| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā |
[೪೫೮] ೪. ಉದಯಜಾತಕವಣ್ಣನಾ
[458] 4. Udayajātakavaṇṇanā
ಏಕಾ ನಿಸಿನ್ನಾತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ಏಕಂ ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತಭಿಕ್ಖುಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ವತ್ಥು ಕುಸಜಾತಕೇ (ಜಾ॰ ೨.೨೦.೧ ಆದಯೋ) ಆವಿ ಭವಿಸ್ಸತಿ। ಸತ್ಥಾ ಪನ ತಂ ಭಿಕ್ಖುಂ ‘‘ಸಚ್ಚಂ ಕಿರ ತ್ವಂ ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತೋಸೀ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಸಚ್ಚಂ, ಭನ್ತೇ’’ತಿ ವುತ್ತೇ ‘‘ಭಿಕ್ಖು ಕಸ್ಮಾ ಕಿಲೇಸವಸೇನ ಏವರೂಪೇ ನಿಯ್ಯಾನಿಕಸಾಸನೇ ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತೋಸಿ? ಪೋರಾಣಕಪಣ್ಡಿತಾ ಸಮಿದ್ಧೇ ದ್ವಾದಸಯೋಜನಿಕೇ ಸುರುನ್ಧನನಗರೇ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತಾ ದೇವಚ್ಛರಪಟಿಭಾಗಾಯ ಇತ್ಥಿಯಾ ಸದ್ಧಿಂ ಸತ್ತ ವಸ್ಸಸತಾನಿ ಏಕಗಬ್ಭೇ ವಸನ್ತಾಪಿ ಇನ್ದ್ರಿಯಾನಿ ಭಿನ್ದಿತ್ವಾ ಲೋಭವಸೇನ ನ ಓಲೋಕೇಸು’’ನ್ತಿ ವತ್ವಾ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।
Ekā nisinnāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu kusajātake (jā. 2.20.1 ādayo) āvi bhavissati. Satthā pana taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu kasmā kilesavasena evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā ukkaṇṭhitosi? Porāṇakapaṇḍitā samiddhe dvādasayojanike surundhananagare rajjaṃ kārentā devaccharapaṭibhāgāya itthiyā saddhiṃ satta vassasatāni ekagabbhe vasantāpi indriyāni bhinditvā lobhavasena na olokesu’’nti vatvā atītaṃ āhari.
ಅತೀತೇ ಕಾಸಿರಟ್ಠೇ ಸುರುನ್ಧನನಗರೇ ಕಾಸಿರಾಜಾ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇಸಿ, ತಸ್ಸ ನೇವ ಪುತ್ತೋ, ನ ಧೀತಾ ಅಹೋಸಿ। ಸೋ ಅತ್ತನೋ ದೇವಿಯೋ ‘‘ಪುತ್ತೇ ಪತ್ಥೇಥಾ’’ತಿ ಆಹ। ಅಗ್ಗಮಹೇಸೀಪಿ ರಞ್ಞೋ ವಚನಂ ಸಮ್ಪಟಿಚ್ಛಿತ್ವಾ ತಥಾ ಅಕಾಸಿ। ತದಾ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಾ ಚವಿತ್ವಾ ತಸ್ಸೇವ ರಞ್ಞೋ ಅಗ್ಗಮಹೇಸಿಯಾ ಕುಚ್ಛಿಮ್ಹಿ ನಿಬ್ಬತ್ತಿ। ಅಥಸ್ಸ ಮಹಾಜನಸ್ಸ ಹದಯಂ ವಡ್ಢೇತ್ವಾ ಜಾತಭಾವೇನ ‘‘ಉದಯಭದ್ದೋ’’ತಿ ನಾಮಂ ಕರಿಂಸು। ಕುಮಾರಸ್ಸ ಪದಸಾ ಚರಣಕಾಲೇ ಅಞ್ಞೋಪಿ ಸತ್ತೋ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಾ ಚವಿತ್ವಾ ತಸ್ಸೇವ ರಞ್ಞೋ ಅಞ್ಞತರಾಯ ದೇವಿಯಾ ಕುಚ್ಛಿಮ್ಹಿ ಕುಮಾರಿಕಾ ಹುತ್ವಾ ನಿಬ್ಬತ್ತಿ, ತಸ್ಸಾಪಿ ‘‘ಉದಯಭದ್ದಾ’’ತಿ ನಾಮಂ ಕರಿಂಸು। ಕುಮಾರೋ ವಯಪ್ಪತ್ತೋ ಸಬ್ಬಸಿಪ್ಪನಿಪ್ಫತ್ತಿಂ ಪಾಪುಣಿ , ಜಾತಬ್ರಹ್ಮಚಾರೀ ಪನ ಅಹೋಸಿ, ಸುಪಿನನ್ತೇನಪಿ ಮೇಥುನಧಮ್ಮಂ ನ ಜಾನಾತಿ, ನ ತಸ್ಸ ಕಿಲೇಸೇಸು ಚಿತ್ತಂ ಅಲ್ಲೀಯಿ। ರಾಜಾ ಪುತ್ತಂ ರಜ್ಜೇ ಅಭಿಸಿಞ್ಚಿತುಕಾಮೋ ‘‘ಕುಮಾರಸ್ಸ ಇದಾನಿ ರಜ್ಜಸುಖಸೇವನಕಾಲೋ, ನಾಟಕಾಪಿಸ್ಸ ಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾಪೇಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಸಾಸನಂ ಪೇಸೇಸಿ। ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ‘‘ನ ಮಯ್ಹಂ ರಜ್ಜೇನತ್ಥೋ, ಕಿಲೇಸೇಸು ಮೇ ಚಿತ್ತಂ ನ ಅಲ್ಲೀಯತೀ’’ತಿ ಪಟಿಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ಪುನಪ್ಪುನಂ ವುಚ್ಚಮಾನೋ ರತ್ತಜಮ್ಬುನದಮಯಂ ಇತ್ಥಿರೂಪಂ ಕಾರೇತ್ವಾ ‘‘ಏವರೂಪಂ ಇತ್ಥಿಂ ಲಭಮಾನೋ ರಜ್ಜಂ ಸಮ್ಪಟಿಚ್ಛಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಮಾತಾಪಿತೂನಂ ಪೇಸೇಸಿ। ತೇ ತಂ ಸುವಣ್ಣರೂಪಕಂ ಸಕಲಜಮ್ಬುದೀಪಂ ಪರಿಹಾರಾಪೇತ್ವಾ ತಥಾರೂಪಂ ಇತ್ಥಿಂ ಅಲಭನ್ತಾ ಉದಯಭದ್ದಂ ಅಲಙ್ಕಾರೇತ್ವಾ ತಸ್ಸ ಸನ್ತಿಕೇ ಠಪೇಸುಂ। ಸಾ ತಂ ಸುವಣ್ಣರೂಪಕಂ ಅಭಿಭವಿತ್ವಾ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ಅಥ ನೇಸಂ ಅನಿಚ್ಛಮಾನಾನಞ್ಞೇವ ವೇಮಾತಿಕಂ ಭಗಿನಿಂ ಉದಯಭದ್ದಕುಮಾರಿಂ ಅಗ್ಗಮಹೇಸಿಂ ಕತ್ವಾ ಬೋಧಿಸತ್ತಂ ರಜ್ಜೇ ಅಭಿಸಿಞ್ಚಿಂಸು। ತೇ ಪನ ದ್ವೇಪಿ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯವಾಸಮೇವ ವಸಿಂಸು।
Atīte kāsiraṭṭhe surundhananagare kāsirājā rajjaṃ kāresi, tassa neva putto, na dhītā ahosi. So attano deviyo ‘‘putte patthethā’’ti āha. Aggamahesīpi rañño vacanaṃ sampaṭicchitvā tathā akāsi. Tadā bodhisatto brahmalokā cavitvā tasseva rañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Athassa mahājanassa hadayaṃ vaḍḍhetvā jātabhāvena ‘‘udayabhaddo’’ti nāmaṃ kariṃsu. Kumārassa padasā caraṇakāle aññopi satto brahmalokā cavitvā tasseva rañño aññatarāya deviyā kucchimhi kumārikā hutvā nibbatti, tassāpi ‘‘udayabhaddā’’ti nāmaṃ kariṃsu. Kumāro vayappatto sabbasippanipphattiṃ pāpuṇi , jātabrahmacārī pana ahosi, supinantenapi methunadhammaṃ na jānāti, na tassa kilesesu cittaṃ allīyi. Rājā puttaṃ rajje abhisiñcitukāmo ‘‘kumārassa idāni rajjasukhasevanakālo, nāṭakāpissa paccupaṭṭhāpessāmī’’ti sāsanaṃ pesesi. Bodhisatto ‘‘na mayhaṃ rajjenattho, kilesesu me cittaṃ na allīyatī’’ti paṭikkhipitvā punappunaṃ vuccamāno rattajambunadamayaṃ itthirūpaṃ kāretvā ‘‘evarūpaṃ itthiṃ labhamāno rajjaṃ sampaṭicchissāmī’’ti mātāpitūnaṃ pesesi. Te taṃ suvaṇṇarūpakaṃ sakalajambudīpaṃ parihārāpetvā tathārūpaṃ itthiṃ alabhantā udayabhaddaṃ alaṅkāretvā tassa santike ṭhapesuṃ. Sā taṃ suvaṇṇarūpakaṃ abhibhavitvā aṭṭhāsi. Atha nesaṃ anicchamānānaññeva vemātikaṃ bhaginiṃ udayabhaddakumāriṃ aggamahesiṃ katvā bodhisattaṃ rajje abhisiñciṃsu. Te pana dvepi brahmacariyavāsameva vasiṃsu.
ಅಪರಭಾಗೇ ಮಾತಾಪಿತೂನಂ ಅಚ್ಚಯೇನ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇಸಿ। ಉಭೋ ಏಕಗಬ್ಭೇ ವಸಮಾನಾಪಿ ಲೋಭವಸೇನ ಇನ್ದ್ರಿಯಾನಿ ಭಿನ್ದಿತ್ವಾ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಂ ನ ಓಲೋಕೇಸುಂ, ಅಪಿಚ ಖೋ ಪನ ‘‘ಯೋ ಅಮ್ಹೇಸು ಪಠಮತರಂ ಕಾಲಂ ಕರೋತಿ, ಸೋ ನಿಬ್ಬತ್ತಟ್ಠಾನತೋ ಆಗನ್ತ್ವಾ ‘ಅಸುಕಟ್ಠಾನೇ ನಿಬ್ಬತ್ತೋಸ್ಮೀ’ತಿ ಆರೋಚೇತೂ’’ತಿ ಸಙ್ಗರಮಕಂಸು। ಅಥ ಖೋ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಅಭಿಸೇಕತೋ ಸತ್ತವಸ್ಸಸತಚ್ಚಯೇನ ಕಾಲಮಕಾಸಿ। ಅಞ್ಞೋ ರಾಜಾ ನಾಹೋಸಿ, ಉದಯಭದ್ದಾಯಯೇವ ಆಣಾ ಪವತ್ತಿ। ಅಮಚ್ಚಾ ರಜ್ಜಂ ಅನುಸಾಸಿಂಸು। ಬೋಧಿಸತ್ತೋಪಿ ಚುತಿಕ್ಖಣೇ ತಾವತಿಂಸಭವನೇ ಸಕ್ಕತ್ತಂ ಪತ್ವಾ ಯಸಮಹನ್ತತಾಯ ಸತ್ತಾಹಂ ಅನುಸ್ಸರಿತುಂ ನಾಸಕ್ಖಿ। ಇತಿ ಸೋ ಮನುಸ್ಸಗಣನಾಯ ಸತ್ತವಸ್ಸಸತಚ್ಚಯೇನ ಆವಜ್ಜೇತ್ವಾ ‘‘ಉದಯಭದ್ದಂ ರಾಜಧೀತರಂ ಧನೇನ ವೀಮಂಸಿತ್ವಾ ಸೀಹನಾದಂ ನದಾಪೇತ್ವಾ ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇತ್ವಾ ಸಙ್ಗರಂ ಮೋಚೇತ್ವಾ ಆಗಮಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಚಿನ್ತೇಸಿ। ತದಾ ಕಿರ ಮನುಸ್ಸಾನಂ ದಸವಸ್ಸಸಹಸ್ಸಾಯುಕಕಾಲೋ ಹೋತಿ। ರಾಜಧೀತಾಪಿ ತಂ ದಿವಸಂ ರತ್ತಿಭಾಗೇ ಪಿಹಿತೇಸು ದ್ವಾರೇಸು ಠಪಿತಆರಕ್ಖೇ ಸತ್ತಭೂಮಿಕಪಾಸಾದವರತಲೇ ಅಲಙ್ಕತಸಿರಿಗಬ್ಭೇ ಏಕಿಕಾವ ನಿಚ್ಚಲಾ ಅತ್ತನೋ ಸೀಲಂ ಆವಜ್ಜಮಾನಾ ನಿಸೀದಿ। ಅಥ ಸಕ್ಕೋ ಸುವಣ್ಣಮಾಸಕಪೂರಂ ಏಕಂ ಸುವಣ್ಣಪಾತಿಂ ಆದಾಯ ಆಗನ್ತ್ವಾ ಸಯನಗಬ್ಭೇಯೇವ ಪಾತುಭವಿತ್ವಾ ಏಕಮನ್ತಂ ಠಿತೋ ತಾಯ ಸದ್ಧಿಂ ಸಲ್ಲಪನ್ತೋ ಪಠಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Aparabhāge mātāpitūnaṃ accayena bodhisatto rajjaṃ kāresi. Ubho ekagabbhe vasamānāpi lobhavasena indriyāni bhinditvā aññamaññaṃ na olokesuṃ, apica kho pana ‘‘yo amhesu paṭhamataraṃ kālaṃ karoti, so nibbattaṭṭhānato āgantvā ‘asukaṭṭhāne nibbattosmī’ti ārocetū’’ti saṅgaramakaṃsu. Atha kho bodhisatto abhisekato sattavassasataccayena kālamakāsi. Añño rājā nāhosi, udayabhaddāyayeva āṇā pavatti. Amaccā rajjaṃ anusāsiṃsu. Bodhisattopi cutikkhaṇe tāvatiṃsabhavane sakkattaṃ patvā yasamahantatāya sattāhaṃ anussarituṃ nāsakkhi. Iti so manussagaṇanāya sattavassasataccayena āvajjetvā ‘‘udayabhaddaṃ rājadhītaraṃ dhanena vīmaṃsitvā sīhanādaṃ nadāpetvā dhammaṃ desetvā saṅgaraṃ mocetvā āgamissāmī’’ti cintesi. Tadā kira manussānaṃ dasavassasahassāyukakālo hoti. Rājadhītāpi taṃ divasaṃ rattibhāge pihitesu dvāresu ṭhapitaārakkhe sattabhūmikapāsādavaratale alaṅkatasirigabbhe ekikāva niccalā attano sīlaṃ āvajjamānā nisīdi. Atha sakko suvaṇṇamāsakapūraṃ ekaṃ suvaṇṇapātiṃ ādāya āgantvā sayanagabbheyeva pātubhavitvā ekamantaṃ ṭhito tāya saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
೩೭.
37.
