| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಸುತ್ತನಿಪಾತ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Suttanipāta-aṭṭhakathā |
೬. ಜರಾಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ
6. Jarāsuttavaṇṇanā
೮೧೧. ಅಪ್ಪಂ ವತ ಜೀವಿತನ್ತಿ ಜರಾಸುತ್ತಂ। ಕಾ ಉಪ್ಪತ್ತಿ? ಏಕಂ ಸಮಯಂ ಭಗವಾ ಸಾವತ್ಥಿಯಂ ವಸ್ಸಂ ವಸಿತ್ವಾ ಯಾನಿ ತಾನಿ ಬುದ್ಧಾನಂ ಸರೀರಾರೋಗ್ಯಸಮ್ಪಾದನಂ ಅನುಪ್ಪನ್ನಸಿಕ್ಖಾಪದಪಞ್ಞಾಪನಂ ವೇನೇಯ್ಯದಮನಂ ತಥಾರೂಪಾಯ ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿಯಾ ಜಾತಕಾದಿಕಥನನ್ತಿಆದೀನಿ ಜನಪದಚಾರಿಕಾನಿಮಿತ್ತಾನಿ, ತಾನಿ ಸಮವೇಕ್ಖಿತ್ವಾ ಜನಪದಚಾರಿಕಂ ಪಕ್ಕಾಮಿ। ಅನುಪುಬ್ಬೇನ ಚಾರಿಕಂ ಚರಮಾನೋ ಸಾಯಂ ಸಾಕೇತಂ ಅನುಪ್ಪತ್ತೋ ಅಞ್ಜನವನಂ ಪಾವಿಸಿ। ಸಾಕೇತವಾಸಿನೋ ಸುತ್ವಾ ‘‘ಅಕಾಲೋ ಇದಾನಿ ಭಗವನ್ತಂ ದಸ್ಸನಾಯಾ’’ತಿ ವಿಭಾತಾಯ ರತ್ತಿಯಾ ಮಾಲಾಗನ್ಧಾದೀನಿ ಗಹೇತ್ವಾ ಭಗವತೋ ಸನ್ತಿಕಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಪೂಜನವನ್ದನಸಮ್ಮೋದನಾದೀನಿ ಕತ್ವಾ ಪರಿವಾರೇತ್ವಾ ಅಟ್ಠಂಸು ಯಾವ ಭಗವತೋ ಗಾಮಪ್ಪವೇಸನವೇಲಾ, ಅಥ ಭಗವಾ ಭಿಕ್ಖುಸಙ್ಘಪರಿವುತೋ ಪಿಣ್ಡಾಯ ಪಾವಿಸಿ। ತಂ ಅಞ್ಞತರೋ ಸಾಕೇತಕೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಮಹಾಸಾಲೋ ನಗರಾ ನಿಕ್ಖನ್ತೋ ನಗರದ್ವಾರೇ ಅದ್ದಸ। ದಿಸ್ವಾ ಪುತ್ತಸಿನೇಹಂ ಉಪ್ಪಾದೇತ್ವಾ ‘‘ಚಿರದಿಟ್ಠೋಸಿ, ಪುತ್ತ, ಮಯಾ’’ತಿ ಪರಿದೇವಯಮಾನೋ ಅಭಿಮುಖೋ ಅಗಮಾಸಿ। ಭಗವಾ ಭಿಕ್ಖೂ ಸಞ್ಞಾಪೇಸಿ – ‘‘ಅಯಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಯಂ ಇಚ್ಛತಿ, ತಂ ಕರೋತು, ನ ವಾರೇತಬ್ಬೋ’’ತಿ।
811.Appaṃvata jīvitanti jarāsuttaṃ. Kā uppatti? Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ vassaṃ vasitvā yāni tāni buddhānaṃ sarīrārogyasampādanaṃ anuppannasikkhāpadapaññāpanaṃ veneyyadamanaṃ tathārūpāya aṭṭhuppattiyā jātakādikathanantiādīni janapadacārikānimittāni, tāni samavekkhitvā janapadacārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno sāyaṃ sāketaṃ anuppatto añjanavanaṃ pāvisi. Sāketavāsino sutvā ‘‘akālo idāni bhagavantaṃ dassanāyā’’ti vibhātāya rattiyā mālāgandhādīni gahetvā bhagavato santikaṃ gantvā pūjanavandanasammodanādīni katvā parivāretvā aṭṭhaṃsu yāva bhagavato gāmappavesanavelā, atha bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto piṇḍāya pāvisi. Taṃ aññataro sāketako brāhmaṇamahāsālo nagarā nikkhanto nagaradvāre addasa. Disvā puttasinehaṃ uppādetvā ‘‘ciradiṭṭhosi, putta, mayā’’ti paridevayamāno abhimukho agamāsi. Bhagavā bhikkhū saññāpesi – ‘‘ayaṃ, bhikkhave, brāhmaṇo yaṃ icchati, taṃ karotu, na vāretabbo’’ti.
ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋಪಿ ವಚ್ಛಗಿದ್ಧಿನೀವ ಗಾವೀ ಆಗನ್ತ್ವಾ ಭಗವತೋ ಕಾಯಂ ಪುರತೋ ಚ ಪಚ್ಛತೋ ಚ ದಕ್ಖಿಣತೋ ಚ ವಾಮತೋ ಚಾತಿ ಸಮನ್ತಾ ಆಲಿಙ್ಗಿ ‘‘ಚಿರದಿಟ್ಠೋಸಿ, ಪುತ್ತ, ಚಿರಂ ವಿನಾ ಅಹೋಸೀ’’ತಿ ಭಣನ್ತೋ। ಯದಿ ಪನ ಸೋ ತಥಾ ಕಾತುಂ ನ ಲಭೇಯ್ಯ, ಹದಯಂ ಫಾಲೇತ್ವಾ ಮರೇಯ್ಯ। ಸೋ ಭಗವನ್ತಂ ಅವೋಚ – ‘‘ಭಗವಾ ತುಮ್ಹೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ಆಗತಭಿಕ್ಖೂನಂ ಅಹಮೇವ ಭಿಕ್ಖಂ ದಾತುಂ ಸಮತ್ಥೋ, ಮಮೇವ ಅನುಗ್ಗಹಂ ಕರೋಥಾ’’ತಿ। ಅಧಿವಾಸೇಸಿ ಭಗವಾ ತುಣ್ಹೀಭಾವೇನ। ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಭಗವತೋ ಪತ್ತಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಪುರತೋ ಗಚ್ಛನ್ತೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಿಯಾ ಪೇಸೇಸಿ – ‘‘ಪುತ್ತೋ ಮೇ ಆಗತೋ, ಆಸನಂ ಪಞ್ಞಾಪೇತಬ್ಬ’’ನ್ತಿ। ಸಾ ತಥಾ ಕತ್ವಾ ಆಗಮನಂ ಪಸ್ಸನ್ತೀ ಠಿತಾ ಭಗವನ್ತಂ ಅನ್ತರವೀಥಿಯಂಯೇವ ದಿಸ್ವಾ ಪುತ್ತಸಿನೇಹಂ ಉಪ್ಪಾದೇತ್ವಾ ‘‘ಚಿರದಿಟ್ಠೋಸಿ, ಪುತ್ತ, ಮಯಾ’’ತಿ ಪಾದೇಸು ಗಹೇತ್ವಾ ರೋದಿತ್ವಾ ಘರಂ ಅತಿನೇತ್ವಾ ಸಕ್ಕಚ್ಚಂ ಭೋಜೇಸಿ। ಭುತ್ತಾವಿನೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಪತ್ತಂ ಅಪನಾಮೇಸಿ। ಭಗವಾ ತೇಸಂ ಸಪ್ಪಾಯಂ ವಿದಿತ್ವಾ ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇಸಿ, ದೇಸನಾಪರಿಯೋಸಾನೇ ಉಭೋಪಿ ಸೋತಾಪನ್ನಾ ಅಹೇಸುಂ। ಅಥ ಭಗವನ್ತಂ ಯಾಚಿಂಸು – ‘‘ಯಾವ, ಭನ್ತೇ, ಭಗವಾ ಇಮಂ ನಗರಂ ಉಪನಿಸ್ಸಾಯ ವಿಹರತಿ, ಅಮ್ಹಾಕಂಯೇವ ಘರೇ ಭಿಕ್ಖಾ ಗಹೇತಬ್ಬಾ’’ತಿ। ಭಗವಾ ‘‘ನ ಬುದ್ಧಾ ಏವಂ ಏಕಂ ನಿಬದ್ಧಟ್ಠಾನಂಯೇವ ಗಚ್ಛನ್ತೀ’’ತಿ ಪಟಿಕ್ಖಿಪಿ। ತೇ ಆಹಂಸು – ‘‘ತೇನ ಹಿ, ಭನ್ತೇ, ಭಿಕ್ಖುಸಙ್ಘೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಪಿಣ್ಡಾಯ ಚರಿತ್ವಾಪಿ ತುಮ್ಹೇ ಇಧೇವ ಭತ್ತಕಿಚ್ಚಂ ಕತ್ವಾ ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇತ್ವಾ ವಿಹಾರಂ ಗಚ್ಛಥಾ’’ತಿ। ಭಗವಾ ತೇಸಂ ಅನುಗ್ಗಹತ್ಥಾಯ ತಥಾ ಅಕಾಸಿ। ಮನುಸ್ಸಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಞ್ಚ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಿಞ್ಚ ‘‘ಬುದ್ಧಪಿತಾ ಬುದ್ಧಮಾತಾ’’ ತ್ವೇವ ವೋಹರಿಂಸು। ತಮ್ಪಿ ಕುಲಂ ‘‘ಬುದ್ಧಕುಲ’’ನ್ತಿ ನಾಮಂ ಲಭಿ।
Brāhmaṇopi vacchagiddhinīva gāvī āgantvā bhagavato kāyaṃ purato ca pacchato ca dakkhiṇato ca vāmato cāti samantā āliṅgi ‘‘ciradiṭṭhosi, putta, ciraṃ vinā ahosī’’ti bhaṇanto. Yadi pana so tathā kātuṃ na labheyya, hadayaṃ phāletvā mareyya. So bhagavantaṃ avoca – ‘‘bhagavā tumhehi saddhiṃ āgatabhikkhūnaṃ ahameva bhikkhaṃ dātuṃ samattho, mameva anuggahaṃ karothā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Brāhmaṇo bhagavato pattaṃ gahetvā purato gacchanto brāhmaṇiyā pesesi – ‘‘putto me āgato, āsanaṃ paññāpetabba’’nti. Sā tathā katvā āgamanaṃ passantī ṭhitā bhagavantaṃ antaravīthiyaṃyeva disvā puttasinehaṃ uppādetvā ‘‘ciradiṭṭhosi, putta, mayā’’ti pādesu gahetvā roditvā gharaṃ atinetvā sakkaccaṃ bhojesi. Bhuttāvino brāhmaṇo pattaṃ apanāmesi. Bhagavā tesaṃ sappāyaṃ viditvā dhammaṃ desesi, desanāpariyosāne ubhopi sotāpannā ahesuṃ. Atha bhagavantaṃ yāciṃsu – ‘‘yāva, bhante, bhagavā imaṃ nagaraṃ upanissāya viharati, amhākaṃyeva ghare bhikkhā gahetabbā’’ti. Bhagavā ‘‘na buddhā evaṃ ekaṃ nibaddhaṭṭhānaṃyeva gacchantī’’ti paṭikkhipi. Te āhaṃsu – ‘‘tena hi, bhante, bhikkhusaṅghena saddhiṃ piṇḍāya caritvāpi tumhe idheva bhattakiccaṃ katvā dhammaṃ desetvā vihāraṃ gacchathā’’ti. Bhagavā tesaṃ anuggahatthāya tathā akāsi. Manussā brāhmaṇañca brāhmaṇiñca ‘‘buddhapitā buddhamātā’’ tveva vohariṃsu. Tampi kulaṃ ‘‘buddhakula’’nti nāmaṃ labhi.
ಆನನ್ದತ್ಥೇರೋ ಭಗವನ್ತಂ ಪುಚ್ಛಿ – ‘‘ಅಹಂ ಭಗವತೋ ಮಾತಾಪಿತರೋ ಜಾನಾಮಿ, ಇಮೇ ಪನ ಕಸ್ಮಾ ವದನ್ತಿ ‘ಅಹಂ ಬುದ್ಧಮಾತಾ ಅಹಂ ಬುದ್ಧಪಿತಾ’’’ತಿ। ಭಗವಾ ಆಹ – ‘‘ನಿರನ್ತರಂ ಮೇ, ಆನನ್ದ, ಬ್ರಾಹ್ಮಣೀ ಚ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಚ ಪಞ್ಚ ಜಾತಿಸತಾನಿ ಮಾತಾಪಿತರೋ ಅಹೇಸುಂ, ಪಞ್ಚ ಜಾತಿಸತಾನಿ ಮಾತಾಪಿತೂನಂ ಜೇಟ್ಠಕಾ, ಪಞ್ಚ ಜಾತಿಸತಾನಿ ಕನಿಟ್ಠಕಾ। ತೇ ಪುಬ್ಬಸಿನೇಹೇನೇವ ಕಥೇನ್ತೀ’’ತಿ ಇಮಞ್ಚ ಗಾಥಮಭಾಸಿ –
Ānandatthero bhagavantaṃ pucchi – ‘‘ahaṃ bhagavato mātāpitaro jānāmi, ime pana kasmā vadanti ‘ahaṃ buddhamātā ahaṃ buddhapitā’’’ti. Bhagavā āha – ‘‘nirantaraṃ me, ānanda, brāhmaṇī ca brāhmaṇo ca pañca jātisatāni mātāpitaro ahesuṃ, pañca jātisatāni mātāpitūnaṃ jeṭṭhakā, pañca jātisatāni kaniṭṭhakā. Te pubbasineheneva kathentī’’ti imañca gāthamabhāsi –
‘‘ಪುಬ್ಬೇವ ಸನ್ನಿವಾಸೇನ, ಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನಹಿತೇನ ವಾ।
‘‘Pubbeva sannivāsena, paccuppannahitena vā;
ಏವಂ ತಂ ಜಾಯತೇ ಪೇಮಂ, ಉಪ್ಪಲಂವ ಯಥೋದಕೇ’’ತಿ॥ (ಜಾ॰ ೧.೨.೧೭೪)।
Evaṃ taṃ jāyate pemaṃ, uppalaṃva yathodake’’ti. (jā. 1.2.174);
ತತೋ ಭಗವಾ ಸಾಕೇತೇ ಯಥಾಭಿರನ್ತಂ ವಿಹರಿತ್ವಾ ಪುನ ಚಾರಿಕಂ ಚರಮಾನೋ ಸಾವತ್ಥಿಮೇವ ಅಗಮಾಸಿ। ಸೋಪಿ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಚ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೀ ಚ ಭಿಕ್ಖೂ ಉಪಸಙ್ಕಮಿತ್ವಾ ಪತಿರೂಪಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಸುತ್ವಾ ಸೇಸಮಗ್ಗೇ ಪಾಪುಣಿತ್ವಾ ಅನುಪಾದಿಸೇಸಾಯ ನಿಬ್ಬಾನಧಾತುಯಾ ಪರಿನಿಬ್ಬಾಯಿಂಸು। ನಗರೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾ ಸನ್ನಿಪತಿಂಸು ‘‘ಅಮ್ಹಾಕಂ ಞಾತಕೇ ಸಕ್ಕರಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ। ಸೋತಾಪನ್ನಸಕದಾಗಾಮಿಅನಾಗಾಮಿನೋ ಉಪಾಸಕಾಪಿ ಸನ್ನಿಪತಿಂಸು ಉಪಾಸಿಕಾಯೋ ಚ ‘‘ಅಮ್ಹಾಕಂ ಸಹಧಮ್ಮಿಕೇ ಸಕ್ಕರಿಸ್ಸಾಮಾ’’ತಿ। ತೇ ಸಬ್ಬೇಪಿ ಕಮ್ಬಲಕೂಟಾಗಾರಂ ಆರೋಪೇತ್ವಾ ಮಾಲಾಗನ್ಧಾದೀಹಿ ಪೂಜೇನ್ತಾ ನಗರಾ ನಿಕ್ಖಾಮೇಸುಂ।
Tato bhagavā sākete yathābhirantaṃ viharitvā puna cārikaṃ caramāno sāvatthimeva agamāsi. Sopi brāhmaṇo ca brāhmaṇī ca bhikkhū upasaṅkamitvā patirūpaṃ dhammadesanaṃ sutvā sesamagge pāpuṇitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyiṃsu. Nagare brāhmaṇā sannipatiṃsu ‘‘amhākaṃ ñātake sakkarissāmā’’ti. Sotāpannasakadāgāmianāgāmino upāsakāpi sannipatiṃsu upāsikāyo ca ‘‘amhākaṃ sahadhammike sakkarissāmā’’ti. Te sabbepi kambalakūṭāgāraṃ āropetvā mālāgandhādīhi pūjentā nagarā nikkhāmesuṃ.
ಭಗವಾಪಿ ತಂ ದಿವಸಂ ಪಚ್ಚೂಸಸಮಯೇ ಬುದ್ಧಚಕ್ಖುನಾ ಲೋಕಂ ವೋಲೋಕೇನ್ತೋ ತೇಸಂ ಪರಿನಿಬ್ಬಾನಭಾವಂ ಞತ್ವಾ ‘‘ತತ್ಥ ಮಯಿ ಗತೇ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಸುತ್ವಾ ಬಹುಜನಸ್ಸ ಧಮ್ಮಾಭಿಸಮಯೋ ಭವಿಸ್ಸತೀ’’ತಿ ಞತ್ವಾ ಪತ್ತಚೀವರಮಾದಾಯ ಸಾವತ್ಥಿತೋ ಆಗನ್ತ್ವಾ ಆಳಾಹನಮೇವ ಪಾವಿಸಿ। ಮನುಸ್ಸಾ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಮಾತಾಪಿತೂನಂ ಸರೀರಕಿಚ್ಚಂ ಕಾತುಕಾಮೋ ಭಗವಾ ಆಗತೋ’’ತಿ ವನ್ದಿತ್ವಾ ಅಟ್ಠಂಸು। ನಾಗರಾಪಿ ಕೂಟಾಗಾರಂ ಪೂಜೇನ್ತಾ ಆಳಾಹನಂ ಆನೇತ್ವಾ ಭಗವನ್ತಂ ಪುಚ್ಛಿಂಸು – ‘‘ಗಹಟ್ಠಅರಿಯಸಾವಕಾ ಕಥಂ ಪೂಜೇತಬ್ಬಾ’’ತಿ। ಭಗವಾ ‘‘ಯಥಾ ಅಸೇಕ್ಖಾ ಪೂಜಿಯನ್ತಿ, ತಥಾ ಪೂಜೇತಬ್ಬಾ ಇಮೇ’’ತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೇನ ತೇಸಂ ಅಸೇಕ್ಖಮುನಿಭಾವಂ ದೀಪೇನ್ತೋ ಇಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Bhagavāpi taṃ divasaṃ paccūsasamaye buddhacakkhunā lokaṃ volokento tesaṃ parinibbānabhāvaṃ ñatvā ‘‘tattha mayi gate dhammadesanaṃ sutvā bahujanassa dhammābhisamayo bhavissatī’’ti ñatvā pattacīvaramādāya sāvatthito āgantvā āḷāhanameva pāvisi. Manussā disvā ‘‘mātāpitūnaṃ sarīrakiccaṃ kātukāmo bhagavā āgato’’ti vanditvā aṭṭhaṃsu. Nāgarāpi kūṭāgāraṃ pūjentā āḷāhanaṃ ānetvā bhagavantaṃ pucchiṃsu – ‘‘gahaṭṭhaariyasāvakā kathaṃ pūjetabbā’’ti. Bhagavā ‘‘yathā asekkhā pūjiyanti, tathā pūjetabbā ime’’ti adhippāyena tesaṃ asekkhamunibhāvaṃ dīpento imaṃ gāthamāha –
‘‘ಅಹಿಂಸಕಾ ಯೇ ಮುನಯೋ, ನಿಚ್ಚಂ ಕಾಯೇನ ಸಂವುತಾ।
‘‘Ahiṃsakā ye munayo, niccaṃ kāyena saṃvutā;
ತೇ ಯನ್ತಿ ಅಚ್ಚುತಂ ಠಾನಂ, ಯತ್ಥ ಗನ್ತ್ವಾ ನ ಸೋಚರೇ’’ತಿ॥ (ಧ॰ ಪ॰ ೨೨೫)।
Te yanti accutaṃ ṭhānaṃ, yattha gantvā na socare’’ti. (dha. pa. 225);
ತಞ್ಚ ಪರಿಸಂ ಓಲೋಕೇತ್ವಾ ತಙ್ಖಣಾನುರೂಪಂ ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇನ್ತೋ ಇಮಂ ಸುತ್ತಮಭಾಸಿ।
Tañca parisaṃ oloketvā taṅkhaṇānurūpaṃ dhammaṃ desento imaṃ suttamabhāsi.
ತತ್ಥ ಅಪ್ಪಂ ವತ ಜೀವಿತಂ ಇದನ್ತಿ ‘‘ಇದಂ ವತ ಮನುಸ್ಸಾನಂ ಜೀವಿತಂ ಅಪ್ಪಂ ಪರಿತ್ತಂ ಠಿತಿಪರಿತ್ತತಾಯ ಸರಸಪರಿತ್ತತಾಯಾ’’ತಿ ಸಲ್ಲಸುತ್ತೇಪಿ ವುತ್ತನಯಮೇತಂ। ಓರಂ ವಸ್ಸಸತಾಪಿ ಮಿಯ್ಯತೀತಿ ವಸ್ಸಸತಾ ಓರಂ ಕಲಲಾದಿಕಾಲೇಪಿ ಮಿಯ್ಯತಿ। ಅತಿಚ್ಚಾತಿ ವಸ್ಸಸತಂ ಅತಿಕ್ಕಮಿತ್ವಾ। ಜರಸಾಪಿ ಮಿಯ್ಯತೀತಿ ಜರಾಯಪಿ ಮಿಯ್ಯತಿ।
Tattha appaṃ vata jīvitaṃ idanti ‘‘idaṃ vata manussānaṃ jīvitaṃ appaṃ parittaṃ ṭhitiparittatāya sarasaparittatāyā’’ti sallasuttepi vuttanayametaṃ. Oraṃ vassasatāpi miyyatīti vassasatā oraṃ kalalādikālepi miyyati. Aticcāti vassasataṃ atikkamitvā. Jarasāpi miyyatīti jarāyapi miyyati.
೮೧೨-೬. ಮಮಾಯಿತೇತಿ ಮಮಾಯಿತವತ್ಥುಕಾರಣಾ। ವಿನಾಭಾವಸನ್ತಮೇವಿದನ್ತಿ ಸನ್ತವಿನಾಭಾವಂ ವಿಜ್ಜಮಾನವಿನಾಭಾವಮೇವ ಇದಂ, ನ ಸಕ್ಕಾ ಅವಿನಾಭಾವೇನ ಭವಿತುನ್ತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಮಾಮಕೋತಿ ಮಮ ಉಪಾಸಕೋ ಭಿಕ್ಖು ವಾತಿ ಸಙ್ಖಂ ಗತೋ, ಬುದ್ಧಾದೀನಿ ವಾ ವತ್ಥೂನಿ ಮಮಾಯಮಾನೋ। ಸಙ್ಗತನ್ತಿ ಸಮಾಗತಂ ದಿಟ್ಠಪುಬ್ಬಂ ವಾ। ಪಿಯಾಯಿತನ್ತಿ ಪಿಯಂ ಕತಂ। ನಾಮಂಯೇವಾವಸಿಸ್ಸತಿ ಅಕ್ಖೇಯ್ಯನ್ತಿ ಸಬ್ಬಂ ರೂಪಾದಿಧಮ್ಮಜಾತಂ ಪಹೀಯತಿ, ನಾಮಮತ್ತಮೇವ ತು ಅವಸಿಸ್ಸತಿ ‘‘ಬುದ್ಧರಕ್ಖಿತೋ, ಧಮ್ಮರಕ್ಖಿತೋ’’ತಿ ಏವಂ ಸಙ್ಖಾತುಂ ಕಥೇತುಂ। ಮುನಯೋತಿ ಖೀಣಾಸವಮುನಯೋ। ಖೇಮದಸ್ಸಿನೋತಿ ನಿಬ್ಬಾನದಸ್ಸಿನೋ।
812-6.Mamāyiteti mamāyitavatthukāraṇā. Vinābhāvasantamevidanti santavinābhāvaṃ vijjamānavinābhāvameva idaṃ, na sakkā avinābhāvena bhavitunti vuttaṃ hoti. Māmakoti mama upāsako bhikkhu vāti saṅkhaṃ gato, buddhādīni vā vatthūni mamāyamāno. Saṅgatanti samāgataṃ diṭṭhapubbaṃ vā. Piyāyitanti piyaṃ kataṃ. Nāmaṃyevāvasissati akkheyyanti sabbaṃ rūpādidhammajātaṃ pahīyati, nāmamattameva tu avasissati ‘‘buddharakkhito, dhammarakkhito’’ti evaṃ saṅkhātuṃ kathetuṃ. Munayoti khīṇāsavamunayo. Khemadassinoti nibbānadassino.
೮೧೭. ಸತ್ತಮಗಾಥಾ ಏವಂ ಮರಣಬ್ಭಾಹತೇ ಲೋಕೇ ಅನುರೂಪಪಟಿಪತ್ತಿದಸ್ಸನತ್ಥಂ ವುತ್ತಾ। ತತ್ಥ ಪತಿಲೀನಚರಸ್ಸಾತಿ ತತೋ ತತೋ ಪತಿಲೀನಂ ಚಿತ್ತಂ ಕತ್ವಾ ಚರನ್ತಸ್ಸ। ಭಿಕ್ಖುನೋತಿ ಕಲ್ಯಾಣಪುಥುಜ್ಜನಸ್ಸ ಸೇಕ್ಖಸ್ಸ ವಾ। ಸಾಮಗ್ಗಿಯಮಾಹು ತಸ್ಸ ತಂ, ಯೋ ಅತ್ತಾನಂ ಭವನೇ ನ ದಸ್ಸಯೇತಿ ತಸ್ಸೇತಂ ಪತಿರೂಪಮಾಹು, ಯೋ ಏವಂಪಟಿಪನ್ನೋ ನಿರಯಾದಿಭೇದೇ ಭವನೇ ಅತ್ತಾನಂ ನ ದಸ್ಸೇಯ್ಯ। ಏವಞ್ಹಿ ಸೋ ಇಮಮ್ಹಾ ಮರಣಾ ಮುಚ್ಚೇಯ್ಯಾತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ।
817. Sattamagāthā evaṃ maraṇabbhāhate loke anurūpapaṭipattidassanatthaṃ vuttā. Tattha patilīnacarassāti tato tato patilīnaṃ cittaṃ katvā carantassa. Bhikkhunoti kalyāṇaputhujjanassa sekkhassa vā. Sāmaggiyamāhu tassataṃ,yo attānaṃ bhavane na dassayeti tassetaṃ patirūpamāhu, yo evaṃpaṭipanno nirayādibhede bhavane attānaṃ na dasseyya. Evañhi so imamhā maraṇā mucceyyāti adhippāyo.
೮೧೮-೨೦. ಇದಾನಿ ಯೋ ‘‘ಅತ್ತಾನಂ ಭವನೇ ನ ದಸ್ಸಯೇ’’ತಿ ಏವಂ ಖೀಣಾಸವೋ ವಿಭಾವಿತೋ, ತಸ್ಸ ವಣ್ಣಭಣನತ್ಥಂ ಇತೋ ಪರಾ ತಿಸ್ಸೋ ಗಾಥಾಯೋ ಆಹ। ತತ್ಥ ಸಬ್ಬತ್ಥಾತಿ ದ್ವಾದಸಸು ಆಯತನೇಸು। ಯದಿದಂ ದಿಟ್ಠಸುತಂ ಮುತೇಸು ವಾತಿ ಏತ್ಥ ಪನ ಯದಿದಂ ದಿಟ್ಠಸುತಂ, ಏತ್ಥ ವಾ ಮುತೇಸು ವಾ ಧಮ್ಮೇಸು ಏವಂ ಮುನಿ ನ ಉಪಲಿಮ್ಪತೀತಿ ಏವಂ ಸಮ್ಬನ್ಧೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ಧೋನೋ ನ ಹಿ ತೇನ ಮಞ್ಞತಿ, ಯದಿದಂ ದಿಟ್ಠಸುತಂ ಮುತೇಸು ವಾತಿ ಅತ್ರಾಪಿ ಯದಿದಂ ದಿಟ್ಠಸುತ್ತಂ, ತೇನ ವತ್ಥುನಾ ನ ಮಞ್ಞತಿ, ಮುತೇಸು ವಾ ಧಮ್ಮೇಸು ನ ಮಞ್ಞತೀತಿ ಏವಮೇವ ಸಮ್ಬನ್ಧೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ನ ಹಿ ಸೋ ರಜ್ಜತಿ ನೋ ವಿರಜ್ಜತೀತಿ। ಬಾಲಪುಥುಜ್ಜನಾ ವಿಯ ನ ರಜ್ಜತಿ, ಕಲ್ಯಾಣಪುಥುಜ್ಜನಸೇಕ್ಖಾ ವಿಯ ನ ವಿರಜ್ಜತಿ, ರಾಗಸ್ಸ ಪನ ಖೀಣತ್ತಾ ‘‘ವಿರಾಗೋ’’ತ್ವೇವ ಸಙ್ಖಂ ಗಚ್ಛತಿ। ಸೇಸಂ ಸಬ್ಬತ್ಥ ಪಾಕಟಮೇವಾತಿ। ದೇಸನಾಪರಿಯೋಸಾನೇ ಚತುರಾಸೀತಿಯಾ ಪಾಣಸಹಸ್ಸಾನಂ ಧಮ್ಮಾಭಿಸಮಯೋ ಅಹೋಸೀತಿ।
818-20. Idāni yo ‘‘attānaṃ bhavane na dassaye’’ti evaṃ khīṇāsavo vibhāvito, tassa vaṇṇabhaṇanatthaṃ ito parā tisso gāthāyo āha. Tattha sabbatthāti dvādasasu āyatanesu. Yadidaṃ diṭṭhasutaṃ mutesu vāti ettha pana yadidaṃ diṭṭhasutaṃ, ettha vā mutesu vā dhammesu evaṃ muni na upalimpatīti evaṃ sambandho veditabbo. Dhono na hi tena maññati, yadidaṃ diṭṭhasutaṃ mutesu vāti atrāpi yadidaṃ diṭṭhasuttaṃ, tena vatthunā na maññati, mutesu vā dhammesu na maññatīti evameva sambandho veditabbo. Na hi so rajjati no virajjatīti. Bālaputhujjanā viya na rajjati, kalyāṇaputhujjanasekkhā viya na virajjati, rāgassa pana khīṇattā ‘‘virāgo’’tveva saṅkhaṃ gacchati. Sesaṃ sabbattha pākaṭamevāti. Desanāpariyosāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosīti.
ಪರಮತ್ಥಜೋತಿಕಾಯ ಖುದ್ದಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾಯ
Paramatthajotikāya khuddaka-aṭṭhakathāya
ಸುತ್ತನಿಪಾತ-ಅಟ್ಠಕಥಾಯ ಜರಾಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Suttanipāta-aṭṭhakathāya jarāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಸುತ್ತನಿಪಾತಪಾಳಿ • Suttanipātapāḷi / ೬. ಜರಾಸುತ್ತಂ • 6. Jarāsuttaṃ
