Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಥೇರೀಗಾಥಾ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Therīgāthā-aṭṭhakathā

೩. ಚಾಪಾಥೇರೀಗಾಥಾವಣ್ಣನಾ

3. Cāpātherīgāthāvaṇṇanā

ಲಟ್ಠಿಹತ್ಥೋ ಪುರೇ ಆಸೀತಿಆದಿಕಾ ಚಾಪಾಯ ಥೇರಿಯಾ ಗಾಥಾ। ಅಯಮ್ಪಿ ಪುರಿಮಬುದ್ಧೇಸು ಕತಾಧಿಕಾರಾ ತತ್ಥ ತತ್ಥ ಭವೇ ವಿವಟ್ಟೂಪನಿಸ್ಸಯಂ ಕುಸಲಂ ಉಪಚಿನನ್ತೀ, ಅನುಕ್ಕಮೇನ ಉಪಚಿತಕುಸಲಮೂಲಾ ಸಮ್ಭತವಿಮೋಕ್ಖಸಮ್ಭಾರಾ ಹುತ್ವಾ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಬುದ್ಧುಪ್ಪಾದೇ ವಙ್ಗಹಾರಜನಪದೇ ಅಞ್ಞತರಸ್ಮಿಂ ಮಿಗಲುದ್ದಕಗಾಮೇ ಜೇಟ್ಠಕಮಿಗಲುದ್ದಕಸ್ಸ ಧೀತಾ ಹುತ್ವಾ ನಿಬ್ಬತ್ತಿ, ಚಾಪಾತಿಸ್ಸಾ ನಾಮಂ ಅಹೋಸಿ। ತೇನ ಚ ಸಮಯೇನ ಉಪಕೋ ಆಜೀವಕೋ ಬೋಧಿಮಣ್ಡತೋ ಧಮ್ಮಚಕ್ಕಂ ಪವತ್ತೇತುಂ ಬಾರಾಣಸಿಂ ಉದ್ದಿಸ್ಸ ಗಚ್ಛನ್ತೇನ ಸತ್ಥಾರಾ ಸಮಾಗತೋ ‘‘ವಿಪ್ಪಸನ್ನಾನಿ ಖೋ ತೇ, ಆವುಸೋ, ಇನ್ದ್ರಿಯಾನಿ, ಪರಿಸುದ್ಧೋ ಛವಿವಣ್ಣೋ ಪರಿಯೋದಾತೋ, ಕಂಸಿ ತ್ವಂ, ಆವುಸೋ, ಉದ್ದಿಸ್ಸ ಪಬ್ಬಜಿತೋ, ಕೋ ವಾ ತೇ ಸತ್ಥಾ, ಕಸ್ಸ ವಾ ತ್ವಂ ಧಮ್ಮಂ ರೋಚೇಸೀ’’ತಿ (ಮಹಾವ॰ ೧೧; ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೨೮೫) ಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ –

Laṭṭhihattho pure āsītiādikā cāpāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī, anukkamena upacitakusalamūlā sambhatavimokkhasambhārā hutvā imasmiṃ buddhuppāde vaṅgahārajanapade aññatarasmiṃ migaluddakagāme jeṭṭhakamigaluddakassa dhītā hutvā nibbatti, cāpātissā nāmaṃ ahosi. Tena ca samayena upako ājīvako bodhimaṇḍato dhammacakkaṃ pavattetuṃ bārāṇasiṃ uddissa gacchantena satthārā samāgato ‘‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, kaṃsi tvaṃ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesī’’ti (mahāva. 11; ma. ni. 1.285) pucchitvā –

‘‘ಸಬ್ಬಾಭಿಭೂ ಸಬ್ಬವಿದೂಹಮಸ್ಮಿ, ಸಬ್ಬೇಸು ಧಮ್ಮೇಸು ಅನೂಪಲಿತ್ತೋ।

‘‘Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi, sabbesu dhammesu anūpalitto;

ಸಬ್ಬಞ್ಜಹೋ ತಣ್ಹಾಕ್ಖಯೇ ವಿಮುತ್ತೋ, ಸಯಂ ಅಭಿಞ್ಞಾಯ ಕಮುದ್ದಿಸೇಯ್ಯಂ॥ (ಧ॰ ಪ॰ ೩೫೩; ಮಹಾವ॰ ೧೧; ಕಥಾ॰ ೪೦೫; ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೨೮೫)।

Sabbañjaho taṇhākkhaye vimutto, sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ. (dha. pa. 353; mahāva. 11; kathā. 405; ma. ni. 1.285);

‘‘ನ ಮೇ ಆಚರಿಯೋ ಅತ್ಥಿ, ಸದಿಸೋ ಮೇ ನ ವಿಜ್ಜತಿ।

‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;

ಸದೇವಕಸ್ಮಿಂ ಲೋಕಸ್ಮಿಂ, ನತ್ಥಿ ಮೇ ಪಟಿಪುಗ್ಗಲೋ॥

Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo.

‘‘ಅಹಞ್ಹಿ ಅರಹಾ ಲೋಕೇ, ಅಹಂ ಸತ್ಥಾ ಅನುತ್ತರೋ।

‘‘Ahañhi arahā loke, ahaṃ satthā anuttaro;

ಏಕೋಮ್ಹಿ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧೋ, ಸೀತಿಭೂತೋಮ್ಹಿ ನಿಬ್ಬುತೋ॥

Ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtomhi nibbuto.

‘‘ಧಮ್ಮಚಕ್ಕಂ ಪವತ್ತೇತುಂ, ಗಚ್ಛಾಮಿ ಕಾಸಿನಂ ಪುರಂ।

‘‘Dhammacakkaṃ pavattetuṃ, gacchāmi kāsinaṃ puraṃ;

ಅನ್ಧೀಭೂತಸ್ಮಿಂ ಲೋಕಸ್ಮಿಂ, ಆಹಞ್ಛಂ ಅಮತದುನ್ದುಭಿ’’ನ್ತಿ॥ (ಮಹಾವ॰ ೧೧; ಕಥಾ॰ ೪೦೫; ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೨೮೫) –

Andhībhūtasmiṃ lokasmiṃ, āhañchaṃ amatadundubhi’’nti. (mahāva. 11; kathā. 405; ma. ni. 1.285) –

ಸತ್ಥಾರಾ ಅತ್ತನೋ ಸಬ್ಬಞ್ಞುಬುದ್ಧಭಾವೇ ಧಮ್ಮಚಕ್ಕಪವತ್ತನೇ ಚ ಪವೇದಿತೇ ಪಸನ್ನಚಿತ್ತೋ ಸೋ ‘‘ಹುಪೇಯ್ಯಪಾವುಸೋ, ಅರಹಸಿ ಅನನ್ತಜಿನೋ’’ತಿ (ಮಹಾವ॰ ೧೧; ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೨೮೫) ವತ್ವಾ ಉಮ್ಮಗ್ಗಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಪಕ್ಕನ್ತೋ ವಙ್ಗಹಾರಜನಪದಂ ಅಗಮಾಸಿ। ಸೋ ತತ್ಥ ಏಕಂ ಮಿಗಲುದ್ದಕಗಾಮಕಂ ಉಪನಿಸ್ಸಾಯ ವಾಸಂ ಕಪ್ಪೇಸಿ। ತಂ ತತ್ಥ ಜೇಟ್ಠಕಮಿಗಲುದ್ದಕೋ ಉಪಟ್ಠಾಸಿ। ಸೋ ಏಕದಿವಸಂ ದೂರಂ ಮಿಗವಂ ಗಚ್ಛನ್ತೋ ‘‘ಮಯ್ಹಂ ಅರಹನ್ತೇ ಮಾ ಪಮಜ್ಜೀ’’ತಿ ಅತ್ತನೋ ಧೀತರಂ ಚಾಪಂ ಆಣಾಪೇತ್ವಾ ಅಗಮಾಸಿ ಸದ್ಧಿಂ ಪುತ್ತಭಾತುಕೇಹಿ। ಸಾ ಚಸ್ಸ ಧೀತಾ ಅಭಿರೂಪಾ ಹೋತಿ ದಸ್ಸನೀಯಾ।

Satthārā attano sabbaññubuddhabhāve dhammacakkapavattane ca pavedite pasannacitto so ‘‘hupeyyapāvuso, arahasi anantajino’’ti (mahāva. 11; ma. ni. 1.285) vatvā ummaggaṃ gahetvā pakkanto vaṅgahārajanapadaṃ agamāsi. So tattha ekaṃ migaluddakagāmakaṃ upanissāya vāsaṃ kappesi. Taṃ tattha jeṭṭhakamigaluddako upaṭṭhāsi. So ekadivasaṃ dūraṃ migavaṃ gacchanto ‘‘mayhaṃ arahante mā pamajjī’’ti attano dhītaraṃ cāpaṃ āṇāpetvā agamāsi saddhiṃ puttabhātukehi. Sā cassa dhītā abhirūpā hoti dassanīyā.

