Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā

[೪೨೯] ೩. ಮಹಾಸುವಜಾತಕವಣ್ಣನಾ

[429] 3. Mahāsuvajātakavaṇṇanā

ದುಮೋ ಯದಾ ಹೋತೀತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ಅಞ್ಞತರಂ ಭಿಕ್ಖುಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ಸೋ ಕಿರ ಸತ್ಥು ಸನ್ತಿಕೇ ಕಮ್ಮಟ್ಠಾನಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಕೋಸಲಜನಪದೇ ಅಞ್ಞತರಂ ಪಚ್ಚನ್ತಗಾಮಂ ಉಪನಿಸ್ಸಾಯ ಅರಞ್ಞೇ ವಿಹಾಸಿ। ಮನುಸ್ಸಾ ತಸ್ಸ ರತ್ತಿಟ್ಠಾನದಿವಾಟ್ಠಾನಾನಿ ಸಮ್ಪಾದೇತ್ವಾ ಗಮನಾಗಮನಸಮ್ಪನ್ನೇ ಠಾನೇ ಸೇನಾಸನಂ ಕತ್ವಾ ಸಕ್ಕಚ್ಚಂ ಉಪಟ್ಠಹಿಂಸು। ತಸ್ಸ ವಸ್ಸೂಪಗತಸ್ಸ ಪಠಮಮಾಸೇಯೇವ ಸೋ ಗಾಮೋ ಝಾಯಿ, ಮನುಸ್ಸಾನಂ ಬೀಜಮತ್ತಮ್ಪಿ ಅವಸಿಟ್ಠಂ ನಾಹೋಸಿ। ತೇ ತಸ್ಸ ಪಣೀತಂ ಪಿಣ್ಡಪಾತಂ ದಾತುಂ ನಾಸಕ್ಖಿಂಸು। ಸೋ ಸಪ್ಪಾಯಸೇನಾಸನೇಪಿ ಪಿಣ್ಡಪಾತೇನ ಕಿಲಮನ್ತೋ ಮಗ್ಗಂ ವಾ ಫಲಂ ವಾ ನಿಬ್ಬತ್ತೇತುಂ ನಾಸಕ್ಖಿ। ಅಥ ನಂ ತೇಮಾಸಚ್ಚಯೇನ ಸತ್ಥಾರಂ ವನ್ದಿತುಂ ಆಗತಂ ಸತ್ಥಾ ಪಟಿಸನ್ಥಾರಂ ಕತ್ವಾ ‘‘ಕಚ್ಚಿ ಭಿಕ್ಖು ಪಿಣ್ಡಪಾತೇನ ನ ಕಿಲಮನ್ತೋಸಿ, ಸೇನಾಸನಸಪ್ಪಾಯಞ್ಚ ಅಹೋಸೀ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿ। ಸೋ ತಮತ್ಥಂ ಆರೋಚೇಸಿ। ಸತ್ಥಾ ‘‘ತಸ್ಸ ಸೇನಾಸನಂ ಸಪ್ಪಾಯ’’ನ್ತಿ ಞತ್ವಾ ‘‘ಭಿಕ್ಖು ಸಮಣೇನ ನಾಮ ಸೇನಾಸನಸಪ್ಪಾಯೇ ಸತಿ ಲೋಲುಪ್ಪಚಾರಂ ಪಹಾಯ ಕಿಞ್ಚಿದೇವ ಯಥಾಲದ್ಧಂ ಪರಿಭುಞ್ಜಿತ್ವಾ ಸನ್ತುಟ್ಠೇನ ಸಮಣಧಮ್ಮಂ ಕಾತುಂ ವಟ್ಟತಿ। ಪೋರಾಣಕಪಣ್ಡಿತಾ ತಿರಚ್ಛಾನಯೋನಿಯಂ ನಿಬ್ಬತ್ತಿತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ನಿವಾಸಸುಕ್ಖರುಕ್ಖೇ ಚುಣ್ಣಂ ಖಾದನ್ತಾಪಿ ಲೋಲುಪ್ಪಚಾರಂ ಪಹಾಯ ಸನ್ತುಟ್ಠಾ ಮಿತ್ತಧಮ್ಮಂ ಅಭಿನ್ದಿತ್ವಾ ಅಞ್ಞತ್ಥ ನ ಗಮಿಂಸು, ತ್ವಂ ಪನ ಕಸ್ಮಾ ‘ಪಿಣ್ಡಪಾತೋ ಪರಿತ್ತೋ ಲೂಖೋ’ತಿ ಸಪ್ಪಾಯಸೇನಾಸನಂ ಪರಿಚ್ಚಜೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ತೇನ ಯಾಚಿತೋ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।

