| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / धम्मसङ्गणी-मूलटीका • Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā |
विपाकुद्धारकथावण्णना
Vipākuddhārakathāvaṇṇanā
यतो यत्तको च विपाको होति, यस्मिञ्च ठाने विपच्चति, तं दस्सेतुं विपाकुद्धारकथा आरद्धा। एत्थेवाति एकाय चेतनाय कम्मे आयूहितेयेव। दुहेतुकपटिसन्धिवसेन द्वादसकमग्गोपि होति , द्वादसकप्पकारोपीति अत्थो। अहेतुकपटिसन्धिवसेन अहेतुकट्ठकम्पि। असङ्खारिकससङ्खारिकानं ससङ्खारिकअसङ्खारिकविपाकसङ्करं अनिच्छन्तो दुतियत्थेरो ‘‘द्वादसा’’तिआदिमाह। पुरिमस्स हि पच्चयतोससङ्खारिकअसङ्खारिकभावो, इतरेसं कम्मतो। ततियो तिहेतुकतो दुहेतुकम्पि अनिच्छन्तो ‘‘दसा’’तिआदिमाह।
Yato yattako ca vipāko hoti, yasmiñca ṭhāne vipaccati, taṃ dassetuṃ vipākuddhārakathā āraddhā. Etthevāti ekāya cetanāya kamme āyūhiteyeva. Duhetukapaṭisandhivasena dvādasakamaggopi hoti , dvādasakappakāropīti attho. Ahetukapaṭisandhivasena ahetukaṭṭhakampi. Asaṅkhārikasasaṅkhārikānaṃ sasaṅkhārikaasaṅkhārikavipākasaṅkaraṃ anicchanto dutiyatthero ‘‘dvādasā’’tiādimāha. Purimassa hi paccayatosasaṅkhārikaasaṅkhārikabhāvo, itaresaṃ kammato. Tatiyo tihetukato duhetukampi anicchanto ‘‘dasā’’tiādimāha.
इमस्मिं विपाकुद्धारट्ठाने कम्मपटिसन्धिववत्थानत्थं साकेतपञ्हं गण्हिंसु। कम्मवसेन विपाकस्स तंतंगुणदोसुस्सदनिमित्ततं दस्सेतुं उस्सदकित्तनं गण्हिंसु। हेतुकित्तनं इध पठमत्थेरस्स अधिप्पायेन वुत्तं। दुतियत्थेरवादादीसु विसेसं तत्थ तत्थेव वक्खामि। ञाणस्स जच्चन्धादिविपत्तिनिमित्तपटिपक्खभावतो तिहेतुकं अतिदुब्बलम्पि समानं पटिसन्धिं आकड्ढन्तं दुहेतुकं आकड्ढेय्याति ‘‘अहेतुका न होती’’ति आह। यं पन पटिसम्भिदामग्गे सुगतियं जच्चन्धबधिरादिविपत्तिया अहेतुकउपपत्तिं वज्जेत्वा गतिसम्पत्तिया सहेतुकोपपत्तिं दस्सेन्तेन ‘‘गतिसम्पत्तिया ञाणसम्पयुत्ते कतमेसं अट्ठन्नं हेतूनं पच्चया उपपत्ति होति’’च्चेव (पटि॰ म॰ १.२३२) वुत्तं। तेन ञाणविप्पयुत्तेन कम्मुना ञाणसम्पयुत्तपटिसन्धि न होतीति दीपितं होति। अञ्ञथा ‘‘सत्तन्नं हेतूनं पच्चया उपपत्ति होती’’ति इदम्पि वुच्चेय्य। तथा हि ‘‘गतिसम्पत्तिया ञाणसम्पयुत्ते कतमेसं अट्ठन्नं हेतूनं पच्चया उपपत्ति होति? कुसलस्स कम्मस्स जवनक्खणे तयो हेतू कुसला तस्मिं खणे जातचेतनाय सहजातपच्चया होन्ति। तेन वुच्चति कुसलमूलपच्चयापि सङ्खारा। निकन्तिक्खणे द्वे हेतू अकुसला तस्मिं खणे जातचेतनाय सहजातपच्चया होन्ति। तेन वुच्चति अकुसलमूलपच्चयापि सङ्खारा। पटिसन्धिक्खणे तयो हेतू अब्याकता तस्मिं खणे जातचेतनाय सहजातपच्चया होन्ति। तेन वुच्चति नामरूपपच्चयापि विञ्ञाणं, विञ्ञाणपच्चयापि नामरूप’’न्ति विस्सज्जितं ञाणसम्पयुत्तोपपत्तियं।
Imasmiṃ vipākuddhāraṭṭhāne kammapaṭisandhivavatthānatthaṃ sāketapañhaṃ gaṇhiṃsu. Kammavasena vipākassa taṃtaṃguṇadosussadanimittataṃ dassetuṃ ussadakittanaṃ gaṇhiṃsu. Hetukittanaṃ idha paṭhamattherassa adhippāyena vuttaṃ. Dutiyattheravādādīsu visesaṃ tattha tattheva vakkhāmi. Ñāṇassa jaccandhādivipattinimittapaṭipakkhabhāvato tihetukaṃ atidubbalampi samānaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhantaṃ duhetukaṃ ākaḍḍheyyāti ‘‘ahetukā na hotī’’ti āha. Yaṃ pana paṭisambhidāmagge sugatiyaṃ jaccandhabadhirādivipattiyā ahetukaupapattiṃ vajjetvā gatisampattiyā sahetukopapattiṃ dassentena ‘‘gatisampattiyā ñāṇasampayutte katamesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti’’cceva (paṭi. ma. 1.232) vuttaṃ. Tena ñāṇavippayuttena kammunā ñāṇasampayuttapaṭisandhi na hotīti dīpitaṃ hoti. Aññathā ‘‘sattannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hotī’’ti idampi vucceyya. Tathā hi ‘‘gatisampattiyā ñāṇasampayutte katamesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti? Kusalassa kammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati kusalamūlapaccayāpi saṅkhārā. Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati akusalamūlapaccayāpi saṅkhārā. Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū abyākatā tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi nāmarūpa’’nti vissajjitaṃ ñāṇasampayuttopapattiyaṃ.
