| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā |
[೩೭೫] ೫. ಕಪೋತಜಾತಕವಣ್ಣನಾ
[375] 5. Kapotajātakavaṇṇanā
ಇದಾನಿ ಖೋಮ್ಹೀತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ಏಕಂ ಲೋಲಭಿಕ್ಖುಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ಲೋಲವತ್ಥು ಅನೇಕಸೋ ವಿತ್ಥಾರಿತಮೇವ। ತಂ ಪನ ಸತ್ಥಾ ‘‘ಸಚ್ಚಂ ಕಿರ ತ್ವಂ ಭಿಕ್ಖು, ಲೋಲೋ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಆಮ, ಭನ್ತೇ’’ತಿ ವುತ್ತೇ ‘‘ನ ಖೋ ಭಿಕ್ಖು ಇದಾನೇವ, ಪುಬ್ಬೇಪಿ ತ್ವಂ ಲೋಲೋಸಿ, ಲೋಲತಾಯ ಪನ ಜೀವಿತಕ್ಖಯಂ ಪತ್ತೋ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।
Idāni khomhīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ lolabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Lolavatthu anekaso vitthāritameva. Taṃ pana satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu, lolo’’ti pucchitvā ‘‘āma, bhante’’ti vutte ‘‘na kho bhikkhu idāneva, pubbepi tvaṃ lolosi, lolatāya pana jīvitakkhayaṃ patto’’ti vatvā atītaṃ āhari.
ಅತೀತೇ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೇ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತೇ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಪಾರಾವತಯೋನಿಯಂ ನಿಬ್ಬತ್ತಿತ್ವಾ ಬಾರಾಣಸಿಸೇಟ್ಠಿನೋ ಮಹಾನಸೇ ನೀಳಪಚ್ಛಿಯಂ ವಸತಿ। ಅಥೇಕೋ ಕಾಕೋ ಮಚ್ಛಮಂಸಲುದ್ಧೋ ತೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಮೇತ್ತಿಂ ಕತ್ವಾ ತತ್ಥೇವ ವಸಿ। ಸೋ ಏಕದಿವಸಂ ಬಹುಂ ಮಚ್ಛಮಂಸಂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಇಮಂ ಖಾದಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ನಿತ್ಥುನನ್ತೋ ನೀಳಪಚ್ಛಿಯಂಯೇವ ನಿಪಜ್ಜಿತ್ವಾ ಪಾರಾವತೇನ ‘‘ಏಹಿ, ಸಮ್ಮ, ಗೋಚರಾಯ ಗಮಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ ವುಚ್ಚಮಾನೋಪಿ ‘‘ಅಜೀರಕೇನ ನಿಪನ್ನೋಮ್ಹಿ, ಗಚ್ಛ ತ್ವ’’ನ್ತಿ ವತ್ವಾ ತಸ್ಮಿಂ ಗತೇ ‘‘ಗತೋ ಮೇ ಪಚ್ಚಾಮಿತ್ತಕಣ್ಟಕೋ, ಇದಾನಿ ಯಥಾರುಚಿ ಮಚ್ಛಮಂಸಂ ಖಾದಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಚಿನ್ತೇನ್ತೋ ಪಠಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto pārāvatayoniyaṃ nibbattitvā bārāṇasiseṭṭhino mahānase nīḷapacchiyaṃ vasati. Atheko kāko macchamaṃsaluddho tena saddhiṃ mettiṃ katvā tattheva vasi. So ekadivasaṃ bahuṃ macchamaṃsaṃ disvā ‘‘imaṃ khādissāmī’’ti nitthunanto nīḷapacchiyaṃyeva nipajjitvā pārāvatena ‘‘ehi, samma, gocarāya gamissāmā’’ti vuccamānopi ‘‘ajīrakena nipannomhi, gaccha tva’’nti vatvā tasmiṃ gate ‘‘gato me paccāmittakaṇṭako, idāni yathāruci macchamaṃsaṃ khādissāmī’’ti cintento paṭhamaṃ gāthamāha –
೧೩೫.
135.
‘‘ಇದಾನಿ ಖೋಮ್ಹಿ ಸುಖಿತೋ ಅರೋಗೋ, ನಿಕ್ಕಣ್ಟಕೋ ನಿಪ್ಪತಿತೋ ಕಪೋತೋ।
‘‘Idāni khomhi sukhito arogo, nikkaṇṭako nippatito kapoto;
ಕಾಹಾಮಿ ದಾನೀ ಹದಯಸ್ಸ ತುಟ್ಠಿಂ, ತಥಾ ಹಿ ಮಂ ಮಂಸಸಾಕಂ ಬಲೇತೀ’’ತಿ॥
Kāhāmi dānī hadayassa tuṭṭhiṃ, tathā hi maṃ maṃsasākaṃ baletī’’ti.
ತತ್ಥ ನಿಪ್ಪತಿತೋತಿ ನಿಗ್ಗತೋ। ಕಪೋತೋತಿ ಪಾರಾವತೋ। ಕಾಹಾಮಿ ದಾನೀತಿ ಕರಿಸ್ಸಾಮಿ ದಾನಿ। ತಥಾ ಹಿ ಮಂ ಮಂಸಸಾಕಂ ಬಲೇತೀತಿ ತಥಾ ಹಿ ಮಂಸಞ್ಚ ಅವಸೇಸಂ ಸಾಕಞ್ಚ ಮಯ್ಹಂ ಬಲಂ ಕರೋತಿ, ಉಟ್ಠೇಹಿ ಖಾದಾತಿ ವದಮಾನಂ ವಿಯ ಉಸ್ಸಾಹಂ ಮಮಂ ಕರೋತೀತಿ ಅತ್ಥೋ।
Tattha nippatitoti niggato. Kapototi pārāvato. Kāhāmi dānīti karissāmi dāni. Tathā hi maṃ maṃsasākaṃ baletīti tathā hi maṃsañca avasesaṃ sākañca mayhaṃ balaṃ karoti, uṭṭhehi khādāti vadamānaṃ viya ussāhaṃ mamaṃ karotīti attho.
ಸೋ ಭತ್ತಕಾರಕೇ ಮಚ್ಛಮಂಸಂ ಪಚಿತ್ವಾ ಮಹಾನಸಾ ನಿಕ್ಖಮ್ಮ ಸರೀರತೋ ಸೇದಂ ಪವಾಹೇನ್ತೇ ಪಚ್ಛಿತೋ ನಿಕ್ಖಮಿತ್ವಾ ರಸಕರೋಟಿಯಂ ನಿಲೀಯಿತ್ವಾ ‘‘ಕಿರಿ ಕಿರೀ’’ತಿ ಸದ್ದಮಕಾಸಿ। ಭತ್ತಕಾರಕೋ ವೇಗೇನಾಗನ್ತ್ವಾ ಕಾಕಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಸಬ್ಬಪತ್ತಾನಿ ಲುಞ್ಜಿತ್ವಾ ಅಲ್ಲಸಿಙ್ಗೀವೇರಞ್ಚ ಸಿದ್ಧತ್ಥಕೇ ಚ ಪಿಸಿತ್ವಾ ಲಸುಣಂ ಪೂತಿತಕ್ಕೇನ ಮದ್ದಿತ್ವಾ ಸಕಲಸರೀರಂ ಮಕ್ಖೇತ್ವಾ ಏಕಂ ಕಠಲಂ ಘಂಸಿತ್ವಾ ವಿಜ್ಝಿತ್ವಾ ಸುತ್ತಕೇನ ತಸ್ಸ ಗೀವಾಯಂ ಬನ್ಧಿತ್ವಾ ನೀಳಪಚ್ಛಿಯಂಯೇವ ತಂ ಪಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ಅಗಮಾಸಿ। ಪಾರಾವತೋ ಆಗನ್ತ್ವಾ ತಂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಕಾ ಏಸಾ ಬಲಾಕಾ ಮಮ ಸಹಾಯಸ್ಸ ಪಚ್ಛಿಯಂ ನಿಪನ್ನಾ, ಚಣ್ಡೋ ಹಿ ಸೋ ಆಗನ್ತ್ವಾ ಘಾತೇಯ್ಯಾಪಿ ನ’’ನ್ತಿ ಪರಿಹಾಸಂ ಕರೋನ್ತೋ ದುತಿಯಂ ಗಾಥಮಾಹ –
So bhattakārake macchamaṃsaṃ pacitvā mahānasā nikkhamma sarīrato sedaṃ pavāhente pacchito nikkhamitvā rasakaroṭiyaṃ nilīyitvā ‘‘kiri kirī’’ti saddamakāsi. Bhattakārako vegenāgantvā kākaṃ gahetvā sabbapattāni luñjitvā allasiṅgīverañca siddhatthake ca pisitvā lasuṇaṃ pūtitakkena madditvā sakalasarīraṃ makkhetvā ekaṃ kaṭhalaṃ ghaṃsitvā vijjhitvā suttakena tassa gīvāyaṃ bandhitvā nīḷapacchiyaṃyeva taṃ pakkhipitvā agamāsi. Pārāvato āgantvā taṃ disvā ‘‘kā esā balākā mama sahāyassa pacchiyaṃ nipannā, caṇḍo hi so āgantvā ghāteyyāpi na’’nti parihāsaṃ karonto dutiyaṃ gāthamāha –
೧೩೬.
136.
‘‘ಕಾಯಂ ಬಲಾಕಾ ಸಿಖಿನೀ, ಚೋರೀ ಲಙ್ಘಿಪಿತಾಮಹಾ।
‘‘Kāyaṃ balākā sikhinī, corī laṅghipitāmahā;
ಓರಂ ಬಲಾಕೇ ಆಗಚ್ಛ, ಚಣ್ಡೋ ಮೇ ವಾಯಸೋ ಸಖಾ’’ತಿ॥
Oraṃ balāke āgaccha, caṇḍo me vāyaso sakhā’’ti.
ಸಾ ಹೇಟ್ಠಾ (ಜಾ॰ ಅಟ್ಠ॰ ೨.೩.೭೦) ವುತ್ತತ್ಥಾಯೇವ।
Sā heṭṭhā (jā. aṭṭha. 2.3.70) vuttatthāyeva.
ತಂ ಸುತ್ವಾ ಕಾಕೋ ತತಿಯಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Taṃ sutvā kāko tatiyaṃ gāthamāha –
೧೩೭.
137.
‘‘ಅಲಞ್ಹಿ ತೇ ಜಗ್ಘಿತಾಯೇ, ಮಮಂ ದಿಸ್ವಾನ ಏದಿಸಂ।
‘‘Alañhi te jagghitāye, mamaṃ disvāna edisaṃ;
ವಿಲೂನಂ ಸೂದಪುತ್ತೇನ, ಪಿಟ್ಠಮಣ್ಡೇನ ಮಕ್ಖಿತ’’ನ್ತಿ॥
Vilūnaṃ sūdaputtena, piṭṭhamaṇḍena makkhita’’nti.
ತತ್ಥ ಅಲನ್ತಿ ಪಟಿಸೇಧತ್ಥೇ ನಿಪಾತೋ। ಜಗ್ಘಿತಾಯೇತಿ ಹಸಿತುಂ। ಇದಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ – ಇದಾನಿ ಮಂ ಏದಿಸಂ ಏವಂ ದುಕ್ಖಪ್ಪತ್ತಂ ದಿಸ್ವಾ ತವ ಅಲಂ ಹಸಿತುಂ, ಮಾ ಏದಿಸೇ ಕಾಲೇ ಪರಿಹಾಸಕೇಳಿಂ ಕರೋಹೀತಿ।
Tattha alanti paṭisedhatthe nipāto. Jagghitāyeti hasituṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – idāni maṃ edisaṃ evaṃ dukkhappattaṃ disvā tava alaṃ hasituṃ, mā edise kāle parihāsakeḷiṃ karohīti.
ಸೋ ಪರಿಹಾಸಕೇಳಿಂ ಕರೋನ್ತೋವ ಪುನ ಚತುತ್ಥಂ ಗಾಥಮಾಹ –
So parihāsakeḷiṃ karontova puna catutthaṃ gāthamāha –
೧೩೮.
138.
‘‘ಸುನ್ಹಾತೋ ಸುವಿಲಿತ್ತೋಸಿ, ಅನ್ನಪಾನೇನ ತಪ್ಪಿತೋ।
‘‘Sunhāto suvilittosi, annapānena tappito;
ಕಣ್ಠೇ ಚ ತೇ ವೇಳುರಿಯೋ, ಅಗಮಾ ನು ಕಜಙ್ಗಲ’’ನ್ತಿ॥
Kaṇṭhe ca te veḷuriyo, agamā nu kajaṅgala’’nti.
ತತ್ಥ ಕಣ್ಠೇ ಚ ತೇ ವೇಳುರಿಯೋತಿ ಅಯಂ ತೇ ವೇಳುರಿಯಮಣಿಪಿ ಕಣ್ಠೇ ಪಿಳನ್ಧೋ, ತ್ವಂ ಏತ್ತಕಂ ಕಾಲಂ ಅಮ್ಹಾಕಂ ಏತಂ ನ ದಸ್ಸೇಸೀತಿ ಕಪಾಲಂ ಸನ್ಧಾಯೇವಮಾಹ। ಕಜಙ್ಗಲನ್ತಿ ಇಧ ಬಾರಾಣಸೀಯೇವ ‘‘ಕಜಙ್ಗಲಾ’’ತಿ ಅಧಿಪ್ಪೇತಾ। ಇತೋ ನಿಕ್ಖಮಿತ್ವಾ ಕಚ್ಚಿ ಅನ್ತೋನಗರಂ ಗತೋಸೀತಿ ಪುಚ್ಛತಿ।
Tattha kaṇṭhe ca te veḷuriyoti ayaṃ te veḷuriyamaṇipi kaṇṭhe piḷandho, tvaṃ ettakaṃ kālaṃ amhākaṃ etaṃ na dassesīti kapālaṃ sandhāyevamāha. Kajaṅgalanti idha bārāṇasīyeva ‘‘kajaṅgalā’’ti adhippetā. Ito nikkhamitvā kacci antonagaraṃ gatosīti pucchati.
ತತೋ ಕಾಕೋ ಪಞ್ಚಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Tato kāko pañcamaṃ gāthamāha –
೧೩೯.
139.
‘‘ಮಾ ತೇ ಮಿತ್ತೋ ಅಮಿತ್ತೋ ವಾ, ಅಗಮಾಸಿ ಕಜಙ್ಗಲಂ।
‘‘Mā te mitto amitto vā, agamāsi kajaṅgalaṃ;
ಪಿಞ್ಛಾನಿ ತತ್ಥ ಲಾಯಿತ್ವಾ, ಕಣ್ಠೇ ಬನ್ಧನ್ತಿ ವಟ್ಟನ’’ನ್ತಿ॥
Piñchāni tattha lāyitvā, kaṇṭhe bandhanti vaṭṭana’’nti.
ತತ್ಥ ಪಿಞ್ಛಾನೀತಿ ಪತ್ತಾನಿ। ತತ್ಥ ಲಾಯಿತ್ವಾತಿ ತಸ್ಮಿಂ ಬಾರಾಣಸಿನಗರೇ ಲುಞ್ಚಿತ್ವಾ। ವಟ್ಟನನ್ತಿ ಕಠಲಿಕಂ।
Tattha piñchānīti pattāni. Tattha lāyitvāti tasmiṃ bārāṇasinagare luñcitvā. Vaṭṭananti kaṭhalikaṃ.
ತಂ ಸುತ್ವಾ ಪಾರಾವತೋ ಓಸಾನಗಾಥಮಾಹ –
Taṃ sutvā pārāvato osānagāthamāha –
೧೪೦.
140.
‘‘ಪುನಪಾಪಜ್ಜಸೀ ಸಮ್ಮ, ಸೀಲಞ್ಹಿ ತವ ತಾದಿಸಂ।
‘‘Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṃ;
ನ ಹಿ ಮಾನುಸಕಾ ಭೋಗಾ, ಸುಭುಞ್ಜಾ ಹೋನ್ತಿ ಪಕ್ಖಿನಾ’’ತಿ॥
Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhinā’’ti.
ತತ್ಥ ಪುನಪಾಪಜ್ಜಸೀತಿ ಪುನಪಿ ಏವರೂಪಂ ಆಪಜ್ಜಿಸ್ಸಸಿ। ಏವರೂಪಞ್ಹಿ ತೇ ಸೀಲನ್ತಿ।
Tattha punapāpajjasīti punapi evarūpaṃ āpajjissasi. Evarūpañhi te sīlanti.
ಇತಿ ನಂ ಸೋ ಓವದಿತ್ವಾ ತತ್ಥ ಅವಸಿತ್ವಾ ಪಕ್ಖೇ ಪಸಾರೇತ್ವಾ ಅಞ್ಞತ್ಥ ಅಗಮಾಸಿ। ಕಾಕೋಪಿ ತತ್ಥೇವ ಜೀವಿತಕ್ಖಯಂ ಪಾಪುಣಿ।
Iti naṃ so ovaditvā tattha avasitvā pakkhe pasāretvā aññattha agamāsi. Kākopi tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi.
ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಸಚ್ಚಾನಿ ಪಕಾಸೇತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ, ಸಚ್ಚಪರಿಯೋಸಾನೇ ಲೋಲಭಿಕ್ಖು ಅನಾಗಾಮಿಫಲೇ ಪತಿಟ್ಠಹಿ। ತದಾ ಕಾಕೋ ಲೋಲಭಿಕ್ಖು ಅಹೋಸಿ, ಕಪೋತೋ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿನ್ತಿ।
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne lolabhikkhu anāgāmiphale patiṭṭhahi. Tadā kāko lolabhikkhu ahosi, kapoto pana ahameva ahosinti.
ಕಪೋತಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ಪಞ್ಚಮಾ।
Kapotajātakavaṇṇanā pañcamā.
ಅಡ್ಢವಗ್ಗೋ ತತಿಯೋ।
Aḍḍhavaggo tatiyo.
ಜಾತಕುದ್ದಾನಂ –
Jātakuddānaṃ –
ಮಣಿಕುಣ್ಡಲ ಸುಜಾತಾ, ವೇನಸಾಖಞ್ಚ ಓರಗಂ।
Maṇikuṇḍala sujātā, venasākhañca oragaṃ;
ಘಟಂ ಕೋರಣ್ಡಿ ಲಟುಕಿ, ಧಮ್ಮಪಾಲಂ ಮಿಗಂ ತಥಾ॥
Ghaṭaṃ koraṇḍi laṭuki, dhammapālaṃ migaṃ tathā.
ಸುಯೋನನ್ದೀ ವಣ್ಣಾರೋಹ, ಸೀಲಂ ಹಿರೀ ಖಜ್ಜೋಪನಂ।
Suyonandī vaṇṇāroha, sīlaṃ hirī khajjopanaṃ;
ಅಹಿ ಗುಮ್ಬಿಯ ಸಾಳಿಯಂ, ತಚಸಾರಂ ಮಿತ್ತವಿನ್ದಂ॥
Ahi gumbiya sāḷiyaṃ, tacasāraṃ mittavindaṃ.
ಪಲಾಸಞ್ಚೇವ ದೀಘಿತಿ, ಮಿಗಪೋತಕ ಮೂಸಿಕಂ।
Palāsañceva dīghiti, migapotaka mūsikaṃ;
ಧನುಗ್ಗಹೋ ಕಪೋತಞ್ಚ, ಜಾತಕಾ ಪಞ್ಚವೀಸತಿ॥
Dhanuggaho kapotañca, jātakā pañcavīsati.
ಪಞ್ಚಕನಿಪಾತವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Pañcakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೩೭೫. ಕಪೋತಜಾತಕಂ • 375. Kapotajātakaṃ
