| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಸುತ್ತನಿಪಾತ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Suttanipāta-aṭṭhakathā |
೩. ಹಿರಿಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ
3. Hirisuttavaṇṇanā
ಹಿರಿಂ ತರನ್ತನ್ತಿ ಹಿರಿಸುತ್ತಂ। ಕಾ ಉಪ್ಪತ್ತಿ? ಅನುಪ್ಪನ್ನೇ ಭಗವತಿ ಸಾವತ್ಥಿಯಂ ಅಞ್ಞತರೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಮಹಾಸಾಲೋ ಅಡ್ಢೋ ಅಹೋಸಿ ಅಸೀತಿಕೋಟಿಧನವಿಭವೋ। ತಸ್ಸ ಏಕಪುತ್ತಕೋ ಅಹೋಸಿ ಪಿಯೋ ಮನಾಪೋ। ಸೋ ತಂ ದೇವಕುಮಾರಂ ವಿಯ ನಾನಪ್ಪಕಾರೇಹಿ ಸುಖೂಪಕರಣೇಹಿ ಸಂವಡ್ಢೇನ್ತೋ ತಂ ಸಾಪತೇಯ್ಯಂ ತಸ್ಸ ಅನಿಯ್ಯಾತೇತ್ವಾವ ಕಾಲಮಕಾಸಿ ಸದ್ಧಿಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಿಯಾ। ತತೋ ತಸ್ಸ ಮಾಣವಸ್ಸ ಮಾತಾಪಿತೂನಂ ಅಚ್ಚಯೇನ ಭಣ್ಡಾಗಾರಿಕೋ ಸಾರಗಬ್ಭಂ ವಿವರಿತ್ವಾ ಸಾಪತೇಯ್ಯಂ ನಿಯ್ಯಾತೇನ್ತೋ ಆಹ – ‘‘ಇದಂ ತೇ, ಸಾಮಿ, ಮಾತಾಪಿತೂನಂ ಸನ್ತಕಂ, ಇದಂ ಅಯ್ಯಕಪಯ್ಯಕಾನಂ ಸನ್ತಕಂ, ಇದಂ ಸತ್ತಕುಲಪರಿವಟ್ಟೇನ ಆಗತ’’ನ್ತಿ। ಮಾಣವೋ ಧನಂ ದಿಸ್ವಾ ಚಿನ್ತೇಸಿ – ‘‘ಇದಂ ಧನಂಯೇವ ದಿಸ್ಸತಿ, ಯೇಹಿ ಪನ ಇದಂ ಸಞ್ಚಿತಂ, ತೇ ನ ದಿಸ್ಸನ್ತಿ, ಸಬ್ಬೇವ ಮಚ್ಚುವಸಂ ಗತಾ। ಗಚ್ಛನ್ತಾ ಚ ನ ಇತೋ ಕಿಞ್ಚಿ ಆದಾಯ ಅಗಮಂಸು, ಏವಂ ನಾಮ ಭೋಗೇ ಪಹಾಯ ಗನ್ತಬ್ಬೋ ಪರಲೋಕೋ, ನ ಸಕ್ಕಾ ಕಿಞ್ಚಿ ಆದಾಯ ಗನ್ತುಂ ಅಞ್ಞತ್ರ ಸುಚರಿತೇನ। ಯಂನೂನಾಹಂ ಇಮಂ ಧನಂ ಪರಿಚ್ಚಜಿತ್ವಾ ಸುಚರಿತಧನಂ ಗಣ್ಹೇಯ್ಯಂ, ಯಂ ಸಕ್ಕಾ ಆದಾಯ ಗನ್ತು’’ನ್ತಿ। ಸೋ ದಿವಸೇ ದಿವಸೇ ಸತಸಹಸ್ಸಂ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇನ್ತೋ ಪುನ ಚಿನ್ತೇಸಿ – ‘‘ಪಹೂತಮಿದಂ ಧನಂ, ಕಿಂ ಇಮಿನಾ ಏವಮಪ್ಪಕೇನ ಪರಿಚ್ಚಾಗೇನ, ಯಂನೂನಾಹಂ ಮಹಾದಾನಂ ದದೇಯ್ಯ’’ನ್ತಿ। ಸೋ ರಞ್ಞೋ ಆರೋಚೇಸಿ – ‘‘ಮಹಾರಾಜ, ಮಮ ಘರೇ ಏತ್ತಕಂ ಧನಂ ಅತ್ಥಿ, ಇಚ್ಛಾಮಿ ತೇನ ಮಹಾದಾನಂ ದಾತುಂ। ಸಾಧು, ಮಹಾರಾಜ, ನಗರೇ ಘೋಸನಂ ಕಾರಾಪೇಥಾ’’ತಿ। ರಾಜಾ ತಥಾ ಕಾರಾಪೇಸಿ। ಸೋ ಆಗತಾಗತಾನಂ ಭಾಜನಾನಿ ಪೂರೇತ್ವಾ ಸತ್ತಹಿ ದಿವಸೇಹಿ ಸಬ್ಬಧನಮದಾಸಿ , ದತ್ವಾ ಚ ಚಿನ್ತೇಸಿ – ‘‘ಏವಂ ಮಹಾಪರಿಚ್ಚಾಗಂ ಕತ್ವಾ ಅಯುತ್ತಂ ಘರೇ ವಸಿತುಂ, ಯಂನೂನಾಹಂ ಪಬ್ಬಜೇಯ್ಯ’’ನ್ತಿ। ತತೋ ಪರಿಜನಸ್ಸ ಏತಮತ್ಥಂ ಆರೋಚೇಸಿ। ತೇ ‘‘ಮಾ, ತ್ವಂ ಸಾಮಿ, ‘ಧನಂ ಪರಿಕ್ಖೀಣ’ನ್ತಿ ಚಿನ್ತಯಿ, ಮಯಂ ಅಪ್ಪಕೇನೇವ ಕಾಲೇನ ನಾನಾವಿಧೇಹಿ ಉಪಾಯೇಹಿ ಧನಸಞ್ಚಯಂ ಕರಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ನಾನಪ್ಪಕಾರೇಹಿ ತಂ ಯಾಚಿಂಸು। ಸೋ ತೇಸಂ ಯಾಚನಂ ಅನಾದಿಯಿತ್ವಾವ ತಾಪಸಪಬ್ಬಜ್ಜಂ ಪಬ್ಬಜಿ।
Hiriṃtarantanti hirisuttaṃ. Kā uppatti? Anuppanne bhagavati sāvatthiyaṃ aññataro brāhmaṇamahāsālo aḍḍho ahosi asītikoṭidhanavibhavo. Tassa ekaputtako ahosi piyo manāpo. So taṃ devakumāraṃ viya nānappakārehi sukhūpakaraṇehi saṃvaḍḍhento taṃ sāpateyyaṃ tassa aniyyātetvāva kālamakāsi saddhiṃ brāhmaṇiyā. Tato tassa māṇavassa mātāpitūnaṃ accayena bhaṇḍāgāriko sāragabbhaṃ vivaritvā sāpateyyaṃ niyyātento āha – ‘‘idaṃ te, sāmi, mātāpitūnaṃ santakaṃ, idaṃ ayyakapayyakānaṃ santakaṃ, idaṃ sattakulaparivaṭṭena āgata’’nti. Māṇavo dhanaṃ disvā cintesi – ‘‘idaṃ dhanaṃyeva dissati, yehi pana idaṃ sañcitaṃ, te na dissanti, sabbeva maccuvasaṃ gatā. Gacchantā ca na ito kiñci ādāya agamaṃsu, evaṃ nāma bhoge pahāya gantabbo paraloko, na sakkā kiñci ādāya gantuṃ aññatra sucaritena. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ dhanaṃ pariccajitvā sucaritadhanaṃ gaṇheyyaṃ, yaṃ sakkā ādāya gantu’’nti. So divase divase satasahassaṃ vissajjento puna cintesi – ‘‘pahūtamidaṃ dhanaṃ, kiṃ iminā evamappakena pariccāgena, yaṃnūnāhaṃ mahādānaṃ dadeyya’’nti. So rañño ārocesi – ‘‘mahārāja, mama ghare ettakaṃ dhanaṃ atthi, icchāmi tena mahādānaṃ dātuṃ. Sādhu, mahārāja, nagare ghosanaṃ kārāpethā’’ti. Rājā tathā kārāpesi. So āgatāgatānaṃ bhājanāni pūretvā sattahi divasehi sabbadhanamadāsi , datvā ca cintesi – ‘‘evaṃ mahāpariccāgaṃ katvā ayuttaṃ ghare vasituṃ, yaṃnūnāhaṃ pabbajeyya’’nti. Tato parijanassa etamatthaṃ ārocesi. Te ‘‘mā, tvaṃ sāmi, ‘dhanaṃ parikkhīṇa’nti cintayi, mayaṃ appakeneva kālena nānāvidhehi upāyehi dhanasañcayaṃ karissāmā’’ti vatvā nānappakārehi taṃ yāciṃsu. So tesaṃ yācanaṃ anādiyitvāva tāpasapabbajjaṃ pabbaji.
ತತ್ಥ ಅಟ್ಠವಿಧಾ ತಾಪಸಾ – ಸಪುತ್ತಭರಿಯಾ, ಉಞ್ಛಾಚಾರಿಕಾ, ಸಮ್ಪತ್ತಕಾಲಿಕಾ, ಅನಗ್ಗಿಪಕ್ಕಿಕಾ, ಅಸ್ಮಮುಟ್ಠಿಕಾ, ದನ್ತಲುಯ್ಯಕಾ, ಪವತ್ತಫಲಿಕಾ, ವಣ್ಟಮುತ್ತಿಕಾ ಚಾತಿ (ದೀ॰ ನಿ॰ ಅಟ್ಠ॰ ೧.೨೮೦)। ತತ್ಥ ಸಪುತ್ತಭರಿಯಾತಿ ಪುತ್ತದಾರೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ಕಸಿವಣಿಜ್ಜಾದೀಹಿ ಜೀವಿಕಂ ಕಪ್ಪಯಮಾನಾ ಕೇಣಿಯಜಟಿಲಾದಯೋ। ಉಞ್ಛಾಚಾರಿಕಾತಿ ನಗರದ್ವಾರೇ ಅಸ್ಸಮಂ ಕಾರಾಪೇತ್ವಾ ತತ್ಥ ಖತ್ತಿಯಬ್ರಾಹ್ಮಣಕುಮಾರಾದಯೋ ಸಿಪ್ಪಾದೀನಿ ಸಿಕ್ಖಾಪೇತ್ವಾ ಹಿರಞ್ಞಸುವಣ್ಣಂ ಪಟಿಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ತಿಲತಣ್ಡುಲಾದಿಕಪ್ಪಿಯಭಣ್ಡಪಟಿಗ್ಗಾಹಕಾ, ತೇ ಸಪುತ್ತಭರಿಯೇಹಿ ಸೇಟ್ಠತರಾ। ಸಮ್ಪತ್ತಕಾಲಿಕಾತಿ ಆಹಾರವೇಲಾಯ ಸಮ್ಪತ್ತಂ ಆಹಾರಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಯಾಪೇನ್ತಾ, ತೇ ಉಞ್ಛಾಚಾರಿಕೇಹಿ ಸೇಟ್ಠತರಾ। ಅನಗ್ಗಿಪಕ್ಕಿಕಾತಿ ಅಗ್ಗಿನಾ ಅಪಕ್ಕಪತ್ತಫಲಾನಿ ಖಾದಿತ್ವಾ ಯಾಪೇನ್ತಾ, ತೇ ಸಮ್ಪತ್ತಕಾಲಿಕೇಹಿ ಸೇಟ್ಠತರಾ। ಅಸ್ಮಮುಟ್ಠಿಕಾತಿ ಮುಟ್ಠಿಪಾಸಾಣಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಅಞ್ಞಂ ವಾ ಕಿಞ್ಚಿ ವಾಸಿಸತ್ಥಕಾದಿಂ ಗಹೇತ್ವಾ ವಿಚರನ್ತಾ ಯದಾ ಛಾತಾ ಹೋನ್ತಿ, ತದಾ ಸಮ್ಪತ್ತರುಕ್ಖತೋ ತಚಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಖಾದಿತ್ವಾ ಉಪೋಸಥಙ್ಗಾನಿ ಅಧಿಟ್ಠಾಯ ಚತ್ತಾರೋ ಬ್ರಹ್ಮವಿಹಾರೇ ಭಾವೇನ್ತಿ, ತೇ ಅನಗ್ಗಿಪಕ್ಕಿಕೇಹಿ ಸೇಟ್ಠತರಾ। ದನ್ತಲುಯ್ಯಕಾತಿ ಮುಟ್ಠಿಪಾಸಾಣಾದೀನಿಪಿ ಅಗಹೇತ್ವಾ ಚರನ್ತಾ ಖುದಾಕಾಲೇ ಸಮ್ಪತ್ತರುಕ್ಖತೋ ದನ್ತೇಹಿ ಉಪ್ಪಾಟೇತ್ವಾ ತಚಂ ಖಾದಿತ್ವಾ ಉಪೋಸಥಙ್ಗಾನಿ ಅಧಿಟ್ಠಾಯ ಬ್ರಹ್ಮವಿಹಾರೇ ಭಾವೇನ್ತಿ, ತೇ ಅಸ್ಮಮುಟ್ಠಿಕೇಹಿ ಸೇಟ್ಠತರಾ। ಪವತ್ತಫಲಿಕಾತಿ ಜಾತಸ್ಸರಂ ವಾ ವನಸಣ್ಡಂ ವಾ ನಿಸ್ಸಾಯ ವಸನ್ತಾ ಯಂ ತತ್ಥ ಸರೇ ಭಿಸಮುಳಾಲಾದಿ, ಯಂ ವಾ ವನಸಣ್ಡೇ ಪುಪ್ಫಕಾಲೇ ಪುಪ್ಫಂ, ಫಲಕಾಲೇ ಫಲಂ, ತಮೇವ ಖಾದನ್ತಿ। ಪುಪ್ಫಫಲೇ ಅಸತಿ ಅನ್ತಮಸೋ ತತ್ಥ ರುಕ್ಖಪಪಟಿಕಮ್ಪಿ ಖಾದಿತ್ವಾ ವಸನ್ತಿ, ನ ತ್ವೇವ ಆಹಾರತ್ಥಾಯ ಅಞ್ಞತ್ರ ಗಚ್ಛನ್ತಿ। ಉಪೋಸಥಙ್ಗಾಧಿಟ್ಠಾನಂ ಬ್ರಹ್ಮವಿಹಾರಭಾವನಂ ಚ ಕರೋನ್ತಿ, ತೇ ದನ್ತಲುಯ್ಯಕೇಹಿ ಸೇಟ್ಠತರಾ। ವಣ್ಟಮುತ್ತಿಕಾ ನಾಮ ವಣ್ಟಮುತ್ತಾನಿ ಭೂಮಿಯಂ ಪತಿತಾನಿ ಪಣ್ಣಾನಿಯೇವ ಖಾದನ್ತಿ, ಸೇಸಂ ಪುರಿಮಸದಿಸಮೇವ, ತೇ ಸಬ್ಬಸೇಟ್ಠಾ।
Tattha aṭṭhavidhā tāpasā – saputtabhariyā, uñchācārikā, sampattakālikā, anaggipakkikā, asmamuṭṭhikā, dantaluyyakā, pavattaphalikā, vaṇṭamuttikā cāti (dī. ni. aṭṭha. 1.280). Tattha saputtabhariyāti puttadārena saddhiṃ pabbajitvā kasivaṇijjādīhi jīvikaṃ kappayamānā keṇiyajaṭilādayo. Uñchācārikāti nagaradvāre assamaṃ kārāpetvā tattha khattiyabrāhmaṇakumārādayo sippādīni sikkhāpetvā hiraññasuvaṇṇaṃ paṭikkhipitvā tilataṇḍulādikappiyabhaṇḍapaṭiggāhakā, te saputtabhariyehi seṭṭhatarā. Sampattakālikāti āhāravelāya sampattaṃ āhāraṃ gahetvā yāpentā, te uñchācārikehi seṭṭhatarā. Anaggipakkikāti agginā apakkapattaphalāni khāditvā yāpentā, te sampattakālikehi seṭṭhatarā. Asmamuṭṭhikāti muṭṭhipāsāṇaṃ gahetvā aññaṃ vā kiñci vāsisatthakādiṃ gahetvā vicarantā yadā chātā honti, tadā sampattarukkhato tacaṃ gahetvā khāditvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya cattāro brahmavihāre bhāventi, te anaggipakkikehi seṭṭhatarā. Dantaluyyakāti muṭṭhipāsāṇādīnipi agahetvā carantā khudākāle sampattarukkhato dantehi uppāṭetvā tacaṃ khāditvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya brahmavihāre bhāventi, te asmamuṭṭhikehi seṭṭhatarā. Pavattaphalikāti jātassaraṃ vā vanasaṇḍaṃ vā nissāya vasantā yaṃ tattha sare bhisamuḷālādi, yaṃ vā vanasaṇḍe pupphakāle pupphaṃ, phalakāle phalaṃ, tameva khādanti. Pupphaphale asati antamaso tattha rukkhapapaṭikampi khāditvā vasanti, na tveva āhāratthāya aññatra gacchanti. Uposathaṅgādhiṭṭhānaṃ brahmavihārabhāvanaṃ ca karonti, te dantaluyyakehi seṭṭhatarā. Vaṇṭamuttikā nāma vaṇṭamuttāni bhūmiyaṃ patitāni paṇṇāniyeva khādanti, sesaṃ purimasadisameva, te sabbaseṭṭhā.
