Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā

[೪೬೩] ೯. ಸುಪ್ಪಾರಕಜಾತಕವಣ್ಣನಾ

[463] 9. Suppārakajātakavaṇṇanā

ಉಮ್ಮುಜ್ಜನ್ತಿ ನಿಮುಜ್ಜನ್ತೀತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ಪಞ್ಞಾಪಾರಮಿಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ಏಕದಿವಸಞ್ಹಿ ಸಾಯನ್ಹಸಮಯೇ ತಥಾಗತಸ್ಸ ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇತುಂ ನಿಕ್ಖಮನಂ ಆಗಮಯಮಾನಾ ಭಿಕ್ಖೂ ಧಮ್ಮಸಭಾಯಂ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ‘‘ಆವುಸೋ, ಅಹೋ ಸತ್ಥಾ ಮಹಾಪಞ್ಞೋ ಪುಥುಪಞ್ಞೋ ಹಾಸಪಞ್ಞೋ ಜವನಪಞ್ಞೋ ತಿಕ್ಖಪಞ್ಞೋ ನಿಬ್ಬೇಧಿಕಪಞ್ಞೋ ತತ್ರ ತತ್ರ ಉಪಾಯಪಞ್ಞಾಯ ಸಮನ್ನಾಗತೋ ವಿಪುಲಾಯ ಪಥವೀಸಮಾಯ, ಮಹಾಸಮುದ್ದೋ ವಿಯ ಗಮ್ಭೀರಾಯ, ಆಕಾಸೋ ವಿಯ ವಿತ್ಥಿಣ್ಣಾಯ, ಸಕಲಜಮ್ಬುದೀಪಸ್ಮಿಞ್ಹಿ ಉಟ್ಠಿತಪಞ್ಹೋ ದಸಬಲಂ ಅತಿಕ್ಕಮಿತ್ವಾ ಗನ್ತುಂ ಸಮತ್ಥೋ ನಾಮ ನತ್ಥಿ। ಯಥಾ ಮಹಾಸಮುದ್ದೇ ಉಟ್ಠಿತಊಮಿಯೋ ವೇಲಂ ನಾತಿಕ್ಕಮನ್ತಿ, ವೇಲಂ ಪತ್ವಾವ ಭಿಜ್ಜನ್ತಿ, ಏವಂ ನ ಕೋಚಿ ಪಞ್ಹೋ ದಸಬಲಂ ಅತಿಕ್ಕಮತಿ, ಸತ್ಥು ಪಾದಮೂಲಂ ಪತ್ವಾ ಭಿಜ್ಜತೇವಾ’’ತಿ ದಸಬಲಸ್ಸ ಮಹಾಪಞ್ಞಾಪಾರಮಿಂ ವಣ್ಣೇಸುಂ। ಸತ್ಥಾ ಆಗನ್ತ್ವಾ ‘‘ಕಾಯ ನುತ್ಥ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಏತರಹಿ ಕಥಾಯ ಸನ್ನಿಸಿನ್ನಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಇಮಾಯ ನಾಮಾ’’ತಿ ವುತ್ತೇ ‘‘ನ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ತಥಾಗತೋ ಇದಾನೇವ ಪಞ್ಞವಾ, ಪುಬ್ಬೇಪಿ ಅಪರಿಪಕ್ಕೇ ಞಾಣೇ ಪಞ್ಞವಾವ, ಅನ್ಧೋ ಹುತ್ವಾಪಿ ಮಹಾಸಮುದ್ದೇ ಉದಕಸಞ್ಞಾಯ ‘ಇಮಸ್ಮಿಂ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಸಮುದ್ದೇ ಇದಂ ನಾಮ ಇದಂ ನಾಮ ರತನ’ನ್ತಿ ಅಞ್ಞಾಸೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।

Ummujjanti nimujjantīti idaṃ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi sāyanhasamaye tathāgatassa dhammaṃ desetuṃ nikkhamanaṃ āgamayamānā bhikkhū dhammasabhāyaṃ nisīditvā ‘‘āvuso, aho satthā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño tatra tatra upāyapaññāya samannāgato vipulāya pathavīsamāya, mahāsamuddo viya gambhīrāya, ākāso viya vitthiṇṇāya, sakalajambudīpasmiñhi uṭṭhitapañho dasabalaṃ atikkamitvā gantuṃ samattho nāma natthi. Yathā mahāsamudde uṭṭhitaūmiyo velaṃ nātikkamanti, velaṃ patvāva bhijjanti, evaṃ na koci pañho dasabalaṃ atikkamati, satthu pādamūlaṃ patvā bhijjatevā’’ti dasabalassa mahāpaññāpāramiṃ vaṇṇesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, tathāgato idāneva paññavā, pubbepi aparipakke ñāṇe paññavāva, andho hutvāpi mahāsamudde udakasaññāya ‘imasmiṃ imasmiṃ samudde idaṃ nāma idaṃ nāma ratana’nti aññāsī’’ti vatvā atītaṃ āhari.

ಅತೀತೇ ಕುರುರಟ್ಠೇ ಕುರುರಾಜಾ ನಾಮ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇಸಿ, ಕುರುಕಚ್ಛಂ ನಾಮ ಪಟ್ಟನಗಾಮೋ ಅಹೋಸಿ। ತದಾ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಕುರುಕಚ್ಛೇ ನಿಯಾಮಕಜೇಟ್ಠಕಸ್ಸ ಪುತ್ತೋ ಹುತ್ವಾ ನಿಬ್ಬತ್ತಿ ಪಾಸಾದಿಕೋ ಸುವಣ್ಣವಣ್ಣೋ, ‘‘ಸುಪ್ಪಾರಕಕುಮಾರೋ’’ತಿಸ್ಸ ನಾಮಂ ಕರಿಂಸು। ಸೋ ಮಹನ್ತೇನ ಪರಿವಾರೇನ ವಡ್ಢನ್ತೋ ಸೋಳಸವಸ್ಸಕಾಲೇಯೇವ ನಿಯಾಮಕಸಿಪ್ಪೇ ನಿಪ್ಫತ್ತಿಂ ಪತ್ವಾ ಅಪರಭಾಗೇ ಪಿತು ಅಚ್ಚಯೇನ ನಿಯಾಮಕಜೇಟ್ಠಕೋ ಹುತ್ವಾ ನಿಯಾಮಕಕಮ್ಮಂ ಅಕಾಸಿ, ಪಣ್ಡಿತೋ ಞಾಣಸಮ್ಪನ್ನೋ ಅಹೋಸಿ। ತೇನ ಆರುಳ್ಹನಾವಾಯ ಬ್ಯಾಪತ್ತಿ ನಾಮ ನತ್ಥಿ। ತಸ್ಸ ಅಪರಭಾಗೇ ಲೋಣಜಲಪಹಟಾನಿ ದ್ವೇಪಿ ಚಕ್ಖೂನಿ ನಸ್ಸಿಂಸು। ಸೋ ತತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ನಿಯಾಮಕಜೇಟ್ಠಕೋ ಹುತ್ವಾಪಿ ನಿಯಾಮಕಕಮ್ಮಂ ಅಕತ್ವಾ ‘‘ರಾಜಾನಂ ನಿಸ್ಸಾಯ ಜೀವಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ರಾಜಾನಂ ಉಪಸಙ್ಕಮಿ। ಅಥ ನಂ ರಾಜಾ ಅಗ್ಘಾಪನಿಯಕಮ್ಮೇ ಠಪೇಸಿ। ಸೋ ತತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ರಞ್ಞೋ ಹತ್ಥಿರತನಅಸ್ಸರತನಮುತ್ತಸಾರಮಣಿಸಾರಾದೀನಿ ಅಗ್ಘಾಪೇಸಿ।

Atīte kururaṭṭhe kururājā nāma rajjaṃ kāresi, kurukacchaṃ nāma paṭṭanagāmo ahosi. Tadā bodhisatto kurukacche niyāmakajeṭṭhakassa putto hutvā nibbatti pāsādiko suvaṇṇavaṇṇo, ‘‘suppārakakumāro’’tissa nāmaṃ kariṃsu. So mahantena parivārena vaḍḍhanto soḷasavassakāleyeva niyāmakasippe nipphattiṃ patvā aparabhāge pitu accayena niyāmakajeṭṭhako hutvā niyāmakakammaṃ akāsi, paṇḍito ñāṇasampanno ahosi. Tena āruḷhanāvāya byāpatti nāma natthi. Tassa aparabhāge loṇajalapahaṭāni dvepi cakkhūni nassiṃsu. So tato paṭṭhāya niyāmakajeṭṭhako hutvāpi niyāmakakammaṃ akatvā ‘‘rājānaṃ nissāya jīvissāmī’’ti rājānaṃ upasaṅkami. Atha naṃ rājā agghāpaniyakamme ṭhapesi. So tato paṭṭhāya rañño hatthiratanaassaratanamuttasāramaṇisārādīni agghāpesi.

ಅಥೇಕದಿವಸಂ ‘‘ರಞ್ಞೋ ಮಙ್ಗಲಹತ್ಥೀ ಭವಿಸ್ಸತೀ’’ತಿ ಕಾಳಪಾಸಾಣಕೂಟವಣ್ಣಂ ಏಕಂ ವಾರಣಂ ಆನೇಸುಂ। ತಂ ದಿಸ್ವಾ ರಾಜಾ ‘‘ಪಣ್ಡಿತಸ್ಸ ದಸ್ಸೇಥಾ’’ತಿ ಆಹ। ಅಥ ನಂ ತಸ್ಸ ಸನ್ತಿಕಂ ನಯಿಂಸು। ಸೋ ಹತ್ಥೇನ ತಸ್ಸ ಸರೀರಂ ಪರಿಮಜ್ಜಿತ್ವಾ ‘‘ನಾಯಂ ಮಙ್ಗಲಹತ್ಥೀ ಭವಿತುಂ ಅನುಚ್ಛವಿಕೋ, ಪಾದೇಹಿ ವಾಮನಧಾತುಕೋ ಏಸ, ಏತಞ್ಹಿ ಮಾತಾ ವಿಜಾಯಮಾನಾ ಅಙ್ಕೇನ ಸಮ್ಪಟಿಚ್ಛಿತುಂ ನಾಸಕ್ಖಿ, ತಸ್ಮಾ ಭೂಮಿಯಂ ಪತಿತ್ವಾ ಪಚ್ಛಿಮಪಾದೇಹಿ ವಾಮನಧಾತುಕೋ ಹೋತೀ’’ತಿ ಆಹ। ಹತ್ಥಿಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಆಗತೇ ಪುಚ್ಛಿಂಸು। ತೇ ‘‘ಸಚ್ಚಂ ಪಣ್ಡಿತೋ ಕಥೇತೀ’’ತಿ ವದಿಂಸು। ತಂ ಕಾರಣಂ ರಾಜಾ ಸುತ್ವಾ ತುಟ್ಠೋ ತಸ್ಸ ಅಟ್ಠ ಕಹಾಪಣೇ ದಾಪೇಸಿ।

Athekadivasaṃ ‘‘rañño maṅgalahatthī bhavissatī’’ti kāḷapāsāṇakūṭavaṇṇaṃ ekaṃ vāraṇaṃ ānesuṃ. Taṃ disvā rājā ‘‘paṇḍitassa dassethā’’ti āha. Atha naṃ tassa santikaṃ nayiṃsu. So hatthena tassa sarīraṃ parimajjitvā ‘‘nāyaṃ maṅgalahatthī bhavituṃ anucchaviko, pādehi vāmanadhātuko esa, etañhi mātā vijāyamānā aṅkena sampaṭicchituṃ nāsakkhi, tasmā bhūmiyaṃ patitvā pacchimapādehi vāmanadhātuko hotī’’ti āha. Hatthiṃ gahetvā āgate pucchiṃsu. Te ‘‘saccaṃ paṇḍito kathetī’’ti vadiṃsu. Taṃ kāraṇaṃ rājā sutvā tuṭṭho tassa aṭṭha kahāpaṇe dāpesi.

ಪುನೇಕದಿವಸಂ ‘‘ರಞ್ಞೋ ಮಙ್ಗಲಅಸ್ಸೋ ಭವಿಸ್ಸತೀ’’ತಿ ಏಕಂ ಅಸ್ಸಂ ಆನಯಿಂಸು। ತಮ್ಪಿ ರಾಜಾ ಪಣ್ಡಿತಸ್ಸ ಸನ್ತಿಕಂ ಪೇಸೇಸಿ। ಸೋ ತಮ್ಪಿ ಹತ್ಥೇನ ಪರಾಮಸಿತ್ವಾ ‘‘ಅಯಂ ಮಙ್ಗಲಅಸ್ಸೋ ಭವಿತುಂ ನ ಯುತ್ತೋ, ಏತಸ್ಸ ಹಿ ಜಾತದಿವಸೇಯೇವ ಮಾತಾ ಮರಿ, ತಸ್ಮಾ ಮಾತು ಖೀರಂ ಅಲಭನ್ತೋ ನ ಸಮ್ಮಾ ವಡ್ಢಿತೋ’’ತಿ ಆಹ। ಸಾಪಿಸ್ಸ ಕಥಾ ಸಚ್ಚಾವ ಅಹೋಸಿ। ತಮ್ಪಿ ಸುತ್ವಾ ರಾಜಾ ತುಸ್ಸಿತ್ವಾ ಅಟ್ಠ ಕಹಾಪಣೇ ದಾಪೇಸಿ। ಅಥೇಕದಿವಸಂ ‘‘ರಞ್ಞೋ ಮಙ್ಗಲರಥೋ ಭವಿಸ್ಸತೀ’’ತಿ ರಥಂ ಆಹರಿಂಸು। ತಮ್ಪಿ ರಾಜಾ ತಸ್ಸ ಸನ್ತಿಕಂ ಪೇಸೇಸಿ। ಸೋ ತಮ್ಪಿ ಹತ್ಥೇನ ಪರಾಮಸಿತ್ವಾ ‘‘ಅಯಂ ರಥೋ ಸುಸಿರರುಕ್ಖೇನ ಕತೋ, ತಸ್ಮಾ ರಞ್ಞೋ ನಾನುಚ್ಛವಿಕೋ’’ತಿ ಆಹ। ಸಾಪಿಸ್ಸ ಕಥಾ ಸಚ್ಚಾವ ಅಹೋಸಿ। ರಾಜಾ ತಮ್ಪಿ ಸುತ್ವಾ ಅಟ್ಠೇವ ಕಹಾಪಣೇ ದಾಪೇಸಿ। ಅಥಸ್ಸ ಮಹಗ್ಘಂ ಕಮ್ಬಲರತನಂ ಆಹರಿಂಸು। ತಮ್ಪಿ ತಸ್ಸೇವ ಪೇಸೇಸಿ। ಸೋ ತಮ್ಪಿ ಹತ್ಥೇನ ಪರಾಮಸಿತ್ವಾ ‘‘ಇಮಸ್ಸ ಮೂಸಿಕಚ್ಛಿನ್ನಂ ಏಕಟ್ಠಾನಂ ಅತ್ಥೀ’’ತಿ ಆಹ। ಸೋಧೇನ್ತಾ ತಂ ದಿಸ್ವಾ ರಞ್ಞೋ ಆರೋಚೇಸುಂ। ರಾಜಾ ಸುತ್ವಾ ತುಸ್ಸಿತ್ವಾ ಅಟ್ಠೇವ ಕಹಾಪಣೇ ದಾಪೇಸಿ।

