[481] 8. Takkāriyajātakavaṇṇanā

Ahameva dubbhāsitaṃ bhāsi bāloti idaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi antovasse dve aggasāvakā gaṇaṃ pahāya vivittāvāsaṃ vasitukāmā satthāraṃ āpucchitvā kokālikaraṭṭhe kokālikassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā taṃ evamāhaṃsu ‘‘āvuso kokālika, taṃ nissāya amhākaṃ, amhe ca nissāya tava phāsuvihāro bhavissati, imaṃ temāsaṃ idha vaseyyāmā’’ti. ‘‘Ko panāvuso, maṃ nissāya tumhākaṃ phāsuvihāro’’ti. Sace tvaṃ āvuso ‘‘dve aggasāvakā idha viharantī’’ti kassaci nāroceyyāsi, mayaṃ sukhaṃ vihareyyāma, ayaṃ taṃ nissāya amhākaṃ phāsuvihāroti. ‘‘Atha tumhe nissāya mayhaṃ ko phāsuvihāro’’ti? ‘‘Mayaṃ tuyhaṃ antotemāsaṃ dhammaṃ vācessāma, dhammakathaṃ kathessāma, esa tuyhaṃ amhe nissāya phāsuvihāro’’ti. ‘‘Vasathāvuso, yathājjhāsayenā’’ti. So tesaṃ patirūpaṃ senāsanaṃ adāsi. Te phalasamāpattisukhena sukhaṃ vasiṃsu. Koci nesaṃ tattha vasanabhāvaṃ na jānāti.

Te vutthavassā pavāretvā ‘‘āvuso, taṃ nissāya sukhaṃ vutthāmha, satthāraṃ vandituṃ gacchāmā’’ti taṃ āpucchiṃsu. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā te ādāya dhuragāme piṇḍāya cari. Therā katabhattakiccā gāmato nikkhamiṃsu. Kokāliko te uyyojetvā nivattitvā manussānaṃ ārocesi ‘‘upāsakā, tumhe tiracchānasadisā, dve aggasāvake temāsaṃ dhuravihāre vasante na jānittha, idāni te gatā’’ti. Manussā ‘‘kasmā pana, bhante, amhākaṃ nārocitthā’’ti vatvā bahuṃ sappitelādibhesajjañceva vatthacchādanañca gahetvā there upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘khamatha no, bhante, mayaṃ tumhākaṃ aggasāvakabhāvaṃ na jānāma, ajja no kokālikabhadantassa vacanena ñātā, amhākaṃ anukampāya imāni bhesajjavatthacchādanāni gaṇhathā’’ti āhaṃsu.

Kokāliko ‘‘therā appicchā santuṭṭhā, imāni vatthāni attanā aggahetvā mayhaṃ dassantī’’ti cintetvā upāsakehi saddhiṃyeva therānaṃ santikaṃ gato. Therā bhikkhuparipācitattā tato kiñci neva attanā gaṇhiṃsu, na kokālikassa dāpesuṃ. Upāsakā ‘‘bhante, idāni agaṇhantā puna amhākaṃ anukampāya idha āgaccheyyāthā’’ti yāciṃsu. Therā anadhivāsetvā satthu santikaṃ agamiṃsu. Kokāliko ‘‘ime therā attanā agaṇhantā mayhaṃ na dāpesu’’nti āghātaṃ bandhi. Therāpi satthu santike thokaṃ vasitvā attano parivāre pañcabhikkhusate ca ādāya bhikkhusahassena saddhiṃ cārikaṃ caramānā kokālikaraṭṭhaṃ pattā. Te upāsakā paccuggamanaṃ katvā there ādāya tameva vihāraṃ netvā devasikaṃ mahāsakkāraṃ kariṃsu. Pahutaṃ bhesajjavatthacchādanaṃ uppajji, therehi saddhiṃ āgatabhikkhū cīvarāni vicārentā saddhiṃ āgatānaṃ bhikkhūnaññeva denti , kokālikassa na denti, therāpi tassa na dāpenti. Kokāliko cīvaraṃ alabhitvā ‘‘pāpicchā sāriputtamoggallānā, pubbe dīyamānaṃ lābhaṃ aggahetvā idāni gaṇhanti, pūretuṃ na sakkā, aññe na olokentī’’ti there akkosati paribhāsati. Therā ‘‘ayaṃ amhe nissāya akusalaṃ pasavatī’’ti saparivārā nikkhamitvā ‘‘aññaṃ, bhante, katipāhaṃ vasathā’’ti manussehi yāciyamānāpi nivattituṃ na icchiṃsu.