एवं ञाणविप्पयुत्ततो ञाणसम्पयुत्तुपपत्तिया च विज्जमानाय ‘‘गतिसम्पत्तिया ञाणसम्पयुत्ते कतमेसं सत्तन्नं हेतूनं पच्चया उपपत्ति होति? कुसलस्स कम्मस्स जवनक्खणे द्वे हेतू कुसला’’ति वत्वा अञ्ञत्थ च पुब्बे वुत्तनयेनेव सक्का विस्सज्जनं कातुन्ति। यथा पन ‘‘ञाणसम्पयुत्ते सत्तन्नं हेतूनं पच्चया’’ति अवचनतो ञाणविप्पयुत्ततो ञाणसम्पयुत्ता पटिसन्धि न होति, एवं ‘‘गतिसम्पत्तिया ञाणविप्पयुत्ते छन्नं हेतूनं पच्चया उपपत्ति होति’’च्चेव (पटि॰ म॰ १.२३३) वत्वा ‘‘सत्तन्नं हेतूनं पच्चया’’ति अवचनतो ञाणसम्पयुत्ततो ञाणविप्पयुत्तापि पटिसन्धि न होतीति आपन्नं। एत्थापि हि न न सक्का कम्मनिकन्तिक्खणेसु तयो च द्वे च हेतू योजेत्वा पटिसन्धिक्खणे द्वे योजेतुन्ति। इमस्स पन थेरस्स अयमधिप्पायो सिया ‘‘कम्मसरिक्खकविपाकदस्सनवसेन इध पाठो सावसेसो कथितो’’ति। ‘‘ञाणसम्पयुत्ते अट्ठन्नं हेतूनं पच्चया’’ति एत्थापि पाठस्स सावसेसतापत्तीति चे? न, दुब्बलस्स दुहेतुककम्मस्स ञाणसम्पयुत्तविपाकदाने असमत्थत्ता। तिहेतुकस्स पन अहेतुकविपच्चने विय दुहेतुकविपच्चनेपि नत्थि समत्थताविघातोति। आरम्मणेन वेदना परिवत्तेतब्बाति सन्तीरणतदारम्मणे सन्धाय वुत्तं। विभागग्गहणसमत्थताभावतो हि चक्खुविञ्ञाणादीनि इट्ठइट्ठमज्झत्तेसु उपेक्खासहगतानेव होन्ति, कायविञ्ञाणञ्च सुखसहगतमेव पटिघट्टनाविसेसेनाति।
Evaṃ ñāṇavippayuttato ñāṇasampayuttupapattiyā ca vijjamānāya ‘‘gatisampattiyā ñāṇasampayutte katamesaṃ sattannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti? Kusalassa kammassa javanakkhaṇe dve hetū kusalā’’ti vatvā aññattha ca pubbe vuttanayeneva sakkā vissajjanaṃ kātunti. Yathā pana ‘‘ñāṇasampayutte sattannaṃ hetūnaṃ paccayā’’ti avacanato ñāṇavippayuttato ñāṇasampayuttā paṭisandhi na hoti, evaṃ ‘‘gatisampattiyā ñāṇavippayutte channaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti’’cceva (paṭi. ma. 1.233) vatvā ‘‘sattannaṃ hetūnaṃ paccayā’’ti avacanato ñāṇasampayuttato ñāṇavippayuttāpi paṭisandhi na hotīti āpannaṃ. Etthāpi hi na na sakkā kammanikantikkhaṇesu tayo ca dve ca hetū yojetvā paṭisandhikkhaṇe dve yojetunti. Imassa pana therassa ayamadhippāyo siyā ‘‘kammasarikkhakavipākadassanavasena idha pāṭho sāvaseso kathito’’ti. ‘‘Ñāṇasampayutte aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā’’ti etthāpi pāṭhassa sāvasesatāpattīti ce? Na, dubbalassa duhetukakammassa ñāṇasampayuttavipākadāne asamatthattā. Tihetukassa pana ahetukavipaccane viya duhetukavipaccanepi natthi samatthatāvighātoti. Ārammaṇena vedanā parivattetabbāti santīraṇatadārammaṇe sandhāya vuttaṃ. Vibhāgaggahaṇasamatthatābhāvato hi cakkhuviññāṇādīni iṭṭhaiṭṭhamajjhattesu upekkhāsahagatāneva honti, kāyaviññāṇañca sukhasahagatameva paṭighaṭṭanāvisesenāti.
विसेसवता कालेन तदारम्मणपच्चयसब्बजवनवता विपाकप्पवत्तिं दस्सेतुं ‘‘संवरासंवरे…पे॰… उपगतस्सा’’ति वुत्तं अञ्ञकाले पञ्चविञ्ञाणादिपरिपुण्णविपाकप्पवत्तिअभावा। कक्कटक…पे॰… भवङ्गोतरणन्ति एतेन इदं दस्सेति – केदारे पूरेत्वा नदीपवेसनमग्गभूतं मातिकं अप्पविसित्वा कक्कटकमग्गादिना अमग्गेन नदीओतरणं विय चित्तस्स जवित्वा भवङ्गप्पवेसनमग्गभूते तदारम्मणे अनुप्पन्ने मग्गेन विना भवङ्गोतरणन्ति।
Visesavatā kālena tadārammaṇapaccayasabbajavanavatā vipākappavattiṃ dassetuṃ ‘‘saṃvarāsaṃvare…pe… upagatassā’’ti vuttaṃ aññakāle pañcaviññāṇādiparipuṇṇavipākappavattiabhāvā. Kakkaṭaka…pe… bhavaṅgotaraṇanti etena idaṃ dasseti – kedāre pūretvā nadīpavesanamaggabhūtaṃ mātikaṃ appavisitvā kakkaṭakamaggādinā amaggena nadīotaraṇaṃ viya cittassa javitvā bhavaṅgappavesanamaggabhūte tadārammaṇe anuppanne maggena vinā bhavaṅgotaraṇanti.
एतेसु तीसु मोघवारेसु दुतियो उपपरिक्खित्वा गहेतब्बो। यदि हि अनुलोमे वेदनात्तिके पटिच्चवारादीसु ‘‘आसेवनपच्चया न मग्गे द्वे’’ति ‘‘न मग्गपच्चया आसेवने द्वे’’ति च वुत्तं सिया, सोपि मोघवारो लब्भेय्य। यदि पन वोट्ठब्बनम्पि आसेवनपच्चयो सिया, कुसलाकुसलानम्पि सिया। न हि आसेवनपच्चयं लद्धुं युत्तस्स आसेवनपच्चयभावी धम्मो आसेवनपच्चयोति अवुत्तो अत्थि। वोट्ठब्बनस्स पन कुसलाकुसलानं आसेवनपच्चयभावो अवुत्तो। ‘‘कुसलं धम्मं पटिच्च कुसलो धम्मो उप्पज्जति नासेवनपच्चया। अकुसलं धम्मं…पे॰… नासेवनपच्चया’’ति (पट्ठा॰ १.१.९३) वचनतो पटिक्खित्तोव। अथापि सिया ‘‘असमानवेदनानं वसेन एवं वुत्त’’न्ति, एवमपि यथा ‘‘आवज्जना कुसलानं खन्धानं अकुसलानं खन्धानं अनन्तरपच्चयेन पच्चयो’’ति (पट्ठा॰ १.१.४१७) वुत्तं, एवं ‘‘आसेवनपच्चयेन पच्चयोति’’पि वत्तब्बं सिया, जातिभेदा न वुत्तन्ति चे? भूमिभिन्नस्स कामावचरस्स रूपावचरादीनं आसेवनपच्चयभावो विय जातिभिन्नस्सपि भवेय्याति वत्तब्बो एव सिया। अभिन्नजातिकस्स च वसेन यथा ‘‘आवज्जना सहेतुकानं खन्धानं अनन्तरपच्चयेन पच्चयो’’ति वुत्तं, एवं ‘‘आसेवनपच्चयेन पच्चयो’’तिपि वत्तब्बं सिया, न तु वुत्तं। तस्मा वेदनात्तिकेपि सङ्खित्ताय गणनाय ‘‘आसेवनपच्चया न मग्गे एकं, न मग्गपच्चया आसेवने एक’’न्ति एवं गणनाय निद्धारियमानाय वोट्ठब्बनस्स आसेवनपच्चयत्तस्स अभावा यथावुत्तप्पकारो दुतियो मोघवारो वीमंसितब्बो।
Etesu tīsu moghavāresu dutiyo upaparikkhitvā gahetabbo. Yadi hi anulome vedanāttike paṭiccavārādīsu ‘‘āsevanapaccayā na magge dve’’ti ‘‘na maggapaccayā āsevane dve’’ti ca vuttaṃ siyā, sopi moghavāro labbheyya. Yadi pana voṭṭhabbanampi āsevanapaccayo siyā, kusalākusalānampi siyā. Na hi āsevanapaccayaṃ laddhuṃ yuttassa āsevanapaccayabhāvī dhammo āsevanapaccayoti avutto atthi. Voṭṭhabbanassa pana kusalākusalānaṃ āsevanapaccayabhāvo avutto. ‘‘Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjati nāsevanapaccayā. Akusalaṃ dhammaṃ…pe… nāsevanapaccayā’’ti (paṭṭhā. 1.1.93) vacanato paṭikkhittova. Athāpi siyā ‘‘asamānavedanānaṃ vasena evaṃ vutta’’nti, evamapi yathā ‘‘āvajjanā kusalānaṃ khandhānaṃ akusalānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.417) vuttaṃ, evaṃ ‘‘āsevanapaccayena paccayoti’’pi vattabbaṃ siyā, jātibhedā na vuttanti ce? Bhūmibhinnassa kāmāvacarassa rūpāvacarādīnaṃ āsevanapaccayabhāvo viya jātibhinnassapi bhaveyyāti vattabbo eva siyā. Abhinnajātikassa ca vasena yathā ‘‘āvajjanā sahetukānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo’’ti vuttaṃ, evaṃ ‘‘āsevanapaccayena paccayo’’tipi vattabbaṃ siyā, na tu vuttaṃ. Tasmā vedanāttikepi saṅkhittāya gaṇanāya ‘‘āsevanapaccayā na magge ekaṃ, na maggapaccayā āsevane eka’’nti evaṃ gaṇanāya niddhāriyamānāya voṭṭhabbanassa āsevanapaccayattassa abhāvā yathāvuttappakāro dutiyo moghavāro vīmaṃsitabbo.
वोट्ठब्बनं पन वीथिविपाकसन्ततिया आवट्टनतो आवज्जना, ततो विसदिसस्स जवनस्स करणतो मनसिकारो च। एवञ्च कत्वा पट्ठाने ‘‘वोट्ठब्बनं कुसलानं खन्धानं अनन्तरपच्चयेन पच्चयो’’तिआदि न वुत्तं, ‘‘आवज्जना’’इच्चेव वुत्तं। तस्मा वोट्ठब्बनतो चतुन्नं वा पञ्चन्नं वा जवनानं आरम्मणपुरेजातं भवितुं असक्कोन्तं रूपादिआवज्जनादीनं पच्चयो भवितुं न सक्कोति, अयमेतस्स सभावोति जवनापारिपूरिया दुतियो मोघवारो दस्सेतुं युत्तो सिया, अयम्पि अट्ठकथायं अनागतत्ता सुट्ठु विचारेतब्बो। भवङ्गस्स जवनानुबन्धनभूतत्ता ‘‘तदारम्मणं भवङ्ग’’न्ति वुत्तं। पट्ठाने (पट्ठा॰ ३.१.१०२) च वुत्तं ‘‘सहेतुकं भवङ्गं अहेतुकस्स भवङ्गस्स अनन्तरपच्चयेन पच्चयो’’ति, ‘‘अहेतुकं भवङ्गं सहेतुकस्स भवङ्गस्स अनन्तरपच्चयेन पच्चयो’’ति च। कुसलाकुसलानं सुखदुक्खविपाकमत्तो विपाको न इट्ठानिट्ठानं विभागं करोति, जवनं पन रज्जनविरज्जनादिवसेन इट्ठानिट्ठविभागं करोतीति ‘‘आरम्मणरसं जवनमेव अनुभवती’’ति वुत्तं।
Voṭṭhabbanaṃ pana vīthivipākasantatiyā āvaṭṭanato āvajjanā, tato visadisassa javanassa karaṇato manasikāro ca. Evañca katvā paṭṭhāne ‘‘voṭṭhabbanaṃ kusalānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo’’tiādi na vuttaṃ, ‘‘āvajjanā’’icceva vuttaṃ. Tasmā voṭṭhabbanato catunnaṃ vā pañcannaṃ vā javanānaṃ ārammaṇapurejātaṃ bhavituṃ asakkontaṃ rūpādiāvajjanādīnaṃ paccayo bhavituṃ na sakkoti, ayametassa sabhāvoti javanāpāripūriyā dutiyo moghavāro dassetuṃ yutto siyā, ayampi aṭṭhakathāyaṃ anāgatattā suṭṭhu vicāretabbo. Bhavaṅgassa javanānubandhanabhūtattā ‘‘tadārammaṇaṃ bhavaṅga’’nti vuttaṃ. Paṭṭhāne (paṭṭhā. 3.1.102) ca vuttaṃ ‘‘sahetukaṃ bhavaṅgaṃ ahetukassa bhavaṅgassa anantarapaccayena paccayo’’ti, ‘‘ahetukaṃ bhavaṅgaṃ sahetukassa bhavaṅgassa anantarapaccayena paccayo’’ti ca. Kusalākusalānaṃ sukhadukkhavipākamatto vipāko na iṭṭhāniṭṭhānaṃ vibhāgaṃ karoti, javanaṃ pana rajjanavirajjanādivasena iṭṭhāniṭṭhavibhāgaṃ karotīti ‘‘ārammaṇarasaṃ javanameva anubhavatī’’ti vuttaṃ.
अविज्जमाने कारके कथं आवज्जनादिभावेन पवत्ति होतीति तं दस्सेतुं पञ्चविधं नियामं नाम गण्हिंसु। नियामो च धम्मानं सभावकिच्चपच्चयभावविसेसोव। तंतंसदिसफलदानन्ति तस्स तस्स अत्तनो अनुरूपफलस्स दानं। सदिसविपाकदानन्ति च अनुरूपविपाकदानन्ति अत्थो। इदं वत्थुन्ति एकवचननिद्देसो एकगाथावत्थुभावेन कतो। जगतिप्पदेसोति यथावुत्ततो अञ्ञोपि लोकप्पदेसो। कालगतिउपधिपयोगपटिबाळ्हञ्हि पापं न विपच्चेय्य, न पदेसपटिबाळ्हन्ति। सब्बञ्ञुतञ्ञाणपदट्ठानपटिसन्धियादिधम्मानं नियामो दससहस्सिकम्पनपच्चयभावो धम्मनियामो। अयं इध अधिप्पेतोति एतेन नियामवसेन आवज्जनादिभावो, न कारकवसेनाति एतमत्थं दस्सेति।
Avijjamāne kārake kathaṃ āvajjanādibhāvena pavatti hotīti taṃ dassetuṃ pañcavidhaṃ niyāmaṃ nāma gaṇhiṃsu. Niyāmo ca dhammānaṃ sabhāvakiccapaccayabhāvavisesova. Taṃtaṃsadisaphaladānanti tassa tassa attano anurūpaphalassa dānaṃ. Sadisavipākadānanti ca anurūpavipākadānanti attho. Idaṃ vatthunti ekavacananiddeso ekagāthāvatthubhāvena kato. Jagatippadesoti yathāvuttato aññopi lokappadeso. Kālagatiupadhipayogapaṭibāḷhañhi pāpaṃ na vipacceyya, na padesapaṭibāḷhanti. Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānapaṭisandhiyādidhammānaṃ niyāmo dasasahassikampanapaccayabhāvo dhammaniyāmo. Ayaṃ idha adhippetoti etena niyāmavasena āvajjanādibhāvo, na kārakavasenāti etamatthaṃ dasseti.
इमस्मिं ठानेति सोळसविपाककथाठाने। द्वादसहि वाहेतब्बा नाळियन्तोपमा न द्वादसन्नं चित्तानं एकस्मिं द्वारे एकारम्मणे सह किच्चकरणवसेन वुत्ता, अथ खो द्वादसन्नं एकस्मिं द्वारे सकिच्चकरणमत्तवसेन। अहेतुकपटिसन्धिजनकसदिसजवनानन्तरं अहेतुकतदारम्मणं दस्सेन्तो ‘‘चतुन्नं पन दुहेतुककुसलचित्तानं अञ्ञतरजवनस्स…पे॰… पतिट्ठाती’’ति आह। अहेतुकपटिसन्धिकस्स पन तिहेतुकजवने जविते पटिसन्धिदायकेन कम्मेन अहेतुकस्स तदारम्मणस्स निब्बत्ति न पटिसेधिता। एवं दुहेतुकपटिसन्धिकस्सपि तिहेतुकानन्तरं दुहेतुकतदारम्मणं अप्पटिसिद्धं दट्ठब्बं। परिपुण्णविपाकस्स च पटिसन्धिजनककम्मस्स वसेनायं विपाकविभावना तस्सा मुखनिदस्सनमत्तमेवाति पवत्तिविपाकस्स च एकस्स तिहेतुकादिकम्मस्स सोळसविपाकचित्तादीनि वुत्तनयेन योजेतब्बानि। तस्मा येन केनचि कम्मुना एकेन अनेकं तदारम्मणं पवत्तमानं कम्मविसेसाभावा येसं तं अनुबन्धभूतं, तेसं जवनसङ्खातानं पच्चयानं विसेसेन विसिट्ठं होतीति जवनेनायं तदारम्मणनियामो वुत्तो, न नानाकम्मुना निब्बत्तमानस्स वसेन। एवञ्च कत्वा पट्ठाने (पट्ठा॰ ३.१.९८) ‘‘सहेतुके खन्धे अनिच्चतो दुक्खतो अनत्ततो विपस्सति। कुसलाकुसले निरुद्धे अहेतुको विपाको तदारम्मणता उप्पज्जती’’ति ञाणानन्तरं अहेतुकतदारम्मणं, ‘‘कुसलाकुसले निरुद्धे सहेतुको विपाको तदारम्मणता उप्पज्जती’’ति अकुसलानन्तरञ्च सहेतुकतदारम्मणं वुत्तं, न च ‘‘तं एतेन थेरेन अदस्सित’’न्ति कत्वा तस्स पटिसेधो कतो होतीति।
Imasmiṃ ṭhāneti soḷasavipākakathāṭhāne. Dvādasahi vāhetabbā nāḷiyantopamā na dvādasannaṃ cittānaṃ ekasmiṃ dvāre ekārammaṇe saha kiccakaraṇavasena vuttā, atha kho dvādasannaṃ ekasmiṃ dvāre sakiccakaraṇamattavasena. Ahetukapaṭisandhijanakasadisajavanānantaraṃ ahetukatadārammaṇaṃ dassento ‘‘catunnaṃ pana duhetukakusalacittānaṃ aññatarajavanassa…pe… patiṭṭhātī’’ti āha. Ahetukapaṭisandhikassa pana tihetukajavane javite paṭisandhidāyakena kammena ahetukassa tadārammaṇassa nibbatti na paṭisedhitā. Evaṃ duhetukapaṭisandhikassapi tihetukānantaraṃ duhetukatadārammaṇaṃ appaṭisiddhaṃ daṭṭhabbaṃ. Paripuṇṇavipākassa ca paṭisandhijanakakammassa vasenāyaṃ vipākavibhāvanā tassā mukhanidassanamattamevāti pavattivipākassa ca ekassa tihetukādikammassa soḷasavipākacittādīni vuttanayena yojetabbāni. Tasmā yena kenaci kammunā ekena anekaṃ tadārammaṇaṃ pavattamānaṃ kammavisesābhāvā yesaṃ taṃ anubandhabhūtaṃ, tesaṃ javanasaṅkhātānaṃ paccayānaṃ visesena visiṭṭhaṃ hotīti javanenāyaṃ tadārammaṇaniyāmo vutto, na nānākammunā nibbattamānassa vasena. Evañca katvā paṭṭhāne (paṭṭhā. 3.1.98) ‘‘sahetuke khandhe aniccato dukkhato anattato vipassati. Kusalākusale niruddhe ahetuko vipāko tadārammaṇatā uppajjatī’’ti ñāṇānantaraṃ ahetukatadārammaṇaṃ, ‘‘kusalākusale niruddhe sahetuko vipāko tadārammaṇatā uppajjatī’’ti akusalānantarañca sahetukatadārammaṇaṃ vuttaṃ, na ca ‘‘taṃ etena therena adassita’’nti katvā tassa paṭisedho kato hotīti.
यं पन जवनेन…पे॰… तं कुसलं सन्धाय वुत्तन्ति इदं कुसलस्स विय अकुसलस्स सदिसो विपाको नत्थीति कत्वा वुत्तं। ससङ्खारिकासङ्खारिकनियमनं पन सन्धाय तस्मिं वुत्ते अकुसलेपि न तं न युज्जतीति। अट्ठानमेतन्ति इदं नियमितादिवसेन योनिसो अयोनिसो वा आवट्टिते अयोनिसो योनिसो वा ववत्थापनस्स अभावं सन्धाय वुत्तं।
Yaṃpana javanena…pe… taṃ kusalaṃ sandhāya vuttanti idaṃ kusalassa viya akusalassa sadiso vipāko natthīti katvā vuttaṃ. Sasaṅkhārikāsaṅkhārikaniyamanaṃ pana sandhāya tasmiṃ vutte akusalepi na taṃ na yujjatīti. Aṭṭhānametanti idaṃ niyamitādivasena yoniso ayoniso vā āvaṭṭite ayoniso yoniso vā vavatthāpanassa abhāvaṃ sandhāya vuttaṃ.
पटिसिद्धन्ति अवचनमेव पटिसेधोति कत्वा वुत्तं। कामतण्हानिब्बत्तेन कम्मुना महग्गतलोकुत्तरानुभवनविपाको न होतीति तत्थ तदारम्मणाभावो वेदितब्बो। आपाथगते विसये तन्निन्नं भवङ्गं आवज्जनं उप्पादेतीति आवज्जनं विसये निन्नत्ता उप्पज्जति। भवङ्गं पन सब्बदा सविसये निन्नमेवाति विसयन्तरविञ्ञाणस्स पच्चयो हुत्वापि तदभावा विना आवज्जनेन सविसये निन्नत्ताव उप्पज्जति। चिण्णत्ताति आवज्जनेन विना बहुलं उप्पन्नपुब्बत्ता। समुदाचारत्ताति आपाथगते विसये पटिसन्धिविसये च बहुलं उप्पादितपुब्बत्ता। चिण्णत्ताति वा पुग्गलेन आसेवितभावो वुत्तो। समुदाचारत्ताति सयं बहुलं पवत्तभावो। निरोधस्स अनन्तरपच्चयं नेवसञ्ञानासञ्ञायतनन्ति इदं तदनन्तरमेव निरोधफुसनं सन्धाय वुत्तं, न अरूपक्खन्धानं विय निरोधस्स अनन्तरपच्चयभावं। नेवसञ्ञानासञ्ञायतनं पन किञ्चि परिकम्मेन विना उप्पज्जमानं नत्थि। परिकम्मावज्जनमेव तस्स आवज्जनन्ति अञ्ञस्स विय एतस्सपि सावज्जनताय भवितब्बं।
Paṭisiddhanti avacanameva paṭisedhoti katvā vuttaṃ. Kāmataṇhānibbattena kammunā mahaggatalokuttarānubhavanavipāko na hotīti tattha tadārammaṇābhāvo veditabbo. Āpāthagate visaye tanninnaṃ bhavaṅgaṃ āvajjanaṃ uppādetīti āvajjanaṃ visaye ninnattā uppajjati. Bhavaṅgaṃ pana sabbadā savisaye ninnamevāti visayantaraviññāṇassa paccayo hutvāpi tadabhāvā vinā āvajjanena savisaye ninnattāva uppajjati. Ciṇṇattāti āvajjanena vinā bahulaṃ uppannapubbattā. Samudācārattāti āpāthagate visaye paṭisandhivisaye ca bahulaṃ uppāditapubbattā. Ciṇṇattāti vā puggalena āsevitabhāvo vutto. Samudācārattāti sayaṃ bahulaṃ pavattabhāvo. Nirodhassa anantarapaccayaṃ nevasaññānāsaññāyatananti idaṃ tadanantarameva nirodhaphusanaṃ sandhāya vuttaṃ, na arūpakkhandhānaṃ viya nirodhassa anantarapaccayabhāvaṃ. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ pana kiñci parikammena vinā uppajjamānaṃ natthi. Parikammāvajjanameva tassa āvajjananti aññassa viya etassapi sāvajjanatāya bhavitabbaṃ.
अयं पनेत्थाधिप्पायो दट्ठब्बो – नेवसञ्ञानासञ्ञायतनस्स न निरोधस्स अनन्तरपच्चयभावे निन्नादिता अञ्ञत्थ दिट्ठा अतदत्थपरिकम्मभावे च उप्पत्तिया, अथ च तं तस्स अनन्तरपच्चयो होति, तथा च उप्पज्जति। एवं यथावुत्ता मनोविञ्ञाणधातु असतिपि निरावज्जनुप्पत्तियं निन्नादिभावे निरावज्जना उप्पज्जतीति। एवञ्च कत्वा ‘‘अरियमग्गचित्तं मग्गानन्तरानि फलचित्तानी’’ति इदं वुत्तं। यदि हि निब्बानारम्मणावज्जनाभावं सन्धायेतं वुत्तं सिया, गोत्रभुवोदानानि निदस्सनानि सियुं तेहेव एतेसं निरावज्जनतासिद्धितो। फलसमापत्तिकाले च ‘‘परित्तारम्मणं महग्गतारम्मणं अनुलोमं फलसमापत्तिया अनन्तरपच्चयेन पच्चयो’’ति वचनतो समानारम्मणावज्जनरहितत्ता ‘‘मग्गानन्तरानि फलचित्तानी’’ति एवं फलसमापत्तिचित्तानि न वज्जेतब्बानि सियुं, गोत्रभुवोदानानि पन यदिपि निब्बाने चिण्णानि समुदाचारानि च न होन्ति, आरम्मणन्तरे चिण्णसमुदाचारानेव। फलसमापत्तिचित्तानि च मग्गवीथितो उद्धं तदत्थपरिकम्मसब्भावाति तेसं गहणं न कतं, अनुलोमानन्तरञ्च फलसमापत्तिचित्तं चिण्णं समुदाचारं, न नेवसञ्ञानासञ्ञायतनानन्तरं मग्गानन्तरस्स विय तदत्थपरिकम्माभावाति ‘‘निरोधा वुट्ठहन्तस्सा’’ति तञ्च निदस्सनं। आरम्मणेन पन विना नुप्पज्जतीति इदं एतस्स महग्गतारम्मणत्ताभावा पुच्छं कारेत्वा आरम्मणनिद्धारणत्थं वुत्तं।
Ayaṃ panetthādhippāyo daṭṭhabbo – nevasaññānāsaññāyatanassa na nirodhassa anantarapaccayabhāve ninnāditā aññattha diṭṭhā atadatthaparikammabhāve ca uppattiyā, atha ca taṃ tassa anantarapaccayo hoti, tathā ca uppajjati. Evaṃ yathāvuttā manoviññāṇadhātu asatipi nirāvajjanuppattiyaṃ ninnādibhāve nirāvajjanā uppajjatīti. Evañca katvā ‘‘ariyamaggacittaṃ maggānantarāni phalacittānī’’ti idaṃ vuttaṃ. Yadi hi nibbānārammaṇāvajjanābhāvaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ siyā, gotrabhuvodānāni nidassanāni siyuṃ teheva etesaṃ nirāvajjanatāsiddhito. Phalasamāpattikāle ca ‘‘parittārammaṇaṃ mahaggatārammaṇaṃ anulomaṃ phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo’’ti vacanato samānārammaṇāvajjanarahitattā ‘‘maggānantarāni phalacittānī’’ti evaṃ phalasamāpatticittāni na vajjetabbāni siyuṃ, gotrabhuvodānāni pana yadipi nibbāne ciṇṇāni samudācārāni ca na honti, ārammaṇantare ciṇṇasamudācārāneva. Phalasamāpatticittāni ca maggavīthito uddhaṃ tadatthaparikammasabbhāvāti tesaṃ gahaṇaṃ na kataṃ, anulomānantarañca phalasamāpatticittaṃ ciṇṇaṃ samudācāraṃ, na nevasaññānāsaññāyatanānantaraṃ maggānantarassa viya tadatthaparikammābhāvāti ‘‘nirodhā vuṭṭhahantassā’’ti tañca nidassanaṃ. Ārammaṇena pana vinā nuppajjatīti idaṃ etassa mahaggatārammaṇattābhāvā pucchaṃ kāretvā ārammaṇaniddhāraṇatthaṃ vuttaṃ.
तत्थाति विपाककथायं। जच्चन्धपीठसप्पिउपमानिदस्सनं विपाकस्स निस्सयेन विना अप्पवत्तिदस्सनत्थं। विसयग्गाहोति इदं चक्खादीनं सविसयग्गहणेन चक्खुविञ्ञाणादिविपाकस्स दस्सनत्थं वुत्तं। उपनिस्सयतो चक्खादीनं दस्सनादिअत्थतो च तस्सेव विपाकस्स दस्सनत्थं ‘‘उपनिस्सयमत्थसो’’ति वुत्तं। हदयवत्थुमेवाति यथा पुरिमचित्तानि हदयवत्थुनिस्सितानि च पसादवत्थुअनुगतानि च अञ्ञारम्मणानि होन्ति, न एवं भवङ्गं, तं पनेतं वत्थारम्मणन्तररहितं केवलं हदयवत्थुमेव निस्साय पवत्ततीति वुत्तं होति। हदयरूपवत्थुकन्ति इधापि अञ्ञवत्थानुगतन्ति अधिप्पायो वेदितब्बो। मक्कटकस्स हि सुत्तारोहणं विय पसादवत्थुकं चित्तं, सुत्तेन गमनादीनि विय तदनुगतानि सेसचित्तानीति। सुत्तघट्टनमक्कटकचलनानि विय पसादघट्टनभवङ्गचलनानि सह होन्तीति दीपनतो ‘‘एकेकं…पे॰… आगच्छती’’तिपि दीपेति।
Tatthāti vipākakathāyaṃ. Jaccandhapīṭhasappiupamānidassanaṃ vipākassa nissayena vinā appavattidassanatthaṃ. Visayaggāhoti idaṃ cakkhādīnaṃ savisayaggahaṇena cakkhuviññāṇādivipākassa dassanatthaṃ vuttaṃ. Upanissayato cakkhādīnaṃ dassanādiatthato ca tasseva vipākassa dassanatthaṃ ‘‘upanissayamatthaso’’ti vuttaṃ. Hadayavatthumevāti yathā purimacittāni hadayavatthunissitāni ca pasādavatthuanugatāni ca aññārammaṇāni honti, na evaṃ bhavaṅgaṃ, taṃ panetaṃ vatthārammaṇantararahitaṃ kevalaṃ hadayavatthumeva nissāya pavattatīti vuttaṃ hoti. Hadayarūpavatthukanti idhāpi aññavatthānugatanti adhippāyo veditabbo. Makkaṭakassa hi suttārohaṇaṃ viya pasādavatthukaṃ cittaṃ, suttena gamanādīni viya tadanugatāni sesacittānīti. Suttaghaṭṭanamakkaṭakacalanāni viya pasādaghaṭṭanabhavaṅgacalanāni saha hontīti dīpanato ‘‘ekekaṃ…pe… āgacchatī’’tipi dīpeti.
भवङ्गस्स आवट्टितकालोति इदं दोवारिकसदिसानं चक्खुविञ्ञाणादीनं पादपरिमज्जकसदिसस्स आवज्जनस्स सञ्ञादानसदिसो अनन्तरपच्चयभावो एव भवङ्गावट्टनन्ति कत्वा वुत्तं। विपाकमनोधातुआदीनं अदिस्वाव सम्पटिच्छनादिकरणं गाळ्हग्गहणमत्तपुथुलचतुरस्सभावविजाननमत्तकहापणभावविजाननमत्तकम्मोपनयनमत्तसामञ्ञवसेन वुत्तं, न गाळ्हग्गाहकादीनं कहापणदस्सनस्स अभावो तंसमानभावो च सम्पटिच्छनादीनं अधिप्पेतोति वेदितब्बो।
Bhavaṅgassa āvaṭṭitakāloti idaṃ dovārikasadisānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ pādaparimajjakasadisassa āvajjanassa saññādānasadiso anantarapaccayabhāvo eva bhavaṅgāvaṭṭananti katvā vuttaṃ. Vipākamanodhātuādīnaṃ adisvāva sampaṭicchanādikaraṇaṃ gāḷhaggahaṇamattaputhulacaturassabhāvavijānanamattakahāpaṇabhāvavijānanamattakammopanayanamattasāmaññavasena vuttaṃ, na gāḷhaggāhakādīnaṃ kahāpaṇadassanassa abhāvo taṃsamānabhāvo ca sampaṭicchanādīnaṃ adhippetoti veditabbo.
पण्डरं एतन्ति पण्डररूपदस्सनसामञ्ञतो चक्खुविञ्ञाणमेव दस्सनकिच्चं साधेतीति दीपनं वेदितब्बं। एवं सोतद्वारादीसुपि योजेतब्बं सवनादिवसेन। सन्तापनवसेन गुळसीलो गुळप्पयोजनो वा गोळियको। उपनिस्सयतोति न उपनिस्सयपच्चयं सन्धाय वुत्तं। यस्मिं पन असति यो न होति, सो इध ‘‘उपनिस्सयो’’ति अधिप्पेतो। आलोकसन्निस्सितन्ति इदम्पि आलोके सति सब्भावं सन्धाय वुत्तं, न उपनिस्सयपच्चयतं। मन्दथामगतं नाम किरियचित्तस्स पच्चयभावं अनुपगन्त्वा सयमेव पवत्तमानं।
Paṇḍaraṃetanti paṇḍararūpadassanasāmaññato cakkhuviññāṇameva dassanakiccaṃ sādhetīti dīpanaṃ veditabbaṃ. Evaṃ sotadvārādīsupi yojetabbaṃ savanādivasena. Santāpanavasena guḷasīlo guḷappayojano vā goḷiyako. Upanissayatoti na upanissayapaccayaṃ sandhāya vuttaṃ. Yasmiṃ pana asati yo na hoti, so idha ‘‘upanissayo’’ti adhippeto. Ālokasannissitanti idampi āloke sati sabbhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, na upanissayapaccayataṃ. Mandathāmagataṃ nāma kiriyacittassa paccayabhāvaṃ anupagantvā sayameva pavattamānaṃ.
असङ्खारिकससङ्खारिकेसु दोसं दिस्वाति न कम्मस्स विरुद्धसभावेन विपाकेन भवितब्बन्ति असङ्खारिककम्मस्स ससङ्खारिकविपाकेसु, ससङ्खारिककम्मस्स च असङ्खारिकविपाकेसु दोसं दिस्वा। अहेतुकानं पन रूपादीसु अभिनिपातमत्तादिकिच्चानं न ससङ्खारिकविरुद्धो सभावोति असङ्खारिकता नत्थि, असङ्खारिकविरुद्धसभावाभावा नापि ससङ्खारिकताति उभयाविरोधा उभयेनपि तेसं निब्बत्तिं अनुजानाति। चित्तनियामन्ति तदारम्मणनियामं। किरियतो पञ्चाति इमेसं…पे॰… पतिट्ठातीति किरियजवनानन्तरञ्च तदारम्मणं वुत्तं। पट्ठाने (पट्ठा॰ १.३.९४) पन ‘‘कुसलाकुसले निरुद्धे विपाको तदारम्मणता उप्पज्जती’’ति विपाकधम्मधम्मानमेव अनन्तरा तदारम्मणं वुत्तं। कुसलत्तिके च ‘‘सेक्खा वा पुथुज्जना वा कुसलं अनिच्चतो’’तिआदिना (पट्ठा॰ १.१.४०६) कुसलाकुसलजवनमेव वत्वा तदनन्तरं तदारम्मणं वुत्तं, न अब्याकतानन्तरं, न च कत्थचि किरियानन्तरं तदारम्मणस्स वुत्तट्ठानं दिस्सति। विज्जमाने च तस्मिं अवचने कारणं नत्थि, तस्मा उपपरिक्खितब्बो एसो थेरवादो। विप्फारिकञ्हि जवनं नावं विय नदीसोतो भवङ्गं अनुबन्धतीति युत्तं, न पन छळङ्गुपेक्खवतो सन्तवुत्तिं किरियजवनं पण्णपुटं विय नदीसोतोति।
Asaṅkhārikasasaṅkhārikesudosaṃ disvāti na kammassa viruddhasabhāvena vipākena bhavitabbanti asaṅkhārikakammassa sasaṅkhārikavipākesu, sasaṅkhārikakammassa ca asaṅkhārikavipākesu dosaṃ disvā. Ahetukānaṃ pana rūpādīsu abhinipātamattādikiccānaṃ na sasaṅkhārikaviruddho sabhāvoti asaṅkhārikatā natthi, asaṅkhārikaviruddhasabhāvābhāvā nāpi sasaṅkhārikatāti ubhayāvirodhā ubhayenapi tesaṃ nibbattiṃ anujānāti. Cittaniyāmanti tadārammaṇaniyāmaṃ. Kiriyato pañcāti imesaṃ…pe… patiṭṭhātīti kiriyajavanānantarañca tadārammaṇaṃ vuttaṃ. Paṭṭhāne (paṭṭhā. 1.3.94) pana ‘‘kusalākusale niruddhe vipāko tadārammaṇatā uppajjatī’’ti vipākadhammadhammānameva anantarā tadārammaṇaṃ vuttaṃ. Kusalattike ca ‘‘sekkhā vā puthujjanā vā kusalaṃ aniccato’’tiādinā (paṭṭhā. 1.1.406) kusalākusalajavanameva vatvā tadanantaraṃ tadārammaṇaṃ vuttaṃ, na abyākatānantaraṃ, na ca katthaci kiriyānantaraṃ tadārammaṇassa vuttaṭṭhānaṃ dissati. Vijjamāne ca tasmiṃ avacane kāraṇaṃ natthi, tasmā upaparikkhitabbo eso theravādo. Vipphārikañhi javanaṃ nāvaṃ viya nadīsoto bhavaṅgaṃ anubandhatīti yuttaṃ, na pana chaḷaṅgupekkhavato santavuttiṃ kiriyajavanaṃ paṇṇapuṭaṃ viya nadīsototi.
पिण्डजवनं जवतीति कुसलाकुसलकिरियजवनानि पिण्डेत्वा कथितानीति तथा कथितानि जवनानि पिण्डितानि विय वुत्तानि, एकस्मिं वा तदारम्मणे पिण्डेत्वा दस्सितानि हुत्वा जवितानेव वुत्तानि। इमञ्च पन पिण्डजवनं वदन्तेन अकुसलतो चत्तारियेव उपेक्खासहगतानि गहेत्वा द्वादसुपेक्खासहगतजवनानि पिण्डितानि विय वुत्तानि। पट्ठाने पन ‘‘कुसलं अस्सादेति अभिनन्दति, तं आरब्भ रागो उप्पज्जति। दिट्ठि, विचिकिच्छा , उद्धच्चं, दोमनस्सं उप्पज्जति। अकुसले निरुद्धे विपाको तदारम्मणता उप्पज्जती’’ति वुत्तत्ता इतरानि द्वे इट्ठारम्मणे पवत्तविचिकिच्छुद्धच्चसहगतानिपि कुसलविपाके तदारम्मणे पिण्डेतब्बानि सियुं। तेसं पन अनन्तरं अहेतुकविपाकेनेव तदारम्मणेन भवितब्बं, सो च सन्तीरणभावेनेव गहितोति अपुब्बं गहेतब्बं नत्थि। अहेतुके च पिण्डेतब्बं नारहन्तीति अधिप्पायेन न पिण्डेतीति।
Piṇḍajavanaṃ javatīti kusalākusalakiriyajavanāni piṇḍetvā kathitānīti tathā kathitāni javanāni piṇḍitāni viya vuttāni, ekasmiṃ vā tadārammaṇe piṇḍetvā dassitāni hutvā javitāneva vuttāni. Imañca pana piṇḍajavanaṃ vadantena akusalato cattāriyeva upekkhāsahagatāni gahetvā dvādasupekkhāsahagatajavanāni piṇḍitāni viya vuttāni. Paṭṭhāne pana ‘‘kusalaṃ assādeti abhinandati, taṃ ārabbha rāgo uppajjati. Diṭṭhi, vicikicchā , uddhaccaṃ, domanassaṃ uppajjati. Akusale niruddhe vipāko tadārammaṇatā uppajjatī’’ti vuttattā itarāni dve iṭṭhārammaṇe pavattavicikicchuddhaccasahagatānipi kusalavipāke tadārammaṇe piṇḍetabbāni siyuṃ. Tesaṃ pana anantaraṃ ahetukavipākeneva tadārammaṇena bhavitabbaṃ, so ca santīraṇabhāveneva gahitoti apubbaṃ gahetabbaṃ natthi. Ahetuke ca piṇḍetabbaṃ nārahantīti adhippāyena na piṇḍetīti.
तिहेतुकजवनावसाने पनेत्थाति एतस्मिं दुतियवादे तिहेतुकजवनावसाने तिहेतुकतदारम्मणं युत्तन्ति दस्सेतुं युत्तं वदति जवनसमानत्ता, नालब्भमानत्ता अञ्ञस्स। पठमत्थेरेन अकुसलानन्तरं वुत्तस्स अहेतुकतदारम्मणस्स, कुसलानन्तरं वुत्तस्स च सहेतुकतदारम्मणस्स अकुसलानन्तरं उप्पत्तिं वदन्तस्स हि पटिसन्धिजनकं तिहेतुककम्मं दुहेतुकाहेतुकं विपाकं जनयन्तम्पि तिहेतुकजवनानन्तरं न जनेतीति न एत्थ कारणं दिस्सतीति एवं युत्तं गहेतब्बं अवुत्तम्पीति अधिप्पायो। अथ वा तस्मिं तस्मिं थेरवादे येन अधिप्पायेन ससङ्खारासङ्खारविधानादि वुत्तं, तं तेनेव अधिप्पायेन युत्तं गहेतब्बं, न अधिप्पायन्तरं अधिप्पायन्तरेन आलोळेतब्बन्ति अत्थो। हेतुसदिसमेवाति जनककम्महेतुसदिसमेव। महापकरणे आवि भविस्सतीति महापकरणे आगतपाळिया पाकटं उप्पत्तिविधानं आवि भविस्सतीति अधिप्पायेन वदति।
Tihetukajavanāvasāne panetthāti etasmiṃ dutiyavāde tihetukajavanāvasāne tihetukatadārammaṇaṃ yuttanti dassetuṃ yuttaṃ vadati javanasamānattā, nālabbhamānattā aññassa. Paṭhamattherena akusalānantaraṃ vuttassa ahetukatadārammaṇassa, kusalānantaraṃ vuttassa ca sahetukatadārammaṇassa akusalānantaraṃ uppattiṃ vadantassa hi paṭisandhijanakaṃ tihetukakammaṃ duhetukāhetukaṃ vipākaṃ janayantampi tihetukajavanānantaraṃ na janetīti na ettha kāraṇaṃ dissatīti evaṃ yuttaṃ gahetabbaṃ avuttampīti adhippāyo. Atha vā tasmiṃ tasmiṃ theravāde yena adhippāyena sasaṅkhārāsaṅkhāravidhānādi vuttaṃ, taṃ teneva adhippāyena yuttaṃ gahetabbaṃ, na adhippāyantaraṃ adhippāyantarena āloḷetabbanti attho. Hetusadisamevāti janakakammahetusadisameva. Mahāpakaraṇe āvi bhavissatīti mahāpakaraṇe āgatapāḷiyā pākaṭaṃ uppattividhānaṃ āvi bhavissatīti adhippāyena vadati.
कामावचरकुसलविपाककथावण्णना निट्ठिता।
Kāmāvacarakusalavipākakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