Punekadivasaṃ ‘‘rañño maṅgalaasso bhavissatī’’ti ekaṃ assaṃ ānayiṃsu. Tampi rājā paṇḍitassa santikaṃ pesesi. So tampi hatthena parāmasitvā ‘‘ayaṃ maṅgalaasso bhavituṃ na yutto, etassa hi jātadivaseyeva mātā mari, tasmā mātu khīraṃ alabhanto na sammā vaḍḍhito’’ti āha. Sāpissa kathā saccāva ahosi. Tampi sutvā rājā tussitvā aṭṭha kahāpaṇe dāpesi. Athekadivasaṃ ‘‘rañño maṅgalaratho bhavissatī’’ti rathaṃ āhariṃsu. Tampi rājā tassa santikaṃ pesesi. So tampi hatthena parāmasitvā ‘‘ayaṃ ratho susirarukkhena kato, tasmā rañño nānucchaviko’’ti āha. Sāpissa kathā saccāva ahosi. Rājā tampi sutvā aṭṭheva kahāpaṇe dāpesi. Athassa mahagghaṃ kambalaratanaṃ āhariṃsu. Tampi tasseva pesesi. So tampi hatthena parāmasitvā ‘‘imassa mūsikacchinnaṃ ekaṭṭhānaṃ atthī’’ti āha. Sodhentā taṃ disvā rañño ārocesuṃ. Rājā sutvā tussitvā aṭṭheva kahāpaṇe dāpesi.

ಸೋ ಚಿನ್ತೇಸಿ ‘‘ಅಯಂ ರಾಜಾ ಏವರೂಪಾನಿಪಿ ಅಚ್ಛರಿಯಾನಿ ದಿಸ್ವಾ ಅಟ್ಠೇವ ಕಹಾಪಣೇ ದಾಪೇಸಿ, ಇಮಸ್ಸ ದಾಯೋ ನ್ಹಾಪಿತದಾಯೋ, ನ್ಹಾಪಿತಜಾತಿಕೋ ಭವಿಸ್ಸತಿ, ಕಿಂ ಮೇ ಏವರೂಪೇನ ರಾಜುಪಟ್ಠಾನೇನ, ಅತ್ತನೋ ವಸನಟ್ಠಾನಮೇವ ಗಮಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ಸೋ ಕುರುಕಚ್ಛಪಟ್ಟನಮೇವ ಪಚ್ಚಾಗಮಿ। ತಸ್ಮಿಂ ತತ್ಥ ವಸನ್ತೇ ವಾಣಿಜಾ ನಾವಂ ಸಜ್ಜೇತ್ವಾ ‘‘ಕಂ ನಿಯಾಮಕಂ ಕರಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ಮನ್ತೇಸುಂ। ‘‘ಸುಪ್ಪಾರಕಪಣ್ಡಿತೇನ ಆರುಳ್ಹನಾವಾ ನ ಬ್ಯಾಪಜ್ಜತಿ, ಏಸ ಪಣ್ಡಿತೋ ಉಪಾಯಕುಸಲೋ, ಅನ್ಧೋ ಸಮಾನೋಪಿ ಸುಪ್ಪಾರಕಪಣ್ಡಿತೋವ ಉತ್ತಮೋ’’ತಿ ತಂ ಉಪಸಙ್ಕಮಿತ್ವಾ ‘‘ನಿಯಾಮಕೋ ನೋ ಹೋಹೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ‘‘ತಾತಾ, ಅಹಂ ಅನ್ಧೋ, ಕಥಂ ನಿಯಾಮಕಕಮ್ಮಂ ಕರಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ವುತ್ತೇ ‘‘ಸಾಮಿ, ಅನ್ಧಾಪಿ ತುಮ್ಹೇಯೇವ ಅಮ್ಹಾಕಂ ಉತ್ತಮಾ’’ತಿ ಪುನಪ್ಪುನಂ ಯಾಚಿಯಮಾನೋ ‘‘ಸಾಧು ತಾತಾ, ತುಮ್ಹೇಹಿ ಆರೋಚಿತಸಞ್ಞಾಯ ನಿಯಾಮಕೋ ಭವಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ತೇಸಂ ನಾವಂ ಅಭಿರುಹಿ। ತೇ ನಾವಾಯ ಮಹಾಸಮುದ್ದಂ ಪಕ್ಖನ್ದಿಂಸು। ನಾವಾ ಸತ್ತ ದಿವಸಾನಿ ನಿರುಪದ್ದವಾ ಅಗಮಾಸಿ, ತತೋ ಅಕಾಲವಾತಂ ಉಪ್ಪಾತಿತಂ ಉಪ್ಪಜ್ಜಿ, ನಾವಾ ಚತ್ತಾರೋ ಮಾಸೇ ಪಕತಿಸಮುದ್ದಪಿಟ್ಠೇ ವಿಚರಿತ್ವಾ ಖುರಮಾಲೀಸಮುದ್ದಂ ನಾಮ ಪತ್ತಾ। ತತ್ಥ ಮಚ್ಛಾ ಮನುಸ್ಸಸಮಾನಸರೀರಾ ಖುರನಾಸಾ ಉದಕೇ ಉಮ್ಮುಜ್ಜನಿಮುಜ್ಜಂ ಕರೋನ್ತಿ। ವಾಣಿಜಾ ತೇ ದಿಸ್ವಾ ಮಹಾಸತ್ತಂ ತಸ್ಸ ಸಮುದ್ದಸ್ಸ ನಾಮಂ ಪುಚ್ಛನ್ತಾ ಪಠಮಂ ಗಾಥಮಾಹಂಸು –

So cintesi ‘‘ayaṃ rājā evarūpānipi acchariyāni disvā aṭṭheva kahāpaṇe dāpesi, imassa dāyo nhāpitadāyo, nhāpitajātiko bhavissati, kiṃ me evarūpena rājupaṭṭhānena, attano vasanaṭṭhānameva gamissāmī’’ti. So kurukacchapaṭṭanameva paccāgami. Tasmiṃ tattha vasante vāṇijā nāvaṃ sajjetvā ‘‘kaṃ niyāmakaṃ karissāmā’’ti mantesuṃ. ‘‘Suppārakapaṇḍitena āruḷhanāvā na byāpajjati, esa paṇḍito upāyakusalo, andho samānopi suppārakapaṇḍitova uttamo’’ti taṃ upasaṅkamitvā ‘‘niyāmako no hohī’’ti vatvā ‘‘tātā, ahaṃ andho, kathaṃ niyāmakakammaṃ karissāmī’’ti vutte ‘‘sāmi, andhāpi tumheyeva amhākaṃ uttamā’’ti punappunaṃ yāciyamāno ‘‘sādhu tātā, tumhehi ārocitasaññāya niyāmako bhavissāmī’’ti tesaṃ nāvaṃ abhiruhi. Te nāvāya mahāsamuddaṃ pakkhandiṃsu. Nāvā satta divasāni nirupaddavā agamāsi, tato akālavātaṃ uppātitaṃ uppajji, nāvā cattāro māse pakatisamuddapiṭṭhe vicaritvā khuramālīsamuddaṃ nāma pattā. Tattha macchā manussasamānasarīrā khuranāsā udake ummujjanimujjaṃ karonti. Vāṇijā te disvā mahāsattaṃ tassa samuddassa nāmaṃ pucchantā paṭhamaṃ gāthamāhaṃsu –

೧೦೮.

108.

‘‘ಉಮ್ಮುಜ್ಜನ್ತಿ ನಿಮುಜ್ಜನ್ತಿ, ಮನುಸ್ಸಾ ಖುರನಾಸಿಕಾ।

‘‘Ummujjanti nimujjanti, manussā khuranāsikā;

ಸುಪ್ಪಾರಕಂ ತಂ ಪುಚ್ಛಾಮ, ಸಮುದ್ದೋ ಕತಮೋ ಅಯ’’ನ್ತಿ॥

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti.

ಏವಂ ತೇಹಿ ಪುಟ್ಠೋ ಮಹಾಸತ್ತೋ ಅತ್ತನೋ ನಿಯಾಮಕಸುತ್ತೇನ ಸಂಸನ್ದಿತ್ವಾ ದುತಿಯಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Evaṃ tehi puṭṭho mahāsatto attano niyāmakasuttena saṃsanditvā dutiyaṃ gāthamāha –

೧೦೯.

109.

‘‘ಕುರುಕಚ್ಛಾ ಪಯಾತಾನಂ, ವಾಣಿಜಾನಂ ಧನೇಸಿನಂ।

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

ನಾವಾಯ ವಿಪ್ಪನಟ್ಠಾಯ, ಖುರಮಾಲೀತಿ ವುಚ್ಚತೀ’’ತಿ॥

Nāvāya vippanaṭṭhāya, khuramālīti vuccatī’’ti.

ತತ್ಥ ಪಯಾತಾನನ್ತಿ ಕುರುಕಚ್ಛಪಟ್ಟನಾ ನಿಕ್ಖಮಿತ್ವಾ ಗಚ್ಛನ್ತಾನಂ। ಧನೇಸಿನನ್ತಿ ತುಮ್ಹಾಕಂ ವಾಣಿಜಾನಂ ಧನಂ ಪರಿಯೇಸನ್ತಾನಂ। ನಾವಾಯ ವಿಪ್ಪನಟ್ಠಾಯಾತಿ ತಾತ ತುಮ್ಹಾಕಂ ಇಮಾಯ ವಿದೇಸಂ ಪಕ್ಖನ್ದನಾವಾಯ ಕಮ್ಮಕಾರಕಂ ಪಕತಿಸಮುದ್ದಂ ಅತಿಕ್ಕಮಿತ್ವಾ ಸಮ್ಪತ್ತೋ ಅಯಂ ಸಮುದ್ದೋ ‘‘ಖುರಮಾಲೀ’’ತಿ ವುಚ್ಚತಿ, ಏವಮೇತಂ ಪಣ್ಡಿತಾ ಕಥೇನ್ತೀತಿ।

Tattha payātānanti kurukacchapaṭṭanā nikkhamitvā gacchantānaṃ. Dhanesinanti tumhākaṃ vāṇijānaṃ dhanaṃ pariyesantānaṃ. Nāvāya vippanaṭṭhāyāti tāta tumhākaṃ imāya videsaṃ pakkhandanāvāya kammakārakaṃ pakatisamuddaṃ atikkamitvā sampatto ayaṃ samuddo ‘‘khuramālī’’ti vuccati, evametaṃ paṇḍitā kathentīti.

ತಸ್ಮಿಂ ಪನ ಸಮುದ್ದೇ ವಜಿರಂ ಉಸ್ಸನ್ನಂ ಹೋತಿ। ಮಹಾಸತ್ತೋ ‘‘ಸಚಾಹಂ ‘ಅಯಂ ವಜಿರಸಮುದ್ದೋ’ತಿ ಏವಂ ಏತೇಸಂ ಕಥೇಸ್ಸಾಮಿ, ಲೋಭೇನ ಬಹುಂ ವಜಿರಂ ಗಣ್ಹಿತ್ವಾ ನಾವಂ ಓಸೀದಾಪೇಸ್ಸನ್ತೀ’’ತಿ ತೇಸಂ ಅನಾಚಿಕ್ಖಿತ್ವಾವ ನಾವಂ ಲಗ್ಗಾಪೇತ್ವಾ ಉಪಾಯೇನೇಕಂ ಯೋತ್ತಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಮಚ್ಛಗಹಣನಿಯಾಮೇನ ಜಾಲಂ ಖಿಪಾಪೇತ್ವಾ ವಜಿರಸಾರಂ ಉದ್ಧರಿತ್ವಾ ನಾವಾಯಂ ಪಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ಅಞ್ಞಂ ಅಪ್ಪಗ್ಘಭಣ್ಡಂ ಛಡ್ಡಾಪೇಸಿ। ನಾವಾ ತಂ ಸಮುದ್ದಂ ಅತಿಕ್ಕಮಿತ್ವಾ ಪುರತೋ ಅಗ್ಗಿಮಾಲಿಂ ನಾಮ ಗತಾ। ಸೋ ಪಜ್ಜಲಿತಅಗ್ಗಿಕ್ಖನ್ಧೋ ವಿಯ ಮಜ್ಝನ್ಹಿಕಸೂರಿಯೋ ವಿಯ ಚ ಓಭಾಸಂ ಮುಞ್ಚನ್ತೋ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ವಾಣಿಜಾ –