Dumoyadā hotīti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā kosalajanapade aññataraṃ paccantagāmaṃ upanissāya araññe vihāsi. Manussā tassa rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni sampādetvā gamanāgamanasampanne ṭhāne senāsanaṃ katvā sakkaccaṃ upaṭṭhahiṃsu. Tassa vassūpagatassa paṭhamamāseyeva so gāmo jhāyi, manussānaṃ bījamattampi avasiṭṭhaṃ nāhosi. Te tassa paṇītaṃ piṇḍapātaṃ dātuṃ nāsakkhiṃsu. So sappāyasenāsanepi piṇḍapātena kilamanto maggaṃ vā phalaṃ vā nibbattetuṃ nāsakkhi. Atha naṃ temāsaccayena satthāraṃ vandituṃ āgataṃ satthā paṭisanthāraṃ katvā ‘‘kacci bhikkhu piṇḍapātena na kilamantosi, senāsanasappāyañca ahosī’’ti pucchi. So tamatthaṃ ārocesi. Satthā ‘‘tassa senāsanaṃ sappāya’’nti ñatvā ‘‘bhikkhu samaṇena nāma senāsanasappāye sati loluppacāraṃ pahāya kiñcideva yathāladdhaṃ paribhuñjitvā santuṭṭhena samaṇadhammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Porāṇakapaṇḍitā tiracchānayoniyaṃ nibbattitvā attano nivāsasukkharukkhe cuṇṇaṃ khādantāpi loluppacāraṃ pahāya santuṭṭhā mittadhammaṃ abhinditvā aññattha na gamiṃsu, tvaṃ pana kasmā ‘piṇḍapāto paritto lūkho’ti sappāyasenāsanaṃ pariccajī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.

