| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / पाचित्यादियोजनापाळि • Pācityādiyojanāpāḷi |
अन्तरपेय्याल कतिपुच्छावारवण्णना
Antarapeyyāla katipucchāvāravaṇṇanā
२७१. इदानि वुत्तोति सम्बन्धो। ‘‘इदानी’’ति पदेन सम्बन्धत्ता वुत्तोति एत्थ तपच्चयो पच्चुप्पन्नकालिकोति दट्ठब्बो।
271. Idāni vuttoti sambandho. ‘‘Idānī’’ti padena sambandhattā vuttoti ettha tapaccayo paccuppannakālikoti daṭṭhabbo.
तत्थाति मातिकायं, पुच्छासु वा। आगतापत्तिपुच्छाति आगतापत्तिया पुच्छा। हीति विसेसजोतको, हि विसेसं वक्खामीति अत्थो। एत्थाति ‘‘कति आपत्तिक्खन्धा’’ति दुतियपदे। ‘‘रासिवसेना’’ति इमिना खन्धसद्दस्स रासत्थं दस्सेति। विनीतवत्थूनीति एत्थ विनीतसद्दो विनयपरियायोति आह ‘‘विनयपुच्छा’’ति। ननु विनीतविनयसद्दानं सद्दतो नानत्ता अत्थतोपि नानं, कस्मा पन ‘‘विनयपुच्छा’’ति वुत्तन्ति आह ‘‘विनीतं…पे॰… एक’’न्ति। इदन्ति पदत्तयं। अत्थतो एकन्ति अत्थतोयेव एकं, न सद्दतो। विनीतवत्थूनीति आपत्तिविनयकारणत्ता विनीतवत्थूनि। येसूति अगारवेसु। सतीति सन्तेसु। एत्थ च येसु सति आपत्तियो न होन्ति, असति होन्तीति वाक्यम्पि अवुत्तसिद्धिनयेन गहेतब्बं। येसूति गारवेसु। तेति अगारवगारवे। यस्मा पन नत्थीति सम्बन्धो। विपत्तिभावपुच्छाति विपत्तिभावस्स पुच्छा। पुच्छियति इमायाति पुच्छा। विवादमूलानि अनुवादमूलानीति इमा पुच्छायो मूलपुच्छाति सम्बन्धो। पोत्थकेसु ‘‘इमानी’’ति निकारेन सह पाठो अत्थि, सो अपाठोयेव। मूलपुच्छाति पुच्छियन्ति इमाहीति पुच्छा, मूलानं पुच्छा मूलपुच्छा। ‘‘अधिकरण’’न्तिआदीसु ‘‘वुत्तं’’ इति सम्बन्धो। तेसंयेवाति अधिकरणानंयेव। अयमेत्थ मातिका।
Tatthāti mātikāyaṃ, pucchāsu vā. Āgatāpattipucchāti āgatāpattiyā pucchā. Hīti visesajotako, hi visesaṃ vakkhāmīti attho. Etthāti ‘‘kati āpattikkhandhā’’ti dutiyapade. ‘‘Rāsivasenā’’ti iminā khandhasaddassa rāsatthaṃ dasseti. Vinītavatthūnīti ettha vinītasaddo vinayapariyāyoti āha ‘‘vinayapucchā’’ti. Nanu vinītavinayasaddānaṃ saddato nānattā atthatopi nānaṃ, kasmā pana ‘‘vinayapucchā’’ti vuttanti āha ‘‘vinītaṃ…pe… eka’’nti. Idanti padattayaṃ. Atthato ekanti atthatoyeva ekaṃ, na saddato. Vinītavatthūnīti āpattivinayakāraṇattā vinītavatthūni. Yesūti agāravesu. Satīti santesu. Ettha ca yesu sati āpattiyo na honti, asati hontīti vākyampi avuttasiddhinayena gahetabbaṃ. Yesūti gāravesu. Teti agāravagārave. Yasmā pana natthīti sambandho. Vipattibhāvapucchāti vipattibhāvassa pucchā. Pucchiyati imāyāti pucchā. Vivādamūlāni anuvādamūlānīti imā pucchāyo mūlapucchāti sambandho. Potthakesu ‘‘imānī’’ti nikārena saha pāṭho atthi, so apāṭhoyeva. Mūlapucchāti pucchiyanti imāhīti pucchā, mūlānaṃ pucchā mūlapucchā. ‘‘Adhikaraṇa’’ntiādīsu ‘‘vuttaṃ’’ iti sambandho. Tesaṃyevāti adhikaraṇānaṃyeva. Ayamettha mātikā.
निद्देसे मातिकायाति पातिमोक्खे। विभङ्गेति पदभाजनियं, आगतवसेन वुत्ताति योजना। अयमेत्थ निद्देसो।
Niddese mātikāyāti pātimokkhe. Vibhaṅgeti padabhājaniyaṃ, āgatavasena vuttāti yojanā. Ayamettha niddeso.
