಜಾನೋ ಹಿ ಆಸೀವಿಸಾ ವಿಯ ಮುಹುತ್ತೇನೇವ ಕುಜ್ಝಿತ್ವಾ ಅನಯಬ್ಯಸನಂ ಪಾಪೇನ್ತಿ। ಅಪಿಚ ಅನ್ತೇಪುರಪ್ಪವೇಸನೇ ವುತ್ತಾದೀನವವಸೇನಪೇತ್ಥ ಅತ್ಥೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ।
Tattha āsavoti pupphāsavādi. Visaṃ tadāhūti taṃ āsavasaṅkhātaṃ suraṃ ariyā ‘‘brahmacariyassa visa’’nti vadanti. Pamattanti muṭṭhassatiṃ. Tūlaṃ bhaṭṭhaṃvāti rukkhā bhassitvā patitatūlaṃ viya. Akkhātoti buddhādīhi kathito. Silokoti kittivaṇṇo. Sakkāroti añjalikammādi. Pūjāti gandhamālādīhi pūjā. Paṅkoti esa osīdāpanaṭṭhena ‘‘paṅko’’ti akkhāto. Mahanteti mahantabhāvappatte. Na tesaṃ pādato careti tesaṃ santike na care, rājakulūpako na bhaveyyāsīti attho. Rājāno hi āsīvisā viya muhutteneva kujjhitvā anayabyasanaṃ pāpenti. Apica antepurappavesane vuttādīnavavasenapettha attho veditabbo.
ಭತ್ತತ್ಥೋತಿ ಭತ್ತೇನ ಅತ್ಥಿಕೋ ಹುತ್ವಾ। ಯದೇತ್ಥ ಕುಸಲನ್ತಿ ಯಂ ತೇಸು ಉಪಸಙ್ಕಮಿತಬ್ಬೇಸು ಗೇಹೇಸು ಕುಸಲಂ ಅನವಜ್ಜಂ ಪಞ್ಚಅಗೋಚರರಹಿತಂ ಜಾನೇಯ್ಯಾಸಿ, ತತ್ಥ ಘಾಸೇಸನಂ ಚರೇಯ್ಯಾಸೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ನ ಚ ರೂಪೇ ಮನಂ ಕರೇತಿ ಪರಕುಲೇ ಮತ್ತಞ್ಞೂ ಹುತ್ವಾ ಭೋಜನಂ ಭುಞ್ಜನ್ತೋಪಿ ತತ್ಥ ಇತ್ಥಿರೂಪೇ ಮನಂ ಮಾ ಕರೇಯ್ಯಾಸಿ, ಮಾ ಚಕ್ಖುಂ ಉಮ್ಮೀಲೇತ್ವಾ ಇತ್ಥಿರೂಪೇ ನಿಮಿತ್ತಂ ಗಣ್ಹೇಯ್ಯಾಸೀತಿ ವದತಿ। ಗೋಟ್ಠಂ ಮಜ್ಜಂ ಕಿರಾಟನ್ತಿ ಅಯಂ ಪೋತ್ಥಕೇಸು ಪಾಠೋ, ಅಟ್ಠಕಥಾಯಂ ಪನ ‘‘ಗೋಟ್ಠಂ ಮಜ್ಜಂ ಕಿರಾಸಞ್ಚಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ‘‘ಗೋಟ್ಠನ್ತಿ ಗುನ್ನಂ ಠಿತಟ್ಠಾನಂ। ಮಜ್ಜನ್ತಿ ಪಾನಾಗಾರಂ। ಕಿರಾಸನ್ತಿ ಧುತ್ತಕೇರಾಟಿಕಜನ’’ನ್ತಿ ವುತ್ತಂ। ಸಭಾ ನಿಕಿರಣಾನಿ ಚಾತಿ ಸಭಾಯೋ ಚ ಹಿರಞ್ಞಸುವಣ್ಣಾನಂ ನಿಕಿರಣಟ್ಠಾನಾನಿ ಚ। ಆರಕಾತಿ ಏತಾನಿ ಸಬ್ಬಾನಿ ದೂರತೋ ಪರಿವಜ್ಜೇಯ್ಯಾಸಿ। ಯಾನೀವಾತಿ ಸಪ್ಪಿತೇಲಯಾನೇನ ಗಚ್ಛನ್ತೋ ವಿಸಮಂ ಮಗ್ಗಂ ವಿಯ।
