[537] 5. Mahāsutasomajātakavaṇṇanā

Kasmā tuvaṃ rasaka edisānīti idaṃ satthā jetavane viharanto aṅgulimālattheradamanaṃ ārabbha kathesi. Tassa uppatti ca pabbajjā ca upasampadā ca aṅgulimālasuttavaṇṇanāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 2.34 ādayo) vuttanayena vitthārato veditabbā. So pana saccakiriyāya mūḷhagabbhāya itthiyā sotthibhāvaṃ katvā tato paṭṭhāya sulabhapiṇḍo hutvā vivekamanubrūhanto aparabhāge arahattaṃ patvā abhiññātova asītiyā mahātherānaṃ abbhantaro ahosi. Tasmiṃ kāle dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, aho vata bhagavatā tathārūpaṃ luddaṃ lohitapāṇiṃ mahācoraṃ aṅgulimālaṃ adaṇḍena asatthena dametvā nibbisevanaṃ karontena dukkaraṃ kataṃ, aho buddhā nāma dukkarakārino’’ti. Satthā gandhakuṭiyaṃ ṭhitova dibbasotena taṃ kathaṃ sutvā ‘‘ajja mama gamanaṃ bahupakāraṃ bhavissati, mahādhammadesanā pavattissatī’’ti ñatvā anopamāya buddhalīlāya dhammasabhaṃ gantvā varapaññattāsane nisīditvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘anacchariyaṃ, bhikkhave, idāneva paramābhisambodhiṃ pattena mayā etassa damanaṃ, svāhaṃ pubbacariyaṃ caranto padesañāṇe ṭhitopi etaṃ damesi’’nti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.

Atīte kururaṭṭhe indapatthanagare korabyo nāma rājā dhammena rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Dasamāse atikkante suvaṇṇavaṇṇaṃ puttaṃ vijāyi, sutavittatāya pana naṃ ‘‘sutasomo’’ti sañjāniṃsu. Tamenaṃ rājā vayappattaṃ nikkhasahassaṃ datvā disāpāmokkhassa ācariyassa santike sippuggahaṇatthāya takkasilaṃ pesesi. So ācariyabhāgaṃ ādāya nagarā nikkhamitvā maggaṃ paṭipajji. Tadā bārāṇasiyaṃ kāsirañño putto brahmadattakumāropi tatheva vatvā pitarā pesito nagarā nikkhamitvā tameva maggaṃ paṭipajji. Atha sutasomo maggaṃ gantvā nagaradvāre sālāya phalake vissamatthāya nisīdi. Brahmadattakumāropi gantvā tena saddhiṃ ekaphalake nisīdi. Atha naṃ sutasomo paṭisanthāraṃ karonto ‘‘samma, maggakilantosi, kuto āgacchasī’’ti pucchitvā ‘‘bārāṇasito’’ti vutte ‘‘kassa puttosī’’ti vatvā ‘‘kāsirañño puttomhī’’ti vutte ‘‘ko nāmosī’’ti vatvā ‘‘ahaṃ brahmadattakumāro nāmā’’ti vutte ‘‘kena kāraṇena idhāgatosī’’ti pucchi. So ‘‘sippuggahaṇatthāyā’’ti vatvā ‘‘tvampi maggakilantosi, kuto āgacchasī’’ti teneva nayena itaraṃ pucchi. Sopi tassa sabbaṃ ācikkhi. Te ubhopi ‘‘mayaṃ khattiyā, ekācariyasseva santike sippuggahaṇatthāya gacchāmā’’ti aññamaññaṃ mittabhāvaṃ katvā nagaraṃ pavisitvā ācariyakulaṃ gantvā ācariyaṃ vanditvā attano jātiādiṃ kathetvā sippuggahaṇatthāya āgatabhāvaṃ kathesuṃ. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Te ācariyabhāgaṃ datvā sippaṃ paṭṭhapesuṃ.

Na kevalañca te dveva, aññepi tadā jambudīpe ekasatamattā rājaputtā tassa santike sippaṃ uggaṇhanti. Sutasomo tesaṃ jeṭṭhantevāsiko hutvā sippaṃ upadisanto nacirasseva nipphattiṃ pāpuṇi. So aññassa santikaṃ agantvā ‘‘sahāyo me’’ti brahmadattassa kumārasseva santikaṃ gantvā tassa piṭṭhiācariyo hutvā sippaṃ sikkhāpesi. Itaresampi anukkamena sippaṃ niṭṭhitaṃ. Te anuyogaṃ datvā ācariyaṃ vanditvā sutasomaṃ parivāretvā nikkhamiṃsu. Atha ne sutasomo maggantare ṭhatvā uyyojento ‘‘tumhe attano attano pitūnaṃ sippaṃ dassetvā rajjesu patiṭṭhahissatha, patiṭṭhitā ca pana mamovādaṃ kareyyāthā’’ti āha. ‘‘Kiṃ , ācariyā’’ti? ‘‘Pakkhadivasesu uposathikā hutvā mā ghātaṃ kareyyāthā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchiṃsu. Bodhisattopi aṅgavijjāpāṭhakattā ‘‘anāgate bārāṇasiyaṃ brahmadattakumāraṃ nissāya mahābhayaṃ uppajjissatī’’ti ñatvā te evaṃ ovaditvā uyyojesi. Te sabbepi attano attano janapadaṃ gantvā pitūnaṃ sippaṃ dassetvā rajjesu patiṭṭhāya patiṭṭhitabhāvañceva ovāde vattanabhāvañca jānāpetuṃ paṇṇākārena saddhiṃ paṇṇāni pahiṇiṃsu. Mahāsatto taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘appamattāva hothā’’ti paṇṇāni paṭipesesi.

Tesu bārāṇasirājā vinā maṃsena bhattaṃ na bhuñjati. Uposathadivasatthāyapissa maṃsaṃ gahetvā ṭhapesi. Athekadivasaṃ evaṃ ṭhapitamaṃsaṃ bhattakārakassa pamādena rājagehe koleyyakasunakhā khādiṃsu. Bhattakārako taṃ maṃsaṃ aditvā kahāpaṇamuṭṭhiṃ ādāya carantopi maṃsaṃ uppādetuṃ asakkonto ‘‘sace amaṃsakabhattaṃ upanāmessāmi, jīvitaṃ me natthi, kiṃ nu kho karissāmī’’ti cintetvā ‘‘attheso upāyo’’ti vikāle āmakasusānaṃ gantvā muhuttamatassa purisassa ūrumaṃsaṃ āharitvā supakkaṃ pacitvā bhattaṃ upanāmesi. Rañño maṃsakhaṇḍaṃ jivhagge ṭhapitamattameva satta rasaharaṇisahassāni phari, sakalasarīraṃ khobhetvā aṭṭhāsi. Kiṃkāraṇā? Pubbe cassa sevanatāya. So kira atītānantare attabhāve yakkho hutvā bahuṃ manussamaṃsaṃ khāditapubbo, tenassa taṃ piyaṃ ahosi . So ‘‘sacāhaṃ tuṇhīyeva bhuñjissāmi, na me ayaṃ imaṃ maṃsaṃ kathessatī’’ti cintetvā saha kheḷena bhūmiyaṃ pātesi. ‘‘Niddosaṃ, deva, khādāhī’’ti vutte manusse paṭikkamāpetvā ‘‘ahametassa niddosabhāvaṃ jānāmi, kiṃ nāmetaṃ maṃsa’’nti pucchi. ‘‘Purimadivasesu paribhogamaṃsameva, devā’’ti. ‘‘Nanu aññasmiṃ kāle ayaṃ raso natthī’’ti? ‘‘Ajja supakkaṃ, devā’’ti. ‘‘Nanu pubbepi evameva pacasī’’ti. Atha naṃ tuṇhībhūtaṃ ñatvā ‘‘sabhāvaṃ kathehi, no ce kathesi, jīvitaṃ te natthī’’ti āha. So abhayaṃ yācitvā yathābhūtaṃ kathesi. Rājā ‘‘mā saddamakāsi, pakatiyā pacanakamaṃsaṃ tvaṃ khāditvā mayhaṃ manussamaṃsameva pacāhī’’ti āha. ‘‘Nanu dukkaraṃ, devā’’ti? ‘‘Mā bhāyi, na dukkara’’nti. ‘‘Nibaddhaṃ kuto labhissāmi, devā’’ti? ‘‘Nanu bandhanāgāre bahū manussā’’ti. So tato paṭṭhāya tathā akāsi.

Aparabhāge bandhanāgāre manussesu khīṇesu ‘‘idāni kiṃ karissāmi, devā’’ti āha. ‘‘Antarāmagge sahassabhaṇḍikaṃ khipitvā yo taṃ gaṇhāti, taṃ ‘coro’ti gahetvā mārehī’’ti āha. So tathā akāsi. Aparabhāge rājabhayena sahassabhaṇḍikaṃ olokentampi adisvā ‘‘idāni kiṃ karissāmī’’ti āha. ‘‘Yadā bherivelāya nagaraṃ ākulaṃ hoti, tadā tvaṃ pana ekasmiṃ gharasandhimhi vā vīthiyaṃ vā catukke vā ṭhatvā manusse māretvā maṃsaṃ gaṇhāhī’’ti. So tato paṭṭhāya tathā katvā thūlamaṃsaṃ ādāya gacchati. Tesu tesu ṭhānesu kaḷevarāni dissanti. Mama mātā na paññāyati, mama pitā na paññāyati, mama bhātā bhaginī ca na paññāyati, manussānaṃ paridevanasaddo sūyati. Nāgarā bhītatasitā ‘‘ime manusse sīho nu kho khādati, byaggho nu kho khādati, yakkho nu kho khādatī’’ti olokentā pahāramukhaṃ disvā ‘‘eko manussakhādako coro ime khādatī’’ti maññanti. Mahājanā rājaṅgaṇe sannipatitvā upakkosiṃsu. Rājā ‘‘kiṃ, tātā’’ti pucchi. ‘‘Deva imasmiṃ nagare manussakhādako coro atthi, taṃ gaṇhāpethā’’ti āhaṃsu. ‘‘Ahaṃ kathaṃ taṃ jānissāmi, kiṃ ahaṃ nagaraṃ rakkhantopi carāmī’’ti.

Mahājanā ‘‘rājā nagarena anatthiko, kāḷahatthisenāpatissa ācikkhissāmā’’ti gantvā tassa taṃ kathetvā ‘‘coraṃ pariyesituṃ vaṭṭatī’’ti vadiṃsu. So ‘‘sādhu sattāhaṃ āgametha, pariyesitvā coraṃ dassāmī’’ti mahājane uyyojetvā purise āṇāpesi, ‘‘tātā, nagare kira manussakhādako coro atthi, tumhe tesu tesu ṭhānesu nilīyitvā taṃ gaṇhathā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya nagaraṃ pariggaṇhanti. Bhattakārakopi ekasmiṃ gharasandhimhi sampaṭicchanno hutvā ekaṃ itthiṃ māretvā ghanaghanamaṃsaṃ ādāya pacchiyaṃ pūretuṃ ārabhi. Atha naṃ te purisā gahetvā pothetvā pacchābāhaṃ bandhitvā ‘‘gahito manussakhādako coro’’ti mahāsaddaṃ kariṃsu. Mahājano taṃ parivāresi. Atha naṃ suṭṭhu bandhitvā maṃsapacchiṃ gīvāya bandhitvā ādāya senāpatissa dassesuṃ. Senāpati taṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho esa imaṃ maṃsaṃ khādati, udāhu aññena maṃsena missetvā vikkiṇāti, udāhu aññassa vacanena māretī’’ti cintetvā tamatthaṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –

371.

‘‘Kasmā tuvaṃ rasaka edisāni, karosi kammāni sudāruṇāni;

Hanāsi itthī purise ca mūḷho, maṃsassa hetu adu dhanassa kāraṇā’’ti.

Tattha rasakāti bhattakāraṇaṃ ālapati.

Ito paraṃ uttānasambandhāni vacanapaṭivacanāni pāḷivaseneva veditabbāni –

372.

‘‘Na attahetū na dhanassa kāraṇā, na puttadārassa sahāyañātinaṃ;

Bhattā ca me bhagavā bhūmipālo, so khādati maṃsaṃ bhadantedisaṃ.

373.

‘‘Sace tuvaṃ bhatturatthe payutto, karosi kammāni sudāruṇāni;

Pātova antepuraṃ pāpuṇitvā, lapeyyāsi me rājino sammukhe taṃ.

374.

‘‘Tathā karissāmi ahaṃ bhadante, yathā tuvaṃ bhāsasi kāḷahatthi;

Pātova antepuraṃ pāpuṇitvā, vakkhāmi te rājino sammukhe ta’’nti.

Tattha bhagavāti gāravādhivacanaṃ. Sace tuvanti ‘‘saccaṃ nu kho bhaṇati, udāhu maraṇabhayena musā bhaṇatī’’ti vīmaṃsanto evamāha. Tattha sudāruṇānīti manussaghātakammāni. Sammukhe tanti sammukhe ṭhatvā evaṃ vadeyyāsīti. So sampaṭicchanto gāthamāha.

Atha naṃ senāpati gāḷhabandhanameva sayāpetvā vibhātāya rattiyā amaccehi ca nāgarehi ca saddhiṃ mantetvā sabbesu ekacchandesu jātesu sabbaṭṭhānesu ārakkhaṃ ṭhapetvā nagaraṃ hatthagataṃ katvā rasakassa gīvāyaṃ maṃsapacchiṃ bandhitvā ādāya rājanivesanaṃ pāyāsi. Sakalanagaraṃ viravi. Rājā hiyyo bhuttapātarāso sāyamāsampi alabhitvā ‘‘rasako idāni āgacchissati, idāni āgacchassatī’’ti nisinnova taṃ rattiṃ vītināmetvā ‘‘ajjapi rasako nāgacchati, nāgarānañca mahāsaddo sūyati, kiṃ nū kho eta’’nti vātapānena olokento taṃ tathā ānīyamānaṃ disvā ‘‘pākaṭaṃ idaṃ kāraṇaṃ jāta’’nti cintetvā satiṃ upaṭṭhapetvā pallaṅkeyeva nisīdi. Kāḷahatthipi naṃ upasaṅkamitvā anuyuñji, sopissa kathesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

375.

‘‘Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṃ pati;

Kāḷo rasakamādāya, rājānaṃ upasaṅkami;

Upasaṅkamma rājānaṃ, idaṃ vacanamabravi.

376.

‘‘Saccaṃ kira mahārāja, rasako pesito tayā.

Hanati itthipurise, tuvaṃ maṃsāni khādasi.

377.

‘‘Evameva tathā kāḷa, rasako pesito mayā;

Mama atthaṃ karontassa, kimetaṃ paribhāsasī’’ti.

Tattha kāḷāti kāḷahatthi. Evamevāti tena senāpatinā tejavantena anuyutto rājā musā vattuṃ asakkonto evamāha. Tattha tathāti idaṃ purimassa vevacanaṃ. Mama atthanti mama vuḍḍhiṃ. Karontassāti karontaṃ. Kimetanti kasmā etaṃ. Paribhāsasīti aho dukkaraṃ karosi, kāḷahatthi tvaṃ nāma aññaṃ coraṃ aggahetvā mama pesanakārakaṃ gaṇhāsīti tassa bhayaṃ janento kathesi.

Taṃ sutvā senāpati ‘‘ayaṃ sakeneva mukhena paṭijānāti, aho sāhasiko, ettakaṃ nāma kālaṃ ime manussā etena khāditā, vāressāmi na’’nti cintetvā āha – ‘‘mahārāja, mā evaṃ kari, mā manussamaṃsaṃ khādasī’’ti. ‘‘Kāḷahatthi kiṃ kathesi, nāhaṃ viramituṃ sakkomī’’ti. ‘‘Mahārāja, sace na viramissasi, attānañca raṭṭhañca nāsessasī’’ti. ‘‘Evaṃ nassantepi ahaṃ neva tato viramituṃ sakkomī’’ti. Tato senāpati tassa saññāpanatthāya vatthuṃ āharitvā dasseti – atītasmiñhi kāle mahāsamudde cha mahāmacchā ahesuṃ. Tesu ānando timinando ajjhārohoti ime tayo macchā pañcayojanasatikā, timiṅgalo timirapiṅgalo mahātimirapiṅgaloti ime tayo macchā sahassayojanikā honti. Te sabbepi pāsāṇasevālabhakkhā ahesuṃ. Tesu ānando mahāsamuddassa ekapasse vasati. Taṃ bahū macchā dassanāya upasaṅkamanti, ekadivasaṃ ‘‘sabbesaṃ dvipadacatuppadānaṃ sattānaṃ rājā paññāyati, amhākaṃ rājā natthi, mayampetaṃ rājānaṃ karissāmā’’ti cintetvā sabbe ekacchandā hutvā ānandaṃ rājānaṃ kariṃsu. Te macchā tato paṭṭhāya tassa sāyaṃ pātova upaṭṭhānaṃ gacchanti.

Athekadivasaṃ ānando ekasmiṃ pabbate pāsāṇasevālaṃ khādanto ajānitvā ‘‘sevālo’’ti saññāya ekaṃ macchaṃ khādi. Tassa taṃ maṃsaṃ khādantassa sakalasarīraṃ saṅkhobhesi. So ‘‘kiṃ nu kho idaṃ ativiya madhura’’nti nīharitvā olokento macchamaṃsakhaṇḍaṃ disvā ‘‘ettakaṃ kālaṃ ajānitvā na khādāmī’’ti cintetvā ‘‘sāyaṃ pātopi macchānaṃ āgantvā gamanakāle ekaṃ dve macche khādissāmi, pākaṭaṃ katvā khādiyamāne ekopi maṃ na upasaṅkamissati, sabbe palāyissanti, paṭicchanno hutvā pacchā osakkitosakkitaṃ paharitvā khādissāmī’’ti tathā katvā khādi. Macchā parikkhayaṃ gacchantā cintayiṃsu. ‘‘Kuto nu kho ñātīnaṃ bhayaṃ uppajjissatī’’ti. Atheko paṇḍito maccho ‘‘mayhaṃ ānandassa kiriyā na ruccati, pariggaṇhissāmi na’’nti macchesu upaṭṭhānaṃ gatesu ānandassa kaṇṇapatte paṭicchanno aṭṭhāsi. Ānando macche uyyojetvā sabbapacchato gacchantaṃ macchaṃ khādi. So paṇḍitamaccho tassa kiriyaṃ disvā itaresaṃ ārocesi. Te sabbepi bhītatasitā palāyiṃsu.

Ānando tato paṭṭhāya macchamaṃsagiddhena aññaṃ gocaraṃ na gaṇhi. So jighacchāya pīḷito kilanto ‘‘kahaṃ nu kho ime gatā’’ti te macche pariyesanto ekaṃ pabbataṃ disvā ‘‘mama bhayena imaṃ pabbataṃ nissāya vasanti maññe, pabbataṃ parikkhipitvā upadhāressāmī’’ti naṅguṭṭhena ca sīsena ca ubho passe parikkhipitvā gaṇhi. Tato ‘‘sace idha vasanti, palāyissantī’’ti pabbataṃ parikkhipantaṃ attano naṅguṭṭhaṃ disvā ‘‘ayaṃ maccho maṃ vañcetvā pabbataṃ nissāya vasatī’’ti kuddho paṇṇāsayojanamattaṃ sakanaṅguṭṭhakhaṇḍaṃ aññamacchasaññāya daḷhaṃ gahetvā murumurāyanto khādi, dukkhavedanā uppajji. Lohitagandhena macchā sannipatitvā luñjitvā khādantā yāva sīsā āgamaṃsu. Mahāsarīratāya parivattetuṃ asakkonto tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi, pabbatarāsi viya aṭṭhirāsi ahosi. Ākāsacārino tāpasaparibbājakā manussānaṃ kathayiṃsu. Sakalajambudīpe manussā jāniṃsu. Taṃ vatthuṃ āharitvā dassento kāḷahatthi āha –

378.

‘‘Ānando sabbamacchānaṃ, khāditvā rasagiddhimā;

Parikkhīṇāya parisāya, attānaṃ khādiyā mato.

379.

‘‘Evaṃ pamatto rasagārave ratto, bālo yadī āyati nāvabujjhati;

Vidhamma putte caji ñātake ca, parivattiya attānaññeva khādati.

380.

‘‘Idaṃ te sutvāna vigetu chando, mā bhakkhayī rāja manussamaṃsaṃ;

Mā tvaṃ imaṃ kevalaṃ vārijova, dvipadādhipa suññamakāsi raṭṭha’’nti.

Tattha ānandoti, mahārāja, atītasmiṃ kāle mahāsamudde pañcasatayojaniko ānando nāma mahāmaccho sabbesaṃ macchānaṃ rājā mahāsamuddassa ekapasse ṭhito. Khāditvāti sakajātikānaṃ macchānaṃ rasagiddhimā macche khāditvā. Parikkhīṇāyāti macchaparisāya khayappattāya. Attānanti aññaṃ gocaraṃ aggahetvā pabbataṃ parikkhipanto paṇṇāsayojanamattaṃ attano naṅguṭṭhakhaṇḍaṃ aññamacchasaññāya khāditvā mato maraṇappatto hutvā idāni mahāsamudde pabbatamatto aṭṭhirāsi ahosi. Evaṃ pamattoti yathā mahāmaccho ānando, evampi tathā tvaṃ taṇhārasagiddhiko hutvā pamatto pamādabhāvappatto.

Rasagārave rattoti manussamaṃsassa rasagārave ratto atirattacitto hoti. Bāloti yadi bālo duppañño āyatiṃ anāgate kāle uppajjanakadukkhaṃ nāvabujjhati na jānāti. Vidhammāti vidhametvā vināsetvā . Putteti puttadhītaro ca. Ñātake cāti sesañātake ca sahāye ca, vidhamma putte ca cajitvā ñātake cāti attho. Parivattiyāti aññaṃ āhāraṃ alabhitvā jighacchāya pīḷito sakalanagaraṃ parivattiya vicaritvā manussamaṃsaṃ alabhitvā attānaṃ khādanto ānando maccho viya attānaññeva khādati.

Idaṃ te sutvānāti, mahārāja, te tuyhaṃ mayā ānītaṃ idaṃ udāharaṇaṃ sutvā chando manussamaṃsakhādanacchando vigetu vigacchatu viramatu. Mā bhakkhayīti rāja manussamaṃsaṃ mā bhakkhayi mā khādi. Mā tvaṃ imaṃ kevalanti mahāsamuddaṃ suññaṃ karonto vārijo ānando maccho iva, bho dvipadādhipa, dvipadānaṃ manussānaṃ, issara mahārāja, tvaṃ kevalaṃ saccato imaṃ tava kāsiraṭṭhaṃ nagaraṃ suññaṃ mā akāsīti attho.

Taṃ sutvā rājā, ‘‘bho kāḷahatthi, na tvameva upamaṃ jānāsi, ahampi jānāmī’’ti manussamaṃsagiddhatāya porāṇakavatthuṃ āharitvā dassento āha –

381.

‘‘Sujāto nāma nāmena, oraso tassa atrajo;

Jambupesimaladdhāna, mato so tassa saṅkhaye.

382.

‘‘Evameva ahaṃ kāḷa, bhutvā bhakkhaṃ rasuttamaṃ;

Aladdhā mānusaṃ maṃsaṃ, maññe hissāmi jīvita’’nti.

Tattha sujāto nāmāti kāḷahatthi kuṭumbiko nāmena sujāto nāma, tassa atrajo putto oraso jambupesiṃ aladdhāna alabhitvāna. Matoti yathā tassā jambupesiyā saṅkhaye so kuṭumbikaputto mato, evameva ahaṃ rasuttamaṃ aññarasānaṃ uttamaṃ manussānaṃ maṃsaṃ bhutvā bhuñjitvā aladdhā manussamaṃsaṃ jīvitaṃ hissāmīti maññe maññāmi.

Atīte kira bārāṇasiyaṃ sujāto nāma kuṭumbiko loṇambilasevanatthāya himavantato āgatāni pañca isisatāni attano uyyāne vasāpetvā upaṭṭhāsi. Ghare cassa nibaddhaṃ pañcasatamattā bhikkhā ahosi. Te pana tāpasā kadāci janapadepi bhikkhāya caranti, kadāci mahājambupesiṃ āharitvā khādanti. Tesaṃ jambupesiṃ āharitvā khādanakāle sujāto cintesi – ‘‘ajja bhaddantānaṃ tayo cattāro divasā anāgacchantānaṃ, kahaṃ nu kho gatā’’ti. So attano puttakaṃ aṅguliyaṃ gāhāpetvā tesaṃ bhattakiccakāle tattha agamāsi. Tasmiṃ samaye mahallakānaṃ mukhavikkhālanakāle udakaṃ datvā sabbanavako jambupesiṃ khādati. Sujāto tāpase vanditvā nisinno – ‘‘kiṃ, bhante, khādathā’’ti pucchi. ‘‘Mahājambupesiṃ, āvuso’’ti. Taṃ sutvā kumāro pipāsaṃ uppādesi. Athassa gaṇajeṭṭhako tāpaso thokaṃ dāpesi. So taṃ khāditvā madhurarase bajjhitvā – ‘‘jambupesiṃ me dethā’’ti punappunaṃ yāci. Kuṭumbiko dhammaṃ suṇanto, ‘‘puttaka, mā viravi, gehaṃ gantvā khādissasī’’ti taṃ vañcetvā ‘‘imaṃ nissāya bhadantā ukkaṇṭheyyu’’nti taṃ samassāsento isigaṇaṃ anāpucchitvā gehaṃ gato. Gatakālato paṭṭhāya cassa putto ‘‘jambupesiṃ me dethā’’ti paridevi. Sujāto ‘‘isayopi ācikkhissāmī’’ti uyyānaṃ gato. Te isayopi ‘‘idha ciraṃ vasimhā’’ti himavantameva gatā. Ārāme isayo apassanto tassa jambuambapanasamocādīnaṃ pesiyo madhusakkharacuṇṇasaṃyuttā adāsi. Tā tassa jivhagge ṭhapitamattā halāhalavisasadisā honti. So sattāhaṃ nirāhāro hutvā jīvitakkhayaṃ pāpuṇi. Rājā idaṃ kāraṇaṃ āharitvā dassento evamāha.

Tato kāḷahatthi ‘‘ayaṃ rājā ativiya rasagiddho, aparānipissa udāharaṇāni āharissāmī’’ti cintetvā, ‘‘mahārāja, viramāhī’’ti āha. ‘‘Ahaṃ viramituṃ na sakkomī’’ti. Deva, sace na viramissasi, tuvaṃ ñātimaṇḍalato ceva rajjasirito ca parihāyissasi. Atītasmiñhi, mahārāja, idheva bārāṇasiyaṃ pañcasīlarakkhakaṃ sotthiyakulaṃ ahosi . Tassa kulassa ekaputtako ahosi. So mātāpitūnaṃ piyo manāpo ahosi paṇḍito byatto tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū. So samavayehi taruṇehi saddhiṃ gaṇabandhanena vicari. Sesā gaṇabandhā macchamaṃsādīni khādantā suraṃ pivanti. Māṇavo maṃsādīni na khādati, suraṃ na pivati. Te mantayiṃsu – ‘‘ayaṃ surāya apivanato amhākaṃ mūlaṃ na deti, upāyena naṃ suraṃ pāyessāmā’’ti. Te sannipatitvā, ‘‘samma, chaṇakīḷaṃ kīḷissāmā’’ti āhaṃsu. ‘‘Samma, tumhe suraṃ pivatha, ahaṃ suraṃ na pivāmi, tumheva gacchathā’’ti. ‘‘Samma, tava pivanatthāya khīraṃ gaṇhāpessāmā’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Dhuttā uyyānaṃ gantvā paduminipattesu tikhiṇasuraṃ bandhāpetvā ṭhapayiṃsu. Atha nesaṃ pānakāle māṇavassa khīraṃ upanayiṃsu. Atha eko dhutto ‘‘pokkharamadhuṃ, bho, āharā’’ti āharāpetvā paduminipattapuṭaṃ heṭṭhā chiddaṃ katvā aṅgulīhi mukhe ṭhapetvā ākaḍḍhi. Evaṃ itarepi āharāpetvā piviṃsu. Māṇavo ‘‘kiṃ nāmeta’’nti pucchi. ‘‘Pokkharamadhunāmā’’ti. ‘‘Ahampi thokaṃ labhissāmi, detha bhonto’’ti. Tassapi dāpayiṃsu. So pokkharamadhusaññāya suraṃ pivi. Athassa aṅgārapakkamaṃsaṃ adaṃsu, tampi khādi.

Evamassa punappunaṃ pivantassa mattakāle ‘‘na etaṃ pokkharamadhu, surā esā’’ti vadiṃsu. So ‘‘ettakaṃ kālaṃ evaṃ madhurarasaṃ na jāniṃ, āharatha, bho, sura’’nti āha. Te āharitvā punapi adaṃsu. Pipāsā mahatī ahosi. Athassa punapi yācantassa ‘‘khīṇā’’ti vadiṃsu. So ‘‘handa taṃ, bho, āharāpethā’’ti aṅgulimuddikaṃ adāsi, so sakaladivasaṃ tehi saddhiṃ pivitvā matto rattakkho kampanto vilapanto gehaṃ gantvā nipajji. Athassa pitā surāya pivitabhāvaṃ ñatvā vigate matte, ‘‘tāta, ayuttaṃ te kataṃ sottiyakule jātena suraṃ pivantena, mā puna evaṃ akāsī’’ti āha. ‘‘Tāta, ko mayhaṃ doso’’ti. ‘‘Surāya pivitabhāvo’’ti. ‘‘Tāta, kiṃ kathesi, mayā evarūpaṃ madhurarasaṃ ettakaṃ kālaṃ aladdhapubba’’nti. Brāhmaṇo punappunaṃ yāci. Sopi ‘‘na sakkomi viramitu’’nti āha. Atha brāhmaṇo ‘‘evaṃ sante amhākaṃ kulavaṃso ca ucchijjissati, dhanañca vinassissatī’’ti cintetvā gāthamāha –

383.

‘‘Māṇava abhirūposi, kule jātosi sotthiye;

Na tvaṃ arahasi tāta, abhakkhaṃ bhakkhayetave’’ti.

Tattha , māṇavāti, māṇava, tvaṃ abhirūpo asi, sotthiye kule jātopi asi. Abhakkhaṃ bhakkhayetaveti, tāta, tvaṃ abhakkhitabbayuttakaṃ bhakkhayituṃ na arahasi.

Evañca pana vatvā, ‘‘tāta, virama, sace na viramasi, ahaṃ taṃ ito gehā nikkhāmessāmi, tava raṭṭhā pabbājanīyakammaṃ karissāmī’’ti āha. Māṇavo ‘‘evaṃ santepi ahaṃ suraṃ jahituṃ na sakkomī’’ti vatvā gāthādvayamāha –

384.

‘‘Rasānaṃ aññataraṃ etaṃ, kasmā maṃ tvaṃ nivāraye;

Sohaṃ tattha gamissāmi, yattha lacchāmi edisaṃ.

385.

‘‘Sovāhaṃ nippatissāmi, nate vacchāmi santike;

Yassa me dassanena tvaṃ, nābhinandasi brāhmaṇā’’ti.

Tattha rasānanti loṇambilatittakakaṭukakhārikamadhurakasāvasaṅkhātānaṃ sattannaṃ rasānaṃ aññataraṃ uttamarasametaṃ majjaṃ nāma. Sovāhanti so ahaṃ eva. Nippatissāmīti nikkhamissāmi.

Evañca pana vatvā ‘‘nāhaṃ surāpānā viramissāmi, yaṃ te ruccati, taṃ karohī’’ti āha. Atha brāhmaṇo ‘‘tayi amhe pariccajante mayampi taṃ pariccajissāmā’’ti vatvā gāthamāha –

386.

‘‘Addhā aññepi dāyāde, putte lacchāma māṇava;

Tvañca jamma vinassasu, yattha pattaṃ na taṃ suṇe’’ti.

Tattha yattha pattanti yattha gataṃ taṃ ‘‘asukaṭṭhāne nāma vasatī’’ti na suṇoma, tattha gacchāhīti attho.

Atha naṃ vinicchayaṃ netvā aputtabhāvaṃ katvā nīharāpesi. So aparabhāge nippaccayo kapaṇo jiṇṇapilotikaṃ nivāsetvā kapālahattho piṇḍāya caranto aññataraṃ kuṭṭaṃ nissāya kālamakāsi. Idaṃ kāraṇaṃ āharitvā kāḷahatthi rañño dassetvā, ‘‘mahārāja, sace tvaṃ amhākaṃ vacanaṃ na karissasi, pabbājanīyakammaṃ te karissantī’’ti vatvā gāthamāha –

387.

‘‘Evameva tuvaṃ rāja, dvipadinda suṇohi me;

Pabbājessanti taṃ raṭṭhā, soṇḍaṃ māṇavakaṃ yathā’’ti.

Tattha dvipadindāti dvipadānaṃ inda, bho mahārāja, me mama vacanaṃ suṇohi tuvaṃ, evameva soṇḍaṃ māṇavakaṃ yathā taṃ bhavantaṃ raṭṭhato pabbājessanti.

Evaṃ kāḷahatthinā upamāya āhaṭāyapi rājā tato viramituṃ asakkonto aparampi udāharaṇaṃ dassetuṃ āha –

388.

‘‘Sujāto nāma nāmena, bhāvitattāna sāvako;

Accharaṃ kāmayantova, na so bhuñji na so pivi.

389.

‘‘Kusaggenudakamādāya, samudde udakaṃ mine;

Evaṃ mānusakā kāmā, dibbakāmāna santike.

390.

‘‘Evameva ahaṃ kāḷa, bhutvā bhakkhaṃ rasuttamaṃ;

Aladdhā mānusaṃ maṃsaṃ, maññe hissāmi jīvita’’nti.

Vatthu heṭṭhā vuttasadisameva.

Tattha bhāvitattānāti bhāvitacittānaṃ tesaṃ pañcannaṃ isisatānaṃ. Accharaṃ kāmayantovāti so kira tesaṃ isīnaṃ mahājambupesiyā khādanakāle anāgamanaṃ viditvā ‘‘kiṃ nu kho kāraṇā na āgacchanti, sace katthaci gatā, jānissāmi, no ce, atha nesaṃ santike dhammaṃ suṇissāmī’’ti uyyānaṃ gantvā isigaṇe vanditvā gaṇajeṭṭhakassa santike dhammaṃ suṇanto nisinnova sūriye atthaṅgate uyyojiyamānopi ‘‘ajja idheva vasissāmī’’ti vatvā isigaṇaṃ vanditvā paṇṇasālaṃ pavisitvā nipajji. Rattibhāge sakko devarājā devaccharāsaṅghaparivuto saddhiṃ attano paricārikāhi isigaṇaṃ vandituṃ āgato, sakalārāmo ekobhāso ahosi. Sujāto ‘‘kiṃ nu kho eta’’nti uṭṭhāya paṇṇasālachiddena olokento sakkaṃ isigaṇaṃ vandituṃ āgataṃ devaccharāparivutaṃ disvā accharānaṃ saha dassanena rāgaratto ahosi. Sakko nisīditvā dhammakathaṃ sutvā sakaṭṭhānameva gato. Kuṭumbikopi punadivase isigaṇaṃ vanditvā pucchi – ‘‘bhante, ko nāmesa rattibhāge tumhākaṃ vandanatthāya āgato’’ti? ‘‘Sakko, āvuso’’ti. ‘‘Taṃ parivāretvā nisinnā kā nāmetā’’ti? ‘‘Devaccharā nāmetā’’ti. So isigaṇaṃ vanditvā gehaṃ gantvā gatakālato paṭṭhāya ‘‘accharaṃ me detha, accharaṃ me dethā’’ti vilapi. Ñātakā parivāretvā ‘‘bhūtāviṭṭho nu kho’’ti accharaṃ pahariṃsu. So ‘‘nāhaṃ etaṃ accharaṃ kathemi, devaccharaṃ kathemī’’ti vatvā ‘‘ayaṃ accharā’’ti alaṅkaritvā ānītaṃ bhariyampi gaṇikampi olokento ‘‘nāyaṃ accharā, yakkhinī esā, devaccharaṃ me dethā’’ti vilapanto nirāhāro hutvā tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ –

‘‘Accharaṃ kāmayantova, na so bhuñji na so pivī’’ti.

Kusaggenudakamādāya, samudde udakaṃ mineti, samma kāḷahatthi, yo kusaggeneva udakaṃ gahetvā ‘‘ettakaṃ siyā mahāsamudde udaka’’nti tena saddhiṃ upamāya mineyya, so kevalaṃ mineyyeva, kusagge pana udakaṃ atiparittakameva. Yathā taṃ, evaṃ mānusakā kāmā dibbakāmānaṃ santike, tasmā so sujāto aññaṃ itthiṃ na olokesi, accharameva patthento mato. Evamevāti yathā so dibbakāmaṃ alabhanto jīvitaṃ jahi, evaṃ ahampi uttamarasaṃ manussamaṃsaṃ alabhanto jīvitaṃ jahissāmīti vadati.

Taṃ sutvā kāḷahatthi ‘‘ayaṃ rājā ativiya rasagiddho, saññāpessāmi na’’nti sakajātikānaṃ maṃsaṃ khāditvā ākāsacarā suvaṇṇahaṃsāpi tāva vinaṭṭhāti dassetuṃ gāthādvayamāha –

391.

‘‘Yathāpi te dhataraṭṭhā, haṃsā vehāyasaṅgamā;

Abhuttaparibhogena, sabbe abbhatthataṃ gatā.

392.

‘‘Evameva tuvaṃ rāja, dvipadinda suṇohi me;

Abhakkhaṃ rāja bhakkhesi, tasmā pabbājayanti ta’’nti.

Tattha abhuttaparibhogenāti attano samānajātikānaṃ paribhogena. Abbhatthataṃ gatāti sabbe maraṇameva pattā. Atīte kira cittakūṭe suvaṇṇaguhāyaṃ navuti haṃsasahassāni vasanti. Te vassike cattāro māse na nikkhamanti, sace nikkhameyyuṃ, udakapuṇṇehi pattehi uppatituṃ asakkontā mahāsamuddeyeva pateyyuṃ, tasmā na ca nikkhamanti. Upakaṭṭhe pana vassakāle jātassarato sayaṃjātasāliyo āharitvā guhaṃ pūretvā sāliṃ khādantā vasanti. Tesaṃ pana guhaṃ paviṭṭhakāle guhadvāre eko rathacakkappamāṇo uṇṇanābhi nāma makkaṭako ekekasmiṃ māse ekekaṃ jālaṃ vinandhati. Tassa ekekaṃ suttaṃ gorajjuppamāṇaṃ hoti. Haṃsā ‘‘taṃ jālaṃ bhindissatī’’ti ekassa taruṇahaṃsassa dve koṭṭhāse denti. So vigate deve purato gantvā taṃ jālaṃ bhindati. Tena maggena sesā gacchanti. Athekasmiṃ kāle pañca māse vasso vuṭṭho ahosi. Haṃsā khīṇagocarā ‘‘kiṃ nu kho kattabba’’nti mantetvā ‘‘mayaṃ jīvantā aṇḍāni labhissāmā’’ti paṭhamaṃ aṇḍāni khādiṃsu, tato potake, tato jiṇṇahaṃse. Pañcamāsaccayena vassaṃ apagataṃ. Makkaṭako pañca jālāni vinandhi. Haṃsā sakajātikānaṃ maṃsaṃ khāditvā appathāmā jātā. Dviguṇakoṭṭhāsalābhī haṃsataruṇo jāle paharitvā cattāri bhindi, pañcamaṃ chindituṃ nāsakkhi, tattheva laggi. Athassa sīsaṃ vijjhitvā makkaṭako lohitaṃ pivi. Aññopi āgantvā jālaṃ pahari, sopi tattheva laggīti evaṃ sabbesaṃ makkaṭako lohitaṃ pivi. Tadā dhataraṭṭhakulaṃ ucchinnanti vadanti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe abbhatthataṃgatā’’ti.

Evameva tuvanti yathā ete haṃsā abhakkhaṃ sakajātikamaṃsaṃ khādiṃsu, tathā tvampi khādasi, sakalanagaraṃ bhayappattaṃ, virama, mahārājāti. Tasmā pabbājayanti tanti yasmā abhakkhaṃ sakajātikamaṃsaṃ bhakkhesi, tasmā ime nagaravāsino taṃ raṭṭhā pabbājayanti.

Rājā aññampi upamaṃ vattukāmo ahosi. Nāgarā pana uṭṭhāya, ‘‘sāmi senāpati, kiṃ karosi, kiṃ manussamaṃsakhādakaṃ coraṃ gahetvā vicarasi, sace na viramissati, raṭṭhato naṃ pabbājehī’’ti vatvā nāssa kathetuṃ adaṃsu. Rājā bahūnaṃ kathaṃ sutvā bhīto puna vattuṃ nāsakkhi. Punapi naṃ senāpati ‘‘kiṃ mahārāja viramituṃ sakkhissasi, udāhu na sakkhissasī’’ti vatvā ‘‘na sakkomī’’ti vutte sabbaṃ orodhagaṇañca puttadhītaro ca sabbālaṅkārapaṭimaṇḍite passe ṭhapetvā, ‘‘mahārāja, ime ñātimaṇḍale ceva amaccagaṇañca rajjasiriñca olokehi, mā vinassi, virama manussamaṃsato’’ti āha. Rājā ‘‘na mayhaṃ ete manussamaṃsato piyatarā’’ti vatvā ‘‘tena hi, mahārāja, imamhā nagarā ca raṭṭhā ca nikkhamathā’’ti vutte, ‘‘kāḷahatthi, na me rajjenattho, nagarā nikkhamāmi, ekaṃ pana me khaggañca rasakañca bhājanañca dehī’’ti āha. Athassa khaggañca maṃsapacanabhājanañca pacchiñca ukkhipāpetvā rasakañca datvā raṭṭhā pabbājanīyakammaṃ kariṃsu.

So khaggañca rasakañca ādāya nagarā nikkhamitvā araññaṃ pavisitvā ekasmiṃ nigrodhamūle vasanaṭṭhānaṃ katvā tattha vasanto aṭavimagge ṭhatvā manusse māretvā āharitvā rasakassa deti. Sopissa maṃsaṃ pacitvā upanāmeti. Evaṃ ubhopi jīvanti. Manussagahaṇakāle ‘‘ahaṃ are manussacoro porisādo’’ti vatvā tasmiṃ pakkhante koci sakabhāvena saṇṭhātuṃ na sakkoti, sabbe bhūmiyaṃ patanti. Tesu yaṃ icchati, taṃ uddhaṃpādaṃ adhosīsaṃ katvā āharitvā rasakassa deti. So ekadivasaṃ araññe kañci manussaṃ alabhitvā āgato rasakena ‘‘kiṃ devā’’ti vutte ‘‘uddhane ukkhaliṃ āropehī’’ti āha. ‘‘Maṃsaṃ kahaṃ, devā’’ti? ‘‘Labhissāmahaṃ maṃsa’’nti. So ‘‘natthi me dāni jīvita’’nti kampamāno uddhane aggiṃ katvā ukkhaliṃ āropesi. Atha naṃ porisādo asinā māretvā maṃsaṃ pacitvā khādi. Tato paṭṭhāya ekakova jāto sayameva pacitvā khādati. ‘‘Porisādo magge maggapaṭipanne hanatī’’ti sakalajambudīpe pākaṭo ahosi.

Tadā eko sampannavibhavo brāhmaṇo pañcahi sakaṭasatehi vohāraṃ karonto pubbantato aparantaṃ sañcarati. So cintesi – ‘‘porisādo nāma kira coro antarāmagge manusse māresi, dhanaṃ datvā taṃ aṭaviṃ atikkamissāmī’’ti. So aṭavimukhavāsīnaṃ manussānaṃ ‘‘tumhe maṃ aṭavito atikkāmethā’’ti sahassaṃ datvā tehi saddhiṃ maggaṃ paṭipajji. Gacchanto ca brāhmaṇo sabbasatthaṃ purato katvā sayaṃ nhātānulitto sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito setagoṇayutte sukhayānake nisinno tehi aṭavivāsikapurisehi parivuto sabbapacchato agamāsi. Tasmiṃ khaṇe porisādo rukkhaṃ āruyha purise upadhārento sesamanussesu ‘‘kiṃ imesu mayā khāditabbaṃ atthī’’ti vigatacchando hutvā brāhmaṇaṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya taṃ khāditukāmatāya paggharitakheḷo ahosi. So tasmiṃ attano santikaṃ āgate rukkhato oruyha ‘‘ahaṃ are porisādo’’ti nāmaṃ tikkhattuṃ sāvetvā khaggaṃ parivattento vālukāya tesaṃ akkhīni pūrento viya pakkhandi. Ekopi ṭhātuṃ samattho nāma natthi, sabbe bhūmiyaṃ urena nipajjiṃsu. So sukhayānake nisinnaṃ brāhmaṇaṃ pāde gahetvā piṭṭhiyaṃ adhosīsakaṃ olambetvā sīsaṃ gopphakehi paharanto ukkhipitvā pāyāsi.

Tadā te purisā uṭṭhāya, ‘‘bho, purisā mayaṃ brāhmaṇassa hatthato kahāpaṇasahassaṃ gaṇhimhā, ko nāma amhākaṃ purisakāro, sakkontā vā asakkontā vā thokaṃ anubandhāmā’’ti vatvā anubandhiṃsu. Porisādopi nivattitvā olokento kañci aditvā saṇikaṃ pāyāsi. Tasmiṃ khaṇe thāmasampanno eko sūrapuriso vegena taṃ pāpuṇi. So taṃ disvā ekaṃ vatiṃ laṅghanto khadirakhāṇukaṃ akkami, khāṇuko piṭṭhipādena nikkhami. Lohitena paggharantena laṅghamāno yāti. Atha naṃ so disvā, ‘‘bho, mayā esa viddho, kevalaṃ tumhe pacchato etha, gaṇhissāmi na’’nti āha. Te dubbalabhāvaṃ ñatvā taṃ anubandhiṃsu. So tehi anubaddhabhāvaṃ ñatvā brāhmaṇaṃ vissajjetvā attānaṃ sotthimakāsi. Atha aṭavivāsikapurisā brāhmaṇassa laddhakālato paṭṭhāya ‘‘kiṃ amhākaṃ corenā’’ti tato nivattiṃsu.

Porisādopi attano nigrodhamūlaṃ gantvā pārohantaraṃ pavisitvā nipanno, ‘‘ayye rukkhadevate, sace me sattāhabbhantareyeva vaṇaṃ phāsukaṃ kātuṃ sakkhissasi, sakalajambudīpe ekasatakhattiyānaṃ galalohitena tava khandhaṃ dhovitvā antehi parikkhipitvā pañcamadhuramaṃsena balikammaṃ karissāmī’’ti āyācanaṃ kari. Tassa annapānamaṃsaṃ alabhantassa sarīraṃ sussitvā antosattāheyeva vaṇo phāsuko ahosi. So devatānubhāvena tassa phāsukabhāvaṃ sallakkhesi. So katipāhaṃ manussamaṃsaṃ khāditvā balaṃ gahetvā cintesi – ‘‘bahupakārā me devatā, āyācanā assā muccissāmī’’ti. So khaggaṃ ādāya rukkhamūlato nikkhamitvā ‘‘rājāno ānessāmī’’ti pāyāsi. Atha naṃ purimabhave yakkhakāle ekato manussamaṃsakhādako sahāyakayakkho anuvicarantaṃ disvā ‘‘ayaṃ mama atītabhave sahāyo’’ti ñatvā, ‘‘samma, maṃ sañjānāsī’’ti pucchi. ‘‘Na sañjānāmī’’ti. Athassa purimabhave katakāraṇaṃ kathesi. So taṃ sañjānitvā paṭisanthāramakāsi. ‘‘Kahaṃ nibbattosī’’ti puṭṭho nibbattaṭṭhānañca raṭṭhā pabbājitakāraṇañca idāni vasanaṭṭhānañca khāṇunā viddhakāraṇañca devatāya āyācanāmocanatthaṃ gamanakāraṇañca sabbaṃ ārocetvā ‘‘tayāpi mametaṃ kiccaṃ nittharitabbaṃ, ubhopi gacchāma, sammā’’ti āha. ‘‘Samma na gaccheyyāhaṃ, ekaṃ pana me kammaṃ atthi, ahaṃ kho pana anagghaṃ padalakkhaṇaṃ nāma ekaṃ mantaṃ jānāmi, so balañca javañca saddañca karoti, taṃ mantaṃ gaṇhāhī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Yakkhopissa taṃ datvā pakkāmi.

Porisādo mantaṃ uggahetvā tato paṭṭhāya vātajavo atisūro ahosi. So sattāhabbhantareyeva ekasatarājāno uyyānādīni gacchante disvā vātavegena pakkhanditvā ‘‘ahaṃ are manussacoro porisādo’’ti nāmaṃ sāvetvā vagganto nadanto bhayappatte katvā pāde gahetvā adhosīsake katvā paṇhiyā sīsaṃ paharanto vātavegena netvā hatthatalesu chiddāni katvā rajjuyā āvunitvā nigrodharukkhe olambesi aggapādaṅgulīhi bhūmiyaṃ phusamānāhi. Te sabbe rājāno vāte paharante milātakuraṇḍakadāmāni viya parivattantā olambiṃsu. ‘‘Sutasomo pana me piṭṭhiācariyo hoti, sace gaṇhissāmi, sakalajambudīpo tuccho bhavissatī’’ti taṃ na nesi. So ‘‘balikammaṃ karissāmī’’ti aggiṃ katvā sūle tacchanto nisīdi. Rukkhadevatā taṃ kiriyaṃ disvā ‘‘mayhaṃ kiresa balikammaṃ karoti, vaṇampissa mayā kiñci phāsukaṃ kataṃ natthi, idāni imesaṃ mahāvināsaṃ karissati, kiṃ nu kho kattabba’’nti cintetvā ‘‘ahaṃ etaṃ vāretuṃ na sakkhissāmī’’ti cātumahārājikānaṃ santikaṃ gantvā tamatthaṃ kathetvā ‘‘nivāretha na’’nti āha. Tehipi ‘‘na mayaṃ porisādassa kammaṃ nivāretuṃ sakkhissāmā’’ti vutte ‘‘ko sakkhissatī’’ti pucchitvā ‘‘sakko, devarājā’’ti sutvā sakkaṃ upasaṅkamitvā tamatthaṃ kathetvā ‘‘nivāretha na’’nti āha. Sopi ‘‘nāhaṃ sakkomi nivāretuṃ, samatthaṃ pana ācikkhissāmī’’ti vatvā ‘‘konāmo’’ti vutte ‘‘sadevake loke añño natthi, kururaṭṭhe pana indapatthanagare korabyarājaputto sutasomo nāma taṃ nibbisevanaṃ katvā damessati, rājūnañca jīvitaṃ dassati, tañca manussamaṃsā oramāpessati, sakalajambudīpe amataṃ viya dhammaṃ abhisiñcissati, sacepi rājūnaṃ jīvitaṃ dātukāmo, ‘sutasomaṃ ānetvā balikammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’ti vadehī’’ti āha.

Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā khippaṃ āgantvā pabbajitavesena tassa avidūre pāyāsi. So padasaddena ‘‘rājā nu kho koci palāto bhavissatī’’ti olokento taṃ disvā ‘‘pabbajitā nāma khattiyāva, imaṃ gahetvā ekasataṃ pūretvā balikammaṃ karissāmī’’ti uṭṭhāya asihattho anubandhi, tiyojanaṃ anubandhitvāpi taṃ pāpuṇituṃ nāsakkhi, gattehi sedā mucciṃsu. So cintesi – ‘‘ahaṃ pubbe hatthimpi assampi rathampi dhāvantaṃ anubandhitvā gaṇhāmi, ajja imaṃ pabbajitaṃ sakāya gatiyā gacchantaṃ sabbathāmena dhāvantopi gaṇhituṃ na sakkomi, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti. Tato so ‘‘pabbajitā nāma vacanakarā honti, ‘tiṭṭhā’ti naṃ vatvā ṭhitaṃ gahessāmī’’ti cintetvā ‘‘tiṭṭha, samaṇā’’ti āha. ‘‘Ahaṃ tāva ṭhito, tvaṃ pana dhāvituṃ vāyāmamakāsī’’ti. Atha naṃ, ‘‘bho, pabbajitā nāma jīvitahetupi alikaṃ na bhaṇanti, tvaṃ pana musāvādaṃ kathesī’’ti vatvā gāthamāha –

393.

‘‘Tiṭṭhāhīti mayā vutto, so tvaṃ gacchasi pammukho;

Aṭṭhito tvaṃ ṭhitomhīti, lapasi brahmacārini;

Idaṃ te samaṇāyuttaṃ, asiñca me maññasi kaṅkapatta’’nti.

Tassattho – samaṇa, tiṭṭhāhi iti vacanaṃ mayā vutto so tvaṃ pammukho parammukho hutvā gacchasi, brahmacārini aṭṭhito samāno tvaṃ ṭhito amhi iti lapasi, asiñca me kaṅkapattaṃ maññasīti.

Tato devatā gāthādvayamāha –

394.

‘‘Ṭhitohamasmī sadhammesu rāja, na nāmagottaṃ parivattayāmi;

Corañca loke aṭhitaṃ vadanti;

Āpāyikaṃ nerayikaṃ ito cutaṃ.

395.

‘‘Sace tvaṃ saddahasi rāja, sutaṃ gaṇhāhi khattiya;

Tena yaññaṃ yajitvāna, evaṃ saggaṃ gamissasī’’ti.

Tattha sadhammesūti, mahārāja, ahaṃ sakesu dasasu kusalakammapathadhammesu ṭhito asmi bhavāmi. Na nāmagottanti tvaṃ pubbe daharakāle brahmadatto hutvā pitari kālakate bārāṇasiṃ rajjaṃ labhitvā bārāṇasirājā jāto, taṃ nāmaṃ jahitvā porisādo hutvā idāni kammāsapādo jāto, khattiyakule jātopi abhakkhaṃ manussamaṃsaṃ yasmā bhakkhesi, tasmā attano nāmagottaṃ yathā parivattesi, tathā ahaṃ attano nāmagottaṃ na parivattayāmi. Corañcāti loke corañca dasakusalakammapathesu aṭhitaṃ nāma vadanti. Ito cutanti ito cutaṃ hutvā apāye niraye patiṭṭhitaṃ. Khattiya, bhūmipāla mahārāja, tvaṃ mama vacanaṃ sace saddahasi, sutasomaṃ gaṇhāhi, tena sutasomena yaññaṃ yajitvāna evaṃ saggaṃ gamissasi. Bho, porisāda musāvādi tayā mayhaṃ ‘‘sakalajambudīpe rājāno ānetvā bahikammaṃ karissāmī’’ti paṭissutaṃ, idāni ye vā te vā dubbalarājāno ānesi, jambudīpatale jeṭṭhakaṃ sutasomarājānaṃ sace tvaṃ na ānessasi, vacanaṃ te musā nāma hoti, tasmā sutasomaṃ gaṇhāhīti.

Evañca pana vatvā devatā pabbajitavesaṃ antaradhāpetvā sakena vaṇṇena ākāse taruṇasūriyo viya jalamānā aṭṭhāsi. So tassā kathaṃ sutvā rūpañca oloketvā ‘‘kāsi tva’’nti āha. Imasmiṃ ‘‘rukkhe nibbattadevatā’’ti. So ‘‘diṭṭhā me attano, devatā’’ti tussitvā, ‘‘sāmi devarāja, mā sutasomassa kāraṇā cintayi, attano rukkhaṃ pavisā’’ti āha. Devatā tassa passantasseva rukkhaṃ pāvisi. Tasmiṃ khaṇe sūriyo atthaṅgato, cando uggato. Porisādo vedaṅgakusalo nakkhattacāraṃ jānāti. So nabhaṃ oloketvā ‘‘sve phussanakkhattaṃ bhavissati, sutasomo nhāyituṃ uyyānaṃ gamissati, tattha gaṇhissāmi, ārakkho panassa mahā bhavissati, samantā tiyojanaṃ sakalanagaravāsino rakkhantā carissanti, asaṃvihite ārakkhe paṭhamayāmeyeva migājinaṃ uyyānaṃ gantvā maṅgalapokkharaṇiṃ otaritvā ṭhassāmī’’ti cintetvā tattha gantvā pokkharaṇiṃ oruyha padumapattena sīsaṃ paṭicchādetvā aṭṭhāsi. Tassa tejena macchakacchapādayo osakkitvā udakapariyante vaggavaggā hutvā vicariṃsu.

Kuto pana laddhoyaṃ tejoti? Pubbayogavasena. So hi kasapadasabalassa kāle khīrasalākabhattaṃ paṭṭhapesi, tena mahāthāmo ahosi. Aggisālañca kāretvā bhikkhusaṅghassa sītavinodanatthaṃ aggiñca dārūni ca dārucchedanavāsiñca pharasuñca adāsi, tena tejavā ahosi.

Evaṃ tasmiṃ antouyyānaṃ gateyeva balavapaccūsasamaye samantā tiyojanaṃ ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. Rājāpi pātova bhuttapātarāso alaṅkatahatthikkhandhavaragato caturaṅginiyā senāya parivuto nagarato nikkhami. Tadā takkasilato nando nāma brāhmaṇo catasso satārahā gāthāyo ādāya vīsatiyonajasataṃ maggaṃ atikkamitvā taṃ nagaraṃ patvā dvāragāme vasitvā sūriye uggate nagaraṃ pavisanto rājānaṃ pācīnadvārena nikkhantaṃ disvā hatthaṃ pasāretvā jayāpesi. Rājā disācakkhuko hutvā gacchanto unnatappadese ṭhitassa brāhmaṇassa pasāritahatthaṃ disvā hatthinā taṃ upasaṅkamitvā pucchi –

396.

‘‘Kismiṃ nu raṭṭhe tava jātibhūmi, atha kena atthena idhānupatto;

Akkhāhi me brāhmaṇa etamatthaṃ, kimicchasī demi tayajja patthita’’nti.

Tassattho – bho brāhmaṇa, tava jātibhūmi kismiṃ raṭṭhe atthi nu, kena atthena payojanena hetubhūtena ida imasmiṃ nagare anuppatto, bho brāhmaṇa, mayā pucchito so tvaṃ etamatthaṃ etaṃ payojanaṃ me mayhaṃ akkhāhi kathehi, tayā patthitavatthuṃ te tuyhaṃ ajja idāni dadāmi, kiṃ vatthuṃ icchasīti.

Atha naṃ so gāthamāha –

397.

‘‘Gāthā catasso dharaṇīmahissara, sugambhīratthā varasāgarūpamā;

Taveva atthāya idhāgatosmi, suṇohi gāthā paramatthasaṃhitā’’ti.

Tattha dharaṇīmahissarāti bhūmipāla catasso gāthā kiṃ bhūtā?. Sugambhīratthā varasāgarūpamā, taveva tava eva atthāya idha ṭhānaṃ anuppatto asmi bhavāmi. Suṇohīti kassapadasabalena desitā paramatthasaṃhitā imā satārahā gāthāyo suṇohīti attho.

Iti vatvā, ‘‘mahārāja, imā kassapadasabalena desitā catasso satārahā gāthāyo ‘‘tumhe sutavittakā’ti sutvā tumhākaṃ desetuṃ āgatomhī’’ti āha. Rājā tuṭṭhamānaso hutvā, ‘‘ācariya , suṭṭhu te āgataṃ, mayā pana nivattituṃ na sakkā, ajja phussanakkhattayogena sīsaṃ nhāyituṃ āgatomhi, ahaṃ punadivase āgantvā sossāmi, tvaṃ mā ukkaṇṭhī’’ti vatvā ‘‘gacchatha brāhmaṇassa asukagehe sayanaṃ paññāpetvā ghāsacchādanaṃ saṃvidahathā’’ti amacce āṇāpetvā uyyānaṃ pāvisi. Taṃ aṭṭhārasahatthena pākārena parikkhittaṃ ahosi. Taṃ aññamaññaṃ saṅghaṭṭentā samantā hatthino parikkhipiṃsu, tato assā, tato rathā, tato dhanuggahā, tato pattīti, saṅkhubhitamahāsamuddo viya unnādento balakāyo ahosi. Atha rājā oḷārikāni ābharaṇāni omuñcitvā massukammaṃ kāretvā ubbaṭṭitasarīro pokkharaṇiyā anto rājavibhavena nhatvā paccuttaritvā udakaggahaṇasāṭakena nivāsetvā aṭṭhāsi. Athassa dussagandhamālālaṅkāre upanayiṃsu. Porisādo cintesi – ‘‘rājā alaṅkatakāle bhāriko bhavissati, sallahukakāleyeva naṃ gaṇhissāmī’’ti. So nadanto vagganto udake macchaṃ āluḷento vijjulatā viya matthake khaggaṃ paribbhamento ‘‘ahaṃ are manussacoro porisādo’’ti nāmaṃ sāvetvā aṅguliṃ nalāṭe ṭhapetvā udakā uttari. Tassa saddaṃ sutvāva hatthārohā hatthīhi, assārohā assehi, rathārohā rathehi bhassiṃsu. Balakāyo gahitagahitāni āvudhāni chaḍḍetvā urena bhūmiyaṃ nipajji.

Porisādo sutasomaṃ ukkhipitvā gaṇhi, sesarājāno pāde gahetvā adhosīsake katvā paṇhiyā sīsaṃ paharanto gacchati. Bodhisattaṃ pana upagantvā onato ukkhipitvā khandhe nisīdāpesi. So ‘‘dvārena gamanaṃ papañco bhavissatī’’ti sammukhaṭṭhāneyeva aṭṭhārasahatthaṃ pākāraṃ laṅghitvā purato galitamadamattavāraṇakumbhe akkamitvā pabbatakūṭāni pātento viya vātajavānaṃ assatarānaṃ piṭṭhe akkamanto pātetvā rathadhurarathasīsesu akkamitvā bhamikaṃ bhamanto viya nīlaphalakāni nigrodhapattāni maddanto viya ekavegeneva tiyojanamattaṃ maggaṃ gantvā ‘‘atthi nu kho koci sutasomassatthāya pacchato āgacchanto’’ti oloketvā kañci aditvā saṇikaṃ gacchanto sutasomassa kesehi udakabindūni attano ure patitāni disvā ‘‘maraṇassa abhāyanto nāma natthi, sutasomopi maraṇabhayena rodati maññe’’ti cintetvā āha –

398.

‘‘Na ve rudanti matimanto sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;

Dīpañhi etaṃ paramaṃ narānaṃ, yaṃ paṇḍitā sokanudā bhavanti.

399.

‘‘Attānaṃ ñātī udāhu puttadāraṃ, dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ;

Kimeva tvaṃ sutasomānutappe, korabyaseṭṭha vacanaṃ suṇoma teta’’nti.

Tattha, bho sutasoma mahārāja, ye paṇḍitā kiṃ bhūtā? Matimanto atthānatthaṃ kāraṇākāraṇaṃ jānanapaññāya samannāgatā, sappaññā vicaraṇapaññāya samannāgatā, bahussutā bahussutadharā bahuṭṭhānacintino bahukāraṇacintanasīlā, te paṇḍitā maraṇabhaye uppanne sati bhītā hutvā ve ekantena na rudanti na paridevanti. Dīpaṃ hīti, bho sutasoma mahārāja hi kasmā pana vadāmi, mahāsamudde bhinnanāvānaṃ vāṇijakānaṃ janānaṃ patiṭṭhābhūtaṃ mahādīpaṃ iva, evampi tathā etaṃ paṇḍitaṃ appaṭisaraṇānaṃ narānaṃ paramaṃ. Yaṃ yena kāraṇena ye paṇḍitā sokīnaṃ janānaṃ sokanudā bhavanti, bho sutasoma mahārāja, tvaṃ maraṇabhayena paridevīti maññe maññāmi. Attānanti, bho sutasoma mahārāja, attahetu udāhu ñātihetu puttadārahetu udāhu dhaññadhanarajatajātarūpahetu kimeva tvaṃ kimeva dhammajātaṃ tvaṃ anutappe anutappeyyāsi. Korabyaseṭṭha kururaṭṭhavāsīnaṃ seṭṭha uttama, bho mahārāja, etaṃ tava vacanaṃ suṇomāti.

Sutasomo āha –

400.

‘‘Nevāhamattānamanutthunāmi, na puttadāraṃ na dhanaṃ na raṭṭhaṃ;

Satañca dhammo carito purāṇo, taṃ saṅgaraṃ brāhmaṇassānutappe.

401.

‘‘Kato mayā saṅgaro brāhmaṇena, raṭṭhe sake issariye ṭhitena;

Taṃ saṅgaraṃ brāhmaṇasappadāya, saccānurakkhī punarāvajissa’’nti.

Tattha nevāhamattānamanutthunāmīti ahaṃ tāva attatthāya neva rodāmi na socāmi, imesampi puttādīnaṃ atthāya na rodāmi na socāmi, apica kho pana sataṃ paṇḍitānaṃ carito purāṇadhammo atthi, yaṃ saṅgaraṃ katvā pacchā anutappanaṃ nāma, taṃ saṅgaraṃ brāhmaṇassa ahaṃ anusocāmīti attho . Saccānurakkhīti saccaṃ anurakkhanto. So hi brāhmaṇo takkasilato kassapadasabalena desitā catasso satārahā gāthāyo ādāya āgato, tassāhaṃ āgantukavattaṃ kāretvā ‘‘nhatvā āgato suṇissāmi, yāva mamāgamanā āgamehī’’ti saṅgaraṃ katvā āgato, tvaṃ tā gāthāyo sotuṃ adatvāva maṃ gaṇhi. Sace maṃ vissajjesi, taṃ dhammaṃ sutvā saccānurakkhī punarāvajissāmīti vadati.

Atha naṃ porisādo āha –

401.

‘‘Nevāhametaṃ abhisaddahāmi, sukhī naro maccumukhā pamutto;

Amittahatthaṃ punarāvajeyya, korabyaseṭṭha na hi maṃ upesi.

403.

‘‘Mutto tuvaṃ porisādassa hatthā, gantvā sakaṃ mandiraṃ kāmakāmī;

Madhuraṃ piyaṃ jīvitaṃ laddha rāja, kuto tuvaṃ ehisi me sakāsa’’nti.

Tattha sukhīti sukhappatto hutvā. Maccumukhā pamuttoti mādisassa corassa hatthato muttatāya maraṇamukhā mutto nāma hutvā amittahatthaṃ punarāvajeyya āgaccheyya, ahaṃ etaṃ vacanaṃ neva abhisaddahāmi, korabyaseṭṭha tvaṃ mama santikaṃ na hi upesi. Muttoti sutasoma tuvaṃ porisādassa hatthato mutto. Sakaṃ mandiranti rājadhānigehaṃ gantvā. Kāmakāmīti kāmaṃ kāmayamāno. Laddhāti ativiya piyaṃ jīvitaṃ labhitvā tuvaṃ me mama santike kuto kena nāma kāraṇena ehisi.

Taṃ sutvā mahāsatto sīho viya asambhito āha –

404.

‘‘Mataṃ vareyya parisuddhasīlo, na jīvitaṃ garahito pāpadhammo;

Na hi taṃ naraṃ tāyati duggatīhi, yassāpi hetu alikaṃ bhaṇeyya.

405.

‘‘Sacepi vāto girimāvaheyya, cando ca sūriyo ca chamā pateyyuṃ;

Sabbā ca najjo paṭisotaṃ vajeyyuṃ, na tvevahaṃ rāja musā bhaṇeyyaṃ.

406.

‘‘Nabhaṃ phaleyya udadhīpi susse, saṃvattaye bhūtadharā vasundharā;

Siluccayo meru samūlamuppate, na tvevahaṃ rāja musā bhaṇeyya’’nti.

Tattha mataṃ vareyyāti porisāda yo naro parisuddhasīlo jīvitahetu aṇumattampi pāpaṃ na karoti, sīlasampanno hutvā vareyya taṃ maraṇaṃ iccheyya, garahito pāpadhammo taṃ jīvitaṃ na seyyo, dussīlo puggalo yassāpi hetu attādinopi hetu alikaṃ vacanaṃ bhaṇeyya, taṃ naraṃ evarūpaṃ duggatīhi taṃ alikaṃ na tāyate. Sacepi vāto girimāvaheyyāti, samma porisāda, tayā saddhiṃ ekācariyakule sikkhito evarūpo sahāyako hutvā ahaṃ jīvitahetu musā na kathemi, kiṃ na saddahasi. Sace puratthimādibhedo vāto uṭṭhāya mahantaṃ giriṃ tūlapicuṃ viya ākāse āvaheyya, cando ca sūriyo ca attano attano vimānena saddhiṃ chamā pathaviyaṃ pateyyuṃ, sabbāpi najjo patisotaṃ vajeyyuṃ, bho porisāda , evarūpaṃ vacanaṃ sace bhaṇeyya, taṃ saddahitabbaṃ, ahaṃ musā bhaṇeyyaṃ iti vacanaṃ tuyhaṃ janehi vuttaṃ, na tveva taṃ saddahitabbaṃ.

Evaṃ vuttepi so na saddahiyeva. Atha bodhisatto ‘‘ayaṃ mayhaṃ na saddahati, sapathenapi naṃ saddahāpessāmī’’ti cintetvā, ‘‘samma porisāda, khandhato tāva maṃ otārehi, sapathaṃ katvā taṃ saddahāpessāmī’’ti vutte tena otāretvā bhūmiyaṃ ṭhapito sapathaṃ karonto āha –

407.

‘‘Asiñca sattiñca parāmasāmi, sapathampi te samma ahaṃ karomi;

Tayā pamutto anaṇo bhavitvā, saccānurakkhī punarāvajissa’’nti.

Tassattho – samma porisāda, sace icchasi, evarūpehi āvudhehi saṃvihitārakkhe khattiyakule me nibbatti nāma mā hotūti asiñca sattiñca parāmasāmi. Sace aññehi rājūhi akattabbaṃ aññaṃ vā yaṃ icchasi, taṃ sapathampi te, samma, ahaṃ karomi. Yathāhaṃ tayā pamutto gantvā brāhmaṇassa anaṇo hutvā saccamanurakkhanto punarāgamissāmīti.

Tato porisādo ‘‘ayaṃ sutasomo khattiyehi akattabbaṃ sapathaṃ karoti, kiṃ me iminā, esa etu vā mā vā, ahampi khattiyarājā, mameva bāhulohitaṃ gahetvā devatāya balikammaṃ karissāmi, ayaṃ ativiya kilamatī’’ti cintetvā –

408.

‘‘Yo te kato saṅgaro brāhmaṇena, raṭṭhe sake issariye ṭhitena;

Taṃ saṅgaraṃ brāhmaṇasappadāya, saccānurakkhī punarāvajassū’’ti.

Tattha punarāvajassūti puna āgaccheyyāsi.

Atha naṃ mahāsatto, ‘‘samma, mā cintayi, catasso satārahā gāthā sutvā dhammakathikassa pūjaṃ katvā pātovāgamissāmī’’ti vatvā gāthamāha –

409.

‘‘Yo me kato saṅgaro brāhmaṇena, raṭṭhe sake issariye ṭhitena;

Taṃ saṅgaraṃ brāhmaṇasappadāya, saccānurakkhī punarāvajissa’’nti.

Atha naṃ porisādo, ‘‘mahārāja, tumhe khattiyehi akattabbaṃ sapathaṃ karittha, taṃ anussareyyāthā’’ti vatvā, ‘‘samma porisāda, tvaṃ maṃ daharakālato paṭṭhāya jānāsi, hāsenapi me musā na kathitapubbā, sohaṃ idāni rajje patiṭṭhito dhammādhammaṃ jānanto kiṃ musā kathessāmi, saddahasi mayhaṃ , ahaṃ te sve balikammaṃ pāpuṇissāmī’’ti saddahāpito ‘‘tena hi gaccha, mahārāja, tumhesu anāgatesu balikammaṃ na bhavissati, devatāpi tumhehi vinā na sampaṭicchati, mā me balikammassa antarāyaṃ karitthā’’ti mahāsattaṃ uyyojesi. So rāhumukhā muttacando viya nāgabalo thāmasampanno khippameva nagaraṃ sampāpuṇi. Senāpissa ‘‘sutasomo rājā paṇḍito madhuradhammakathiko ekaṃ dve kathā kathetuṃ labhanto porisādaṃ dametvā sīhamukhā muttamattavāraṇo viya āgamissati, ‘ime rājānaṃ porisādassa datvā āgatā’ti mahājano garahissatī’’ti cintetvā bahinagareyeva khandhāvāraṃ katvā ṭhitā taṃ dūratova āgacchantaṃ disvā paccuggantvā vanditvā ‘‘kacci, mahārāja, porisādena kilamito’’ti paṭisanthāraṃ katvā ‘‘porisādena mayhaṃ mātāpitūhipi dukkaraṃ kataṃ, tathārūpo nāma caṇḍo sāhasiko porisādo mama dhammakathaṃ sutvā maṃ vissajjesī’’ti vutte rājānaṃ alaṅkaritvā hatthikkhandhaṃ āropetvā parivāretvā nagaraṃ pāvisi. Taṃ disvā sabbe nāgarā tussiṃsu.

Sopi dhammagarutāya dhammasoṇḍatāya mātāpitaro adisvāva ‘‘pacchāpi ne passissāmī’’ti rājanivesanaṃ pavisitvā rājāsane nisīditvā brāhmaṇaṃ pakkosāpetvā massukammādīnissa āṇāpetvā taṃ kappitakesamassuṃ nhātānulittaṃ vatthālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ katvā ānetvā dassitakāle sayaṃ pacchā nhatvā tassa attano bhojanaṃ dāpetvā tasmiṃ bhutte sayaṃ bhuñjitvā taṃ mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā dhammagarukatāya assa gandhamālādīhi pūjaṃ katvā sayaṃ nīce āsane nisīditvā ‘‘tumhehi mayhaṃ ābhatā satārahā gāthā suṇoma ācariyā’’ti yāci. Tamatthaṃ dīpento satthā gāthamāha –

410.

‘‘Mutto ca so porisādassa hatthā, gantvāna taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca;

Suṇomi gāthāyo satārahāyo, yā me sutā assu hitāya brahme’’ti.

Tattha etadavocāti etaṃ avoca.

Atha brāhmaṇo bodhisattena yācitakāle gandhehi hatthe ubbaṭṭetvā pasibbakā manoramaṃ potthakaṃ nīharitvā ubhohi hatthehi gahetvā ‘‘tena hi, mahārāja, kassapadasabalena desitā rāgamadādinimmadanā amatamahānibbānasampāpikā catasso satārahā gāthāyo suṇohī’’ti vatvā potthakaṃ olokento āha –

411.

‘‘Sakideva sutasoma, sabbhi hoti samāgamo;

Sā naṃ saṅgati pāleti, nāsabbhi bahu saṅgamo.

412.

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo.

413.

‘‘Jīranti ve rājarathā sucittā, atho sarīrampi jaraṃ upeti;

Satañca dhammo na jaraṃ upeti, santo have sabbhi pavedayanti.

414.

‘‘Nabhañca dūre pathavī ca dūre, pāraṃ samuddassa tadāhu dūre;

Tato have dūrataraṃ vadanti, satañca dhammo asatañca rājā’’ti.

Tattha sakidevāti ekavārameva. Sabbhīti sappurisehi. Sā nanti sā sabbhi sappurisehi saṅgati samāgamo ekavāraṃ pavattopi taṃ puggalaṃ pāleti rakkhati. Nāsabbhīti asappurisehi pana bahu sucirampi kato saṅgamo ekaṭṭhāne nivāso na pāleti, na thāvaro hotīti attho. Samāsethāti saddhiṃ nisīdeyya, sabbepi iriyāpathe paṇḍiteheva saddhiṃ pavatteyyāti attho. Santhavanti mittasanthavaṃ. Sataṃ saddhammanti paṇḍitānaṃ buddhādīnaṃ sattatiṃsabodhipakkhiyadhammasaṅkhātaṃ saddhammaṃ. Seyyoti etaṃ dhammaṃ ñatvā vaḍḍhiyeva hoti, hāni nāma natthīti attho. Rājarathāti rājūnaṃ ārohanīyarathā. Sucittāti suparikammakatā. Sabbhi pavedayantīti buddhādayo santo ‘‘sabbhī’’ti saṅkhaṃ gataṃ sobhanaṃ uttamaṃ nibbānaṃ pavedenti thomenti, so nibbānasaṅkhāto sataṃ dhammo jaraṃ na upeti na jīrati. Nabhanti ākāso. Dūreti pathavī hi sappatiṭṭhā sagahaṇā, ākāso nirālambo appatiṭṭho, iti ubho ete ekābaddhāpi visaṃyogaṭṭhena anupalittaṭṭhena ca dūre nāma honti. Pāranti orimatīrato paratīraṃ. Tadāhūti taṃ āhu.

Iti brāhmaṇo catasso satārahā gāthā kassapadasabalena desitaniyāmena desetvā tuṇhī ahosi . Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘sapphalaṃ vata me āgamana’’nti tuṭṭhacitto hutvā ‘‘imā gāthā neva sāvakabhāsitā, na isibhāsitā, na kenaci bhāsitā, sabbaññunāva bhāsitā, kiṃ nu kho agghantī’’ti cintetvā ‘‘imāsaṃ sakalampi cakkavāḷaṃ yāva brahmalokā sattaratanapuṇṇaṃ katvā dadamānopi neva anucchavikaṃ kātuṃ sakkoti, ahaṃ kho panassa tiyojanasate kururaṭṭhe sattayojanike indapatthanagare rajjaṃ dātuṃ pahomi, atthi nu khvassa rajjaṃ kāretuṃ bhāgya’’nti aṅgavijjānubhāvena olokento nāddasa. Tato senāpatiṭṭhānādīni olokento ekagāmabhojakamattassapi bhāgyaṃ adisvā dhanalābhassa olokento koṭidhanato paṭṭhāya oloketvā catunnaṃyeva kahāpaṇasahassānaṃ bhāgyaṃ disvā ‘‘ettakena naṃ pūjessāmī’’ti catasso sahassatthavikā dāpetvā, ‘‘ācariya, tumhe aññesaṃ khattiyānaṃ imā gāthā desetvā kittakaṃ dhanaṃ labhathā’’ti pucchati. ‘‘Ekekāya gāthāya sataṃ sataṃ, mahārāja, teneva tā satārahā nāma jātā’’ti. Atha naṃ mahāsatto, ‘‘ācariya, tvaṃ attanā gahetvā vikkeyyabhaṇḍassa agghampi na jānāsi , ito paṭṭhāya ekekā gāthā sahassārahā nāma hontū’’ti vatvā gāthamāha –

415.

‘‘Sahassiyā imā gāthā, nahimā gāthā satārahā;

Cattāri tvaṃ sahassāni, khippaṃ gaṇhāhi brāhmaṇā’’ti.

Tassattho – brāhmaṇa, imā gāthā sahassiyā sahassārahā, imā gāthā satārahā na hi hontu, brāhmaṇa, tvaṃ cattāri sahassāni khippaṃ gaṇhāti.

Athassa ekaṃ sukhayānakaṃ datvā ‘‘brāhmaṇaṃ sotthinā gehaṃ sampāpethā’’ti purise āṇāpetvā taṃ uyyojesi. Tasmiṃ khaṇe ‘‘sutasomaraññā satārahā gāthā sahassārahā katvā pūjitā sādhu sādhū’’ti mahāsādhukārasaddo ahosi. Tassa mātāpitaro taṃ saddaṃ sutvā ‘‘kiṃ saddo nāmesā’’ti pucchitvā yathābhūtaṃ sutvā attano dhanalobhatāya mahāsattassa kujjhiṃsu. Sopi brāhmaṇaṃ uyyojetvā tesaṃ santikaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi. Athassa pitā ‘‘kathaṃ, tāta, evarūpassa sāhasikassa corassa hatthato muttosī’’ti paṭisanthāramattampi akatvā attano dhanalobhatāya ‘‘saccaṃ kira, tāta, tayā catasso gāthā sutvā cattāri sahassāni dinnānī’’ti pucchitvā ‘‘sacca’’nti vutte gāthamāha –

416.

‘‘Āsītiyā nāvutiyā ca gāthā, satārahā cāpi bhaveyya gāthā;

Paccattameva sutasoma jānahi, sahassiyā nāma kā atthi gāthā’’ti.

Tassattho – gāthā nāma, tāta, āsītiyā ca nāvutiyā ca satārahā cāpi bhaveyya, paccattameva attanāva jānāhi, sahassārahā nāma gāthā kā kassa santike atthīti.

Atha naṃ mahāsatto ‘‘nāhaṃ, tāta, dhanena vuddhiṃ icchāmi, sutena pana icchāmī’’ti saññāpento āha –

417.

‘‘Icchāmi vohaṃ sutavuddhimattano, santoti maṃ sappurisā bhajeyyuṃ;

Ahaṃ savantīhi mahodadhīva, na hi tāta tappāmi subhāsitena.

418.

‘‘Aggi yathā tiṇakaṭṭhaṃ dahanto, na kappatī sāgarova nadībhi;

Evampi te paṇḍitā rājaseṭṭha, sutvā na tappanti subhāsitena.

419.

‘‘Sakassa dāsassa yadā suṇomi, gāthaṃ ahaṃ atthavatiṃ janinda;

Tameva sakkacca nisāmayāmi, na hi tāta dhammesu mamatthi tittī’’ti.

Tattha voti nipātamattaṃ. ‘‘Santo’’ti ete ca maṃ bhajeyyuṃ iti icchāmi. Savantīhīti nadīhi. Sakassāti tiṭṭhatu, nanda, brāhmaṇo, yadā ahaṃ attano dāsassapi santike suṇomi, tāta, dhammesu mama titti na hi atthīti.

Evañca pana vatvā ‘‘mā maṃ, tāta, dhanahetu paribhāsasi, ahaṃ dhammaṃ sutvā āgamissāmī’’ti sapathaṃ katvā āgato, idānāhaṃ porisādassa santikaṃ gamissāmi, idaṃ te rajjaṃ gaṇhathā’’ti rajjaṃ niyyādento gāthamāha –

420.

‘‘Idaṃ te raṭṭhaṃ sadhanaṃ sayoggaṃ, sakāyuraṃ sabbakāmūpapannaṃ;

Kiṃ kāmahetu paribhāsasi maṃ, gacchāmahaṃ porisādassa ñatte’’ti.

Tattha ñatteti santike.

Tasmiṃ samaye piturañño hadayaṃ uṇhaṃ ahosi. So, ‘‘tāta sutasoma, kiṃ nāmetaṃ kathesi, mayaṃ caturaṅginiyā senāya coraṃ gahessāmā’’ti vatvā gāthamāha –

421.

‘‘Attānurakkhāya bhavanti hete, hatthārohā rathikā pattikā ca;

Assārohā ye ca dhanuggahāse, senaṃ payuñjāma hanāma sattu’’nti.

Tattha hanāmāti sace evaṃ payojitā senā taṃ gahetuṃ na sakkonti, atha naṃ sakalaraṭṭhavāsino gahetvā gantvā hanāma sattuṃ, mārema taṃ amhākaṃ paccāmittanti attho.

Atha naṃ mātāpitaro assupuṇṇamukhā rodamānā vilapantā, ‘‘tāta, mā gaccha, gantuṃ na labbhā’’ti yāciṃsu. Soḷasasahassā nāṭakitthiyopi sesaparijanopi ‘‘amhe anāthe katvā kuhiṃ gacchasi, devā’’ti parideviṃsu. Sakalanagare koci sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkonto ‘‘sutasomo porisādassa kira paṭiññaṃ datvā āgato, idāni catasso satārahā gāthā sutvā dhammakathikassa sakkāraṃ katvā mātāpitaro vanditvā punapi kira corassa santikaṃ gamissatī’’ti sakalanagaraṃ ekakolāhalaṃ ahosi. Sopi mātāpitūnaṃ vacanaṃ sutvā gāthamāha –

422.

‘‘Sudukkaraṃ porisādo akāsi, jīvaṃ gahetvāna avassajī maṃ;

Taṃ tādisaṃ pubbakiccaṃ saranto, dubbhe ahaṃ tassa kathaṃ janindā’’ti.

Tattha jīvaṃ gahetvānāti jīvaggāhaṃ gahetvā. Taṃ tādisanti taṃ tena kataṃ tathārūpaṃ. Pubbakiccanti purimaṃ upakāraṃ. Janindāti pitaraṃ ālapati.

So mātāpitaro assāsetvā, ‘‘amma tātā, tumhe mayhaṃ mā cintayittha, katakalyāṇo ahaṃ, mama chakāmassaggissariyaṃ na dullabha’’nti mātāpitaro vanditvā āpucchitvā sesajanaṃ anusāsitvā pakkāmi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

423.

‘‘Vanditvā so pitaraṃ mātarañca, anusāsitvā negamañca balañca;

Saccavādī saccānurakkhamāno, agamāsi so yattha porisādo’’ti.

Tattha saccānurakkhamānoti saccaṃ anurakkhamāno. Agamāsīti taṃ rattiṃ nivesaneyeva vasitvā punadivase aruṇuggamanavelāya mātāpitaro vanditvā āpucchitvā sesajanaṃ anusāsitvā assumukhena nānappakāraṃ paridevantena itthāgārādinā mahājanena anugato nagarā nikkhamma taṃ janaṃ nivattetuṃ asakkonto mahāmagge daṇḍakena tiriyaṃ lekhaṃ kaḍḍhitvā ‘‘sace mayi sineho atthi, imaṃ mā atikkamiṃsū’’ti āha. Mahājano sīlavato tejavantassa āṇaṃ atikkamituṃ asakkonto mahāsaddena paridevamāno taṃ sīhavijambhitena gacchantaṃ oloketvā tasmiṃ dassanūpacāraṃ atikkante ekaravaṃ ravanto nagaraṃ pāvisi. Sopi āgatamaggeneva tassa santikaṃ gato. Tena vuttaṃ ‘‘agamāsi so yattha porisādo’’ti.

Tato porisādo cintesi – ‘‘sace mama sahāyo sutasomo āgantukāmo, āgacchatu, anāgantukāmo, anāgacchatu, rukkhadevatā yaṃ mayhaṃ icchati , taṃ karotu, ime rājāno māretvā pañcamadhuramaṃsena balikammaṃ karissāmī’’ti citakaṃ katvā aggiṃ jāletvā ‘‘aṅgārarāsi tāva hotū’’ti tassa sūle tacchantassa nisinnakāle sutasomo āgato. Atha naṃ porisādo disvā tuṭṭhacitto, ‘‘samma, gantvā kattabbakiccaṃ te kata’’nti pucchi. Mahāsatto, ‘‘āma mahārāja, kassapadasabalena desitā gāthā me sutā, dhammakathikassa ca sakkāro kato, tasmā gantvā kattabbakiccaṃ kataṃ nāma hotī’’ti dassetuṃ gāthamāha –

424.

‘‘Kato mayā saṅgaro brāhmaṇena, raṭṭhe sake issariye ṭhitena;

Taṃ saṅgaraṃ brāhmaṇasappadāya, saccānurakkhī punarāgatosmi;

Yajassu yaññaṃ khāda maṃ porisādā’’ti.

Tattha yajassūti maṃ māretvā devatāya vā yaññaṃ yajassu, maṃsaṃ vā me khādāhīti attho.

Taṃ sutvā porisādo ‘‘ayaṃ rājā na bhāyati, vigatamaraṇabhayo hutvā katheti, kissa nu kho esa ānubhāvo’’ti cintetvā ‘‘aññaṃ natthi, ayaṃ ‘kassapadasabalena desitā gāthā me sutā’ti vadati, tāsaṃ etena āsubhāvena bhavitabbaṃ, ahampi taṃ kathāpetvā tā gāthāyo sossāmi, evaṃ ahampi nibbhayo bhavissāmī’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā gāthamāha –

425.

‘‘Na hāyate khāditaṃ mayhaṃ pacchā, citakā ayaṃ tāva sadhūmikāva;

Niddhūmake pacitaṃ sādhupakkaṃ, suṇomi gāthāyo satārahāyo’’ti.

Tattha khāditanti khādanaṃ. Taṃ khādanaṃ mayhaṃ pacchā vā pure vā na parihāyati, pacchāpi hi tvaṃ mayā khāditabbova. Niddhūmake pacitanti niddhūme nijjhāle aggimhi pakkamaṃsaṃ sādhupakkaṃ nāma hoti.

Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘ayaṃ porisādo pāpadhammo, imaṃ thokaṃ niggahetvā lajjāpetvā kathessāmī’’ti cintetvā āha –

426.

‘‘Adhammiko tvaṃ porisādakāsi, raṭṭhā ca bhaṭṭho udarassa hetu;

Dhammañcimā abhivadanti gāthā, dhammo ca adhammo ca kuhiṃ sameti.

427.

‘‘Adhammikassa luddassa, niccaṃ lohitapāṇino;

Natthi saccaṃ kuto dhammo, kiṃ sutena karissasī’’ti.

Tattha dhammañcimāti imā ca gāthā navalokuttaradhammaṃ abhivadanti. Kuhiṃ sametīti kattha samāgacchati. Dhammo hi sugatiṃ pāpeti nibbānaṃ vā, adhammo duggatiṃ. Kuto dhammoti vacīsaccamattampi natthi, kuto dhammo. Kiṃ sutenāti tvaṃ etena sutena kiṃ karissasi, mattikābhājanaṃ viya hi sīhavasāya abhājanaṃ tvaṃ dhammassa.

So evaṃ kathitepi neva kujjhi. Kasmā? Mahāsattassa mettābhāvanāya mahattena. Atha naṃ ‘‘kiṃ pana samma sutasoma ahameva adhammiko’’ti vatvā gāthamāha –

428.

‘‘Yo maṃsahetu migavaṃ careyya, yo vā hane purisamattahetu;

Ubhopi te pecca samā bhavanti, kasmā no adhammikaṃ brūsi maṃ tva’’nti.

Tattha kasmā noti ye jambudīpatale rājāno alaṅkatapaṭiyattā mahābalaparivārā rathavaragatā migavaṃ carantā tikhiṇehi sarehi mige vijjhitvā mārenti, te avatvā kasmā tvaṃ maññeva adhammikanti vadati. Yadi te niddosā, ahampi niddoso evāti dīpeti.

Taṃ sutvā mahāsatto tassa laddhiṃ bhindanto gāthamāha –

429.

‘‘Pañca pañca na khā bhakkhā, khattiyena pajānatā;

Abhakkhaṃ rāja bhakkhesi, tasmā adhammiko tuva’’nti.

Tassattho – samma porisāda, khattiyena nāma khattiyadhammaṃ jānantena pañca pañca hatthiādayo daseva sattā maṃsavasena na khā bhakkhā na kho khāditabbayuttakā. ‘‘Na kho’’tveva vā pāṭho. Aparo nayo khattiyena khattiyadhammaṃ jānantena pañcanakhesu sattesu sasako, sallako, godhā, kapi kummoti ime pañceva sattā bhakkhitabbayuttakā, na aññe, tvaṃ pana abhakkhaṃ manussamaṃsaṃ bhakkhesi, tena adhammikoti.

Iti so niggahaṃ patvā aññaṃ nissaraṇaṃ adisvā attano pāpaṃ paṭicchādento gāthamāha –

430.

‘‘Mutto tuvaṃ porisādassa hatthā, gantvā sakaṃ mandiraṃ kāmakāmī;

Amittahatthaṃ punarāgatosi, na khattadhamme kusalosi rājā’’ti.

Tattha na khattadhammeti tvaṃ khattiyadhammasaṅkhāte nītisatthe na kusalosi, attano atthānatthaṃ na jānāsi, akāraṇeneva te loke paṇḍitoti kitti patthaṭā, ahaṃ pana te paṇḍitabhāvaṃ na passāmi na jānāmi, atibālosīhi vadati.

Atha naṃ mahāsatto, ‘‘samma, khattiyadhamme kusalena nāma mādiseneva bhavitabbaṃ. Ahañhi taṃ jānāmi, na pana tadatthāya paṭipajjāmī’’ti vatvā gāthamāha –

431.

‘‘Ye khattadhamme kusalā bhavanti, pāyena te nerayikā bhavanti;

Tasmā ahaṃ khattadhammaṃ pahāya, saccānurakkhī punarāgatosmi;

Yajassu yaññaṃ khāda maṃ porisādā’’ti.

Tattha kusalāti tadatthāya paṭipajjanakusalā. Pāyenāti yebhuyyena nerayikā. Ye pana tattha na nibbattanti, te sesāpāyesu nibbattanti.

Porisādo āha –

432.

‘‘Pāsādavāsā pathavīgavāssā, kāmitthiyo kāsikacandanañca;

Sabbaṃ tahiṃ labhasi sāmitāya, saccena kiṃ passasi ānisaṃsa’’nti.

Tattha pāsādavāsāti, samma sutasoma, tava tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikā dibbavimānakappā tayo nivāsapāsādā. Pathavīgavāssāti pathavī ca gāvo ca assā ca bahū. Kāmitthiyoti kāmavatthubhūtā itthiyo. Kāsikacandanañcāti kāsikavatthañca lohitacandanañca. Sabbaṃ tahinti etañca aññañca upabhogaparibhogaṃ sabbaṃ tvaṃ tahiṃ attano nagare sāmitāya labhasi, sāmī hutvā yathā icchasi, tathā paribhuñjituṃ labhati, so tvaṃ sabbametaṃ pahāya saccānurakkhī idhāgacchanto saccena kiṃ ānisaṃsaṃ passasīti.

Bodhisatto āha –

433.

‘‘Ye kecime atthi rasā pathabyā, saccaṃ tesaṃ sādutaraṃ rasānaṃ;

Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā ca, taranti jātimaraṇassa pāra’’nti.

Tattha sādutaranti yasmā sabbepi rasā sattānaṃ saccakāleyeva paṇītā madhurā honti, tasmā saccaṃ tesaṃ sādutaraṃ rasānaṃ, yasmā vā viratisaccavacīsacce ṭhitā jātimaraṇasaṅkhātassa tebhūmakavaṭṭassa pāraṃ amatamahānibbānaṃ taranti pāpuṇanti, tasmāpi taṃ sādutaranti.

Evamassa mahāsatto sacce ānisaṃsaṃ kathesi. Tato porisādo vikasitapadumapuṇṇacandasassirikamevassa mukhaṃ oloketvā ‘‘ayaṃ sutasomo aṅgāracitakaṃ mañca sūlaṃ tacchantaṃ passati, cittutrāsamattampissa natthi, kiṃ nu kho esa satārahagāthānaṃ ānubhāvo, udāhu saccassa, aññasseva vā kassacī’’ti cintetvā ‘‘pucchissāmi tāva na’’nti pucchanto gāthamāha –

434.

‘‘Mutto tuvaṃ porisādassa hatthā, gantvā sakaṃ mandiraṃ kāmakāmī;

Amittahatthaṃ punarāgatosi, na hi nūna te maraṇabhayaṃ janinda;

Alīnacitto asi saccavādī’’ti.

Mahāsattopissa ācikkhanto āha –

435.

‘‘Katā me kalyāṇā anekarūpā, yaññā yiṭṭhā ye vipulā pasatthā;

Visodhito paralokassa maggo, dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye.

436.

‘‘Katā me kalyāṇā anekarūpā, yaññā yiṭṭhā ye vipulā pasatthā;

Anānutappaṃ paralokaṃ gamissaṃ, yajassu yaññaṃ ada maṃ porisāda.

437.

‘‘Pitā ca mātā ca upaṭṭhitā me, dhammena me issariyaṃ pasatthaṃ;

Visodhito paralokassa maggo, dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye.

438.

‘‘Pitā ca mātā ca upaṭṭhitā me, dhammena me issariyaṃ pasatthaṃ;

Anānutappaṃ paralokaṃ gamissaṃ, yajassu yaññaṃ ada maṃ porisāda.

439.

‘‘Ñātīsu mittesu katā me kārā, dhammena me issariyaṃ pasatthaṃ;

Visodhito paralokassa maggo, dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye.

440.

‘‘Ñātīsu mittesu katā me kārā, dhammena me issariyaṃ pasatthaṃ;

Anānutappaṃ paralokaṃ gamissaṃ, yajassu yaññaṃ ada maṃ porisāda.

441.

‘‘Dinnaṃ me dānaṃ bahudhā bahūnaṃ, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca;

Visodhito paralokassa maggo, dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye.

442.

‘‘Dinnaṃ me dānaṃ bahudhā bahūnaṃ, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca;

Anānutappaṃ paralokaṃ gamissaṃ, yajassu yaññaṃ ada maṃ porisādā’’ti.

Tattha kalyāṇāti kalyāṇakammā. Anekarūpāti dānādivasena anekavidhā. Yaññāti dasavidhadānavatthupariccāgavasena ativipulā paṇḍitehi pasatthā yaññāpi yiṭṭhā pavattitā. Dhamme ṭhitoti evaṃ dhamme patiṭṭhito mādiso ko nāma maraṇassa bhāyeyya. Anānutappanti anānutappamāno. Dhammena me issariyaṃ pasatthanti dasavidhaṃ rājadhammaṃ akopetvā dhammeneva mayā rajjaṃ pasāsitaṃ. Kārāti ñātīsu ñātikiccāni, mittesu ca mittakiccāni. Dānanti savatthukacetanā. Bahudhāti bahūhi ākārehi. Bahūnanti na pañcannaṃ, na dasannaṃ, satassapi sahassassapi satasahassassapi dinnameva. Santappitāti gahitagahitabhājanāni pūretvā suṭṭhu tappitā.

Taṃ sutvā porisādo ‘‘ayaṃ sutasomamahārājā sappuriso ñāṇasampanno madhuradhammakathiko, sacāhaṃ etaṃ khādeyyaṃ, muddhā me sattadhā phaleyya, pathavī vā pana me vivaraṃ dadeyyā’’ti bhītatasito hutvā, ‘‘samma, na tvaṃ mayā khāditabbarūpo’’ti vatvā gāthamāha –

443.

‘‘Visaṃ pajānaṃ puriso adeyya, āsīvisaṃ jalitamuggatejaṃ;

Muddhāpi tassa viphaleyya sattadhā, yo tādisaṃ saccavādiṃ adeyyā’’ti.

Tattha visanti tattheva māraṇasamatthaṃ halāhalavisaṃ. Jalitanti attano visatejena jalitaṃ teneva uggatejaṃ aggikkhandhaṃ viya carantaṃ āsīvisaṃ vā pana so gīvāya gaṇheyya.

Iti so mahāsattaṃ ‘‘halāhalavisasadiso tvaṃ, ko taṃ khādissatī’’ti vatvā gāthā sotukāmo taṃ yācitvā tena dhammagāravajananatthaṃ ‘‘evarūpānaṃ anavajjagāthānaṃ tvaṃ abhājana’’nti paṭikkhittopi ‘‘sakalajambudīpe iminā sadiso paṇḍito natthi, ayaṃ mama hatthā muccitvā gantvā tā gāthā sutvā dhammakathikassa sakkāraṃ katvā nalāṭena maccuṃ ādāya punāgato, ativiya sādhurūpā gāthā bhavissantī’’ti suṭṭhutaraṃ sañjātadhammassavanādaro hutvā taṃ yācanto gāthamāha –

444.

‘‘Sutvā dhammaṃ vijānanti, narā kalyāṇapāpakaṃ;

Api gāthā suṇitvāna, dhamme me ramate mano’’ti.

Tassattho – ‘‘samma sutasoma, narā nāma dhammaṃ sutvā kalyāṇampi pāpakampi jānanti, appeva nāma tā gāthā sutvā mamapi kusalakammapathadhamme mano rameyyā’’ti.

Atha mahāsatto ‘‘sotukāmo dāni porisādo, kathessāmī’’ti cintetvā ‘‘tena hi, samma, sādhukaṃ suṇāhī’’ti taṃ ohitasotaṃ katvā nandabrāhmaṇena kathitaniyāmeneva gāthānaṃ thutiṃ katvā chasu kāmāvacaradevesu ekakolāhalaṃ katvā devatāsu sādhukāraṃ dadamānāsu porisādassa dhammaṃ kathesi –

445.

‘‘Sakideva mahārāja, sabbhi hoti samāgamo;

Sā naṃ saṅgati pāleti, nāsabbhi bahu saṅgamo.

446.

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ sandhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo.

447.

‘‘Jīranti ve rājarathā sucittā, atho sarīrampi jaraṃ upeti;

Satañca dhammo na jaraṃ upeti, santo have sabbhi pavedayanti.

448.

‘‘Nabhañca dūre pathavī ca dūre, pāraṃ samuddassa tadāhu dūre;

Tato have dūrataraṃ vadanti, satañca dhammo asatañca rājā’’ti.

Tassa tena sukathitattā ceva attano paṇḍitabhāvena ca tā gāthā sabbaññubuddhakathitā viyāti cintentassa sakalasarīraṃ pañcavaṇṇāya pītiyā paripūri, bodhisatte muducittaṃ ahosi, setacchattadāyakaṃ pitaraṃ viya naṃ amaññi. So ‘‘ahaṃ sutasomassa dātabbaṃ kiñci hiraññasuvaṇṇaṃ na passāmi, ekekāya panassa gāthāya ekekaṃ varaṃ dassāmī’’ti cintetvā gāthamāha –

449.

‘‘Gāthā imā atthavatī subyañjanā, subhāsitā tuyha janinda sutvā;

Ānandi vitto sumano patīto, cattāri te samma vare dadāmī’’ti.

Tattha ānandīti ānandajāto. Sesāni tasseva vevacanāni. Cattāropi hete tuṭṭhākārā eva.

Atha naṃ mahāsatto ‘‘kiṃ nāma tvaṃ varaṃ dassasī’’ti apasādento gāthamāha –

450.

‘‘Yo nattano maraṇaṃ bujjhasi tuvaṃ, hitāhitaṃ vinipātañca saggaṃ;

Giddho rase duccarite niviṭṭho, kiṃ tvaṃ varaṃ dassasi pāpadhamma.

451.

‘‘Ahañca taṃ ‘dehi vara’nti vajjaṃ, tvaṃ cāpi datvā na avākareyya;

Sandiṭṭhikaṃ kalahamimaṃ vivādaṃ, ko paṇḍito jānamupabbajeyyā’’ti.

Tattha yoti yo tvaṃ ‘‘maraṇadhammohamasmī’’ti attanopi maraṇaṃ na bujjhasi na jānāsi, pāpakammameva karosi. Hitāhitanti ‘‘idaṃ me kammaṃ hitaṃ, idaṃ ahitaṃ, idaṃ vinipātaṃ nessati, idaṃ sagga’’nti na jānāsi. Raseti manussamaṃsarase. Vajjanti vadeyyaṃ. Na avākareyyāti vācāya datvā ‘‘dehi me vara’’nti vuccamāno na avākareyyāsi na dadeyyāsi. Upabbajeyyāti ko imaṃ kalahaṃ paṇḍito upagaccheyya.

Tato porisādo ‘‘nāyaṃ mayhaṃ saddahati, saddahāpessāmi na’’nti gāthamāha –

452.

‘‘Na taṃ varaṃ arahati jantu dātuṃ, yaṃ vāpi datvā na avākareyya;

Varassu samma avikampamāno, pāṇaṃ cajitvānapi dassamevā’’ti.

Tattha avikampamānoti anolīyamāno.

Atha mahāsatto ‘‘ayaṃ ativiya sūro hutvā katheti, karissati me vacanaṃ, varaṃ gaṇhissāmi, sace pana ‘‘manussamaṃsaṃ na khāditabba’nti paṭhamameva varaṃ vārayissaṃ, ativiya kilamissati, paṭhamaṃ aññe tayo vare gahetvā pacchā etaṃ gaṇhissāmī’’ti cintetvā āha –

453.

‘‘Ariyassa ariyena sameti sakhyaṃ, paññassa paññāṇavatā sameti;

Passeyya taṃ vassasataṃ arogaṃ, etaṃ varānaṃ paṭhamaṃ varāmī’’ti.

Tattha ariyassāti ācāraariyassa. Sakhyanti sakhidhammo mittadhammo. Paññāṇavatāti ñāṇasampannena. Sametīti gaṅgodakaṃ viya yamunodakena saṃsandati. Dhātuso hi sattā saṃsandanti. Passeyya tanti sutasomo porisādassa ciraṃ jīvitaṃ icchanto viya paṭhamaṃ attano jīvitavaraṃ yācati. Paṇḍitassa hi ‘‘mama jīvitaṃ dehī’’ti vattuṃ ayuttaṃ, apica so ‘mayhameva esa ārogyaṃ icchatī’ti cintetvā tussissatīti evamāha.

Sopi taṃ sutvāva ‘‘ayaṃ issariyā dhaṃsetvā idāni maṃsaṃ khāditukāmassa evaṃ mahāanatthakarassa mahācorassa mayhameva jīvitaṃ icchati, aho mama hitakāmo’’ti tuṭṭhamānaso vañcetvā varassa gahitabhāvaṃ ajānitvā taṃ varaṃ dadamāno gāthamāha –

454.

‘‘Ariyassa ariyena sameti sakhyaṃ, paññassa paññāṇavatā sameti;

Passāsi maṃ vassasataṃ arogaṃ, etaṃ varānaṃ paṭhamaṃ dadāmī’’ti.

Tattha varānanti catunnaṃ varānaṃ paṭhamaṃ.

Tato bodhisatto āha –

455.

‘‘Ye khattiyāse idha bhūmipālā, muddhābhisittā katanāmadheyyā;

Na tādise bhūmipatī adesi, etaṃ varānaṃ dutiyaṃ varāmī’’ti.

Tattha katanāmadheyyāti muddhani abhisittattāva ‘‘muddhābhisittā’’ti katanāmadheyyā. Na tādiseti tādise khattiye na adesi mā khādi.

Iti so dutiyaṃ varaṃ gaṇhanto parosatānaṃ khattiyānaṃ jīvitavaraṃ gaṇhi. Porisādopissa dadamāno āha –

456.

‘‘Ye khattiyāse idha bhūmipālā, muddhābhisittā katanāmadheyyā;

Na tādise bhūmipatī ademi, etaṃ varānaṃ dutiyaṃ dadāmī’’ti.

Kiṃ pana te tesaṃ saddaṃ suṇanti, na suṇantīti? Na sabbaṃ suṇanti. Porisādena hi rukkhassa dhūmajālaupaddavabhayena paṭikkamitvā aggi kato, aggino ca rukkhassa ca antare nisīditvā mahāsatto tena saddhiṃ kathesi, tasmā sabbaṃ asutvā upaḍḍhupaḍḍhaṃ suṇiṃsu. Te ‘‘idāni sutasomo porisādaṃ damessati, mā bhāyathā’’ti aññamaññaṃ samassāsesuṃ. Tasmiṃ khaṇe mahāsatto imaṃ gāthamāha –

457.

‘‘Parosataṃ khattiyā te gahītā, talāvutā assumukhā rudantā;

Sake te raṭṭhe paṭipādayāhi, etaṃ varānaṃ tatiyaṃ varāmī’’ti.

Tattha parosatanti atirekasataṃ. Te gahītāti tayā gahitā. Talāvutāti hatthatalesu āvutā.

Iti mahāsatto tatiyaṃ varaṃ gaṇhanto tesaṃ khattiyānaṃ sakaraṭṭhaniyyātanavaraṃ gaṇhi. Kiṃkāraṇā? So akhādantopi verabhayena sabbe te dāse katvā araññeyeva vāseyya, māretvā vā chaḍḍeyya, paccantaṃ netvā vā vikkiṇeyya, tasmā tesaṃ sakaraṭṭhaniyyātanavaraṃ gaṇhi. Itaropissa dadamāno imaṃ gāthamāha –

458.

‘‘Parosataṃ khattiyā me gahītā, talāvutā assumukhā rudantā;

Sake te raṭṭhe paṭipādayāmi, etaṃ varānaṃ tatiyaṃ dadāmī’’ti.

Catutthaṃ pana varaṃ gaṇhanto bodhisatto imaṃ gāthamāha –

459.

‘‘Chiddaṃ te raṭṭhaṃ byathitā bhayā hi, puthū narā leṇamanuppaviṭṭhā;

Manussamaṃsaṃ viramehi rāja, etaṃ varānaṃ catutthaṃ varāmī’’ti.

Tattha chiddanti na ghanavāsaṃ tattha tattha gāmādīnaṃ uṭṭhitattā savivaraṃ. Byathitā bhayāhīti ‘‘porisādo idāni āgamissatī’’ti tava bhayena kampitā. Leṇamanuppaviṭṭhāti dārake hatthesu gahetvā tiṇagahanādinilīyanaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. Manussamaṃsanti duggandhaṃ jegucchaṃ paṭikkūlaṃ manussamaṃsaṃ pajaha. Nissakkatthe vā upayogaṃ, manussamaṃsato viramāhīti attho.

Evaṃ vutte porisādo pāṇiṃ paharitvā hasanto ‘‘samma sutasoma kiṃ nāmetaṃ kathesi, kathāhaṃ tumhākaṃ etaṃ varaṃ dassāmi, sace gaṇhitukāmo, aññaṃ gaṇhāhī’’ti vatvā gāthamāha –

460.

‘‘Addhā hi so bhakkho mama manāpo, etassa hetumhi vanaṃ paviṭṭho;

Sohaṃ kathaṃ etto upārameyyaṃ, aññaṃ varānaṃ catutthaṃ varassū’’ti.

Tattha vananti rajjaṃ pahāya imaṃ vanaṃ paviṭṭho.

Atha naṃ mahāsatto ‘‘tvaṃ ‘manussamaṃsassa piyatarattā tato viramituṃ na sakkomī’’ti vadasi. Yo hi piyaṃ nissāya pāpaṃ karoti, ayaṃ bālo’’ti vatvā gāthamāha –

461.

‘‘Na ve ‘piyaṃ me’ti janinda tādiso, attaṃ niraṃkacca piyāni sevati;

Attāva seyyo paramā ca seyyo, labbhā piyā ocitatthena pacchā’’ti.

Tattha tādisoti janinda tādiso yuvā abhirūpo mahāyaso ‘‘idaṃ nāma me piya’’nti piyavatthulobhena tattha attānaṃ niraṃkatvā sabbasugatīhi ceva sukhavisesehi ca cavitvā niraye pātetvā na ve piyāni sevati. Paramā ca seyyoti purisassa hi paramā piyavatthumhā attāva varataro. Kiṃkāraṇā? Labbhā piyāti, piyā nāma visayavasena ceva puññena ca ocitatthena vaḍḍhitatthena diṭṭhadhamme ceva parattha ca devamanussasampattiṃ patvā sakkā laddhuṃ.

Evaṃ vutte porisādo bhayappatto hutvā ‘‘ahaṃ sutasomena gahitaṃ varaṃ vissajjāpetumpi manussamaṃsato viramitumpi na sakkomi, kiṃ nu kho karissāmī’’ti assupuṇṇehi nettehi gāthamāha –

462.

‘‘Piyaṃ me mānusaṃ maṃsaṃ, sutasoma vijānahi;

Namhi sakkā nivāretuṃ, aññaṃ varaṃ samma varassū’’ti.

Tattha vijānahīti tvampi jānāhi.

Tato bodhisatto āha –

463.

‘‘Yo ve ‘piyaṃ me’ti piyānurakkhī, attaṃ niraṃkacca piyāni sevati;

Soṇḍova pitvā visamissapānaṃ, teneva so hoti dukkhī parattha.

464.

‘‘Yo cīdha saṅkhāya piyāni hitvā, kicchenapi sevati ariyadhamme;

Dukkhitova pitvāna yathosadhāni, teneva so hoti sukhī paratthā’’ti.

Tattha yo veti, samma porisāda, yo puriso ‘‘idaṃ me piya’’nti pāpakiriyāya attānaṃ niraṃkatvā piyāni vatthūni sevati, so surāpemena visamissaṃ suraṃ pitvā soṇḍo viya tena pāpakammena parattha nirayādīsu dukkhī hoti. Saṅkhāyāti jānitvā tuletvā. Piyāni hitvāti adhammapaṭisaṃyuttāni piyāni chaḍḍetvā.

Evaṃ vutte porisādo kalūnaṃ paridevanto gāthamāha –

465.

‘‘Ohāyahaṃ pitaraṃ mātarañca, manāpiye kāmaguṇe ca pañca;

Etassa hetumhi vanaṃ paviṭṭho, taṃ te varaṃ kinti mahaṃ dadāmī’’ti.

Tattha etassāti manussamaṃsassa. Kinti mahanti kinti katvā ahaṃ taṃ varaṃ demi.

Tato mahāsatto imaṃ gāthamāha –

466.

‘‘Na paṇḍitā diguṇamāhu vākyaṃ, saccappaṭiññāva bhavanti santo;

‘Varassu samma’ iti maṃ avoca, iccabravī tvaṃ na hi te sametī’’ti.

Tattha diguṇanti, samma porisāda, paṇḍitā nāma ekaṃ vatvā puna taṃ visaṃvādentā dutiyaṃ vacanaṃ na kathenti. Iti maṃ avocāti, ‘‘samma sutasoma varassu vara’’nti evaṃ maṃ abhāsasi. Iccabravīti tasmā yaṃ tvaṃ iti abravi, taṃ te idāni na sameti.

So puna rodanto eva gāthamāha –

467.

‘‘Apuññalābhaṃ ayasaṃ akittiṃ, pāpaṃ bahuṃ duccaritaṃ kilesaṃ;

Manussamaṃsassa kate upāgā, taṃ te varaṃ kinti mahaṃ dadeyya’’nti.

Tattha pāpanti kammapathaṃ appattaṃ. Duccaritanti kammapathappattaṃ. Kilesanti dukkhaṃ. Manussamaṃsassa kateti manussamaṃsassa hetu. Upāgāti upagatomhi. Taṃ teti taṃ tuyhaṃ kathāhaṃ varaṃ demi, mā maṃ vārayi, anukampaṃ kāruññaṃ mayi karohi, aññaṃ varaṃ gaṇhāhīti āha.

Atha mahāsatto āha –

468.

‘‘Na taṃ varaṃ arahati jantu dātuṃ, yaṃ vāpi datvā na avākareyya;

Varassu samma avikampamāno, pāṇaṃ cajitvānapi dassamevā’’ti.

Evaṃ tena paṭhamaṃ vuttagāthaṃ āharitvā dassetvā varadāne ussāhento gāthā āha –

469.

‘‘Pāṇaṃ cajanti santo nāpi dhammaṃ, saccappaṭiññāva bhavanti santo;

Datvā varaṃ khippamavākarohi, etena sampajja surājaseṭṭha.

470.

‘‘Caje dhanaṃ aṅgavarassa hetu, aṅgaṃ caje jīvitaṃ rakkhamāno;

Aṅgaṃ dhanaṃ jīvitañcāpi sabbaṃ, caje naro dhammamanussaranto’’ti.

Tattha pāṇanti jīvitaṃ. Santo nāma api jīvitaṃ cajanti, na dhammaṃ. Khippamavākarohīti idha khippaṃ mayhaṃ dehīti attho. Etenāti etena dhammena ceva saccena ca sampajja sampanno upapanno hohi. Surājaseṭṭhāti taṃ paggaṇhanto ālapati. Caje dhananti, samma porisāda, paṇḍito puriso hatthapādādimhi aṅge chijjamāne tassa rakkhaṇatthāya bahumpi dhanaṃ cajeyya. Dhammamanussarantoti aṅgadhanajīvitāni pariccajantopi ‘‘sataṃ dhammaṃ na vītikkamissāmī’’ti evaṃ dhammaṃ anussaranto.

Evaṃ mahāsatto imehi kāraṇehi taṃ sacce patiṭṭhāpetvā idāni attano gurubhāvaṃ dassetuṃ gāthamāha –

471.

‘‘Yasmā hi dhammaṃ puriso vijaññā, ye cassa kaṅkhaṃ vinayanti santo;

Taṃ hissa dīpañca parāyaṇañca, na tena mittiṃ jirayetha pañño’’ti.

Tattha yasmāti yamhā purisā. Dhammanti kusalākusalajotakaṃ kāraṇaṃ. Vijaññāti vijāneyya. Taṃ hissāti taṃ ācariyakulaṃ etassa puggalassa patiṭṭhānaṭṭhena dīpaṃ, uppanne bhaye gantabbaṭṭhānaṭṭhena parāyaṇañca. Na tena mittinti tena ācariyapuggalena saha so paṇḍito kenacipi kāraṇena mittiṃ na jīrayetha na vināseyya.

Evañca pana vatvā, ‘‘samma porisāda, guṇavantassa ācariyassa vacanaṃ nāma bhindituṃ na vaṭṭati, ahañca taruṇakālepi tava piṭṭhiācariyo hutvā bahuṃ sikkhaṃ sikkhāpesiṃ, idānipi buddhalīlāya satārahā gāthā te kathesiṃ, tena me vacanaṃ kātuṃ arahasī’’ti āha. Taṃ sutvā porisādo ‘‘ayaṃ sutasomo mayhaṃ ācariyo ceva paṇḍito ca, varo cassa mayā dinno, kiṃ sakkā kātuṃ, ekasmiṃ attabhāve maraṇaṃ nāma dhuvaṃ, manussamaṃsaṃ na khādissāmi, dassāmissa vara’’nti assudhārāhi pavattamānāhi uṭṭhāya sutasomanarindassa pādesu patitvā varaṃ dadamāno imaṃ gāthamāha –

472.

‘‘Addhā hi so bhakkho mama manāpo, etassa hetumhi vanaṃ paviṭṭho;

Sace ca maṃ yācasi etamatthaṃ, etampi te samma varaṃ dadāmī’’ti.

Atha naṃ mahāsatto evamāha – ‘‘samma, sīle ṭhitassa maraṇampi varaṃ, gaṇhāmi, mahārāja, tayā dinnaṃ varaṃ, ajja paṭṭhāya ariyapathe patiṭṭhitosi, evaṃ santepi taṃ yācāmi, sace te mayi sineho atthi, pañca sīlāni gaṇha, mahārājā’’ti. ‘‘Sādhu, samma, dehi me sīlānī’’ti. ‘‘Gaṇha mahārājā’’ti. So mahāsattaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Mahāsattopi naṃ pañcasīlesu patiṭṭhāpesi. Tasmiṃ khaṇe tattha sannipatitā bhummā devā mahāsatte pītiṃ janetvā ‘‘avīcito yāva bhavaggā añño porisādaṃ manussamaṃsato nivāretuṃ samattho nāma natthi, aho sutasomena dukkarataraṃ kata’’nti mahantena saddena vanaṃ unnādentā sādhukāraṃ adaṃsu. Tesaṃ saddaṃ sutvā cātumahārājikāti evaṃ yāva brahmalokā ekakolāhalaṃ ahosi. Rukkhe laggitarājānopi taṃ devatānaṃ sādhukārasaddaṃ suṇiṃsu. Rukkhadevatāpi sakavimāne ṭhitāva sādhukāramadāsi. Iti devatānaṃ saddova sūyati, rūpaṃ na dissati. Devatānaṃ sādhukārasaddaṃ sutvā rājāno cintayiṃsu – ‘‘sutasomaṃ nissāya no jīvitaṃ laddhaṃ, dukkaraṃ kataṃ sutasomena porisādaṃ damentenā’’ti bodhisattassa thutiṃ kariṃsu. Porisādo mahāsattassa pāde vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ bodhisatto – ‘‘samma, khattiye mocehī’’ti āha. So cintesi ‘‘ahaṃ etesaṃ paccāmitto, ete mayā mocitā ‘gaṇhatha no paccāmitta’nti maṃ hiṃseyyuṃ, mayā jīvitaṃ cajantenapi na sakkā sutasomassa santikā gahitaṃ sīlaṃ bhindituṃ, iminā saddhiyeva gantvā mocessāmi, evaṃ me bhayaṃ na bhavissatī’’ti. Atha bodhisattaṃ vanditvā, ‘‘sutasoma, ubhopi gantvā khattiye mocessāmā’’ti vatvā gāthamāha –

473.

‘‘Satthā ca me hosi sakhā ca mesi, vacanampi te samma ahaṃ akāsiṃ;

Tuvampi me samma karohi vākyaṃ, ubhopi gantvāna pamocayāmā’’ti.

Tattha satthāti saggamaggassa desitattā satthā ca, taruṇakālato paṭṭhāya sakhā ca.

Atha naṃ bodhisatto āha –

474.

‘‘Satthā ca te homi sakhā ca tyamhi, vacanampi me samma tuvaṃ akāsi;

Ahampi te samma karomi vākyaṃ, ubhopi gantvāna pamocayāmā’’ti.

Evaṃ vatvā te upasaṅkamitvā āha –

475.

‘‘Kammāsapādena viheṭhitattha, talāvutā assumukhā rudantā;

Na jātu dubbhetha imassa rañño, saccappaṭiññaṃ me paṭissuṇāthā’’ti.

Tattha kammāsapādenāti idaṃ mahāsatto ‘‘ubhopi gantvāna pamocayāmā’’ti sampaṭicchitvā ‘‘khattiyā nāma mānathaddhā honti, muttamattāva ‘iminā mayaṃ viheṭhitamhā’ti porisādaṃ potheyyumpi haneyyumpi, na kho panesa tesu dubbhissati, ahaṃ ekakova gantvā paṭiññaṃ tāva nesaṃ gaṇhissāmī’’ti cintetvā tattha gantvā te hatthatale āvunitvā aggapādaṅgulīhi bhūmiṃ phusamānāhi rukkhasākhāsu olaggite vātappaharaṇakāle nāgadantesu olaggitakuraṇḍakadāmāni viya samparivattante addasa. Tepi taṃ disvā ‘‘idānimhā mayaṃ arogā’’ti ekappahāreneva mahāviravaṃ raviṃsu. Atha ne mahāsatto ‘‘mā bhāyitthā’’ti assāsetvā ‘‘mayā porisādo damito, tumhākaṃ abhayaṃ gahitaṃ, tumhe pana me vacanaṃ karothā’’ti vatvā evamāha. Tattha na jātūti ekaṃseneva na dubbhetha.

Te āhaṃsu –

476.

‘‘Kammāsapādena viheṭhitamhā, talāvutā assumukhā rudantā;

Na jātu dubbhema imassa rañño, saccappaṭiññaṃ te paṭissuṇāmā’’ti.

Tattha paṭissuṇāmāti ‘‘evaṃ paṭiññaṃ adhivāsema sampaṭicchāma, apica kho pana mayaṃ kilantā kathetuṃ na sakkoma, tumhe sabbasattānaṃ saraṇaṃ, tumheva kathetha, mayaṃ vo vacanaṃ sutvā paṭiññaṃ dassāmā’’ti.

Atha ne bodhisatto ‘‘tena hi paṭiññaṃ dethā’’ti vatvā gāthamāha –

477.

‘‘Yathā pitā vā atha vāpi mātā, anukampakā atthakāmā pajānaṃ,.

Evameva vo hotu ayañca rājā, tumhe ca vo hotha yatheva puttā’’ti.

Atha naṃ tepi sampaṭicchamānā imaṃ gāthamāhaṃsu –

478.

‘‘Yathā pitā vā atha vāpi mātā, anukampakā atthakāmā pajānaṃ;

Evameva no hotu ayañca rājā, mayampi hessāma yatheva puttā’’ti.

Tattha tumhe ca voti vo-kāro nipātamattaṃ.

Iti mahāsatto tesaṃ paṭiññaṃ gahetvā porisādaṃ pakkositvā ‘‘ehi, samma, khattiye mocehī’’ti āha. So khaggaṃ gahetvā ekassa rañño bandhanaṃ chindi. Rājā sattāhaṃ nirāhāro vedanappatto saha bandhanachedā mucchito bhūmiyaṃ pati. Taṃ disvā mahāsatto kāruññaṃ katvā, ‘‘samma porisāda, mā evaṃ chindī’’ti ekaṃ rājānaṃ ubhohi hatthehi daḷhaṃ gahetvā ure katvā ‘‘idāni bandhanaṃ chindāhī’’ti āha. Porisādo khaggena chindi. Mahāsatto thāmasampannatāya naṃ ure nipajjāpetvā orasaputtaṃ viya muducittena otāretvā bhūmiyaṃ nipajjāpesi. Evaṃ sabbepi te bhūmiyaṃ nipajjāpetvā vaṇe dhovitvā dārakānaṃ kaṇṇato suttakaṃ viya saṇikaṃ rajjuyo nikkaḍḍhitvā pubbalohitaṃ dhovitvā vaṇe niddose katvā, ‘‘samma porisāda, ekaṃ rukkhatacaṃ pāsāṇe ghaṃsitvā āharā’’ti āharāpetvā saccakiriyaṃ katvā tesaṃ hatthatalāni makkhesi. Taṅkhaṇaññeva vaṇo phāsukaṃ ahosi. Porisādo taṇḍulaṃ gahetvā taralaṃ paci , ubho janā parosataṃ khattiye pāyesuṃ. Iti te sabbeva santappitā, sūriyo atthaṅgato. Punadivase pāto ca majjhanhike ca sāyañca taralameva pāyetvā tatiyadivase sasitthakayāguṃ pāyesuṃ, tāvatā te arogā ahesuṃ.

Atha ne mahāsatto ‘‘gantuṃ sakkhissathā’’ti pucchitvā ‘‘gacchāmā’’ti vutte ‘‘ehi, samma porisāda, sakaṃ raṭṭhaṃ gacchāmā’’ti āha. So rodamāno tassa pādesu patitvā ‘‘tvaṃ, samma, rājāno gahetvā gaccha, ahaṃ idheva vanamūlaphalāni khādanto vasissāmī’’ti āha. ‘‘Samma, idha kiṃ karissasi, ramaṇīyaṃ te raṭṭhaṃ, bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kārehī’’ti. ‘‘Samma kiṃ kathesi, na sakkā mayā tattha gantuṃ, sakalanagaravāsino hi me verino, te ‘iminā mayhaṃ mātā khāditā, mayhaṃ pitā, mayhaṃ bhātā’ti maṃ paribhāsissanti, ‘gaṇhatha imaṃ cora’nti ekekadaṇḍena vā ekekaleḍḍunā vā maṃ jīvitā voropessanti, ahañca tumhākaṃ santike sīlesu patiṭṭhito, jīvitahetupi na sakkā mayā paraṃ māretuṃ, tasmā nāhaṃ gacchāmi, ahaṃ manussamaṃsato viratattā kittakaṃ jīvissāmi, idāni mama tumhākaṃ dassanaṃ natthī’’ti roditvā ‘‘gacchatha tumhe’’ti āha. Atha mahāsatto tassa piṭṭhiṃ parimajjitvā, ‘‘samma porisāda, mā cintayi, sutasomo nāmāhaṃ, mayā tādiso kakkhaḷo pharuso vinīto, bārāṇasivāsikesu kiṃ vattabbaṃ atthi, ahaṃ taṃ tattha patiṭṭhāpessāmi, asakkonto attano rajjaṃ dvidhā bhinditvā dassāmī’’ti vatvā ‘‘tumhākampi nagare mama verino atthiyevā’’ti vutte ‘‘iminā mama vacanaṃ karontena dukkaraṃ kataṃ, yena kenaci upāyena porāṇakayase patiṭṭhapetabbo esa mayā’’ti cintetvā tassa palobhanatthāya nagarasampattiṃ vaṇṇento āha –

479.

‘‘Catuppadaṃ sakuṇañcāpi maṃsaṃ, sūdehi randhaṃ sukataṃ suniṭṭhitaṃ;

Sudhaṃva indo paribhuñjiyāna, hitvā katheko ramasī araññe.

480.

‘‘Tā khattiyā vellivilākamajjhā, alaṅkatā samparivārayitvā;

Indaṃva devesu pamodayiṃsu, hitvā katheko ramasī araññe.

481.

‘‘Tambūpadhāne bahugoṇakamhi, subhamhi sabbassayanamhi saṅge;

Seyyassa majjhamhi sukhaṃ sayitvā

Hitvā katheko ramasī araññe.

482.

‘‘Pāṇissaraṃ kumbhathūṇaṃ nisīthe, athopi ve nippurisampi tūriyaṃ;

Bahuṃ sugītañca suvāditañca, hitvā katheko ramasī araññe.

483.

‘‘Uyyānasampannaṃ pahūtamālyaṃ, migājinūpetaṃ puraṃ surammaṃ;

Hayehi nāgehi rathehupetaṃ, hitvā katheko ramasī araññe’’ti.

Tattha sukatanti nānappakārehi suṭṭhu kataṃ. Suniṭṭhitanti nānāsambhārayojanena suṭṭhu niṭṭhitaṃ. Kathekoti kathaṃ eko. Ramasīti mūlaphalādīni khādanto kathaṃ ramissasi, ‘‘ehi, mahārāja, gamissāmā’’ti. Vellivilākamajjhāti ettha vellīti rāsi, vilākamajjhāti vilaggamajjhā. Uttattaghanasuvaṇṇarāsipabhā ceva tanudīghamajjhā cāti dasseti. Devesūti devalokesu accharā indaṃ viya ramaṇīye bārāṇasinagare pubbe taṃ pamodayiṃsu, tā hitvā idha kiṃ karissasi, ‘‘ehi, samma, gacchāmā’’ti. Tambūpadhāneti rattūpadhāne. Sabbassayanamhīti sabbattharaṇatthate sayane. Saṅgeti anekabhūmike dassetvā addharattaaṅgayutte tattha tvaṃ pubbe sayīti attho. Sukhanti tādisassa sayanassa majjhamhi sukhaṃ sayitvāna idāni kathaṃ araññe ramissasi, ‘‘ehi gacchāma, sammā’’ti. Nisītheti rattibhāge. Hitvāti evarūpaṃ sampattiṃ chaḍḍetvā. Uyyānasampannaṃ pahūtamālyanti, mahārāja, tava uyyānasampannaṃ nānāvidhapupphaṃ. Migājinūpetaṃ puraṃ surammanti taṃ uyyānaṃ migājinaṃ nāma nāmena, tena upetaṃ purampi te suṭṭhu rammaṃ. Hitvāti evarūpaṃ manoramaṃ nagaraṃ chaḍḍetvā.

Iti mahāsatto ‘‘appeva nāmesa pubbe upabhuttaparibhogarasaṃ saritvā gantukāmo bhaveyyā’’ti paṭhamaṃ bhojanena palobhesi, dutiyaṃ kilesena, tatiyaṃ sayanena, catutthaṃ naccagītavāditena, pañcamaṃ uyyānena ceva nagarena cāti imehi ettakehi palobhetvā ‘‘ehi, mahārāja, ahaṃ taṃ ādāya gantvā bārāṇasiyaṃ patiṭṭhāpetvā pacchā sakaraṭṭhaṃ gamissāmi, sace bārāṇasirajjaṃ na labhissasi, upaḍḍharajjaṃ te dassāmi, kiṃ te araññavāsena, mama vacanaṃ karohī’’ti āha. So tassa vacanaṃ sutvā gantukāmo hutvā ‘‘sutasomo mayhaṃ atthakāmo anukampako, paṭhamaṃ maṃ kalyāṇe patiṭṭhāpetvā ‘idāni porāṇakayaseva patiṭṭhāpessāmī’ti vadati, sakkhissati cesa patiṭṭhāpetuṃ, iminā saddhiṃyeva gantuṃ vaṭṭati, kiṃ me araññavāsenā’’ti cintetvā tuṭṭhacitto tassa guṇaṃ nissāya vaṇṇaṃ kathetukāmo ‘‘samma, sutasoma, kalyāṇamittasaṃsaggato sādhutaraṃ, pāpamittasaṃsaggato vā pāpataraṃ nāma natthī’’ti vatvā āha –

484.

‘‘Kāḷapakkhe yathā cando, hāyateva suve suve;

Kāḷapakkhūpamo rāja, asataṃ hoti samāgamo.

485.

‘‘Yathāhaṃ rasakamāgamma, sūdaṃ kāpurisādhamaṃ;

Akāsiṃ pāpakaṃ kammaṃ, yena gacchāmi duggatiṃ.

486.

‘‘Sukkapakkhe yathā cando, vaḍḍhateva suve suve;

Sukkapakkhūpamo rāja, sataṃ hoti samāgamo.

487.

‘‘Yathāhaṃ tuvamāgamma, sutasoma vijānahi;

Kāhāmi kusalaṃ kammaṃ, yena gacchāmi suggatiṃ.

488.

‘‘Thale yathā vāri janinda vuṭṭhaṃ, anaddhaneyyaṃ na ciraṭṭhitīkaṃ;

Evampi hoti asataṃ samāgamo, anaddhaneyyo udakaṃ thaleva.

489.

‘‘Sare yathā vāri janinda vuṭṭhaṃ, ciraṭṭhitīkaṃ naravīraseṭṭha;

Evampi ve hoti sataṃ samāgamo, ciraṭṭhitīko udakaṃ sareva.

490.

‘‘Abyāyiko hoti sataṃ samāgamo, yāvampi tiṭṭheyya tatheva hoti;

Khippañhi veti asataṃ samāgamo, tasmā sataṃ dhammo asabbhi ārakā’’ti.

Tattha suve suveti divase divase. Anaddhaneyyanti na addhānakkhamaṃ. Sareti samudde. Naravīraseṭṭhāti naresu vīriyena seṭṭha. Udakaṃ sarevāti samudde vuṭṭhaudakaṃ viya. Abyāyikoti avigacchanako. Yāvampitiṭṭheyyāti yattakaṃ kālaṃ jīvitaṃ tiṭṭheyya, tattakaṃ kālaṃ tatheva hoti, na jīrati sappurisehi mittabhāvoti.

Iti porisādo sattahi gāthāhi mahāsattasseva vaṇṇaṃ kathesi. Mahāsattopi porisādañca te ca rājāno gahetvā attano paccantagāmaṃ agamāsi. Paccantagāmavāsino mahāsattaṃ disvā nagaraṃ gantvā amaccānaṃ ācikkhiṃsu. Amaccā balakāyaṃ ādāya gantvā parivārayiṃsu. Mahāsatto tena parivārena bārāṇasirajjaṃ agamāsi. Antarāmagge janapadavāsino bodhisattassa paṇṇākāraṃ datvā anugacchiṃsu, mahanto parivāro ahosi, tena saddhiṃ bārāṇasiṃ pāpuṇi. Tadā porisādassa putto rājā hoti, senāpati kāḷahatthiyeva. Nāgarā rañño ārocayiṃsu – ‘‘mahārāja, sutasomo kira porisādaṃ dametvā ādāya idhāgacchati, nagaramassa pavisituṃ na dassāmā’’ti sīghaṃ nagaradvārāni pidahitvā āvudhahatthā aṭṭhaṃsu. Mahāsatto dvārānaṃ pihitabhāvaṃ ñatvā porisādañca parosatañca rājāno ohāya katipayehi amaccehi saddhiṃ āgantvā ‘‘ahaṃ sutasomarājā, dvāraṃ vivarathā’’ti āha. Purisā gantvā rañño ārocesuṃ. So ‘‘khippaṃ vivarathā’’ti vivarāpesi. Mahāsatto nagaraṃ pāvisi. Rājā ca kāḷahatthi cassa paccuggamanaṃ katvā ādāya pāsādaṃ āropayiṃsu.

So rājapallaṅke nisīditvā porisādassa aggamahesiṃ sesāmacce ca pakkosāpetvā kāḷahatthiṃ āha – ‘‘kāḷahatthi, kasmā rañño nagaraṃ pavisituṃ na dethā’’ti? ‘‘So rajjaṃ kārento imasmiṃ nagare bahū manusse khādi, khattiyehi akattabbaṃ kari, sakalajambudīpaṃ chiddamakāsi, evarūpo pāpadhammo, tena kāraṇenā’’ti. ‘‘Idāni ‘so evarūpaṃ karissatī’ti mā cintayittha, ahaṃ taṃ dametvā sīlesu patiṭṭhāpesiṃ, jīvitahetupi kañci na viheṭhessati, natthi vo tato bhayaṃ, evaṃ mā karittha, puttehi nāma mātāpitaro paṭijaggitabbā, mātāpituposakā hi saggaṃ gacchanti, itare niraya’’nti evaṃ so nicāsane nisinnassa puttarājassa ovādaṃ datvā, ‘‘kāḷahatthi, tvaṃ rañño sahāyo ceva sevako ca, raññāpi mahante issariye patiṭṭhāpito, tayāpi rañño atthaṃ carituṃ vaṭṭatī’’ti senāpatimpi anusāsitvā, ‘‘devi, tvampi kulagehā āgantvā tassa santike aggamahesiṭṭhānaṃ patvā puttadhītāhi vaḍḍhippattā, tayāpi tassa atthaṃ carituṃ vaṭṭatī’’ti deviyāpi ovādaṃ datvā tamevatthaṃ matthakaṃ pāpetuṃ dhammaṃ desento gāthā āha –

491.

‘‘Na so rājā yo ajeyyaṃ jināti, na so sakhā yo sakhāraṃ jināti;

Na sā bhariyā yā patino na vibheti, na te puttā ye na bharanti jiṇṇaṃ.

492.

‘‘Na sā sabhā yattha na santi santo, na te santo ye na bhaṇanti dhammaṃ;

Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ, dhammaṃ bhaṇantāva bhavanti santo.

493.

‘‘Nābhāsamānaṃ jānanti, missaṃ bālehi paṇḍitaṃ;

Bhāsamānañca jānanti, desentaṃ amataṃ padaṃ.

494.

‘‘Bhāsaye jotaye dhammaṃ, paggaṇhe isinaṃ dhajaṃ;

Subhāsitaddhajā isayo, dhammo hi isinaṃ dhajo’’ti.

Tattha ajeyyanti ajeyyā nāma mātāpitaro, te jinanto rājā nāma na hoti. Sace tvampi pitu santakaṃ rajjaṃ labhitvā tassa paṭisattu hosi, akiccakārī nāma bhavissasi . Sakhāraṃ jinātīti kūṭaḍḍena jināti. Sace tvaṃ, kāḷahatthi, raññā saddhiṃ mittadhammaṃ na pūresi, adhammaṭṭho hutvā niraye nibbattissasi. Na vibhetīti na bhāyati. Sace tvaṃ rañño na bhāyasi, bhariyādhamme ṭhitā nāma na hosi, akiccakārī nāma bhavissasi. Jiṇṇanti mahallakaṃ. Tasmiñhi kāle abharantā puttā puttā nāma na honti.

Santoti paṇḍitā. Ye na bhaṇanti dhammanti ye pucchitā saccasabhāvaṃ na vadanti, na te paṇḍitā nāma. Dhammaṃ bhaṇantāvāti ete rāgādayo pahāya parassa hitānukampakā hutvā sabhāvaṃ bhaṇantāva paṇḍitā nāma honti. Nābhāsamānanti na abhāsamānaṃ. Amataṃ padanti amatamahānibbānaṃ desentaṃ ‘‘paṇḍito’’ti jānanti, teneva porisādo maṃ ñatvā pasannacitto cattāro vare datvā pañcasu sīlesu patiṭṭhito. Bhāsayeti paṇḍito puriso dhammaṃ bhāseyya joteyya, buddhādayo isayo yasmā dhammo etesaṃ dhajo, tasmā subhāsitaddhajā nāma subhāsitaṃ paggaṇhanti, bālā pana subhāsitaṃ paggaṇhantā nāma natthīti.

Imassa dhammakathaṃ sutvā rājā ca senāpati ca devī ca tuṭṭhā ‘‘gacchāma, mahārāja, ānemā’’ti vatvā nagare bheriṃ carāpetvā nāgare sannipātetvā ‘‘tumhe mā bhāyittha, rājā kira dhamme patiṭṭhito, etha naṃ ānemā’’ti mahājanaṃ ādāya mahāsattaṃ purato katvā rañño santikaṃ gantvā vanditvā kappake upaṭṭhāpetvā kappitakesamassuṃ nhātānulittapasādhitaṃ rājānaṃ ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñcitvā nagaraṃ pavesesuṃ. Porisādo rājā hutvā parosatānaṃ khattiyānaṃ mahāsattassa ca mahāsakkāraṃ kāresi. ‘‘Sutasomanarindena kira porisādaṃ dametvā rajje patiṭṭhāpito’’ti sakalajambudīpe mahākolāhalaṃ udapādi. Indapatthanagaravāsinopi ‘‘rājā no āgacchatū’’ti dūtaṃ pahiṇiṃsu. So tattha māsamattaṃ vasitvā, ‘‘samma, gacchāmahaṃ, tvaṃ appamatto hohi, nagaradvāresu ca majjhe cāti pañca dānasālāyo kārehi, dasa rājadhamme akopetvā agatigamanaṃ pariharā’’ti porisādaṃ ovadi. Parosatāhi rājadhānīhi balakāyo yebhuyyena sannipati . So tena balakāyena parivuto bārāṇasito nikkhami. Porisādopi nikkhamitvā upaḍḍhapathā nivatti. Mahāsatto avāhanānaṃ rājūnaṃ vāhanāni datvā uyyojesi. Tepi rājāno tena saddhiṃ sammoditvā mahāsattaṃ vandanādīni katvā attano attano janapadaṃ agamiṃsu.

Mahāsattopi nagaraṃ patvā indapatthanagaravāsīhi devanagaraṃ viya alaṅkatanagaraṃ pavisitvā mātāpitaro vanditvā madhurapaṭisanthāraṃ katvā mahātalaṃ abhiruhi. So dhammena rajjaṃ kārento cintesi – ‘‘rukkhadevatā mayhaṃ bahūpakārā, balikammalābhamassā karissāmī’’ti. So tassa nigrodhassa avidūre mahantaṃ taḷākaṃ kāretvā bahūni kulāni pesetvā gāmaṃ nivesesi. Gāmo mahā ahosi asītimattaāpaṇasahassapaṭimaṇḍito. Tampi rukkhamūlaṃ sākhantato paṭṭhāya samatalaṃ kāretvā parikkhittavedikatoraṇadvārayuttaṃ akāsi, devatā abhippasīdi. Kammāsapādassa damitaṭṭhāne nivuṭṭhattā pana so gāmo kammāsadammanigamo nāma jāto. Tepi sabbe rājāno mahāsattassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā āyupariyosāne saggaṃ pūrayiṃsu.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā ‘‘na, bhikkhave, idānevāhaṃ aṅgulimālaṃ damemi, pubbepesa mayā damitoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā porisādo rājā aṅgulimālo ahosi, kāḷahatthi sāriputto, nandabrāhmaṇo ānando, rukkhadevatā kassapo, sakko anuruddho, sesarājāno buddhaparisā, mātāpitaro mahārājakulāni, sutasomarājā pana ahameva ahosi’’nti.

Mahāsutasomajātakavaṇṇanā pañcamā.

Jātakuddānaṃ –

Sumukho pana haṃsavaro ca mahā, sudhabhojaniko ca paro pavaro;

Sakuṇāladijādhipativhayano, sutasomavaruttamasavhayanoti.

Asītinipātavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañcamo bhāgo niṭṭhito.