ಅಯಂ ಪನ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಕುಲಪುತ್ತೋ ‘‘ತಾಪಸಪಬ್ಬಜ್ಜಾಸು ಅಗ್ಗಪಬ್ಬಜ್ಜಂ ಪಬ್ಬಜಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ವಣ್ಟಮುತ್ತಿಕಪಬ್ಬಜ್ಜಮೇವ ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ಹಿಮವನ್ತೇ ದ್ವೇ ತಯೋ ಪಬ್ಬತೇ ಅತಿಕ್ಕಮ್ಮ ಅಸ್ಸಮಂ ಕಾರಾಪೇತ್ವಾ ಪಟಿವಸತಿ। ಅಥ ಭಗವಾ ಲೋಕೇ ಉಪ್ಪಜ್ಜಿತ್ವಾ ಪವತ್ತಿತವರಧಮ್ಮಚಕ್ಕೋ ಅನುಪುಬ್ಬೇನ ಸಾವತ್ಥಿಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಸಾವತ್ಥಿಯಂ ವಿಹರತಿ ಜೇತವನೇ ಅನಾಥಪಿಣ್ಡಿಕಸ್ಸ ಆರಾಮೇ। ತೇನ ಖೋ ಪನ ಸಮಯೇನ ಸಾವತ್ಥಿವಾಸೀ ಏಕೋ ಪುರಿಸೋ ಪಬ್ಬತೇ ಚನ್ದನಸಾರಾದೀನಿ ಗವೇಸನ್ತೋ ತಸ್ಸ ಅಸ್ಸಮಂ ಪತ್ವಾ ಅಭಿವಾದೇತ್ವಾ ಏಕಮನ್ತಂ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ಸೋ ತಂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಕುತೋ ಆಗತೋಸೀ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿ। ‘‘ಸಾವತ್ಥಿತೋ, ಭನ್ತೇ’’ತಿ। ‘‘ಕಾ ತತ್ಥ ಪವತ್ತೀ’’ತಿ? ‘‘ತತ್ಥ, ಭನ್ತೇ, ಮನುಸ್ಸಾ ಅಪ್ಪಮತ್ತಾ ದಾನಾದೀನಿ ಪುಞ್ಞಾನಿ ಕರೋನ್ತೀ’’ತಿ। ‘‘ಕಸ್ಸ ಓವಾದಂ ಸುತ್ವಾ’’ತಿ? ‘‘ಬುದ್ಧಸ್ಸ ಭಗವತೋ’’ತಿ। ತಾಪಸೋ ಬುದ್ಧಸದ್ದಸ್ಸವನೇನ ವಿಮ್ಹಿತೋ ‘‘ಬುದ್ಧೋತಿ ತ್ವಂ, ಭೋ ಪುರಿಸ, ವದೇಸೀ’’ತಿ ಆಮಗನ್ಧೇ ವುತ್ತನಯೇನೇವ ತಿಕ್ಖತ್ತುಂ ಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಘೋಸೋಪಿ ಖೋ ಏಸೋ ದುಲ್ಲಭೋ’’ತಿ ಅತ್ತಮನೋ ಭಗವತೋ ಸನ್ತಿಕಂ ಗನ್ತುಕಾಮೋ ಹುತ್ವಾ ಚಿನ್ತೇಸಿ – ‘‘ನ ಯುತ್ತಂ ಬುದ್ಧಸ್ಸ ಸನ್ತಿಕಂ ತುಚ್ಛಮೇವ ಗನ್ತುಂ, ಕಿಂ ನು ಖೋ ಗಹೇತ್ವಾ ಗಚ್ಛೇಯ್ಯ’’ನ್ತಿ। ಪುನ ಚಿನ್ತೇಸಿ – ‘‘ಬುದ್ಧಾ ನಾಮ ಆಮಿಸಗರುಕಾ ನ ಹೋನ್ತಿ, ಹನ್ದಾಹಂ ಧಮ್ಮಪಣ್ಣಾಕಾರಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಗಚ್ಛಾಮೀ’’ತಿ ಚತ್ತಾರೋ ಪಞ್ಹೇ ಅಭಿಸಙ್ಖರಿ –
Ayaṃ pana brāhmaṇakulaputto ‘‘tāpasapabbajjāsu aggapabbajjaṃ pabbajissāmī’’ti vaṇṭamuttikapabbajjameva pabbajitvā himavante dve tayo pabbate atikkamma assamaṃ kārāpetvā paṭivasati. Atha bhagavā loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakko anupubbena sāvatthiṃ gantvā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthivāsī eko puriso pabbate candanasārādīni gavesanto tassa assamaṃ patvā abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. So taṃ disvā ‘‘kuto āgatosī’’ti pucchi. ‘‘Sāvatthito, bhante’’ti. ‘‘Kā tattha pavattī’’ti? ‘‘Tattha, bhante, manussā appamattā dānādīni puññāni karontī’’ti. ‘‘Kassa ovādaṃ sutvā’’ti? ‘‘Buddhassa bhagavato’’ti. Tāpaso buddhasaddassavanena vimhito ‘‘buddhoti tvaṃ, bho purisa, vadesī’’ti āmagandhe vuttanayeneva tikkhattuṃ pucchitvā ‘‘ghosopi kho eso dullabho’’ti attamano bhagavato santikaṃ gantukāmo hutvā cintesi – ‘‘na yuttaṃ buddhassa santikaṃ tucchameva gantuṃ, kiṃ nu kho gahetvā gaccheyya’’nti. Puna cintesi – ‘‘buddhā nāma āmisagarukā na honti, handāhaṃ dhammapaṇṇākāraṃ gahetvā gacchāmī’’ti cattāro pañhe abhisaṅkhari –
‘‘ಕೀದಿಸೋ ಮಿತ್ತೋ ನ ಸೇವಿತಬ್ಬೋ, ಕೀದಿಸೋ ಮಿತ್ತೋ ಸೇವಿತಬ್ಬೋ।
‘‘Kīdiso mitto na sevitabbo, kīdiso mitto sevitabbo;
ಕೀದಿಸೋ ಪಯೋಗೋ ಪಯುಞ್ಜಿತಬ್ಬೋ, ಕಿಂ ರಸಾನಂ ಅಗ್ಗ’’ನ್ತಿ॥
Kīdiso payogo payuñjitabbo, kiṃ rasānaṃ agga’’nti.
ಸೋ ತೇ ಪಞ್ಹೇ ಗಹೇತ್ವಾ ಮಜ್ಝಿಮದೇಸಾಭಿಮುಖೋ ಪಕ್ಕಮಿತ್ವಾ ಅನುಪುಬ್ಬೇನ ಸಾವತ್ಥಿಂ ಪತ್ವಾ ಜೇತವನಂ ಪವಿಟ್ಠೋ। ಭಗವಾಪಿ ತಸ್ಮಿಂ ಸಮಯೇ ಧಮ್ಮದೇಸನತ್ಥಾಯ ಆಸನೇ ನಿಸಿನ್ನೋಯೇವ ಹೋತಿ। ಸೋ ಭಗವನ್ತಂ ದಿಸ್ವಾ ಅವನ್ದಿತ್ವಾವ ಏಕಮನ್ತಂ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ಭಗವಾ ‘‘ಕಚ್ಚಿ, ಇಸಿ, ಖಮನೀಯ’’ನ್ತಿಆದಿನಾ ನಯೇನ ಸಮ್ಮೋದಿ। ಸೋಪಿ ‘‘ಖಮನೀಯಂ, ಭೋ ಗೋತಮಾ’’ತಿಆದಿನಾ ನಯೇನ ಪಟಿಸಮ್ಮೋದಿತ್ವಾ ‘‘ಯದಿ ಬುದ್ಧೋ ಭವಿಸ್ಸತಿ, ಮನಸಾ ಪುಚ್ಛಿತೇ ಪಞ್ಹೇ ವಾಚಾಯ ಏವ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇಸ್ಸತೀ’’ತಿ ಮನಸಾ ಏವ ಭಗವನ್ತಂ ತೇ ಪಞ್ಹೇ ಪುಚ್ಛಿ। ಭಗವಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇನ ಪುಟ್ಠೋ ಆದಿಪಞ್ಹಂ ತಾವ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇತುಂ ಹಿರಿಂ ತರನ್ತನ್ತಿ ಆರಭಿತ್ವಾ ಅಡ್ಢತೇಯ್ಯಾ ಗಾಥಾಯೋ ಆಹ।
So te pañhe gahetvā majjhimadesābhimukho pakkamitvā anupubbena sāvatthiṃ patvā jetavanaṃ paviṭṭho. Bhagavāpi tasmiṃ samaye dhammadesanatthāya āsane nisinnoyeva hoti. So bhagavantaṃ disvā avanditvāva ekamantaṃ aṭṭhāsi. Bhagavā ‘‘kacci, isi, khamanīya’’ntiādinā nayena sammodi. Sopi ‘‘khamanīyaṃ, bho gotamā’’tiādinā nayena paṭisammoditvā ‘‘yadi buddho bhavissati, manasā pucchite pañhe vācāya eva vissajjessatī’’ti manasā eva bhagavantaṃ te pañhe pucchi. Bhagavā brāhmaṇena puṭṭho ādipañhaṃ tāva vissajjetuṃ hiriṃ tarantanti ārabhitvā aḍḍhateyyā gāthāyo āha.
೨೫೬. ತಾಸಂ ಅತ್ಥೋ – ಹಿರಿಂ ತರನ್ತನ್ತಿ ಹಿರಿಂ ಅತಿಕ್ಕಮನ್ತಂ ಅಹಿರಿಕಂ ನಿಲ್ಲಜ್ಜಂ। ವಿಜಿಗುಚ್ಛಮಾನನ್ತಿ ಅಸುಚಿಮಿವ ಪಸ್ಸಮಾನಂ। ಅಹಿರಿಕೋ ಹಿ ಹಿರಿಂ ಜಿಗುಚ್ಛತಿ ಅಸುಚಿಮಿವ ಪಸ್ಸತಿ, ತೇನ ನಂ ನ ಭಜತಿ ನ ಅಲ್ಲೀಯತಿ। ತೇನ ವುತ್ತಂ ‘‘ವಿಜಿಗುಚ್ಛಮಾನ’’ನ್ತಿ। ತವಾಹಮಸ್ಮಿ ಇತಿ ಭಾಸಮಾನನ್ತಿ ‘‘ಅಹಂ, ಸಮ್ಮ, ತವ ಸಹಾಯೋ ಹಿತಕಾಮೋ ಸುಖಕಾಮೋ, ಜೀವಿತಮ್ಪಿ ಮೇ ತುಯ್ಹಂ ಅತ್ಥಾಯ ಪರಿಚ್ಚತ್ತ’’ನ್ತಿ ಏವಮಾದಿನಾ ನಯೇನ ಭಾಸಮಾನಂ। ಸಯ್ಹಾನಿ ಕಮ್ಮಾನಿ ಅನಾದಿಯನ್ತನ್ತಿ ಏವಂ ಭಾಸಿತ್ವಾಪಿ ಚ ಸಯ್ಹಾನಿ ಕಾತುಂ ಸಕ್ಕಾನಿಪಿ ತಸ್ಸ ಕಮ್ಮಾನಿ ಅನಾದಿಯನ್ತಂ ಕರಣತ್ಥಾಯ ಅಸಮಾದಿಯನ್ತಂ। ಅಥ ವಾ ಚಿತ್ತೇನ ತತ್ಥ ಆದರಮತ್ತಮ್ಪಿ ಅಕರೋನ್ತಂ, ಅಪಿಚ ಖೋ ಪನ ಉಪ್ಪನ್ನೇಸು ಕಿಚ್ಚೇಸು ಬ್ಯಸನಮೇವ ದಸ್ಸೇನ್ತಂ। ನೇಸೋ ಮಮನ್ತಿ ಇತಿ ನಂ ವಿಜಞ್ಞಾತಿ ತಂ ಏವರೂಪಂ ‘‘ಮಿತ್ತಪಟಿರೂಪಕೋ ಏಸೋ, ನೇಸೋ ಮೇ ಮಿತ್ತೋ’’ತಿ ಏವಂ ಪಣ್ಡಿತೋ ಪುರಿಸೋ ವಿಜಾನೇಯ್ಯ।
256. Tāsaṃ attho – hiriṃ tarantanti hiriṃ atikkamantaṃ ahirikaṃ nillajjaṃ. Vijigucchamānanti asucimiva passamānaṃ. Ahiriko hi hiriṃ jigucchati asucimiva passati, tena naṃ na bhajati na allīyati. Tena vuttaṃ ‘‘vijigucchamāna’’nti. Tavāhamasmi iti bhāsamānanti ‘‘ahaṃ, samma, tava sahāyo hitakāmo sukhakāmo, jīvitampi me tuyhaṃ atthāya pariccatta’’nti evamādinā nayena bhāsamānaṃ. Sayhāni kammāni anādiyantanti evaṃ bhāsitvāpi ca sayhāni kātuṃ sakkānipi tassa kammāni anādiyantaṃ karaṇatthāya asamādiyantaṃ. Atha vā cittena tattha ādaramattampi akarontaṃ, apica kho pana uppannesu kiccesu byasanameva dassentaṃ. Neso mamanti iti naṃ vijaññāti taṃ evarūpaṃ ‘‘mittapaṭirūpako eso, neso me mitto’’ti evaṃ paṇḍito puriso vijāneyya.
೨೫೭. ಅನನ್ವಯನ್ತಿ ಯಂ ಅತ್ಥಂ ದಸ್ಸಾಮಿ, ಕರಿಸ್ಸಾಮೀತಿ ಚ ಭಾಸತಿ, ತೇನ ಅನನುಗತಂ। ಪಿಯಂ ವಾಚಂ ಯೋ ಮಿತ್ತೇಸು ಪಕುಬ್ಬತೀತಿ ಯೋ ಅತೀತಾನಾಗತೇಹಿ ಪದೇಹಿ ಪಟಿಸನ್ಥರನ್ತೋ ನಿರತ್ಥಕೇನ ಸಙ್ಗಣ್ಹನ್ತೋ ಕೇವಲಂ ಬ್ಯಞ್ಜನಚ್ಛಾಯಾಮತ್ತೇನೇವ ಪಿಯಂ ಮಿತ್ತೇಸು ವಾಚಂ ಪವತ್ತೇತಿ। ಅಕರೋನ್ತಂ ಭಾಸಮಾನಂ, ಪರಿಜಾನನ್ತಿ ಪಣ್ಡಿತಾತಿ ಏವರೂಪಂ ಯಂ ಭಾಸತಿ, ತಂ ಅಕರೋನ್ತಂ, ಕೇವಲಂ ವಾಚಾಯ ಭಾಸಮಾನಂ ‘‘ವಚೀಪರಮೋ ನಾಮೇಸ ಅಮಿತ್ತೋ ಮಿತ್ತಪಟಿರೂಪಕೋ’’ತಿ ಏವಂ ಪರಿಚ್ಛಿನ್ದಿತ್ವಾ ಪಣ್ಡಿತಾ ಜಾನನ್ತಿ।
257.Ananvayanti yaṃ atthaṃ dassāmi, karissāmīti ca bhāsati, tena ananugataṃ. Piyaṃ vācaṃ yo mittesu pakubbatīti yo atītānāgatehi padehi paṭisantharanto niratthakena saṅgaṇhanto kevalaṃ byañjanacchāyāmatteneva piyaṃ mittesu vācaṃ pavatteti. Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitāti evarūpaṃ yaṃ bhāsati, taṃ akarontaṃ, kevalaṃ vācāya bhāsamānaṃ ‘‘vacīparamo nāmesa amitto mittapaṭirūpako’’ti evaṃ paricchinditvā paṇḍitā jānanti.
೨೫೮. ನ ಸೋ ಮಿತ್ತೋ ಯೋ ಸದಾ ಅಪ್ಪಮತ್ತೋ, ಭೇದಾಸಙ್ಕೀ ರನ್ಧಮೇವಾನುಪಸ್ಸೀತಿ ಯೋ ಭೇದಮೇವ ಆಸಙ್ಕಮಾನೋ ಕತಮಧುರೇನ ಉಪಚಾರೇನ ಸದಾ ಅಪ್ಪಮತ್ತೋ ವಿಹರತಿ, ಯಂಕಿಞ್ಚಿ ಅಸ್ಸತಿಯಾ ಅಮನಸಿಕಾರೇನ ಕತಂ, ಅಞ್ಞಾಣಕೇನ ವಾ ಅಕತಂ, ‘‘ಯದಾ ಮಂ ಗರಹಿಸ್ಸತಿ, ತದಾ ನಂ ಏತೇನ ಪಟಿಚೋದೇಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಏವಂ ರನ್ಧಮೇವ ಅನುಪಸ್ಸತಿ, ನ ಸೋ ಮಿತ್ತೋ ಸೇವಿತಬ್ಬೋತಿ।
258.Na so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassīti yo bhedameva āsaṅkamāno katamadhurena upacārena sadā appamatto viharati, yaṃkiñci assatiyā amanasikārena kataṃ, aññāṇakena vā akataṃ, ‘‘yadā maṃ garahissati, tadā naṃ etena paṭicodessāmī’’ti evaṃ randhameva anupassati, na so mitto sevitabboti.
ಏವಂ ಭಗವಾ ‘‘ಕೀದಿಸೋ ಮಿತ್ತೋ ನ ಸೇವಿತಬ್ಬೋ’’ತಿ ಇಮಂ ಆದಿಪಞ್ಹಂ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇತ್ವಾ ದುತಿಯಂ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇತುಂ ‘‘ಯಸ್ಮಿಞ್ಚ ಸೇತೀ’’ತಿ ಇಮಂ ಉಪಡ್ಢಗಾಥಮಾಹ। ತಸ್ಸತ್ಥೋ ಯಸ್ಮಿಞ್ಚ ಮಿತ್ತೇ ಮಿತ್ತೋ ತಸ್ಸ ಹದಯಮನುಪವಿಸಿತ್ವಾ ಸಯನೇನ ಯಥಾ ನಾಮ ಪಿತು ಉರಸಿ ಪುತ್ತೋ ‘‘ಇಮಸ್ಸ ಮಯಿ ಉರಸಿ ಸಯನ್ತೇ ದುಕ್ಖಂ ವಾ ಅನತ್ತಮನತಾ ವಾ ಭವೇಯ್ಯಾ’’ತಿಆದೀಹಿ ಅಪರಿಸಙ್ಕಮಾನೋ ನಿಬ್ಬಿಸಙ್ಕೋ ಹುತ್ವಾ ಸೇತಿ, ಏವಮೇವಂ ದಾರಧನಜೀವಿತಾದೀಸು ವಿಸ್ಸಾಸಂ ಕರೋನ್ತೋ ಮಿತ್ತಭಾವೇನ ನಿಬ್ಬಿಸಙ್ಕೋ ಸೇತಿ। ಯೋ ಚ ಪರೇಹಿ ಕಾರಣಸತಂ ಕಾರಣಸಹಸ್ಸಮ್ಪಿ ವತ್ವಾ ಅಭೇಜ್ಜೋ, ಸ ವೇ ಮಿತ್ತೋ ಸೇವಿತಬ್ಬೋತಿ।
Evaṃ bhagavā ‘‘kīdiso mitto na sevitabbo’’ti imaṃ ādipañhaṃ vissajjetvā dutiyaṃ vissajjetuṃ ‘‘yasmiñca setī’’ti imaṃ upaḍḍhagāthamāha. Tassattho yasmiñca mitte mitto tassa hadayamanupavisitvā sayanena yathā nāma pitu urasi putto ‘‘imassa mayi urasi sayante dukkhaṃ vā anattamanatā vā bhaveyyā’’tiādīhi aparisaṅkamāno nibbisaṅko hutvā seti, evamevaṃ dāradhanajīvitādīsu vissāsaṃ karonto mittabhāvena nibbisaṅko seti. Yo ca parehi kāraṇasataṃ kāraṇasahassampi vatvā abhejjo, sa ve mitto sevitabboti.
೨೫೯. ಏವಂ ಭಗವಾ ‘‘ಕೀದಿಸೋ ಮಿತ್ತೋ ಸೇವಿತಬ್ಬೋ’’ತಿ ಏವಂ ದುತಿಯಪಞ್ಹಂ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇತ್ವಾ ತತಿಯಂ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇತುಂ ‘‘ಪಾಮುಜ್ಜಕರಣ’’ನ್ತಿ ಗಾಥಮಾಹ। ತಸ್ಸತ್ಥೋ – ಪಾಮುಜ್ಜಂ ಕರೋತೀತಿ ಪಾಮುಜ್ಜಕರಣಂ। ಠಾನನ್ತಿ ಕಾರಣಂ। ಕಿಂ ಪನ ತನ್ತಿ? ವೀರಿಯಂ। ತಞ್ಹಿ ಧಮ್ಮೂಪಸಞ್ಹಿತಂ ಪೀತಿಪಾಮೋಜ್ಜಸುಖಮುಪ್ಪಾದನತೋ ಪಾಮುಜ್ಜಕರಣನ್ತಿ ವುಚ್ಚತಿ। ಯಥಾಹ ‘‘ಸ್ವಾಖಾತೇ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಧಮ್ಮವಿನಯೇ ಯೋ ಆರದ್ಧವೀರಿಯೋ, ಸೋ ಸುಖಂ ವಿಹರತೀ’’ತಿ (ಅ॰ ನಿ॰ ೧.೩೧೯)। ಪಸಂಸಂ ಆವಹತೀತಿ ಪಸಂಸಾವಹನಂ। ಆದಿತೋ ದಿಬ್ಬಮಾನುಸಕಸುಖಾನಂ , ಪರಿಯೋಸಾನೇ ನಿಬ್ಬಾನಸುಖಸ್ಸ ಆವಹನತೋ ಫಲೂಪಚಾರೇನ ಸುಖಂ। ಫಲಂ ಪಟಿಕಙ್ಖಮಾನೋ ಫಲಾನಿಸಂಸೋ। ಭಾವೇತೀತಿ ವಡ್ಢೇತಿ। ವಹನ್ತೋ ಪೋರಿಸಂ ಧುರನ್ತಿ ಪುರಿಸಾನುಚ್ಛವಿಕಂ ಭಾರಂ ಆದಾಯ ವಿಹರನ್ತೋ ಏತಂ ಸಮ್ಮಪ್ಪಧಾನವೀರಿಯಸಙ್ಖಾತಂ ಠಾನಂ ಭಾವೇತಿ, ಈದಿಸೋ ಪಯೋಗೋ ಸೇವಿತಬ್ಬೋತಿ।
259. Evaṃ bhagavā ‘‘kīdiso mitto sevitabbo’’ti evaṃ dutiyapañhaṃ vissajjetvā tatiyaṃ vissajjetuṃ ‘‘pāmujjakaraṇa’’nti gāthamāha. Tassattho – pāmujjaṃ karotīti pāmujjakaraṇaṃ. Ṭhānanti kāraṇaṃ. Kiṃ pana tanti? Vīriyaṃ. Tañhi dhammūpasañhitaṃ pītipāmojjasukhamuppādanato pāmujjakaraṇanti vuccati. Yathāha ‘‘svākhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo āraddhavīriyo, so sukhaṃ viharatī’’ti (a. ni. 1.319). Pasaṃsaṃ āvahatīti pasaṃsāvahanaṃ. Ādito dibbamānusakasukhānaṃ , pariyosāne nibbānasukhassa āvahanato phalūpacārena sukhaṃ. Phalaṃ paṭikaṅkhamāno phalānisaṃso. Bhāvetīti vaḍḍheti. Vahanto porisaṃ dhuranti purisānucchavikaṃ bhāraṃ ādāya viharanto etaṃ sammappadhānavīriyasaṅkhātaṃ ṭhānaṃ bhāveti, īdiso payogo sevitabboti.
೨೬೦. ಏವಂ ಭಗವಾ ‘‘ಕೀದಿಸೋ ಪಯೋಗೋ ಪಯುಞ್ಜಿತಬ್ಬೋ’’ತಿ ತತಿಯಪಞ್ಹಂ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇತ್ವಾ ಚತುತ್ಥಂ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇತುಂ ‘‘ಪವಿವೇಕರಸ’’ನ್ತಿ ಗಾಥಮಾಹ। ತತ್ಥ ಪವಿವೇಕೋತಿ ಕಿಲೇಸವಿವೇಕತೋ ಜಾತತ್ತಾ ಅಗ್ಗಫಲಂ ವುಚ್ಚತಿ, ತಸ್ಸ ರಸೋತಿ ಅಸ್ಸಾದನಟ್ಠೇನ ತಂಸಮ್ಪಯುತ್ತಂ ಸುಖಂ। ಉಪಸಮೋಪಿ ಕಿಲೇಸೂಪಸಮನ್ತೇ ಜಾತತ್ತಾ ನಿಬ್ಬಾನಸಙ್ಖಾತಉಪಸಮಾರಮ್ಮಣತ್ತಾ ವಾ ತದೇವ, ಧಮ್ಮಪೀತಿರಸೋಪಿ ಅರಿಯಧಮ್ಮತೋ ಅನಪೇತಾಯ ನಿಬ್ಬಾನಸಙ್ಖಾತೇ ಧಮ್ಮೇ ಉಪ್ಪನ್ನಾಯ ಪೀತಿಯಾ ರಸತ್ತಾ ತದೇವ। ತಂ ಪವಿವೇಕರಸಂ ಉಪಸಮಸ್ಸ ಚ ರಸಂ ಪಿತ್ವಾ ತದೇವ ಧಮ್ಮಪೀತಿರಸಂ ಪಿವಂ ನಿದ್ದರೋ ಹೋತಿ ನಿಪ್ಪಾಪೋ, ಪಿವಿತ್ವಾಪಿ ಕಿಲೇಸಪರಿಳಾಹಾಭಾವೇನ ನಿದ್ದರೋ, ಪಿವನ್ತೋಪಿ ಪಹೀನಪಾಪತ್ತಾ ನಿಪ್ಪಾಪೋ ಹೋತಿ, ತಸ್ಮಾ ಏತಂ ರಸಾನಮಗ್ಗನ್ತಿ। ಕೇಚಿ ಪನ ‘‘ಝಾನನಿಬ್ಬಾನಪಚ್ಚವೇಕ್ಖಣಾನಂ ಕಾಯಚಿತ್ತಉಪಧಿವಿವೇಕಾನಞ್ಚ ವಸೇನ ಪವಿವೇಕರಸಾದಯೋ ತಯೋ ಏವ ಏತೇ ಧಮ್ಮಾ’’ತಿ ಯೋಜೇನ್ತಿ , ಪುರಿಮಮೇವ ಸುನ್ದರಂ। ಏವಂ ಭಗವಾ ಚತುತ್ಥಪಞ್ಹಂ ವಿಸ್ಸಜ್ಜೇನ್ತೋ ಅರಹತ್ತನಿಕೂಟೇನ ದೇಸನಂ ನಿಟ್ಠಾಪೇಸಿ। ದೇಸನಾಪರಿಯೋಸಾನೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಭಗವತೋ ಸನ್ತಿಕೇ ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ಕತಿಪಾಹೇನೇವ ಪಟಿಸಮ್ಭಿದಾಪ್ಪತ್ತೋ ಅರಹಾ ಅಹೋಸೀತಿ।
260. Evaṃ bhagavā ‘‘kīdiso payogo payuñjitabbo’’ti tatiyapañhaṃ vissajjetvā catutthaṃ vissajjetuṃ ‘‘pavivekarasa’’nti gāthamāha. Tattha pavivekoti kilesavivekato jātattā aggaphalaṃ vuccati, tassa rasoti assādanaṭṭhena taṃsampayuttaṃ sukhaṃ. Upasamopi kilesūpasamante jātattā nibbānasaṅkhātaupasamārammaṇattā vā tadeva, dhammapītirasopi ariyadhammato anapetāya nibbānasaṅkhāte dhamme uppannāya pītiyā rasattā tadeva. Taṃ pavivekarasaṃ upasamassa ca rasaṃ pitvā tadeva dhammapītirasaṃ pivaṃ niddaro hoti nippāpo, pivitvāpi kilesapariḷāhābhāvena niddaro, pivantopi pahīnapāpattā nippāpo hoti, tasmā etaṃ rasānamagganti. Keci pana ‘‘jhānanibbānapaccavekkhaṇānaṃ kāyacittaupadhivivekānañca vasena pavivekarasādayo tayo eva ete dhammā’’ti yojenti , purimameva sundaraṃ. Evaṃ bhagavā catutthapañhaṃ vissajjento arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi. Desanāpariyosāne brāhmaṇo bhagavato santike pabbajitvā katipāheneva paṭisambhidāppatto arahā ahosīti.
ಪರಮತ್ಥಜೋತಿಕಾಯ ಖುದ್ದಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾಯ
Paramatthajotikāya khuddaka-aṭṭhakathāya
ಸುತ್ತನಿಪಾತ-ಅಟ್ಠಕಥಾಯ ಹಿರಿಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Suttanipāta-aṭṭhakathāya hirisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
ಪಠಮೋ ಭಾಗೋ ನಿಟ್ಠಿತೋ।
Paṭhamo bhāgo niṭṭhito.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಸುತ್ತನಿಪಾತಪಾಳಿ • Suttanipātapāḷi / ೩. ಹಿರಿಸುತ್ತಂ • 3. Hirisuttaṃ