पटिनिद्देसे आरतीतिआदिपदानं वचनत्थं दस्सेन्तो आह ‘‘आरका’’तिआदि। तत्थ ‘‘आरका’’ति इमिना आरतीति एत्थ आउपसग्गस्स अत्थं दस्सेति। एतेहीति आपत्तिक्खन्धेहि, आरकाति सम्बन्धो। ‘‘रमती’’ति इमिना तिपच्चयो कत्वत्थे होतीति दस्सेति। रतीति रमनं। इमिना तिपच्चयो भावत्थेपि होतीति दस्सेति। विनाति एतेहि आपत्तिक्खन्धेहि विना। इमिना विरतीति एत्थ वित्यूपसग्गस्स अत्थं दस्सेति। पच्चेकन्ति पति एकं, पटिसद्दो विच्छत्थजोतको, विसुं विसुन्ति अत्थो। इमिना पटिविरतीति एत्थ पटित्यूपसग्गस्स अत्थं दस्सेति। विरति पटिविरतीति एत्थापि तिपच्चयो भावत्थेपि वेदितब्बो । वेरन्ति अनत्थकरत्ता विरमितब्बन्ति विरं, तदेव वेरं, रागादिअकुसलधम्मा। ते हि वेरहेतुत्ता वेरन्ति वुच्चन्ति। एतायाति विरतिया। इमिना अकिरियाति एत्थ रिरियपच्चयो करणत्थे होतीति दस्सेति। यं आपत्तिक्खन्धकरणन्ति योजना। तस्साति आपत्तिक्खन्धकरणस्स। पटिपक्खतोति विरुद्धभावतो। इमिना अकरणन्ति एत्थ अकारो विरुद्धत्थोति दस्सेति। आपत्तिक्खन्धअज्झापत्तियाति आपत्तिक्खन्धानं अतिक्कमित्वा आपज्जनस्स। ‘‘वेलनतो’’ति इमिना वेलतीति वेला, वेलनं वा वेलाति वचनत्थे दस्सेति। निय्यानन्ति मग्गं। मग्गो हि निब्बानं आरम्मणकरणवसेन याति गच्छतीति निय्यानन्ति वुच्चति। ‘‘बन्धती’’ति इमिना सिधातुया बन्धनत्थं दस्सेति। ‘‘निवारेती’’ति इमिना बन्धधातुया अधिप्पायत्थं। एतन्ति ‘‘सेतू’’ति नामं। तं सेतुन्ति आपत्तिक्खन्धसङ्खातं तं सेतुं। एत्थ केसुचि पोत्थकेसु ‘‘सो सेतू’’ति च ‘‘एताय पञ्ञत्तिया’’ति च पाठो अत्थि, सो अपाठोयेव।
Paṭiniddese āratītiādipadānaṃ vacanatthaṃ dassento āha ‘‘ārakā’’tiādi. Tattha ‘‘ārakā’’ti iminā āratīti ettha āupasaggassa atthaṃ dasseti. Etehīti āpattikkhandhehi, ārakāti sambandho. ‘‘Ramatī’’ti iminā tipaccayo katvatthe hotīti dasseti. Ratīti ramanaṃ. Iminā tipaccayo bhāvatthepi hotīti dasseti. Vināti etehi āpattikkhandhehi vinā. Iminā viratīti ettha vityūpasaggassa atthaṃ dasseti. Paccekanti pati ekaṃ, paṭisaddo vicchatthajotako, visuṃ visunti attho. Iminā paṭiviratīti ettha paṭityūpasaggassa atthaṃ dasseti. Virati paṭiviratīti etthāpi tipaccayo bhāvatthepi veditabbo . Veranti anatthakarattā viramitabbanti viraṃ, tadeva veraṃ, rāgādiakusaladhammā. Te hi verahetuttā veranti vuccanti. Etāyāti viratiyā. Iminā akiriyāti ettha ririyapaccayo karaṇatthe hotīti dasseti. Yaṃ āpattikkhandhakaraṇanti yojanā. Tassāti āpattikkhandhakaraṇassa. Paṭipakkhatoti viruddhabhāvato. Iminā akaraṇanti ettha akāro viruddhatthoti dasseti. Āpattikkhandhaajjhāpattiyāti āpattikkhandhānaṃ atikkamitvā āpajjanassa. ‘‘Velanato’’ti iminā velatīti velā, velanaṃ vā velāti vacanatthe dasseti. Niyyānanti maggaṃ. Maggo hi nibbānaṃ ārammaṇakaraṇavasena yāti gacchatīti niyyānanti vuccati. ‘‘Bandhatī’’ti iminā sidhātuyā bandhanatthaṃ dasseti. ‘‘Nivāretī’’ti iminā bandhadhātuyā adhippāyatthaṃ. Etanti ‘‘setū’’ti nāmaṃ. Taṃ setunti āpattikkhandhasaṅkhātaṃ taṃ setuṃ. Ettha kesuci potthakesu ‘‘so setū’’ti ca ‘‘etāya paññattiyā’’ti ca pāṭho atthi, so apāṭhoyeva.