Bhattatthoti bhattena atthiko hutvā. Yadettha kusalanti yaṃ tesu upasaṅkamitabbesu gehesu kusalaṃ anavajjaṃ pañcaagocararahitaṃ jāneyyāsi, tattha ghāsesanaṃ careyyāsīti attho. Na ca rūpe manaṃ kareti parakule mattaññū hutvā bhojanaṃ bhuñjantopi tattha itthirūpe manaṃ mā kareyyāsi, mā cakkhuṃ ummīletvā itthirūpe nimittaṃ gaṇheyyāsīti vadati. Goṭṭhaṃ majjaṃ kirāṭanti ayaṃ potthakesu pāṭho, aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘goṭṭhaṃ majjaṃ kirāsañcā’’ti vatvā ‘‘goṭṭhanti gunnaṃ ṭhitaṭṭhānaṃ. Majjanti pānāgāraṃ. Kirāsanti dhuttakerāṭikajana’’nti vuttaṃ. Sabhā nikiraṇāni cāti sabhāyo ca hiraññasuvaṇṇānaṃ nikiraṇaṭṭhānāni ca. Ārakāti etāni sabbāni dūrato parivajjeyyāsi. Yānīvāti sappitelayānena gacchanto visamaṃ maggaṃ viya.
ಮಾಣವೋ ಪಿತು ಕಥೇನ್ತಸ್ಸೇವ ಸತಿಂ ಪಟಿಲಭಿತ್ವಾ ‘‘ತಾತ, ಅಲಂ ಮೇ ಮನುಸ್ಸಪಥೇನಾ’’ತಿ ಆಹ। ಅಥಸ್ಸ ಪಿತಾ ಮೇತ್ತಾದಿಭಾವನಂ ಆಚಿಕ್ಖಿ। ಸೋ ತಸ್ಸೋವಾದೇ ಠತ್ವಾ ನ ಚಿರಸ್ಸೇವ ಝಾನಾಭಿಞ್ಞಾ ನಿಬ್ಬತ್ತೇಸಿ। ಉಭೋಪಿ ಪಿತಾಪುತ್ತಾ ಅಪರಿಹೀನಜ್ಝಾನಾ ಕಾಲಂ ಕತ್ವಾ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕೇ ನಿಬ್ಬತ್ತಿಂಸು।
Māṇavo pitu kathentasseva satiṃ paṭilabhitvā ‘‘tāta, alaṃ me manussapathenā’’ti āha. Athassa pitā mettādibhāvanaṃ ācikkhi. So tassovāde ṭhatvā na cirasseva jhānābhiññā nibbattesi. Ubhopi pitāputtā aparihīnajjhānā kālaṃ katvā brahmaloke nibbattiṃsu.
ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ – ‘‘ತದಾ ಸಾ ಕುಮಾರಿಕಾ ಅಯಂ ಕುಮಾರಿಕಾ ಅಹೋಸಿ, ತಾಪಸಕುಮಾರೋ ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತಭಿಕ್ಖು, ಪಿತಾ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿ’’ನ್ತಿ।
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sā kumārikā ayaṃ kumārikā ahosi, tāpasakumāro ukkaṇṭhitabhikkhu, pitā pana ahameva ahosi’’nti.
ಚೂಳನಾರದಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ಚತುತ್ಥಾ।
Cūḷanāradajātakavaṇṇanā catutthā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೪೭೭. ಚೂಳನಾರದಜಾತಕಂ • 477. Cūḷanāradajātakaṃ