ಅಥ ಖೋ ಉಪಕೋ ಆಜೀವಕೋ ಭಿಕ್ಖಾಚಾರವೇಲಾಯಂ ಮಿಗಲುದ್ದಕಸ್ಸ ಘರಂ ಗತೋ ಪರಿವಿಸಿತುಂ ಉಪಗತಂ ಚಾಪಂ ದಿಸ್ವಾ ರಾಗೇನ ಅಭಿಭೂತೋ ಭುಞ್ಜಿತುಮ್ಪಿ ಅಸಕ್ಕೋನ್ತೋ ಭಾಜನೇನ ಭತ್ತಂ ಆದಾಯ ವಸನಟ್ಠಾನಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಭತ್ತಂ ಏಕಮನ್ತೇ ನಿಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ‘‘ಸಚೇ ಚಾಪಂ ಲಭಿಸ್ಸಾಮಿ, ಜೀವಾಮಿ, ನೋ ಚೇ, ಮರಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ನಿರಾಹಾರೋ ನಿಪಜ್ಜಿ। ಸತ್ತಮೇ ದಿವಸೇ ಮಿಗಲುದ್ದಕೋ ಆಗನ್ತ್ವಾ ಧೀತರಂ ಪುಚ್ಛಿ – ‘‘ಕಿಂ ಮಯ್ಹಂ ಅರಹನ್ತೇ ನ ಪಮಜ್ಜೀ’’ತಿ? ಸಾ ‘‘ಏಕದಿವಸಮೇವ ಆಗನ್ತ್ವಾ ಪುನ ನಾಗತಪುಬ್ಬೋ’’ತಿ ಆಹ। ಮಿಗಲುದ್ದಕೋ ಚ ತಾವದೇವಸ್ಸ ವಸನಟ್ಠಾನಂ ಗನ್ತ್ವಾ ‘‘ಕಿಂ, ಭನ್ತೇ, ಅಫಾಸುಕ’’ನ್ತಿ ಪಾದೇ ಪರಿಮಜ್ಜನ್ತೋ ಪುಚ್ಛಿ। ಉಪಕೋ ನಿತ್ಥುನನ್ತೋ ಪರಿವತ್ತತಿಯೇವ। ಸೋ ‘‘ವದಥ, ಭನ್ತೇ, ಯಂ ಮಯಾ ಸಕ್ಕಾ ಕಾತುಂ, ಸಬ್ಬಂ ತಂ ಕರಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಆಹ। ಉಪಕೋ ಏಕೇನ ಪರಿಯಾಯೇನ ಅತ್ತನೋ ಅಜ್ಝಾಸಯಂ ಆರೋಚೇಸಿ। ‘‘ಇತರೋ ಜಾನಾಸಿ ಪನ, ಭನ್ತೇ, ಕಿಞ್ಚಿ ಸಿಪ್ಪ’’ನ್ತಿ। ‘‘ನ ಜಾನಾಮೀ’’ತಿ। ‘‘ನ, ಭನ್ತೇ, ಕಿಞ್ಚಿ ಸಿಪ್ಪಂ ಅಜಾನನ್ತೇನ ಸಕ್ಕಾ ಘರಂ ಆವಸಿತು’’ನ್ತಿ। ಸೋ ಆಹ – ‘‘ನಾಹಂ ಕಿಞ್ಚಿ ಸಿಪ್ಪಂ ಜಾನಾಮಿ, ಅಪಿಚ ತುಮ್ಹಾಕಂ ಮಂಸಹಾರಕೋ ಭವಿಸ್ಸಾಮಿ, ಮಂಸಞ್ಚ ವಿಕ್ಕಿಣಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ಮಾಗವಿಕೋ ‘‘ಅಮ್ಹಾಕಮ್ಪಿ ಏತದೇವ ರುಚ್ಚತೀ’’ತಿ ಉತ್ತರಸಾಟಕಂ ದತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಸಹಾಯಕಸ್ಸ ಗೇಹೇ ಕತಿಪಾಹಂ ವಸಾಪೇತ್ವಾ ತಾದಿಸೇ ದಿವಸೇ ಘರಂ ಆನೇತ್ವಾ ಧೀತರಂ ಅದಾಸಿ।

Atha kho upako ājīvako bhikkhācāravelāyaṃ migaluddakassa gharaṃ gato parivisituṃ upagataṃ cāpaṃ disvā rāgena abhibhūto bhuñjitumpi asakkonto bhājanena bhattaṃ ādāya vasanaṭṭhānaṃ gantvā bhattaṃ ekamante nikkhipitvā ‘‘sace cāpaṃ labhissāmi, jīvāmi, no ce, marissāmī’’ti nirāhāro nipajji. Sattame divase migaluddako āgantvā dhītaraṃ pucchi – ‘‘kiṃ mayhaṃ arahante na pamajjī’’ti? Sā ‘‘ekadivasameva āgantvā puna nāgatapubbo’’ti āha. Migaluddako ca tāvadevassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā ‘‘kiṃ, bhante, aphāsuka’’nti pāde parimajjanto pucchi. Upako nitthunanto parivattatiyeva. So ‘‘vadatha, bhante, yaṃ mayā sakkā kātuṃ, sabbaṃ taṃ karissāmī’’ti āha. Upako ekena pariyāyena attano ajjhāsayaṃ ārocesi. ‘‘Itaro jānāsi pana, bhante, kiñci sippa’’nti. ‘‘Na jānāmī’’ti. ‘‘Na, bhante, kiñci sippaṃ ajānantena sakkā gharaṃ āvasitu’’nti. So āha – ‘‘nāhaṃ kiñci sippaṃ jānāmi, apica tumhākaṃ maṃsahārako bhavissāmi, maṃsañca vikkiṇissāmī’’ti. Māgaviko ‘‘amhākampi etadeva ruccatī’’ti uttarasāṭakaṃ datvā attano sahāyakassa gehe katipāhaṃ vasāpetvā tādise divase gharaṃ ānetvā dhītaraṃ adāsi.

ಅಥ ಕಾಲೇ ಗಚ್ಛನ್ತೇ ತೇಸಂ ಸಂವಾಸಮನ್ವಾಯ ಪುತ್ತೋ ನಿಬ್ಬತ್ತಿ, ಸುಭದ್ದೋತಿಸ್ಸ ನಾಮಂ ಅಕಂಸು। ಚಾಪಾ ತಸ್ಸ ರೋದನಕಾಲೇ ‘‘ಉಪಕಸ್ಸ ಪುತ್ತ, ಆಜೀವಕಸ್ಸ ಪುತ್ತ, ಮಂಸಹಾರಕಸ್ಸ ಪುತ್ತ, ಮಾ ರೋದಿ ಮಾ ರೋದೀ’’ತಿಆದಿನಾ ಪುತ್ತತೋಸನಗೀತೇನ ಉಪಕಂ ಉಪ್ಪಣ್ಡೇಸಿ। ಸೋ ‘‘ಮಾ ತ್ವಂ ಚಾಪೇ ಮಂ ‘ಅನಾಥೋ’ತಿ ಮಞ್ಞಿ, ಅತ್ಥಿ ಮೇ ಸಹಾಯೋ ಅನನ್ತಜಿನೋ ನಾಮ, ತಸ್ಸಾಹಂ ಸನ್ತಿಕಂ ಗಮಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಆಹ। ಚಾಪಾ ‘‘ಏವಮಯಂ ಅಟ್ಟೀಯತೀ’’ತಿ ಞತ್ವಾ ಪುನಪ್ಪುನಂ ತಥಾ ಕಥೇಸಿಯೇವ। ಸೋ ಏಕದಿವಸಂ ತಾಯ ತಥಾ ವುತ್ತೋ ಕುಜ್ಝಿತ್ವಾ ಗನ್ತುಮಾರದ್ಧೋ। ತಾಯ ತಂ ತಂ ವತ್ವಾ ಅನುನೀಯಮಾನೋಪಿ ಸಞ್ಞತ್ತಿಂ ಅನಾಗಚ್ಛನ್ತೋ ಪಚ್ಛಿಮದಿಸಾಭಿಮುಖೋ ಪಕ್ಕಾಮಿ।

Atha kāle gacchante tesaṃ saṃvāsamanvāya putto nibbatti, subhaddotissa nāmaṃ akaṃsu. Cāpā tassa rodanakāle ‘‘upakassa putta, ājīvakassa putta, maṃsahārakassa putta, mā rodi mā rodī’’tiādinā puttatosanagītena upakaṃ uppaṇḍesi. So ‘‘mā tvaṃ cāpe maṃ ‘anātho’ti maññi, atthi me sahāyo anantajino nāma, tassāhaṃ santikaṃ gamissāmī’’ti āha. Cāpā ‘‘evamayaṃ aṭṭīyatī’’ti ñatvā punappunaṃ tathā kathesiyeva. So ekadivasaṃ tāya tathā vutto kujjhitvā gantumāraddho. Tāya taṃ taṃ vatvā anunīyamānopi saññattiṃ anāgacchanto pacchimadisābhimukho pakkāmi.

ಭಗವಾ ಚ ತೇನ ಸಮಯೇನ ಸಾವತ್ಥಿಯಂ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ಭಿಕ್ಖೂನಂ ಆಚಿಕ್ಖಿ – ‘‘ಯೋ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಅಜ್ಜ ‘ಕುಹಿಂ ಅನನ್ತಜಿನೋ’ತಿ ಇಧಾಗನ್ತ್ವಾ ಪುಚ್ಛತಿ, ತಂ ಮಮ ಸನ್ತಿಕಂ ಪೇಸೇಥಾ’’ತಿ। ಉಪಕೋಪಿ ‘‘ಕುಹಿಂ ಅನನ್ತಜಿನೋ ವಸತೀ’’ತಿ ತತ್ಥ ತತ್ಥ ಪುಚ್ಛನ್ತೋ ಅನುಪುಬ್ಬೇನ ಸಾವತ್ಥಿಂ ಗನ್ತ್ವಾ ವಿಹಾರಂ ಪವಿಸಿತ್ವಾ ವಿಹಾರಮಜ್ಝೇ ಠತ್ವಾ ‘‘ಕುಹಿಂ ಅನನ್ತಜಿನೋ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿ। ತಂ ಭಿಕ್ಖೂ ಭಗವತೋ ಸನ್ತಿಕಂ ನಯಿಂಸು। ಸೋ ಭಗವನ್ತಂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಜಾನಾಥ ಮಂ ಭಗವಾ’’ತಿ ಆಹ। ‘‘ಆಮ, ಜಾನಾಮಿ, ಕುಹಿಂ ಪನ ತ್ವಂ ಏತ್ತಕಂ ಕಾಲಂ ವಸೀ’’ತಿ? ‘‘ವಙ್ಗಹಾರಜನಪದೇ, ಭನ್ತೇ’’ತಿ। ‘‘ಉಪಕ, ಇದಾನಿ ಮಹಲ್ಲಕೋ ಜಾತೋ ಪಬ್ಬಜಿತುಂ ಸಕ್ಖಿಸ್ಸಸೀ’’ತಿ? ‘‘ಪಬ್ಬಜಿಸ್ಸಾಮಿ, ಭನ್ತೇ’’ತಿ। ಸತ್ಥಾ ಅಞ್ಞತರಂ ಭಿಕ್ಖುಂ ಆಣಾಪೇಸಿ – ‘‘ಏಹಿ ತ್ವಂ, ಭಿಕ್ಖು, ಇಮಂ ಪಬ್ಬಾಜೇಹೀ’’ತಿ। ಸೋ ತಂ ಪಬ್ಬಾಜೇಸಿ। ಸೋ ಪಬ್ಬಜಿತೋ ಸತ್ಥು ಸನ್ತಿಕೇ ಕಮ್ಮಟ್ಠಾನಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಭಾವನಂ ಅನುಯುಞ್ಜನ್ತೋ ನ ಚಿರಸ್ಸೇವ ಅನಾಗಾಮಿಫಲೇ ಪತಿಟ್ಠಾಯ ಕಾಲಂ ಕತ್ವಾ ಅವಿಹೇಸು ನಿಬ್ಬತ್ತೋ, ನಿಬ್ಬತ್ತಕ್ಖಣೇಯೇವ ಅರಹತ್ತಂ ಪಾಪುಣಿ। ಅವಿಹೇಸು ನಿಬ್ಬತ್ತಮತ್ತಾ ಸತ್ತ ಜನಾ ಅರಹತ್ತಂ ಪತ್ತಾ, ತೇಸಂ ಅಯಂ ಅಞ್ಞತರೋ। ವುತ್ತಞ್ಹೇತಂ –

Bhagavā ca tena samayena sāvatthiyaṃ jetavane viharanto bhikkhūnaṃ ācikkhi – ‘‘yo, bhikkhave, ajja ‘kuhiṃ anantajino’ti idhāgantvā pucchati, taṃ mama santikaṃ pesethā’’ti. Upakopi ‘‘kuhiṃ anantajino vasatī’’ti tattha tattha pucchanto anupubbena sāvatthiṃ gantvā vihāraṃ pavisitvā vihāramajjhe ṭhatvā ‘‘kuhiṃ anantajino’’ti pucchi. Taṃ bhikkhū bhagavato santikaṃ nayiṃsu. So bhagavantaṃ disvā ‘‘jānātha maṃ bhagavā’’ti āha. ‘‘Āma, jānāmi, kuhiṃ pana tvaṃ ettakaṃ kālaṃ vasī’’ti? ‘‘Vaṅgahārajanapade, bhante’’ti. ‘‘Upaka, idāni mahallako jāto pabbajituṃ sakkhissasī’’ti? ‘‘Pabbajissāmi, bhante’’ti. Satthā aññataraṃ bhikkhuṃ āṇāpesi – ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, imaṃ pabbājehī’’ti. So taṃ pabbājesi. So pabbajito satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā bhāvanaṃ anuyuñjanto na cirasseva anāgāmiphale patiṭṭhāya kālaṃ katvā avihesu nibbatto, nibbattakkhaṇeyeva arahattaṃ pāpuṇi. Avihesu nibbattamattā satta janā arahattaṃ pattā, tesaṃ ayaṃ aññataro. Vuttañhetaṃ –

‘‘ಅವಿಹಂ ಉಪಪನ್ನಾಸೇ, ವಿಮುತ್ತಾ ಸತ್ತ ಭಿಕ್ಖವೋ।

‘‘Avihaṃ upapannāse, vimuttā satta bhikkhavo;

ರಾಗದೋಸಪರಿಕ್ಖೀಣಾ, ತಿಣ್ಣಾ ಲೋಕೇ ವಿಸತ್ತಿಕಂ॥

Rāgadosaparikkhīṇā, tiṇṇā loke visattikaṃ.

‘‘ಉಪಕೋಪಲಗಣ್ಡೋ ಚ, ಪಕ್ಕುಸಾತಿ ಚ ತೇ ತಯೋ।

‘‘Upakopalagaṇḍo ca, pakkusāti ca te tayo;

ಭದ್ದಿಯೋ ಖಣ್ಡದೇವೋ ಚ, ಬಾಹುರಗ್ಗಿ ಚ ಸಿಙ್ಗಿಯೋ।

Bhaddiyo khaṇḍadevo ca, bāhuraggi ca siṅgiyo;

ತೇ ಹಿತ್ವಾ ಮಾನುಸಂ ದೇಹಂ, ದಿಬ್ಬಯೋಗಂ ಉಪಚ್ಚಗು’’ನ್ತಿ॥ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೧.೧೦೫)।

Te hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti. (saṃ. ni. 1.105);

ಉಪಕೇ ಪನ ಪಕ್ಕನ್ತೇ ನಿಬ್ಬಿನ್ದಹದಯಾ ಚಾಪಾ ದಾರಕಂ ಅಯ್ಯಕಸ್ಸ ನಿಯ್ಯಾದೇತ್ವಾ ಪುಬ್ಬೇ ಉಪಕೇನ ಗತಮಗ್ಗಂ ಗಚ್ಛನ್ತೀ ಸಾವತ್ಥಿಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಭಿಕ್ಖುನೀನಂ ಸನ್ತಿಕೇ ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ವಿಪಸ್ಸನಾಯ ಕಮ್ಮಂ ಕರೋನ್ತೀ ಮಗ್ಗಪಟಿಪಾಟಿಯಾ ಅರಹತ್ತೇ ಪತಿಟ್ಠಿತಾ, ಅತ್ತನೋ ಪಟಿಪತ್ತಿಂ ಪಚ್ಚವೇಕ್ಖಿತ್ವಾ ಪುಬ್ಬೇ ಉಪಕೇನ ಅತ್ತನಾ ಚ ಕಥಿತಗಾಥಾಯೋ ಉದಾನವಸೇನ ಏಕಜ್ಝಂ ಕತ್ವಾ –

Upake pana pakkante nibbindahadayā cāpā dārakaṃ ayyakassa niyyādetvā pubbe upakena gatamaggaṃ gacchantī sāvatthiṃ gantvā bhikkhunīnaṃ santike pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karontī maggapaṭipāṭiyā arahatte patiṭṭhitā, attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā pubbe upakena attanā ca kathitagāthāyo udānavasena ekajjhaṃ katvā –

೨೯೨.

292.

‘‘ಲಟ್ಠಿಹತ್ಥೋ ಪುರೇ ಆಸಿ, ಸೋ ದಾನಿ ಮಿಗಲುದ್ದಕೋ।

‘‘Laṭṭhihattho pure āsi, so dāni migaluddako;

ಆಸಾಯ ಪಲಿಪಾ ಘೋರಾ, ನಾಸಕ್ಖಿ ಪಾರಮೇತವೇ॥

Āsāya palipā ghorā, nāsakkhi pārametave.

೨೯೩.

293.

‘‘ಸುಮತ್ತಂ ಮಂ ಮಞ್ಞಮಾನಾ, ಚಾಪಿ ಪುತ್ತಮತೋಸಯಿ।

‘‘Sumattaṃ maṃ maññamānā, cāpi puttamatosayi;

ಚಾಪಾಯ ಬನ್ಧನಂ ಛೇತ್ವಾ, ಪಬ್ಬಜಿಸ್ಸಂ ಪುನೋಪಹಂ॥

Cāpāya bandhanaṃ chetvā, pabbajissaṃ punopahaṃ.

೨೯೪.

294.

‘‘ಮಾ ಮೇ ಕುಜ್ಝಿ ಮಹಾವೀರ, ಮಾ ಮೇ ಕುಜ್ಝಿ ಮಹಾಮುನಿ।

‘‘Mā me kujjhi mahāvīra, mā me kujjhi mahāmuni;

ನ ಹಿ ಕೋಧಪರೇತಸ್ಸ, ಸುದ್ಧಿ ಅತ್ಥಿ ಕುತೋ ತಪೋ॥

Na hi kodhaparetassa, suddhi atthi kuto tapo.

೨೯೫.

295.

‘‘ಪಕ್ಕಮಿಸ್ಸಞ್ಚ ನಾಳಾತೋ, ಕೋಧ ನಾಳಾಯ ವಚ್ಛತಿ।

‘‘Pakkamissañca nāḷāto, kodha nāḷāya vacchati;

ಬನ್ಧನ್ತೀ ಇತ್ಥಿರೂಪೇನ, ಸಮಣೇ ಧಮ್ಮಜೀವಿನೋ॥

Bandhantī itthirūpena, samaṇe dhammajīvino.

೨೯೬.

296.

‘‘ಏಹಿ ಕಾಳ ನಿವತ್ತಸ್ಸು, ಭುಞ್ಜ ಕಾಮೇ ಯಥಾ ಪುರೇ।

‘‘Ehi kāḷa nivattassu, bhuñja kāme yathā pure;

ಅಹಞ್ಚ ತೇ ವಸೀಕತಾ, ಯೇ ಚ ಮೇ ಸನ್ತಿ ಞಾತಕಾ॥

Ahañca te vasīkatā, ye ca me santi ñātakā.

೨೯೭.

297.

‘‘ಏತ್ತೋ ಚಾಪೇ ಚತುಬ್ಭಾಗಂ, ಯಥಾ ಭಾಸಸಿ ತ್ವಞ್ಚ ಮೇ।

‘‘Etto cāpe catubbhāgaṃ, yathā bhāsasi tvañca me;

ತಯಿ ರತ್ತಸ್ಸ ಪೋಸಸ್ಸ, ಉಳಾರಂ ವತ ತಂ ಸಿಯಾ॥

Tayi rattassa posassa, uḷāraṃ vata taṃ siyā.

೨೯೮.

298.

‘‘ಕಾಳಙ್ಗಿನಿಂವ ತಕ್ಕಾರಿಂ, ಪುಪ್ಫಿತಂ ಗಿರಿಮುದ್ಧನಿ।

‘‘Kāḷaṅginiṃva takkāriṃ, pupphitaṃ girimuddhani;

ಫುಲ್ಲಂ ದಾಲಿಮಲಟ್ಠಿಂವ, ಅನ್ತೋದೀಪೇವ ಪಾಟಲಿಂ॥

Phullaṃ dālimalaṭṭhiṃva, antodīpeva pāṭaliṃ.

೨೯೯.

299.

‘‘ಹರಿಚನ್ದನಲಿತ್ತಙ್ಗಿಂ, ಕಾಸಿಕುತ್ತಮಧಾರಿನಿಂ।

‘‘Haricandanalittaṅgiṃ, kāsikuttamadhāriniṃ;

ತಂ ಮಂ ರೂಪವತಿಂ ಸನ್ತಿಂ, ಕಸ್ಸ ಓಹಾಯಂ ಗಚ್ಛಸಿ॥

Taṃ maṃ rūpavatiṃ santiṃ, kassa ohāyaṃ gacchasi.

೩೦೦.

300.

‘‘ಸಾಕುನ್ತಿಕೋವ ಸಕುಣಿಂ, ಯಥಾ ಬನ್ಧಿತುಮಿಚ್ಛತಿ।

‘‘Sākuntikova sakuṇiṃ, yathā bandhitumicchati;

ಆಹರಿಮೇನ ರೂಪೇನ, ನ ಮಂ ತ್ವಂ ಬಾಧಯಿಸ್ಸಸಿ॥

Āharimena rūpena, na maṃ tvaṃ bādhayissasi.

೩೦೧.

301.

‘‘ಇಮಞ್ಚ ಮೇ ಪುತ್ತಫಲಂ, ಕಾಳ ಉಪ್ಪಾದಿತಂ ತಯಾ।

‘‘Imañca me puttaphalaṃ, kāḷa uppāditaṃ tayā;

ತಂ ಮಂ ಪುತ್ತವತಿಂ ಸನ್ತಿಂ, ಕಸ್ಸ ಓಹಾಯ ಗಚ್ಛಸಿ॥

Taṃ maṃ puttavatiṃ santiṃ, kassa ohāya gacchasi.

೩೦೨.

302.

‘‘ಜಹನ್ತಿ ಪುತ್ತೇ ಸಪ್ಪಞ್ಞಾ, ತತೋ ಞಾತೀ ತತೋ ಧನಂ।

‘‘Jahanti putte sappaññā, tato ñātī tato dhanaṃ;

ಪಬ್ಬಜನ್ತಿ ಮಹಾವೀರಾ, ನಾಗೋ ಛೇತ್ವಾವ ಬನ್ಧನಂ॥

Pabbajanti mahāvīrā, nāgo chetvāva bandhanaṃ.

೩೦೩.

303.

‘‘ಇದಾನಿ ತೇ ಇಮಂ ಪುತ್ತಂ, ದಣ್ಡೇನ ಛುರಿಕಾಯ ವಾ।

‘‘Idāni te imaṃ puttaṃ, daṇḍena churikāya vā;

ಭೂಮಿಯಂ ವಾ ನಿಸುಮ್ಭಿಸ್ಸಂ, ಪುತ್ತಸೋಕಾ ನ ಗಚ್ಛಸಿ॥

Bhūmiyaṃ vā nisumbhissaṃ, puttasokā na gacchasi.

೩೦೪.

304.

‘‘ಸಚೇ ಪುತ್ತಂ ಸಿಙ್ಗಾಲಾನಂ, ಕುಕ್ಕುರಾನಂ ಪದಾಹಿಸಿ।

‘‘Sace puttaṃ siṅgālānaṃ, kukkurānaṃ padāhisi;

ನ ಮಂ ಪುತ್ತಕತ್ತೇ ಜಮ್ಮಿ, ಪುನರಾವತ್ತಯಿಸ್ಸಸಿ॥

Na maṃ puttakatte jammi, punarāvattayissasi.

೩೦೫.

305.

‘‘ಹನ್ದ ಖೋ ದಾನಿ ಭದ್ದನ್ತೇ, ಕುಹಿಂ ಕಾಳ ಗಮಿಸ್ಸಸಿ।

‘‘Handa kho dāni bhaddante, kuhiṃ kāḷa gamissasi;

ಕತಮಂ ಗಾಮನಿಗಮಂ, ನಗರಂ ರಾಜಧಾನಿಯೋ॥

Katamaṃ gāmanigamaṃ, nagaraṃ rājadhāniyo.

೩೦೬.

306.

‘‘ಅಹುಮ್ಹ ಪುಬ್ಬೇ ಗಣಿನೋ, ಅಸ್ಸಮಣಾ ಸಮಣಮಾನಿನೋ।

‘‘Ahumha pubbe gaṇino, assamaṇā samaṇamānino;

ಗಾಮೇನ ಗಾಮಂ ವಿಚರಿಮ್ಹ, ನಗರೇ ರಾಜಧಾನಿಯೋ॥

Gāmena gāmaṃ vicarimha, nagare rājadhāniyo.

೩೦೭.

307.

‘‘ಏಸೋ ಹಿ ಭಗವಾ ಬುದ್ಧೋ, ನದಿಂ ನೇರಞ್ಜರಂ ಪತಿ।

‘‘Eso hi bhagavā buddho, nadiṃ nerañjaraṃ pati;

ಸಬ್ಬದುಕ್ಖಪ್ಪಹಾನಾಯ, ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇತಿ ಪಾಣಿನಂ।

Sabbadukkhappahānāya, dhammaṃ deseti pāṇinaṃ;

ತಸ್ಸಾಹಂ ಸನ್ತಿಕಂ ಗಚ್ಛಂ, ಸೋ ಮೇ ಸತ್ಥಾ ಭವಿಸ್ಸತಿ॥

Tassāhaṃ santikaṃ gacchaṃ, so me satthā bhavissati.

೩೦೮.

308.

‘‘ವನ್ದನಂ ದಾನಿ ಮೇ ವಜ್ಜಾಸಿ, ಲೋಕನಾಥಂ ಅನುತ್ತರಂ।

‘‘Vandanaṃ dāni me vajjāsi, lokanāthaṃ anuttaraṃ;

ಪದಕ್ಖಿಣಞ್ಚ ಕತ್ವಾನ, ಆದಿಸೇಯ್ಯಾಸಿ ದಕ್ಖಿಣಂ॥

Padakkhiṇañca katvāna, ādiseyyāsi dakkhiṇaṃ.

೩೦೯.

309.

‘‘ಏತಂ ಖೋ ಲಬ್ಭಮಮ್ಹೇಹಿ, ಯಥಾ ಭಾಸಸಿ ತ್ವಞ್ಚ ಮೇ।

‘‘Etaṃ kho labbhamamhehi, yathā bhāsasi tvañca me;

ವನ್ದನಂ ದಾನಿ ತೇ ವಜ್ಜಂ, ಲೋಕನಾಥಂ ಅನುತ್ತರಂ।

Vandanaṃ dāni te vajjaṃ, lokanāthaṃ anuttaraṃ;

ಪದಕ್ಖಿಣಞ್ಚ ಕತ್ವಾನ, ಆದಿಸಿಸ್ಸಾಮಿ ದಕ್ಖಿಣಂ॥

Padakkhiṇañca katvāna, ādisissāmi dakkhiṇaṃ.

೩೧೦.

310.

‘‘ತತೋ ಚ ಕಾಳೋ ಪಕ್ಕಾಮಿ, ನದಿಂ ನೇರಞ್ಜರಂ ಪತಿ।

‘‘Tato ca kāḷo pakkāmi, nadiṃ nerañjaraṃ pati;

ಸೋ ಅದ್ದಸಾಸಿ ಸಮ್ಬುದ್ಧಂ, ದೇಸೇನ್ತಂ ಅಮತಂ ಪದಂ॥

So addasāsi sambuddhaṃ, desentaṃ amataṃ padaṃ.

೩೧೧.

311.

‘‘ದುಕ್ಖಂ ದುಕ್ಖಸಮುಪ್ಪಾದಂ, ದುಕ್ಖಸ್ಸ ಚ ಅತಿಕ್ಕಮಂ।

‘‘Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;

ಅರಿಯಂ ಚಟ್ಠಙ್ಗಿಕಂ ಮಗ್ಗಂ, ದುಕ್ಖೂಪಸಮಗಾಮಿನಂ॥

Ariyaṃ caṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.

೩೧೨.

312.

‘‘ತಸ್ಸ ಪಾದಾನಿ ವನ್ದಿತ್ವಾ, ಕತ್ವಾನ ನಂ ಪದಕ್ಖಿಣಂ।

‘‘Tassa pādāni vanditvā, katvāna naṃ padakkhiṇaṃ;

ಚಾಪಾಯ ಆದಿಸಿತ್ವಾನ, ಪಬ್ಬಜಿಂ ಅನಗಾರಿಯಂ।

Cāpāya ādisitvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ;

ತಿಸ್ಸೋ ವಿಜ್ಜಾ ಅನುಪ್ಪತ್ತಾ, ಕತಂ ಬುದ್ಧಸ್ಸ ಸಾಸನ’’ನ್ತಿ॥ –

Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –

ಇಮಾ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ।

Imā gāthā abhāsi.

ತತ್ಥ ಲಟ್ಠಿಹತ್ಥೋತಿ ದಣ್ಡಹತ್ಥೋ। ಪುರೇತಿ ಪುಬ್ಬೇ ಪರಿಬ್ಬಾಜಕಕಾಲೇ ಚಣ್ಡಗೋಣಕುಕ್ಕುರಾದೀನಂ ಪರಿಹರಣತ್ಥಂ ದಣ್ಡಂ ಹತ್ಥೇನ ಗಹೇತ್ವಾ ವಿಚರಣಕೋ ಅಹೋಸಿ। ಸೋ ದಾನಿ ಮಿಗಲುದ್ದಕೋತಿ ಸೋ ಇದಾನಿ ಮಿಗಲುದ್ದೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ಸಮ್ಭೋಗಸಂವಾಸೇಹಿ ಮಿಗಲುದ್ದೋ ಮಾಗವಿಕೋ ಜಾತೋ। ಆಸಾಯಾತಿ ತಣ್ಹಾಯ। ‘‘ಆಸಯಾ’’ತಿಪಿ ಪಾಠೋ, ಅಜ್ಝಾಸಯಹೇತೂತಿ ಅತ್ಥೋ। ಪಲಿಪಾತಿ ಕಾಮಪಙ್ಕತೋ ದಿಟ್ಠಿಪಙ್ಕತೋ ಚ। ಘೋರಾತಿ ಅವಿದಿತವಿಪುಲಾನತ್ಥಾವಹತ್ತಾ ದಾರುಣತೋ ಘೋರಾ। ನಾಸಕ್ಖಿ ಪಾರಮೇತವೇತಿ ತಸ್ಸೇವ ಪಲಿಪಸ್ಸ ಪಾರಭೂತಂ ನಿಬ್ಬಾನಂ ಏತುಂ ಗನ್ತುಂ ನ ಅಸಕ್ಖಿ, ನ ಅಭಿಸಮ್ಭುನೀತಿ ಅತ್ತಾನಮೇವ ಸನ್ಧಾಯ ಉಪಕೋ ವದತಿ।

Tattha laṭṭhihatthoti daṇḍahattho. Pureti pubbe paribbājakakāle caṇḍagoṇakukkurādīnaṃ pariharaṇatthaṃ daṇḍaṃ hatthena gahetvā vicaraṇako ahosi. So dāni migaluddakoti so idāni migaluddehi saddhiṃ sambhogasaṃvāsehi migaluddo māgaviko jāto. Āsāyāti taṇhāya. ‘‘Āsayā’’tipi pāṭho, ajjhāsayahetūti attho. Palipāti kāmapaṅkato diṭṭhipaṅkato ca. Ghorāti aviditavipulānatthāvahattā dāruṇato ghorā. Nāsakkhi pārametaveti tasseva palipassa pārabhūtaṃ nibbānaṃ etuṃ gantuṃ na asakkhi, na abhisambhunīti attānameva sandhāya upako vadati.

ಸುಮತ್ತಂ ಮಂ ಮಞ್ಞಮಾನಾತಿ ಅತ್ತನಿ ಸುಟ್ಠು ಮತ್ತಂ ಮದಪ್ಪತ್ತಂ ಕಾಮಗೇಧವಸೇನ ಲಗ್ಗಂ ಪಮತ್ತಂ ವಾ ಕತ್ವಾ ಮಂ ಸಲ್ಲಕ್ಖನ್ತೀ। ಚಾಪಾ ಪುತ್ತಮತೋಸಯೀತಿ ಮಿಗಲುದ್ದಸ್ಸ ಧೀತಾ ಚಾಪಾ ‘‘ಆಜೀವಕಸ್ಸ ಪುತ್ತಾ’’ತಿಆದಿನಾ ಮಂ ಘಟ್ಟೇನ್ತೀ ಪುತ್ತಂ ತೋಸೇಸಿ ಕೇಳಾಯಸಿ। ‘‘ಸುಪತಿ ಮಂ ಮಞ್ಞಮಾನಾ’’ತಿ ಚ ಪಠನ್ತಿ, ಸುಪತೀತಿ ಮಂ ಮಞ್ಞಮಾನಾತಿ ಅತ್ಥೋ। ಚಾಪಾಯ ಬನ್ಧನಂ ಛೇತ್ವಾತಿ ಚಾಪಾಯ ತಯಿ ಉಪ್ಪನ್ನಂ ಕಿಲೇಸಬನ್ಧನಂ ಛಿನ್ದಿತ್ವಾ। ಪಬ್ಬಜಿಸ್ಸಂ ಪುನೋಪಹನ್ತಿ ಪುನ ದುತಿಯವಾರಮ್ಪಿ ಅಹಂ ಪಬ್ಬಜಿಸ್ಸಾಮಿ।

Sumattaṃ maṃ maññamānāti attani suṭṭhu mattaṃ madappattaṃ kāmagedhavasena laggaṃ pamattaṃ vā katvā maṃ sallakkhantī. Cāpā puttamatosayīti migaluddassa dhītā cāpā ‘‘ājīvakassa puttā’’tiādinā maṃ ghaṭṭentī puttaṃ tosesi keḷāyasi. ‘‘Supati maṃ maññamānā’’ti ca paṭhanti, supatīti maṃ maññamānāti attho. Cāpāya bandhanaṃ chetvāti cāpāya tayi uppannaṃ kilesabandhanaṃ chinditvā. Pabbajissaṃ punopahanti puna dutiyavārampi ahaṃ pabbajissāmi.

ಇದಾನಿ ತಸ್ಸಾ ‘‘ಮಯ್ಹಂ ಅತ್ಥೋ ನತ್ಥೀ’’ತಿ ವದತಿ, ತಂ ಸುತ್ವಾ ಚಾಪಾ ಖಮಾಪೇನ್ತೀ ‘‘ಮಾ ಮೇ ಕುಜ್ಝೀ’’ತಿ ಗಾಥಮಾಹ। ತತ್ಥ ಮಾ ಮೇ ಕುಜ್ಝೀತಿ ಕೇಳಿಕರಣಮತ್ತೇನ ಮಾ ಮಯ್ಹಂ ಕುಜ್ಝಿ। ಮಹಾವೀರ, ಮಹಾಮುನೀತಿ ಉಪಕಂ ಆಲಪತಿ। ತಞ್ಹಿ ಸಾ ಪುಬ್ಬೇಪಿ ಪಬ್ಬಜಿತೋ, ಇದಾನಿಪಿ ಪಬ್ಬಜಿತುಕಾಮೋತಿ ಕತ್ವಾ ಖನ್ತಿಞ್ಚ ಪಚ್ಚಾಸೀಸನ್ತೀ ‘‘ಮಹಾಮುನೀ’’ತಿ ಆಹ। ತೇನೇವಾಹ – ‘‘ನ ಹಿ ಕೋಧಪರೇತಸ್ಸ, ಸುದ್ಧಿ ಅತ್ಥಿ ಕುತೋ ತಪೋ’’ತಿ, ತ್ವಂ ಏತ್ತಕಮ್ಪಿ ಅಸಹನ್ತೋ ಕಥಂ ಚಿತ್ತಂ ದಮೇಸ್ಸಸಿ, ಕಥಂ ವಾ ತಪಂ ಚರಿಸ್ಸಸೀತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ।

Idāni tassā ‘‘mayhaṃ attho natthī’’ti vadati, taṃ sutvā cāpā khamāpentī ‘‘mā me kujjhī’’ti gāthamāha. Tattha mā me kujjhīti keḷikaraṇamattena mā mayhaṃ kujjhi. Mahāvīra, mahāmunīti upakaṃ ālapati. Tañhi sā pubbepi pabbajito, idānipi pabbajitukāmoti katvā khantiñca paccāsīsantī ‘‘mahāmunī’’ti āha. Tenevāha – ‘‘na hi kodhaparetassa, suddhi atthi kuto tapo’’ti, tvaṃ ettakampi asahanto kathaṃ cittaṃ damessasi, kathaṃ vā tapaṃ carissasīti adhippāyo.

ಅಥ ನಾಳಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಜೀವಿತುಕಾಮೋಸೀತಿ ಚಾಪಾಯ ವುತ್ತೋ ಆಹ – ‘‘ಪಕ್ಕಮಿಸ್ಸಞ್ಚ ನಾಳಾತೋ, ಕೋಧ ನಾಳಾಯ ವಚ್ಛತೀ’’ತಿ ಕೋ ಇಧ ನಾಳಾಯ ವಸಿಸ್ಸತಿ, ನಾಳಾತೋವ ಅಹಂ ಪಕ್ಕಮಿಸ್ಸಾಮೇವ। ಸೋ ಹಿ ತಸ್ಸ ಜಾತಗಾಮೋ, ತತೋ ನಿಕ್ಖಮಿತ್ವಾ ಪಬ್ಬಜಿ। ಸೋ ಚ ಮಗಧರಟ್ಠೇ ಬೋಧಿಮಣ್ಡಸ್ಸ ಆಸನ್ನಪದೇಸೇ, ತಂ ಸನ್ಧಾಯ ವುತ್ತಂ। ಬನ್ಧನ್ತೀ ಇತ್ಥಿರೂಪೇನ, ಸಮಣೇ ಧಮ್ಮಜೀವಿನೋತಿ ಚಾಪೇ ತ್ವಂ ಧಮ್ಮೇನ ಜೀವನ್ತೇ ಧಮ್ಮಿಕೇ ಪಬ್ಬಜಿತೇ ಅತ್ತನೋ ಇತ್ಥಿರೂಪೇನ ಇತ್ಥಿಕುತ್ತಾಕಪ್ಪೇಹಿ ಬನ್ಧನ್ತೀ ತಿಟ್ಠಸಿ। ಯೇನಾಹಂ ಇದಾನಿ ಏದಿಸೋ ಜಾತೋ, ತಸ್ಮಾ ತಂ ಪರಿಚ್ಚಜಾಮೀತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ।

Atha nāḷaṃ gantvā jīvitukāmosīti cāpāya vutto āha – ‘‘pakkamissañca nāḷāto, kodha nāḷāya vacchatī’’ti ko idha nāḷāya vasissati, nāḷātova ahaṃ pakkamissāmeva. So hi tassa jātagāmo, tato nikkhamitvā pabbaji. So ca magadharaṭṭhe bodhimaṇḍassa āsannapadese, taṃ sandhāya vuttaṃ. Bandhantī itthirūpena, samaṇe dhammajīvinoti cāpe tvaṃ dhammena jīvante dhammike pabbajite attano itthirūpena itthikuttākappehi bandhantī tiṭṭhasi. Yenāhaṃ idāni ediso jāto, tasmā taṃ pariccajāmīti adhippāyo.

ಏವಂ ವುತ್ತೇ ಚಾಪಾ ತಂ ನಿವತ್ತೇತುಕಾಮಾ ‘‘ಏಹಿ, ಕಾಳಾ’’ತಿ ಗಾಥಮಾಹ। ತಸ್ಸತ್ಥೋ – ಕಾಳವಣ್ಣತಾಯ, ಕಾಳ, ಉಪಕ, ಏಹಿ ನಿವತ್ತಸ್ಸು ಮಾ ಪಕ್ಕಮಿ, ಪುಬ್ಬೇ ವಿಯ ಕಾಮೇ ಪರಿಭುಞ್ಜ, ಅಹಞ್ಚ ಯೇ ಚ ಮೇ ಸನ್ತಿ ಞಾತಕಾ, ತೇ ಸಬ್ಬೇವ ತುಯ್ಹಂ ಮಾ ಪಕ್ಕಮಿತುಕಾಮತಾಯ ವಸೀಕತಾ ವಸವತ್ತಿನೋ ಕತಾತಿ।

Evaṃ vutte cāpā taṃ nivattetukāmā ‘‘ehi, kāḷā’’ti gāthamāha. Tassattho – kāḷavaṇṇatāya, kāḷa, upaka, ehi nivattassu mā pakkami, pubbe viya kāme paribhuñja, ahañca ye ca me santi ñātakā, te sabbeva tuyhaṃ mā pakkamitukāmatāya vasīkatā vasavattino katāti.

ತಂ ಸುತ್ವಾ ಉಪಕೋ ‘‘ಏತ್ತೋ ಚಾಪೇ’’ತಿ ಗಾಥಮಾಹ। ತತ್ಥ ಚಾಪೇತಿ ಚಾಪೇ। ಚಾಪಸದಿಸಅಙ್ಗಲಟ್ಠಿತಾಯ ಹಿ ಸಾ, ಚಾಪಾತಿ ನಾಮಂ ಲಭಿ, ತಸ್ಮಾ, ಚಾಪಾತಿ ವುಚ್ಚತಿ। ತ್ವಂ ಚಾಪೇ, ಯಥಾ ಭಾಸಸಿ, ಇದಾನಿ ಯಾದಿಸಂ ಕಥೇಸಿ, ಇತೋ ಚತುಬ್ಭಾಗಮೇವ ಪಿಯಸಮುದಾಚಾರಂ ಕರೇಯ್ಯಾಸಿ। ತಯಿ ರತ್ತಸ್ಸ ರಾಗಾಭಿಭೂತಸ್ಸ ಪುರಿಸಸ್ಸ ಉಳಾರಂ ವತ ತಂ ಸಿಯಾ, ಅಹಂ ಪನೇತರಹಿ ತಯಿ ಕಾಮೇಸು ಚ ವಿರತ್ತೋ, ತಸ್ಮಾ ಚಾಪಾಯ ವಚನೇ ನ ತಿಟ್ಠಾಮೀತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ।

Taṃ sutvā upako ‘‘etto cāpe’’ti gāthamāha. Tattha cāpeti cāpe. Cāpasadisaaṅgalaṭṭhitāya hi sā, cāpāti nāmaṃ labhi, tasmā, cāpāti vuccati. Tvaṃ cāpe, yathā bhāsasi, idāni yādisaṃ kathesi, ito catubbhāgameva piyasamudācāraṃ kareyyāsi. Tayi rattassa rāgābhibhūtassa purisassa uḷāraṃ vata taṃ siyā, ahaṃ panetarahi tayi kāmesu ca viratto, tasmā cāpāya vacane na tiṭṭhāmīti adhippāyo.

ಪುನ, ಚಾಪಾ, ಅತ್ತನಿ ತಸ್ಸ ಆಸತ್ತಿಂ ಉಪ್ಪಾದೇತುಕಾಮಾ ‘‘ಕಾಳಙ್ಗಿನಿ’’ನ್ತಿ ಆಹ। ತತ್ಥ, ಕಾಳಾತಿ ತಸ್ಸಾಲಪನಂ। ಅಙ್ಗಿನಿನ್ತಿ ಅಙ್ಗಲಟ್ಠಿಸಮ್ಪನ್ನಂ। ಇವಾತಿ ಉಪಮಾಯ ನಿಪಾತೋ। ತಕ್ಕಾರಿಂ ಪುಪ್ಫಿತಂ ಗಿರಿಮುದ್ಧನೀತಿ ಪಬ್ಬತಮುದ್ಧನಿ ಠಿತಂ ಸುಪುಪ್ಫಿತದಾಲಿಮಲಟ್ಠಿಂ ವಿಯ। ‘‘ಉಕ್ಕಾಗಾರಿ’’ನ್ತಿ ಚ ಕೇಚಿ ಪಠನ್ತಿ, ಅಙ್ಗತ್ಥಿಲಟ್ಠಿಂ ವಿಯಾತಿ ಅತ್ಥೋ। ಗಿರಿಮುದ್ಧನೀತಿ ಚ ಇದಂ ಕೇನಚಿ ಅನುಪಹತಸೋಭತಾದಸ್ಸನತ್ಥಂ ವುತ್ತಂ। ಕೇಚಿ ‘‘ಕಾಲಿಙ್ಗಿನಿ’’ನ್ತಿ ಪಾಠಂ ವತ್ವಾ ತಸ್ಸ ಕುಮ್ಭಣ್ಡಲತಾಸದಿಸನ್ತಿ ಅತ್ಥಂ ವದನ್ತಿ। ಫುಲ್ಲಂ ದಾಲಿಮಲಟ್ಠಿಂವಾತಿ ಪುಪ್ಫಿತಂ ಬೀಜಪೂರಲತಂ ವಿಯ। ಅನ್ತೋದೀಪೇವ ಪಾಟಲಿನ್ತಿ ದೀಪಕಬ್ಭನ್ತರೇ ಪುಪ್ಫಿತಪಾಟಲಿರುಕ್ಖಂ ವಿಯ, ದೀಪಗ್ಗಹಣಞ್ಚೇತ್ಥ ಸೋಭಾಪಾಟಿಹಾರಿಯದಸ್ಸನತ್ಥಮೇವ।

Puna, cāpā, attani tassa āsattiṃ uppādetukāmā ‘‘kāḷaṅgini’’nti āha. Tattha, kāḷāti tassālapanaṃ. Aṅgininti aṅgalaṭṭhisampannaṃ. Ivāti upamāya nipāto. Takkāriṃ pupphitaṃ girimuddhanīti pabbatamuddhani ṭhitaṃ supupphitadālimalaṭṭhiṃ viya. ‘‘Ukkāgāri’’nti ca keci paṭhanti, aṅgatthilaṭṭhiṃ viyāti attho. Girimuddhanīti ca idaṃ kenaci anupahatasobhatādassanatthaṃ vuttaṃ. Keci ‘‘kāliṅgini’’nti pāṭhaṃ vatvā tassa kumbhaṇḍalatāsadisanti atthaṃ vadanti. Phullaṃ dālimalaṭṭhiṃvāti pupphitaṃ bījapūralataṃ viya. Antodīpeva pāṭalinti dīpakabbhantare pupphitapāṭalirukkhaṃ viya, dīpaggahaṇañcettha sobhāpāṭihāriyadassanatthameva.

ಹರಿಚನ್ದನಲಿತ್ತಙ್ಗಿನ್ತಿ ಲೋಹಿತಚನ್ದನೇನ ಅನುಲಿತ್ತಸಬ್ಬಙ್ಗಿಂ। ಕಾಸಿಕುತ್ತಮಧಾರಿನಿನ್ತಿ ಉತ್ತಮಕಾಸಿಕವತ್ಥಧರಂ। ತಂ ಮನ್ತಿ ತಾದಿಸಂ ಮಂ। ರೂಪವತಿಂ ಸನ್ತಿನ್ತಿ ರೂಪಸಮ್ಪನ್ನಂ ಸಮಾನಂ। ಕಸ್ಸ ಓಹಾಯ ಗಚ್ಛಸೀತಿ ಕಸ್ಸ ನಾಮ ಸತ್ತಸ್ಸ, ಕಸ್ಸ ವಾ ಹೇತುನೋ, ಕೇನ ಕಾರಣೇನ, ಓಹಾಯ ಪಹಾಯ ಪರಿಚ್ಚಜಿತ್ವಾ ಗಚ್ಛಸಿ।

Haricandanalittaṅginti lohitacandanena anulittasabbaṅgiṃ. Kāsikuttamadhārininti uttamakāsikavatthadharaṃ. Taṃ manti tādisaṃ maṃ. Rūpavatiṃ santinti rūpasampannaṃ samānaṃ. Kassaohāya gacchasīti kassa nāma sattassa, kassa vā hetuno, kena kāraṇena, ohāya pahāya pariccajitvā gacchasi.

ಇತೋ ಪರಮ್ಪಿ ತೇಸಂ ವಚನಪಟಿವಚನಗಾಥಾವ ಠಪೇತ್ವಾ ಪರಿಯೋಸಾನೇ ತಿಸ್ಸೋ ಗಾಥಾ। ತತ್ಥ ಸಾಕುನ್ತಿಕೋವಾತಿ ಸಕುಣಲುದ್ದೋ ವಿಯ। ಆಹರಿಮೇನ ರೂಪೇನಾತಿ ಕೇಸಮಣ್ಡನಾದಿನಾ ಸರೀರಜಗ್ಗನೇನ ಚೇವ ವತ್ಥಾಭರಣಾದಿನಾ ಚ ಅಭಿಸಙ್ಖಾರಿಕೇನ ರೂಪೇನ ವಣ್ಣೇನ ಕಿತ್ತಿಮೇನ ಚಾತುರಿಯೇನಾತಿ ಅತ್ಥೋ। ನ ಮಂ ತ್ವಂ ಬಾಧಯಿಸ್ಸಸೀತಿ ಪುಬ್ಬೇ ವಿಯ ಇದಾನಿ ಮಂ ತ್ವಂ ನ ಬಾಧಿತುಂ ಸಕ್ಖಿಸ್ಸಸಿ।

Ito parampi tesaṃ vacanapaṭivacanagāthāva ṭhapetvā pariyosāne tisso gāthā. Tattha sākuntikovāti sakuṇaluddo viya. Āharimena rūpenāti kesamaṇḍanādinā sarīrajagganena ceva vatthābharaṇādinā ca abhisaṅkhārikena rūpena vaṇṇena kittimena cāturiyenāti attho. Na maṃ tvaṃ bādhayissasīti pubbe viya idāni maṃ tvaṃ na bādhituṃ sakkhissasi.

ಪುತ್ತಫಲನ್ತಿ ಪುತ್ತಸಙ್ಖಾತಂ ಫಲಂ ಪುತ್ತಪಸವೋ।

Puttaphalanti puttasaṅkhātaṃ phalaṃ puttapasavo.

ಸಪ್ಪಞ್ಞಾತಿ ಪಞ್ಞವನ್ತೋ, ಸಂಸಾರೇ ಆದೀನವವಿಭಾವಿನಿಯಾ ಪಞ್ಞಾಯ ಸಮನ್ನಾಗತಾತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ। ತೇ ಹಿ ಅಪ್ಪಂ ವಾ ಮಹನ್ತಂ ವಾ ಞಾತಿಪರಿವಟ್ಟಂ ಭೋಗಕ್ಖನ್ಧಂ ವಾ ಪಹಾಯ ಪಬ್ಬಜನ್ತಿ। ತೇನಾಹ – ‘‘ಪಬ್ಬಜನ್ತಿ ಮಹಾವೀರಾ, ನಾಗೋ ಛೇತ್ವಾವ ಬನ್ಧನ’’ನ್ತಿ, ಅಯಬನ್ಧನಂ ವಿಯ ಹತ್ಥಿನಾಗೋ ಗಿಹಿಬನ್ಧನಂ ಛಿನ್ದಿತ್ವಾ ಮಹಾವೀರಿಯಾವ ಪಬ್ಬಜನ್ತಿ, ನ ನಿಹೀನವೀರಿಯಾತಿ ಅತ್ಥೋ।

Sappaññāti paññavanto, saṃsāre ādīnavavibhāviniyā paññāya samannāgatāti adhippāyo. Te hi appaṃ vā mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ bhogakkhandhaṃ vā pahāya pabbajanti. Tenāha – ‘‘pabbajanti mahāvīrā, nāgo chetvāva bandhana’’nti, ayabandhanaṃ viya hatthināgo gihibandhanaṃ chinditvā mahāvīriyāva pabbajanti, na nihīnavīriyāti attho.

ದಣ್ಡೇನಾತಿ ಯೇನ ಕೇನಚಿ ದಣ್ಡೇನ। ಛುರಿಕಾಯಾತಿ ಖುರೇನ। ಭೂಮಿಯಂ ವಾ ನಿಸುಮ್ಭಿಸ್ಸನ್ತಿ ಪಥವಿಯಂ ಪಾತೇತ್ವಾ ಪೋಥನವಿಜ್ಝನಾದಿನಾ ವಿಬಾಧಿಸ್ಸಾಮಿ। ಪುತ್ತಸೋಕಾ ನ ಗಚ್ಛಸೀತಿ ಪುತ್ತಸೋಕನಿಮಿತ್ತಂ ನ ಗಚ್ಛಿಸ್ಸಸಿ।

Daṇḍenāti yena kenaci daṇḍena. Churikāyāti khurena. Bhūmiyaṃ vā nisumbhissanti pathaviyaṃ pātetvā pothanavijjhanādinā vibādhissāmi. Puttasokā na gacchasīti puttasokanimittaṃ na gacchissasi.

ಪದಾಹಿಸೀತಿ ದಸ್ಸಸಿ। ಪುತ್ತಕತ್ತೇತಿ ಪುತ್ತಕಾರಣಾ। ಜಮ್ಮೀತಿ ತಸ್ಸಾ ಆಲಪನಂ, ಲಾಮಕೇತಿ ಅತ್ಥೋ।

Padāhisīti dassasi. Puttakatteti puttakāraṇā. Jammīti tassā ālapanaṃ, lāmaketi attho.

ಇದಾನಿ ತಸ್ಸ ಗಮನಂ ಅನುಜಾನಿತ್ವಾ ಗಮನಟ್ಠಾನಂ ಜಾನಿತುಂ ‘‘ಹನ್ದ ಖೋ’’ತಿ ಗಾಥಮಾಹ।

Idāni tassa gamanaṃ anujānitvā gamanaṭṭhānaṃ jānituṃ ‘‘handa kho’’ti gāthamāha.

ಇತರೋ ಪುಬ್ಬೇ ಅಹಂ ಅನಿಯ್ಯಾನಿಕಂ ಸಾಸನಂ ಪಗ್ಗಯ್ಹ ಅಟ್ಠಾಸಿಂ, ಇದಾನಿ ಪನ ನಿಯ್ಯಾನಿಕೇ ಅನನ್ತಜಿನಸ್ಸ ಸಾಸನೇ ಠಾತುಕಾಮೋ, ತಸ್ಮಾ ತಸ್ಸ ಸನ್ತಿಕಂ ಗಮಿಸ್ಸಾಮೀತಿ ದಸ್ಸೇನ್ತೋ ‘‘ಅಹುಮ್ಹಾ’’ತಿಆದಿಮಾಹ। ತತ್ಥ ಗಣಿನೋತಿ ಗಣಧರಾ। ಅಸ್ಸಮಣಾತಿ ನ ಸಮಿತಪಾಪಾ। ಸಮಣಮಾನಿನೋತಿ ಸಮಿತಪಾಪಾತಿ ಏವಂ ಸಞ್ಞಿನೋ। ವಿಚರಿಮ್ಹಾತಿ ಪೂರಣಾದೀಸು ಅತ್ತಾನಂ ಪಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ವದತಿ।

Itaro pubbe ahaṃ aniyyānikaṃ sāsanaṃ paggayha aṭṭhāsiṃ, idāni pana niyyānike anantajinassa sāsane ṭhātukāmo, tasmā tassa santikaṃ gamissāmīti dassento ‘‘ahumhā’’tiādimāha. Tattha gaṇinoti gaṇadharā. Assamaṇāti na samitapāpā. Samaṇamāninoti samitapāpāti evaṃ saññino. Vicarimhāti pūraṇādīsu attānaṃ pakkhipitvā vadati.

ನೇರಞ್ಜರಂ ಪತೀತಿ ನೇರಞ್ಜರಾಯ ನದಿಯಾ ಸಮೀಪೇ ತಸ್ಸಾ ತೀರೇ। ಬುದ್ಧೋತಿ ಅಭಿಸಮ್ಬೋಧಿಂ ಪತ್ತೋ, ಅಭಿಸಮ್ಬೋಧಿಂ ಪತ್ವಾ ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇನ್ತೋ ಸಬ್ಬಕಾಲಂ ಭಗವಾ ತತ್ಥೇವ ವಸೀತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೇನ ವದತಿ।

Nerañjaraṃpatīti nerañjarāya nadiyā samīpe tassā tīre. Buddhoti abhisambodhiṃ patto, abhisambodhiṃ patvā dhammaṃ desento sabbakālaṃ bhagavā tattheva vasīti adhippāyena vadati.

ವನ್ದನಂ ದಾನಿ ಮೇ ವಜ್ಜಾಸೀತಿ ಮಮ ವನ್ದನಂ ವದೇಯ್ಯಾಸಿ, ಮಮ ವಚನೇನ ಲೋಕನಾಥಂ ಅನುತ್ತರಂ ವದೇಯ್ಯಾಸೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ಪದಕ್ಖಿಣಞ್ಚ ಕತ್ವಾನ, ಆದಿಸೇಯ್ಯಾಸಿ ದಕ್ಖಿಣನ್ತಿ ಬುದ್ಧಂ ಭಗವನ್ತಂ ತಿಕ್ಖತ್ತುಂ ಪದಕ್ಖಿಣಂ ಕತ್ವಾಪಿ ಚತೂಸು ಠಾನೇಸು ವನ್ದಿತ್ವಾ, ತತೋ ಪುಞ್ಞತೋ ಮಯ್ಹಂ ಪತ್ತಿದಾನಂ ದೇನ್ತೋ ಪದಕ್ಖಿಣಂ ಆದಿಸೇಯ್ಯಾಸಿ ಬುದ್ಧಗುಣಾನಂ ಸುತಪುಬ್ಬತ್ತಾ ಹೇತುಸಮ್ಪನ್ನತಾಯ ಚ ಏವಂ ವದತಿ।

Vandanaṃ dāni me vajjāsīti mama vandanaṃ vadeyyāsi, mama vacanena lokanāthaṃ anuttaraṃ vadeyyāsīti attho. Padakkhiṇañca katvāna, ādiseyyāsi dakkhiṇanti buddhaṃ bhagavantaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvāpi catūsu ṭhānesu vanditvā, tato puññato mayhaṃ pattidānaṃ dento padakkhiṇaṃ ādiseyyāsi buddhaguṇānaṃ sutapubbattā hetusampannatāya ca evaṃ vadati.

ಏತಂ ಖೋ ಲಬ್ಭಮಮ್ಹೇಹೀತಿ ಏತಂ ಪದಕ್ಖಿಣಕರಣಂ ಪುಞ್ಞಂ ಅಮ್ಹೇಹಿ ತವ ದಾತುಂ ಸಕ್ಕಾ, ನ ನಿವತ್ತನಂ, ಪುಬ್ಬೇ ವಿಯ ಕಾಮೂಪಭೋಗೋ ಚ ನ ಸಕ್ಕಾತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ। ತೇ ವಜ್ಜನ್ತಿ ತವ ವನ್ದನಂ ವಜ್ಜಂ ವಕ್ಖಾಮಿ।

Etaṃkho labbhamamhehīti etaṃ padakkhiṇakaraṇaṃ puññaṃ amhehi tava dātuṃ sakkā, na nivattanaṃ, pubbe viya kāmūpabhogo ca na sakkāti adhippāyo. Te vajjanti tava vandanaṃ vajjaṃ vakkhāmi.

ಸೋತಿ ಕಾಳೋ, ಅದ್ದಸಾಸೀತಿ ಅದ್ದಕ್ಖಿ।

Soti kāḷo, addasāsīti addakkhi.

ಸತ್ಥುದೇಸನಾಯಂ ಸಚ್ಚಕಥಾಯ ಪಧಾನತ್ತಾ ತಬ್ಬಿನಿಮುತ್ತಾಯ ಅಭಾವತೋ ‘‘ದುಕ್ಖ’’ನ್ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ, ಸೇಸಂ ವುತ್ತನಯಮೇವ।

Satthudesanāyaṃ saccakathāya padhānattā tabbinimuttāya abhāvato ‘‘dukkha’’ntiādi vuttaṃ, sesaṃ vuttanayameva.

ಚಾಪಾಥೇರೀಗಾಥಾವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।

Cāpātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.







Related texts:



ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಥೇರೀಗಾಥಾಪಾಳಿ • Therīgāthāpāḷi / ೩. ಚಾಪಾಥೇರೀಗಾಥಾ • 3. Cāpātherīgāthā


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact