| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā |
[೨೬೦] ೧೦. ದೂತಜಾತಕವಣ್ಣನಾ
[260] 10. Dūtajātakavaṇṇanā
ಯಸ್ಸತ್ಥಾ ದೂರಮಾಯನ್ತೀತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ಏಕಂ ಲೋಲಭಿಕ್ಖುಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ವತ್ಥು ನವಕನಿಪಾತೇ ಚಕ್ಕವಾಕಜಾತಕೇ (ಜಾ॰ ೧.೯.೬೯ ಆದಯೋ) ಆವಿಭವಿಸ್ಸತಿ। ಸತ್ಥಾ ಪನ ತಂ ಭಿಕ್ಖುಂ ಆಮನ್ತೇತ್ವಾ ‘‘ನ ಖೋ, ಭಿಕ್ಖು, ಇದಾನೇವ, ಪುಬ್ಬೇಪಿ ತ್ವಂ ಲೋಲೋ, ಲೋಲ್ಯಕಾರಣೇನೇವ ಪನ ಅಸಿನಾ ಸೀಸಚ್ಛೇದನಂ ಲಭೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।
Yassatthā dūramāyantīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ lolabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu navakanipāte cakkavākajātake (jā. 1.9.69 ādayo) āvibhavissati. Satthā pana taṃ bhikkhuṃ āmantetvā ‘‘na kho, bhikkhu, idāneva, pubbepi tvaṃ lolo, lolyakāraṇeneva pana asinā sīsacchedanaṃ labhī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
ಅತೀತೇ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೇ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತೇ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ತಸ್ಸ ಪುತ್ತೋ ಹುತ್ವಾ ವಯಪ್ಪತ್ತೋ ತಕ್ಕಸಿಲಾಯಂ ಸಬ್ಬಸಿಪ್ಪಾನಿ ಉಗ್ಗಣ್ಹಿತ್ವಾ ಪಿತು ಅಚ್ಚಯೇನ ರಜ್ಜೇ ಪತಿಟ್ಠಾಯ ಭೋಜನಸುದ್ಧಿಕೋ ಅಹೋಸಿ, ತೇನಸ್ಸ ಭೋಜನಸುದ್ಧಿಕರಾಜಾತ್ವೇವ ನಾಮಂ ಜಾತಂ। ಸೋ ಕಿರ ತಥಾರೂಪೇನ ವಿಧಾನೇನ ಭತ್ತಂ ಭುಞ್ಜತಿ, ಯಥಾಸ್ಸ ಏಕಿಸ್ಸಾ ಭತ್ತಪಾತಿಯಾ ಸತಸಹಸ್ಸಂ ವಯಂ ಗಚ್ಛತಿ। ಭುಞ್ಜನ್ತೋ ಪನ ಅನ್ತೋಗೇಹೇ ನ ಭುಞ್ಜತಿ, ಅತ್ತನೋ ಭೋಜನವಿಧಾನಂ ಓಲೋಕೇನ್ತಂ ಮಹಾಜನಂ ಪುಞ್ಞಂ ಕಾರೇತುಕಾಮತಾಯ ರಾಜದ್ವಾರೇ ರತನಮಣ್ಡಪಂ ಕಾರೇತ್ವಾ ಭೋಜನವೇಲಾಯ ತಂ ಅಲಙ್ಕರಾಪೇತ್ವಾ ಕಞ್ಚನಮಯೇ ಸಮುಸ್ಸಿತಸೇತಚ್ಛತ್ತೇ ರಾಜಪಲ್ಲಙ್ಕೇ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ಖತ್ತಿಯಕಞ್ಞಾಹಿ ಪರಿವುತೋ ಸತಸಹಸ್ಸಗ್ಘನಿಕಾಯ ಸುವಣ್ಣಪಾತಿಯಾ ಸಬ್ಬರಸಭೋಜನಂ ಭುಞ್ಜತಿ। ಅಥೇಕೋ ಲೋಲಪುರಿಸೋ ತಸ್ಸ ಭೋಜನವಿಧಾನಂ ಓಲೋಕೇತ್ವಾ ತಂ ಭೋಜನಂ ಭುಞ್ಜಿತುಕಾಮೋ ಹುತ್ವಾ ಪಿಪಾಸಂ ಸನ್ಧಾರೇತುಂ ಅಸಕ್ಕೋನ್ತೋ ‘‘ಅತ್ಥೇಕೋ ಉಪಾಯೋ’’ತಿ ಗಾಳ್ಹಂ ನಿವಾಸೇತ್ವಾ ಹತ್ಥೇ ಉಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ‘‘ಭೋ, ಅಹಂ ದೂತೋ, ದೂತೋ’’ತಿ ಉಚ್ಚಾಸದ್ದಂ ಕರೋನ್ತೋ ರಾಜಾನಂ ಉಪಸಙ್ಕಮಿ। ತೇನ ಚ ಸಮಯೇನ ತಸ್ಮಿಂ ಜನಪದೇ ‘‘ದೂತೋಮ್ಹೀ’’ತಿ ವದನ್ತಂ ನ ವಾರೇನ್ತಿ, ತಸ್ಮಾ ಮಹಾಜನೋ ದ್ವಿಧಾ ಭಿಜ್ಜಿತ್ವಾ ಓಕಾಸಂ ಅದಾಸಿ। ಸೋ ವೇಗೇನ ಗನ್ತ್ವಾ ರಞ್ಞೋ ಪಾತಿಯಾ ಏಕಂ ಭತ್ತಪಿಣ್ಡಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಮುಖೇ ಪಕ್ಖಿಪಿ, ಅಥಸ್ಸ ‘‘ಸೀಸಂ ಛಿನ್ದಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಅಸಿಗಾಹೋ ಅಸಿಂ ಅಬ್ಬಾಹೇಸಿ, ರಾಜಾ ‘‘ಮಾ ಪಹರೀ’’ತಿ ನಿವಾರೇಸಿ, ‘‘ಮಾ ಭಾಯಿ, ಭುಞ್ಜಸ್ಸೂ’’ತಿ ಹತ್ಥಂ ಧೋವಿತ್ವಾ ನಿಸೀದಿ। ಭೋಜನಪರಿಯೋಸಾನೇ ಚಸ್ಸ ಅತ್ತನೋ ಪಿವನಪಾನೀಯಞ್ಚೇವ ತಮ್ಬೂಲಞ್ಚ ದಾಪೇತ್ವಾ ‘‘ಭೋ ಪುರಿಸ, ತ್ವಂ ‘ದೂತೋಮ್ಹೀ’ತಿ ವದಸಿ, ಕಸ್ಸ ದೂತೋಸೀ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿ। ‘‘ಮಹಾರಾಜ ಅಹಂ ತಣ್ಹಾದೂತೋ, ಉದರದೂತೋ, ತಣ್ಹಾ ಮಂ ಆಣಾಪೇತ್ವಾ ‘ತ್ವಂ ಗಚ್ಛಾಹೀ’ತಿ ದೂತಂ ಕತ್ವಾ ಪೇಸೇಸೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಪುರಿಮಾ ದ್ವೇ ಗಾಥಾ ಅವೋಚ –
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa putto hutvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā pitu accayena rajje patiṭṭhāya bhojanasuddhiko ahosi, tenassa bhojanasuddhikarājātveva nāmaṃ jātaṃ. So kira tathārūpena vidhānena bhattaṃ bhuñjati, yathāssa ekissā bhattapātiyā satasahassaṃ vayaṃ gacchati. Bhuñjanto pana antogehe na bhuñjati, attano bhojanavidhānaṃ olokentaṃ mahājanaṃ puññaṃ kāretukāmatāya rājadvāre ratanamaṇḍapaṃ kāretvā bhojanavelāya taṃ alaṅkarāpetvā kañcanamaye samussitasetacchatte rājapallaṅke nisīditvā khattiyakaññāhi parivuto satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā sabbarasabhojanaṃ bhuñjati. Atheko lolapuriso tassa bhojanavidhānaṃ oloketvā taṃ bhojanaṃ bhuñjitukāmo hutvā pipāsaṃ sandhāretuṃ asakkonto ‘‘attheko upāyo’’ti gāḷhaṃ nivāsetvā hatthe ukkhipitvā ‘‘bho, ahaṃ dūto, dūto’’ti uccāsaddaṃ karonto rājānaṃ upasaṅkami. Tena ca samayena tasmiṃ janapade ‘‘dūtomhī’’ti vadantaṃ na vārenti, tasmā mahājano dvidhā bhijjitvā okāsaṃ adāsi. So vegena gantvā rañño pātiyā ekaṃ bhattapiṇḍaṃ gahetvā mukhe pakkhipi, athassa ‘‘sīsaṃ chindissāmī’’ti asigāho asiṃ abbāhesi, rājā ‘‘mā paharī’’ti nivāresi, ‘‘mā bhāyi, bhuñjassū’’ti hatthaṃ dhovitvā nisīdi. Bhojanapariyosāne cassa attano pivanapānīyañceva tambūlañca dāpetvā ‘‘bho purisa, tvaṃ ‘dūtomhī’ti vadasi, kassa dūtosī’’ti pucchi. ‘‘Mahārāja ahaṃ taṇhādūto, udaradūto, taṇhā maṃ āṇāpetvā ‘tvaṃ gacchāhī’ti dūtaṃ katvā pesesī’’ti vatvā purimā dve gāthā avoca –
೨೮.
28.
‘‘ಯಸ್ಸತ್ಥಾ ದೂರಮಾಯನ್ತಿ, ಅಮಿತ್ತಮಪಿ ಯಾಚಿತುಂ।
‘‘Yassatthā dūramāyanti, amittamapi yācituṃ;
ತಸ್ಸೂದರಸ್ಸಹಂ ದೂತೋ, ಮಾ ಮೇ ಕುಜ್ಝ ರಥೇಸಭ॥
Tassūdarassahaṃ dūto, mā me kujjha rathesabha.
೨೯.
29.
‘‘ಯಸ್ಸ ದಿವಾ ಚ ರತ್ತೋ ಚ, ವಸಮಾಯನ್ತಿ ಮಾಣವಾ।
‘‘Yassa divā ca ratto ca, vasamāyanti māṇavā;
ತಸ್ಸೂದರಸ್ಸಹಂ ದೂತೋ, ಮಾ ಮೇ ಕುಜ್ಝ ರಥೇಸಭಾ’’ತಿ॥
Tassūdarassahaṃ dūto, mā me kujjha rathesabhā’’ti.
ತತ್ಥ ಯಸ್ಸತ್ಥಾ ದೂರಮಾಯನ್ತೀತಿ ಯಸ್ಸ ಅತ್ಥಾಯ ಇಮೇ ಸತ್ತಾ ತಣ್ಹಾವಸಿಕಾ ಹುತ್ವಾ ದೂರಮ್ಪಿ ಗಚ್ಛನ್ತಿ। ರಥೇಸಭಾತಿ ರಥಯೋಧಜೇಟ್ಠಕ।
Tattha yassatthā dūramāyantīti yassa atthāya ime sattā taṇhāvasikā hutvā dūrampi gacchanti. Rathesabhāti rathayodhajeṭṭhaka.
ರಾಜಾ ತಸ್ಸ ವಚನಂ ಸುತ್ವಾ ‘‘ಸಚ್ಚಮೇತಂ, ಇಮೇ ಸತ್ತಾ ಉದರದೂತಾ ತಣ್ಹಾವಸೇನ ವಿಚರನ್ತಿ, ತಣ್ಹಾವ ಇಮೇ ಸತ್ತೇ ವಿಚಾರೇತಿ, ಯಾವ ಮನಾಪಂ ವತ ಇಮಿನಾ ಕಥಿತ’’ನ್ತಿ ತಸ್ಸ ಪುರಿಸಸ್ಸ ತುಸ್ಸಿತ್ವಾ ತತಿಯಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Rājā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘saccametaṃ, ime sattā udaradūtā taṇhāvasena vicaranti, taṇhāva ime satte vicāreti, yāva manāpaṃ vata iminā kathita’’nti tassa purisassa tussitvā tatiyaṃ gāthamāha –
೩೦.
30.
‘‘ದದಾಮಿ ತೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣ ರೋಹಿಣೀನಂ, ಗವಂ ಸಹಸ್ಸಂ ಸಹ ಪುಙ್ಗವೇನ।
‘‘Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṃ, gavaṃ sahassaṃ saha puṅgavena;
ದೂತೋ ಹಿ ದೂತಸ್ಸ ಕಥಂ ನ ದಜ್ಜಂ, ಮಯಮ್ಪಿ ತಸ್ಸೇವ ಭವಾಮ ದೂತಾ’’ತಿ॥
Dūto hi dūtassa kathaṃ na dajjaṃ, mayampi tasseva bhavāma dūtā’’ti.
ತತ್ಥ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾತಿ ಆಲಪನಮತ್ತಮೇತಂ। ರೋಹಿಣೀನನ್ತಿ ರತ್ತವಣ್ಣಾನಂ। ಸಹ ಪುಙ್ಗವೇನಾತಿ ಯೂಥಪರಿಣಾಯಕೇನ ಉಪದ್ದವರಕ್ಖಕೇನ ಉಸಭೇನ ಸದ್ಧಿಂ। ಮಯಮ್ಪೀತಿ ಅಹಞ್ಚ ಅವಸೇಸಾ ಚ ಸಬ್ಬೇ ಸತ್ತಾ ತಸ್ಸೇವ ಉದರಸ್ಸ ದೂತಾ ಭವಾಮ, ತಸ್ಮಾ ಅಹಂ ಉದರದೂತೋ ಸಮಾನೋ ಉದರದೂತಸ್ಸ ತುಯ್ಹಂ ಕಸ್ಮಾ ನ ದಜ್ಜನ್ತಿ। ಏವಞ್ಚ ಪನ ವತ್ವಾ ‘‘ಇಮಿನಾ ವತ ಪುರಿಸೇನ ಅಸ್ಸುತಪುಬ್ಬಂ ಕಾರಣಂ ಕಥಿತ’’ನ್ತಿ ತುಟ್ಠಚಿತ್ತೋ ತಸ್ಸ ಮಹನ್ತಂ ಯಸಂ ಅದಾಸಿ।
Tattha brāhmaṇāti ālapanamattametaṃ. Rohiṇīnanti rattavaṇṇānaṃ. Saha puṅgavenāti yūthapariṇāyakena upaddavarakkhakena usabhena saddhiṃ. Mayampīti ahañca avasesā ca sabbe sattā tasseva udarassa dūtā bhavāma, tasmā ahaṃ udaradūto samāno udaradūtassa tuyhaṃ kasmā na dajjanti. Evañca pana vatvā ‘‘iminā vata purisena assutapubbaṃ kāraṇaṃ kathita’’nti tuṭṭhacitto tassa mahantaṃ yasaṃ adāsi.
ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಸಚ್ಚಾನಿ ಪಕಾಸೇತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ, ಸಚ್ಚಪರಿಯೋಸಾನೇ ಸೋ ಲೋಲಭಿಕ್ಖು ಸಕದಾಗಾಮಿಫಲೇ ಪತಿಟ್ಠಹಿ, ಅಞ್ಞೇಪಿ ಬಹೂ ಸೋತಾಪನ್ನಾದಯೋ ಅಹೇಸುಂ। ‘‘ತದಾ ಲೋಲಪುರಿಸೋ ಏತರಹಿ ಲೋಲಭಿಕ್ಖು ಅಹೋಸಿ, ಭೋಜನಸುದ್ಧಿಕರಾಜಾ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿ’’ನ್ತಿ।
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so lolabhikkhu sakadāgāmiphale patiṭṭhahi, aññepi bahū sotāpannādayo ahesuṃ. ‘‘Tadā lolapuriso etarahi lolabhikkhu ahosi, bhojanasuddhikarājā pana ahameva ahosi’’nti.
ದೂತಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ದಸಮಾ।
Dūtajātakavaṇṇanā dasamā.
ಸಙ್ಕಪ್ಪವಗ್ಗೋ ಪಠಮೋ।
Saṅkappavaggo paṭhamo.
ತಸ್ಸುದ್ದಾನಂ –
Tassuddānaṃ –
ಸಙ್ಕಪ್ಪ ತಿಲಮುಟ್ಠಿ ಚ, ಮಣಿ ಚ ಸಿನ್ಧವಾಸುಕಂ।
Saṅkappa tilamuṭṭhi ca, maṇi ca sindhavāsukaṃ;
ಜರೂದಪಾನಂ ಗಾಮಣಿ, ಮನ್ಧಾತಾ ತಿರೀಟದೂತನ್ತಿ॥
Jarūdapānaṃ gāmaṇi, mandhātā tirīṭadūtanti.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೨೬೦. ದೂತಜಾತಕಂ • 260. Dūtajātakaṃ