Atheko daharo bhikkhu āha – ‘‘upāsakā, kathaṃ therā vasissanti, tumhākaṃ kulūpako thero idha imesaṃ vāsaṃ na sahatī’’ti. Te tassa santikaṃ gantvā ‘‘bhante, tumhe kira therānaṃ idha vāsaṃ na sahatha, gacchatha ne khamāpetvā nivattetha, sace na nivattetha, palāyitvā aññattha vasathā’’ti āhaṃsu. So upāsakānaṃ bhayena gantvā there yāci. Therā ‘‘gacchāvuso, na mayaṃ nivattāmā’’ti pakkamiṃsu. So there nivattetuṃ asakkonto vihārameva paccāgato. Atha naṃ upāsakā pucchiṃsu ‘‘nivattitā te, bhante, therā’’ti. ‘‘Nivattetuṃ nāsakkhiṃ āvuso’’ti. Atha naṃ ‘‘imasmiṃ pāpadhamme vasante idha pesalā bhikkhū na vasissanti, nikkaḍḍhāma na’’nti cintetvā ‘‘bhante, mā tvaṃ idha vasi, amhe nissāya tuyhaṃ kiñci natthī’’ti āhaṃsu. So tehi nikkaḍḍhito pattacīvaramādāya jetavanaṃ gantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘mā hevaṃ kokālika, avaca, mā hevaṃ kokālika avaca, pasādehi kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ, te pesalā bhikkhū’’ti vāreti. Vāritopi kokāliko ‘‘tumhe, bhante, tumhākaṃ aggasāvakānaṃ saddahatha, ahaṃ paccakkhato addasaṃ, pāpicchā ete paṭicchannakammantā dussīlā’’ti vatvā yāvatatiyaṃ satthārā vāritopi tatheva vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tassa pakkantamattasseva sakalasarīre sāsapamattā piḷakā uṭṭhahitvā anupubbena vaḍḍhitvā beḷuvapakkamattā hutvā bhijjitvā pubbalohitāni pagghariṃsu. So nitthunanto vedanāppatto jetavanadvārakoṭṭhake nipajji. ‘‘Kokālikena dve aggasāvakā akkuṭṭhā’’ti yāva brahmalokā ekakolāhalaṃ ahosi.

Athassa upajjhāyo turū nāma brahmā taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘there khamāpessāmī’’ti āgantvā ākāse ṭhatvā ‘‘kokālika, pharusaṃ te kammaṃ kataṃ, aggasāvake pasādehī’’ti āha. ‘‘Ko pana tvaṃ āvuso’’ti? ‘‘Turū brahmā nāmāha’’nti. ‘‘Nanu tvaṃ, āvuso, bhagavatā anāgāmīti byākato, anāgāmī ca anāvattidhammo asmā lokāti vuttaṃ, tvaṃ saṅkāraṭṭhāne yakkho bhavissasī’’ti mahābrahmaṃ apasādesi. So taṃ attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkonto ‘‘tava vācāya tvaññeva paññāyissasī’’ti vatvā suddhāvāsameva gato. Kokālikopi kālaṃ katvā padumaniraye uppajji. Tassa tattha nibbattabhāvaṃ ñatvā sahampatibrahmā tathāgatassa ārocesi, satthā bhikkhūnaṃ ārocesi. Bhikkhū tassa aguṇaṃ kathentā dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, kokāliko kira sāriputtamoggallāne akkositvā attano mukhaṃ nissāya padumaniraye uppanno’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva kokāliko vacanena hato attano mukhaṃ nissāya dukkhaṃ anubhoti, pubbepi esa attano mukhaṃ nissāya dukkhaṃ anubhosiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente tassa purohito piṅgalo nikkhantadāṭho ahosi. Tassa brāhmaṇī aññena brāhmaṇena saddhiṃ aticari, sopi tādisova. Purohito brāhmaṇiṃ punappunaṃ vārentopi vāretuṃ asakkonto cintesi ‘‘imaṃ mama veriṃ sahatthā māretuṃ na sakkā, upāyena naṃ māressāmī’’ti. So rājānaṃ upasaṅkamitvā āha ‘‘mahārāja, tava nagaraṃ sakalajambudīpe agganagaraṃ, tvaṃ aggarājā, evaṃ aggarañño nāma tava dakkhiṇadvāraṃ duyuttaṃ avamaṅgala’’nti. ‘‘Ācariya, idāni kiṃ kātabba’’nti? ‘‘Maṅgalaṃ katvā yojetabba’’nti. ‘‘Kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Purāṇadvāraṃ hāretvā maṅgalayuttāni dārūni gahetvā nagarapariggāhakānaṃ bhūtānaṃ baliṃ datvā maṅgalanakkhattena patiṭṭhāpetuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Tena hi evaṃ karothā’’ti. Tadā bodhisatto takkāriyo nāma māṇavo hutvā tassa santike sippaṃ uggaṇhāti. Purohito purāṇadvāraṃ hāretvā navaṃ niṭṭhāpetvā rājānaṃ āha – ‘‘niṭṭhitaṃ, deva, dvāraṃ, sve bhaddakaṃ nakkhattaṃ, taṃ anatikkamitvā baliṃ katvā dvāraṃ patiṭṭhāpetuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Ācariya, balikammatthāya kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Deva, mahesakkhaṃ dvāraṃ mahesakkhāhi devatāhi pariggahitaṃ, ekaṃ piṅgalaṃ nikkhantadāṭhaṃ ubhatovisuddhaṃ brāhmaṇaṃ māretvā tassa maṃsalohitena baliṃ katvā sarīraṃ heṭṭhā khipitvā dvāraṃ patiṭṭhāpetabbaṃ, evaṃ tumhākañca nagarassa ca vuḍḍhi bhavissatī’’ti. ‘‘Sādhu ācariya, evarūpaṃ brāhmaṇaṃ māretvā dvāraṃ patiṭṭhāpehī’’ti.

So tuṭṭhamānaso ‘‘sve paccāmittassa piṭṭhiṃ passissāmī’’ti ussāhajāto attano gehaṃ gantvā mukhaṃ rakkhituṃ asakkonto turitaturito bhariyaṃ āha – ‘‘pāpe caṇḍāli ito paṭṭhāya kena saddhiṃ abhiramissasi, sve te jāraṃ māretvā balikammaṃ karissāmī’’ti. ‘‘Niraparādhaṃ kiṃkāraṇā māressasī’’ti? Rājā ‘‘kaḷārapiṅgalassa brāhmaṇassa maṃsalohitena balikammaṃ katvā nagaradvāraṃ patiṭṭhāpehī’’ti āha, ‘‘jāro ca te kaḷārapiṅgalo, taṃ māretvā balikammaṃ karissāmī’’ti. Sā jārassa santikaṃ sāsanaṃ pāhesi ‘‘rājā kira kaḷārapiṅgalaṃ brāhmaṇaṃ māretvā baliṃ kātukāmo, sace jīvitukāmo, aññepi tayā sadise brāhmaṇe gahetvā kālasseva palāyassū’’ti. So tathā akāsi. Taṃ nagare pākaṭaṃ ahosi, sakalanagarato sabbe kaḷārapiṅgalā palāyiṃsu.

