| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / संयुत्तनिकाय (अट्ठकथा) • Saṃyuttanikāya (aṭṭhakathā) |
९. वीणोपमसुत्तवण्णना
9. Vīṇopamasuttavaṇṇanā
२४६. नवमे यस्स कस्सचि, भिक्खवे, भिक्खुस्स वा भिक्खुनिया वाति इदं सत्था यथा नाम महाकुटुम्बिको महन्तं कसिकम्मं कत्वा, निप्फन्नसस्सो घरद्वारे मण्डपं कत्वा, उभतोसङ्घस्स दानं पवत्तेय्य। किञ्चापि तेन उभतोसङ्घस्स दानं पट्ठपितं, द्वीसु पन परिसासु सन्तप्पितासु सेसजनम्पि सन्तप्पेतियेव, एवमेव भगवा समधिकानि चत्तारि असङ्ख्येय्यानि पारमियो पूरेत्वा बोधिमण्डे सब्बञ्ञुतञ्ञाणं अधिगन्त्वा पवत्तितवरधम्मचक्को जेतवनमहाविहारे निसिन्नो भिक्खुपरिसाय चेव भिक्खुनिपरिसाय च महाधम्मयागं यजन्तो वीणोपमसुत्तं आरभि। तं पेनेतं किञ्चापि द्वे परिसा सन्धाय आरद्धं, चतुन्नम्पि पन परिसानं अवारितं। तस्मा सब्बेहिपि सोतब्बञ्चेव सद्धातब्बञ्च, परियोगाहित्वा चस्स अत्थरसो विन्दितब्बोति।
246. Navame yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vāti idaṃ satthā yathā nāma mahākuṭumbiko mahantaṃ kasikammaṃ katvā, nipphannasasso gharadvāre maṇḍapaṃ katvā, ubhatosaṅghassa dānaṃ pavatteyya. Kiñcāpi tena ubhatosaṅghassa dānaṃ paṭṭhapitaṃ, dvīsu pana parisāsu santappitāsu sesajanampi santappetiyeva, evameva bhagavā samadhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni pāramiyo pūretvā bodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇaṃ adhigantvā pavattitavaradhammacakko jetavanamahāvihāre nisinno bhikkhuparisāya ceva bhikkhuniparisāya ca mahādhammayāgaṃ yajanto vīṇopamasuttaṃ ārabhi. Taṃ penetaṃ kiñcāpi dve parisā sandhāya āraddhaṃ, catunnampi pana parisānaṃ avāritaṃ. Tasmā sabbehipi sotabbañceva saddhātabbañca, pariyogāhitvā cassa attharaso vinditabboti.
तत्थ छन्दोतिआदीसु छन्दो नाम पुब्बुप्पत्तिका दुब्बलतण्हा, सो रञ्जेतुं न सक्कोति । अपरापरं उप्पज्जमाना पन बलवतण्हा रागो नाम, सो रञ्जेतुं सक्कोति। दण्डादानादीनि कातुं असमत्थो पुब्बुप्पत्तिको दुब्बलकोधो दोसो नाम। तानि कातुं समत्थो अपरापरुप्पत्तिको बलवकोधो पटिघं नाम। मोहो पन मोहनसम्मोहनवसेन उप्पन्नं अञ्ञाणं। एवमेत्थ पञ्चहिपि पदेहि तीणि अकुसलमूलानि गहितानि। तेसु गहितेसु सब्बेपि तम्मूलका किलेसा गहिताव होन्ति। ‘‘छन्दो रागो’’ति वा पदद्वयेन अट्ठलोभसहगतचित्तुप्पादा, ‘‘दोसो पटिघ’’न्ति पदद्वयेन द्वे दोमनस्ससहगतचित्तुप्पादा, मोहपदेन लोभदोसरहिता द्वे उद्धच्चविचिकिच्छासहगतचित्तुप्पादा गहिताति। एवं सब्बेपि द्वादस चित्तुप्पादा दस्सिताव होन्ति।
Tattha chandotiādīsu chando nāma pubbuppattikā dubbalataṇhā, so rañjetuṃ na sakkoti . Aparāparaṃ uppajjamānā pana balavataṇhā rāgo nāma, so rañjetuṃ sakkoti. Daṇḍādānādīni kātuṃ asamattho pubbuppattiko dubbalakodho doso nāma. Tāni kātuṃ samattho aparāparuppattiko balavakodho paṭighaṃ nāma. Moho pana mohanasammohanavasena uppannaṃ aññāṇaṃ. Evamettha pañcahipi padehi tīṇi akusalamūlāni gahitāni. Tesu gahitesu sabbepi tammūlakā kilesā gahitāva honti. ‘‘Chando rāgo’’ti vā padadvayena aṭṭhalobhasahagatacittuppādā, ‘‘doso paṭigha’’nti padadvayena dve domanassasahagatacittuppādā, mohapadena lobhadosarahitā dve uddhaccavicikicchāsahagatacittuppādā gahitāti. Evaṃ sabbepi dvādasa cittuppādā dassitāva honti.
सभयोति किलेसचोरानं निवासट्ठानत्ता सभयो। सप्पटिभयोति वधबन्धनादीनं कारणत्ता सप्पटिभयो। सकण्टकोति रागादीहि कण्टकेहि सकण्टको। सगहनोति रागगहनादीहि सगहनो। उम्मग्गोति देवलोकं वा मनुस्सलोकं वा निब्बानं वा गच्छन्तस्स अमग्गो। कुम्मग्गोति कुच्छितजेगुच्छिभूतट्ठानगमनएकपदिकमग्गो विय अपायसम्पापकत्ता कुम्मग्गो। दुहितिकोति एत्थ इहितीति इरियना, दुक्खा इहिति एत्थाति, दुहितिको। यस्मिञ्हि मग्गे मूलफलादिखादनीयं वा सायनीयं वा नत्थि, तस्मिं इरियना दुक्खा होति, न सक्का तं पटिपज्जित्वा इच्छितट्ठानं गन्तुं। किलेसमग्गम्पि पटिपज्जित्वा न सक्का सम्पत्तिभवं गन्तुन्ति किलेसमग्गो दुहितिकोति वुत्तो। द्वीहितिकोतिपि पाठो, एसेवत्थो। असप्पुरिससेवितोति कोकालिकादीहि असप्पुरिसेहि सेवितो।
Sabhayoti kilesacorānaṃ nivāsaṭṭhānattā sabhayo. Sappaṭibhayoti vadhabandhanādīnaṃ kāraṇattā sappaṭibhayo. Sakaṇṭakoti rāgādīhi kaṇṭakehi sakaṇṭako. Sagahanoti rāgagahanādīhi sagahano. Ummaggoti devalokaṃ vā manussalokaṃ vā nibbānaṃ vā gacchantassa amaggo. Kummaggoti kucchitajegucchibhūtaṭṭhānagamanaekapadikamaggo viya apāyasampāpakattā kummaggo. Duhitikoti ettha ihitīti iriyanā, dukkhā ihiti etthāti, duhitiko. Yasmiñhi magge mūlaphalādikhādanīyaṃ vā sāyanīyaṃ vā natthi, tasmiṃ iriyanā dukkhā hoti, na sakkā taṃ paṭipajjitvā icchitaṭṭhānaṃ gantuṃ. Kilesamaggampi paṭipajjitvā na sakkā sampattibhavaṃ gantunti kilesamaggo duhitikoti vutto. Dvīhitikotipi pāṭho, esevattho. Asappurisasevitoti kokālikādīhi asappurisehi sevito.
ततो चित्तं निवारयेति तेहि चक्खुविञ्ञेय्येहि रूपेहि तं छन्दादिवसेन पवत्तचित्तं असुभावज्जनादीहि उपायेहि निवारये। चक्खुद्वारस्मिञ्हि इट्ठारम्मणे रागे उप्पन्ने असुभतो आवज्जन्तस्स चित्तं निवत्तति, अनिट्ठारम्मणे दोसे उप्पन्ने मेत्ततो आवज्जन्तस्स चित्तं निवत्तति, मज्झत्तारम्मणे मोहे उप्पन्ने उद्देसपरिपुच्छं गरुवासं आवज्जन्तस्स चित्तं निवत्तति। एवं असक्कोन्तेन पन सत्थुमहत्ततं धम्मस्स स्वाक्खातता सङ्घस्स सुप्पटिपत्ति च आवज्जितब्बा। सत्थुमहत्ततं पच्चवेक्खतोपि हि धम्मस्स स्वाक्खाततं सङ्घस्स सुप्पटिपत्तिं पच्चवेक्खतोपि चित्तं निवत्तति। तेन वुत्तं ‘‘असुभावज्जनादीहि उपायेहि निवारये’’ति।
Tato cittaṃ nivārayeti tehi cakkhuviññeyyehi rūpehi taṃ chandādivasena pavattacittaṃ asubhāvajjanādīhi upāyehi nivāraye. Cakkhudvārasmiñhi iṭṭhārammaṇe rāge uppanne asubhato āvajjantassa cittaṃ nivattati, aniṭṭhārammaṇe dose uppanne mettato āvajjantassa cittaṃ nivattati, majjhattārammaṇe mohe uppanne uddesaparipucchaṃ garuvāsaṃ āvajjantassa cittaṃ nivattati. Evaṃ asakkontena pana satthumahattataṃ dhammassa svākkhātatā saṅghassa suppaṭipatti ca āvajjitabbā. Satthumahattataṃ paccavekkhatopi hi dhammassa svākkhātataṃ saṅghassa suppaṭipattiṃ paccavekkhatopi cittaṃ nivattati. Tena vuttaṃ ‘‘asubhāvajjanādīhi upāyehi nivāraye’’ti.
किट्ठन्ति किट्ठट्ठाने उप्पन्नसस्सं। सम्पन्नन्ति परिपुण्णं सुनिप्फन्नं। किट्ठादोति सस्सखादको । एवमेव खोति एत्थ सम्पन्नकिट्ठं विय पञ्च कामगुणा दट्ठब्बा, किट्ठादो गोणो विय कूटचित्तं, किट्ठारक्खस्स पमादकालो विय भिक्खुनो छसु द्वारेसु सतिं पहाय विचरणकालो, किट्ठारक्खस्स पमादमागम्म गोणेन गहितगब्भस्स किट्ठस्स खादितत्ता सस्ससामिनो सस्सफलानधिगमो विय छद्वाररक्खिकाय सतिया विप्पवासमागम्म पञ्चकामगुणं अस्सादेन्तेन चित्तेन कुसलपक्खस्स नासितत्ता भिक्खुनो सामञ्ञफलाधिगमाभावो वेदितब्बो।
Kiṭṭhanti kiṭṭhaṭṭhāne uppannasassaṃ. Sampannanti paripuṇṇaṃ sunipphannaṃ. Kiṭṭhādoti sassakhādako . Evameva khoti ettha sampannakiṭṭhaṃ viya pañca kāmaguṇā daṭṭhabbā, kiṭṭhādo goṇo viya kūṭacittaṃ, kiṭṭhārakkhassa pamādakālo viya bhikkhuno chasu dvāresu satiṃ pahāya vicaraṇakālo, kiṭṭhārakkhassa pamādamāgamma goṇena gahitagabbhassa kiṭṭhassa khāditattā sassasāmino sassaphalānadhigamo viya chadvārarakkhikāya satiyā vippavāsamāgamma pañcakāmaguṇaṃ assādentena cittena kusalapakkhassa nāsitattā bhikkhuno sāmaññaphalādhigamābhāvo veditabbo.
उपरिघटायन्ति द्विन्नं सिङ्गानं अन्तरे। सुनिग्गहितं निग्गण्हेय्याति घटायं पतिट्ठिते नासारज्जुके सुट्ठु निग्गहितं कत्वा निग्गण्हेय्य। दण्डेनाति मुग्गरसदिसेन थूलदण्डकेन। एवञ्हि सो भिक्खवे गोणोति एवं सो किट्ठारक्खस्स पमादमन्वाय यस्मिं यस्मिं खणे किट्ठं ओतरितुकामो होति, तस्मिं तस्मिं खणे एवं निग्गण्हित्वा ताळेत्वा ओसज्जनेन निब्बिसेवनभावं उपनीतो गोणो।
Uparighaṭāyanti dvinnaṃ siṅgānaṃ antare. Suniggahitaṃ niggaṇheyyāti ghaṭāyaṃ patiṭṭhite nāsārajjuke suṭṭhu niggahitaṃ katvā niggaṇheyya. Daṇḍenāti muggarasadisena thūladaṇḍakena. Evañhi so bhikkhave goṇoti evaṃ so kiṭṭhārakkhassa pamādamanvāya yasmiṃ yasmiṃ khaṇe kiṭṭhaṃ otaritukāmo hoti, tasmiṃ tasmiṃ khaṇe evaṃ niggaṇhitvā tāḷetvā osajjanena nibbisevanabhāvaṃ upanīto goṇo.
एवमेव खोति इधापि सम्पन्नकिट्ठमिव पञ्च कामगुणा दट्ठब्बा, किट्ठादो विय कूटचित्तं, किट्ठारक्खस्स अप्पमादो विय इमस्स भिक्खुनो छसु द्वारेसु सतिया अविस्सज्जनं, दण्डो विय सुत्तन्तो, गोणस्स किट्ठाभिमुखकाले दण्डेन ताळनं विय चित्तस्स बहिद्धा पुथुत्तारम्मणाभिमुखकाले अनमतग्गियदेवदूतआदित्तआसीविसूपमअनागतभयादीसु तं तं सुत्तं आवज्जेत्वा चित्तुप्पादस्स पुथुत्तारम्मणतो निवारेत्वा मूलकम्मट्ठाने ओतारणं वेदितब्बं। तेनाहु पोराणा –
Evameva khoti idhāpi sampannakiṭṭhamiva pañca kāmaguṇā daṭṭhabbā, kiṭṭhādo viya kūṭacittaṃ, kiṭṭhārakkhassa appamādo viya imassa bhikkhuno chasu dvāresu satiyā avissajjanaṃ, daṇḍo viya suttanto, goṇassa kiṭṭhābhimukhakāle daṇḍena tāḷanaṃ viya cittassa bahiddhā puthuttārammaṇābhimukhakāle anamataggiyadevadūtaādittaāsīvisūpamaanāgatabhayādīsu taṃ taṃ suttaṃ āvajjetvā cittuppādassa puthuttārammaṇato nivāretvā mūlakammaṭṭhāne otāraṇaṃ veditabbaṃ. Tenāhu porāṇā –
‘‘सुभासितं सुत्वा मनो पसीदति,
‘‘Subhāsitaṃ sutvā mano pasīdati,
दमेति नं पीतिसुखञ्च विन्दति।
Dameti naṃ pītisukhañca vindati;
तदस्स आरम्मणे तिट्ठते मनो,
Tadassa ārammaṇe tiṭṭhate mano,
गोणोव किट्ठादको दण्डतज्जितो’’ति॥
Goṇova kiṭṭhādako daṇḍatajjito’’ti.
उदुजितन्ति तज्जितं। सुदुजितन्ति सुतज्जितं, सुजितन्तिपि अत्थो। उदु, सुदूति इदं पन निपातमत्तमेव। अज्झत्तन्ति गोचरज्झत्तं। सन्तिट्ठतीतिआदीसु पठमज्झानवसेन सन्तिट्ठति, दुतियज्झानवसेन सन्निसीदति, ततियज्झानवसेन एकोदि होति, चतुत्थज्झानवसेन समाधियति। सब्बम्पि वा एतं पठमज्झानवसेन वेदितब्बं। एत्तावता हि सम्मासम्बुद्धेन समथानुरक्खणइन्द्रियसंवरसीलं नाम कथितं।
Udujitanti tajjitaṃ. Sudujitanti sutajjitaṃ, sujitantipi attho. Udu, sudūti idaṃ pana nipātamattameva. Ajjhattanti gocarajjhattaṃ. Santiṭṭhatītiādīsu paṭhamajjhānavasena santiṭṭhati, dutiyajjhānavasena sannisīdati, tatiyajjhānavasena ekodi hoti, catutthajjhānavasena samādhiyati. Sabbampi vā etaṃ paṭhamajjhānavasena veditabbaṃ. Ettāvatā hi sammāsambuddhena samathānurakkhaṇaindriyasaṃvarasīlaṃ nāma kathitaṃ.
रञ्ञो वाति कस्सचिदेव पच्चन्तरञ्ञो वा। सद्दं सुणेय्याति पच्चूसकाले पबुद्धो कुसलेन वीणावादकेन वादियमानाय मधुरसद्दं सुणेय्य। रजनीयोतिआदीसु चित्तं रञ्जेतीति रजनीयो। कामेतब्बताय कमनीयो। चित्तं मदयतीति मदनीयो। चित्तं मुच्छितं विय करणतो मुच्छियतीति मुच्छनीयो। आबन्धित्वा विय गहणतो बन्धतीति बन्धनीयो। अलं मे, भोति वीणाय सण्ठानं दिस्वा तं अनिच्छन्तो एवमाह। उपधारणेति वेट्ठके। कोणन्ति चतुरस्सं सारदण्डकं।
Rañño vāti kassacideva paccantarañño vā. Saddaṃ suṇeyyāti paccūsakāle pabuddho kusalena vīṇāvādakena vādiyamānāya madhurasaddaṃ suṇeyya. Rajanīyotiādīsu cittaṃ rañjetīti rajanīyo. Kāmetabbatāya kamanīyo. Cittaṃ madayatīti madanīyo. Cittaṃ mucchitaṃ viya karaṇato mucchiyatīti mucchanīyo. Ābandhitvā viya gahaṇato bandhatīti bandhanīyo. Alaṃ me, bhoti vīṇāya saṇṭhānaṃ disvā taṃ anicchanto evamāha. Upadhāraṇeti veṭṭhake. Koṇanti caturassaṃ sāradaṇḍakaṃ.
सो तं वीणन्ति सो राजा ‘‘आहरथ नं वीणं, अहमस्सा सद्दं पसिस्सामी’’ति तं वीणं गहेत्वा। दसधा वातिआदीसु पठमं ताव दसधा फालेय्य, अथस्सा सद्दं अपस्सन्तो सतधा फालेय्य, तथापि अपस्सन्तो सकलिकं सकलिकं करेय्य, तथापि अपस्सन्तो ‘‘सकलिका झायिस्सन्ति, सद्दो पन निक्खमित्वा पलायिस्सति, तदा नं पस्सिस्सामी’’ति अग्गिना डहेय्य। तथापि अपस्सन्तो ‘‘सल्लहुकानि मसिचुण्णानि वातेन भस्सिस्सन्ति, सद्दो सारधञ्ञं विय पादमूले पतिस्सति, तदा नं पस्सिस्सामी’’ति महावाते वा ओफुनेय्य। तथापि अपस्सन्तो ‘‘मसिचुण्णानि यथोदकं गमिस्सन्ति, सद्दो पन पारं गच्छन्तो पुरिसो विय निक्खमित्वा तरिस्सति, तदा नं पस्सिस्सामी’’ति नदिया वा सीघसोताय पवाहेय्य।
So taṃ vīṇanti so rājā ‘‘āharatha naṃ vīṇaṃ, ahamassā saddaṃ pasissāmī’’ti taṃ vīṇaṃ gahetvā. Dasadhā vātiādīsu paṭhamaṃ tāva dasadhā phāleyya, athassā saddaṃ apassanto satadhā phāleyya, tathāpi apassanto sakalikaṃ sakalikaṃ kareyya, tathāpi apassanto ‘‘sakalikā jhāyissanti, saddo pana nikkhamitvā palāyissati, tadā naṃ passissāmī’’ti agginā ḍaheyya. Tathāpi apassanto ‘‘sallahukāni masicuṇṇāni vātena bhassissanti, saddo sāradhaññaṃ viya pādamūle patissati, tadā naṃ passissāmī’’ti mahāvāte vā ophuneyya. Tathāpi apassanto ‘‘masicuṇṇāni yathodakaṃ gamissanti, saddo pana pāraṃ gacchanto puriso viya nikkhamitvā tarissati, tadā naṃ passissāmī’’ti nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya.
एवं वदेय्याति सब्बेहिपिमेहि उपायेहि अपस्सन्तो ते मनुस्से एवं वदेय्य। असती किरायन्ति असती किर अयं वीणा, लामिकाति अत्थो। असतीति लामकाधिवचनमेतं। यथाह –
Evaṃ vadeyyāti sabbehipimehi upāyehi apassanto te manusse evaṃ vadeyya. Asatī kirāyanti asatī kira ayaṃ vīṇā, lāmikāti attho. Asatīti lāmakādhivacanametaṃ. Yathāha –
‘‘असा लोकित्थियो नाम, वेला तासं न विज्जति।
‘‘Asā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;
सारत्ता च पगब्भा च, सिखी सब्बघसो यथा’’ति॥ (जा॰ १.१.६१)।
Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā’’ti. (jā. 1.1.61);
यथेवं यंकिञ्चि वीणा नामाति न केवलञ्च वीणायेव लामिका, यथेव पन अयं वीणा नाम, एवं यंकिञ्चि अञ्ञम्पि तन्तिबद्धं, सब्बं तं लामकमेवाति अत्थो। एवमेव खोति एत्थ वीणा विय पञ्चक्खन्धा दट्ठब्बा, राजा विय योगावचरो। यथा सो राजा तं वीणं दसधा फालनतो पट्ठाय विचिनन्तो सद्दं अदिस्वा वीणाय अनत्थिको होति, एवं योगावचरो पञ्चक्खन्धे सम्मसन्तो अहन्ति वा ममन्ति वा गहेतब्बं अपस्सन्तो खन्धेहि अनत्थिको होति। तेनस्स तं खन्धसम्मसनं दस्सेन्तो रूपं समन्वेसति यावता रूपस्स गतीतिआदिमाह।
Yathevaṃ yaṃkiñci vīṇā nāmāti na kevalañca vīṇāyeva lāmikā, yatheva pana ayaṃ vīṇā nāma, evaṃ yaṃkiñci aññampi tantibaddhaṃ, sabbaṃ taṃ lāmakamevāti attho. Evameva khoti ettha vīṇā viya pañcakkhandhā daṭṭhabbā, rājā viya yogāvacaro. Yathā so rājā taṃ vīṇaṃ dasadhā phālanato paṭṭhāya vicinanto saddaṃ adisvā vīṇāya anatthiko hoti, evaṃ yogāvacaro pañcakkhandhe sammasanto ahanti vā mamanti vā gahetabbaṃ apassanto khandhehi anatthiko hoti. Tenassa taṃ khandhasammasanaṃ dassento rūpaṃ samanvesati yāvatā rūpassa gatītiādimāha.
तत्थ समन्वेसतीति परियेसति। यावता रूपस्स गतीति यत्तका रूपस्स गति। तत्थ गतीति गतिगति, सञ्जातिगति, सलक्खणगति, विभवगति, भेदगतीति पञ्चविधा होन्ति। तत्थ इदं रूपं नाम हेट्ठा अवीचिपरियन्तं कत्वा उपरि अकनिट्ठब्रह्मलोकं अन्तो कत्वा एत्थन्तरे संसरति वत्तति, अयमस्स गतिगति नाम।
Tattha samanvesatīti pariyesati. Yāvatā rūpassa gatīti yattakā rūpassa gati. Tattha gatīti gatigati, sañjātigati, salakkhaṇagati, vibhavagati, bhedagatīti pañcavidhā honti. Tattha idaṃ rūpaṃ nāma heṭṭhā avīcipariyantaṃ katvā upari akaniṭṭhabrahmalokaṃ anto katvā etthantare saṃsarati vattati, ayamassa gatigati nāma.
अयं पन कायो नेव पदुमगब्भे, न पुण्डरीकनीलुप्पलादीसु सञ्जायति, आमासयपक्कासयानं पन अन्तरे बहलन्धकारे दुग्गन्धपवनविचरिते परमजेगुच्छे ओकासे पूतिमच्छादीसु किमि विय सञ्जायति , अयं रूपस्स सञ्जातिगति नाम।
Ayaṃ pana kāyo neva padumagabbhe, na puṇḍarīkanīluppalādīsu sañjāyati, āmāsayapakkāsayānaṃ pana antare bahalandhakāre duggandhapavanavicarite paramajegucche okāse pūtimacchādīsu kimi viya sañjāyati , ayaṃ rūpassa sañjātigati nāma.
दुविधं पन रूपस्स लक्खणं, ‘‘रुप्पतीति खो, भिक्खवे, तस्मा रूप’’न्ति (सं॰ नि॰ ३.७९) एवं वुत्त रुप्पनसङ्खातं पच्चत्तलक्खणञ्च अनिच्चादिभेदं सामञ्ञलक्खणञ्च, अयमस्स सलक्खणगति नाम।
Duvidhaṃ pana rūpassa lakkhaṇaṃ, ‘‘ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpa’’nti (saṃ. ni. 3.79) evaṃ vutta ruppanasaṅkhātaṃ paccattalakkhaṇañca aniccādibhedaṃ sāmaññalakkhaṇañca, ayamassa salakkhaṇagati nāma.
‘‘गति मिगानं पवनं, आकासो पक्खिनं गति।
‘‘Gati migānaṃ pavanaṃ, ākāso pakkhinaṃ gati;
विभवो गति धम्मानं, निब्बानं अरहतो गती’’ति॥ (परि॰ ३३९) –
Vibhavo gati dhammānaṃ, nibbānaṃ arahato gatī’’ti. (pari. 339) –
एवं वुत्तो रूपस्स अभावो विभवगति नाम। यो पनस्स भेदो, अयं भेदगति नाम। वेदनादीसुपि एसेव नयो। केवलञ्हेत्थ उपरि याव भवग्गा तेसं सञ्जातिगति, सलक्खणगतियञ्च वेदयितसञ्जाननअभिसङ्खरणविजाननवसेन पच्चत्तलक्खणं वेदितब्बं।
Evaṃ vutto rūpassa abhāvo vibhavagati nāma. Yo panassa bhedo, ayaṃ bhedagati nāma. Vedanādīsupi eseva nayo. Kevalañhettha upari yāva bhavaggā tesaṃ sañjātigati, salakkhaṇagatiyañca vedayitasañjānanaabhisaṅkharaṇavijānanavasena paccattalakkhaṇaṃ veditabbaṃ.
तम्पि तस्स न होतीति यदेतं रूपादीसु अहन्ति वा ममन्ति वा अस्मीति वा एवं निद्दिट्ठं दिट्ठितण्हामानग्गाहत्तयं, तम्पि तस्स खीणासवस्स न होतीति यथानुसन्धिनाव सुत्तागतं। तेन वुत्तं महाअट्ठकथायं –
Tampi tassa na hotīti yadetaṃ rūpādīsu ahanti vā mamanti vā asmīti vā evaṃ niddiṭṭhaṃ diṭṭhitaṇhāmānaggāhattayaṃ, tampi tassa khīṇāsavassa na hotīti yathānusandhināva suttāgataṃ. Tena vuttaṃ mahāaṭṭhakathāyaṃ –
‘‘आदिम्हि सीलं कथितं, मज्झे समाधिभावना।
‘‘Ādimhi sīlaṃ kathitaṃ, majjhe samādhibhāvanā;
परियोसाने च निब्बानं, एसा वीणोपमा कथा’’ति॥
Pariyosāne ca nibbānaṃ, esā vīṇopamā kathā’’ti.
Related texts:
तिपिटक (मूल) • Tipiṭaka (Mūla) / सुत्तपिटक • Suttapiṭaka / संयुत्तनिकाय • Saṃyuttanikāya / ९. वीणोपमसुत्तं • 9. Vīṇopamasuttaṃ
टीका • Tīkā / सुत्तपिटक (टीका) • Suttapiṭaka (ṭīkā) / संयुत्तनिकाय (टीका) • Saṃyuttanikāya (ṭīkā) / ९. वीणोपमसुत्तवण्णना • 9. Vīṇopamasuttavaṇṇanā
