Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā

[೯೪] ೪. ಲೋಮಹಂಸಜಾತಕವಣ್ಣನಾ

[94] 4. Lomahaṃsajātakavaṇṇanā

ಸೋತತ್ತೋ ಸೋಸಿನ್ನೋ ಚೇವಾತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ವೇಸಾಲಿಂ ಉಪನಿಸ್ಸಾಯ ಪಾಟಿಕಾರಾಮೇ ವಿಹರನ್ತೋ ಸುನಕ್ಖತ್ತಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ಏಕಸ್ಮಿಞ್ಹಿ ಸಮಯೇ ಸುನಕ್ಖತ್ತೋ ಸತ್ಥು ಉಪಟ್ಠಾಕೋ ಹುತ್ವಾ ಪತ್ತಚೀವರಮಾದಾಯ ವಿಚರಮಾನೋ ಕೋರಕ್ಖತ್ತಿಯಸ್ಸ ಧಮ್ಮಂ ರೋಚೇನ್ತೋ ದಸಬಲಸ್ಸ ಪತ್ತಚೀವರಂ ನಿಯ್ಯಾದೇತ್ವಾ ಕೋರಕ್ಖತ್ತಿಯಂ ನಿಸ್ಸಾಯ ವಸತಿ। ತಸ್ಸ ಕಾಲಕಞ್ಜಿಕಅಸುರಯೋನಿಯಂ ನಿಬ್ಬತ್ತಕಾಲೇ ಗಿಹಿ ಹುತ್ವಾ ‘‘ನತ್ಥಿ ಸಮಣಸ್ಸ ಗೋತಮಸ್ಸ ಉತ್ತರಿ ಮನುಸ್ಸಧಮ್ಮಾ ಅಲಮರಿಯಞಾಣದಸ್ಸನವಿಸೇಸೋ, ತಕ್ಕಪರಿಯಾಹತಂ ಸಮಣೋ ಗೋತಮೋ ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇತಿ ವೀಮಂಸಾನುಚರಿತಂ ಸಯಂಪಟಿಭಾನಂ। ಯಸ್ಸ ಚ ಖ್ವಾಸ್ಸ ಅತ್ಥಾಯ ಧಮ್ಮೋ ದೇಸಿತೋ, ನ ಸೋ ನಿಯ್ಯಾತಿ ತಕ್ಕರಸ್ಸ ಸಮ್ಮಾ ದುಕ್ಖಕ್ಖಯಾಯಾ’’ತಿ (ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೧೪೬) ವೇಸಾಲಿಯಂ ತಿಣ್ಣಂ ಪಾಕಾರಾನಂ ಅನ್ತರೇ ವಿಚರನ್ತೋ ಸತ್ಥು ಅವಣ್ಣಂ ಭಾಸತಿ।

Sotattososinno cevāti idaṃ satthā vesāliṃ upanissāya pāṭikārāme viharanto sunakkhattaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye sunakkhatto satthu upaṭṭhāko hutvā pattacīvaramādāya vicaramāno korakkhattiyassa dhammaṃ rocento dasabalassa pattacīvaraṃ niyyādetvā korakkhattiyaṃ nissāya vasati. Tassa kālakañjikaasurayoniyaṃ nibbattakāle gihi hutvā ‘‘natthi samaṇassa gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhānaṃ. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito, na so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’’ti (ma. ni. 1.146) vesāliyaṃ tiṇṇaṃ pākārānaṃ antare vicaranto satthu avaṇṇaṃ bhāsati.

ಅಥಾಯಸ್ಮಾ ಸಾರಿಪುತ್ತೋ ಪಿಣ್ಡಾಯ ಚರನ್ತೋ ತಸ್ಸೇವಂ ಅವಣ್ಣಂ ಭಾಸನ್ತಸ್ಸ ಸುತ್ವಾ ಪಿಣ್ಡಪಾತಪಟಿಕ್ಕನ್ತೋ ತಮತ್ಥಂ ಭಗವತೋ ಆರೋಚೇಸಿ। ಭಗವಾ ‘‘ಕೋಧನೋ, ಸಾರಿಪುತ್ತ, ಸುನಕ್ಖತ್ತೋ ಮೋಘಪುರಿಸೋ, ಕೋಧವಸೇನೇವಮಾಹ, ಕೋಧವಸೇನಾಪಿ ಪನ ‘ನ ಸೋ ನಿಯ್ಯಾತಿ ತಕ್ಕರಸ್ಸ ಸಮ್ಮಾ ದುಕ್ಖಕ್ಖಯಾಯಾ’ತಿ ವದನ್ತೋ ಅಜಾನಿತ್ವಾಪಿ ಮಯ್ಹಂ ಗುಣಮೇವ ಭಾಸತಿ। ನ ಖೋ ಪನ ಸೋ ಮೋಘಪುರಿಸೋ ಮಯ್ಹಂ ಗುಣಂ ಜಾನಾತಿ। ಮಯ್ಹಞ್ಹಿ, ಸಾರಿಪುತ್ತ, ಛ ಅಭಿಞ್ಞಾ ನಾಮ ಅತ್ಥಿ, ಅಯಮ್ಪಿ ಮೇ ಉತ್ತರಿಮನುಸ್ಸಧಮ್ಮೋವ। ದಸಬಲಞಾಣಾನಿ ಅತ್ಥಿ, ಚತುವೇಸಾರಜ್ಜಞಾಣಂ ಅತ್ಥಿ, ಚತುಯೋನಿಪರಿಚ್ಛೇದಕಞಾಣಂ ಅತ್ಥಿ, ಪಞ್ಚಗತಿಪರಿಚ್ಛೇದಕಞಾಣಂ ಅತ್ಥಿ, ಅಯಮ್ಪಿ ಮೇ ಉತ್ತರಿಮನುಸ್ಸಧಮ್ಮೋವ। ಏವಂ ಉತ್ತರಿಮನುಸ್ಸಧಮ್ಮಸಮನ್ನಾಗತಂ ಪನ ಮಂ ಯೋ ಏವಂ ವದೇಯ್ಯ ‘ನತ್ಥಿ ಸಮಣಸ್ಸ ಗೋತಮಸ್ಸ ಉತ್ತರಿಮನುಸ್ಸಧಮ್ಮೋ’ತಿ, ಸೋ ತಂ ವಾಚಂ ಅಪ್ಪಹಾಯ ತಂ ಚಿತ್ತಂ ಅಪ್ಪಹಾಯ ತಂ ದಿಟ್ಠಿಂ ಅಪ್ಪಟಿನಿಸ್ಸಜ್ಜಿತ್ವಾ ಯಥಾಭತಂ ನಿಕ್ಖಿತ್ತೋ ಏವಂ ನಿರಯೇ’’ತಿ ಏವಂ ಅತ್ತನೋ ವಿಜ್ಜಮಾನಂ ಉತ್ತರಿಮನುಸ್ಸಧಮ್ಮಸ್ಸ ಗುಣಂ ಕಥೇತ್ವಾ ‘‘ಸುನಕ್ಖತ್ತೋ ಕಿರ, ಸಾರಿಪುತ್ತ, ಕೋರಕ್ಖತ್ತಿಯಸ್ಸ ದುಕ್ಕರಕಾರಿಕಾಯ ಮಿಚ್ಛಾತಪೇ ಪಸನ್ನೋ, ಮಿಚ್ಛಾತಪೇ ಪಸೀದನ್ತೇನ ಪನ ಮಯಿ ಏವ ಪಸೀದಿತುಂ ವಟ್ಟತಿ। ಅಹಞ್ಹಿ ಇತೋ ಏಕನವುತಿಕಪ್ಪಮತ್ಥಕೇ ‘ಅತ್ಥಿ ನು ಖೋ ಏತ್ಥ ಸಾರೋ’ತಿ ಬಾಹಿರಕಂ ಮಿಚ್ಛಾತಪಂ ವೀಮಂಸನ್ತೋ ಚತುರಙ್ಗಸಮನ್ನಾಗತಂ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯವಾಸಂ ವಸಿಂ, ತಪಸ್ಸೀ ಸುದಂ ಹೋಮಿ ಪರಮತಪಸ್ಸೀ, ಲೂಖೋ ಸುದಂ ಹೋಮಿ ಪರಮಲೂಖೋ, ಜೇಗುಚ್ಛೀ ಸುದಂ ಹೋಮಿ ಪರಮಜೇಗುಚ್ಛೀ, ಪವಿವಿತ್ತೋ ಸುದಂ ಹೋಮಿ ಪರಮಪವಿವಿತ್ತೋ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಥೇರೇನ ಯಾಚಿತೋ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।

Athāyasmā sāriputto piṇḍāya caranto tassevaṃ avaṇṇaṃ bhāsantassa sutvā piṇḍapātapaṭikkanto tamatthaṃ bhagavato ārocesi. Bhagavā ‘‘kodhano, sāriputta, sunakkhatto moghapuriso, kodhavasenevamāha, kodhavasenāpi pana ‘na so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti vadanto ajānitvāpi mayhaṃ guṇameva bhāsati. Na kho pana so moghapuriso mayhaṃ guṇaṃ jānāti. Mayhañhi, sāriputta, cha abhiññā nāma atthi, ayampi me uttarimanussadhammova. Dasabalañāṇāni atthi, catuvesārajjañāṇaṃ atthi, catuyoniparicchedakañāṇaṃ atthi, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ atthi, ayampi me uttarimanussadhammova. Evaṃ uttarimanussadhammasamannāgataṃ pana maṃ yo evaṃ vadeyya ‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammo’ti, so taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti evaṃ attano vijjamānaṃ uttarimanussadhammassa guṇaṃ kathetvā ‘‘sunakkhatto kira, sāriputta, korakkhattiyassa dukkarakārikāya micchātape pasanno, micchātape pasīdantena pana mayi eva pasīdituṃ vaṭṭati. Ahañhi ito ekanavutikappamatthake ‘atthi nu kho ettha sāro’ti bāhirakaṃ micchātapaṃ vīmaṃsanto caturaṅgasamannāgataṃ brahmacariyavāsaṃ vasiṃ, tapassī sudaṃ homi paramatapassī, lūkho sudaṃ homi paramalūkho, jegucchī sudaṃ homi paramajegucchī, pavivitto sudaṃ homi paramapavivitto’’ti vatvā therena yācito atītaṃ āhari.

ಅತೀತೇ ಏಕನವುತಿಕಪ್ಪಮತ್ಥಕೇ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ‘‘ಬಾಹಿರಕತಪಂ ವೀಮಂಸಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಆಜೀವಕಪಬ್ಬಜ್ಜಂ ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ಅಚೇಲಕೋ ಅಹೋಸಿ ರಜೋಜಲ್ಲಿಕೋ, ಪವಿವಿತ್ತೋ ಅಹೋಸಿ ಏಕವಿಹಾರೀ। ಮನುಸ್ಸೇ ದಿಸ್ವಾ ಮಿಗೋ ವಿಯ ಪಲಾಯಿ, ಮಹಾವಿಕತಿಭೋಜನೋ ಅಹೋಸಿ, ವಚ್ಛಕಗೋಮಯಾದೀನಿ ಪರಿಭುಞ್ಜಿ, ಅಪ್ಪಮಾದವಿಹಾರತ್ಥಾಯ ಅರಞ್ಞೇ ಏಕಸ್ಮಿಂ ಭಿಂಸನಕೇ ವನಸಣ್ಡೇ ವಿಹಾಸಿ। ತಸ್ಮಿಮ್ಪಿ ವಿಹರನ್ತೋ ಹಿಮಪಾತಸಮಯೇ ಅನ್ತರಟ್ಠಕೇ ರತ್ತಿಂ ವನಸಣ್ಡಾ ನಿಕ್ಖಮಿತ್ವಾ ಅಬ್ಭೋಕಾಸೇ ವಿಹರಿತ್ವಾ ಸೂರಿಯೇ ಉಗ್ಗತೇ ವನಸಣ್ಡಂ ಪವಿಸತಿ। ಸೋ ಯಥಾ ರತ್ತಿಂ ಅಬ್ಭೋಕಾಸೇ ಹಿಮೋದಕೇನ ತಿನ್ತೋ, ತಥೇವ ದಿವಾ ವನಸಣ್ಡತೋ ಪಗ್ಘರನ್ತೇಹಿ ಉದಕಬಿನ್ದೂಹಿ ತೇಮಯಿ। ಏವಂ ಅಹೋರತ್ತಂ ಸೀತದುಕ್ಖಂ ಅನುಭೋತಿ। ಗಿಮ್ಹಾನಂ ಪನ ಪಚ್ಛಿಮೇ ಮಾಸೇ ದಿವಾ ಅಬ್ಭೋಕಾಸೇ ವಿಹರಿತ್ವಾ ರತ್ತಿಂ ವನಸಣ್ಡಂ ಪವಿಸತಿ। ಸೋ ಯಥಾ ದಿವಾ ಅಬ್ಭೋಕಾಸೇ ಆತಪೇನ ಪರಿಳಾಹಪ್ಪತ್ತೋ, ತಥೇವ ರತ್ತಿಂ ನಿವಾತೇ ವನಸಣ್ಡೇ ಪರಿಳಾಹಂ ಪಾಪುಣಾತಿ, ಸರೀರಾ ಸೇದಧಾರಾ ಮುಚ್ಚನ್ತಿ। ಅಥಸ್ಸ ಪುಬ್ಬೇ ಅಸ್ಸುತಪುಬ್ಬಾ ಅಯಂ ಗಾಥಾ ಪಟಿಭಾಸಿ –

Atīte ekanavutikappamatthake bodhisatto ‘‘bāhirakatapaṃ vīmaṃsissāmī’’ti ājīvakapabbajjaṃ pabbajitvā acelako ahosi rajojalliko, pavivitto ahosi ekavihārī. Manusse disvā migo viya palāyi, mahāvikatibhojano ahosi, vacchakagomayādīni paribhuñji, appamādavihāratthāya araññe ekasmiṃ bhiṃsanake vanasaṇḍe vihāsi. Tasmimpi viharanto himapātasamaye antaraṭṭhake rattiṃ vanasaṇḍā nikkhamitvā abbhokāse viharitvā sūriye uggate vanasaṇḍaṃ pavisati. So yathā rattiṃ abbhokāse himodakena tinto, tatheva divā vanasaṇḍato paggharantehi udakabindūhi temayi. Evaṃ ahorattaṃ sītadukkhaṃ anubhoti. Gimhānaṃ pana pacchime māse divā abbhokāse viharitvā rattiṃ vanasaṇḍaṃ pavisati. So yathā divā abbhokāse ātapena pariḷāhappatto, tatheva rattiṃ nivāte vanasaṇḍe pariḷāhaṃ pāpuṇāti, sarīrā sedadhārā muccanti. Athassa pubbe assutapubbā ayaṃ gāthā paṭibhāsi –

೯೪.

94.

‘‘ಸೋತತ್ತೋ ಸೋಸಿನ್ನೋ ಚೇವ, ಏಕೋ ಭಿಂಸನಕೇ ವನೇ।

‘‘Sotatto sosinno ceva, eko bhiṃsanake vane;

ನಗ್ಗೋ ನ ಚಗ್ಗಿಮಾಸೀನೋ, ಏಸನಾಪಸುತೋ ಮುನೀ’’ತಿ॥

Naggo na caggimāsīno, esanāpasuto munī’’ti.

ತತ್ಥ ಸೋತತ್ತೋತಿ ಸೂರಿಯಸನ್ತಾಪೇನ ಸುಟ್ಠು ತತ್ತೋ। ಸೋಸಿನ್ನೋತಿ ಹಿಮೋದಕೇನ ಸುಸಿನ್ನೋ ಸುಟ್ಠು ತಿನ್ತೋ। ಏಕೋ ಭಿಂಸನಕೇ ವನೇತಿ ಯತ್ಥ ಪವಿಟ್ಠಾನಂ ಯೇಭುಯ್ಯೇನ ಲೋಮಾನಿ ಹಂಸನ್ತಿ, ತಥಾರೂಪೇ ಭಿಂಸನಕೇವನಸಣ್ಡೇ ಏಕೋ ಅದುತಿಯೋವ ಅಹೋಸಿನ್ತಿ ದೀಪೇತಿ। ನಗ್ಗೋ ನ ಚಗ್ಗಿಮಾಸೀನೋತಿ ನಗ್ಗೋ ಚ ನ ಚ ಅಗ್ಗಿಮಾಸೀನೋ। ತಥಾ ಸೀತೇನ ಪೀಳಿಯಮಾನೋಪಿ ನೇವ ನಿವಾಸನಪಾರುಪನಂ ವಾ ಆದಿಯಿಂ, ನ ಚ ಅಗ್ಗಿಂ ಆಗಮ್ಮ ನಿಸೀದಿನ್ತಿ ದೀಪೇತಿ। ಏಸನಾಪಸುತೋತಿ ಅಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯೇಪಿ ತಸ್ಮಿಂ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಸಞ್ಞೀ ಹುತ್ವಾ ‘‘ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಮೇವೇತಂ ಏಸನಾ ಗವೇಸನಾ ಉಪಾಯೋ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಸ್ಸಾ’’ತಿ ಏವಂ ತಾಯ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯೇಸನಾಯ ಪಸುತೋ ಅನುಯುತ್ತೋ ಉಸ್ಸುಕ್ಕಂ ಆಪನ್ನೋ ಅಹೋಸಿನ್ತಿ ದಸ್ಸೇತಿ। ಮುನೀತಿ ‘‘ಮುನಿ ಖೋ ಏಸ ಮೋನತ್ಥಾಯ ಪಟಿಪನ್ನೋ’’ತಿ ಏವಂ ಲೋಕೇನ ಸಮ್ಭಾವಿತೋ ಅಹೋಸಿನ್ತಿ ದೀಪೇತಿ।

Tattha sotattoti sūriyasantāpena suṭṭhu tatto. Sosinnoti himodakena susinno suṭṭhu tinto. Eko bhiṃsanake vaneti yattha paviṭṭhānaṃ yebhuyyena lomāni haṃsanti, tathārūpe bhiṃsanakevanasaṇḍe eko adutiyova ahosinti dīpeti. Naggo na caggimāsīnoti naggo ca na ca aggimāsīno. Tathā sītena pīḷiyamānopi neva nivāsanapārupanaṃ vā ādiyiṃ, na ca aggiṃ āgamma nisīdinti dīpeti. Esanāpasutoti abrahmacariyepi tasmiṃ brahmacariyasaññī hutvā ‘‘brahmacariyamevetaṃ esanā gavesanā upāyo brahmalokassā’’ti evaṃ tāya brahmacariyesanāya pasuto anuyutto ussukkaṃ āpanno ahosinti dasseti. Munīti ‘‘muni kho esa monatthāya paṭipanno’’ti evaṃ lokena sambhāvito ahosinti dīpeti.

ಏವಂ ಚತುರಙ್ಗಸಮನ್ನಾಗತಂ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಂ ಚರಿತ್ವಾ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಮರಣಕಾಲೇ ಉಪಟ್ಠಿತಂ ನಿರಯನಿಮಿತ್ತಂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಇದಂ ವತಸಮಾದಾನಂ ನಿರತ್ಥಕ’’ನ್ತಿ ಞತ್ವಾ ತಙ್ಖಣಞ್ಞೇವ ತಂ ಲದ್ಧಿಂ ಭಿನ್ದಿತ್ವಾ ಸಮ್ಮಾದಿಟ್ಠಿಂ ಗಹೇತ್ವಾ ದೇವಲೋಕೇ ನಿಬ್ಬತ್ತಿ।

Evaṃ caturaṅgasamannāgataṃ brahmacariyaṃ caritvā bodhisatto maraṇakāle upaṭṭhitaṃ nirayanimittaṃ disvā ‘‘idaṃ vatasamādānaṃ niratthaka’’nti ñatvā taṅkhaṇaññeva taṃ laddhiṃ bhinditvā sammādiṭṭhiṃ gahetvā devaloke nibbatti.

ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ – ‘‘ಅಹಂ ತೇನ ಸಮಯೇನ ಸೋ ಆಜೀವಕೋ ಅಹೋಸಿ’’ನ್ತಿ।

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘ahaṃ tena samayena so ājīvako ahosi’’nti.

ಲೋಮಹಂಸಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ಚತುತ್ಥಾ।

Lomahaṃsajātakavaṇṇanā catutthā.







Related texts:



ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೯೪. ಲೋಮಹಂಸಜಾತಕಂ • 94. Lomahaṃsajātakaṃ


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact