| Library / Tipiṭaka / ཏིཔིཊཀ • Tipiṭaka / སཾཡུཏྟནིཀཱཡ (ཊཱིཀཱ) • Saṃyuttanikāya (ṭīkā) |
༣. གོདྷིཀསུཏྟཝཎྞནཱ
3. Godhikasuttavaṇṇanā
༡༥༩. པབྦཏསྶ པསྶེཏི པབྦཏཔཱདེ ཨུཔཙྩཀཱཡཾ། སམཡེ སམཡེ ལདྡྷཏྟཱ སཱམཡིཀཾ། ཏེནཱཧ ‘‘ཨཔྤིཏཔྤིཏཀྑཎེ པཙྩནཱིཀདྷམྨེཧི ཝིམུཙྩཏཱི’’ཏི། ལོཀིཡཝིམུཏྟི ཧི ཨནཙྩནྟཔཧཱཡིཏཱཡ སམཡཝིམུཏྟི ནཱམ, ལོཀུཏྟརཝིམུཏྟི ཨཙྩནྟཔཧཱཡིཏཱཡ ཨསམཡཝིམུཏྟི། ཏཱཧི སམནྣཱགཏཱ ‘‘སམཡཝིམུཏྟཱ, ཨསམཡཝིམུཏྟཱ’’ཏི ཙ ཝུཙྩནྟི། ཡཱཝ པཋམཛ྄ཛྷཱནནིབྦཏྟནཾ, ཏཱཝ ཀསྨཱ པརིཧཱཡཱིཏི ཨཏྠོ? སཱབཱདྷཏྟཱཏི སརོགཏྟཱ། ཝཱཏཔིཏྟསེམྷཝསེནཱཏི ཀདཱཙི ཝཱཏཔིཏྟཝསེན, ཀདཱཙི ཝཱཏསེམྷཝསེན, ཨུབྷིནྣམྤི སནྣིཔཱཏཝསེན། ཨནུསཱཡིཀོཏི ཀཱཡཾ ཨནུགནྟྭཱ སཡིཏོ, ཡཱཔྱཱམཡབྷཱཝེན ཋིཏོཏི ཨཏྠོ། སམཱདྷིསྶཱཏི སམཱདྷིབྷཱཝནཱཡ། ཨུཔཀཱརཀདྷམྨེ ཨུཏུབྷོཛནཱདིཀེ། པཱུརེཏུནྟི སམོདྷཱནེཏུཾ། པརིཧཱཡཱིཏི སརཱིརསྶ ཨཀལླབྷཱཝཏོ།
159.Pabbatassa passeti pabbatapāde upaccakāyaṃ. Samaye samaye laddhattā sāmayikaṃ. Tenāha ‘‘appitappitakkhaṇe paccanīkadhammehi vimuccatī’’ti. Lokiyavimutti hi anaccantapahāyitāya samayavimutti nāma, lokuttaravimutti accantapahāyitāya asamayavimutti. Tāhi samannāgatā ‘‘samayavimuttā, asamayavimuttā’’ti ca vuccanti. Yāva paṭhamajjhānanibbattanaṃ, tāva kasmā parihāyīti attho? Sābādhattāti sarogattā. Vātapittasemhavasenāti kadāci vātapittavasena, kadāci vātasemhavasena, ubhinnampi sannipātavasena. Anusāyikoti kāyaṃ anugantvā sayito, yāpyāmayabhāvena ṭhitoti attho. Samādhissāti samādhibhāvanāya. Upakārakadhamme utubhojanādike. Pūretunti samodhānetuṃ. Parihāyīti sarīrassa akallabhāvato.
ཨཱཧརེཡྻནྟི ཛཱིཝིཏཧརཎཏྠཱཡ ཨུཔནེཡྻཾ། ནིབདྡྷཱ གཏི ཧོཏི ཀེཝལཾ བྲཧྨལོཀཱུཔཔཏྟིཏོ, ན སོཏཱཔནྣཱདཱིནཾ ཝིཡ པརིཙྪིནྣབྷཱཝེན། ཏེནཱཧ ‘‘བྲཧྨལོཀེ ནིབྦཏྟཏཱི’’ཏི།
Āhareyyanti jīvitaharaṇatthāya upaneyyaṃ. Nibaddhā gati hoti kevalaṃ brahmalokūpapattito, na sotāpannādīnaṃ viya paricchinnabhāvena. Tenāha ‘‘brahmaloke nibbattatī’’ti.
ཛལམཱནཱཏི སམུཊྛིཏནིཡཏཨིདྡྷིཡཱ ཨནཉྙསཱདྷཱརཎཔརིཝཱརསམྤཏྟིཡཱ ཙ སདེཝཀེ ལོཀེ ཛལམཱནཱ། མཾསཙཀྑུ དིབྦཙཀྑུ དྷམྨཙཀྑུ པཉྙཱཙཀྑུ སམནྟཙཀྑཱུཏི པཉྩཧི ཙཀྑཱུཧི ཙཀྑུམཱ། ཨཱནུབྷཱཝདྷརཱཏི ཨཙིནྟེཡྻཱཔརིམེཡྻབུདྡྷཱནུབྷཱཝསམྤནྣཱ། ཨཱནུབྷཱཝཔརིཡཱཡོཔི ཧི ཛུཏི-སདྡོ ཧོཏི ‘‘ཨིདྡྷིཛུཏིབལཝཱིརིཡཱུཔཔཏྟཱི’’ཏིཨཱདཱིསུ (ཛཱ॰ ༢.༢༢.༡༥༨༩, ༡༥༩༥) ཝིཡ། ཨནཝསེསཏོ མཱནཾ སིཡཏི སམུཙྪིནྡཏཱིཏི ཨགྒམགྒོ མཱནསཾ། ཏནྣིབྦཏྟནཱ པན ཨརཧཏྟསྶ མཱནསཏཱ དཊྛབྦཱ། སཱིལཱདཱིནཱིཏི ཨནུཏྟརསཱིལཱདཱིནི། སིཀྑམཱནོཏི སིཀྑཱནི བྷཱཝེནྟོ ཨཏྟནོ སནྟཱནེ ཨུཔྤཱདེནྟོ། ན ཙིཏྟབྷཱཝནཱ། ཏེནཱཧ ‘‘སཀརཎཱིཡོ’’ཏི། ཛནེཏི སཏྟསྶ ཀཱཡེ, སདེཝཀེ ལོཀེཏི ཨཏྠོ། ཝིསྶུཏཱཏི ཨནཉྙསཱདྷཱརཎེཧི སཱིལཱདིགུཎེཧི ཝིསྶུཏཱ།
Jalamānāti samuṭṭhitaniyataiddhiyā anaññasādhāraṇaparivārasampattiyā ca sadevake loke jalamānā. Maṃsacakkhu dibbacakkhu dhammacakkhu paññācakkhu samantacakkhūti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Ānubhāvadharāti acinteyyāparimeyyabuddhānubhāvasampannā. Ānubhāvapariyāyopi hi juti-saddo hoti ‘‘iddhijutibalavīriyūpapattī’’tiādīsu (jā. 2.22.1589, 1595) viya. Anavasesato mānaṃ siyati samucchindatīti aggamaggo mānasaṃ. Tannibbattanā pana arahattassa mānasatā daṭṭhabbā. Sīlādīnīti anuttarasīlādīni. Sikkhamānoti sikkhāni bhāvento attano santāne uppādento. Na cittabhāvanā. Tenāha ‘‘sakaraṇīyo’’ti. Janeti sattassa kāye, sadevake loketi attho. Vissutāti anaññasādhāraṇehi sīlādiguṇehi vissutā.
ཝེདནཾ ཝིཀྑམྦྷེཏྭཱཏི ཨུཔྤནྣཾ དུཀྑཝེདནཾ པཊིཙྩ ཨུཔྤནྣཨཏྟཀིལམཐཾ ཨནུཔྤཱདནཝསེན ཝིཀྑམྦྷེཏྭཱ ཏཾཡེཝ ཝེདནཾ པརིགྒཧེཏྭཱ པཝཏྟཝིཔསྶནཱ ཝཱིཐིམེཝ ཨོཏརཏཱིཏི ཀཏྭཱ མཱུལཀམྨཊྛཱནནྟི ཝུཏྟཾ། ‘‘སམསཱིསཱི ཧུཏྭཱ པརིནིབྦཱཡཱི’’ཏི ཝཏྭཱ ཏསྶ པབྷེདཾ ཝིབྷཛིཏྭཱ ཨིདྷཱདྷིཔྤེཏཾ དསྶེཏུཾ ‘‘སམསཱིསཱི ནཱམ ཏིཝིདྷོ ཧོཏཱི’’ཏིཨཱདིམཱཧ། ཨིརིཡཱཔཐཝསེན སམསཱིསཱི ཨིརིཡཱཔཐསམསཱིསཱི། ཨེས ནཡོ སེསདྭཡེཔི།
Vedanaṃ vikkhambhetvāti uppannaṃ dukkhavedanaṃ paṭicca uppannaattakilamathaṃ anuppādanavasena vikkhambhetvā taṃyeva vedanaṃ pariggahetvā pavattavipassanā vīthimeva otaratīti katvā mūlakammaṭṭhānanti vuttaṃ. ‘‘Samasīsī hutvā parinibbāyī’’ti vatvā tassa pabhedaṃ vibhajitvā idhādhippetaṃ dassetuṃ ‘‘samasīsī nāma tividho hotī’’tiādimāha. Iriyāpathavasena samasīsī iriyāpathasamasīsī. Esa nayo sesadvayepi.
ཨིརིཡཱཔཐཀོཔནཉྩཱཏི ཨིརིཡཱཔཐེཧི ཨསམཱཡོགོ། ཨེཀཔྤཧཱརེནེཝཱཏི ཨེཀཝེལཱཡམེཝ། པརིནིབྦཱནཝསེནཱཏི ཨནུཔཱདིསེསཔརིནིབྦཱནཝསེན, ན ཀིལེསཀྑཡམཏྟེན། ཨེཏྠཱཏི ཨེཏེསུ དྭཱིསུ ནཡེསུ། ཨེཝཾ སཏི ཏེནེཝ ཨིརིཡཱཔཐེན ཝིཔསྶནཾ པཊྛཔེཏྭཱ ཏེནེཝ ཨིརིཡཱཔཐེན, ཨེཀསྨིཾ ཨནྟོརོགེཡེཝ ཝིཔསྶནཾ པཊྛཔེཏྭཱ ཨརཧཏྟཾ པཏྭཱ ཏེནེཝ རོགེན པརིནིབྦཱཡནྟཱ ཁཱིཎཱསཝཱ བཧཝོཔི སམསཱིསིནོ ཨེཝ སམྦྷཝེཡྻུཾ། ཏསྨཱ ཝུཏྟནཡེནེཝ ཨཏྠོ ཝེདིཏབྦོ།
Iriyāpathakopanañcāti iriyāpathehi asamāyogo. Ekappahārenevāti ekavelāyameva. Parinibbānavasenāti anupādisesaparinibbānavasena, na kilesakkhayamattena. Etthāti etesu dvīsu nayesu. Evaṃ sati teneva iriyāpathena vipassanaṃ paṭṭhapetvā teneva iriyāpathena, ekasmiṃ antorogeyeva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā teneva rogena parinibbāyantā khīṇāsavā bahavopi samasīsino eva sambhaveyyuṃ. Tasmā vuttanayeneva attho veditabbo.
སཱིསཉྩེཏྠ ཏེརས – པལིབོདྷསཱིསཾ ཏཎྷཱ, བནྡྷནསཱིསཾ མཱནོ, པརཱམཱསསཱིསཾ དིཊྛི, ཝིཀྑེཔསཱིསཾ ཨུདྡྷཙྩཾ, ཀིལེསསཱིསཾ ཨཝིཛྫཱ, ཨདྷིམོཀྑསཱིསཾ སདྡྷཱ, པགྒཧསཱིསཾ ཝཱིརིཡཾ, ཨུཔཊྛཱནསཱིསཾ སཏི, ཨཝིཀྑེཔསཱིསཾ སམཱདྷི, དསྶནསཱིསཾ པཉྙཱ, པཝཏྟིསཱིསཾ ཛཱིཝིཏིནྡྲིཡཾ, གོཙརསཱིསཾ ཝིམོཀྑོ, སངྑཱརསཱིསཾ ནིརོདྷོཏི། ཨིམེསུ ཏེརསསུ སཱིསེསུ པལིབོདྷསཱིསཱདཱིནི པཝཏྟིསཱིསཉྩ པརིཡཱདིཡིཏབྦཱནི, ཨདྷིམོཀྑསཱིསཱདཱིནི པརིཡཱདཱཡཀཱནི, པརིཡཱདཱཡཀཕལཾ གོཙརསཱིསཾ། ཏཉྷི ཝིསཡཛ྄ཛྷཏྟཾ ཕལཾ ཝིམོཀྑོ, པརིཡཱདཱཡཀསྶ མགྒསྶ ཕལསྶ ཙ ཨཱརམྨཎཾ སངྑཱརསཱིསཾ སངྑཱརཝིཝེཀབྷཱུཏོ ནིརོདྷོཏི པརིཡཱདིཡིཏབྦཱནཾ པརིཡཱདཱཡཀཕལཱརམྨཎཱནཾ སཧ ཝིཡ སཾསིདྡྷཾ དསྶནེན སམསཱིསིབྷཱཝཾ དསྶེཏུཾ པཊིསམྦྷིདཱཡཾ ཏེརས སཱིསཱནི ཝུཏྟཱནི། ཨིདྷ པན ‘‘ཨཔུབྦཾ ཨཙརིམཾ ཨཱསཝཔརིཡཱདཱནཉྩ ཧོཏི ཛཱིཝིཏཔརིཡཱདཱནཉྩཱ’’ཏི (པུ॰ པ॰ ༡༦) ཝཙནཏོ ཏེསུ ཀིལེསཔཝཏྟསཱིསཱནམེཝ ཝསེན ཡོཛནཾ ཀརོནྟོ ‘‘ཨེཏྠ ཙ པཝཏྟིསཱིས’’ནྟིཨཱདིམཱཧ།
Sīsañcettha terasa – palibodhasīsaṃ taṇhā, bandhanasīsaṃ māno, parāmāsasīsaṃ diṭṭhi, vikkhepasīsaṃ uddhaccaṃ, kilesasīsaṃ avijjā, adhimokkhasīsaṃ saddhā, paggahasīsaṃ vīriyaṃ, upaṭṭhānasīsaṃ sati, avikkhepasīsaṃ samādhi, dassanasīsaṃ paññā, pavattisīsaṃ jīvitindriyaṃ, gocarasīsaṃ vimokkho, saṅkhārasīsaṃ nirodhoti. Imesu terasasu sīsesu palibodhasīsādīni pavattisīsañca pariyādiyitabbāni, adhimokkhasīsādīni pariyādāyakāni, pariyādāyakaphalaṃ gocarasīsaṃ. Tañhi visayajjhattaṃ phalaṃ vimokkho, pariyādāyakassa maggassa phalassa ca ārammaṇaṃ saṅkhārasīsaṃ saṅkhāravivekabhūto nirodhoti pariyādiyitabbānaṃ pariyādāyakaphalārammaṇānaṃ saha viya saṃsiddhaṃ dassanena samasīsibhāvaṃ dassetuṃ paṭisambhidāyaṃ terasa sīsāni vuttāni. Idha pana ‘‘apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañcā’’ti (pu. pa. 16) vacanato tesu kilesapavattasīsānameva vasena yojanaṃ karonto ‘‘ettha ca pavattisīsa’’ntiādimāha.
ཏཏྠ པཝཏྟིསཱིསཾ པཝཏྟཏོ ཝུཊྛཧནྟོ མགྒོ ཙུཏིཏོ ཨུདྡྷཾ ཨཔྤཝཏྟིཀརཎཝསེན ཡདིཔི པརིཡཱདཱིཡཏི, ཡཱཝ པན ཙུཏི, ཏཱཝ པཝཏྟིསབྦྷཱཝཏོ ‘‘པཝཏྟིསཱིསཾ ཛཱིཝིཏིནྡྲིཡཾ ཙུཏིཙིཏྟཾ ཁེཔེཏཱི’’ཏི ཨཱཧ། ཀིལེསཔརིཡཱདཱནེན པན མགྒཙིཏྟེན ཨཏྟནོ ཨནནྟརཾ ཝིཡ ནིཔྥཱདེཏབྦཱ པཙྩཝེཀྑཎཝཱརཱ ཙ ཀིལེསཔརིཡཱདཱནསྶེཝ ཝཱརཱཏི ཝཏྟབྦཏཾ ཨརཧནྟི། ‘‘ཝིམུཏྟསྨིཾ ཝིམུཏྟམིཏི ཉཱཎཾ ཧོཏཱི’’ཏི (མ॰ ནི॰ ༡.༧༨; སཾ॰ ནི॰ ༣.༡༢) ཝཙནཏོ པཙྩཝེཀྑཎཔརིསམཱཔནེན ཀིལེསཔརིཡཱདཱནཾ སམཱཔིཏཾ ནཱམ ཧོཏི, ཏཾ པན པརིསམཱཔནཾ ཡདི ཙུཏིཙིཏྟེན ཧོཏི, ཏེནེཝ ཛཱིཝིཏཔརིསམཱཔནཉྩ ཧོཏཱིཏི ཨིམཱཡ ཝཱརཙུཏིསམཏཱཡ ཀིལེསཔརིཡཱདཱནཛཱིཝིཏཔརིཡཱདཱནཱནཾ ཨཔུབྦཱཙརིམཏཱ ཝེདིཏབྦཱཏི དསྶེནྟོ ‘‘དྭིནྣཾ ཙིཏྟཱནཾ ཨེཀཏོ ཨུཔྤཱདོ ནཏྠཱི’’ཏིཨཱདིམཱཧ། དྭིནྣཾ ཙིཏྟཱནནྟི ཙུཏིཙིཏྟམགྒཙིཏྟཱནཾ། ཏནྟི པཙྩཝེཀྑཎཾ པརིཔུཎྞཛཝནཙིཏྟཱནཾ སཏྟཀྑཏྟུཾ པཝཏྟིཡཱ, ཨཔརིཔུཎྞཱནཾ ཝཱ པཉྩཀྑཏྟུཾ པཝཏྟིཡཱ། ཀིཉྩཱཔི ‘‘ཨེཀོ ཝཱ དྭེ ཝཱ’’ཏི ཝུཏྟཾ ཡཐཱ ‘‘ཨེཀཾ ཝཱ དྭེ ཝཱ ཏདཱརམྨཎཙིཏྟཱནཱི’’ཏི, ཧེཊྛིམནྟེན པན དྭེ པཝཏྟནྟི།
Tattha pavattisīsaṃ pavattato vuṭṭhahanto maggo cutito uddhaṃ appavattikaraṇavasena yadipi pariyādīyati, yāva pana cuti, tāva pavattisabbhāvato ‘‘pavattisīsaṃ jīvitindriyaṃ cuticittaṃ khepetī’’ti āha. Kilesapariyādānena pana maggacittena attano anantaraṃ viya nipphādetabbā paccavekkhaṇavārā ca kilesapariyādānasseva vārāti vattabbataṃ arahanti. ‘‘Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hotī’’ti (ma. ni. 1.78; saṃ. ni. 3.12) vacanato paccavekkhaṇaparisamāpanena kilesapariyādānaṃ samāpitaṃ nāma hoti, taṃ pana parisamāpanaṃ yadi cuticittena hoti, teneva jīvitaparisamāpanañca hotīti imāya vāracutisamatāya kilesapariyādānajīvitapariyādānānaṃ apubbācarimatā veditabbāti dassento ‘‘dvinnaṃ cittānaṃ ekato uppādo natthī’’tiādimāha. Dvinnaṃ cittānanti cuticittamaggacittānaṃ. Tanti paccavekkhaṇaṃ paripuṇṇajavanacittānaṃ sattakkhattuṃ pavattiyā, aparipuṇṇānaṃ vā pañcakkhattuṃ pavattiyā. Kiñcāpi ‘‘eko vā dve vā’’ti vuttaṃ yathā ‘‘ekaṃ vā dve vā tadārammaṇacittānī’’ti, heṭṭhimantena pana dve pavattanti.
ཨུཔྤཱཊེཏྭཱཏི ཨུདྡྷརིཏྭཱཏི ཨཏྠོ། ཨནུཔཱདིསེསེནཱཏི ཨནུཔཱདིསེསནིབྦཱནེན།
Uppāṭetvāti uddharitvāti attho. Anupādisesenāti anupādisesanibbānena.
དྷཱུམཱཡིཏཏྟནྟི དྷཱུམསྶ ཝིཡ ཨཡིཏབྷཱཝཾ པཝཏྟིཨཱཀཱརཾ། དྷཱུམསདིསཱ ཝལཱཧཀཱ དྷཱུམཝལཱཧཀཱ, ཏིམིརཝལཱཧཀཱ, ཡེ མཧིཀཱ ‘‘ཏིམིར’’ནྟི ཝུཙྩནྟི། ཨཔྤཏིཊྛིཏེནཱཏི པཏིཊྛཾ ཨལབྷནྟེན། ཨིཏྠམྦྷཱུཏལཀྑཎེ ཨེཏཾ ཀརཎཝཙནཾ, ཨནུཔྤཏྟིདྷམྨེནཱཏི ཨཏྠོ། སཏི ཧི ཨུཔྤཱདེ པཏིཊྛིཏཾ ནཱམ སིཡཱ, ཨཊྛཀཐཱཡཾ པན ཡདེཝ ཏསྶ ཝིཉྙཱཎསྶ ཨཔྤཏིཊྛཱནཀཱརཎཾ, ཏདེཝ པརིནིབྦཱནཀཱརཎནྟི ཝུཏྟཾ ‘‘ཨཔྤཏིཊྛིཏཀཱརཎཱ’’ཏི།
Dhūmāyitattanti dhūmassa viya ayitabhāvaṃ pavattiākāraṃ. Dhūmasadisā valāhakā dhūmavalāhakā, timiravalāhakā, ye mahikā ‘‘timira’’nti vuccanti. Appatiṭṭhitenāti patiṭṭhaṃ alabhantena. Itthambhūtalakkhaṇe etaṃ karaṇavacanaṃ, anuppattidhammenāti attho. Sati hi uppāde patiṭṭhitaṃ nāma siyā, aṭṭhakathāyaṃ pana yadeva tassa viññāṇassa appatiṭṭhānakāraṇaṃ, tadeva parinibbānakāraṇanti vuttaṃ ‘‘appatiṭṭhitakāraṇā’’ti.
སོཀེན ཕུཊྛསྶཱཏི ‘‘ཨཕལོ ཝཏ མེ ཝཱཡཱམོ ཛཱཏོ’’ཏི སོཀེན ཨབྷིབྷཱུཏསྶ། ཨབྷསྶཐཱཏི བལཝསོཀཱབྷིཏུནྣསྶ སཏིསམྨོསཱ སིཐིལཾ གཧིཏཱ བྷསྶི པཏིཏཱ སཱ ཀཙྪཱ།
Sokena phuṭṭhassāti ‘‘aphalo vata me vāyāmo jāto’’ti sokena abhibhūtassa. Abhassathāti balavasokābhitunnassa satisammosā sithilaṃ gahitā bhassi patitā sā kacchā.
གོདྷིཀསུཏྟཝཎྞནཱ ནིཊྛིཏཱ།
Godhikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
ཏིཔིཊཀ (མཱུལ) • Tipiṭaka (Mūla) / སུཏྟཔིཊཀ • Suttapiṭaka / སཾཡུཏྟནིཀཱཡ • Saṃyuttanikāya / ༣. གོདྷིཀསུཏྟཾ • 3. Godhikasuttaṃ
ཨཊྛཀཐཱ • Aṭṭhakathā / སུཏྟཔིཊཀ (ཨཊྛཀཐཱ) • Suttapiṭaka (aṭṭhakathā) / སཾཡུཏྟནིཀཱཡ (ཨཊྛཀཐཱ) • Saṃyuttanikāya (aṭṭhakathā) / ༣. གོདྷིཀསུཏྟཝཎྞནཱ • 3. Godhikasuttavaṇṇanā