Purohito paccāmittassa palātabhāvaṃ ajānitvā pātova rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘deva, asukaṭṭhāne kaḷārapiṅgalo brāhmaṇo atthi, taṃ gaṇhāpethā’’ti āha. Rājā amacce pesesi. Te taṃ apassantā āgantvā ‘‘palāto kirā’’ti ārocesuṃ. ‘‘Aññattha upadhārethā’’ti sakalanagaraṃ upadhārentāpi na passiṃsu. Tato ‘‘aññaṃ upadhārethā’’ti vutte ‘‘deva, ṭhapetvā purohitaṃ añño evarūpo natthī’’ti vadiṃsu. Purohitaṃ na sakkā māretunti. ‘‘Deva, kiṃ kathetha, purohitassa kāraṇā ajja dvāre appatiṭṭhāpite nagaraṃ aguttaṃ bhavissati, ācariyo kathento ‘‘ajja nakkhattaṃ atikkamitvā ito saṃvaccharaccayena nakkhattaṃ labhissatī’’ti kathesi, saṃvaccharaṃ nagare advārake paccatthikānaṃ okāso bhavissati, imaṃ māretvā aññena byattena brāhmaṇena balikammaṃ kāretvā dvāraṃ patiṭṭhāpessāmā’’ti. ‘‘Atthi pana añño ācariyasadiso paṇḍito brāhmaṇo’’ti? ‘‘Atthi deva, tassa antevāsī takkāriyamāṇavo nāma, tassa purohitaṭṭhānaṃ datvā maṅgalaṃ karothā’’ti.

Rājā taṃ pakkosāpetvā sammānaṃ kāretvā purohitaṭṭhānaṃ datvā tathā kātuṃ āṇāpesi. So mahantena parivārena nagaradvāraṃ agamāsi. Purohitaṃ rājānubhāvena bandhitvā ānayiṃsu. Mahāsatto dvāraṭṭhapanaṭṭhāne āvāṭaṃ khaṇāpetvā sāṇiṃ parikkhipāpetvā ācariyena saddhiṃ antosāṇiyaṃ aṭṭhāsi. Ācariyo āvāṭaṃ oloketvā attano patiṭṭhaṃ alabhanto ‘‘attho tāva me nipphādito ahosi, bālattā pana mukhaṃ rakkhituṃ asakkonto vegena pāpitthiyā kathesiṃ, attanāva attano vadho ābhato’’ti mahāsattaṃ ālapanto paṭhamaṃ gāthamāha –

104.

‘‘Ahameva dubbhāsitaṃ bhāsi bālo, bhekovaraññe ahimavhāyamāno;

Takkāriye sobbhamimaṃ patāmi, na kireva sādhu ativelabhāṇī’’ti.

Tattha dubbhāsitaṃ bhāsīti dubbhāsitaṃ bhāsiṃ. Bhekovāti yathā araññe maṇḍūko vassanto attano khādakaṃ ahiṃ avhāyamāno dubbhāsitaṃ bhāsati nāma, evaṃ ahameva dubbhāsitaṃ bhāsiṃ. Takkāriyeti tassa nāmaṃ, takkāriyāti itthiliṅgaṃ nāmaṃ, teneva taṃ ālapanto evamāha.

Taṃ sutvā mahāsatto dutiyaṃ gāthamāha –

105.

‘‘Pappoti macco ativelabhāṇī, bandhaṃ vadhaṃ sokapariddavañca;

Attānameva garahāsi ettha, ācera yaṃ taṃ nikhaṇanti sobbhe’’ti.

Tattha ativelabhāṇīti velātikkantaṃ pamāṇātikkantaṃ katvā kathanaṃ nāma na sādhu, ativelabhāṇī puriso na sādhūti attho. Sokapariddavañcāti ācariya, evameva ativelabhāṇī puriso vadhaṃ bandhañca sokañca mahantena saddena paridevañca pappoti. Garahāsīti paraṃ agarahitvā attānaṃyeva garaheyyāsi. Etthāti etasmiṃ kāraṇe. Ācera yaṃ tanti ācariya, yena kāraṇena taṃ nikhaṇanti sobbhe, taṃ tayāva kataṃ, tasmā attānameva garaheyyāsīti vadati.

Evañca pana vatvā ‘‘ācariya, vācaṃ arakkhitvā na kevalaṃ tvameva dukkhappatto, aññopi dukkhappattoyevā’’ti vatvā atītaṃ āharitvā dassesi.

Pubbe kira bārāṇasiyaṃ kāḷī nāma gaṇikā ahosi, tassā tuṇḍilo nāma bhātā. Kāḷī ekadivasaṃ sahassaṃ gaṇhāti. Tuṇḍilo pana itthidhutto surādhutto akkhadhutto ahosi. Sā tassa dhanaṃ deti, so laddhaṃ laddhaṃ vināseti. Sā taṃ vārentīpi vāretuṃ nāsakkhi. So ekadivasaṃ jūtaparājito nivatthavatthāni datvā kaṭasārakakhaṇḍaṃ nivāsetvā tassā gehaṃ āgami . Tāya ca dāsiyo āṇattā honti ‘‘tuṇḍilassa āgatakāle kiñci adatvā gīvāyaṃ naṃ gahetvā nīhareyyāthā’’ti. Tā tathā kariṃsu. So dvāramūle rodanto aṭṭhāsi.

Atheko seṭṭhiputto niccakālaṃ kāḷiyā sahassaṃ āharāpento disvā ‘‘kasmā tuṇḍila rodasī’’ti pucchi. ‘‘Sāmi, jūtaparājito mama bhaginiyā santikaṃ āgatomhi, taṃ maṃ dāsiyo gīvāyaṃ gahetvā nīhariṃsū’’ti. ‘‘Tena hi tiṭṭha, bhaginiyā te kathessāmī’’ti so gantvā ‘‘bhātā te kaṭasārakakhaṇḍaṃ nivāsetvā dvāramūle ṭhito, vatthānissa kimatthaṃ na desī’’ti āha. ‘‘Ahaṃ tāva na demi, sace pana te sineho atthi, tvaṃ dehī’’ti. Tasmiṃ pana gaṇikāya ghare idaṃcārittaṃ – ābhatasahassato pañcasatāni gaṇikāya honti, pañcasatāni vatthagandhamālamūlāni honti. Āgatapurisā tasmiṃ ghare laddhavatthāni nivāsetvā rattiṃ vasitvā punadivase gacchantā ābhatavatthāneva nivāsetvā gacchanti. Tasmā so seṭṭhiputto tāya dinnavatthāni nivāsetvā attano sāṭake tuṇḍilassa dāpesi. So nivāsetvā nadanto gajjanto gantvā surāgehaṃ pāvisi. Kāḷīpi dāsiyo āṇāpesi ‘‘sve etassa gamanakāle vatthāni acchindeyyāthā’’ti. Tā tassa nikkhamanakāle ito cito ca upadhāvitvā vilumpamānā sāṭake gahetvā ‘‘idāni yāhi kumārā’’ti naggaṃ katvā vissajjesuṃ. So naggova nikkhami. Jano parihāsaṃ karoti. So lajjitvā ‘‘mayāvetaṃ kataṃ, ahameva attano mukhaṃ rakkhituṃ nāsakkhi’’nti paridevi. Idaṃ tāva dassetuṃ tatiyaṃ gāthamāha –

106.

‘‘Kimevahaṃ tuṇḍilamanupucchiṃ, kareyya saṃ bhātaraṃ kāḷikāyaṃ;

Naggovahaṃ vatthayugañca jīno, ayampi attho bahutādisovā’’ti.

Tattha bahutādisovāti seṭṭhiputto hi attanā katena dukkhaṃ patto, tvampi tasmā ayampi tuyhaṃ dukkhappatti attho. Bahūhi kāraṇehi tādisova.

Aparopi bārāṇasiyaṃ ajapālānaṃ pamādena gocarabhūmiyaṃ dvīsu meṇḍesu yujjhantesu eko kuliṅgasakuṇo ‘‘ime dāni bhinnehi sīsehi marissanti, vāressāmi teti mātulā mā yujjhathā’’ti vāretvā tesaṃ kathaṃ aggahetvā yujjhantānaññeva piṭṭhiyampi sīsepi nisīditvā yācitvā vāretuṃ asakkonto ‘‘tena hi maṃ māretvā yujjhathā’’ti ubhinnampi sīsantaraṃ pāvisi. Te aññamaññaṃ yujjhiṃsuyeva. So saṇhakaraṇiyaṃ pisito viya attanā kateneva vināsaṃ patto. Idampi aparaṃ kāraṇaṃ dassetuṃ catutthaṃ gāthamāha –

107.

‘‘Yo yujjhamānānamayujjhamāno, meṇḍantaraṃ accupatī kuliṅgo;

So piṃsito meṇḍasirehi tattha, ayampi attho bahutādisovā’’ti.

Tattha meṇḍantaranti meṇḍānaṃ antaraṃ. Accupatīti atigantvā uppati, ākāse sīsānaṃ vemajjhe aṭṭhāsīti attho. Piṃsitoti pīḷito.

Aparepi bārāṇasivāsino gopālakā phalitaṃ tālarukkhaṃ disvā ekaṃ tālaphalatthāya rukkhaṃ āropesuṃ. Tasmiṃ phalāni pātente eko kaṇhasappo vammikā nikkhamitvā tālarukkhaṃ āruhi. Heṭṭhā patiṭṭhitā daṇḍehi paharantā nivāretuṃ nāsakkhiṃsu. Te ‘‘sappo tālaṃ abhiruhatī’’ti itarassa ācikkhiṃsu. So bhīto mahāviravaṃ viravi. Heṭṭhā ṭhitā ekaṃ thirasāṭakaṃ catūsu kaṇṇesu gahetvā ‘‘imasmiṃ sāṭake patā’’ti āhaṃsu. So patanto catunnampi antare sāṭakamajjhe pati. Tassa pana pātanavegena te sandhāretuṃ asakkontā aññamaññaṃ sīsehi paharitvā bhinnehi sīsehi jīvitakkhayaṃ pattā. Idampi kāraṇaṃ dassento pañcamaṃ gāthamāha –

108.

‘‘Caturo janā potthakamaggahesuṃ, ekañca posaṃ anurakkhamānā;

Sabbeva te bhinnasirā sayiṃsu, ayampi attho bahutādisovā’’ti.

Tattha potthakanti sāṇasāṭakaṃ. Sabbeva teti tepi cattāro janā attanā kateneva bhinnasīsā sayiṃsu.

Aparepi bārāṇasivāsino eḷakacorā rattiṃ ekaṃ ajaṃ thenetvā ‘‘divā araññe khādissāmā’’ti tassā avassanatthāya mukhaṃ bandhitvā veḷugumbe ṭhapesuṃ. Punadivase taṃ khādituṃ gacchantā āvudhaṃ pamussitvā agamaṃsu. Te ‘‘ajaṃ māretvā maṃsaṃ pacitvā khādissāma, āharathāvudha’’nti ekassapi hatthe āvudhaṃ adisvā ‘‘vinā āvudhena etaṃ māretvāpi maṃsaṃ gahetuṃ na sakkā, vissajjetha naṃ, puññamassa atthī’’ti vissajjesuṃ. Tadā eko naḷakāro veḷuṃ gahetvā ‘‘punapi āgantvā gahessāmī’’ti naḷakārasatthaṃ veḷugumbantare ṭhapetvā pakkāmi. Ajā ‘‘muttāmhī’’ti tussitvā veḷumūle kīḷamānā pacchimapādehi paharitvā taṃ satthaṃ pātesi. Corā satthasaddaṃ sutvā upadhārentā taṃ disvā tuṭṭhamānasā ajaṃ māretvā maṃsaṃ khādiṃsu. Iti ‘‘sāpi ajā attanā kateneva matā’’ti dassetuṃ chaṭṭhaṃ gāthamāha –

109.

‘‘Ajā yathā veḷugumbasmiṃ baddhā, avakkhipantī asimajjhagacchi;

Teneva tassā galakāvakantaṃ, ayampi attho bahutādisovā’’ti.

Tattha avakkhipantīti kīḷamānā pacchimapāde khipantī.

Evañca pana vatvā ‘‘attano vacanaṃ rakkhitvā mitabhāṇino nāma maraṇadukkhā muccantī’’ti dassetvā kinnaravatthuṃ āhari.

Bārāṇasivāsī kireko luddako himavantaṃ gantvā ekenupāyena jayampatike dve kinnare gahetvā ānetvā rañño adāsi. Rājā adiṭṭhapubbe kinnare disvā tussitvā ‘‘ludda, imesaṃ ko guṇo’’ti pucchi. ‘‘Deva, ete madhurena saddena gāyanti, manuññaṃ naccanti, manussā evaṃ gāyituñca naccituñca na jānantī’’ti. Rājā luddassa bahuṃ dhanaṃ datvā kinnare ‘‘gāyatha naccathā’’ti āha. Kinnarā ‘‘sace mayaṃ gāyantā byañjanaṃ paripuṇṇaṃ kātuṃ na sakkhissāma, duggītaṃ hoti, amhe garahissanti vadhissanti, bahuṃ kathentānañca pana musāvādopi hotī’’ti musāvādabhayena raññā punappunaṃ vuttāpi na gāyiṃsu na nacciṃsu. Rājā kujjhitvā ‘‘ime māretvā maṃsaṃ pacitvā āharathā’’ti āṇāpento sattamaṃ gāthamāha –

110.

‘‘Ime na devā na gandhabbaputtā, migā ime atthavasaṃ gatā me;

Ekañca naṃ sāyamāse pacantu, ekaṃ punappātarāse pacantū’’ti.

Tattha migā imeti ime sace devā gandhabbā vā bhaveyyuṃ, nacceyyuñceva gāyeyyuñca, ime pana migā tiracchānagatā. Atthavasaṃ gatā meti atthaṃ paccāsīsantena luddena ānītattā atthavasena mama hatthaṃ gatā. Etesu ekaṃ sāyamāse, ekaṃ pātarāse pacantūti.

Kinnarī cintesi ‘‘rājā kuddho nissaṃsayaṃ māressati, idāni kathetuṃ kālo’’ti aṭṭhamaṃ gāthamāha –

111.

‘‘Sataṃ sahassāni dubhāsitāni, kalampi nāgghanti subhāsitassa;

Dubbhāsitaṃ saṅkamāno kileso, tasmā tuṇhī kimpurisā na bālyā’’ti.

Tattha saṅkamāno kilesoti kadāci ahaṃ bhāsamāno dubbhāsitaṃ bhāseyyaṃ, evaṃ dubbhāsitaṃ saṅkamāno kilissati kilamati. Tasmāti tena kāraṇena tumhākaṃ na gāyiṃ, na bālabhāvenāti.

Rājā kinnariyā tussitvā anantaraṃ gāthamāha –

112.

‘‘Yā mesā byāhāsi pamuñcathetaṃ, giriñca naṃ himavantaṃ nayantu;

Imañca kho dentu mahānasāya, pātova naṃ pātarāse pacantū’’ti.

Tattha yā mesāti yā me esā. Dentūti mahānasatthāya dentu.

Kinnaro rañño vacanaṃ sutvā ‘‘ayaṃ maṃ akathentaṃ avassaṃ māressati, idāni kathetuṃ vaṭṭatī’’ti itaraṃ gāthamāha –

113.

‘‘Pajjunnanāthā pasavo, pasunāthā ayaṃ pajā;

Tvaṃ nāthosi mahārāja, nāthohaṃ bhariyāya me;

Dvinnamaññataraṃ ñatvā, mutto gaccheyya pabbata’’nti.

Tattha pajjunnanāthā pasavoti tiṇabhakkhā pasavo meghanāthā nāma. Pasunāthā ayaṃ pajāti ayaṃ pana manussapajā pañcagorasena upajīvantī pasunāthā pasupatiṭṭhā. Tvaṃ nāthosīti tvaṃ mama patiṭṭhā asi. Nāthohanti mama bhariyāya ahaṃ nātho, ahamassā patiṭṭhā. Dvinnamaññataraṃ ñatvā, mutto gaccheyya pabbatanti amhākaṃ dvinnaṃ antare eko ekaṃ mataṃ ñatvā sayaṃ maraṇato mutto himavantaṃ gaccheyya, jīvamānā pana mayaṃ aññamaññaṃ na jahāma, tasmā sacepi imaṃ himavantaṃ pesetukāmo, maṃ paṭhamaṃ māretvā pacchā pesehīti.

Evañca pana vatvā ‘‘mahārāja, na mayaṃ tava vacanaṃ akātukāmatāya tuṇhī ahumha, mayaṃ kathāya pana dosaṃ disvā na kathayimhā’’ti dīpento imaṃ gāthādvayamāha –

114.

‘‘Na ve nindā suparivajjayetha, nānā janā sevitabbā janinda;

Yeneva eko labhate pasaṃsaṃ, teneva añño labhate ninditāraṃ.

115.

‘‘Sabbo loko paricitto aticitto, sabbo loko cittavā samhi citte;

Paccekacittā puthu sabbasattā, kassīdha cittassa vasena vatte’’ti.

Tattha suparivajjayethāti mahārāja, nindā nāma sukhena parivajjetuṃ na sakkā. Nānā janāti nānāchandā janā. Yenevāti yena sīlādiguṇena eko pasaṃsaṃ labhati, teneva añño ninditāraṃ labhati. Amhākañhi kinnarānaṃ antare kathanena pasaṃsaṃ labhati, manussānaṃ antare nindaṃ, iti nindā nāma dupparivajjiyā, svāhaṃ kathaṃ tava santikā pasaṃsaṃ labhissāmīti.

Sabbo loko paricittoti mahārāja, asappuriso nāma pāṇātipātādicittena, sappuriso pāṇātipātā veramaṇi ādicittena aticittoti, evaṃ sabbo loko paricitto aticittoti attho. Cittavā samhi citteti sabbo pana loko attano hīnena vā paṇītena vā cittena cittavā nāma. Paccekacittāti pāṭiyekkacittā puthuppabhedā sabbe sattā. Tesu kassekassa tava vā aññassa vā cittena kinnarī vā mādiso vā añño vā vatteyya, tasmā ‘‘ayaṃ mama cittavasena na vattatī’’ti, mā mayhaṃ kujjhi. Sabbasattā hi attano cittavasena gacchanti, devāti. Kimpuriso rañño dhammaṃ desesi.

Rājā ‘‘sabhāvameva katheti paṇḍito kinnaro’’ti somanassappatto hutvā osānagāthamāha –

116.

‘‘Tuṇhī ahū kimpuriso sabhariyo, yo dāni byāhāsi bhayassa bhīto;

So dāni mutto sukhito arogo, vācākirevatthavatī narāna’’nti.

Tattha vācākirevatthavatī narānanti vācāgirā eva imesaṃ sattānaṃ atthavatī hitāvahā hotīti attho.

Rājā kinnare suvaṇṇapañjare nisīdāpetvā tameva luddaṃ pakkosāpetvā ‘‘gaccha bhaṇe, gahitaṭṭhāneyeva vissajjehī’’ti vissajjāpesi. Mahāsattopi ‘‘ācariya, evaṃ kinnarā vācaṃ rakkhitvā pattakāle kathitena subhāsiteneva muttā, tvaṃ pana dukkathitena mahādukkhaṃ patto’’ti idaṃ udāharaṇaṃ dassetvā ‘‘ācariya, mā bhāyi, jīvitaṃ te ahaṃ dassāmī’’ti assāsesi, ‘‘apica kho pana tumhe maṃ rakkheyyāthā’’tivutte ‘‘na tāva nakkhattayogo labbhatī’’ti divasaṃ vītināmetvā majjhimayāmasamanantare mataṃ eḷakaṃ āharāpetvā ‘‘brāhmaṇa, yattha katthaci gantvā jīvāhī’’ti kañci ajānāpetvā uyyojetvā eḷakamaṃsena baliṃ katvā dvāraṃ patiṭṭhāpesi.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi kokāliko vācāya hatoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kaḷārapiṅgalo kokāliko ahosi, takkāriyapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.

Takkāriyajātakavaṇṇanā aṭṭhamā.