‘‘ಏಕಾ ನಿಸಿನ್ನಾ ಸುಚಿ ಸಞ್ಞತೂರೂ, ಪಾಸಾದಮಾರುಯ್ಹ ಅನಿನ್ದಿತಙ್ಗೀ।
‘‘Ekā nisinnā suci saññatūrū, pāsādamāruyha aninditaṅgī;
ಯಾಚಾಮಿ ತಂ ಕಿನ್ನರನೇತ್ತಚಕ್ಖು, ಇಮೇಕರತ್ತಿಂ ಉಭಯೋ ವಸೇಮಾ’’ತಿ॥
Yācāmi taṃ kinnaranettacakkhu, imekarattiṃ ubhayo vasemā’’ti.
ತತ್ಥ ಸುಚೀತಿ ಸುಚಿವತ್ಥನಿವತ್ಥಾ। ಸಞ್ಞತೂರೂತಿ ಸುಟ್ಠು ಠಪಿತಊರೂ, ಇರಿಯಾಪಥಂ ಸಣ್ಠಪೇತ್ವಾ ಸುಚಿವತ್ಥಾ ಏಕಿಕಾವ ನಿಸಿನ್ನಾಸೀತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಅನಿನ್ದಿತಙ್ಗೀತಿ ಪಾದನ್ತತೋ ಯಾವ ಕೇಸಗ್ಗಾ ಅನಿನ್ದಿತಸರೀರಾ ಪರಮಸೋಭಗ್ಗಪ್ಪತ್ತಸರೀರಾ। ಕಿನ್ನರನೇತ್ತಚಕ್ಖೂತಿ ತೀಹಿ ಮಣ್ಡಲೇಹಿ ಪಞ್ಚಹಿ ಚ ಪಸಾದೇಹಿ ಉಪಸೋಭಿತತ್ತಾ ಕಿನ್ನರಾನಂ ನೇತ್ತಸದಿಸೇಹಿ ಚಕ್ಖೂಹಿ ಸಮನ್ನಾಗತೇ। ಇಮೇಕರತ್ತಿನ್ತಿ ಇಮಂ ಏಕರತ್ತಂ ಅಜ್ಜ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಅಲಙ್ಕತಸಯನಗಬ್ಭೇ ಏಕತೋ ವಸೇಯ್ಯಾಮಾತಿ ಯಾಚತಿ।
Tattha sucīti sucivatthanivatthā. Saññatūrūti suṭṭhu ṭhapitaūrū, iriyāpathaṃ saṇṭhapetvā sucivatthā ekikāva nisinnāsīti vuttaṃ hoti. Aninditaṅgīti pādantato yāva kesaggā aninditasarīrā paramasobhaggappattasarīrā. Kinnaranettacakkhūti tīhi maṇḍalehi pañcahi ca pasādehi upasobhitattā kinnarānaṃ nettasadisehi cakkhūhi samannāgate. Imekarattinti imaṃ ekarattaṃ ajja imasmiṃ alaṅkatasayanagabbhe ekato vaseyyāmāti yācati.
ತತೋ ರಾಜಧೀತಾ ದ್ವೇ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –
Tato rājadhītā dve gāthā abhāsi –
೩೮.
38.
‘‘ಓಕಿಣ್ಣನ್ತರಪರಿಖಂ, ದಳ್ಹಮಟ್ಟಾಲಕೋಟ್ಠಕಂ।
‘‘Okiṇṇantaraparikhaṃ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ;
ರಕ್ಖಿತಂ ಖಗ್ಗಹತ್ಥೇಹಿ, ದುಪ್ಪವೇಸಮಿದಂ ಪುರಂ॥
Rakkhitaṃ khaggahatthehi, duppavesamidaṃ puraṃ.
೩೯.
39.
‘‘ದಹರಸ್ಸ ಯುವಿನೋ ಚಾಪಿ, ಆಗಮೋ ಚ ನ ವಿಜ್ಜತಿ।
‘‘Daharassa yuvino cāpi, āgamo ca na vijjati;
ಅಥ ಕೇನ ನು ವಣ್ಣೇನ, ಸಙ್ಗಮಂ ಇಚ್ಛಸೇ ಮಯಾ’’ತಿ॥
Atha kena nu vaṇṇena, saṅgamaṃ icchase mayā’’ti.
ತತ್ಥ ಓಕಿಣ್ಣನ್ತರಪರಿಖನ್ತಿ ಇದಂ ದ್ವಾದಸಯೋಜನಿಕಂ ಸುರುನ್ಧನಪುರಂ ಅನ್ತರನ್ತರಾ ಉದಕಪರಿಖಾನಂ ಕದ್ದಮಪರಿಖಾನಂ ಸುಕ್ಖಪರಿಖಾನಂ ಓಕಿಣ್ಣತ್ತಾ ಓಕಿಣ್ಣನ್ತರಪರಿಖಂ। ದಳ್ಹಮಟ್ಟಾಲಕೋಟ್ಠಕನ್ತಿ ಥಿರತರೇಹಿ ಅಟ್ಟಾಲಕೇಹಿ ದ್ವಾರಕೋಟ್ಠಕೇಹಿ ಚ ಸಮನ್ನಾಗತಂ। ಖಗ್ಗಹತ್ಥೇಹೀತಿ ಆವುಧಹತ್ಥೇಹಿ ದಸಹಿ ಯೋಧಸಹಸ್ಸೇಹಿ ರಕ್ಖಿತಂ। ದುಪ್ಪವೇಸಮಿದಂ ಪುರನ್ತಿ ಇದಂ ಸಕಲಪುರಮ್ಪಿ ತಸ್ಸ ಅನ್ತೋ ಮಾಪಿತಂ ಮಯ್ಹಂ ನಿವಾಸಪುರಮ್ಪಿ ಉಭಯಂ ಕಸ್ಸಚಿ ಪವಿಸಿತುಂ ನ ಸಕ್ಕಾ। ಆಗಮೋ ಚಾತಿ ಇಧ ಇಮಾಯ ವೇಲಾಯ ತರುಣಸ್ಸ ವಾ ಯೋಬ್ಬನಪ್ಪತ್ತಸ್ಸ ವಾ ಥಾಮಸಮ್ಪನ್ನಯೋಧಸ್ಸ ವಾ ಅಞ್ಞಸ್ಸ ವಾ ಮಹನ್ತಮ್ಪಿ ಪಣ್ಣಾಕಾರಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಆಗಚ್ಛನ್ತಸ್ಸ ಆಗಮೋ ನಾಮ ನತ್ಥಿ। ಸಙ್ಗಮನ್ತಿ ಅಥ ತ್ವಂ ಕೇನ ಕಾರಣೇನ ಇಮಾಯ ವೇಲಾಯ ಮಯಾ ಸಹ ಸಮಾಗಮಂ ಇಚ್ಛಸೀತಿ।
Tattha okiṇṇantaraparikhanti idaṃ dvādasayojanikaṃ surundhanapuraṃ antarantarā udakaparikhānaṃ kaddamaparikhānaṃ sukkhaparikhānaṃ okiṇṇattā okiṇṇantaraparikhaṃ. Daḷhamaṭṭālakoṭṭhakanti thiratarehi aṭṭālakehi dvārakoṭṭhakehi ca samannāgataṃ. Khaggahatthehīti āvudhahatthehi dasahi yodhasahassehi rakkhitaṃ. Duppavesamidaṃ puranti idaṃ sakalapurampi tassa anto māpitaṃ mayhaṃ nivāsapurampi ubhayaṃ kassaci pavisituṃ na sakkā. Āgamo cāti idha imāya velāya taruṇassa vā yobbanappattassa vā thāmasampannayodhassa vā aññassa vā mahantampi paṇṇākāraṃ gahetvā āgacchantassa āgamo nāma natthi. Saṅgamanti atha tvaṃ kena kāraṇena imāya velāya mayā saha samāgamaṃ icchasīti.
ಅಥ ಸಕ್ಕೋ ಚತುತ್ಥಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Atha sakko catutthaṃ gāthamāha –
೪೦.
40.
‘‘ಯಕ್ಖೋಹಮಸ್ಮಿ ಕಲ್ಯಾಣಿ, ಆಗತೋಸ್ಮಿ ತವನ್ತಿಕೇ।
‘‘Yakkhohamasmi kalyāṇi, āgatosmi tavantike;
ತ್ವಂ ಮಂ ನನ್ದಯ ಭದ್ದನ್ತೇ, ಪುಣ್ಣಕಂಸಂ ದದಾಮಿ ತೇ’’ತಿ॥
Tvaṃ maṃ nandaya bhaddante, puṇṇakaṃsaṃ dadāmi te’’ti.
ತಸ್ಸತ್ಥೋ – ಕಲ್ಯಾಣಿ, ಸುನ್ದರದಸ್ಸನೇ ಅಹಮೇಕೋ ದೇವಪುತ್ತೋ ದೇವತಾನುಭಾವೇನ ಇಧಾಗತೋ, ತ್ವಂ ಅಜ್ಜ ಮಂ ನನ್ದಯ ತೋಸೇಹಿ, ಅಹಂ ತೇ ಇಮಂ ಸುವಣ್ಣಮಾಸಕಪುಣ್ಣಂ ಸುವಣ್ಣಪಾತಿಂ ದದಾಮೀತಿ।
Tassattho – kalyāṇi, sundaradassane ahameko devaputto devatānubhāvena idhāgato, tvaṃ ajja maṃ nandaya tosehi, ahaṃ te imaṃ suvaṇṇamāsakapuṇṇaṃ suvaṇṇapātiṃ dadāmīti.
ತಂ ಸುತ್ವಾ ರಾಜಧೀತಾ ಪಞ್ಚಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Taṃ sutvā rājadhītā pañcamaṃ gāthamāha –
೪೧.
41.
‘‘ದೇವಂವ ಯಕ್ಖಂ ಅಥ ವಾ ಮನುಸ್ಸಂ, ನ ಪತ್ಥಯೇ ಉದಯಮತಿಚ್ಚ ಅಞ್ಞಂ।
‘‘Devaṃva yakkhaṃ atha vā manussaṃ, na patthaye udayamaticca aññaṃ;
ಗಚ್ಛೇವ ತ್ವಂ ಯಕ್ಖ ಮಹಾನುಭಾವ, ಮಾ ಚಸ್ಸು ಗನ್ತ್ವಾ ಪುನರಾವಜಿತ್ಥಾ’’ತಿ॥
Gaccheva tvaṃ yakkha mahānubhāva, mā cassu gantvā punarāvajitthā’’ti.
ತಸ್ಸತ್ಥೋ – ಅಹಂ ದೇವರಾಜ, ದೇವಂ ವಾ ಯಕ್ಖಂ ವಾ ಉದಯಂ ಅತಿಕ್ಕಮಿತ್ವಾ ಅಞ್ಞಂ ನ ಪತ್ಥೇಮಿ, ಸೋ ತ್ವಂ ಗಚ್ಛೇವ, ಮಾ ಇಧ ಅಟ್ಠಾಸಿ, ನ ಮೇ ತಯಾ ಆಭತೇನ ಪಣ್ಣಾಕಾರೇನ ಅತ್ಥೋ, ಗನ್ತ್ವಾ ಚ ಮಾ ಇಮಂ ಠಾನಂ ಪುನರಾವಜಿತ್ಥಾತಿ।
Tassattho – ahaṃ devarāja, devaṃ vā yakkhaṃ vā udayaṃ atikkamitvā aññaṃ na patthemi, so tvaṃ gaccheva, mā idha aṭṭhāsi, na me tayā ābhatena paṇṇākārena attho, gantvā ca mā imaṃ ṭhānaṃ punarāvajitthāti.
ಸೋ ತಸ್ಸಾ ಸೀಹನಾದಂ ಸುತ್ವಾ ಅಟ್ಠತ್ವಾ ಗತಸದಿಸೋ ಹುತ್ವಾ ತತ್ಥೇವ ಅನ್ತರಹಿತೋ ಅಟ್ಠಾಸಿ। ಸೋ ಪುನದಿವಸೇ ತಾಯ ವೇಲಾಯಮೇವ ಸುವಣ್ಣಮಾಸಕಪೂರಂ ರಜತಪಾತಿಂ ಆದಾಯ ತಾಯ ಸದ್ಧಿಂ ಸಲ್ಲಪನ್ತೋ ಛಟ್ಠಂ ಗಾಥಮಾಹ –
So tassā sīhanādaṃ sutvā aṭṭhatvā gatasadiso hutvā tattheva antarahito aṭṭhāsi. So punadivase tāya velāyameva suvaṇṇamāsakapūraṃ rajatapātiṃ ādāya tāya saddhiṃ sallapanto chaṭṭhaṃ gāthamāha –
೪೨.
42.
‘‘ಯಾ ಸಾ ರತಿ ಉತ್ತಮಾ ಕಾಮಭೋಗಿನಂ, ಯಂಹೇತು ಸತ್ತಾ ವಿಸಮಂ ಚರನ್ತಿ।
‘‘Yā sā rati uttamā kāmabhoginaṃ, yaṃhetu sattā visamaṃ caranti;
ಮಾ ತಂ ರತಿಂ ಜೀಯಿ ತುವಂ ಸುಚಿಮ್ಹಿತೇ, ದದಾಮಿ ತೇ ರೂಪಿಯಂ ಕಂಸಪೂರ’’ನ್ತಿ॥
Mā taṃ ratiṃ jīyi tuvaṃ sucimhite, dadāmi te rūpiyaṃ kaṃsapūra’’nti.
ತಸ್ಸತ್ಥೋ – ಭದ್ದೇ, ರಾಜಧೀತೇ ಯಾ ಏಸಾ ಕಾಮಭೋಗಿಸತ್ತಾನಂ ರತೀಸು ಮೇಥುನಕಾಮರತಿ ನಾಮ ಉತ್ತಮಾ ರತಿ, ಯಸ್ಸಾ ರತಿಯಾ ಕಾರಣಾ ಸತ್ತಾ ಕಾಯದುಚ್ಚರಿತಾದಿವಿಸಮಂ ಚರನ್ತಿ, ತಂ ರತಿಂ ತ್ವಂ ಭದ್ದೇ, ಸುಚಿಮ್ಹಿತೇ ಮನಾಪಹಸಿತೇ ಮಾ ಜೀಯಿ, ಅಹಮ್ಪಿ ಆಗಚ್ಛನ್ತೋ ನ ತುಚ್ಛಹತ್ಥೋ ಆಗತೋ, ಹಿಯ್ಯೋ ಸುವಣ್ಣಮಾಸಕಪೂರಂ ಸುವಣ್ಣಪಾತಿಂ ಆಹರಿಂ, ಅಜ್ಜ ರೂಪಿಯಪಾತಿಂ, ಇಮಂ ತೇ ಅಹಂ ರೂಪಿಯಪಾತಿಂ ಸುವಣ್ಣಪೂರಂ ದದಾಮೀತಿ।
Tassattho – bhadde, rājadhīte yā esā kāmabhogisattānaṃ ratīsu methunakāmarati nāma uttamā rati, yassā ratiyā kāraṇā sattā kāyaduccaritādivisamaṃ caranti, taṃ ratiṃ tvaṃ bhadde, sucimhite manāpahasite mā jīyi, ahampi āgacchanto na tucchahattho āgato, hiyyo suvaṇṇamāsakapūraṃ suvaṇṇapātiṃ āhariṃ, ajja rūpiyapātiṃ, imaṃ te ahaṃ rūpiyapātiṃ suvaṇṇapūraṃ dadāmīti.
ರಾಜಧೀತಾ ಚಿನ್ತೇಸಿ ‘‘ಅಯಂ ಕಥಾಸಲ್ಲಾಪಂ ಲಭನ್ತೋ ಪುನಪ್ಪುನಂ ಆಗಮಿಸ್ಸತಿ, ನ ದಾನಿ ತೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಕಥೇಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ಸಾ ಕಿಞ್ಚಿ ನ ಕಥೇಸಿ।
Rājadhītā cintesi ‘‘ayaṃ kathāsallāpaṃ labhanto punappunaṃ āgamissati, na dāni tena saddhiṃ kathessāmī’’ti. Sā kiñci na kathesi.
ಸಕ್ಕೋ ತಸ್ಸಾ ಅಕಥಿತಭಾವಂ ಞತ್ವಾ ತತ್ಥೇವ ಅನ್ತರಹಿತೋ ಹುತ್ವಾ ಪುನದಿವಸೇ ತಾಯಮೇವ ವೇಲಾಯ ಲೋಹಪಾತಿಂ ಕಹಾಪಣಪೂರಂ ಆದಾಯ ‘‘ಭದ್ದೇ, ತ್ವಂ ಮಂ ಕಾಮರತಿಯಾ ಸನ್ತಪ್ಪೇಹಿ, ಇಮಂ ತೇ ಕಹಾಪಣಪೂರಂ ಲೋಹಪಾತಿಂ ದಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಆಹ। ತಂ ದಿಸ್ವಾ ರಾಜಧೀತಾ ಸತ್ತಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Sakko tassā akathitabhāvaṃ ñatvā tattheva antarahito hutvā punadivase tāyameva velāya lohapātiṃ kahāpaṇapūraṃ ādāya ‘‘bhadde, tvaṃ maṃ kāmaratiyā santappehi, imaṃ te kahāpaṇapūraṃ lohapātiṃ dassāmī’’ti āha. Taṃ disvā rājadhītā sattamaṃ gāthamāha –
೪೩.
43.
‘‘ನಾರಿಂ ನರೋ ನಿಜ್ಝಪಯಂ ಧನೇನ, ಉಕ್ಕಂಸತೀ ಯತ್ಥ ಕರೋತಿ ಛನ್ದಂ।
‘‘Nāriṃ naro nijjhapayaṃ dhanena, ukkaṃsatī yattha karoti chandaṃ;
ವಿಪಚ್ಚನೀಕೋ ತವ ದೇವಧಮ್ಮೋ, ಪಚ್ಚಕ್ಖತೋ ಥೋಕತರೇನ ಏಸೀ’’ತಿ॥
Vipaccanīko tava devadhammo, paccakkhato thokatarena esī’’ti.
ತಸ್ಸತ್ಥೋ – ಭೋ ಪುರಿಸ, ತ್ವಂ ಜಳೋ। ನರೋ ಹಿ ನಾಮ ನಾರಿಂ ಕಿಲೇಸರತಿಕಾರಣಾ ಧನೇನ ನಿಜ್ಝಾಪೇನ್ತೋ ಸಞ್ಞಾಪೇನ್ತೋ ಯತ್ಥ ನಾರಿಯಾ ಛನ್ದಂ ಕರೋತಿ, ತಂ ಉಕ್ಕಂಸತಿ ವಣ್ಣೇತ್ವಾ ಥೋಮೇತ್ವಾ ಬಹುತರೇನ ಧನೇನ ಪಲೋಭೇತಿ, ತುಯ್ಹಂ ಪನೇಸೋ ದೇವಸಭಾವೋ ವಿಪಚ್ಚನೀಕೋ, ತ್ವಞ್ಹಿ ಮಯಾ ಪಚ್ಚಕ್ಖತೋ ಥೋಕತರೇನ ಏಸಿ, ಪಠಮದಿವಸೇ ಸುವಣ್ಣಪೂರಂ ಸುವಣ್ಣಪಾತಿಂ ಆಹರಿತ್ವಾ, ದುತಿಯದಿವಸೇ ಸುವಣ್ಣಪೂರಂ ರೂಪಿಯಪಾತಿಂ, ತತಿಯದಿವಸೇ ಕಹಾಪಣಪೂರಂ ಲೋಹಪಾತಿಂ ಆಹರಸೀತಿ।
Tassattho – bho purisa, tvaṃ jaḷo. Naro hi nāma nāriṃ kilesaratikāraṇā dhanena nijjhāpento saññāpento yattha nāriyā chandaṃ karoti, taṃ ukkaṃsati vaṇṇetvā thometvā bahutarena dhanena palobheti, tuyhaṃ paneso devasabhāvo vipaccanīko, tvañhi mayā paccakkhato thokatarena esi, paṭhamadivase suvaṇṇapūraṃ suvaṇṇapātiṃ āharitvā, dutiyadivase suvaṇṇapūraṃ rūpiyapātiṃ, tatiyadivase kahāpaṇapūraṃ lohapātiṃ āharasīti.
ತಂ ಸುತ್ವಾ ಸಕ್ಕೋ ‘‘ಭದ್ದೇ ರಾಜಕುಮಾರಿ, ಅಹಂ ಛೇಕವಾಣಿಜೋ ನ ನಿರತ್ಥಕೇನ ಅತ್ಥಂ ನಾಸೇಮಿ, ಸಚೇ ತ್ವಂ ಆಯುನಾ ವಾ ವಣ್ಣೇನ ವಾ ವಡ್ಢೇಯ್ಯಾಸಿ, ಅಹಂ ತೇ ಪಣ್ಣಾಕಾರಂ ವಡ್ಢೇತ್ವಾ ಆಹರೇಯ್ಯಂ, ತ್ವಂ ಪನ ಪರಿಹಾಯಸೇವ, ತೇನಾಹಮ್ಪಿ ಧನಂ ಪರಿಹಾಪೇಮೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ತಿಸ್ಸೋ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –
Taṃ sutvā sakko ‘‘bhadde rājakumāri, ahaṃ chekavāṇijo na niratthakena atthaṃ nāsemi, sace tvaṃ āyunā vā vaṇṇena vā vaḍḍheyyāsi, ahaṃ te paṇṇākāraṃ vaḍḍhetvā āhareyyaṃ, tvaṃ pana parihāyaseva, tenāhampi dhanaṃ parihāpemī’’ti vatvā tisso gāthā abhāsi –
೪೪.
44.
‘‘ಆಯು ಚ ವಣ್ಣೋ ಚ ಮನುಸ್ಸಲೋಕೇ, ನಿಹೀಯತಿ ಮನುಜಾನಂ ಸುಗತ್ತೇ।
‘‘Āyu ca vaṇṇo ca manussaloke, nihīyati manujānaṃ sugatte;
ತೇನೇವ ವಣ್ಣೇನ ಧನಮ್ಪಿ ತುಯ್ಹಂ, ನಿಹೀಯತಿ ಜಿಣ್ಣತರಾಸಿ ಅಜ್ಜ॥
Teneva vaṇṇena dhanampi tuyhaṃ, nihīyati jiṇṇatarāsi ajja.
೪೫.
45.
‘‘ಏವಂ ಮೇ ಪೇಕ್ಖಮಾನಸ್ಸ, ರಾಜಪುತ್ತಿ ಯಸಸ್ಸಿನಿ।
‘‘Evaṃ me pekkhamānassa, rājaputti yasassini;
ಹಾಯತೇವ ತವ ವಣ್ಣೋ, ಅಹೋರತ್ತಾನಮಚ್ಚಯೇ॥
Hāyateva tava vaṇṇo, ahorattānamaccaye.
೪೬.
46.
‘‘ಇಮಿನಾವ ತ್ವಂ ವಯಸಾ, ರಾಜಪುತ್ತಿ ಸುಮೇಧಸೇ।
‘‘Imināva tvaṃ vayasā, rājaputti sumedhase;
ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯಂ ಚರೇಯ್ಯಾಸಿ, ಭಿಯ್ಯೋ ವಣ್ಣವತೀ ಸಿಯಾ’’ತಿ॥
Brahmacariyaṃ careyyāsi, bhiyyo vaṇṇavatī siyā’’ti.