ಅತೀತೇ ಹಿಮವನ್ತೇ ಗಙ್ಗಾತೀರೇ ಏಕಸ್ಮಿಂ ಉದುಮ್ಬರವನೇ ಅನೇಕಸತಸಹಸ್ಸಾ ಸುಕಾ ವಸಿಂಸು। ತತ್ರ ಏಕೋ ಸುವರಾಜಾ ಅತ್ತನೋ ನಿವಾಸರುಕ್ಖಸ್ಸ ಫಲೇಸು ಖೀಣೇಸು ಯದೇವ ಅವಸಿಟ್ಠಂ ಹೋತಿ ಅಙ್ಕುರೋ ವಾ ಪತ್ತಂ ವಾ ತಚೋ ವಾ ಪಪಟಿಕಾ ವಾ, ತಂ ಖಾದಿತ್ವಾ ಗಙ್ಗಾಯ ಪಾನೀಯಂ ಪಿವಿತ್ವಾ ಪರಮಪ್ಪಿಚ್ಛಸನ್ತುಟ್ಠೋ ಹುತ್ವಾ ಅಞ್ಞತ್ಥ ನ ಗಚ್ಛತಿ। ತಸ್ಸ ಅಪ್ಪಿಚ್ಛಸನ್ತುಟ್ಠಭಾವಗುಣೇನ ಸಕ್ಕಸ್ಸ ಭವನಂ ಕಮ್ಪಿ। ಸಕ್ಕೋ ಆವಜ್ಜಮಾನೋ ತಂ ದಿಸ್ವಾ ತಸ್ಸ ವೀಮಂಸನತ್ಥಂ ಅತ್ತನೋ ಆನುಭಾವೇನ ತಂ ರುಕ್ಖಂ ಸುಕ್ಖಾಪೇಸಿ। ರುಕ್ಖೋ ಖಾಣುಕಮತ್ತೋ ಹುತ್ವಾ ಛಿದ್ದಾವಛಿದ್ದೋ ವಾತೇ ಪಹರನ್ತೇ ಆಕೋಟಿಯಮಾನೋ ವಿಯ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ತಸ್ಸ ಛಿದ್ದೇಹಿ ಚುಣ್ಣಾನಿ ನಿಕ್ಖಮನ್ತಿ। ಸುವರಾಜಾ ತಾನಿ ಚುಣ್ಣಾನಿ ಖಾದಿತ್ವಾ ಗಙ್ಗಾಯ ಪಾನೀಯಂ ಪಿವಿತ್ವಾ ಅಞ್ಞತ್ಥ ಅಗನ್ತ್ವಾ ವಾತಾತಪಂ ಅಗಣೇತ್ವಾ ಉದುಮ್ಬರಖಾಣುಕೇ ನಿಸೀದಿ। ಸಕ್ಕೋ ತಸ್ಸ ಪರಮಪ್ಪಿಚ್ಛಭಾವಂ ಞತ್ವಾ ‘‘ಮಿತ್ತಧಮ್ಮಗುಣಂ ಕಥಾಪೇತ್ವಾ ವರಮಸ್ಸ ದತ್ವಾ ಉದುಮ್ಬರಂ ಅಮತಫಲಂ ಕರಿತ್ವಾ ಆಗಮಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಏಕೋ ಹಂಸರಾಜಾ ಹುತ್ವಾ ಸುಜಂ ಅಸುರಕಞ್ಞಂ ಪುರತೋ ಕತ್ವಾ ತಂ ಉದುಮ್ಬರವನಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಅವಿದೂರೇ ಏಕರುಕ್ಖಸ್ಸ ಸಾಖಾಯ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ತೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಕಥಂ ಸಮುಟ್ಠಾಪೇನ್ತೋ ಪಠಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Atīte himavante gaṅgātīre ekasmiṃ udumbaravane anekasatasahassā sukā vasiṃsu. Tatra eko suvarājā attano nivāsarukkhassa phalesu khīṇesu yadeva avasiṭṭhaṃ hoti aṅkuro vā pattaṃ vā taco vā papaṭikā vā, taṃ khāditvā gaṅgāya pānīyaṃ pivitvā paramappicchasantuṭṭho hutvā aññattha na gacchati. Tassa appicchasantuṭṭhabhāvaguṇena sakkassa bhavanaṃ kampi. Sakko āvajjamāno taṃ disvā tassa vīmaṃsanatthaṃ attano ānubhāvena taṃ rukkhaṃ sukkhāpesi. Rukkho khāṇukamatto hutvā chiddāvachiddo vāte paharante ākoṭiyamāno viya aṭṭhāsi. Tassa chiddehi cuṇṇāni nikkhamanti. Suvarājā tāni cuṇṇāni khāditvā gaṅgāya pānīyaṃ pivitvā aññattha agantvā vātātapaṃ agaṇetvā udumbarakhāṇuke nisīdi. Sakko tassa paramappicchabhāvaṃ ñatvā ‘‘mittadhammaguṇaṃ kathāpetvā varamassa datvā udumbaraṃ amataphalaṃ karitvā āgamissāmī’’ti eko haṃsarājā hutvā sujaṃ asurakaññaṃ purato katvā taṃ udumbaravanaṃ gantvā avidūre ekarukkhassa sākhāya nisīditvā tena saddhiṃ kathaṃ samuṭṭhāpento paṭhamaṃ gāthamāha –

೨೦.

20.

‘‘ದುಮೋ ಯದಾ ಹೋತಿ ಫಲೂಪಪನ್ನೋ, ಭುಞ್ಜನ್ತಿ ನಂ ವಿಹಙ್ಗಮಾ ಸಮ್ಪತನ್ತಾ।

‘‘Dumo yadā hoti phalūpapanno, bhuñjanti naṃ vihaṅgamā sampatantā;

ಖೀಣನ್ತಿ ಞತ್ವಾನ ದುಮಂ ಫಲಚ್ಚಯೇ, ದಿಸೋದಿಸಂ ಯನ್ತಿ ತತೋ ವಿಹಙ್ಗಮಾ’’ತಿ॥

Khīṇanti ñatvāna dumaṃ phalaccaye, disodisaṃ yanti tato vihaṅgamā’’ti.

ತಸ್ಸತ್ಥೋ – ಸುವರಾಜ, ರುಕ್ಖೋ ನಾಮ ಯದಾ ಫಲಸಮ್ಪನ್ನೋ ಹೋತಿ, ತದಾ ತಂ ಸಾಖತೋ ಸಾಖಂ ಸಮ್ಪತನ್ತಾವ ವಿಹಙ್ಗಮಾ ಭುಞ್ಜನ್ತಿ, ತಂ ಪನ ಖೀಣಂ ಞತ್ವಾ ಫಲಾನಂ ಅಚ್ಚಯೇನ ತತೋ ರುಕ್ಖತೋ ದಿಸೋದಿಸಂ ವಿಹಙ್ಗಮಾ ಗಚ್ಛನ್ತೀತಿ।

Tassattho – suvarāja, rukkho nāma yadā phalasampanno hoti, tadā taṃ sākhato sākhaṃ sampatantāva vihaṅgamā bhuñjanti, taṃ pana khīṇaṃ ñatvā phalānaṃ accayena tato rukkhato disodisaṃ vihaṅgamā gacchantīti.

ಏವಞ್ಚ ಪನ ವತ್ವಾ ತತೋ ನಂ ಉಯ್ಯೋಜೇತುಂ ದುತಿಯಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Evañca pana vatvā tato naṃ uyyojetuṃ dutiyaṃ gāthamāha –

೨೧.

21.

‘‘ಚರ ಚಾರಿಕಂ ಲೋಹಿತತುಣ್ಡ ಮಾ ಮರಿ, ಕಿಂ ತ್ವಂ ಸುವ ಸುಕ್ಖದುಮಮ್ಹಿ ಝಾಯಸಿ।

‘‘Cara cārikaṃ lohitatuṇḍa mā mari, kiṃ tvaṃ suva sukkhadumamhi jhāyasi;

ತದಿಙ್ಘ ಮಂ ಬ್ರೂಹಿ ವಸನ್ತಸನ್ನಿಭ, ಕಸ್ಮಾ ಸುವ ಸುಕ್ಖದುಮಂ ನ ರಿಞ್ಚಸೀ’’ತಿ॥

Tadiṅgha maṃ brūhi vasantasannibha, kasmā suva sukkhadumaṃ na riñcasī’’ti.

ತತ್ಥ ಝಾಯಸೀತಿ ಕಿಂಕಾರಣಾ ಸುಕ್ಖಖಾಣುಮತ್ಥಕೇ ಝಾಯನ್ತೋ ಪಜ್ಝಾಯನ್ತೋ ತಿಟ್ಠಸಿ। ಇಙ್ಘಾತಿ ಚೋದನತ್ಥೇ ನಿಪಾತೋ। ವಸನ್ತಸನ್ನಿಭಾತಿ ವಸನ್ತಕಾಲೇ ವನಸಣ್ಡೋ ಸುವಗಣಸಮೋಕಿಣ್ಣೋ ವಿಯ ನೀಲೋಭಾಸೋ ಹೋತಿ, ತೇನ ತಂ ‘‘ವಸನ್ತಸನ್ನಿಭಾ’’ತಿ ಆಲಪತಿ। ನ ರಿಞ್ಚಸೀತಿ ನ ಛಡ್ಡೇಸಿ।

Tattha jhāyasīti kiṃkāraṇā sukkhakhāṇumatthake jhāyanto pajjhāyanto tiṭṭhasi. Iṅghāti codanatthe nipāto. Vasantasannibhāti vasantakāle vanasaṇḍo suvagaṇasamokiṇṇo viya nīlobhāso hoti, tena taṃ ‘‘vasantasannibhā’’ti ālapati. Na riñcasīti na chaḍḍesi.

ಅಥ ನಂ ಸುವರಾಜಾ ‘‘ಅಹಂ ಹಂಸ ಅತ್ತನೋ ಕತಞ್ಞುಕತವೇದಿತಾಯ ಇಮಂ ರುಕ್ಖಂ ನ ಜಹಾಮೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ದ್ವೇ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –

Atha naṃ suvarājā ‘‘ahaṃ haṃsa attano kataññukataveditāya imaṃ rukkhaṃ na jahāmī’’ti vatvā dve gāthā abhāsi –

೨೨.

22.

‘‘ಯೇ ವೇ ಸಖೀನಂ ಸಖಾರೋ ಭವನ್ತಿ, ಪಾಣಚ್ಚಯೇ ದುಕ್ಖಸುಖೇಸು ಹಂಸ।

‘‘Ye ve sakhīnaṃ sakhāro bhavanti, pāṇaccaye dukkhasukhesu haṃsa;

ಖೀಣಂ ಅಖೀಣಮ್ಪಿ ನ ತಂ ಜಹನ್ತಿ, ಸನ್ತೋ ಸತಂ ಧಮ್ಮಮನುಸ್ಸರನ್ತಾ॥

Khīṇaṃ akhīṇampi na taṃ jahanti, santo sataṃ dhammamanussarantā.

೨೩.

23.

‘‘ಸೋಹಂ ಸತಂ ಅಞ್ಞತರೋಸ್ಮಿ ಹಂಸ, ಞಾತೀ ಚ ಮೇ ಹೋತಿ ಸಖಾ ಚ ರುಕ್ಖೋ।

‘‘Sohaṃ sataṃ aññatarosmi haṃsa, ñātī ca me hoti sakhā ca rukkho;

ತಂ ನುಸ್ಸಹೇ ಜೀವಿಕತ್ಥೋ ಪಹಾತುಂ, ಖೀಣನ್ತಿ ಞತ್ವಾನ ನ ಹೇಸ ಧಮ್ಮೋ’’ತಿ॥

Taṃ nussahe jīvikattho pahātuṃ, khīṇanti ñatvāna na hesa dhammo’’ti.

ತತ್ಥ ಯೇ ವೇ ಸಖೀನಂ ಸಖಾರೋ ಭವನ್ತೀತಿ ಯೇ ಸಹಾಯಾನಂ ಸಹಾಯಾ ಹೋನ್ತಿ। ಖೀಣಂ ಅಖೀಣಮ್ಪೀತಿ ಪಣ್ಡಿತಾ ನಾಮ ಅತ್ತನೋ ಸಹಾಯಂ ಭೋಗಪರಿಕ್ಖಯೇನ ಖೀಣಮ್ಪಿ ಅಖೀಣಮ್ಪಿ ನ ಜಹನ್ತಿ। ಸತಂ ಧಮ್ಮಮನುಸ್ಸರನ್ತಾತಿ ಪಣ್ಡಿತಾನಂ ಪವೇಣಿಂ ಅನುಸ್ಸರಮಾನಾ। ಞಾತೀ ಚ ಮೇತಿ ಹಂಸರಾಜ, ಅಯಂ ರುಕ್ಖೋ ಸಮ್ಪಿಯಾಯನತ್ಥೇನ ಮಯ್ಹಂ ಞಾತಿ ಚ ಸಮಾಚಿಣ್ಣಚರಣತಾಯ ಸಖಾ ಚ। ಜೀವಿಕತ್ಥೋತಿ ತಮಹಂ ಜೀವಿಕಾಯ ಅತ್ಥಿಕೋ ಹುತ್ವಾ ಪಹಾತುಂ ನ ಸಕ್ಕೋಮಿ।

Tattha ye ve sakhīnaṃ sakhāro bhavantīti ye sahāyānaṃ sahāyā honti. Khīṇaṃ akhīṇampīti paṇḍitā nāma attano sahāyaṃ bhogaparikkhayena khīṇampi akhīṇampi na jahanti. Sataṃ dhammamanussarantāti paṇḍitānaṃ paveṇiṃ anussaramānā. Ñātī ca meti haṃsarāja, ayaṃ rukkho sampiyāyanatthena mayhaṃ ñāti ca samāciṇṇacaraṇatāya sakhā ca. Jīvikatthoti tamahaṃ jīvikāya atthiko hutvā pahātuṃ na sakkomi.

ಸಕ್ಕೋ ತಸ್ಸ ವಚನಂ ಸುತ್ವಾ ತುಟ್ಠೋ ಪಸಂಸಿತ್ವಾ ವರಂ ದಾತುಕಾಮೋ ದ್ವೇ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –

Sakko tassa vacanaṃ sutvā tuṭṭho pasaṃsitvā varaṃ dātukāmo dve gāthā abhāsi –

೨೪.

24.

‘‘ಸಾಧು ಸಕ್ಖಿ ಕತಂ ಹೋತಿ, ಮೇತ್ತಿ ಸಂಸತಿ ಸನ್ಥವೋ।

‘‘Sādhu sakkhi kataṃ hoti, metti saṃsati santhavo;

ಸಚೇತಂ ಧಮ್ಮಂ ರೋಚೇಸಿ, ಪಾಸಂಸೋಸಿ ವಿಜಾನತಂ॥

Sacetaṃ dhammaṃ rocesi, pāsaṃsosi vijānataṃ.

೨೫.

25.

‘‘ಸೋ ತೇ ಸುವ ವರಂ ದಮ್ಮಿ, ಪತ್ತಯಾನ ವಿಹಙ್ಗಮ।

‘‘So te suva varaṃ dammi, pattayāna vihaṅgama;

ವರಂ ವರಸ್ಸು ವಕ್ಕಙ್ಗ, ಯಂ ಕಿಞ್ಚಿ ಮನಸಿಚ್ಛಸೀ’’ತಿ॥

Varaṃ varassu vakkaṅga, yaṃ kiñci manasicchasī’’ti.

ತತ್ಥ ಸಾಧೂತಿ ಸಮ್ಪಹಂಸನಂ। ಸಕ್ಖಿ ಕತಂ ಹೋತಿ, ಮೇತ್ತಿ ಸಂಸತಿ ಸನ್ಥವೋತಿ ಸಖಿಭಾವೋ ಚ ಮೇತ್ತಿ ಚ ಪರಿಸಮಜ್ಝೇ ಸನ್ಥವೋ ಚಾತಿ ತಯಾ ಮಿತ್ತಂ ಕತಂ ಸಾಧು ಹೋತಿ ಲದ್ಧಕಂ ಭದ್ದಕಮೇವ। ಸಚೇತಂ ಧಮ್ಮನ್ತಿ ಸಚೇ ಏತಂ ಮಿತ್ತಧಮ್ಮಂ। ವಿಜಾನತನ್ತಿ ಏವಂ ಸನ್ತೇ ವಿಞ್ಞೂನಂ ಪಸಂಸಿತಬ್ಬಯುತ್ತಕೋಸೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ಸೋ ತೇತಿ ಸೋ ಅಹಂ ತುಯ್ಹಂ। ವರಸ್ಸೂತಿ ಇಚ್ಛಸ್ಸು। ಯಂ ಕಿಞ್ಚಿ ಮನಸಿಚ್ಛಸೀತಿ ಯಂ ಕಿಞ್ಚಿ ಮನಸಾ ಇಚ್ಛಸಿ, ಸಬ್ಬಂ ತಂ ವರಂ ದದಾಮಿ ತೇತಿ।

Tattha sādhūti sampahaṃsanaṃ. Sakkhi kataṃ hoti, metti saṃsati santhavoti sakhibhāvo ca metti ca parisamajjhe santhavo cāti tayā mittaṃ kataṃ sādhu hoti laddhakaṃ bhaddakameva. Sacetaṃ dhammanti sace etaṃ mittadhammaṃ. Vijānatanti evaṃ sante viññūnaṃ pasaṃsitabbayuttakosīti attho. So teti so ahaṃ tuyhaṃ. Varassūti icchassu. Yaṃ kiñci manasicchasīti yaṃ kiñci manasā icchasi, sabbaṃ taṃ varaṃ dadāmi teti.

ತಂ ಸುತ್ವಾ ಸುವರಾಜಾ ವರಂ ಗಣ್ಹನ್ತೋ ಸತ್ತಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Taṃ sutvā suvarājā varaṃ gaṇhanto sattamaṃ gāthamāha –

೨೬.

26.

‘‘ವರಞ್ಚ ಮೇ ಹಂಸ ಭವಂ ದದೇಯ್ಯ, ಅಯಞ್ಚ ರುಕ್ಖೋ ಪುನರಾಯುಂ ಲಭೇಥ।

‘‘Varañca me haṃsa bhavaṃ dadeyya, ayañca rukkho punarāyuṃ labhetha;

ಸೋ ಸಾಖವಾ ಫಲಿಮಾ ಸಂವಿರೂಳ್ಹೋ, ಮಧುತ್ಥಿಕೋ ತಿಟ್ಠತು ಸೋಭಮಾನೋ’’ತಿ॥

So sākhavā phalimā saṃvirūḷho, madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno’’ti.

ತತ್ಥ ಸಾಖವಾತಿ ಸಾಖಸಮ್ಪನ್ನೋ। ಫಲಿಮಾತಿ ಫಲೇನ ಉಪೇತೋ। ಸಂವಿರೂಳ್ಹೋತಿ ಸಮನ್ತತೋ ವಿರೂಳ್ಹಪತ್ತೋ ತರುಣಪತ್ತಸಮ್ಪನ್ನೋ ಹುತ್ವಾ। ಮಧುತ್ಥಿಕೋತಿ ಸಂವಿಜ್ಜಮಾನಮಧುರಫಲೇಸು ಪಕ್ಖಿತ್ತಮಧು ವಿಯ ಮಧುರಫಲೋ ಹುತ್ವಾತಿ ಅತ್ಥೋ।

Tattha sākhavāti sākhasampanno. Phalimāti phalena upeto. Saṃvirūḷhoti samantato virūḷhapatto taruṇapattasampanno hutvā. Madhutthikoti saṃvijjamānamadhuraphalesu pakkhittamadhu viya madhuraphalo hutvāti attho.

ಅಥಸ್ಸ ಸಕ್ಕೋ ವರಂ ದದಮಾನೋ ಅಟ್ಠಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Athassa sakko varaṃ dadamāno aṭṭhamaṃ gāthamāha –

೨೭.

27.

‘‘ತಂ ಪಸ್ಸ ಸಮ್ಮ ಫಲಿಮಂ ಉಳಾರಂ, ಸಹಾವ ತೇ ಹೋತು ಉದುಮ್ಬರೇನ।

‘‘Taṃ passa samma phalimaṃ uḷāraṃ, sahāva te hotu udumbarena;

ಸೋ ಸಾಖವಾ ಫಲಿಮಾ ಸಂವಿರೂಳ್ಹೋ, ಮಧುತ್ಥಿಕೋ ತಿಟ್ಠತು ಸೋಭಮಾನೋ’’ತಿ॥

So sākhavā phalimā saṃvirūḷho, madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno’’ti.

ತತ್ಥ ಸಹಾವ ತೇ ಹೋತು ಉದುಮ್ಬರೇನಾತಿ ತವ ಉದುಮ್ಬರೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಸಹ ಏಕತೋವ ವಾಸೋ ಹೋತು।

Tattha sahāva te hotu udumbarenāti tava udumbarena saddhiṃ saha ekatova vāso hotu.

ಏವಞ್ಚ ಪನ ವತ್ವಾ ಸಕ್ಕೋ ತಂ ಅತ್ತಭಾವಂ ವಿಜಹಿತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಚ ಸುಜಾಯ ಚ ಆನುಭಾವಂ ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ಗಙ್ಗಾತೋ ಹತ್ಥೇನ ಉದಕಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಉದುಮ್ಬರಖಾಣುಕಂ ಪಹರಿ। ತಾವದೇವ ಸಾಖಾವಿಟಪಸಚ್ಛನ್ನೋ ಮಧುರಫಲೋ ರುಕ್ಖೋ ಉಟ್ಠಹಿತ್ವಾ ಮುಣ್ಡಮಣಿಪಬ್ಬತೋ ವಿಯ ವಿಲಾಸಸಮ್ಪನ್ನೋ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ಸುವರಾಜಾ ತಂ ದಿಸ್ವಾ ಸೋಮನಸ್ಸಪ್ಪತ್ತೋ ಸಕ್ಕಸ್ಸ ಥುತಿಂ ಕರೋನ್ತೋ ನವಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Evañca pana vatvā sakko taṃ attabhāvaṃ vijahitvā attano ca sujāya ca ānubhāvaṃ dassetvā gaṅgāto hatthena udakaṃ gahetvā udumbarakhāṇukaṃ pahari. Tāvadeva sākhāviṭapasacchanno madhuraphalo rukkho uṭṭhahitvā muṇḍamaṇipabbato viya vilāsasampanno aṭṭhāsi. Suvarājā taṃ disvā somanassappatto sakkassa thutiṃ karonto navamaṃ gāthamāha –

೨೮.

28.

‘‘ಏವಂ ಸಕ್ಕ ಸುಖೀ ಹೋಹಿ, ಸಹ ಸಬ್ಬೇಹಿ ಞಾತಿಭಿ।

‘‘Evaṃ sakka sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi;

ಯಥಾಹಮಜ್ಜ ಸುಖಿತೋ, ದಿಸ್ವಾನ ಸಫಲಂ ದುಮ’’ನ್ತಿ॥

Yathāhamajja sukhito, disvāna saphalaṃ duma’’nti.

ಸಕ್ಕೋಪಿ ತಸ್ಸ ವರಂ ದತ್ವಾ ಉದುಮ್ಬರಂ ಅಮತಫಲಂ ಕತ್ವಾ ಸದ್ಧಿಂ ಸುಜಾಯ ಅತ್ತನೋ ಠಾನಮೇವ ಗತೋ। ತಮತ್ಥಂ ದೀಪಯಮಾನಾ ಓಸಾನೇ ಅಭಿಸಮ್ಬುದ್ಧಗಾಥಾ ಠಪಿತಾ –

Sakkopi tassa varaṃ datvā udumbaraṃ amataphalaṃ katvā saddhiṃ sujāya attano ṭhānameva gato. Tamatthaṃ dīpayamānā osāne abhisambuddhagāthā ṭhapitā –

೨೯.

29.

‘‘ಸುವಸ್ಸ ಚ ವರಂ ದತ್ವಾ, ಕತ್ವಾನ ಸಫಲಂ ದುಮಂ।

‘‘Suvassa ca varaṃ datvā, katvāna saphalaṃ dumaṃ;

ಪಕ್ಕಾಮಿ ಸಹ ಭರಿಯಾಯ, ದೇವಾನಂ ನನ್ದನಂ ವನ’’ನ್ತಿ॥

Pakkāmi saha bhariyāya, devānaṃ nandanaṃ vana’’nti.

ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ‘‘ಏವಂ ಭಿಕ್ಖು ಪೋರಾಣಕಪಣ್ಡಿತಾ ತಿರಚ್ಛಾನಯೋನಿಯಂ ನಿಬ್ಬತ್ತಾಪಿ ಅಲೋಲುಪ್ಪಚಾರಾ ಅಹೇಸುಂ। ತ್ವಂ ಪನ ಕಸ್ಮಾ ಏವರೂಪೇ ಸಾಸನೇ ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ಲೋಲುಪ್ಪಚಾರಂ ಚರಸಿ, ಗಚ್ಛ ತತ್ಥೇವ ವಸಾಹೀ’’ತಿ ಕಮ್ಮಟ್ಠಾನಮಸ್ಸ ಕಥೇತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ। ಸೋ ಭಿಕ್ಖು ತತ್ಥ ಗನ್ತ್ವಾ ವಿಪಸ್ಸನಂ ವಡ್ಢೇನ್ತೋ ಅರಹತ್ತಂ ಪಾಪುಣಿ। ತದಾ ಸಕ್ಕೋ ಅನುರುದ್ಧೋ ಅಹೋಸಿ, ಸುವರಾಜಾ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿನ್ತಿ।

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ bhikkhu porāṇakapaṇḍitā tiracchānayoniyaṃ nibbattāpi aloluppacārā ahesuṃ. Tvaṃ pana kasmā evarūpe sāsane pabbajitvā loluppacāraṃ carasi, gaccha tattheva vasāhī’’ti kammaṭṭhānamassa kathetvā jātakaṃ samodhānesi. So bhikkhu tattha gantvā vipassanaṃ vaḍḍhento arahattaṃ pāpuṇi. Tadā sakko anuruddho ahosi, suvarājā pana ahameva ahosinti.

ಮಹಾಸುವಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ತತಿಯಾ।

Mahāsuvajātakavaṇṇanā tatiyā.







Related texts:



ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೪೨೯. ಮಹಾಸುವಜಾತಕಂ • 429. Mahāsuvajātakaṃ


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact