Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā

[೩೪೬] ೬. ಕೇಸವಜಾತಕವಣ್ಣನಾ

[346] 6. Kesavajātakavaṇṇanā

ಮನುಸ್ಸಿನ್ದಂ ಜಹಿತ್ವಾನಾತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ವಿಸ್ಸಾಸಭೋಜನಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ಅನಾಥಪಿಣ್ಡಿಕಸ್ಸ ಕಿರ ಗೇಹೇ ಪಞ್ಚನ್ನಂ ಭಿಕ್ಖುಸತಾನಂ ನಿಬದ್ಧಭತ್ತಂ ಹೋತಿ, ಗೇಹಂ ನಿಚ್ಚಕಾಲಂ ಭಿಕ್ಖುಸಙ್ಘಸ್ಸ ಓಪಾನಭೂತಂ ಕಾಸಾವಪಜ್ಜೋತಂ ಇಸಿವಾತಪಟಿವಾತಂ। ಅಥೇಕದಿವಸಂ ರಾಜಾ ನಗರಂ ಪದಕ್ಖಿಣಂ ಕರೋನ್ತೋ ಸೇಟ್ಠಿನೋ ನಿವೇಸನೇ ಭಿಕ್ಖುಸಙ್ಘಂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಅಹಮ್ಪಿ ಅರಿಯಸಙ್ಘಸ್ಸ ನಿಬದ್ಧಂ ಭಿಕ್ಖಂ ದಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ವಿಹಾರಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಸತ್ಥಾರಂ ವನ್ದಿತ್ವಾ ಪಞ್ಚನ್ನಂ ಭಿಕ್ಖುಸತಾನಂ ನಿಬದ್ಧಂ ಭಿಕ್ಖಂ ಪಟ್ಠಪೇಸಿ। ತತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ರಾಜನಿವೇಸನೇ ನಿಬದ್ಧಂ ಭಿಕ್ಖಾ ದಿಯ್ಯತಿ, ತಿವಸ್ಸಿಕಗನ್ಧಸಾಲಿಭೋಜನಂ ಪಣೀತಂ। ವಿಸ್ಸಾಸೇನಪಿ ಸಿನೇಹೇನಪಿ ಸಹತ್ಥಾ ದಾಯಕಾ ನತ್ಥಿ, ರಾಜಯುತ್ತೇ ದಾಪೇಸಿ। ಭಿಕ್ಖೂ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ಭುಞ್ಜಿತುಂ ನ ಇಚ್ಛನ್ತಿ, ನಾನಗ್ಗರಸಭತ್ತಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಅತ್ತನೋ ಉಪಟ್ಠಾಕಕುಲಂ ಗನ್ತ್ವಾ ತಂ ಭತ್ತಂ ತೇಸಂ ದತ್ವಾ ತೇಹಿ ದಿನ್ನಂ ಲೂಖಂ ವಾ ಪಣೀತಂ ವಾ ಭುಞ್ಜನ್ತಿ।

Manussindaṃ jahitvānāti idaṃ satthā jetavane viharanto vissāsabhojanaṃ ārabbha kathesi. Anāthapiṇḍikassa kira gehe pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ nibaddhabhattaṃ hoti, gehaṃ niccakālaṃ bhikkhusaṅghassa opānabhūtaṃ kāsāvapajjotaṃ isivātapaṭivātaṃ. Athekadivasaṃ rājā nagaraṃ padakkhiṇaṃ karonto seṭṭhino nivesane bhikkhusaṅghaṃ disvā ‘‘ahampi ariyasaṅghassa nibaddhaṃ bhikkhaṃ dassāmī’’ti vihāraṃ gantvā satthāraṃ vanditvā pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ nibaddhaṃ bhikkhaṃ paṭṭhapesi. Tato paṭṭhāya rājanivesane nibaddhaṃ bhikkhā diyyati, tivassikagandhasālibhojanaṃ paṇītaṃ. Vissāsenapi sinehenapi sahatthā dāyakā natthi, rājayutte dāpesi. Bhikkhū nisīditvā bhuñjituṃ na icchanti, nānaggarasabhattaṃ gahetvā attano attano upaṭṭhākakulaṃ gantvā taṃ bhattaṃ tesaṃ datvā tehi dinnaṃ lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā bhuñjanti.

ಅಥೇಕದಿವಸಂ ರಞ್ಞೋ ಬಹುಂ ಫಲಾಫಲಂ ಆಹರಿಂಸು। ರಾಜಾ ‘‘ಸಙ್ಘಸ್ಸ ದೇಥಾ’’ತಿ ಆಹ। ಮನುಸ್ಸಾ ಭತ್ತಗ್ಗಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಏಕಭಿಕ್ಖುಮ್ಪಿ ಅದಿಸ್ವಾ ‘‘ಏಕೋ ಭಿಕ್ಖುಪಿ ನತ್ಥೀ’’ತಿ ರಞ್ಞೋ ಆರೋಚೇಸುಂ। ‘‘ನನು ವೇಲಾಯೇವ ತಾವಾ’’ತಿ? ‘‘ಆಮ, ವೇಲಾ, ಭಿಕ್ಖೂ ಪನ ತುಮ್ಹಾಕಂ ಗೇಹೇ ಭತ್ತಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಅತ್ತನೋ ವಿಸ್ಸಾಸಿಕಾನಂ ಉಪಟ್ಠಾಕಾನಂ ಗೇಹಂ ಗನ್ತ್ವಾ ತೇಸಂ ದತ್ವಾ ತೇಹಿ ದಿನ್ನಂ ಲೂಖಂ ವಾ ಪಣೀತಂ ವಾ ಭುಞ್ಜನ್ತೀ’’ತಿ। ರಾಜಾ ‘‘ಅಮ್ಹಾಕಂ ಭತ್ತಂ ಪಣೀತಂ, ಕೇನ ನು ಖೋ ಕಾರಣೇನ ಅಭುತ್ವಾ ಅಞ್ಞಂ ಭುಞ್ಜನ್ತಿ, ಸತ್ಥಾರಂ ಪುಚ್ಛಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಚಿನ್ತೇತ್ವಾ ವಿಹಾರಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಸತ್ಥಾರಂ ವನ್ದಿತ್ವಾ ಪುಚ್ಛಿ। ಸತ್ಥಾ ‘‘ಮಹಾರಾಜ, ಭೋಜನಂ ನಾಮ ವಿಸ್ಸಾಸಪರಮಂ, ತುಮ್ಹಾಕಂ ಗೇಹೇ ವಿಸ್ಸಾಸಂ ಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾಪೇತ್ವಾ ಸಿನೇಹೇನ ದಾಯಕಾನಂ ಅಭಾವಾ ಭಿಕ್ಖೂ ಭತ್ತಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಅತ್ತನೋ ವಿಸ್ಸಾಸಿಕಟ್ಠಾನೇ ಪರಿಭುಞ್ಜನ್ತಿ। ಮಹಾರಾಜ, ವಿಸ್ಸಾಸಸದಿಸೋ ಅಞ್ಞೋ ರಸೋ ನಾಮ ನತ್ಥಿ, ಅವಿಸ್ಸಾಸಿಕೇನ ದಿನ್ನಂ ಚತುಮಧುರಮ್ಪಿ ಹಿ ವಿಸ್ಸಾಸಿಕೇನ ದಿನ್ನಂ ಸಾಮಾಕಭತ್ತಂ ನ ಅಗ್ಘತಿ। ಪೋರಾಣಕಪಣ್ಡಿತಾಪಿ ರೋಗೇ ಉಪ್ಪನ್ನೇ ರಞ್ಞಾ ಪಞ್ಚ ವೇಜ್ಜಕುಲಾನಿ ಗಹೇತ್ವಾ ಭೇಸಜ್ಜೇ ಕಾರಿತೇಪಿ ರೋಗೇ ಅವೂಪಸನ್ತೇ ವಿಸ್ಸಾಸಿಕಾನಂ ಸನ್ತಿಕಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಅಲೋಣಕಂ ಸಾಮಾಕನೀವಾರಯಾಗುಞ್ಚೇವ ಉದಕಮತ್ತಸಿತ್ತಂ ಅಲೋಣಕಪಣ್ಣಞ್ಚ ಪರಿಭುಞ್ಜಿತ್ವಾ ನಿರೋಗಾ ಜಾತಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ತೇನ ಯಾಚಿತೋ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।

Athekadivasaṃ rañño bahuṃ phalāphalaṃ āhariṃsu. Rājā ‘‘saṅghassa dethā’’ti āha. Manussā bhattaggaṃ gantvā ekabhikkhumpi adisvā ‘‘eko bhikkhupi natthī’’ti rañño ārocesuṃ. ‘‘Nanu velāyeva tāvā’’ti? ‘‘Āma, velā, bhikkhū pana tumhākaṃ gehe bhattaṃ gahetvā attano attano vissāsikānaṃ upaṭṭhākānaṃ gehaṃ gantvā tesaṃ datvā tehi dinnaṃ lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā bhuñjantī’’ti. Rājā ‘‘amhākaṃ bhattaṃ paṇītaṃ, kena nu kho kāraṇena abhutvā aññaṃ bhuñjanti, satthāraṃ pucchissāmī’’ti cintetvā vihāraṃ gantvā satthāraṃ vanditvā pucchi. Satthā ‘‘mahārāja, bhojanaṃ nāma vissāsaparamaṃ, tumhākaṃ gehe vissāsaṃ paccupaṭṭhāpetvā sinehena dāyakānaṃ abhāvā bhikkhū bhattaṃ gahetvā attano attano vissāsikaṭṭhāne paribhuñjanti. Mahārāja, vissāsasadiso añño raso nāma natthi, avissāsikena dinnaṃ catumadhurampi hi vissāsikena dinnaṃ sāmākabhattaṃ na agghati. Porāṇakapaṇḍitāpi roge uppanne raññā pañca vejjakulāni gahetvā bhesajje kāritepi roge avūpasante vissāsikānaṃ santikaṃ gantvā aloṇakaṃ sāmākanīvārayāguñceva udakamattasittaṃ aloṇakapaṇṇañca paribhuñjitvā nirogā jātā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.

ಅತೀತೇ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೇ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತೇ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಕಾಸಿರಟ್ಠೇ ಬ್ರಾಮ್ಹಣಕುಲೇ ನಿಬ್ಬತ್ತಿ, ‘‘ಕಪ್ಪಕುಮಾರೋ’’ತಿಸ್ಸ ನಾಮಂ ಅಕಂಸು। ಸೋ ವಯಪ್ಪತ್ತೋ ತಕ್ಕಸಿಲಾಯಂ ಸಬ್ಬಸಿಪ್ಪಾನಿ ಉಗ್ಗಣ್ಹಿತ್ವಾ ಅಪರಭಾಗೇ ಇಸಿಪಬ್ಬಜ್ಜಂ ಪಬ್ಬಜಿ। ತದಾ ಕೇಸವೋ ನಾಮ ತಾಪಸೋ ಪಞ್ಚಹಿ ತಾಪಸಸತೇಹಿ ಪರಿವುತೋ ಗಣಸತ್ಥಾ ಹುತ್ವಾ ಹಿಮವನ್ತೇ ವಸತಿ। ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ತಸ್ಸ ಸನ್ತಿಕಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಪಞ್ಚನ್ನಂ ಅನ್ತೇವಾಸಿಕಸತಾನಂ ಜೇಟ್ಠನ್ತೇವಾಸಿಕೋ ಹುತ್ವಾ ವಿಹಾಸಿ, ಕೇಸವತಾಪಸಸ್ಸ ಹಿತಜ್ಝಾಸಯೋ ಸಸಿನೇಹೋ ಅಹೋಸಿ। ತೇ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಂ ಅತಿವಿಯ ವಿಸ್ಸಾಸಿಕಾ ಅಹೇಸುಂ। ಅಪರಭಾಗೇ ಕೇಸವೋ ತೇ ತಾಪಸೇ ಆದಾಯ ಲೋಣಮ್ಬಿಲಸೇವನತ್ಥಾಯ ಮನುಸ್ಸಪಥಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಬಾರಾಣಸಿಂ ಪತ್ವಾ ರಾಜುಯ್ಯಾನೇ ವಸಿತ್ವಾ ಪುನದಿವಸೇ ನಗರಂ ಭಿಕ್ಖಾಯ ಪವಿಸಿತ್ವಾ ರಾಜದ್ವಾರಂ ಅಗಮಾಸಿ। ರಾಜಾ ಇಸಿಗಣಂ ದಿಸ್ವಾ ಪಕ್ಕೋಸಾಪೇತ್ವಾ ಅನ್ತೋನಿವೇಸನೇ ಭೋಜೇತ್ವಾ ಪಟಿಞ್ಞಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಉಯ್ಯಾನೇ ವಸಾಪೇಸಿ। ಅಥ ವಸ್ಸಾರತ್ತೇ ಅತಿಕ್ಕನ್ತೇ ಕೇಸವೋ ರಾಜಾನಂ ಆಪುಚ್ಛಿ। ರಾಜಾ ‘‘ಭನ್ತೇ, ತುಮ್ಹೇ ಮಹಲ್ಲಕಾ, ಅಮ್ಹೇ ತಾವ ಉಪನಿಸ್ಸಾಯ ವಸಥ, ದಹರತಾಪಸೇ ಹಿಮವನ್ತಂ ಪೇಸೇಥಾ’’ತಿ ಆಹ। ಸೋ ‘‘ಸಾಧೂ’’ತಿ ಜೇಟ್ಠನ್ತೇವಾಸಿಕೇನ ಸದ್ಧಿಂ ತೇ ಹಿಮವನ್ತಂ ಪೇಸೇತ್ವಾ ಸಯಂ ಏಕಕೋವ ಓಹಿಯಿ। ಕಪ್ಪೋ ಹಿಮವನ್ತಂ ಗನ್ತ್ವಾ ತಾಪಸೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ವಸಿ।

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāmhaṇakule nibbatti, ‘‘kappakumāro’’tissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā aparabhāge isipabbajjaṃ pabbaji. Tadā kesavo nāma tāpaso pañcahi tāpasasatehi parivuto gaṇasatthā hutvā himavante vasati. Bodhisatto tassa santikaṃ gantvā pañcannaṃ antevāsikasatānaṃ jeṭṭhantevāsiko hutvā vihāsi, kesavatāpasassa hitajjhāsayo sasineho ahosi. Te aññamaññaṃ ativiya vissāsikā ahesuṃ. Aparabhāge kesavo te tāpase ādāya loṇambilasevanatthāya manussapathaṃ gantvā bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase nagaraṃ bhikkhāya pavisitvā rājadvāraṃ agamāsi. Rājā isigaṇaṃ disvā pakkosāpetvā antonivesane bhojetvā paṭiññaṃ gahetvā uyyāne vasāpesi. Atha vassāratte atikkante kesavo rājānaṃ āpucchi. Rājā ‘‘bhante, tumhe mahallakā, amhe tāva upanissāya vasatha, daharatāpase himavantaṃ pesethā’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti jeṭṭhantevāsikena saddhiṃ te himavantaṃ pesetvā sayaṃ ekakova ohiyi. Kappo himavantaṃ gantvā tāpasehi saddhiṃ vasi.

ಕೇಸವೋ ಕಪ್ಪೇನ ವಿನಾ ವಸನ್ತೋ ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತ್ವಾ ತಂ ದಟ್ಠುಕಾಮೋ ಹುತ್ವಾ ನಿದ್ದಂ ನ ಲಭತಿ, ತಸ್ಸ ನಿದ್ದಂ ಅಲಭನ್ತಸ್ಸ ಸಮ್ಮಾ ಆಹಾರೋ ನ ಪರಿಣಾಮಂ ಗಚ್ಛತಿ, ಲೋಹಿತಪಕ್ಖನ್ದಿಕಾ ಅಹೋಸಿ, ಬಾಳ್ಹಾ ವೇದನಾ ವತ್ತನ್ತಿ। ರಾಜಾ ಪಞ್ಚ ವೇಜ್ಜಕುಲಾನಿ ಗಹೇತ್ವಾ ತಾಪಸಂ ಪಟಿಜಗ್ಗಿ, ರೋಗೋ ನ ವೂಪಸಮ್ಮತಿ। ಕೇಸವೋ ರಾಜಾನಂ ಆಹ ‘‘ಮಹಾರಾಜ, ಕಿಂ ಮಯ್ಹಂ ಮರಣಂ ಇಚ್ಛಥ, ಉದಾಹು ಅರೋಗಭಾವ’’ನ್ತಿ ? ‘‘ಅರೋಗಭಾವಂ, ಭನ್ತೇ’’ತಿ। ‘‘ತೇನ ಹಿ ಮಂ ಹಿಮವನ್ತಂ ಪೇಸೇಥಾ’’ತಿ। ‘‘ಸಾಧು, ಭನ್ತೇ’’ತಿ ರಾಜಾ ನಾರದಂ ನಾಮ ಅಮಚ್ಚಂ ಪಕ್ಕಾಸಾಪೇತ್ವಾ ‘‘ನಾರದ, ಅಮ್ಹಾಕಂ ಭದನ್ತಂ ಗಹೇತ್ವಾ ವನಚರಕೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ಹಿಮವನ್ತಂ ಯಾಹೀ’’ತಿ ಪೇಸೇಸಿ। ನಾರದೋ ತಂ ತತ್ಥ ನೇತ್ವಾ ಪಚ್ಚಾಗಮಾಸಿ। ಕೇಸವಸ್ಸಪಿ ಕಪ್ಪೇ ದಿಟ್ಠಮತ್ತೇಯೇವ ಚೇತಸಿಕರೋಗೋ ವೂಪಸನ್ತೋ, ಉಕ್ಕಣ್ಠಾ ಪಟಿಪ್ಪಸ್ಸಮ್ಭಿ। ಅಥಸ್ಸ ಕಪ್ಪೋ ಅಲೋಣಕೇನ ಅಧೂಪನೇನ ಉದಕಮತ್ತಸಿತ್ತಪಣ್ಣೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಸಾಮಾಕನೀವಾರಯಾಗುಂ ಅದಾಸಿ, ತಸ್ಸ ತಙ್ಖಣಞ್ಞೇವ ಲೋಹಿತಪಕ್ಖನ್ದಿಕಾ ಪಟಿಪ್ಪಸ್ಸಮ್ಭಿ।

Kesavo kappena vinā vasanto ukkaṇṭhitvā taṃ daṭṭhukāmo hutvā niddaṃ na labhati, tassa niddaṃ alabhantassa sammā āhāro na pariṇāmaṃ gacchati, lohitapakkhandikā ahosi, bāḷhā vedanā vattanti. Rājā pañca vejjakulāni gahetvā tāpasaṃ paṭijaggi, rogo na vūpasammati. Kesavo rājānaṃ āha ‘‘mahārāja, kiṃ mayhaṃ maraṇaṃ icchatha, udāhu arogabhāva’’nti ? ‘‘Arogabhāvaṃ, bhante’’ti. ‘‘Tena hi maṃ himavantaṃ pesethā’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti rājā nāradaṃ nāma amaccaṃ pakkāsāpetvā ‘‘nārada, amhākaṃ bhadantaṃ gahetvā vanacarakehi saddhiṃ himavantaṃ yāhī’’ti pesesi. Nārado taṃ tattha netvā paccāgamāsi. Kesavassapi kappe diṭṭhamatteyeva cetasikarogo vūpasanto, ukkaṇṭhā paṭippassambhi. Athassa kappo aloṇakena adhūpanena udakamattasittapaṇṇena saddhiṃ sāmākanīvārayāguṃ adāsi, tassa taṅkhaṇaññeva lohitapakkhandikā paṭippassambhi.

ಪುನ ರಾಜಾ ನಾರದಂ ಪೇಸೇಸಿ ‘‘ಗಚ್ಛ ಕೇಸವಸ್ಸ ತಾಪಸಸ್ಸ ಪವತ್ತಿಂ ಜಾನಾಹೀ’’ತಿ। ಸೋ ಗನ್ತ್ವಾ ತಂ ಅರೋಗಂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಭನ್ತೇ, ಬಾರಾಣಸಿರಾಜಾ ಪಞ್ಚ ವೇಜ್ಜಕುಲಾನಿ ಗಹೇತ್ವಾ ಪಟಿಜಗ್ಗನ್ತೋ ತುಮ್ಹೇ ಅರೋಗೇ ಕಾತುಂ ನಾಸಕ್ಖಿ, ಕಥಂ ತೇ ಕಪ್ಪೋ ಪಟಿಜಗ್ಗೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಪಠಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Puna rājā nāradaṃ pesesi ‘‘gaccha kesavassa tāpasassa pavattiṃ jānāhī’’ti. So gantvā taṃ arogaṃ disvā ‘‘bhante, bārāṇasirājā pañca vejjakulāni gahetvā paṭijagganto tumhe aroge kātuṃ nāsakkhi, kathaṃ te kappo paṭijaggī’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –

೧೭೭.

177.

‘‘ಮನುಸ್ಸಿನ್ದಂ ಜಹಿತ್ವಾನ, ಸಬ್ಬಕಾಮಸಮಿದ್ಧಿನಂ।

‘‘Manussindaṃ jahitvāna, sabbakāmasamiddhinaṃ;

ಕಥಂ ನು ಭಗವಾ ಕೇಸೀ, ಕಪ್ಪಸ್ಸ ರಮತಿ ಅಸ್ಸಮೇ’’ತಿ॥

Kathaṃ nu bhagavā kesī, kappassa ramati assame’’ti.

ತತ್ಥ ಮನುಸ್ಸಿನ್ದನ್ತಿ ಮನುಸ್ಸಾನಂ ಇನ್ದಂ ಬಾರಾಣಸಿರಾಜಾನಂ। ಕಥಂ ನು ಭಗವಾ ಕೇಸೀತಿ ಕೇನ ನು ಖೋ ಉಪಾಯೇನ ಅಯಂ ಅಮ್ಹಾಕಂ ಭಗವಾ ಕೇಸವತಾಪಸೋ ಕಪ್ಪಸ್ಸ ಅಸ್ಸಮೇ ರಮತೀತಿ।

Tattha manussindanti manussānaṃ indaṃ bārāṇasirājānaṃ. Kathaṃ nu bhagavā kesīti kena nu kho upāyena ayaṃ amhākaṃ bhagavā kesavatāpaso kappassa assame ramatīti.

ಏವಂ ಅಞ್ಞೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ಸಲ್ಲಪನ್ತೋ ವಿಯ ಕೇಸವಸ್ಸ ಅಭಿರತಿಕಾರಣಂ ಪುಚ್ಛಿ। ತಂ ಸುತ್ವಾ ಕೇಸವೋ ದುತಿಯಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Evaṃ aññehi saddhiṃ sallapanto viya kesavassa abhiratikāraṇaṃ pucchi. Taṃ sutvā kesavo dutiyaṃ gāthamāha –

೧೭೮.

178.

‘‘ಸಾದೂನಿ ರಮಣೀಯಾನಿ, ಸನ್ತಿ ವಕ್ಖಾ ಮನೋರಮಾ।

‘‘Sādūni ramaṇīyāni, santi vakkhā manoramā;

ಸುಭಾಸಿತಾನಿ ಕಪ್ಪಸ್ಸ, ನಾರದ ರಮಯನ್ತಿ ಮ’’ನ್ತಿ॥

Subhāsitāni kappassa, nārada ramayanti ma’’nti.

ತತ್ಥ ವಕ್ಖಾತಿ ರುಕ್ಖಾ। ಪಾಳಿಯಂ ಪನ ‘‘ರುಕ್ಖಾ’’ತ್ವೇವ ಲಿಖಿತಂ। ಸುಭಾಸಿತಾನೀತಿ ಕಪ್ಪೇನ ಕಥಿತಾನಿ ಸುಭಾಸಿತಾನಿ ಮಂ ರಮಯನ್ತೀತಿ ಅತ್ಥೋ।

Tattha vakkhāti rukkhā. Pāḷiyaṃ pana ‘‘rukkhā’’tveva likhitaṃ. Subhāsitānīti kappena kathitāni subhāsitāni maṃ ramayantīti attho.

ಏವಞ್ಚ ಪನ ವತ್ವಾ ‘‘ಏವಂ ಮಂ ಅಭಿರಮಾಪೇನ್ತೋ ಕಪ್ಪೋ ಅಲೋಣಕಂ ಅಧೂಪನಂ ಉದಕಸಿತ್ತಪಣ್ಣಮಿಸ್ಸಂ ಸಾಮಾಕನೀವಾರಯಾಗುಂ ಪಾಯೇಸಿ, ತಾಯ ಮೇ ಸರೀರೇ ಬ್ಯಾಧಿ ವೂಪಸಮಿತೋ, ಅರೋಗೋ ಜಾತೋಮ್ಹೀ’’ತಿ ಆಹ। ತಂ ಸುತ್ವಾ ನಾರದೋ ತತಿಯಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Evañca pana vatvā ‘‘evaṃ maṃ abhiramāpento kappo aloṇakaṃ adhūpanaṃ udakasittapaṇṇamissaṃ sāmākanīvārayāguṃ pāyesi, tāya me sarīre byādhi vūpasamito, arogo jātomhī’’ti āha. Taṃ sutvā nārado tatiyaṃ gāthamāha –

೧೭೯.

179.

‘‘ಸಾಲೀನಂ ಓದನಂ ಭುಞ್ಜೇ, ಸುಚಿಂ ಮಂಸೂಪಸೇಚನಂ।

‘‘Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;

ಕಥಂ ಸಾಮಾಕನೀವಾರಂ, ಅಲೋಣಂ ಛಾದಯನ್ತಿ ತ’’ನ್ತಿ॥

Kathaṃ sāmākanīvāraṃ, aloṇaṃ chādayanti ta’’nti.

ತತ್ಥ ಭುಞ್ಜೇತಿ ಭುಞ್ಜಸಿ, ಅಯಮೇವ ವಾ ಪಾಠೋ। ಛಾದಯನ್ತೀತಿ ಛಾದಯತಿ ಪೀಣೇತಿ ತೋಸೇತಿ। ಗಾಥಾಬನ್ಧಸುಖತ್ಥಂ ಪನ ಅನುನಾಸಿಕೋ ಕತೋ। ಇದಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ – ಯೋ ತ್ವಂ ಸುಚಿಂ ಮಂಸೂಪಸೇಚನಂ ರಾಜಕುಲೇ ರಾಜಾರಹಂ ಸಾಲಿಭತ್ತಂ ಭುಞ್ಜಸಿ, ತಂ ಕಥಮಿದಂ ಸಾಮಾಕನೀವಾರಂ ಅಲೋಣಂ ಪೀಣೇತಿ ತೋಸೇತಿ, ಕಥಂ ತೇ ಏತಂ ರುಚ್ಚತೀತಿ।

Tattha bhuñjeti bhuñjasi, ayameva vā pāṭho. Chādayantīti chādayati pīṇeti toseti. Gāthābandhasukhatthaṃ pana anunāsiko kato. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo tvaṃ suciṃ maṃsūpasecanaṃ rājakule rājārahaṃ sālibhattaṃ bhuñjasi, taṃ kathamidaṃ sāmākanīvāraṃ aloṇaṃ pīṇeti toseti, kathaṃ te etaṃ ruccatīti.

ತಂ ಸುತ್ವಾ ಕೇಸವೋ ಚತುತ್ಥಂ ಗಾಥಮಾಹ –

Taṃ sutvā kesavo catutthaṃ gāthamāha –

೧೮೦.

180.

‘‘ಸಾದುಂ ವಾ ಯದಿ ವಾಸಾದುಂ, ಅಪ್ಪಂ ವಾ ಯದಿ ವಾ ಬಹುಂ।

‘‘Sāduṃ vā yadi vāsāduṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ;

ವಿಸ್ಸತ್ಥೋ ಯತ್ಥ ಭುಞ್ಜೇಯ್ಯ, ವಿಸ್ಸಾಸಪರಮಾ ರಸಾ’’ತಿ॥

Vissattho yattha bhuñjeyya, vissāsaparamā rasā’’ti.

ತತ್ಥ ಯದಿ ವಾಸಾದುನ್ತಿ ಯದಿ ವಾ ಅಸಾದುಂ। ವಿಸ್ಸತ್ಥೋತಿ ನಿರಾಸಙ್ಕೋ ವಿಸ್ಸಾಸಪತ್ತೋ ಹುತ್ವಾ। ಯತ್ಥ ಭುಞ್ಜೇಯ್ಯಾತಿ ಯಸ್ಮಿಂ ನಿವೇಸನೇ ಏವಂ ಭುಞ್ಜೇಯ್ಯ, ತತ್ಥ ಏವಂ ಭುತ್ತಂ ಯಂಕಿಞ್ಚಿ ಭೋಜನಂ ಸಾದುಮೇವ। ಕಸ್ಮಾ? ಯಸ್ಮಾ ವಿಸ್ಸಾಸಪರಮಾ ರಸಾ, ವಿಸ್ಸಾಸೋ ಪರಮೋ ಉತ್ತಮೋ ಏತೇಸನ್ತಿ ವಿಸ್ಸಾಸಪರಮಾ ರಸಾ। ವಿಸ್ಸಾಸಸದಿಸೋ ಹಿ ಅಞ್ಞೋ ರಸೋ ನಾಮ ನತ್ಥಿ। ಅವಿಸ್ಸಾಸಿಕೇನ ಹಿ ದಿನ್ನಂ ಚತುಮಧುರಮ್ಪಿ ವಿಸ್ಸಾಸಿಕೇನ ದಿನ್ನಂ ಅಮ್ಬಿಲಕಞ್ಜಿಯಂ ನ ಅಗ್ಘತೀತಿ।

Tattha yadi vāsādunti yadi vā asāduṃ. Vissatthoti nirāsaṅko vissāsapatto hutvā. Yattha bhuñjeyyāti yasmiṃ nivesane evaṃ bhuñjeyya, tattha evaṃ bhuttaṃ yaṃkiñci bhojanaṃ sādumeva. Kasmā? Yasmā vissāsaparamā rasā, vissāso paramo uttamo etesanti vissāsaparamā rasā. Vissāsasadiso hi añño raso nāma natthi. Avissāsikena hi dinnaṃ catumadhurampi vissāsikena dinnaṃ ambilakañjiyaṃ na agghatīti.

ನಾರದೋ ತಸ್ಸ ವಚನಂ ಸುತ್ವಾ ರಞ್ಞೋ ಸನ್ತಿಕಂ ಗನ್ತ್ವಾ ‘‘ಕೇಸವೋ ಇದಂ ನಾಮ ಕಥೇಸೀ’’ತಿ ಆಚಿಕ್ಖಿ।

Nārado tassa vacanaṃ sutvā rañño santikaṃ gantvā ‘‘kesavo idaṃ nāma kathesī’’ti ācikkhi.

ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ – ‘‘ತದಾ ರಾಜಾ ಆನನ್ದೋ ಅಹೋಸಿ, ನಾರದೋ ಸಾರಿಪುತ್ತೋ, ಕೇಸವೋ ಬಕಬ್ರಹ್ಮಾ, ಕಪ್ಪೋ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿ’’ನ್ತಿ।

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, nārado sāriputto, kesavo bakabrahmā, kappo pana ahameva ahosi’’nti.

ಕೇಸವಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ಛಟ್ಠಾ।

Kesavajātakavaṇṇanā chaṭṭhā.







Related texts:



ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೩೪೬. ಕೇಸವಜಾತಕಂ • 346. Kesavajātakaṃ


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact