| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ನೇತ್ತಿವಿಭಾವಿನೀ • Nettivibhāvinī |
೧೦. ವೇವಚನಹಾರವಿಭಙ್ಗವಿಭಾವನಾ
10. Vevacanahāravibhaṅgavibhāvanā
೩೭. ಯೇನ ಯೇನ ಸಂವಣ್ಣನಾವಿಸೇಸಭೂತೇನ ಪವತ್ತನಹಾರವಿಭಙ್ಗೇನ ಪರಿವತ್ತೇತಬ್ಬಾ ಸುತ್ತತ್ಥಾ ವಿಭತ್ತಾ, ಸೋ ಸಂವಣ್ಣನಾವಿಸೇಸಭೂತೋ ಪರಿವತ್ತನಹಾರವಿಭಙ್ಗೋ ಪರಿಪುಣ್ಣೋ, ‘‘ಕತಮೋ ವೇವಚನಹಾರವಿಭಙ್ಗೋ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತಬ್ಬತ್ತಾ ‘‘ತತ್ಥ ಕತಮೋ ವೇವಚನೋ ಹಾರೋ’’ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ। ತತ್ಥ ತತ್ಥಾತಿ ತೇಸು ನಿದ್ದಿಟ್ಠೇಸು ಸೋಳಸಸು ದೇಸನಾಹಾರಾದೀಸು ಕತಮೋ ಸಂವಣ್ಣನಾವಿಸೇಸೋ ವೇವಚನೋ ಹಾರೋ ವೇವಚನಹಾರವಿಭಙ್ಗೋ ನಾಮಾತಿ ಪುಚ್ಛತಿ। ‘‘ವೇವಚನಾನಿ ಬಹೂನೀ’’ತಿಆದಿನಿದ್ದೇಸಸ್ಸ ಇದಾನಿ ಮಯಾ ವುಚ್ಚಮಾನೋ ‘‘ಏಕಂ ಭಗವಾ ಧಮ್ಮ’’ನ್ತಿಆದಿಕೋ ವಿತ್ಥಾರಸಂವಣ್ಣನಾವಿಸೇಸೋ ವೇವಚನೋ ಹಾರೋ ವೇವಚನಹಾರವಿಭಙ್ಗೋ ನಾಮಾತಿ ಅತ್ಥೋ ಗಹೇತಬ್ಬೋ। ‘‘ಯಾನಿ ವೇವಚನಾನಿ ನಿದ್ಧಾರಿತಾನಿ, ಕತಮಾನಿ ತಾನಿ ವೇವಚನಾನೀ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತಬ್ಬತ್ತಾ ‘‘ಯಥಾ ಏಕ’’ನ್ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ। ಏಕಂ ವಿಞ್ಞಾತಬ್ಬಂ ಧಮ್ಮಂ ಸಭಾವಧಮ್ಮಂ ಪಞ್ಞಾಪೇತಬ್ಬಂ ವಾ ಧಮ್ಮಂ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞೇಹಿ ಯಥಾ ಯೇಹಿ ಪಕಾರೇಹಿ ಚೇವ ವೇವಚನೇಹಿ ಚ ಭಗವಾ ನಿದ್ದಿಸತಿ, ತಥಾಪಕಾರಾನಿ ವೇವಚನಾನಿ ವಿಞ್ಞಾತಬ್ಬಾನೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ‘‘ತಾನಿ ವೇವಚನಾನಿ ಕಿನ್ತಿ ಭಗವಾ ಆಹಾ’’ತಿ ವತ್ತಬ್ಬತ್ತಾ ‘‘ಯಥಾಹ ಭಗವಾ’’ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ। ಯಥಾ ಯಂಯಂಪಕಾರಾನಿ ವೇವಚನಾನಿ –
37. Yena yena saṃvaṇṇanāvisesabhūtena pavattanahāravibhaṅgena parivattetabbā suttatthā vibhattā, so saṃvaṇṇanāvisesabhūto parivattanahāravibhaṅgo paripuṇṇo, ‘‘katamo vevacanahāravibhaṅgo’’ti pucchitabbattā ‘‘tattha katamo vevacano hāro’’tiādi vuttaṃ. Tattha tatthāti tesu niddiṭṭhesu soḷasasu desanāhārādīsu katamo saṃvaṇṇanāviseso vevacano hāro vevacanahāravibhaṅgo nāmāti pucchati. ‘‘Vevacanāni bahūnī’’tiādiniddesassa idāni mayā vuccamāno ‘‘ekaṃ bhagavā dhamma’’ntiādiko vitthārasaṃvaṇṇanāviseso vevacano hāro vevacanahāravibhaṅgo nāmāti attho gahetabbo. ‘‘Yāni vevacanāni niddhāritāni, katamāni tāni vevacanānī’’ti pucchitabbattā ‘‘yathā eka’’ntiādi vuttaṃ. Ekaṃ viññātabbaṃ dhammaṃ sabhāvadhammaṃ paññāpetabbaṃ vā dhammaṃ aññamaññehi yathā yehi pakārehi ceva vevacanehi ca bhagavā niddisati, tathāpakārāni vevacanāni viññātabbānīti attho. ‘‘Tāni vevacanāni kinti bhagavā āhā’’ti vattabbattā ‘‘yathāha bhagavā’’tiādi vuttaṃ. Yathā yaṃyaṃpakārāni vevacanāni –
‘‘ಆಸಾ ಚ ಪಿಹಾ ಚ ಅಭಿನನ್ದನಾ ಚ, ಅನೇಕಧಾತೂಸು ಸರಾ ಪತಿಟ್ಠಿತಾ।
‘‘Āsā ca pihā ca abhinandanā ca, anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā;
ಅಞ್ಞಾಣಮೂಲಪ್ಪಭವಾ ಪಜಪ್ಪಿತಾ, ಸಬ್ಬಾ ಮಯಾ ಬ್ಯನ್ತಿಕತಾ ಸಮೂಲಿಕಾ’’ತಿ॥ –
Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, sabbā mayā byantikatā samūlikā’’ti. –
ಭಗವಾ ಆಹ, ತಂತಂಪಕಾರಾನಿ ವೇವಚನಾನಿ ವಿಞ್ಞಾತಬ್ಬಾನೀತಿ ಅತ್ಥೋ।
Bhagavā āha, taṃtaṃpakārāni vevacanāni viññātabbānīti attho.
ಏಕಸ್ಸೇವ ಧಮ್ಮಸ್ಸ ಅನೇಕೇಹಿ ಪರಿಯಾಯಭೂತೇಹಿ ವೇವಚನೇಹಿ ನಿದ್ದಿಸನೇ ಫಲಂ ಅಟ್ಠಕಥಾಯಂ (ನೇತ್ತಿ॰ ಅಟ್ಠ॰ ೩೭) ಬಹುಧಾ ವುತ್ತಂ, ತಸ್ಮಾ ಅಮ್ಹೇಹಿ ನ ದಸ್ಸಿತಂ। ‘‘ಕತಮಾ ಆಸಾ, ಕತಮಾ ಪಿಹಾದೀ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತಬ್ಬತ್ತಾ ‘‘ಆಸಾ ನಾಮ ವುಚ್ಚತೀ’’ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ। ಯಾ ಭವಿಸ್ಸಸ್ಸ ಅತ್ಥಸ್ಸ ಆಸೀಸನಾ ಅವಸ್ಸಂ ಆಗಮಿಸ್ಸತೀತಿ ಯಾ ಆಸಾ ಅಸ್ಸ ಆಸೀಸನ್ತಸ್ಸ ಪುಗ್ಗಲಸ್ಸ ಉಪ್ಪಜ್ಜತಿ, ತಸ್ಸ ಆಸೀಸನಾ ‘‘ಆಸಾ ನಾಮಾ’’ತಿ ವುಚ್ಚತಿ। ವತ್ತಮಾನಸ್ಸ ಯಾ ಪತ್ಥನಾ ಅಸ್ಸ ಪತ್ಥಯನ್ತಸ್ಸ ಉಪ್ಪಜ್ಜತಿ, ಸೇಯ್ಯತರಂ ವಾ ಅಞ್ಞಂ ದಿಸ್ವಾ ‘‘ಏದಿಸೋ ಅಹಂ ಭವೇಯ್ಯ’’ನ್ತಿ ಯಾ ಪಿಹಾ ಅಸ್ಸ ಪಿಹಯನ್ತಸ್ಸ ಉಪ್ಪಜ್ಜತಿ, ಸಾ ಪತ್ಥನಾ ‘‘ಪಿಹಾ ನಾಮಾ’’ತಿ ವುಚ್ಚತಿ। ಅನಾಗತತ್ಥಂ ಆರಬ್ಭ ಪವತ್ತಾ ತಣ್ಹಾ ‘‘ಆಸಾ’’ತಿ ವುಚ್ಚತಿ, ಅನಾಗತಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನತ್ಥಂ ಆರಬ್ಭ ಪವತ್ತಾ ತಣ್ಹಾ ‘‘ಪಿಹಾ’’ತಿ ವುಚ್ಚತಿ, ತಥಾಪಿ ತಣ್ಹಾಭಾವೇನ ಏಕತ್ತಾ ಏಕೋ ಧಮ್ಮೋವ ಅತ್ಥಸ್ಸ ಇಚ್ಛಿತಸ್ಸ ನಿಪ್ಫತ್ತಿ ಅತ್ಥನಿಪ್ಫತ್ತಿ, ಪಟಿಪಾಲೇತಿ ಏತಾಯ ತಣ್ಹಾಯಾತಿ ಪಟಿಪಾಲನಾ, ಅತ್ಥನಿಪ್ಫತ್ತಿಯಾ ಪಟಿಪಾಲನಾತಿ ಅತ್ಥನಿಪ್ಫತ್ತಿಪಟಿಪಾಲನಾ। ಯಾ ತಣ್ಹಾ ಅಸ್ಸ ಪಾಲಯನ್ತಸ್ಸ ಪುಗ್ಗಲಸ್ಸ ಉಪ್ಪಜ್ಜತಿ, ಸಾ ತಣ್ಹಾ ‘‘ಅಭಿನನ್ದನಾ’’ತಿ ವುಚ್ಚತಿ।
Ekasseva dhammassa anekehi pariyāyabhūtehi vevacanehi niddisane phalaṃ aṭṭhakathāyaṃ (netti. aṭṭha. 37) bahudhā vuttaṃ, tasmā amhehi na dassitaṃ. ‘‘Katamā āsā, katamā pihādī’’ti pucchitabbattā ‘‘āsā nāma vuccatī’’tiādi vuttaṃ. Yā bhavissassa atthassa āsīsanā avassaṃ āgamissatīti yā āsā assa āsīsantassa puggalassa uppajjati, tassa āsīsanā ‘‘āsā nāmā’’ti vuccati. Vattamānassa yā patthanā assa patthayantassa uppajjati, seyyataraṃ vā aññaṃ disvā ‘‘ediso ahaṃ bhaveyya’’nti yā pihā assa pihayantassa uppajjati, sā patthanā ‘‘pihā nāmā’’ti vuccati. Anāgatatthaṃ ārabbha pavattā taṇhā ‘‘āsā’’ti vuccati, anāgatapaccuppannatthaṃ ārabbha pavattā taṇhā ‘‘pihā’’ti vuccati, tathāpi taṇhābhāvena ekattā eko dhammova atthassa icchitassa nipphatti atthanipphatti, paṭipāleti etāya taṇhāyāti paṭipālanā, atthanipphattiyā paṭipālanāti atthanipphattipaṭipālanā. Yā taṇhā assa pālayantassa puggalassa uppajjati, sā taṇhā ‘‘abhinandanā’’ti vuccati.
‘‘ಯಾ ಅತ್ಥನಿಪ್ಫತ್ತಿ ತಣ್ಹಾಯ ಪಟಿಪಾಲೇತಬ್ಬಾ, ಕತಮಾ ಸಾ ಅತ್ಥನಿಪ್ಫತ್ತೀ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತಬ್ಬತ್ತಾ ತಂ ಅತ್ಥನಿಪ್ಫತ್ತಿಂ ಸತ್ತತೋ ವಾ ಸಙ್ಖಾರತೋ ವಾ ವಿಭಜಿತ್ವಾ ದಸ್ಸೇನ್ತೋ ‘‘ಪಿಯಂ ವಾ ಞಾತಿಂ, ಪಿಯಂ ವಾ ಧಮ್ಮ’’ನ್ತಿಆದಿಮಾಹ। ತತ್ಥ ‘‘ಞಾತಿ’’ನ್ತಿ ಇಮಿನಾ ಮಿತ್ತಬನ್ಧವಾದಯೋಪಿ ಗಹಿತಾ। ಧಮ್ಮಂ ಪನ ಪಿಯರೂಪಾರಮ್ಮಣಾದಿಕಂ ಛಬ್ಬಿಧಮ್ಪಿ ಯಾಯ ತಣ್ಹಾಯ ತಣ್ಹಿಕೋ ಅಭಿನನ್ದತಿ, ಸಾ ತಣ್ಹಾ ‘‘ಅಭಿನನ್ದನಾ ನಾಮಾ’’ತಿ ವುಚ್ಚತಿ। ಪಟಿಕ್ಕೂಲಂ ಞಾತಿಂ ವಾ ಧಮ್ಮಂ ವಾ ವಿಪಲ್ಲಾಸವಸೇನ ಅಪ್ಪಟಿಕ್ಕೂಲಂ ಞಾತಿಂ ವಾ ಧಮ್ಮಂ ವಾ ಸಭಾವವಸೇನ ಅಪ್ಪಟಿಕ್ಕೂಲತೋ ಯಾಯ ತಣ್ಹಾಯ ತಣ್ಹಿಕೋ ಅಭಿನನ್ದತಿ , ಸಾ ತಣ್ಹಾ ವಾ ‘‘ಅಭಿನನ್ದನಾ ನಾಮಾ’’ತಿ ವುಚ್ಚತೀತಿ ಯೋಜೇತ್ವಾ ಅತ್ಥೋ ಗಹೇತಬ್ಬೋ।
‘‘Yā atthanipphatti taṇhāya paṭipāletabbā, katamā sā atthanipphattī’’ti pucchitabbattā taṃ atthanipphattiṃ sattato vā saṅkhārato vā vibhajitvā dassento ‘‘piyaṃ vā ñātiṃ, piyaṃ vā dhamma’’ntiādimāha. Tattha ‘‘ñāti’’nti iminā mittabandhavādayopi gahitā. Dhammaṃ pana piyarūpārammaṇādikaṃ chabbidhampi yāya taṇhāya taṇhiko abhinandati, sā taṇhā ‘‘abhinandanā nāmā’’ti vuccati. Paṭikkūlaṃ ñātiṃ vā dhammaṃ vā vipallāsavasena appaṭikkūlaṃ ñātiṃ vā dhammaṃ vā sabhāvavasena appaṭikkūlato yāya taṇhāya taṇhiko abhinandati , sā taṇhā vā ‘‘abhinandanā nāmā’’ti vuccatīti yojetvā attho gahetabbo.
‘‘ಯಾಸು ಅನೇಕಾಸು ಧಾತೂಸು ವುತ್ತಪ್ಪಕಾರಾ ತಣ್ಹಾ ‘ಸರಾ’ತಿ ಭಗವತಾ ವುತ್ತಾ, ಕತಮಾ ತಾ ಧಾತುಯೋ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತಬ್ಬತ್ತಾ ತಾ ಧಾತುಯೋ ಸರೂಪತೋ ದಸ್ಸೇತುಂ ‘‘ಚಕ್ಖುಧಾತೂ’’ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ।
‘‘Yāsu anekāsu dhātūsu vuttappakārā taṇhā ‘sarā’ti bhagavatā vuttā, katamā tā dhātuyo’’ti pucchitabbattā tā dhātuyo sarūpato dassetuṃ ‘‘cakkhudhātū’’tiādi vuttaṃ.
‘‘ತಾಸು ಧಾತೂಸು ಕತಮಾಯ ಧಾತುಯಾ ಕತಮಾ ಸರಾ ಪತಿಟ್ಠಿತಾ ಪವತ್ತಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತಬ್ಬತ್ತಾ ಇಮಾಯ ಧಾತುಯಾ ಅಯಂ ಸರಾ ಪತಿಟ್ಠಿತಾ ಪವತ್ತಾತಿ ನಿಯಮೇತ್ವಾ ದಸ್ಸೇತುಂ ‘‘ಸರಾತಿ ಕೇಚಿ ರೂಪಾಧಿಮುತ್ತಾ’’ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ। ತತ್ಥ ಕೇಚೀತಿ ಸರಾಸಙ್ಖಾತಾಯ ರೂಪತಣ್ಹಾಯ ತಣ್ಹಿಕಾ ಪುಗ್ಗಲಾ। ರೂಪಾಧಿಮುತ್ತಾತಿ ರೂಪಧಾತುಸಙ್ಖಾತೇ ಆರಮ್ಮಣೇ ಅಧಿಮುತ್ತಾ ಅಜ್ಝೋಸಿತಾ। ಇಮಿನಾ ಪದೇನ ರೂಪತಣ್ಹಾಸಙ್ಖಾತಾ ಸರಾ ರೂಪಧಾತುಯಾ ಪತಿಟ್ಠಿತಾ ಪವತ್ತಾತಿ ಗಹಿತಾ, ‘‘ಕೇಚಿ ಸದ್ದಾಧಿಮುತ್ತಾ’’ತಿಆದೀಹಿಪಿ ಸದ್ದತಣ್ಹಾಸಙ್ಖಾತಾದಯೋ ಸರಾ ಸದ್ದಧಾತುಯಾದೀಸು ಪತಿಟ್ಠಿತಾ ಪವತ್ತಾ ಸರಾವ ಗಹಿತಾ। ಕೇಚಿ ಧಮ್ಮಾಧಿಮುತ್ತಾತಿ ಏತ್ಥ ಧಮ್ಮಗ್ಗಹಣೇನ ಚಕ್ಖುಧಾತುಸೋತಧಾತುಘಾನಧಾತುಜಿವ್ಹಾಧಾತುಕಾಯಧಾತುಸತ್ತವಿಞ್ಞಾಣಧಾತುಧಮ್ಮಧಾತುಯೋ ಗಹಿತಾ, ತಸ್ಮಾ ಅಟ್ಠಾರಸ ಧಾತುಯೋ ಪತಿಟ್ಠಾನಭಾವೇನ ಗಹಿತಾಪಿ ಛಬ್ಬಿಧಾವ ಗಹಿತಾತಿ ದಟ್ಠಬ್ಬಾ। ‘‘ರೂಪಾಧಿಮುತ್ತಾದೀಸು ಕಿತ್ತಕಾನಿ ಪದಾನಿ ತಣ್ಹಾಪಕ್ಖೇ ತಣ್ಹಾಯ ವೇವಚನಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತಬ್ಬತ್ತಾ ಏತಾದಿಸಾನಿ ಏತ್ತಕಾನಿ ಪದಾನಿ ತಣ್ಹಾಪಕ್ಖೇ ತಣ್ಹಾವೇವಚನಾನೀತಿ ನಿಯಮೇತ್ವಾ ದಸ್ಸೇತುಂ ‘‘ತತ್ಥ ಯಾನಿ ಛ ಗೇಹಸಿತಾನೀ’’ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ। ತತ್ಥಾತಿ ತೇಸು ಛಸು ರೂಪಾದೀಸು। ಛ ಗೇಹಸಿತಾನಿ ದೋಮನಸ್ಸಾನೀತಿ ಛಸು ರೂಪಾದೀಸು ಪವತ್ತಂ ತಣ್ಹಾಪೇಮಂ ನಿಸ್ಸಾಯ ಪವತ್ತಾನಿ ಛ ದೋಮನಸ್ಸಾನಿ। ಏಸ ನಯೋ ಸೇಸೇಸುಪಿ। ‘‘ಛ ಉಪೇಕ್ಖಾ ಗೇಹಸಿತಾಪಿ ಭಗವತಾ ವುತ್ತಾ, ಕಸ್ಮಾ ನ ಗಹಿತಾ’’ತಿ ವತ್ತಬ್ಬತ್ತಾ ‘‘ಯಾ ಛ ಉಪೇಕ್ಖಾ ಗೇಹಸಿತಾ, ಅಯಂ ದಿಟ್ಠಿಪಕ್ಖೋ’’ತಿ ವುತ್ತಂ, ದಿಟ್ಠಿಪಕ್ಖತ್ತಾ ನ ಗಹಿತಾತಿ ಅತ್ಥೋ।
‘‘Tāsu dhātūsu katamāya dhātuyā katamā sarā patiṭṭhitā pavattā’’ti pucchitabbattā imāya dhātuyā ayaṃ sarā patiṭṭhitā pavattāti niyametvā dassetuṃ ‘‘sarāti keci rūpādhimuttā’’tiādi vuttaṃ. Tattha kecīti sarāsaṅkhātāya rūpataṇhāya taṇhikā puggalā. Rūpādhimuttāti rūpadhātusaṅkhāte ārammaṇe adhimuttā ajjhositā. Iminā padena rūpataṇhāsaṅkhātā sarā rūpadhātuyā patiṭṭhitā pavattāti gahitā, ‘‘keci saddādhimuttā’’tiādīhipi saddataṇhāsaṅkhātādayo sarā saddadhātuyādīsu patiṭṭhitā pavattā sarāva gahitā. Keci dhammādhimuttāti ettha dhammaggahaṇena cakkhudhātusotadhātughānadhātujivhādhātukāyadhātusattaviññāṇadhātudhammadhātuyo gahitā, tasmā aṭṭhārasa dhātuyo patiṭṭhānabhāvena gahitāpi chabbidhāva gahitāti daṭṭhabbā. ‘‘Rūpādhimuttādīsu kittakāni padāni taṇhāpakkhe taṇhāya vevacanā’’ti pucchitabbattā etādisāni ettakāni padāni taṇhāpakkhe taṇhāvevacanānīti niyametvā dassetuṃ ‘‘tattha yāni cha gehasitānī’’tiādi vuttaṃ. Tatthāti tesu chasu rūpādīsu. Cha gehasitāni domanassānīti chasu rūpādīsu pavattaṃ taṇhāpemaṃ nissāya pavattāni cha domanassāni. Esa nayo sesesupi. ‘‘Cha upekkhā gehasitāpi bhagavatā vuttā, kasmā na gahitā’’ti vattabbattā ‘‘yā cha upekkhā gehasitā, ayaṃ diṭṭhipakkho’’ti vuttaṃ, diṭṭhipakkhattā na gahitāti attho.
೩೮. ‘‘ಕಥಂ ವುತ್ತಪ್ಪಕಾರಾ ತಣ್ಹಾ ಏವ ಗಹಿತಾ’’ತಿ ವತ್ತಬ್ಬತ್ತಾ ‘‘ಸಾಯೇವ ಪತ್ಥನಾಕಾರೇನಾ’’ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ। ಸಾ ವುತ್ತಪ್ಪಕಾರಾ ಏವ ತಣ್ಹಾ ಪತ್ಥನಾಕಾರೇನ ಪವತ್ತನತೋ ಆಸಾದಿಪರಿಯಾಯೇನ ವುತ್ತಾ, ರೂಪಾದಿಆರಮ್ಮಣಧಮ್ಮೇಸು ನನ್ದನತೋ ‘‘ಧಮ್ಮನನ್ದೀ’’ತಿ ಪರಿಯಾಯೇನ ವುತ್ತಾ, ರೂಪಾದಿಆರಮ್ಮಣಧಮ್ಮೇಸು ಗಿಲಿತ್ವಾ ಪರಿನಿಟ್ಠಪೇತಿ ವಿಯ ಅಜ್ಝೋಸಾಯ ತಿಟ್ಠನತೋ ‘‘ಧಮ್ಮಜ್ಝೋಸಾನ’’ನ್ತಿ ಪರಿಯಾಯೇನ ವುತ್ತಾ, ತಸ್ಮಾ ತಣ್ಹಾಯ ವೇವಚನಾನಿ ಹೋನ್ತಿ।
38. ‘‘Kathaṃ vuttappakārā taṇhā eva gahitā’’ti vattabbattā ‘‘sāyeva patthanākārenā’’tiādi vuttaṃ. Sā vuttappakārā eva taṇhā patthanākārena pavattanato āsādipariyāyena vuttā, rūpādiārammaṇadhammesu nandanato ‘‘dhammanandī’’ti pariyāyena vuttā, rūpādiārammaṇadhammesu gilitvā pariniṭṭhapeti viya ajjhosāya tiṭṭhanato ‘‘dhammajjhosāna’’nti pariyāyena vuttā, tasmā taṇhāya vevacanāni honti.
ತಣ್ಹಾಯ ವೇವಚನಾನಿ ಆಚರಿಯೇನ ನಿದ್ದಿಟ್ಠಾನಿ, ಅಮ್ಹೇಹಿ ಚ ಞಾತಾನಿ, ‘‘ಕತಮಾನಿ ಚಿತ್ತಸ್ಸ ವೇವಚನಾನೀ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತಬ್ಬತ್ತಾ ‘‘ಚಿತ್ತಂ ಮನೋ’’ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ। ‘‘ಆರಮ್ಮಣಂ ಚಿನ್ತೇತೀತಿ ಚಿತ್ತಂ। ಮನತಿ ಜಾನಾತೀತಿ ಮನೋ। ವಿಜಾನಾತೀತಿ ವಿಞ್ಞಾಣ’’ನ್ತಿಆದಿನಾ ಅತ್ಥೋ ಪಕರಣೇಸು (ಧ॰ ಸ॰ ಅಟ್ಠ॰ ೫) ವುತ್ತೋವ, ತಸ್ಮಾ ಅಮ್ಹೇಹಿ ನ ವಿತ್ಥಾರಿತೋ। ವೇವಚನಾನಿಯೇವ ಇಮಾನಿ ಇಮಸ್ಸ ವೇವಚನಾನೀತಿ ಏತ್ತಕಾನಿಯೇವ ಕಥಯಿಸ್ಸಾಮ। ‘‘ಪಞ್ಞಿನ್ದ್ರಿಯಂ ಪಞ್ಞಾಬಲ’’ನ್ತಿಆದೀನಿ ಪಞ್ಞಾವೇವಚನಾನಿ।
Taṇhāya vevacanāni ācariyena niddiṭṭhāni, amhehi ca ñātāni, ‘‘katamāni cittassa vevacanānī’’ti pucchitabbattā ‘‘cittaṃ mano’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Ārammaṇaṃ cintetīti cittaṃ. Manati jānātīti mano. Vijānātīti viññāṇa’’ntiādinā attho pakaraṇesu (dha. sa. aṭṭha. 5) vuttova, tasmā amhehi na vitthārito. Vevacanāniyeva imāni imassa vevacanānīti ettakāniyeva kathayissāma. ‘‘Paññindriyaṃ paññābala’’ntiādīni paññāvevacanāni.
‘‘ಅರಹಂ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧೋ’’ತಿಆದೀನಿ ಬುದ್ಧಸ್ಸ ವೇವಚನಾನಿ। ‘‘ತಾನಿ ಕತ್ಥ ದೇಸಿತಾನೀ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತಬ್ಬತ್ತಾ ‘‘ಯಥಾ ಚ ಬುದ್ಧಾನುಸ್ಸತಿಯಂ ವುತ್ತ’’ನ್ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ। ಬುದ್ಧಾನುಸ್ಸತಿದೇಸನಾಯಂ ಯಥಾ ಚ ಯಂಯಂಪಕಾರಂ ವೇವಚನಂ ಭಗವತಾ ‘‘ಇತಿಪಿ ಸೋ ಭಗವಾ ಅರಹಂ…ಪೇ॰… ಭಗವತೋ’’ತಿ ವುತ್ತಂ, ಏತಂಪಕಾರಂ ವೇವಚನಂ ಬುದ್ಧಾನುಸ್ಸತಿಯಾ ವೇವಚನಂ ಬುದ್ಧಸ್ಸ ವೇವಚನನ್ತಿ ದಟ್ಠಬ್ಬಂ। ‘‘ಯಥಾ ಚ ಧಮ್ಮಾನುಸ್ಸತಿಯಂ ವುತ್ತ’’ನ್ತಿಆದೀಸುಪಿ ಏವಮೇವ ಯೋಜನಾ ಕಾತಬ್ಬಾ।
‘‘Arahaṃ sammāsambuddho’’tiādīni buddhassa vevacanāni. ‘‘Tāni kattha desitānī’’ti pucchitabbattā ‘‘yathā ca buddhānussatiyaṃ vutta’’ntiādi vuttaṃ. Buddhānussatidesanāyaṃ yathā ca yaṃyaṃpakāraṃ vevacanaṃ bhagavatā ‘‘itipi so bhagavā arahaṃ…pe… bhagavato’’ti vuttaṃ, etaṃpakāraṃ vevacanaṃ buddhānussatiyā vevacanaṃ buddhassa vevacananti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Yathā ca dhammānussatiyaṃ vutta’’ntiādīsupi evameva yojanā kātabbā.
‘‘ತೇನಾಹಾ’’ತಿಆದ್ಯಾನುಸನ್ಧ್ಯಾದಿಅತ್ಥೋ ಚೇವ ‘‘ನಿಯುತ್ತೋ ವೇವಚನೋ ಹಾರೋ’’ತಿಆನುಸನ್ಧ್ಯಾದಿಅತ್ಥೋ ಚ ವುತ್ತನಯಾನುಸಾರೇನ ವೇದಿತಬ್ಬೋ।
‘‘Tenāhā’’tiādyānusandhyādiattho ceva ‘‘niyutto vevacano hāro’’tiānusandhyādiattho ca vuttanayānusārena veditabbo.
ಇತಿ ವೇವಚನಹಾರವಿಭಙ್ಗೇ ಸತ್ತಿಬಲಾನುರೂಪಾ ರಚಿತಾ
Iti vevacanahāravibhaṅge sattibalānurūpā racitā
ವಿಭಾವನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Vibhāvanā niṭṭhitā.
ಪಣ್ಡಿತೇಹಿ ಪನ ಅಟ್ಠಕಥಾಟೀಕಾನುಸಾರೇನ ಗಮ್ಭೀರತ್ಥೋ ವಿತ್ಥಾರತೋ ವಿಭಜಿತ್ವಾ ಗಹೇತಬ್ಬೋತಿ।
Paṇḍitehi pana aṭṭhakathāṭīkānusārena gambhīrattho vitthārato vibhajitvā gahetabboti.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ನೇತ್ತಿಪ್ಪಕರಣಪಾಳಿ • Nettippakaraṇapāḷi / ೧೦. ವೇವಚನಹಾರವಿಭಙ್ಗೋ • 10. Vevacanahāravibhaṅgo
ಅಟ್ಠಕಥಾ • Aṭṭhakathā / ಸುತ್ತಪಿಟಕ (ಅಟ್ಠಕಥಾ) • Suttapiṭaka (aṭṭhakathā) / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ (ಅಟ್ಠಕಥಾ) • Khuddakanikāya (aṭṭhakathā) / ನೇತ್ತಿಪ್ಪಕರಣ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Nettippakaraṇa-aṭṭhakathā / ೧೦. ವೇವಚನಹಾರವಿಭಙ್ಗವಣ್ಣನಾ • 10. Vevacanahāravibhaṅgavaṇṇanā
ಟೀಕಾ • Tīkā / ಸುತ್ತಪಿಟಕ (ಟೀಕಾ) • Suttapiṭaka (ṭīkā) / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ (ಟೀಕಾ) • Khuddakanikāya (ṭīkā) / ನೇತ್ತಿಪ್ಪಕರಣ-ಟೀಕಾ • Nettippakaraṇa-ṭīkā / ೧೦. ವೇವಚನಹಾರವಿಭಙ್ಗವಣ್ಣನಾ • 10. Vevacanahāravibhaṅgavaṇṇanā