Tasmiṃ pana samudde vajiraṃ ussannaṃ hoti. Mahāsatto ‘‘sacāhaṃ ‘ayaṃ vajirasamuddo’ti evaṃ etesaṃ kathessāmi, lobhena bahuṃ vajiraṃ gaṇhitvā nāvaṃ osīdāpessantī’’ti tesaṃ anācikkhitvāva nāvaṃ laggāpetvā upāyenekaṃ yottaṃ gahetvā macchagahaṇaniyāmena jālaṃ khipāpetvā vajirasāraṃ uddharitvā nāvāyaṃ pakkhipitvā aññaṃ appagghabhaṇḍaṃ chaḍḍāpesi. Nāvā taṃ samuddaṃ atikkamitvā purato aggimāliṃ nāma gatā. So pajjalitaaggikkhandho viya majjhanhikasūriyo viya ca obhāsaṃ muñcanto aṭṭhāsi. Vāṇijā –

೧೧೦.

110.

‘‘ಯಥಾ ಅಗ್ಗೀವ ಸೂರಿಯೋವ, ಸಮುದ್ದೋ ಪಟಿದಿಸ್ಸತಿ।

‘‘Yathā aggīva sūriyova, samuddo paṭidissati;

ಸುಪ್ಪಾರಕಂ ತಂ ಪುಚ್ಛಾಮ, ಸಮುದ್ದೋ ಕತಮೋ ಅಯ’’ನ್ತಿ॥ – ಗಾಥಾಯ ತಂ ಪುಚ್ಛಿಂಸು।

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. – gāthāya taṃ pucchiṃsu;

ಮಹಾಸತ್ತೋಪಿ ತೇಸಂ ಅನನ್ತರಗಾಥಾಯ ಕಥೇಸಿ –

Mahāsattopi tesaṃ anantaragāthāya kathesi –

೧೧೧.

111.

‘‘ಕುರುಕಚ್ಛಾ ಪಯಾತಾನಂ, ವಾಣಿಜಾನಂ ಧನೇಸಿನಂ।

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

ನಾವಾಯ ವಿಪ್ಪನಟ್ಠಾಯ, ಅಗ್ಗಿಮಾಲೀತಿ ವುಚ್ಚತೀ’’ತಿ॥

Nāvāya vippanaṭṭhāya, aggimālīti vuccatī’’ti.

ತಸ್ಮಿಂ ಪನ ಸಮುದ್ದೇ ಸುವಣ್ಣಂ ಉಸ್ಸನ್ನಂ ಅಹೋಸಿ। ಮಹಾಸತ್ತೋ ಪುರಿಮನಯೇನೇವ ತತೋಪಿ ಸುವಣ್ಣಂ ಗಾಹಾಪೇತ್ವಾ ನಾವಾಯಂ ಪಕ್ಖಿಪಾಪೇಸಿ। ನಾವಾ ತಮ್ಪಿ ಸಮುದ್ದಂ ಅತಿಕ್ಕಮಿತ್ವಾ ಖೀರಂ ವಿಯ ದಧಿಂ ವಿಯ ಚ ಓಭಾಸನ್ತಂ ದಧಿಮಾಲಿಂ ನಾಮ ಸಮುದ್ದಂ ಪಾಪುಣಿ। ವಾಣಿಜಾ –

Tasmiṃ pana samudde suvaṇṇaṃ ussannaṃ ahosi. Mahāsatto purimanayeneva tatopi suvaṇṇaṃ gāhāpetvā nāvāyaṃ pakkhipāpesi. Nāvā tampi samuddaṃ atikkamitvā khīraṃ viya dadhiṃ viya ca obhāsantaṃ dadhimāliṃ nāma samuddaṃ pāpuṇi. Vāṇijā –

೧೧೨.

112.

‘‘ಯಥಾ ದಧೀವ ಖೀರಂವ, ಸಮುದ್ದೋ ಪಟಿದಿಸ್ಸತಿ।

‘‘Yathā dadhīva khīraṃva, samuddo paṭidissati;

ಸುಪ್ಪಾರಕಂ ತಂ ಪುಚ್ಛಾಮ, ಸಮುದ್ದೋ ಕತಮೋ ಅಯ’’ನ್ತಿ॥ –

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. –

ಗಾಥಾಯ ತಸ್ಸಪಿ ನಾಮಂ ಪುಚ್ಛಿಂಸು।

Gāthāya tassapi nāmaṃ pucchiṃsu.

ಮಹಾಸತ್ತೋ ಅನನ್ತರಗಾಥಾಯ ಆಚಿಕ್ಖಿ –

Mahāsatto anantaragāthāya ācikkhi –

೧೧೩.

113.

‘‘ಕುರುಕಚ್ಛಾ ಪಯಾತಾನಂ, ವಾಣಿಜಾನಂ ಧನೇಸಿನಂ।

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

ನಾವಾಯ ವಿಪ್ಪನಟ್ಠಾಯ, ದಧಿಮಾಲೀತಿ ವುಚ್ಚತೀ’’ತಿ॥

Nāvāya vippanaṭṭhāya, dadhimālīti vuccatī’’ti.

ತಸ್ಮಿಂ ಪನ ಸಮುದ್ದೇ ರಜತಂ ಉಸ್ಸನ್ನಂ ಅಹೋಸಿ। ಸೋ ತಮ್ಪಿ ಉಪಾಯೇನ ಗಾಹಾಪೇತ್ವಾ ನಾವಾಯಂ ಪಕ್ಖಿಪಾಪೇಸಿ । ನಾವಾ ತಮ್ಪಿ ಸಮುದ್ದಂ ಅತಿಕ್ಕಮಿತ್ವಾ ನೀಲಕುಸತಿಣಂ ವಿಯ ಸಮ್ಪನ್ನಸಸ್ಸಂ ವಿಯ ಚ ಓಭಾಸಮಾನಂ ನೀಲವಣ್ಣಂ ಕುಸಮಾಲಿಂ ನಾಮ ಸಮುದ್ದಂ ಪಾಪುಣಿ। ವಾಣಿಜಾ –

Tasmiṃ pana samudde rajataṃ ussannaṃ ahosi. So tampi upāyena gāhāpetvā nāvāyaṃ pakkhipāpesi . Nāvā tampi samuddaṃ atikkamitvā nīlakusatiṇaṃ viya sampannasassaṃ viya ca obhāsamānaṃ nīlavaṇṇaṃ kusamāliṃ nāma samuddaṃ pāpuṇi. Vāṇijā –

೧೧೪.

114.

‘‘ಯಥಾ ಕುಸೋವ ಸಸ್ಸೋವ, ಸಮುದ್ದೋ ಪಟಿದಿಸ್ಸತಿ।

‘‘Yathā kusova sassova, samuddo paṭidissati;

ಸುಪ್ಪಾರಕಂ ತಂ ಪುಚ್ಛಾಮ, ಸಮುದ್ದೋ ಕತಮೋ ಅಯ’’ನ್ತಿ॥ –

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. –

ಗಾಥಾಯ ತಸ್ಸಪಿ ನಾಮಂ ಪುಚ್ಛಿಂಸು।

Gāthāya tassapi nāmaṃ pucchiṃsu.

ಸೋ ಅನನ್ತರಗಾಥಾಯ ಆಚಿಕ್ಖಿ –

So anantaragāthāya ācikkhi –

೧೧೫.

115.

‘‘ಕುರುಕಚ್ಛಾ ಪಯಾತಾನಂ, ವಾಣಿಜಾನಂ ಧನೇಸಿನಂ।

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

ನಾವಾಯ ವಿಪ್ಪನಟ್ಠಾಯ, ಕುಸಮಾಲೀತಿ ವುಚ್ಚತೀ’’ತಿ॥

Nāvāya vippanaṭṭhāya, kusamālīti vuccatī’’ti.

ತಸ್ಮಿಂ ಪನ ಸಮುದ್ದೇ ನೀಲಮಣಿರತನಂ ಉಸ್ಸನ್ನಂ ಅಹೋಸಿ। ಸೋ ತಮ್ಪಿ ಉಪಾಯೇನೇವ ಗಾಹಾಪೇತ್ವಾ ನಾವಾಯಂ ಪಕ್ಖಿಪಾಪೇಸಿ। ನಾವಾ ತಮ್ಪಿ ಸಮುದ್ದಂ ಅತಿಕ್ಕಮಿತ್ವಾ ನಳವನಂ ವಿಯ ವೇಳುವನಂ ವಿಯ ಚ ಖಾಯಮಾನಂ ನಳಮಾಲಿಂ ನಾಮ ಸಮುದ್ದಂ ಪಾಪುಣಿ। ವಾಣಿಜಾ –

Tasmiṃ pana samudde nīlamaṇiratanaṃ ussannaṃ ahosi. So tampi upāyeneva gāhāpetvā nāvāyaṃ pakkhipāpesi. Nāvā tampi samuddaṃ atikkamitvā naḷavanaṃ viya veḷuvanaṃ viya ca khāyamānaṃ naḷamāliṃ nāma samuddaṃ pāpuṇi. Vāṇijā –

೧೧೬.

116.

‘‘ಯಥಾ ನಳೋವ ವೇಳೂವ, ಸಮುದ್ದೋ ಪಟಿದಿಸ್ಸತಿ।

‘‘Yathā naḷova veḷūva, samuddo paṭidissati;

ಸುಪ್ಪಾರಕಂ ತಂ ಪುಚ್ಛಾಮ, ಸಮುದ್ದೋ ಕತಮೋ ಅಯ’’ನ್ತಿ॥ –

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. –

ಗಾಥಾಯ ತಸ್ಸಪಿ ನಾಮಂ ಪುಚ್ಛಿಂಸು।

Gāthāya tassapi nāmaṃ pucchiṃsu.

ಮಹಾಸತ್ತೋ ಅನನ್ತರಗಾಥಾಯ ಕಥೇಸಿ –

Mahāsatto anantaragāthāya kathesi –

೧೧೭.

117.

‘‘ಕುರುಕಚ್ಛಾ ಪಯಾತಾನಂ, ವಾಣಿಜಾನಂ ಧನೇಸಿನಂ।

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

ನಾವಾಯ ವಿಪ್ಪನಟ್ಠಾಯ, ನಳಮಾಲೀತಿ ವುಚ್ಚತೀ’’ತಿ॥

Nāvāya vippanaṭṭhāya, naḷamālīti vuccatī’’ti.

ತಸ್ಮಿಂ ಪನ ಸಮುದ್ದೇ ಮಸಾರಗಲ್ಲಂ ವೇಳುರಿಯಂ ಉಸ್ಸನ್ನಂ ಅಹೋಸಿ। ಸೋ ತಮ್ಪಿ ಉಪಾಯೇನ ಗಾಹಾಪೇತ್ವಾ ನಾವಾಯಂ ಪಕ್ಖಿಪಾಪೇಸಿ। ಅಪರೋ ನಯೋ – ನಳೋತಿ ವಿಚ್ಛಿಕನಳೋಪಿ ಕಕ್ಕಟಕನಳೋಪಿ, ಸೋ ರತ್ತವಣ್ಣೋ ಹೋತಿ। ವೇಳೂತಿ ಪನ ಪವಾಳಸ್ಸೇತಂ ನಾಮಂ, ಸೋ ಚ ಸಮುದ್ದೋ ಪವಾಳುಸ್ಸನ್ನೋ ರತ್ತೋಭಾಸೋ ಅಹೋಸಿ, ತಸ್ಮಾ ‘‘ಯಥಾ ನಳೋವ ವೇಳುವಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿಂಸು। ಮಹಾಸತ್ತೋ ತತೋ ಪವಾಳಂ ಗಾಹಾಪೇಸೀತಿ।

Tasmiṃ pana samudde masāragallaṃ veḷuriyaṃ ussannaṃ ahosi. So tampi upāyena gāhāpetvā nāvāyaṃ pakkhipāpesi. Aparo nayo – naḷoti vicchikanaḷopi kakkaṭakanaḷopi, so rattavaṇṇo hoti. Veḷūti pana pavāḷassetaṃ nāmaṃ, so ca samuddo pavāḷussanno rattobhāso ahosi, tasmā ‘‘yathā naḷova veḷuvā’’ti pucchiṃsu. Mahāsatto tato pavāḷaṃ gāhāpesīti.

ವಾಣಿಜಾ ನಳಮಾಲಿಂ ಅತಿಕ್ಕನ್ತಾ ಬಲವಾಮುಖಸಮುದ್ದಂ ನಾಮ ಪಸ್ಸಿಂಸು। ತತ್ಥ ಉದಕಂ ಕಡ್ಢಿತ್ವಾ ಕಡ್ಢಿತ್ವಾ ಸಬ್ಬತೋ ಭಾಗೇನ ಉಗ್ಗಚ್ಛತಿ। ತಸ್ಮಿಂ ಸಬ್ಬತೋ ಭಾಗೇನ ಉಗ್ಗತೇ ಉದಕಂ ಸಬ್ಬತೋ ಭಾಗೇನ ಛಿನ್ನಪಪಾತಮಹಾಸೋಬ್ಭೋ ವಿಯ ಪಞ್ಞಾಯತಿ, ಊಮಿಯಾ ಉಗ್ಗತಾಯ ಏಕತೋ ಪಪಾತಸದಿಸಂ ಹೋತಿ, ಭಯಜನನೋ ಸದ್ದೋ ಉಪ್ಪಜ್ಜತಿ ಸೋತಾನಿ ಭಿನ್ದನ್ತೋ ವಿಯ ಹದಯಂ ಫಾಲೇನ್ತೋ ವಿಯ ಚ। ತಂ ದಿಸ್ವಾ ವಾಣಿಜಾ ಭೀತತಸಿತಾ –

Vāṇijā naḷamāliṃ atikkantā balavāmukhasamuddaṃ nāma passiṃsu. Tattha udakaṃ kaḍḍhitvā kaḍḍhitvā sabbato bhāgena uggacchati. Tasmiṃ sabbato bhāgena uggate udakaṃ sabbato bhāgena chinnapapātamahāsobbho viya paññāyati, ūmiyā uggatāya ekato papātasadisaṃ hoti, bhayajanano saddo uppajjati sotāni bhindanto viya hadayaṃ phālento viya ca. Taṃ disvā vāṇijā bhītatasitā –

೧೧೮.

118.

‘‘ಮಹಬ್ಭಯೋ ಭಿಂಸನಕೋ, ಸದ್ದೋ ಸುಯ್ಯತಿಮಾನುಸೋ।

‘‘Mahabbhayo bhiṃsanako, saddo suyyatimānuso;

ಯಥಾ ಸೋಬ್ಭೋ ಪಪಾತೋವ, ಸಮುದ್ದೋ ಪಟಿದಿಸ್ಸತಿ।

Yathā sobbho papātova, samuddo paṭidissati;

ಸುಪ್ಪಾರಕಂ ತಂ ಪುಚ್ಛಾಮ, ಸಮುದ್ದೋ ಕತಮೋ ಅಯ’’ನ್ತಿ॥ –

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. –

ಗಾಥಾಯ ತಸ್ಸಪಿ ನಾಮಂ ಪುಚ್ಛಿಂಸು।

Gāthāya tassapi nāmaṃ pucchiṃsu.

ತತ್ಥ ಸುಯ್ಯತಿಮಾನುಸೋತಿ ಸುಯ್ಯತಿ ಅಮಾನುಸೋ ಸದ್ದೋ।

Tattha suyyatimānusoti suyyati amānuso saddo.

೧೧೯.

119.

‘‘ಕುರುಕಚ್ಛಾ ಪಯಾತಾನಂ, ವಾಣಿಜಾನಂ ಧನೇಸಿನಂ।

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

ನಾವಾಯ ವಿಪ್ಪನಟ್ಠಾಯ, ಬಲವಾಮುಖೀತಿ ವುಚ್ಚತೀ’’ತಿ॥ –

Nāvāya vippanaṭṭhāya, balavāmukhīti vuccatī’’ti. –

ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಅನನ್ತರಗಾಥಾಯ ತಸ್ಸ ನಾಮಂ ಆಚಿಕ್ಖಿತ್ವಾ ‘‘ತಾತಾ, ಇಮಂ ಬಲವಾಮುಖಸಮುದ್ದಂ ಪತ್ವಾ ನಿವತ್ತಿತುಂ ಸಮತ್ಥಾ ನಾವಾ ನಾಮ ನತ್ಥಿ, ಅಯಂ ಸಮ್ಪತ್ತನಾವಂ ನಿಮುಜ್ಜಾಪೇತ್ವಾ ವಿನಾಸಂ ಪಾಪೇತೀ’’ತಿ ಆಹ। ತಞ್ಚ ನಾವಂ ಸತ್ತ ಮನುಸ್ಸಸತಾನಿ ಅಭಿರುಹಿಂಸು। ತೇ ಸಬ್ಬೇ ಮರಣಭಯಭೀತಾ ಏಕಪ್ಪಹಾರೇನೇವ ಅವೀಚಿಮ್ಹಿ ಪಚ್ಚಮಾನಸತ್ತಾ ವಿಯ ಅತಿಕಾರುಞ್ಞಂ ರವಂ ಮುಞ್ಚಿಂಸು। ಮಹಾಸತ್ತೋ ‘‘ಠಪೇತ್ವಾ ಮಂ ಅಞ್ಞೋ ಏತೇಸಂ ಸೋತ್ಥಿಭಾವಂ ಕಾತುಂ ಸಮತ್ಥೋ ನಾಮ ನತ್ಥಿ, ಸಚ್ಚಕಿರಿಯಾಯ ತೇಸಂ ಸೋತ್ಥಿಂ ಕರಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಚಿನ್ತೇತ್ವಾ ತೇ ಆಮನ್ತೇತ್ವಾ ಆಹ – ‘‘ತಾತಾ, ಖಿಪ್ಪಂ ಮಂ ಗನ್ಧೋದಕೇನ ನ್ಹಾಪೇತ್ವಾ ಅಹತವತ್ಥಾನಿ ನಿವಾಸಾಪೇತ್ವಾ ಪುಣ್ಣಪಾತಿಂ ಸಜ್ಜೇತ್ವಾ ನಾವಾಯ ಧುರೇ ಠಪೇಥಾ’’ತಿ। ತೇ ವೇಗೇನ ತಥಾ ಕರಿಂಸು। ಮಹಾಸತ್ತೋ ಉಭೋಹಿ ಹತ್ಥೇಹಿ ಪುಣ್ಣಪಾತಿಂ ಗಹೇತ್ವಾ ನಾವಾಯ ಧುರೇ ಠಿತೋ ಸಚ್ಚಕಿರಿಯಂ ಕರೋನ್ತೋ ಓಸಾನಗಾಥಮಾಹ –

Bodhisatto anantaragāthāya tassa nāmaṃ ācikkhitvā ‘‘tātā, imaṃ balavāmukhasamuddaṃ patvā nivattituṃ samatthā nāvā nāma natthi, ayaṃ sampattanāvaṃ nimujjāpetvā vināsaṃ pāpetī’’ti āha. Tañca nāvaṃ satta manussasatāni abhiruhiṃsu. Te sabbe maraṇabhayabhītā ekappahāreneva avīcimhi paccamānasattā viya atikāruññaṃ ravaṃ muñciṃsu. Mahāsatto ‘‘ṭhapetvā maṃ añño etesaṃ sotthibhāvaṃ kātuṃ samattho nāma natthi, saccakiriyāya tesaṃ sotthiṃ karissāmī’’ti cintetvā te āmantetvā āha – ‘‘tātā, khippaṃ maṃ gandhodakena nhāpetvā ahatavatthāni nivāsāpetvā puṇṇapātiṃ sajjetvā nāvāya dhure ṭhapethā’’ti. Te vegena tathā kariṃsu. Mahāsatto ubhohi hatthehi puṇṇapātiṃ gahetvā nāvāya dhure ṭhito saccakiriyaṃ karonto osānagāthamāha –

೧೨೦.

120.

‘‘ಯತೋ ಸರಾಮಿ ಅತ್ತಾನಂ, ಯತೋ ಪತ್ತೋಸ್ಮಿ ವಿಞ್ಞುತಂ।

‘‘Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ;

ನಾಭಿಜಾನಾಮಿ ಸಞ್ಚಿಚ್ಚ, ಏಕಪಾಣಮ್ಪಿ ಹಿಂಸಿತಂ।

Nābhijānāmi sañcicca, ekapāṇampi hiṃsitaṃ;

ಏತೇನ ಸಚ್ಚವಜ್ಜೇನ, ಸೋತ್ಥಿಂ ನಾವಾ ನಿವತ್ತತೂ’’ತಿ॥

Etena saccavajjena, sotthiṃ nāvā nivattatū’’ti.

ತತ್ಥ ಯತೋತಿ ಯತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ಅಹಂ ಅತ್ತಾನಂ ಸರಾಮಿ, ಯತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ಚಮ್ಹಿ ವಿಞ್ಞುತಂ ಪತ್ತೋತಿ ಅತ್ಥೋ। ಏಕಪಾಣಮ್ಪಿ ಹಿಂಸಿತನ್ತಿ ಏತ್ಥನ್ತರೇ ಸಞ್ಚಿಚ್ಚ ಏಕಂ ಕುನ್ಥಕಿಪಿಲ್ಲಿಕಪಾಣಮ್ಪಿ ಹಿಂಸಿತಂ ನಾಭಿಜಾನಾಮಿ। ದೇಸನಾಮತ್ತಮೇವೇತಂ, ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಪನ ತಿಣಸಲಾಕಮ್ಪಿ ಉಪಾದಾಯ ಮಯಾ ಪರಸನ್ತಕಂ ನ ಗಹಿತಪುಬ್ಬಂ, ಲೋಭವಸೇನ ಪರದಾರಂ ನ ಓಲೋಕಿತಪುಬ್ಬಂ, ಮುಸಾ ನ ಭಾಸಿತಪುಬ್ಬಾ, ತಿಣಗ್ಗೇನಾಪಿ ಮಜ್ಜಂ ನ ಪಿವಿತಪುಬ್ಬನ್ತಿ ಏವಂ ಪಞ್ಚಸೀಲವಸೇನ ಪನ ಸಚ್ಚಕಿರಿಯಂ ಅಕಾಸಿ, ಕತ್ವಾ ಚ ಪನ ಪುಣ್ಣಪಾತಿಯಾ ಉದಕಂ ನಾವಾಯ ಧುರೇ ಅಭಿಸಿಞ್ಚಿ।

Tattha yatoti yato paṭṭhāya ahaṃ attānaṃ sarāmi, yato paṭṭhāya camhi viññutaṃ pattoti attho. Ekapāṇampi hiṃsitanti etthantare sañcicca ekaṃ kunthakipillikapāṇampi hiṃsitaṃ nābhijānāmi. Desanāmattamevetaṃ, bodhisatto pana tiṇasalākampi upādāya mayā parasantakaṃ na gahitapubbaṃ, lobhavasena paradāraṃ na olokitapubbaṃ, musā na bhāsitapubbā, tiṇaggenāpi majjaṃ na pivitapubbanti evaṃ pañcasīlavasena pana saccakiriyaṃ akāsi, katvā ca pana puṇṇapātiyā udakaṃ nāvāya dhure abhisiñci.

ಚತ್ತಾರೋ ಮಾಸೇ ವಿದೇಸಂ ಪಕ್ಖನ್ದನಾವಾ ನಿವತ್ತಿತ್ವಾ ಇದ್ಧಿಮಾ ವಿಯ ಸಚ್ಚಾನುಭಾವೇನ ಏಕದಿವಸೇನೇವ ಕುರುಕಚ್ಛಪಟ್ಟನಂ ಅಗಮಾಸಿ। ಗನ್ತ್ವಾ ಚ ಪನ ಥಲೇಪಿ ಅಟ್ಠುಸಭಮತ್ತಂ ಠಾನಂ ಪಕ್ಖನ್ದಿತ್ವಾ ನಾವಿಕಸ್ಸ ಘರದ್ವಾರೇಯೇವ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ಮಹಾಸತ್ತೋ ತೇಸಂ ವಾಣಿಜಾನಂ ಸುವಣ್ಣರಜತಮಣಿಪವಾಳಮುತ್ತವಜಿರಾನಿ ಭಾಜೇತ್ವಾ ಅದಾಸಿ। ‘‘ಏತ್ತಕೇಹಿ ವೋ ರತನೇಹಿ ಅಲಂ, ಮಾ ಪುನ ಸಮುದ್ದಂ ಪವಿಸಥಾ’’ತಿ ತೇಸಂ ಓವಾದಂ ದತ್ವಾ ಯಾವಜೀವಂ ದಾನಾದೀನಿ ಪುಞ್ಞಾನಿ ಕತ್ವಾ ದೇವಪುರಂ ಪೂರೇಸಿ।

Cattāro māse videsaṃ pakkhandanāvā nivattitvā iddhimā viya saccānubhāvena ekadivaseneva kurukacchapaṭṭanaṃ agamāsi. Gantvā ca pana thalepi aṭṭhusabhamattaṃ ṭhānaṃ pakkhanditvā nāvikassa gharadvāreyeva aṭṭhāsi. Mahāsatto tesaṃ vāṇijānaṃ suvaṇṇarajatamaṇipavāḷamuttavajirāni bhājetvā adāsi. ‘‘Ettakehi vo ratanehi alaṃ, mā puna samuddaṃ pavisathā’’ti tesaṃ ovādaṃ datvā yāvajīvaṃ dānādīni puññāni katvā devapuraṃ pūresi.

ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ‘‘ಏವಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಪುಬ್ಬೇಪಿ ತಥಾಗತೋ ಮಹಾಪಞ್ಞೋಯೇವಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ – ‘‘ತದಾ ಪರಿಸಾ ಬುದ್ಧಪರಿಸಾ ಅಹೇಸುಂ, ಸುಪ್ಪಾರಕಪಣ್ಡಿತೋ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿ’’ನ್ತಿ।

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, pubbepi tathāgato mahāpaññoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā parisā buddhaparisā ahesuṃ, suppārakapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.

ಸುಪ್ಪಾರಕಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ನವಮಾ।

Suppārakajātakavaṇṇanā navamā.

ಜಾತಕುದ್ದಾನಂ –

Jātakuddānaṃ –

ಮಾತುಪೋಸಕ ಜುಣ್ಹೋ ಚ, ಧಮ್ಮ ಉದಯ ಪಾನೀಯೋ।

Mātuposaka juṇho ca, dhamma udaya pānīyo;

ಯುಧಞ್ಚಯೋ ದಸರಥೋ, ಸಂವರೋ ಚ ಸುಪ್ಪಾರಕೋ।

Yudhañcayo dasaratho, saṃvaro ca suppārako;

ಏಕಾದಸನಿಪಾತಮ್ಹಿ, ಸಙ್ಗೀತಾ ನವ ಜಾತಕಾ॥

Ekādasanipātamhi, saṅgītā nava jātakā.

ಏಕಾದಸಕನಿಪಾತವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।

Ekādasakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā.







Related texts:



ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೪೬೩. ಸುಪ್ಪಾರಕಜಾತಕಂ • 463. Suppārakajātakaṃ


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact