| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಇತಿವುತ್ತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Itivuttaka-aṭṭhakathā |
೮. ಪಟಿಸಲ್ಲಾನಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ
8. Paṭisallānasuttavaṇṇanā
೪೫. ಅಟ್ಠಮೇ ಪಟಿಸಲ್ಲಾನರಾಮಾತಿ ತೇಹಿ ತೇಹಿ ಸತ್ತಸಙ್ಖಾರೇಹಿ ಪಟಿನಿವತ್ತಿತ್ವಾ ಸಲ್ಲಾನಂ ಪಟಿಸಲ್ಲಾನಂ, ಏಕವಿಹಾರೋ ಏಕಮನ್ತಸೇವಿತಾ, ಕಾಯವಿವೇಕೋತಿ ಅತ್ಥೋ। ತಂ ಪಟಿಸಲ್ಲಾನಂ ರಮನ್ತಿ ರೋಚನ್ತೀತಿ ಪಟಿಸಲ್ಲಾನರಾಮಾ। ‘‘ಪಟಿಸಲ್ಲಾನಾರಾಮಾ’’ತಿಪಿ ಪಾಠೋ। ಯಥಾ ವುತ್ತಂ ಪಟಿಸಲ್ಲಾನಂ ಆರಮಿತಬ್ಬತೋ ಆರಾಮೋ ಏತೇಸನ್ತಿ ಪಟಿಸಲ್ಲಾನಾರಾಮಾ। ವಿಹರಥಾತಿ ಏವಂಭೂತಾ ಹುತ್ವಾ ವಿಹರಥಾತಿ ಅತ್ಥೋ। ಪಟಿಸಲ್ಲಾನೇ ರತಾ ನಿರತಾ ಸಮ್ಮುದಿತಾತಿ ಪಟಿಸಲ್ಲಾನರತಾ। ಏತ್ತಾವತಾ ಜಾಗರಿಯಾನುಯೋಗೋ, ತಸ್ಸ ನಿಮಿತ್ತಭೂತಾ ವೂಪಕಟ್ಠಕಾಯತಾ ಚ ದಸ್ಸಿತಾ। ಜಾಗರಿಯಾನುಯೋಗೋ, ಸೀಲಸಂವರೋ, ಇನ್ದ್ರಿಯೇಸು, ಗುತ್ತದ್ವಾರತಾ, ಭೋಜನೇ ಮತ್ತಞ್ಞುತಾ, ಸತಿಸಮ್ಪಜಞ್ಞನ್ತಿ ಇಮೇಹಿ ಧಮ್ಮೇಹಿ ವಿನಾ ನ ವತ್ತತೀತಿ ತೇಪಿ ಇಧ ಅತ್ಥತೋ ವುತ್ತಾ ಏವಾತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಾ।
45. Aṭṭhame paṭisallānarāmāti tehi tehi sattasaṅkhārehi paṭinivattitvā sallānaṃ paṭisallānaṃ, ekavihāro ekamantasevitā, kāyavivekoti attho. Taṃ paṭisallānaṃ ramanti rocantīti paṭisallānarāmā. ‘‘Paṭisallānārāmā’’tipi pāṭho. Yathā vuttaṃ paṭisallānaṃ āramitabbato ārāmo etesanti paṭisallānārāmā. Viharathāti evaṃbhūtā hutvā viharathāti attho. Paṭisallāne ratā niratā sammuditāti paṭisallānaratā. Ettāvatā jāgariyānuyogo, tassa nimittabhūtā vūpakaṭṭhakāyatā ca dassitā. Jāgariyānuyogo, sīlasaṃvaro, indriyesu, guttadvāratā, bhojane mattaññutā, satisampajaññanti imehi dhammehi vinā na vattatīti tepi idha atthato vuttā evāti veditabbā.
ಅಜ್ಝತ್ತಂ ಚೇತೋಸಮಥಮನುಯುತ್ತಾತಿ ಅತ್ತನೋ ಚಿತ್ತಸಮಥೇ ಅನುಯುತ್ತಾ। ಅಜ್ಝತ್ತಂ ಅತ್ತನೋತಿ ಚ ಏತಂ ಏಕತ್ಥಂ, ಬ್ಯಞ್ಜನಮೇವ ನಾನಂ। ಭುಮ್ಮತ್ಥೇ ಚೇತಂ ಸಮಥನ್ತಿ ಅನುಸದ್ದಯೋಗೇನ ಉಪಯೋಗವಚನಂ। ಅನಿರಾಕತಜ್ಝಾನಾತಿ ಬಹಿ ಅನೀಹತಜ್ಝಾನಾ ಅವಿನಾಸಿತಜ್ಝಾನಾ ವಾ। ನೀಹರಣಂ ವಿನಾಸೋ ವಾತಿ ಇದಂ ನಿರಾಕತಂ ನಾಮ ‘‘ಥಮ್ಭಂ ನಿರಂಕತ್ವಾ ನಿವಾತವುತ್ತೀ’’ತಿಆದೀಸು (ಸು॰ ನಿ॰ ೩೨೮) ವಿಯ। ವಿಪಸ್ಸನಾಯ ಸಮನ್ನಾಗತಾತಿ ಸತ್ತವಿಧಾಯ ಅನುಪಸ್ಸನಾಯ ಯುತ್ತಾ। ಸತ್ತವಿಧಾ ಅನುಪಸ್ಸನಾ ನಾಮ ಅನಿಚ್ಚಾನುಪಸ್ಸನಾ, ದುಕ್ಖಾನುಪಸ್ಸನಾ, ಅನತ್ತಾನುಪಸ್ಸನಾ, ನಿಬ್ಬಿದಾನುಪಸ್ಸನಾ, ವಿರಾಗಾನುಪಸ್ಸನಾ, ನಿರೋಧಾನುಪಸ್ಸನಾ, ಪಟಿನಿಸ್ಸಗ್ಗಾನುಪಸ್ಸನಾ ಚ, ತಾ ವಿಸುದ್ಧಿಮಗ್ಗೇ ವಿತ್ಥಾರಿತಾವ।
Ajjhattaṃ cetosamathamanuyuttāti attano cittasamathe anuyuttā. Ajjhattaṃ attanoti ca etaṃ ekatthaṃ, byañjanameva nānaṃ. Bhummatthe cetaṃ samathanti anusaddayogena upayogavacanaṃ. Anirākatajjhānāti bahi anīhatajjhānā avināsitajjhānā vā. Nīharaṇaṃ vināso vāti idaṃ nirākataṃ nāma ‘‘thambhaṃ niraṃkatvā nivātavuttī’’tiādīsu (su. ni. 328) viya. Vipassanāya samannāgatāti sattavidhāya anupassanāya yuttā. Sattavidhā anupassanā nāma aniccānupassanā, dukkhānupassanā, anattānupassanā, nibbidānupassanā, virāgānupassanā, nirodhānupassanā, paṭinissaggānupassanā ca, tā visuddhimagge vitthāritāva.
ಬ್ರೂಹೇತಾರೋ ಸುಞ್ಞಾಗಾರಾನನ್ತಿ ವಡ್ಢೇತಾರೋ ಸುಞ್ಞಾಗಾರಾನಂ। ಏತ್ಥ ಚ ‘‘ಸುಞ್ಞಾಗಾರಾನ’’ನ್ತಿ ಯಂಕಿಞ್ಚಿ ವಿವಿತ್ತಂ ಭಾವನಾನುಯೋಗಸ್ಸ ಅನುಚ್ಛವಿಕಟ್ಠಾನಂ। ಸಮಥವಿಪಸ್ಸನಾವಸೇನ ಕಮ್ಮಟ್ಠಾನಂ ಗಹೇತ್ವಾ ರತ್ತಿನ್ದಿವಂ ಸುಞ್ಞಾಗಾರಂ ಪವಿಸಿತ್ವಾ ಭಾವನಾನುಯೋಗವಸೇನ ನಿಸೀದಮಾನಾ ಭಿಕ್ಖೂ ‘‘ಬ್ರೂಹೇತಾರೋ ಸುಞ್ಞಾಗಾರಾನ’’ನ್ತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಾ। ಏಕಭೂಮಿಕಾದಿಪಾಸಾದೇಪಿ ಪನ ವಾಸಂ ಕುರುಮಾನಾ ಝಾಯಿನೋ ಸುಞ್ಞಾಗಾರಾನಂ ಬ್ರೂಹೇತಾರೋತ್ವೇವ ವೇದಿತಬ್ಬಾ।
Brūhetāro suññāgārānanti vaḍḍhetāro suññāgārānaṃ. Ettha ca ‘‘suññāgārāna’’nti yaṃkiñci vivittaṃ bhāvanānuyogassa anucchavikaṭṭhānaṃ. Samathavipassanāvasena kammaṭṭhānaṃ gahetvā rattindivaṃ suññāgāraṃ pavisitvā bhāvanānuyogavasena nisīdamānā bhikkhū ‘‘brūhetāro suññāgārāna’’nti veditabbā. Ekabhūmikādipāsādepi pana vāsaṃ kurumānā jhāyino suññāgārānaṃ brūhetārotveva veditabbā.
ಏತ್ಥ ಚ ಯಾ ‘‘ಪಟಿಸಲ್ಲಾನರಾಮಾ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ವಿಹರಥ ಪಟಿಸಲ್ಲಾನರತಾ’’ತಿ ವೂಪಕಟ್ಠಕಾಯತಾ ವಿಹಿತಾ, ಸಾ ಪರಿಸುದ್ಧಸೀಲಸ್ಸ, ನ ಅಸೀಲಸ್ಸ ಅವಿಸುದ್ಧಸೀಲಸ್ಸ ವಾ ತಸ್ಸ ರೂಪಾರಮ್ಮಣಾದಿತೋ ಚಿತ್ತವಿನಿವತ್ತನಸ್ಸೇವ ಅಭಾವತೋತಿ ಅತ್ಥತೋ ಸೀಲವಿಸುದ್ಧಿ ದಸ್ಸಿತಾತಿ ವುತ್ತೋವಾಯಮತ್ಥೋ। ‘‘ಅಜ್ಝತ್ತಂ ಚೇತೋಸಮಥಮನುಯುತ್ತಾ ಅನಿರಾಕತಜ್ಝಾನಾ’’ತಿ ಪದದ್ವಯೇನ ಸಮಾಧಿಭಾವನಾ, ‘‘ವಿಪಸ್ಸನಾಯ ಸಮನ್ನಾಗತಾ’’ತಿ ಇಮಿನಾ ಪಞ್ಞಾಭಾವನಾ ವಿಹಿತಾತಿ ಲೋಕಿಯಾ ತಿಸ್ಸೋ ಸಿಕ್ಖಾ ದಸ್ಸಿತಾ।
Ettha ca yā ‘‘paṭisallānarāmā, bhikkhave, viharatha paṭisallānaratā’’ti vūpakaṭṭhakāyatā vihitā, sā parisuddhasīlassa, na asīlassa avisuddhasīlassa vā tassa rūpārammaṇādito cittavinivattanasseva abhāvatoti atthato sīlavisuddhi dassitāti vuttovāyamattho. ‘‘Ajjhattaṃ cetosamathamanuyuttā anirākatajjhānā’’ti padadvayena samādhibhāvanā, ‘‘vipassanāya samannāgatā’’ti iminā paññābhāvanā vihitāti lokiyā tisso sikkhā dassitā.
ಇದಾನಿ ತಾಸು ಪತಿಟ್ಠಿತಸ್ಸ ಅವಸ್ಸಂಭಾವಿಫಲಂ ದಸ್ಸೇತುಂ ‘‘ಪಟಿಸಲ್ಲಾನರಾಮಾನ’’ನ್ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ। ತತ್ಥ ಬ್ರೂಹೇತಾನನ್ತಿ ವಡ್ಢೇತಾನಂ। ದ್ವಿನ್ನಂ ಫಲಾನನ್ತಿ ತತಿಯಚತುತ್ಥಫಲಾನಂ। ಪಾಟಿಕಙ್ಖನ್ತಿ ಇಚ್ಛಿತಬ್ಬಂ ಅವಸ್ಸಂಭಾವೀ। ಅಞ್ಞಾತಿ ಅರಹತ್ತಂ। ತಞ್ಹಿ ಹೇಟ್ಠಿಮಮಗ್ಗಞಾಣೇಹಿ ಞಾತಮರಿಯಾದಂ ಅನತಿಕ್ಕಮಿತ್ವಾ ಜಾನನತೋ ಪರಿಪುಣ್ಣಜಾನನತ್ತಾ ಉಪರಿ ಜಾನನಕಿಚ್ಚಾಭಾವತೋ ಚ ‘‘ಅಞ್ಞಾ’’ತಿ ವುಚ್ಚತಿ। ಸತಿ ವಾ ಉಪಾದಿಸೇಸೇತಿ ಸತಿ ವಾ ಕಿಲೇಸೂಪಾದಿಸೇಸೇ, ಪಹಾತುಂ ಅಸಕ್ಕುಣೇಯ್ಯೇ ಸತಿ। ಞಾಣೇ ಹಿ ಅಪರಿಪಕ್ಕೇ ಯೇ ತೇನ ಪರಿಪಕ್ಕೇನ ಪಹಾತಬ್ಬಕಿಲೇಸಾ, ತೇ ನ ಪಹೀಯನ್ತಿ। ತಂ ಸನ್ಧಾಯಾಹ ‘‘ಸತಿ ವಾ ಉಪಾದಿಸೇಸೇ’’ತಿ। ಸತಿ ಚ ಕಿಲೇಸೇ ಖನ್ಧಾಭಿಸಙ್ಖಾರಾ ತಿಟ್ಠನ್ತಿ ಏವ। ಇತಿ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಸುತ್ತೇ ಅನಾಗಾಮಿಫಲಂ ಅರಹತ್ತನ್ತಿ ದ್ವೇ ಧಮ್ಮಾ ದಸ್ಸಿತಾ। ಯಥಾ ಚೇತ್ಥ, ಏವಂ ಇತೋ ಪರೇಸು ದ್ವೀಸು ಸುತ್ತೇಸು।
Idāni tāsu patiṭṭhitassa avassaṃbhāviphalaṃ dassetuṃ ‘‘paṭisallānarāmāna’’ntiādi vuttaṃ. Tattha brūhetānanti vaḍḍhetānaṃ. Dvinnaṃ phalānanti tatiyacatutthaphalānaṃ. Pāṭikaṅkhanti icchitabbaṃ avassaṃbhāvī. Aññāti arahattaṃ. Tañhi heṭṭhimamaggañāṇehi ñātamariyādaṃ anatikkamitvā jānanato paripuṇṇajānanattā upari jānanakiccābhāvato ca ‘‘aññā’’ti vuccati. Sati vā upādiseseti sati vā kilesūpādisese, pahātuṃ asakkuṇeyye sati. Ñāṇe hi aparipakke ye tena paripakkena pahātabbakilesā, te na pahīyanti. Taṃ sandhāyāha ‘‘sati vā upādisese’’ti. Sati ca kilese khandhābhisaṅkhārā tiṭṭhanti eva. Iti imasmiṃ sutte anāgāmiphalaṃ arahattanti dve dhammā dassitā. Yathā cettha, evaṃ ito paresu dvīsu suttesu.
ಗಾಥಾಸು ಯೇ ಸನ್ತಚಿತ್ತಾತಿ ಯೇ ಯೋಗಾವಚರಾ ತದಙ್ಗವಸೇನ ವಿಕ್ಖಮ್ಭನವಸೇವ ಚ ಸಮಿತಕಿಲೇಸತಾಯ ಸನ್ತಚಿತ್ತಾ। ನೇಪಕ್ಕಂ ವುಚ್ಚತಿ ಪಞ್ಞಾ, ತಾಯ ಸಮನ್ನಾಗತತ್ತಾ ನಿಪಕಾ। ಇಮಿನಾ ತೇಸಂ ಕಮ್ಮಟ್ಠಾನಪರಿಹರಣಞಾಣಂ ದಸ್ಸೇತಿ। ಸತಿಮನ್ತೋ ಚ ಝಾಯಿನೋತಿ ಠಾನನಿಸಜ್ಜಾದೀಸು ಕಮ್ಮಟ್ಠಾನಾವಿಜಹನಹೇತುಭೂತಾಯ ಸತಿಯಾ ಸತಿಮನ್ತೋ, ಆರಮ್ಮಣೂಪನಿಜ್ಝಾನಲಕ್ಖಣೇನ ಝಾನೇನ ಝಾಯಿನೋ। ಸಮ್ಮಾ ಧಮ್ಮಂ ವಿಪಸ್ಸನ್ತಿ, ಕಾಮೇಸು ಅನಪೇಕ್ಖಿನೋತಿ ಪುಬ್ಬೇಯೇವ ‘‘ಅಟ್ಠಿಕಙ್ಕಲೂಪಮಾ ಕಾಮಾ’’ತಿಆದಿನಾ (ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೨೩೪; ಪಾಚಿ॰ ೪೧೭) ವತ್ಥುಕಾಮೇಸು ಕಿಲೇಸಕಾಮೇಸು ಚ ಆದೀನವಪಚ್ಚವೇಕ್ಖಣೇನ ಅನಪೇಕ್ಖಿನೋ ಅನತ್ಥಿಕಾ ತೇ ಪಹಾಯ ಅಧಿಗತಂ ಉಪಚಾರಸಮಾಧಿಂ ಅಪ್ಪನಾಸಮಾಧಿಂ ವಾ ಪಾದಕಂ ಕತ್ವಾ ನಾಮರೂಪಂ ತಸ್ಸ ಪಚ್ಚಯೇ ಚ ಪರಿಗ್ಗಹೇತ್ವಾ ಕಲಾಪಸಮ್ಮಸನಾದಿಕ್ಕಮೇನ ಸಮ್ಮಾ ಅವಿಪರೀತಂ ಪಞ್ಚಕ್ಖನ್ಧಧಮ್ಮಂ ಅನಿಚ್ಚಾದಿತೋ ವಿಪಸ್ಸನ್ತಿ।
Gāthāsu ye santacittāti ye yogāvacarā tadaṅgavasena vikkhambhanavaseva ca samitakilesatāya santacittā. Nepakkaṃ vuccati paññā, tāya samannāgatattā nipakā. Iminā tesaṃ kammaṭṭhānapariharaṇañāṇaṃ dasseti. Satimantoca jhāyinoti ṭhānanisajjādīsu kammaṭṭhānāvijahanahetubhūtāya satiyā satimanto, ārammaṇūpanijjhānalakkhaṇena jhānena jhāyino. Sammā dhammaṃ vipassanti, kāmesu anapekkhinoti pubbeyeva ‘‘aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā’’tiādinā (ma. ni. 1.234; pāci. 417) vatthukāmesu kilesakāmesu ca ādīnavapaccavekkhaṇena anapekkhino anatthikā te pahāya adhigataṃ upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ vā pādakaṃ katvā nāmarūpaṃ tassa paccaye ca pariggahetvā kalāpasammasanādikkamena sammā aviparītaṃ pañcakkhandhadhammaṃ aniccādito vipassanti.
ಅಪ್ಪಮಾದರತಾತಿ ವುತ್ತಪ್ಪಕಾರಾಯ ಸಮಥವಿಪಸ್ಸನಾಭಾವನಾಯ ಅಪ್ಪಮಜ್ಜನೇ ರತಾ ಅಭಿರತಾ ತತ್ಥ ಅಪ್ಪಮಾದೇನೇವ ರತ್ತಿನ್ದಿವಂ ವೀತಿನಾಮೇನ್ತಾ। ಸನ್ತಾತಿ ಸಮಾನಾ। ‘‘ಸತ್ತಾ’’ತಿಪಿ ಪಾಠೋ, ಪುಗ್ಗಲಾತಿ ಅತ್ಥೋ। ಪಮಾದೇ ಭಯದಸ್ಸಿನೋತಿ ನಿರಯೂಪಪತ್ತಿಆದಿಕಂ ಪಮಾದೇ ಭಯಂ ಪಸ್ಸನ್ತಾ। ಅಭಬ್ಬಾ ಪರಿಹಾನಾಯಾತಿ ತೇ ಏವರೂಪಾ ಸಮಥವಿಪಸ್ಸನಾಧಮ್ಮೇಹಿ ಮಗ್ಗಫಲೇಹಿ ವಾ ಪರಿಹಾನಾಯ ಅಭಬ್ಬಾ। ಸಮಥವಿಪಸ್ಸನಾತೋ ಹಿ ಸಮ್ಪತ್ತತೋ ನ ಪರಿಹಾಯನ್ತಿ, ಇತರಾನಿ ಚ ಅಪ್ಪತ್ತಾನಿ ಪಾಪುಣನ್ತಿ। ನಿಬ್ಬಾನಸ್ಸೇವ ಸನ್ತಿಕೇತಿ ನಿಬ್ಬಾನಸ್ಸ ಚ ಅನುಪಾದಾಪರಿನಿಬ್ಬಾನಸ್ಸ ಚ ಸನ್ತಿಕೇ ಏವ, ನ ಚಿರಸ್ಸೇವ ನಂ ಅಧಿಗಮಿಸ್ಸನ್ತೀತಿ।
Appamādaratāti vuttappakārāya samathavipassanābhāvanāya appamajjane ratā abhiratā tattha appamādeneva rattindivaṃ vītināmentā. Santāti samānā. ‘‘Sattā’’tipi pāṭho, puggalāti attho. Pamāde bhayadassinoti nirayūpapattiādikaṃ pamāde bhayaṃ passantā. Abhabbā parihānāyāti te evarūpā samathavipassanādhammehi maggaphalehi vā parihānāya abhabbā. Samathavipassanāto hi sampattato na parihāyanti, itarāni ca appattāni pāpuṇanti. Nibbānasseva santiketi nibbānassa ca anupādāparinibbānassa ca santike eva, na cirasseva naṃ adhigamissantīti.
ಅಟ್ಠಮಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Aṭṭhamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಇತಿವುತ್ತಕಪಾಳಿ • Itivuttakapāḷi / ೮. ಪಟಿಸಲ್ಲಾನಸುತ್ತಂ • 8. Paṭisallānasuttaṃ