बुद्धे अगारवादीसु एवं विनिच्छयो वेदितब्बोति योजना। योति यो कोचि, न गच्छतीतिआदीसु सम्बन्धो। धरमानेति तिट्ठमाने, संविज्जमानेति अत्थो। उपट्ठानन्ति उपट्ठानट्ठानं, उपट्ठानत्थं वा। एतस्साति यस्स कस्सचि गहट्ठस्स वा पब्बजितस्स वा। धम्मस्सवनन्ति धम्मस्सवनट्ठानं, धम्मस्सवनत्थं वा। धम्मस्सवनग्गन्ति धम्मस्सवनं गण्हन्ति एत्थाति धम्मस्सवनग्गो, धम्मसवनमण्डपो। अथ वा धम्मस्सवनं गण्हातीति धम्मस्सवनग्गो, धम्मस्सवनट्ठाने समागमजनो, तं धम्मस्सवनग्गं। चित्तीकारन्ति अपचायनाकारं। विक्खित्तो वा अनादरो वा हुत्वा निसीदतीति योजना। कायपागब्बियन्ति भुसं गरति अञ्ञे पीळेति अनेनाति पगब्बो, अतिमानो, ओट्ठजो ततियक्खरो। पगब्बस्स भावो पागब्बियं, कायेन पागब्बियं कायपागब्बियं (वजिर॰ टी॰ परिवार २७१; सारत्थ॰ टी॰ परिवार ३.२७१; वि॰ वि॰ टी॰ परिवार २.२७१ सं॰ नि॰ अट्ठ॰ २.२.१४६; अ॰ नि॰ अट्ठ॰ ३.६.८२-८४; सु॰ नि॰ अट्ठ॰ १.१४४), कायानाचारं। तिस्सो सिक्खाति अधिसीलसिक्खादिका तिस्सो सिक्खा। पमज्जनं पमादो , सतिविप्पवासोति आह ‘‘पमादे च सतिविप्पवासे’’ति। आमिसपटिसन्धारन्ति आमिसेन अत्तनो, परेसञ्च अन्तरस्स पटिसन्दहनं आमिसपटिसन्धारो, तथा धम्मपटिसन्धारो।
Buddhe agāravādīsu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Yoti yo koci, na gacchatītiādīsu sambandho. Dharamāneti tiṭṭhamāne, saṃvijjamāneti attho. Upaṭṭhānanti upaṭṭhānaṭṭhānaṃ, upaṭṭhānatthaṃ vā. Etassāti yassa kassaci gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā. Dhammassavananti dhammassavanaṭṭhānaṃ, dhammassavanatthaṃ vā. Dhammassavanagganti dhammassavanaṃ gaṇhanti etthāti dhammassavanaggo, dhammasavanamaṇḍapo. Atha vā dhammassavanaṃ gaṇhātīti dhammassavanaggo, dhammassavanaṭṭhāne samāgamajano, taṃ dhammassavanaggaṃ. Cittīkāranti apacāyanākāraṃ. Vikkhitto vā anādaro vā hutvā nisīdatīti yojanā. Kāyapāgabbiyanti bhusaṃ garati aññe pīḷeti anenāti pagabbo, atimāno, oṭṭhajo tatiyakkharo. Pagabbassa bhāvo pāgabbiyaṃ, kāyena pāgabbiyaṃ kāyapāgabbiyaṃ (vajira. ṭī. parivāra 271; sārattha. ṭī. parivāra 3.271; vi. vi. ṭī. parivāra 2.271 saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.146; a. ni. aṭṭha. 3.6.82-84; su. ni. aṭṭha. 1.144), kāyānācāraṃ. Tisso sikkhāti adhisīlasikkhādikā tisso sikkhā. Pamajjanaṃ pamādo, sativippavāsoti āha ‘‘pamāde ca sativippavāse’’ti. Āmisapaṭisandhāranti āmisena attano, paresañca antarassa paṭisandahanaṃ āmisapaṭisandhāro, tathā dhammapaṭisandhāro.
२७२. सत्थरिपि अगारवोतिआदीनं अत्थोति सम्बन्धो। ‘‘अनीचवुत्ती’’तिआदिना अप्पतिस्सोति पदस्स अधिप्पायत्थं दस्सेति, सद्दत्थो पनेवं वेदितब्बो, पटिमुखं आदरेन सत्थुवचनं असुणन्तो अप्पतिस्सो नामाति। अज्झत्तं वाति एत्थ नियकज्झत्तादीसु चतूसु नियकज्झत्तभावञ्च सत्तमीविभत्तिया अमादेसभावञ्च दस्सेन्तो आह ‘‘अत्तनो सन्ताने वा’’ति। ‘‘अत्तनो पक्खे वा’’ति इमिना अत्तनो चित्तसन्तानेति अत्थं पटिक्खिपति। तत्र तुम्हेति एत्थ तसद्दस्स विसयं दस्सेन्तो आह ‘‘तस्मिं अज्झत्तबहिद्धाभेदे’’ति। सपरसन्तानेति अत्तपरसन्ताने। पहानायाति एत्थ हाधातुया करणञ्च आयसद्दस्स तदत्थभावञ्च दस्सेन्तो आह ‘‘मेत्ताभावनादीहि नयेहि पहानत्थ’’न्ति। मेत्ताभावनादीहीतिआदिसद्देन करुणाभावनादिं सङ्गण्हाति। तन्ति विवादमूलं। ‘‘अप्पवत्तिभावाया’’ति इमिना अनवस्सवायाति एत्थ अवपुब्ब सुधातुया पवत्तनत्थं दस्सेति।
272.Sattharipi agāravotiādīnaṃ atthoti sambandho. ‘‘Anīcavuttī’’tiādinā appatissoti padassa adhippāyatthaṃ dasseti, saddattho panevaṃ veditabbo, paṭimukhaṃ ādarena satthuvacanaṃ asuṇanto appatisso nāmāti. Ajjhattaṃ vāti ettha niyakajjhattādīsu catūsu niyakajjhattabhāvañca sattamīvibhattiyā amādesabhāvañca dassento āha ‘‘attano santāne vā’’ti. ‘‘Attano pakkhe vā’’ti iminā attano cittasantāneti atthaṃ paṭikkhipati. Tatra tumheti ettha tasaddassa visayaṃ dassento āha ‘‘tasmiṃ ajjhattabahiddhābhede’’ti. Saparasantāneti attaparasantāne. Pahānāyāti ettha hādhātuyā karaṇañca āyasaddassa tadatthabhāvañca dassento āha ‘‘mettābhāvanādīhi nayehi pahānattha’’nti. Mettābhāvanādīhītiādisaddena karuṇābhāvanādiṃ saṅgaṇhāti. Tanti vivādamūlaṃ. ‘‘Appavattibhāvāyā’’ti iminā anavassavāyāti ettha avapubba sudhātuyā pavattanatthaṃ dasseti.
सन्दिट्ठिपरामासीति एत्थ सस्स अत्तनो इदं सं, सं दिट्ठिं परतो आमसतीति सन्दिट्ठिपरामासीति दस्सेन्तो आह ‘‘सकमेव दिट्ठिं परामसती’’ति। ‘‘य’’न्तिआदिना परामसनाकारं दस्सेति। आधानग्गाहीति एत्थ आभुसो ठियते आधानन्ति वचनत्थेन आधानसद्दो दळ्हपरियायोति आह ‘‘दळ्हग्गाही’’ति। दळ्हं गण्हातीति दळ्हग्गाही।
Sandiṭṭhiparāmāsīti ettha sassa attano idaṃ saṃ, saṃ diṭṭhiṃ parato āmasatīti sandiṭṭhiparāmāsīti dassento āha ‘‘sakameva diṭṭhiṃ parāmasatī’’ti. ‘‘Ya’’ntiādinā parāmasanākāraṃ dasseti. Ādhānaggāhīti ettha ābhuso ṭhiyate ādhānanti vacanatthena ādhānasaddo daḷhapariyāyoti āha ‘‘daḷhaggāhī’’ti. Daḷhaṃ gaṇhātīti daḷhaggāhī.
२७३. अनुवादमूलनिद्देसो किञ्चापि समानोति योजना। अथ खोति तथा समानोपि, अयमेत्थ विसेसोति सम्बन्धो। विवदन्तानं पुग्गलानन्ति योजना। तथा विवदन्ताति तेनाकारेन विवदन्ता, अनुवदन्तीति सम्बन्धो। ‘‘असुकं नाम विपत्तिं आपन्नो’’ति वुत्तमेवत्थं आपत्तिया सल्लक्खेत्वा दस्सेन्तो आह ‘‘पाराजिकं आपन्नोसी’’तिआदि । एत्थाति अनुवादमूले। विसेसोति विवादमूलतो विसेसो। विवदन्तानं कोधूपनाहादीनि विवादमूलानि, अनुवदन्तानं अनुवादमूलानीति वुत्तं होति।
273. Anuvādamūlaniddeso kiñcāpi samānoti yojanā. Atha khoti tathā samānopi, ayamettha visesoti sambandho. Vivadantānaṃ puggalānanti yojanā. Tathā vivadantāti tenākārena vivadantā, anuvadantīti sambandho. ‘‘Asukaṃ nāma vipattiṃ āpanno’’ti vuttamevatthaṃ āpattiyā sallakkhetvā dassento āha ‘‘pārājikaṃ āpannosī’’tiādi . Etthāti anuvādamūle. Visesoti vivādamūlato viseso. Vivadantānaṃ kodhūpanāhādīni vivādamūlāni, anuvadantānaṃ anuvādamūlānīti vuttaṃ hoti.
२७४. मेत्तं कायकम्मं नामाति एत्थ मेत्ता एतस्सत्थीति मेत्तं, कायकम्मं, मेत्तचित्तसहगतं कायकम्मन्ति वुत्तं होति। तेन वुत्तं ‘‘मेत्तचित्तेन कतं कायकम्म’’न्ति। सम्मुखपरम्मुखानं वित्थारं दस्सेन्तो आह ‘‘तत्था’’तिआदि। तत्थ तत्थाति तेसु सम्मुखपरम्मुखेसु। कायकम्मं नामाति मेत्तं कायकम्मं नाम। थेरानं दानइति सम्बन्धो। उभयेहिपीति नवकत्थेरेहिपि। तेसूति नवकत्थेरेसु। अवमञ्ञन्ति अवमानं। अत्तनो दुन्निक्खित्तानं पटिसामनं विय पटिसामनन्ति योजना। ‘‘मेत्ताकायकम्मसङ्खातो’’ति इमिना अयम्पि धम्मोति एत्थ धम्मसरूपं दस्सेति। पिसद्दो उपरि वक्खमाने धम्मे अपेक्खति। ‘‘सरितब्बो’’ति इमिना अनीयसद्दो कम्मवाचकोति दस्सेति। सतिजनकोति सब्रह्मचारीनं सतिजनको। तस्स पदस्स अधिप्पायं दस्सेन्तो आह ‘‘यो न’’न्तिआदि। तत्थ योति पुग्गलो। नन्ति मेत्तं कायकम्मं। तं पुग्गलं अनुस्सरन्तीति सम्बन्धो। येसन्ति सब्रह्मचारीनं। तेति सब्रह्मचारिनो। पसन्नचित्ता हुत्वाति सम्बन्धो। ‘‘पियं करोती’’ति इमिना पियकरणोति पदस्स पियं करोतीति पियकरणोति वचनत्थं दस्सेति। एसेव नयो गरुकरणोति एत्थापि। ‘‘सङ्गहेतब्बभावाया’’ति इमिना सङ्गहायाति पदस्स भावप्पधानकम्मनिद्देसभावं दस्सेति। सङ्गहेतब्बोति सङ्गहो, तदत्थाय। तेहीति सब्रह्मचारीहि। ‘‘समग्गभावाया’’ति इमिना समग्गस्स भावो सामग्गीति वचनत्थं दस्सेति।
274.Mettaṃ kāyakammaṃ nāmāti ettha mettā etassatthīti mettaṃ, kāyakammaṃ, mettacittasahagataṃ kāyakammanti vuttaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘‘mettacittena kataṃ kāyakamma’’nti. Sammukhaparammukhānaṃ vitthāraṃ dassento āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tattha tatthāti tesu sammukhaparammukhesu. Kāyakammaṃ nāmāti mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Therānaṃ dānaiti sambandho. Ubhayehipīti navakattherehipi. Tesūti navakattheresu. Avamaññanti avamānaṃ. Attano dunnikkhittānaṃ paṭisāmanaṃ viya paṭisāmananti yojanā. ‘‘Mettākāyakammasaṅkhāto’’ti iminā ayampi dhammoti ettha dhammasarūpaṃ dasseti. Pisaddo upari vakkhamāne dhamme apekkhati. ‘‘Saritabbo’’ti iminā anīyasaddo kammavācakoti dasseti. Satijanakoti sabrahmacārīnaṃ satijanako. Tassa padassa adhippāyaṃ dassento āha ‘‘yo na’’ntiādi. Tattha yoti puggalo. Nanti mettaṃ kāyakammaṃ. Taṃ puggalaṃ anussarantīti sambandho. Yesanti sabrahmacārīnaṃ. Teti sabrahmacārino. Pasannacittā hutvāti sambandho. ‘‘Piyaṃ karotī’’ti iminā piyakaraṇoti padassa piyaṃ karotīti piyakaraṇoti vacanatthaṃ dasseti. Eseva nayo garukaraṇoti etthāpi. ‘‘Saṅgahetabbabhāvāyā’’ti iminā saṅgahāyāti padassa bhāvappadhānakammaniddesabhāvaṃ dasseti. Saṅgahetabboti saṅgaho, tadatthāya. Tehīti sabrahmacārīhi. ‘‘Samaggabhāvāyā’’ti iminā samaggassa bhāvo sāmaggīti vacanatthaṃ dasseti.
पग्गय्ह वचनन्ति पग्गहेत्वा वचनं। विहारेति आधारे भुम्मं, थेरे असन्तेति योजना। तन्ति थेरं कदा आगमिस्सति नुखोति योजना। ममायनवचनन्ति ममायनाकारेन पवत्तं वचनं। मेत्तासिनेहसिनिद्धानीति मेत्तासङ्खातेन सिनेहेन सिनेहितानि। नयनानीति चक्खूनि। ‘‘अप्पाबाधो’’ति इमिना अरोगोति पदस्सेव अत्थं दस्सेति। निच्चाबाधेन वा अरोगो, आगन्तुकाबाधेन अप्पाबाधो, अज्झत्ताबाधेन वा अरोगो, बहिद्धाबाधेन अप्पाबाधो, कायाबाधेन वा अरोगो, चित्ताबाधेन अप्पाबाधो। समन्नाहरणन्ति पुनप्पुनं मनसिकरणं।
Paggayha vacananti paggahetvā vacanaṃ. Vihāreti ādhāre bhummaṃ, there asanteti yojanā. Tanti theraṃ kadā āgamissati nukhoti yojanā. Mamāyanavacananti mamāyanākārena pavattaṃ vacanaṃ. Mettāsinehasiniddhānīti mettāsaṅkhātena sinehena sinehitāni. Nayanānīti cakkhūni. ‘‘Appābādho’’ti iminā arogoti padasseva atthaṃ dasseti. Niccābādhena vā arogo, āgantukābādhena appābādho, ajjhattābādhena vā arogo, bahiddhābādhena appābādho, kāyābādhena vā arogo, cittābādhena appābādho. Samannāharaṇanti punappunaṃ manasikaraṇaṃ.
न पुग्गलं पटिविभजित्वा भुञ्जतीति योजना। तदत्थं वित्थारेन्तो आह ‘‘यो ही’’तिआदि। तत्थ योति पुग्गलो, भुञ्जतीति सम्बन्धो। ‘‘एत्तकं…पे॰… भुञ्जिस्सामी’’ति इमिना आमिसपटिविभत्तभोगिभावं दस्सेति। ‘‘एत्तकं वा असुकस्स च…पे॰… भुञ्जिस्सामी’’ति इमिना पुग्गलपटिविभत्तभोगिभावं दस्सेति। अयन्ति पुग्गलो। आभतन्ति गामादितो आनीतं। अदातुम्पीति पिसद्देन दातुम्पि वट्टतीति दस्सेति। दानञ्हि नाम न कस्सचि वारितं। सब्बेसन्ति दुस्सीलसीलवन्तानं। वुत्तन्ति अट्ठकथायं (दी॰ नि॰ अट्ठ॰ २.१४१; म॰ नि॰ अट्ठ॰ २.४९२; अ॰ नि॰ अट्ठ॰ ३.६.११) वुत्तं। विचेय्याति विचिनित्वा। दातुम्पीति पिसद्देन अविचिनित्वा सामञ्ञतो दातुम्पि वट्टतीति सम्पिण्डेति। ननु एवं सति पुग्गलविभागो कतो नाम होति, कस्मा विचेय्य दातुं वट्टतीति आह ‘‘न ही’’तिआदि। हीति यस्मा। एतेति गिलानादयो। इदं पदं विचिनित्वाति पदे कम्मं, ‘‘देन्तेना’’ति पदे सम्पदानं। हीति सच्चं। इति अयन्ति इति मनसिकत्वा अयं सारणीयधम्मपूरको।
Na puggalaṃ paṭivibhajitvā bhuñjatīti yojanā. Tadatthaṃ vitthārento āha ‘‘yo hī’’tiādi. Tattha yoti puggalo, bhuñjatīti sambandho. ‘‘Ettakaṃ…pe… bhuñjissāmī’’ti iminā āmisapaṭivibhattabhogibhāvaṃ dasseti. ‘‘Ettakaṃ vā asukassa ca…pe… bhuñjissāmī’’ti iminā puggalapaṭivibhattabhogibhāvaṃ dasseti. Ayanti puggalo. Ābhatanti gāmādito ānītaṃ. Adātumpīti pisaddena dātumpi vaṭṭatīti dasseti. Dānañhi nāma na kassaci vāritaṃ. Sabbesanti dussīlasīlavantānaṃ. Vuttanti aṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.141; ma. ni. aṭṭha. 2.492; a. ni. aṭṭha. 3.6.11) vuttaṃ. Viceyyāti vicinitvā. Dātumpīti pisaddena avicinitvā sāmaññato dātumpi vaṭṭatīti sampiṇḍeti. Nanu evaṃ sati puggalavibhāgo kato nāma hoti, kasmā viceyya dātuṃ vaṭṭatīti āha ‘‘na hī’’tiādi. Hīti yasmā. Eteti gilānādayo. Idaṃ padaṃ vicinitvāti pade kammaṃ, ‘‘dentenā’’ti pade sampadānaṃ. Hīti saccaṃ. Iti ayanti iti manasikatvā ayaṃ sāraṇīyadhammapūrako.
अखण्डानीतिआदीसु पठमं ताव खण्डछिद्दसबलकम्मासानि दस्सेत्वा तेसं पटिपक्खवसेन अखण्डादीनि दस्सेन्तो आह ‘‘यस्सा’’तिआदि। तत्थ यस्साति भिक्खुस्स, सिक्खापदं भिन्नन्ति सम्बन्धो। सत्तसु आपत्तिक्खन्धेसूति आधारे भुम्मं, सिक्खापदन्ति सम्बन्धो। आपत्तिञ्हि पटिच्च सिक्खापदस्स पञ्ञत्तत्ता आपत्ति तस्स विसयो होति। आदिम्हि वा अन्ते वाति सिक्खापदानं आदिम्हि वा अन्ते वा। वासद्दो अनियमविकप्पत्थो। सिक्खापदे भिन्ने आपत्तिसम्भवतो वुत्तं ‘‘सिक्खापदं भिन्न’’न्ति। खण्डं नामाति छिन्नं नाम। वेमज्झेति सिक्खापदानं वेमज्झे। भिन्नन्ति सिक्खापदं भिन्नं। छिद्दं नामाति विवरं नाम। द्वे तीणि सिक्खापदानीति सम्बन्धो। सबलं नामाति चित्रं नाम। भिन्नानीति सिक्खापदानि भिन्नानि। कम्मासं नामाति विचित्रं नाम। एत्थ च एकस्मिं ठाने एकेन विसभागवण्णेन चित्रं सबलं नाम, नानाठाने नानावण्णेन विचित्रं कम्मासं नामाति अयमेतेसं विसेसो। खण्डादीनं विपरिवत्तनवसेन अखण्डादीनि दस्सेन्तो आह ‘‘यस्स पना’’तिआदि। अभिन्नानिसीलानीति अभिन्नानि सिक्खापदसीलानि। तानि पनाति सीलानि पन। ‘‘एतानी’’ति पदं पदालङ्कारमत्तं। भुजिस्सभावकरणतोति तण्हादासब्यतो मोचेत्वा भुजिस्सकरणभावतो। इमिना ‘‘भुजिस्सभावकरणानी’’ति वत्तब्बे उत्तरपदलोपवसेन एवं वुत्तन्ति दस्सेति। भुजिस्सानीति वुच्चन्तीति सम्बन्धो। विञ्ञूहीति बुद्धादीहि सप्पुरिसेहि। उपचारसमाधिं अप्पनासमाधिं वाति एत्थ वासद्दो समुच्चयत्थो। उपचारसमाधिञ्च अप्पनासमाधिं चाति हि अत्थो। ‘‘संवत्तयन्ती’’ति इमिना समाधिसंवत्तनिकानीति एत्थ अनीयसद्दो बहुलं कत्तुवाचकोति दस्सेति। सीलसामञ्ञगतोति एत्थ समानस्स भावो सामञ्ञं, तं गतोति सामञ्ञगतो, सीलेन सामञ्ञगतो सीलसामञ्ञगतो, हुत्वा विहरतीति योजना। तेन वुत्तं ‘‘समानभावूपगतसीलो विहरती’’ति।
Akhaṇḍānītiādīsu paṭhamaṃ tāva khaṇḍachiddasabalakammāsāni dassetvā tesaṃ paṭipakkhavasena akhaṇḍādīni dassento āha ‘‘yassā’’tiādi. Tattha yassāti bhikkhussa, sikkhāpadaṃ bhinnanti sambandho. Sattasu āpattikkhandhesūti ādhāre bhummaṃ, sikkhāpadanti sambandho. Āpattiñhi paṭicca sikkhāpadassa paññattattā āpatti tassa visayo hoti. Ādimhi vā ante vāti sikkhāpadānaṃ ādimhi vā ante vā. Vāsaddo aniyamavikappattho. Sikkhāpade bhinne āpattisambhavato vuttaṃ ‘‘sikkhāpadaṃ bhinna’’nti. Khaṇḍaṃ nāmāti chinnaṃ nāma. Vemajjheti sikkhāpadānaṃ vemajjhe. Bhinnanti sikkhāpadaṃ bhinnaṃ. Chiddaṃ nāmāti vivaraṃ nāma. Dve tīṇi sikkhāpadānīti sambandho. Sabalaṃ nāmāti citraṃ nāma. Bhinnānīti sikkhāpadāni bhinnāni. Kammāsaṃ nāmāti vicitraṃ nāma. Ettha ca ekasmiṃ ṭhāne ekena visabhāgavaṇṇena citraṃ sabalaṃ nāma, nānāṭhāne nānāvaṇṇena vicitraṃ kammāsaṃ nāmāti ayametesaṃ viseso. Khaṇḍādīnaṃ viparivattanavasena akhaṇḍādīni dassento āha ‘‘yassa panā’’tiādi. Abhinnānisīlānīti abhinnāni sikkhāpadasīlāni. Tāni panāti sīlāni pana. ‘‘Etānī’’ti padaṃ padālaṅkāramattaṃ. Bhujissabhāvakaraṇatoti taṇhādāsabyato mocetvā bhujissakaraṇabhāvato. Iminā ‘‘bhujissabhāvakaraṇānī’’ti vattabbe uttarapadalopavasena evaṃ vuttanti dasseti. Bhujissānīti vuccantīti sambandho. Viññūhīti buddhādīhi sappurisehi. Upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ vāti ettha vāsaddo samuccayattho. Upacārasamādhiñca appanāsamādhiṃ cāti hi attho. ‘‘Saṃvattayantī’’ti iminā samādhisaṃvattanikānīti ettha anīyasaddo bahulaṃ kattuvācakoti dasseti. Sīlasāmaññagatoti ettha samānassa bhāvo sāmaññaṃ, taṃ gatoti sāmaññagato, sīlena sāmaññagato sīlasāmaññagato, hutvā viharatīti yojanā. Tena vuttaṃ ‘‘samānabhāvūpagatasīlo viharatī’’ti.
यायं दिट्ठीति एत्थ ‘‘दिट्ठी’’ति सामञ्ञगतस्सापि सद्दस्स ‘‘अरिया’’ति सद्दन्तरसन्निधानेन विसेसविसयत्ता सम्मादिट्ठीति आह ‘‘मग्गसम्पयुत्ता सम्मादिट्ठी’’ति। ‘‘मग्गसम्पयुत्ता’’ति इमिना लोकियसम्मादिट्ठिं पटिक्खिपति। निद्दोसाति विसुद्धत्ता, उत्तमत्ता वा निद्दोसा। इमिना अरियसद्दो निद्दोसत्थवाचको अनिप्फन्नपाटिपदिकोति दस्सेति। निय्यातीति निब्बानं याति। इमिना अनीयसद्दो बहुलं कत्तुवाचकोति दस्सेति। यो तथाकारी होति, तक्करस्साति योजना। तथाकारीति ताय मग्गसम्पयुत्ताय सम्मादिट्ठिया कारी होति। इमिना ताय सम्मादिट्ठिया करोतीति तक्करोति वचनत्थं दस्सेति। दुक्खक्खयायाति एत्थ खीयनं खयो, दुक्खस्स खयो दुक्खक्खयो, तदत्थायाति दस्सेन्तो आह ‘‘सब्बदुक्खस्स खयत्थ’’न्ति। सेसन्ति वुत्तवचनतो सेसं वचनं।
Yāyaṃdiṭṭhīti ettha ‘‘diṭṭhī’’ti sāmaññagatassāpi saddassa ‘‘ariyā’’ti saddantarasannidhānena visesavisayattā sammādiṭṭhīti āha ‘‘maggasampayuttā sammādiṭṭhī’’ti. ‘‘Maggasampayuttā’’ti iminā lokiyasammādiṭṭhiṃ paṭikkhipati. Niddosāti visuddhattā, uttamattā vā niddosā. Iminā ariyasaddo niddosatthavācako anipphannapāṭipadikoti dasseti. Niyyātīti nibbānaṃ yāti. Iminā anīyasaddo bahulaṃ kattuvācakoti dasseti. Yo tathākārī hoti, takkarassāti yojanā. Tathākārīti tāya maggasampayuttāya sammādiṭṭhiyā kārī hoti. Iminā tāya sammādiṭṭhiyā karotīti takkaroti vacanatthaṃ dasseti. Dukkhakkhayāyāti ettha khīyanaṃ khayo, dukkhassa khayo dukkhakkhayo, tadatthāyāti dassento āha ‘‘sabbadukkhassa khayattha’’nti. Sesanti vuttavacanato sesaṃ vacanaṃ.
इति कतिपुच्छावारवण्णनाय योजना समत्ता।
Iti katipucchāvāravaṇṇanāya yojanā samattā.
Related texts:
तिपिटक (मूल) • Tipiṭaka (Mūla) / विनयपिटक • Vinayapiṭaka / परिवारपाळि • Parivārapāḷi / कतिपुच्छावारो • Katipucchāvāro
अट्ठकथा • Aṭṭhakathā / विनयपिटक (अट्ठकथा) • Vinayapiṭaka (aṭṭhakathā) / परिवार-अट्ठकथा • Parivāra-aṭṭhakathā / कतिपुच्छावारवण्णना • Katipucchāvāravaṇṇanā
टीका • Tīkā / विनयपिटक (टीका) • Vinayapiṭaka (ṭīkā) / सारत्थदीपनी-टीका • Sāratthadīpanī-ṭīkā / कतिपुच्छावारवण्णना • Katipucchāvāravaṇṇanā
टीका • Tīkā / विनयपिटक (टीका) • Vinayapiṭaka (ṭīkā) / वजिरबुद्धि-टीका • Vajirabuddhi-ṭīkā / कतिपुच्छावारवण्णना • Katipucchāvāravaṇṇanā
टीका • Tīkā / विनयपिटक (टीका) • Vinayapiṭaka (ṭīkā) / विमतिविनोदनी-टीका • Vimativinodanī-ṭīkā / कतिपुच्छावारवण्णना • Katipucchāvāravaṇṇanā