ತತ್ಥ ನಿಹೀಯತೀತಿ ಪರಿಸ್ಸಾವನೇ ಆಸಿತ್ತಉದಕಂ ವಿಯ ಪರಿಹಾಯತಿ। ಮನುಸ್ಸಲೋಕಸ್ಮಿಞ್ಹಿ ಸತ್ತಾ ಜೀವಿತೇನ ವಣ್ಣೇನ ಚಕ್ಖುಪಸಾದಾದೀಹಿ ಚ ದಿನೇ ದಿನೇ ಪರಿಹಾಯನ್ತೇವ। ಜಿಣ್ಣತರಾಸೀತಿ ಮಮ ಪಠಮಂ ಆಗತದಿವಸೇ ಪವತ್ತಞ್ಹಿ ತೇ ಆಯು ಹಿಯ್ಯೋ ದಿವಸಂ ನ ಪಾಪುಣಿ, ಕುಠಾರಿಯಾ ಛಿನ್ನಂ ವಿಯ ತತ್ಥೇವ ನಿರುಜ್ಝಿ, ಹಿಯ್ಯೋ ಪವತ್ತಮ್ಪಿ ಅಜ್ಜದಿವಸಂ ನ ಪಾಪುಣಿ, ಹಿಯ್ಯೋವ ಕುಠಾರಿಯಾ ಛಿನ್ನಂ ವಿಯ ನಿರುಜ್ಝಿ, ತಸ್ಮಾ ಅಜ್ಜ ಜಿಣ್ಣತರಾಸಿ ಜಾತಾ। ಏವಂ ಮೇತಿ ತಿಟ್ಠತು ಹಿಯ್ಯೋ ಚ ಪರಹಿಯ್ಯೋ ಚ, ಅಜ್ಜೇವ ಪನ ಮಯ್ಹಂ ಏವಂ ಪೇಕ್ಖಮಾನಸ್ಸೇವ ಹಾಯತೇವ ತವ ವಣ್ಣೋ। ಅಹೋರತ್ತಾನಮಚ್ಚಯೇತಿ ಇತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ರತ್ತಿನ್ದಿವೇಸು ವೀತಿವತ್ತೇಸು ಅಹೋರತ್ತಾನಂ ಅಚ್ಚಯೇನ ಅಪಣ್ಣತ್ತಿಕಭಾವಮೇವ ಗಮಿಸ್ಸಸೀತಿ ದಸ್ಸೇತಿ। ಇಮಿನಾವಾತಿ ತಸ್ಮಾ ಭದ್ದೇ, ಸಚೇ ತ್ವಂ ಇಮಿನಾ ವಯೇನೇವ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಸುವಣ್ಣವಣ್ಣೇ ಸರೀರೇ ರಜಾಯ ಅವಿಲುತ್ತೇಯೇವ ಸೇಟ್ಠಚರಿಯಂ ಚರೇಯ್ಯಾಸಿ, ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ಸಮಣಧಮ್ಮಂ ಕರೇಯ್ಯಾಸಿ। ಭಿಯ್ಯೋ ವಣ್ಣವತೀ ಸಿಯಾತಿ ಅತಿರೇಕತರವಣ್ಣಾ ಭವೇಯ್ಯಾಸೀತಿ।
Tattha nihīyatīti parissāvane āsittaudakaṃ viya parihāyati. Manussalokasmiñhi sattā jīvitena vaṇṇena cakkhupasādādīhi ca dine dine parihāyanteva. Jiṇṇatarāsīti mama paṭhamaṃ āgatadivase pavattañhi te āyu hiyyo divasaṃ na pāpuṇi, kuṭhāriyā chinnaṃ viya tattheva nirujjhi, hiyyo pavattampi ajjadivasaṃ na pāpuṇi, hiyyova kuṭhāriyā chinnaṃ viya nirujjhi, tasmā ajja jiṇṇatarāsi jātā. Evaṃ meti tiṭṭhatu hiyyo ca parahiyyo ca, ajjeva pana mayhaṃ evaṃ pekkhamānasseva hāyateva tava vaṇṇo. Ahorattānamaccayeti ito paṭṭhāya rattindivesu vītivattesu ahorattānaṃ accayena apaṇṇattikabhāvameva gamissasīti dasseti. Imināvāti tasmā bhadde, sace tvaṃ iminā vayeneva imasmiṃ suvaṇṇavaṇṇe sarīre rajāya avilutteyeva seṭṭhacariyaṃ careyyāsi, pabbajitvā samaṇadhammaṃ kareyyāsi. Bhiyyo vaṇṇavatī siyāti atirekataravaṇṇā bhaveyyāsīti.
ತತೋ ರಾಜಧೀತಾ ಇತರಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Tato rājadhītā itaraṃ gāthamāha –
೪೭.
47.
‘‘ದೇವಾ ನ ಜೀರನ್ತಿ ಯಥಾ ಮನುಸ್ಸಾ, ಗತ್ತೇಸು ತೇಸಂ ವಲಿಯೋ ನ ಹೋನ್ತಿ।
‘‘Devā na jīranti yathā manussā, gattesu tesaṃ valiyo na honti;
ಪುಚ್ಛಾಮಿ ತಂ ಯಕ್ಖ ಮಹಾನುಭಾವ, ಕಥಂ ನು ದೇವಾನ ಸರೀರದೇಹೋ’’ತಿ॥
Pucchāmi taṃ yakkha mahānubhāva, kathaṃ nu devāna sarīradeho’’ti.
ತತ್ಥ ಸರೀರದೇಹೋತಿ ಸರೀರಸಙ್ಖಾತೋ ದೇಹೋ, ದೇವಾನಂ ಸರೀರಂ ಕಥಂ ನ ಜೀರತಿ, ಇದಂ ಅಹಂ ತಂ ಪುಚ್ಛಾಮೀತಿ ವದತಿ।
Tattha sarīradehoti sarīrasaṅkhāto deho, devānaṃ sarīraṃ kathaṃ na jīrati, idaṃ ahaṃ taṃ pucchāmīti vadati.
ಅಥಸ್ಸಾ ಕಥೇನ್ತೋ ಸಕ್ಕೋ ಇತರಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Athassā kathento sakko itaraṃ gāthamāha –
೪೮.
48.
‘‘ದೇವಾ ನ ಜೀರನ್ತಿ ಯಥಾ ಮನುಸ್ಸಾ, ಗತ್ತೇಸು ತೇಸಂ ವಲಿಯೋ ನ ಹೋನ್ತಿ।
‘‘Devā na jīranti yathā manussā, gattesu tesaṃ valiyo na honti;
ಸುವೇ ಸುವೇ ಭಿಯ್ಯತರೋವ ತೇಸಂ, ದಿಬ್ಬೋ ಚ ವಣ್ಣೋ ವಿಪುಲಾ ಚ ಭೋಗಾ’’ತಿ॥
Suve suve bhiyyatarova tesaṃ, dibbo ca vaṇṇo vipulā ca bhogā’’ti.
ತತ್ಥ ಯಥಾ ಮನುಸ್ಸಾತಿ ಯಥಾ ಮನುಸ್ಸಾ ಜೀರನ್ತಾ ರೂಪೇನ ವಣ್ಣೇನ ಭೋಗೇನ ಚಕ್ಖುಪಸಾದಾದೀಹಿ ಚ ಜೀರನ್ತಿ, ನ ಏವಂ ದೇವಾ। ತೇಸಞ್ಹಿ ಗತ್ತೇಸು ವಲಿಯೋಪಿ ನ ಸನ್ತಿ, ಮಟ್ಠಕಞ್ಚನಪಟ್ಟಮಿವ ಸರೀರಂ ಹೋತಿ। ಸುವೇ ಸುವೇತಿ ದಿವಸೇ ದಿವಸೇ। ಭಿಯ್ಯತರೋವಾತಿ ಅತಿರೇಕತರೋವ ತೇಸಂ ದಿಬ್ಬೋ ಚ ವಣ್ಣೋ ವಿಪುಲಾ ಚ ಭೋಗಾ ಹೋನ್ತಿ, ಮನುಸ್ಸೇಸು ಹಿ ರೂಪಪರಿಹಾನಿ ಚಿರಜಾತಭಾವಸ್ಸ ಸಕ್ಖಿ, ದೇವೇಸು ಅತಿರೇಕರೂಪಸಮ್ಪತ್ತಿ ಚ ಅತಿರೇಕಪರಿವಾರಸಮ್ಪತ್ತಿ ಚ। ಏವಂ ಅಪರಿಹಾನಧಮ್ಮೋ ನಾಮೇಸ ದೇವಲೋಕೋ । ತಸ್ಮಾ ತ್ವಂ ಜರಂ ಅಪ್ಪತ್ವಾವ ನಿಕ್ಖಮಿತ್ವಾ ಪಬ್ಬಜ, ಏವಂ ಪರಿಹಾನಿಯಸಭಾವಾ ಮನುಸ್ಸಲೋಕಾ ಚವಿತ್ವಾ ಅಪರಿಹಾನಿಯಸಭಾವಂ ಏವರೂಪಂ ದೇವಲೋಕಂ ಗಮಿಸ್ಸಸೀತಿ।
Tattha yathā manussāti yathā manussā jīrantā rūpena vaṇṇena bhogena cakkhupasādādīhi ca jīranti, na evaṃ devā. Tesañhi gattesu valiyopi na santi, maṭṭhakañcanapaṭṭamiva sarīraṃ hoti. Suve suveti divase divase. Bhiyyatarovāti atirekatarova tesaṃ dibbo ca vaṇṇo vipulā ca bhogā honti, manussesu hi rūpaparihāni cirajātabhāvassa sakkhi, devesu atirekarūpasampatti ca atirekaparivārasampatti ca. Evaṃ aparihānadhammo nāmesa devaloko . Tasmā tvaṃ jaraṃ appatvāva nikkhamitvā pabbaja, evaṃ parihāniyasabhāvā manussalokā cavitvā aparihāniyasabhāvaṃ evarūpaṃ devalokaṃ gamissasīti.
ಸಾ ದೇವಲೋಕಸ್ಸ ವಣ್ಣಂ ಸುತ್ವಾ ತಸ್ಸ ಗಮನಮಗ್ಗಂ ಪುಚ್ಛನ್ತೀ ಇತರಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Sā devalokassa vaṇṇaṃ sutvā tassa gamanamaggaṃ pucchantī itaraṃ gāthamāha –
೪೯.
49.
‘‘ಕಿಂಸೂಧ ಭೀತಾ ಜನತಾ ಅನೇಕಾ, ಮಗ್ಗೋ ಚ ನೇಕಾಯತನಂ ಪವುತ್ತೋ।
‘‘Kiṃsūdha bhītā janatā anekā, maggo ca nekāyatanaṃ pavutto;
ಪುಚ್ಛಾಮಿ ತಂ ಯಕ್ಖ ಮಹಾನುಭಾವ, ಕತ್ಥಟ್ಠಿತೋ ಪರಲೋಕಂ ನ ಭಾಯೇ’’ತಿ॥
Pucchāmi taṃ yakkha mahānubhāva, katthaṭṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti.
ತತ್ಥ ಕಿಂಸೂಧ ಭೀತಾತಿ ದೇವರಾಜ, ಅಯಂ ಖತ್ತಿಯಾದಿಭೇದಾ ಅನೇಕಾ ಜನತಾ ಕಿಂಭೀತಾ ಕಸ್ಸ ಭಯೇನ ಪರಿಹಾನಿಯಸಭಾವಾ ಮನುಸ್ಸಲೋಕಾ ದೇವಲೋಕಂ ನ ಗಚ್ಛತೀತಿ ಪುಚ್ಛತಿ। ಮಗ್ಗೋತಿ ದೇವಲೋಕಗಾಮಿಮಗ್ಗೋ। ಇಧ ಪನ ‘‘ಕಿ’’ನ್ತಿ ಆಹರಿತ್ವಾ ‘‘ಕೋ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಾ ಕಾತಬ್ಬಾ। ಅಯಞ್ಹೇತ್ಥ ಅತ್ಥೋ ‘‘ಅನೇಕತಿತ್ಥಾಯತನವಸೇನ ಪಣ್ಡಿತೇಹಿ ಪವುತ್ತೋ ದೇವಲೋಕಮಗ್ಗೋ ಕೋ ಕತರೋ’’ತಿ ವುತ್ತೋ। ಕತ್ಥಟ್ಠಿತೋತಿ ಪರಲೋಕಂ ಗಚ್ಛನ್ತೋ ಕತರಸ್ಮಿಂ ಮಗ್ಗೇ ಠಿತೋ ನ ಭಾಯತೀತಿ।
Tattha kiṃsūdha bhītāti devarāja, ayaṃ khattiyādibhedā anekā janatā kiṃbhītā kassa bhayena parihāniyasabhāvā manussalokā devalokaṃ na gacchatīti pucchati. Maggoti devalokagāmimaggo. Idha pana ‘‘ki’’nti āharitvā ‘‘ko’’ti pucchā kātabbā. Ayañhettha attho ‘‘anekatitthāyatanavasena paṇḍitehi pavutto devalokamaggo ko kataro’’ti vutto. Katthaṭṭhitoti paralokaṃ gacchanto katarasmiṃ magge ṭhito na bhāyatīti.
ಅಥಸ್ಸಾ ಕಥೇನ್ತೋ ಸಕ್ಕೋ ಇತರಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Athassā kathento sakko itaraṃ gāthamāha –
೫೦.
50.
‘‘ವಾಚಂ ಮನಞ್ಚ ಪಣಿಧಾಯ ಸಮ್ಮಾ, ಕಾಯೇನ ಪಾಪಾನಿ ಅಕುಬ್ಬಮಾನೋ।
‘‘Vācaṃ manañca paṇidhāya sammā, kāyena pāpāni akubbamāno;
ಬಹುನ್ನಪಾನಂ ಘರಮಾವಸನ್ತೋ, ಸದ್ಧೋ ಮುದೂ ಸಂವಿಭಾಗೀ ವದಞ್ಞೂ।
Bahunnapānaṃ gharamāvasanto, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;
ಸಙ್ಗಾಹಕೋ ಸಖಿಲೋ ಸಣ್ಹವಾಚೋ, ಏತ್ಥಟ್ಠಿತೋ ಪರಲೋಕಂ ನ ಭಾಯೇ’’ತಿ॥
Saṅgāhako sakhilo saṇhavāco, etthaṭṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti.
ತಸ್ಸತ್ಥೋ – ಭದ್ದೇ, ಉದಯೇ ವಾಚಂ ಮನಞ್ಚ ಸಮ್ಮಾ ಠಪೇತ್ವಾ ಕಾಯೇನ ಪಾಪಾನಿ ಅಕರೋನ್ತೋ ಇಮೇ ದಸ ಕುಸಲಕಮ್ಮಪಥೇ ಸಮಾದಾಯ ವತ್ತನ್ತೋ ಬಹುಅನ್ನಪಾನೇ ಪಹೂತದೇಯ್ಯಧಮ್ಮೇ ಘರೇ ವಸನ್ತೋ ‘‘ದಾನಸ್ಸ ವಿಪಾಕೋ ಅತ್ಥೀ’’ತಿ ಸದ್ಧಾಯ ಸಮನ್ನಾಗತೋ ಮುದುಚಿತ್ತೋ ದಾನಸಂವಿಭಾಗತಾಯ ಸಂವಿಭಾಗೀ ಪಬ್ಬಜಿತಾ ಭಿಕ್ಖಾಯ ಚರಮಾನಾ ವದನ್ತಿ ನಾಮ, ತೇಸಂ ಪಚ್ಚಯದಾನೇನ ತಸ್ಸ ವಾದಸ್ಸ ಜಾನನತೋ ವದಞ್ಞೂ ಚತೂಹಿ ಸಙ್ಗಹವತ್ಥೂಹಿ ಸಙ್ಗಹತಾಯ ಸಙ್ಗಾಹಕೋ ಪಿಯವಾದಿತಾಯ ಸಖಿಲೋ ಮಟ್ಠವಚನತಾಯ ಸಣ್ಹವಾಚೋ ಏತ್ಥ ಏತ್ತಕೇ ಗುಣರಾಸಿಮ್ಹಿ ಠಿತೋ ಪರಲೋಕಂ ಗಚ್ಛನ್ತೋ ನ ಭಾಯತೀತಿ।
Tassattho – bhadde, udaye vācaṃ manañca sammā ṭhapetvā kāyena pāpāni akaronto ime dasa kusalakammapathe samādāya vattanto bahuannapāne pahūtadeyyadhamme ghare vasanto ‘‘dānassa vipāko atthī’’ti saddhāya samannāgato muducitto dānasaṃvibhāgatāya saṃvibhāgī pabbajitā bhikkhāya caramānā vadanti nāma, tesaṃ paccayadānena tassa vādassa jānanato vadaññū catūhi saṅgahavatthūhi saṅgahatāya saṅgāhako piyavāditāya sakhilo maṭṭhavacanatāya saṇhavāco ettha ettake guṇarāsimhi ṭhito paralokaṃ gacchanto na bhāyatīti.
ತತೋ ರಾಜಧೀತಾ ತಂ ತಸ್ಸ ವಚನಂ ಸುತ್ವಾ ಥುತಿಂ ಕರೋನ್ತೀ ಇತರಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Tato rājadhītā taṃ tassa vacanaṃ sutvā thutiṃ karontī itaraṃ gāthamāha –
೫೧.
51.
‘‘ಅನುಸಾಸಸಿ ಮಂ ಯಕ್ಖ, ಯಥಾ ಮಾತಾ ಯಥಾ ಪಿತಾ।
‘‘Anusāsasi maṃ yakkha, yathā mātā yathā pitā;
ಉಳಾರವಣ್ಣ ಪುಚ್ಛಾಮಿ, ಕೋ ನು ತ್ವಮಸಿ ಸುಬ್ರಹಾ’’ತಿ॥
Uḷāravaṇṇa pucchāmi, ko nu tvamasi subrahā’’ti.
ತಸ್ಸತ್ಥೋ – ಯಥಾ ಮಾತಾಪಿತರೋ ಪುತ್ತಕೇ ಅನುಸಾಸನ್ತಿ, ತಥಾ ಮಂ ಅನುಸಾಸಸಿ। ಉಳಾರವಣ್ಣ ಸೋಭಗ್ಗಪ್ಪತ್ತರೂಪದಾರಕ ಕೋ ನು ಅಸಿ ತ್ವಂ ಏವಂ ಅಚ್ಚುಗ್ಗತಸರೀರೋತಿ।
Tassattho – yathā mātāpitaro puttake anusāsanti, tathā maṃ anusāsasi. Uḷāravaṇṇa sobhaggappattarūpadāraka ko nu asi tvaṃ evaṃ accuggatasarīroti.
ತತೋ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಇತರಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Tato bodhisatto itaraṃ gāthamāha –
೫೨.
52.
‘‘ಉದಯೋಹಮಸ್ಮಿ ಕಲ್ಯಾಣಿ, ಸಙ್ಗರತ್ತಾ ಇಧಾಗತೋ।
‘‘Udayohamasmi kalyāṇi, saṅgarattā idhāgato;
ಆಮನ್ತ ಖೋ ತಂ ಗಚ್ಛಾಮಿ, ಮುತ್ತೋಸ್ಮಿ ತವ ಸಙ್ಗರಾ’’ತಿ॥
Āmanta kho taṃ gacchāmi, muttosmi tava saṅgarā’’ti.
ತಸ್ಸತ್ಥೋ – ಕಲ್ಯಾಣದಸ್ಸನೇ ಅಹಂ ಪುರಿಮಭವೇ ತವ ಸಾಮಿಕೋ ಉದಯೋ ನಾಮ ತಾವತಿಂಸಭವನೇ ಸಕ್ಕೋ ಹುತ್ವಾ ನಿಬ್ಬತ್ತೋ, ಇಧಾಗಚ್ಛನ್ತೋ ನ ಕಿಲೇಸವಸೇನಾಗತೋ, ತಂ ವೀಮಂಸಿತ್ವಾ ಪನ ಸಙ್ಗರಂ ಮೋಚೇಸ್ಸಾಮೀತಿ ಸಙ್ಗರತ್ತಾ ಪುಬ್ಬೇ ಸಙ್ಗರಸ್ಸ ಕತತ್ತಾ ಆಗತೋಸ್ಮಿ, ಇದಾನಿ ತಂ ಆಮನ್ತೇತ್ವಾ ಗಚ್ಛಾಮಿ, ಮುತ್ತೋಸ್ಮಿ ತವ ಸಙ್ಗರಾತಿ।
Tassattho – kalyāṇadassane ahaṃ purimabhave tava sāmiko udayo nāma tāvatiṃsabhavane sakko hutvā nibbatto, idhāgacchanto na kilesavasenāgato, taṃ vīmaṃsitvā pana saṅgaraṃ mocessāmīti saṅgarattā pubbe saṅgarassa katattā āgatosmi, idāni taṃ āmantetvā gacchāmi, muttosmi tava saṅgarāti.
ರಾಜಧೀತಾ ಅಸ್ಸಸಿತ್ವಾ ‘‘ಸಾಮಿ, ತ್ವಂ ಉದಯಭದ್ದರಾಜಾ’’ತಿ ಅಸ್ಸುಧಾರಾ ಪವತ್ತಯಮಾನಾ ‘‘ಅಹಂ ತುಮ್ಹೇಹಿ ವಿನಾ ವಸಿತುಂ ನ ಸಕ್ಕೋಮಿ, ಯಥಾ ತುಮ್ಹಾಕಂ ಸನ್ತಿಕೇ ವಸಾಮಿ, ತಥಾ ಮಂ ಅನುಸಾಸಥಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಇತರಂ ಗಾಥಂ ಅಭಾಸಿ –
Rājadhītā assasitvā ‘‘sāmi, tvaṃ udayabhaddarājā’’ti assudhārā pavattayamānā ‘‘ahaṃ tumhehi vinā vasituṃ na sakkomi, yathā tumhākaṃ santike vasāmi, tathā maṃ anusāsathā’’ti vatvā itaraṃ gāthaṃ abhāsi –
೫೩.
53.
‘‘ಸಚೇ ಖೋ ತ್ವಂ ಉದಯೋಸಿ, ಸಙ್ಗರತ್ತಾ ಇಧಾಗತೋ।
‘‘Sace kho tvaṃ udayosi, saṅgarattā idhāgato;
ಅನುಸಾಸ ಮಂ ರಾಜಪುತ್ತ, ಯಥಾಸ್ಸ ಪುನ ಸಙ್ಗಮೋ’’ತಿ॥
Anusāsa maṃ rājaputta, yathāssa puna saṅgamo’’ti.
ಅಥ ನಂ ಅನುಸಾಸನ್ತೋ ಮಹಾಸತ್ತೋ ