| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಸುತ್ತನಿಪಾತ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Suttanipāta-aṭṭhakathā |
೫. ಮಾಘಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ
5. Māghasuttavaṇṇanā
ಏವಂ ಮೇ ಸುತನ್ತಿ ಮಾಘಸುತ್ತಂ। ಕಾ ಉಪ್ಪತ್ತಿ? ಅಯಮೇವ ಯಾಸ್ಸ ನಿದಾನೇ ವುತ್ತಾ। ಅಯಞ್ಹಿ ಮಾಘೋ ಮಾಣವೋ ದಾಯಕೋ ಅಹೋಸಿ ದಾನಪತಿ। ತಸ್ಸೇತದಹೋಸಿ – ‘‘ಸಮ್ಪತ್ತಕಪಣದ್ಧಿಕಾದೀನಂ ದಾನಂ ದಿನ್ನಂ ಮಹಪ್ಫಲಂ ಹೋತಿ, ಉದಾಹು ನೋತಿ ಸಮಣಂ ಗೋತಮಂ ಏತಮತ್ಥಂ ಪುಚ್ಛಿಸ್ಸಾಮಿ, ಸಮಣೋ ಕಿರ ಗೋತಮೋ ಅತೀತಾನಾಗತಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನಂ ಜಾನಾತೀ’’ತಿ। ಸೋ ಭಗವನ್ತಂ ಉಪಸಙ್ಕಮಿತ್ವಾ ಪುಚ್ಛಿ। ಭಗವಾ ಚಸ್ಸ ಪುಚ್ಛಾನುರೂಪಂ ಬ್ಯಾಕಾಸಿ। ತಯಿದಂ ಸಙ್ಗೀತಿಕಾರಾನಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಸ್ಸ ಭಗವತೋತಿ ತಿಣ್ಣಮ್ಪಿ ವಚನಂ ಸಮೋಧಾನೇತ್ವಾ ‘‘ಮಾಘಸುತ್ತ’’ನ್ತಿ ವುಚ್ಚತಿ।
Evaṃme sutanti māghasuttaṃ. Kā uppatti? Ayameva yāssa nidāne vuttā. Ayañhi māgho māṇavo dāyako ahosi dānapati. Tassetadahosi – ‘‘sampattakapaṇaddhikādīnaṃ dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ hoti, udāhu noti samaṇaṃ gotamaṃ etamatthaṃ pucchissāmi, samaṇo kira gotamo atītānāgatapaccuppannaṃ jānātī’’ti. So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pucchi. Bhagavā cassa pucchānurūpaṃ byākāsi. Tayidaṃ saṅgītikārānaṃ brāhmaṇassa bhagavatoti tiṇṇampi vacanaṃ samodhānetvā ‘‘māghasutta’’nti vuccati.
ತತ್ಥ ರಾಜಗಹೇತಿ ಏವಂನಾಮಕೇ ನಗರೇ। ತಞ್ಹಿ ಮನ್ಧಾತುಮಹಾಗೋವಿನ್ದಾದೀಹಿ ಪರಿಗ್ಗಹಿತತ್ತಾ ‘‘ರಾಜಗಹ’’ನ್ತಿ ವುಚ್ಚತಿ। ಅಞ್ಞೇಪೇತ್ಥ ಪಕಾರೇ ವಣ್ಣಯನ್ತಿ। ಕಿಂ ತೇಹಿ, ನಾಮಮೇತಂ ತಸ್ಸ ನಗರಸ್ಸ? ತಂ ಪನೇತಂ ಬುದ್ಧಕಾಲೇ ಚ ಚಕ್ಕವತ್ತಿಕಾಲೇ ಚ ನಗರಂ ಹೋತಿ, ಸೇಸಕಾಲೇ ಸುಞ್ಞಂ ಹೋತಿ ಯಕ್ಖಪರಿಗ್ಗಹಿತಂ, ತೇಸಂ ವಸನ್ತವನಂ ಹುತ್ವಾ ತಿಟ್ಠತಿ। ಏವಂ ಗೋಚರಗಾಮಂ ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ನಿವಾಸಟ್ಠಾನಮಾಹ – ‘‘ಗಿಜ್ಝಕೂಟೇ ಪಬ್ಬತೇ’’ತಿ। ಸೋ ಚ ಗಿಜ್ಝಾ ತಸ್ಸ ಕೂಟೇಸು ವಸಿಂಸು, ಗಿಜ್ಝಸದಿಸಾನಿ ವಾಸ್ಸ ಕೂಟಾನಿ, ತಸ್ಮಾ ‘‘ಗಿಜ್ಝಕೂಟೋ’’ತಿ ವುಚ್ಚತೀತಿ ವೇದಿತಬ್ಬೋ।
Tattha rājagaheti evaṃnāmake nagare. Tañhi mandhātumahāgovindādīhi pariggahitattā ‘‘rājagaha’’nti vuccati. Aññepettha pakāre vaṇṇayanti. Kiṃ tehi, nāmametaṃ tassa nagarassa? Taṃ panetaṃ buddhakāle ca cakkavattikāle ca nagaraṃ hoti, sesakāle suññaṃ hoti yakkhapariggahitaṃ, tesaṃ vasantavanaṃ hutvā tiṭṭhati. Evaṃ gocaragāmaṃ dassetvā nivāsaṭṭhānamāha – ‘‘gijjhakūṭe pabbate’’ti. So ca gijjhā tassa kūṭesu vasiṃsu, gijjhasadisāni vāssa kūṭāni, tasmā ‘‘gijjhakūṭo’’ti vuccatīti veditabbo.
ಅಥ ಖೋ…ಪೇ॰… ಅವೋಚಾತಿ ಏತ್ಥ ಮಾಘೋತಿ ತಸ್ಸ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಸ್ಸ ನಾಮಂ। ಮಾಣವೋತಿ ಅನ್ತೇವಾಸಿವಾಸಂ ಅನತೀತಭಾವೇನ ವುಚ್ಚತಿ, ಜಾತಿಯಾ ಪನ ಮಹಲ್ಲಕೋ। ‘‘ಪುಬ್ಬಾಚಿಣ್ಣವಸೇನಾ’’ತಿ ಏಕೇ ಪಿಙ್ಗಿಯೋ ಮಾಣವೋ ವಿಯ। ಸೋ ಹಿ ವೀಸವಸ್ಸಸತಿಕೋಪಿ ಪುಬ್ಬಾಚಿಣ್ಣವಸೇನ ‘‘ಪಿಙ್ಗಿಯೋ ಮಾಣವೋ’’ ತ್ವೇವ ಸಙ್ಖಂ ಅಗಮಾಸಿ। ಸೇಸಂ ವುತ್ತನಯಮೇವ।
Atha kho…pe… avocāti ettha māghoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ. Māṇavoti antevāsivāsaṃ anatītabhāvena vuccati, jātiyā pana mahallako. ‘‘Pubbāciṇṇavasenā’’ti eke piṅgiyo māṇavo viya. So hi vīsavassasatikopi pubbāciṇṇavasena ‘‘piṅgiyo māṇavo’’ tveva saṅkhaṃ agamāsi. Sesaṃ vuttanayameva.
ಅಹಞ್ಹಿ , ಭೋ ಗೋತಮ…ಪೇ॰… ಪಸವಾಮೀತಿ ಏತ್ಥ ದಾಯಕೋ ದಾನಪತೀತಿ ದಾಯಕೋ ಚೇವ ದಾನಪತಿ ಚ। ಯೋ ಹಿ ಅಞ್ಞಸ್ಸ ಸನ್ತಕಂ ತೇನಾಣತ್ತೋ ದೇತಿ, ಸೋಪಿ ದಾಯಕೋ ಹೋತಿ, ತಸ್ಮಿಂ ಪನ ದಾನೇ ಇಸ್ಸರಿಯಾಭಾವತೋ ನ ದಾನಪತಿ। ಅಯಂ ಪನ ಅತ್ತನೋ ಸನ್ತಕಂಯೇವ ದೇತಿ। ತೇನಾಹ – ‘‘ಅಹಞ್ಹಿ, ಭೋ ಗೋತಮ , ದಾಯಕೋ ದಾನಪತೀ’’ತಿ। ಅಯಮೇವ ಹಿ ಏತ್ಥ ಅತ್ಥೋ, ಅಞ್ಞತ್ರ ಪನ ಅನ್ತರನ್ತರಾ ಮಚ್ಛೇರೇನ ಅಭಿಭುಯ್ಯಮಾನೋ ದಾಯಕೋ ಅನಭಿಭೂತೋ ದಾನಪತೀತಿಆದಿನಾಪಿ ನಯೇನ ವತ್ತುಂ ವಟ್ಟತಿ। ವದಞ್ಞೂತಿ ಯಾಚಕಾನಂ ವಚನಂ ಜಾನಾಮಿ ವುತ್ತಮತ್ತೇಯೇವ ‘‘ಅಯಮಿದಮರಹತಿ ಅಯಮಿದ’’ನ್ತಿ ಪುರಿಸವಿಸೇಸಾವಧಾರಣೇನ ಬಹೂಪಕಾರಭಾವಗಹಣೇನ ವಾ। ಯಾಚಯೋಗೋತಿ ಯಾಚಿತುಂ ಯುತ್ತೋ। ಯೋ ಹಿ ಯಾಚಕೇ ದಿಸ್ವಾವ ಭಕುಟಿಂ ಕತ್ವಾ ಫರುಸವಚನಾದೀನಿ ಭಣತಿ, ಸೋ ನ ಯಾಚಯೋಗೋ ಹೋತಿ। ಅಹಂ ಪನ ನ ತಾದಿಸೋತಿ ದೀಪೇತಿ। ಧಮ್ಮೇನಾತಿ ಅದಿನ್ನಾದಾನನಿಕತಿವಞ್ಚನಾದೀನಿ ವಜ್ಜೇತ್ವಾ ಭಿಕ್ಖಾಚರಿಯಾಯ, ಯಾಚನಾಯಾತಿ ಅತ್ಥೋ। ಯಾಚನಾ ಹಿ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಂ ಭೋಗಪರಿಯೇಸನೇ ಧಮ್ಮೋ, ಯಾಚಮಾನಾನಞ್ಚ ನೇಸಂ ಪರೇಹಿ ಅನುಗ್ಗಹಕಾಮೇಹಿ ದಿನ್ನಾ ಭೋಗಾ ಧಮ್ಮಲದ್ಧಾ ನಾಮ ಧಮ್ಮಾಧಿಗತಾ ಚ ಹೋನ್ತಿ, ಸೋ ಚ ತಥಾ ಪರಿಯೇಸಿತ್ವಾ ಲಭಿ। ತೇನಾಹ – ‘‘ಧಮ್ಮೇನ ಭೋಗೇ ಪರಿಯೇಸಾಮಿ…ಪೇ॰… ಧಮ್ಮಾಧಿಗತೇಹೀ’’ತಿ। ಭಿಯ್ಯೋಪಿ ದದಾಮೀತಿ ತತೋ ಉತ್ತರಿಪಿ ದದಾಮಿ, ಪಮಾಣಂ ನತ್ಥಿ, ಏತ್ಥ ಲದ್ಧಭೋಗಪ್ಪಮಾಣೇನ ದದಾಮೀತಿ ದಸ್ಸೇತಿ।
Ahañhi, bho gotama…pe… pasavāmīti ettha dāyako dānapatīti dāyako ceva dānapati ca. Yo hi aññassa santakaṃ tenāṇatto deti, sopi dāyako hoti, tasmiṃ pana dāne issariyābhāvato na dānapati. Ayaṃ pana attano santakaṃyeva deti. Tenāha – ‘‘ahañhi, bho gotama , dāyako dānapatī’’ti. Ayameva hi ettha attho, aññatra pana antarantarā maccherena abhibhuyyamāno dāyako anabhibhūto dānapatītiādināpi nayena vattuṃ vaṭṭati. Vadaññūti yācakānaṃ vacanaṃ jānāmi vuttamatteyeva ‘‘ayamidamarahati ayamida’’nti purisavisesāvadhāraṇena bahūpakārabhāvagahaṇena vā. Yācayogoti yācituṃ yutto. Yo hi yācake disvāva bhakuṭiṃ katvā pharusavacanādīni bhaṇati, so na yācayogo hoti. Ahaṃ pana na tādisoti dīpeti. Dhammenāti adinnādānanikativañcanādīni vajjetvā bhikkhācariyāya, yācanāyāti attho. Yācanā hi brāhmaṇānaṃ bhogapariyesane dhammo, yācamānānañca nesaṃ parehi anuggahakāmehi dinnā bhogā dhammaladdhā nāma dhammādhigatā ca honti, so ca tathā pariyesitvā labhi. Tenāha – ‘‘dhammena bhoge pariyesāmi…pe… dhammādhigatehī’’ti. Bhiyyopi dadāmīti tato uttaripi dadāmi, pamāṇaṃ natthi, ettha laddhabhogappamāṇena dadāmīti dasseti.
ತಗ್ಘಾತಿ ಏಕಂಸವಚನೇ ನಿಪಾತೋ। ಏಕಂಸೇನೇವ ಹಿ ಸಬ್ಬಬುದ್ಧಪಚ್ಚೇಕಬುದ್ಧಸಾವಕೇಹಿ ಪಸತ್ಥಂ ದಾನಂ ಅನ್ತಮಸೋ ತಿರಚ್ಛಾನಗತಾನಮ್ಪಿ ದೀಯಮಾನಂ। ವುತ್ತಞ್ಚೇತಂ ‘‘ಸಬ್ಬತ್ಥ ವಣ್ಣಿತಂ ದಾನಂ, ನ ದಾನಂ ಗರಹಿತಂ ಕ್ವಚೀ’’ತಿ। ತಸ್ಮಾ ಭಗವಾಪಿ ಏಕಂಸೇನೇವ ತಂ ಪಸಂಸನ್ತೋ ಆಹ – ‘‘ತಗ್ಘ ತ್ವಂ ಮಾಣವ…ಪೇ॰… ಪಸವಸೀ’’ತಿ। ಸೇಸಂ ಉತ್ತಾನತ್ಥಮೇವ। ಏವಂ ಭಗವತಾ ‘‘ಬಹುಂ ಸೋ ಪುಞ್ಞಂ ಪಸವತೀ’’ತಿ ವುತ್ತೇಪಿ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯತೋ ದಕ್ಖಿಣಾವಿಸುದ್ಧಿಂ ಸೋತುಕಾಮೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಉತ್ತರಿ ಭಗವನ್ತಂ ಪುಚ್ಛಿ। ತೇನಾಹು ಸಙ್ಗೀತಿಕಾರಾ – ‘‘ಅಥ ಖೋ ಮಾಘೋ ಮಾಣವೋ ಭಗವನ್ತಂ ಗಾಥಾಯ ಅಜ್ಝಭಾಸೀ’’ತಿ। ತಂ ಅತ್ಥತೋ ವುತ್ತನಯಮೇವ।
Tagghāti ekaṃsavacane nipāto. Ekaṃseneva hi sabbabuddhapaccekabuddhasāvakehi pasatthaṃ dānaṃ antamaso tiracchānagatānampi dīyamānaṃ. Vuttañcetaṃ ‘‘sabbattha vaṇṇitaṃ dānaṃ, na dānaṃ garahitaṃ kvacī’’ti. Tasmā bhagavāpi ekaṃseneva taṃ pasaṃsanto āha – ‘‘taggha tvaṃ māṇava…pe… pasavasī’’ti. Sesaṃ uttānatthameva. Evaṃ bhagavatā ‘‘bahuṃ so puññaṃ pasavatī’’ti vuttepi dakkhiṇeyyato dakkhiṇāvisuddhiṃ sotukāmo brāhmaṇo uttari bhagavantaṃ pucchi. Tenāhu saṅgītikārā – ‘‘atha kho māgho māṇavo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsī’’ti. Taṃ atthato vuttanayameva.
೪೯೨. ಪುಚ್ಛಾಮಹನ್ತಿಆದಿಗಾಥಾಸು ಪನ ವದಞ್ಞುನ್ತಿ ವಚನವಿದುಂ, ಸಬ್ಬಾಕಾರೇನ ಸತ್ತಾನಂ ವುತ್ತವಚನಾಧಿಪ್ಪಾಯಞ್ಞುನ್ತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಸುಜ್ಝೇತಿ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯವಸೇನ ಸುದ್ಧಂ ಮಹಪ್ಫಲಂ ಭವೇಯ್ಯ। ಯೋಜನಾ ಪನೇತ್ಥ – ಯೋ ಯಾಚಯೋಗೋ ದಾನಪತಿ ಗಹಟ್ಠೋ ಪುಞ್ಞತ್ಥಿಕೋ ಹುತ್ವಾ ಪರೇಸಂ ಅನ್ನಪಾನಂ ದದಂ ಯಜತಿ, ನ ಅಗ್ಗಿಮ್ಹಿ ಆಹುತಿಮತ್ತಂ ಪಕ್ಖಿಪನ್ತೋ, ತಞ್ಚ ಖೋ ಪುಞ್ಞಪೇಕ್ಖೋವ ನ ಪಚ್ಚುಪಕಾರಕಲ್ಯಾಣಕಿತ್ತಿಸದ್ದಾದಿಅಪೇಕ್ಖೋ, ತಸ್ಸ ಏವರೂಪಸ್ಸ ಯಜಮಾನಸ್ಸ ಹುತಂ ಕಥಂ ಸುಜ್ಝೇಯ್ಯಾತಿ?
492.Pucchāmahantiādigāthāsu pana vadaññunti vacanaviduṃ, sabbākārena sattānaṃ vuttavacanādhippāyaññunti vuttaṃ hoti. Sujjheti dakkhiṇeyyavasena suddhaṃ mahapphalaṃ bhaveyya. Yojanā panettha – yo yācayogo dānapati gahaṭṭho puññatthiko hutvā paresaṃ annapānaṃ dadaṃ yajati, na aggimhi āhutimattaṃ pakkhipanto, tañca kho puññapekkhova na paccupakārakalyāṇakittisaddādiapekkho, tassa evarūpassa yajamānassa hutaṃ kathaṃ sujjheyyāti?
೪೯೩. ಆರಾಧಯೇ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯೇಭಿ ತಾದೀತಿ ತಾದಿಸೋ ಯಾಚಯೋಗೋ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯೇಹಿ ಆರಾಧಯೇ ಸಮ್ಪಾದಯೇ ಸೋಧಯೇ, ಮಹಪ್ಫಲಂ ತಂ ಹುತಂ ಕರೇಯ್ಯ, ನ ಅಞ್ಞಥಾತಿ ಅತ್ಥೋ। ಇಮಿನಾಸ್ಸ ‘‘ಕಥಂ ಹುತಂ ಯಜಮಾನಸ್ಸ ಸುಜ್ಝೇ’’ ಇಚ್ಚೇತಂ ಬ್ಯಾಕತಂ ಹೋತಿ।
493.Ārādhaye dakkhiṇeyyebhi tādīti tādiso yācayogo dakkhiṇeyyehi ārādhaye sampādaye sodhaye, mahapphalaṃ taṃ hutaṃ kareyya, na aññathāti attho. Imināssa ‘‘kathaṃ hutaṃ yajamānassa sujjhe’’ iccetaṃ byākataṃ hoti.
೪೯೪. ಅಕ್ಖಾಹಿ ಮೇ ಭಗವಾ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯೇತಿ ಏತ್ಥ ಯೋ ಯಾಚಯೋಗೋ ದದಂ ಪರೇಸಂ ಯಜತಿ, ತಸ್ಸ ಮೇ ಭಗವಾ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯೇ ಅಕ್ಖಾಹೀತಿ ಏವಂ ಯೋಜನಾ ವೇದಿತಬ್ಬಾ।
494.Akkhāhi me bhagavā dakkhiṇeyyeti ettha yo yācayogo dadaṃ paresaṃ yajati, tassa me bhagavā dakkhiṇeyye akkhāhīti evaṃ yojanā veditabbā.
೪೯೫. ಅಥಸ್ಸ ಭಗವಾ ನಾನಪ್ಪಕಾರೇಹಿ ನಯೇಹಿ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯೇ ಪಕಾಸೇನ್ತೋ ‘‘ಯೇ ವೇ ಅಸತ್ತಾ’’ತಿಆದಿಕಾ ಗಾಥಾಯೋ ಅಭಾಸಿ। ತತ್ಥ ಅಸತ್ತಾತಿ ರಾಗಾದಿಸಙ್ಗವಸೇನ ಅಲಗ್ಗಾ। ಕೇವಲಿನೋತಿ ಪರಿನಿಟ್ಠಿತಕಿಚ್ಚಾ। ಯತತ್ತಾತಿ ಗುತ್ತಚಿತ್ತಾ।
495. Athassa bhagavā nānappakārehi nayehi dakkhiṇeyye pakāsento ‘‘ye ve asattā’’tiādikā gāthāyo abhāsi. Tattha asattāti rāgādisaṅgavasena alaggā. Kevalinoti pariniṭṭhitakiccā. Yatattāti guttacittā.
೪೯೬-೭. ದನ್ತಾ ಅನುತ್ತರೇನ ದಮಥೇನ, ವಿಮುತ್ತಾ ಪಞ್ಞಾಚೇತೋವಿಮುತ್ತೀಹಿ, ಅನೀಘಾ ಆಯತಿಂ ವಟ್ಟದುಕ್ಖಾಭಾವೇನ, ನಿರಾಸಾ ಸಮ್ಪತಿ ಕಿಲೇಸಾಭಾವೇನ। ಇಮಿಸ್ಸಾ ಪನ ಗಾಥಾಯ ದುತಿಯಗಾಥಾ ಭಾವನಾನುಭಾವಪ್ಪಕಾಸನನಯೇನ ವುತ್ತಾತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಾ। ‘‘ಭಾವನಾನುಯೋಗಮನುಯುತ್ತಸ್ಸ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಭಿಕ್ಖುನೋ ವಿಹರತೋ ಕಿಞ್ಚಾಪಿ ನ ಏವಂ ಇಚ್ಛಾ ಉಪ್ಪಜ್ಜೇಯ್ಯ ‘ಅಹೋ ವತ ಮೇ ಅನುಪಾದಾಯ ಆಸವೇಹಿ ಚಿತ್ತಂ ವಿಮುಚ್ಚೇಯ್ಯಾ’ತಿ (ಅ॰ ನಿ॰ ೭.೭೧), ಅಥ ಖ್ವಾಸ್ಸ ಅನುಪಾದಾಯ ಆಸವೇಹಿ ಚಿತ್ತಂ ವಿಮುಚ್ಚತೀ’’ತಿ ಇದಂ ಚೇತ್ಥ ಸುತ್ತಂ ಸಾಧಕಂ।
496-7.Dantā anuttarena damathena, vimuttā paññācetovimuttīhi, anīghā āyatiṃ vaṭṭadukkhābhāvena, nirāsā sampati kilesābhāvena. Imissā pana gāthāya dutiyagāthā bhāvanānubhāvappakāsananayena vuttāti veditabbā. ‘‘Bhāvanānuyogamanuyuttassa, bhikkhave, bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṃ icchā uppajjeyya ‘aho vata me anupādāya āsavehi cittaṃ vimucceyyā’ti (a. ni. 7.71), atha khvāssa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccatī’’ti idaṃ cettha suttaṃ sādhakaṃ.
೪೯೮-೫೦೨. ರಾಗಞ್ಚ…ಪೇ॰… ಯೇಸು ನ ಮಾಯಾ…ಪೇ॰… ನ ತಣ್ಹಾಸು ಉಪಾತಿಪನ್ನಾತಿ ಕಾಮತಣ್ಹಾದೀಸು ನಾಧಿಮುತ್ತಾ। ವಿತರೇಯ್ಯಾತಿ ವಿತರಿತ್ವಾ। ತಣ್ಹಾತಿ ರೂಪತಣ್ಹಾದಿಛಬ್ಬಿಧಾ । ಭವಾಭವಾಯಾತಿ ಸಸ್ಸತಾಯ ವಾ ಉಚ್ಛೇದಾಯ ವಾ। ಅಥ ವಾ ಭವಸ್ಸ ಅಭವಾಯ ಭವಾಭವಾಯ, ಪುನಬ್ಭವಾಭಿನಿಬ್ಬತ್ತಿಯಾತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಇಧ ವಾ ಹುರಂ ವಾತಿ ಇದಂ ಪನ ‘‘ಕುಹಿಞ್ಚಿ ಲೋಕೇ’’ತಿ ಇಮಸ್ಸ ವಿತ್ಥಾರವಚನಂ।
498-502.Rāgañca…pe… yesu na māyā…pe… na taṇhāsu upātipannāti kāmataṇhādīsu nādhimuttā. Vitareyyāti vitaritvā. Taṇhāti rūpataṇhādichabbidhā . Bhavābhavāyāti sassatāya vā ucchedāya vā. Atha vā bhavassa abhavāya bhavābhavāya, punabbhavābhinibbattiyāti vuttaṃ hoti. Idha vā huraṃ vāti idaṃ pana ‘‘kuhiñci loke’’ti imassa vitthāravacanaṃ.
೫೦೪. ಯೇ ವೀತರಾಗಾ…ಪೇ॰… ಸಮಿತಾವಿನೋತಿ ಸಮಿತವನ್ತೋ, ಕಿಲೇಸವೂಪಸಮಕಾರಿನೋತಿ ಅತ್ಥೋ। ಸಮಿತಾವಿತತ್ತಾ ಚ ವೀತರಾಗಾ ಅಕೋಪಾ। ಇಧ ವಿಪ್ಪಹಾಯಾತಿ ಇಧಲೋಕೇ ವತ್ತಮಾನೇ ಖನ್ಧೇ ವಿಹಾಯ, ತತೋ ಪರಂ ಯೇಸಂ ಗಮನಂ ನತ್ಥೀತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಇತೋ ಪರಂ ‘‘ಯೇ ಕಾಮೇ ಹಿತ್ವಾ ಅಗಹಾ ಚರನ್ತಿ, ಸುಸಞ್ಞತತ್ತಾ ತಸರಂವ ಉಜ್ಜು’’ನ್ತಿ ಇಮಮ್ಪಿ ಗಾಥಂ ಕೇಚಿ ಪಠನ್ತಿ।
504.Yevītarāgā…pe… samitāvinoti samitavanto, kilesavūpasamakārinoti attho. Samitāvitattā ca vītarāgā akopā. Idha vippahāyāti idhaloke vattamāne khandhe vihāya, tato paraṃ yesaṃ gamanaṃ natthīti vuttaṃ hoti. Ito paraṃ ‘‘ye kāme hitvā agahā caranti, susaññatattā tasaraṃva ujju’’nti imampi gāthaṃ keci paṭhanti.
೫೦೬-೮. ಜಹಿತ್ವಾತಿ ಹಿತ್ವಾ। ‘‘ಜಹಿತ್ವಾನಾ’’ತಿಪಿ ಪಾಠೋ, ಅಯಮೇವತ್ಥೋ। ಅತ್ತದೀಪಾತಿ ಅತ್ತನೋ ಗುಣೇ ಏವ ಅತ್ತನೋ ದೀಪಂ ಕತ್ವಾ ವಿಚರನ್ತಾ ಖೀಣಾಸವಾ ವುಚ್ಚನ್ತಿ। ಯೇ ಹೇತ್ಥಾತಿ ಹಕಾರೋ ನಿಪಾತೋ ಪದಪೂರಣಮತ್ತೇ। ಅಯಂ ಪನತ್ಥೋ – ಯೇ ಏತ್ಥ ಖನ್ಧಾಯತನಾದಿಸನ್ತಾನೇ ಯಥಾ ಇದಂ ಖನ್ಧಾಯತನಾದಿ ತಥಾ ಜಾನನ್ತಿ, ಯಂಸಭಾವಂ ತಂಸಭಾವಂಯೇವ ಸಞ್ಜಾನನ್ತಿ ಅನಿಚ್ಚಾದಿವಸೇನ ಜಾನನ್ತಾ। ಅಯಮನ್ತಿಮಾ ನತ್ಥಿ ಪುನಬ್ಭವೋತಿ ಅಯಂ ನೋ ಅನ್ತಿಮಾ ಜಾತಿ, ಇದಾನಿ ನತ್ಥಿ ಪುನಬ್ಭವೋತಿ ಏವಞ್ಚ ಯೇ ಜಾನನ್ತೀತಿ।
506-8.Jahitvāti hitvā. ‘‘Jahitvānā’’tipi pāṭho, ayamevattho. Attadīpāti attano guṇe eva attano dīpaṃ katvā vicarantā khīṇāsavā vuccanti. Ye hetthāti hakāro nipāto padapūraṇamatte. Ayaṃ panattho – ye ettha khandhāyatanādisantāne yathā idaṃ khandhāyatanādi tathā jānanti, yaṃsabhāvaṃ taṃsabhāvaṃyeva sañjānanti aniccādivasena jānantā. Ayamantimā natthi punabbhavoti ayaṃ no antimā jāti, idāni natthi punabbhavoti evañca ye jānantīti.
೫೦೯. ಯೋ ವೇದಗೂತಿ ಇದಾನಿ ಅತ್ತಾನಂ ಸನ್ಧಾಯ ಭಗವಾ ಇಮಂ ಗಾಥಮಾಹ। ತತ್ಥ ಸತಿಮಾತಿ ಛಸತತವಿಹಾರಸತಿಯಾ ಸಮನ್ನಾಗತೋ। ಸಮ್ಬೋಧಿಪತ್ತೋತಿ ಸಬ್ಬಞ್ಞುತಂ ಪತ್ತೋ। ಸರಣಂ ಬಹೂನನ್ತಿ ಬಹೂನಂ ದೇವಮನುಸ್ಸಾನಂ ಭಯವಿಹಿಂಸನೇನ ಸರಣಭೂತೋ।
509. Yo vedagūti idāni attānaṃ sandhāya bhagavā imaṃ gāthamāha. Tattha satimāti chasatatavihārasatiyā samannāgato. Sambodhipattoti sabbaññutaṃ patto. Saraṇaṃ bahūnanti bahūnaṃ devamanussānaṃ bhayavihiṃsanena saraṇabhūto.
೫೧೦. ಏವಂ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯೇ ಸುತ್ವಾ ಅತ್ತಮನೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಆಹ – ‘‘ಅದ್ಧಾ ಅಮೋಘಾ’’ತಿ। ತತ್ಥ ತ್ವಞ್ಹೇತ್ಥ ಜಾನಾಸಿ ಯಥಾ ತಥಾ ಇದನ್ತಿ ತ್ವಞ್ಹಿ ಏತ್ಥ ಲೋಕೇ ಇದಂ ಸಬ್ಬಮ್ಪಿ ಞೇಯ್ಯಂ ಯಥಾ ತಥಾ ಜಾನಾಸಿ ಯಾಥಾವತೋ ಜಾನಾಸಿ, ಯಾದಿಸಂ ತಂ ತಾದಿಸಮೇವ ಜಾನಾಸೀತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ತಥಾ ಹಿ ತೇ ವಿದಿತೋ ಏಸ ಧಮ್ಮೋತಿ ತಥಾ ಹಿ ತೇ ಏಸಾ ಧಮ್ಮಧಾತು ಸುಪ್ಪಟಿವಿದ್ಧಾ, ಯಸ್ಸಾ ಸುಪ್ಪಟಿವಿದ್ಧತಾ ಯಂ ಯಂ ಇಚ್ಛಸಿ, ತಂ ತಂ ಜಾನಾಸೀತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ।
510. Evaṃ dakkhiṇeyye sutvā attamano brāhmaṇo āha – ‘‘addhā amoghā’’ti. Tattha tvañhettha jānāsi yathā tathā idanti tvañhi ettha loke idaṃ sabbampi ñeyyaṃ yathā tathā jānāsi yāthāvato jānāsi, yādisaṃ taṃ tādisameva jānāsīti vuttaṃ hoti. Tathā hi te vidito esa dhammoti tathā hi te esā dhammadhātu suppaṭividdhā, yassā suppaṭividdhatā yaṃ yaṃ icchasi, taṃ taṃ jānāsīti adhippāyo.
೫೧೧. ಏವಂ ಸೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಭಗವನ್ತಂ ಪಸಂಸಿತ್ವಾ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯಸಮ್ಪದಾಯ ಯಞ್ಞಸಮ್ಪದಂ ಞತ್ವಾ ದಾಯಕಸಮ್ಪದಾಯಪಿ ತಂ ಛಳಙ್ಗಪರಿಪೂರಂ ಯಞ್ಞಸಮ್ಪದಂ ಸೋತುಕಾಮೋ ‘‘ಯೋ ಯಾಚಯೋಗೋ’’ತಿ ಉತ್ತರಿಪಞ್ಹಂ ಪುಚ್ಛಿ। ತತ್ರಾಯಂ ಯೋಜನಾ – ಯೋ ಯಾಚಯೋಗೋ ದದಂ ಪರೇಸಂ ಯಜತಿ, ತಸ್ಸ ಅಕ್ಖಾಹಿ ಮೇ ಭಗವಾ ಯಞ್ಞಸಮ್ಪದನ್ತಿ।
511. Evaṃ so brāhmaṇo bhagavantaṃ pasaṃsitvā dakkhiṇeyyasampadāya yaññasampadaṃ ñatvā dāyakasampadāyapi taṃ chaḷaṅgaparipūraṃ yaññasampadaṃ sotukāmo ‘‘yo yācayogo’’ti uttaripañhaṃ pucchi. Tatrāyaṃ yojanā – yo yācayogo dadaṃ paresaṃ yajati, tassa akkhāhi me bhagavā yaññasampadanti.
೫೧೨. ಅಥಸ್ಸ ಭಗವಾ ದ್ವೀಹಿ ಗಾಥಾಹಿ ಅಕ್ಖಾಸಿ। ತತ್ಥಾಯಂ ಅತ್ಥಯೋಜನಾ – ಯಜಸ್ಸು ಮಾಘ, ಯಜಮಾನೋ ಚ ಸಬ್ಬತ್ಥ ವಿಪ್ಪಸಾದೇಹಿ ಚಿತ್ತಂ, ತೀಸುಪಿ ಕಾಲೇಸು ಚಿತ್ತಂ ಪಸಾದೇಹಿ। ಏವಂ ತೇ ಯಾಯಂ –
512. Athassa bhagavā dvīhi gāthāhi akkhāsi. Tatthāyaṃ atthayojanā – yajassu māgha, yajamāno ca sabbattha vippasādehi cittaṃ, tīsupi kālesu cittaṃ pasādehi. Evaṃ te yāyaṃ –
‘‘ಪುಬ್ಬೇವ ದಾನಾ ಸುಮನೋ, ದದಂ ಚಿತ್ತಂ ಪಸಾದಯೇ।
‘‘Pubbeva dānā sumano, dadaṃ cittaṃ pasādaye;
ದತ್ವಾ ಅತ್ತಮನೋ ಹೋತಿ, ಏಸಾ ಯಞ್ಞಸ್ಸ ಸಮ್ಪದಾ’’ತಿ॥ (ಅ॰ ನಿ॰ ೬.೩೭; ಪೇ॰ ವ॰ ೩೦೫) –
Datvā attamano hoti, esā yaññassa sampadā’’ti. (a. ni. 6.37; pe. va. 305) –
ಯಞ್ಞಸಮ್ಪದಾ ವುತ್ತಾ, ತಾಯ ಸಮ್ಪನ್ನೋ ಯಞ್ಞೋ ಭವಿಸ್ಸತಿ। ತತ್ಥ ಸಿಯಾ ‘‘ಕಥಂ ಚಿತ್ತಂ ಪಸಾದೇತಬ್ಬ’’ನ್ತಿ? ದೋಸಪ್ಪಹಾನೇನ। ಕಥಂ ದೋಸಪ್ಪಹಾನಂ ಹೋತಿ? ಯಞ್ಞಾರಮ್ಮಣತಾಯ। ಅಯಞ್ಹಿ ಆರಮ್ಮಣಂ ಯಜಮಾನಸ್ಸ ಯಞ್ಞೋ ಏತ್ಥ ಪತಿಟ್ಠಾಯ ಜಹಾತಿ ದೋಸಂ, ಅಯಞ್ಹಿ ಸತ್ತೇಸು ಮೇತ್ತಾಪುಬ್ಬಙ್ಗಮೇನ ಸಮ್ಮಾದಿಟ್ಠಿಪದೀಪವಿಹತಮೋಹನ್ಧಕಾರೇನ ಚಿತ್ತೇನ ಯಜಮಾನಸ್ಸ ದೇಯ್ಯಧಮ್ಮಸಙ್ಖಾತೋ ಯಞ್ಞೋ ಆರಮ್ಮಣಂ ಹೋತಿ, ಸೋ ಏತ್ಥ ಯಞ್ಞೇ ಆರಮ್ಮಣವಸೇನ ಪವತ್ತಿಯಾ ಪತಿಟ್ಠಾಯ ದೇಯ್ಯಧಮ್ಮಪಚ್ಚಯಂ ಲೋಭಂ, ಪಟಿಗ್ಗಾಹಕಪಚ್ಚಯಂ ಕೋಧಂ, ತದುಭಯನಿದಾನಂ ಮೋಹನ್ತಿ ಏವಂ ತಿವಿಧಮ್ಪಿ ಜಹಾತಿ ದೋಸಂ। ಸೋ ಏವಂ ಭೋಗೇಸು ವೀತರಾಗೋ, ಸತ್ತೇಸು ಚ ಪವಿನೇಯ್ಯ ದೋಸಂ ತಪ್ಪಹಾನೇನೇವ ಪಹೀನಪಞ್ಚನೀವರಣೋ ಅನುಕ್ಕಮೇನ ಉಪಚಾರಪ್ಪನಾಭೇದಂ ಅಪರಿಮಾಣಸತ್ತಫರಣೇನ ಏಕಸತ್ತೇ ವಾ ಅನವಸೇಸಫರಣೇನ ಅಪ್ಪಮಾಣಂ ಮೇತ್ತಂ ಚಿತ್ತಂ ಭಾವೇನ್ತೋ ಪುನ ಭಾವನಾವೇಪುಲ್ಲತ್ಥಂ, ರತ್ತಿನ್ದಿವಂ ಸತತಂ ಸಬ್ಬಇರಿಯಾಪಥೇಸು ಅಪ್ಪಮತ್ತೋ ಹುತ್ವಾ ತಮೇವ ಮೇತ್ತಜ್ಝಾನಸಙ್ಖಾತಂ ಸಬ್ಬಾ ದಿಸಾ ಫರತೇ ಅಪ್ಪಮಞ್ಞನ್ತಿ।
Yaññasampadā vuttā, tāya sampanno yañño bhavissati. Tattha siyā ‘‘kathaṃ cittaṃ pasādetabba’’nti? Dosappahānena. Kathaṃ dosappahānaṃ hoti? Yaññārammaṇatāya. Ayañhi ārammaṇaṃ yajamānassa yañño ettha patiṭṭhāya jahāti dosaṃ, ayañhi sattesu mettāpubbaṅgamena sammādiṭṭhipadīpavihatamohandhakārena cittena yajamānassa deyyadhammasaṅkhāto yañño ārammaṇaṃ hoti, so ettha yaññe ārammaṇavasena pavattiyā patiṭṭhāya deyyadhammapaccayaṃ lobhaṃ, paṭiggāhakapaccayaṃ kodhaṃ, tadubhayanidānaṃ mohanti evaṃ tividhampi jahāti dosaṃ. So evaṃ bhogesu vītarāgo, sattesu ca pavineyya dosaṃ tappahāneneva pahīnapañcanīvaraṇo anukkamena upacārappanābhedaṃ aparimāṇasattapharaṇena ekasatte vā anavasesapharaṇena appamāṇaṃ mettaṃ cittaṃ bhāvento puna bhāvanāvepullatthaṃ, rattindivaṃ satataṃ sabbairiyāpathesu appamatto hutvā tameva mettajjhānasaṅkhātaṃ sabbā disā pharate appamaññanti.
೫೧೪. ಅಥ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ತಂ ಮೇತ್ತಂ ‘‘ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಮಗ್ಗೋ ಅಯ’’ನ್ತಿ ಅಜಾನನ್ತೋ ಕೇವಲಂ ಅತ್ತನೋ ವಿಸಯಾತೀತಂ ಮೇತ್ತಾಭಾವನಂ ಸುತ್ವಾ ಸುಟ್ಠುತರಂ ಸಞ್ಜಾತಸಬ್ಬಞ್ಞುಸಮ್ಭಾವನೋ ಭಗವತಿ ಅತ್ತನಾ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಾಧಿಮುತ್ತತ್ತಾ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕೂಪಪತ್ತಿಮೇವ ಚ ಸುದ್ಧಿಂ ಮುತ್ತಿಞ್ಚ ಮಞ್ಞಮಾನೋ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಮಗ್ಗಂ ಪುಚ್ಛನ್ತೋ ‘‘ಕೋ ಸುಜ್ಝತೀ’’ತಿ ಗಾಥಮಾಹ। ತತ್ರ ಚ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಗಾಮಿಂ ಪುಞ್ಞಂ ಕರೋನ್ತಂ ಸನ್ಧಾಯಾಹ – ‘‘ಕೋ ಸುಜ್ಝತಿ ಮುಚ್ಚತೀ’’ತಿ, ಅಕರೋನ್ತಂ ಸನ್ಧಾಯ ‘‘ಬಜ್ಝತೀ ಚಾ’’ತಿ। ಕೇನತ್ತನಾತಿ ಕೇನ ಕಾರಣೇನ। ಸಕ್ಖಿ ಬ್ರಹ್ಮಜ್ಜದಿಟ್ಠೋತಿ ಬ್ರಹ್ಮಾ ಅಜ್ಜ ಸಕ್ಖಿ ದಿಟ್ಠೋ। ಸಚ್ಚನ್ತಿ ಭಗವತೋ ಬ್ರಹ್ಮಸಮತ್ತಂ ಆರಬ್ಭ ಅಚ್ಚಾದರೇನ ಸಪಥಂ ಕರೋತಿ। ಕಥಂ ಉಪಪಜ್ಜತೀತಿ ಅಚ್ಚಾದರೇನೇವ ಪುನಪಿ ಪುಚ್ಛತಿ। ಜುತಿಮಾತಿ ಭಗವನ್ತಂ ಆಲಪತಿ।
514. Atha brāhmaṇo taṃ mettaṃ ‘‘brahmalokamaggo aya’’nti ajānanto kevalaṃ attano visayātītaṃ mettābhāvanaṃ sutvā suṭṭhutaraṃ sañjātasabbaññusambhāvano bhagavati attanā brahmalokādhimuttattā brahmalokūpapattimeva ca suddhiṃ muttiñca maññamāno brahmalokamaggaṃ pucchanto ‘‘ko sujjhatī’’ti gāthamāha. Tatra ca brahmalokagāmiṃ puññaṃ karontaṃ sandhāyāha – ‘‘ko sujjhati muccatī’’ti, akarontaṃ sandhāya ‘‘bajjhatī cā’’ti. Kenattanāti kena kāraṇena. Sakkhi brahmajjadiṭṭhoti brahmā ajja sakkhi diṭṭho. Saccanti bhagavato brahmasamattaṃ ārabbha accādarena sapathaṃ karoti. Kathaṃ upapajjatīti accādareneva punapi pucchati. Jutimāti bhagavantaṃ ālapati.
ತತ್ಥ ಯಸ್ಮಾ ಯೋ ಭಿಕ್ಖು ಮೇತ್ತಾಯ ತಿಕಚತುಕ್ಕಜ್ಝಾನಂ ಉಪ್ಪಾದೇತ್ವಾ ತಮೇವ ಪಾದಕಂ ಕತ್ವಾ ವಿಪಸ್ಸನ್ತೋ ಅರಹತ್ತಂ ಪಾಪುಣಾತಿ, ಸೋ ಸುಜ್ಝತಿ ಮುಚ್ಚತಿ ಚ, ತಥಾರೂಪೋ ಚ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಂ ನ ಗಚ್ಛತಿ। ಯೋ ಪನ ಮೇತ್ತಾಯ ತಿಕಚತುಕ್ಕಜ್ಝಾನಂ ಉಪ್ಪಾದೇತ್ವಾ ‘‘ಸನ್ತಾ ಏಸಾ ಸಮಾಪತ್ತೀ’’ತಿಆದಿನಾ ನಯೇನ ತಂ ಅಸ್ಸಾದೇತಿ, ಸೋ ಬಜ್ಝತಿ। ಅಪರಿಹೀನಜ್ಝಾನೋ ಚ ತೇನೇವ ಝಾನೇನ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಂ ಗಚ್ಛತಿ, ತಸ್ಮಾ ಭಗವಾ ಯೋ ಸುಜ್ಝತಿ ಮುಚ್ಚತಿ ಚ, ತಸ್ಸ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಗಮನಂ ಅನನುಜಾನನ್ತೋ ಅನಾಮಸಿತ್ವಾವ ತಂ ಪುಗ್ಗಲಂ ಯೋ ಬಜ್ಝತಿ। ತಸ್ಸ ತೇನ ಝಾನೇನ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಗಮನಂ ದಸ್ಸೇನ್ತೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಸ್ಸ ಸಪ್ಪಾಯೇನ ನಯೇನ ‘‘ಯೋ ಯಜತೀ’’ತಿ ಇಮಂ ಗಾಥಮಾಹ।
Tattha yasmā yo bhikkhu mettāya tikacatukkajjhānaṃ uppādetvā tameva pādakaṃ katvā vipassanto arahattaṃ pāpuṇāti, so sujjhati muccati ca, tathārūpo ca brahmalokaṃ na gacchati. Yo pana mettāya tikacatukkajjhānaṃ uppādetvā ‘‘santā esā samāpattī’’tiādinā nayena taṃ assādeti, so bajjhati. Aparihīnajjhāno ca teneva jhānena brahmalokaṃ gacchati, tasmā bhagavā yo sujjhati muccati ca, tassa brahmalokagamanaṃ ananujānanto anāmasitvāva taṃ puggalaṃ yo bajjhati. Tassa tena jhānena brahmalokagamanaṃ dassento brāhmaṇassa sappāyena nayena ‘‘yo yajatī’’ti imaṃ gāthamāha.
೫೧೫. ತತ್ಥ ತಿವಿಧನ್ತಿ ತಿಕಾಲಪ್ಪಸಾದಂ ಸನ್ಧಾಯಾಹ। ತೇನ ದಾಯಕತೋ ಅಙ್ಗತ್ತಯಂ ದಸ್ಸೇತಿ। ಆರಾಧಯೇ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯೇಭಿ ತಾದೀತಿ ತಞ್ಚ ಸೋ ತಾದಿಸೋ ತಿವಿಧಸಮ್ಪತ್ತಿಸಾಧಕೋ ಪುಗ್ಗಲೋ ತಿವಿಧಂ ಯಞ್ಞಸಮ್ಪದಂ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯೇಹಿ ಖೀಣಾಸವೇಹಿ ಸಾಧೇಯ್ಯ ಸಮ್ಪಾದೇಯ್ಯ। ಇಮಿನಾ ಪಟಿಗ್ಗಾಹಕತೋ ಅಙ್ಗತ್ತಯಂ ದಸ್ಸೇತಿ। ಏವಂ ಯಜಿತ್ವಾ ಸಮ್ಮಾ ಯಾಚಯೋಗೋತಿ ಏವಂ ಮೇತ್ತಜ್ಝಾನಪದಟ್ಠಾನಭಾವೇನ ಛಳಙ್ಗಸಮನ್ನಾಗತಂ ಯಞ್ಞಂ ಸಮ್ಮಾ ಯಜಿತ್ವಾ ಸೋ ಯಾಚಯೋಗೋ ತೇನ ಛಳಙ್ಗಯಞ್ಞೂಪನಿಸ್ಸಯೇನ ಮೇತ್ತಜ್ಝಾನೇನ ಉಪಪಜ್ಜತಿ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕನ್ತಿ ಬ್ರೂಮೀತಿ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಂ ಸಮುಸ್ಸಾಹೇನ್ತೋ ದೇಸನಂ ಸಮಾಪೇಸಿ। ಸೇಸಂ ಸಬ್ಬಗಾಥಾಸು ಉತ್ತಾನತ್ಥಮೇವ। ಇತೋ ಪರಞ್ಚ ಪುಬ್ಬೇ ವುತ್ತನಯಮೇವಾತಿ।
515. Tattha tividhanti tikālappasādaṃ sandhāyāha. Tena dāyakato aṅgattayaṃ dasseti. Ārādhaye dakkhiṇeyyebhi tādīti tañca so tādiso tividhasampattisādhako puggalo tividhaṃ yaññasampadaṃ dakkhiṇeyyehi khīṇāsavehi sādheyya sampādeyya. Iminā paṭiggāhakato aṅgattayaṃ dasseti. Evaṃ yajitvā sammā yācayogoti evaṃ mettajjhānapadaṭṭhānabhāvena chaḷaṅgasamannāgataṃ yaññaṃ sammā yajitvā so yācayogo tena chaḷaṅgayaññūpanissayena mettajjhānena upapajjati brahmalokantibrūmīti brāhmaṇaṃ samussāhento desanaṃ samāpesi. Sesaṃ sabbagāthāsu uttānatthameva. Ito parañca pubbe vuttanayamevāti.
ಪರಮತ್ಥಜೋತಿಕಾಯ ಖುದ್ದಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾಯ
Paramatthajotikāya khuddaka-aṭṭhakathāya
ಸುತ್ತನಿಪಾತ-ಅಟ್ಠಕಥಾಯ ಮಾಘಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Suttanipāta-aṭṭhakathāya māghasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಸುತ್ತನಿಪಾತಪಾಳಿ • Suttanipātapāḷi / ೫. ಮಾಘಸುತ್ತಂ • 5. Māghasuttaṃ
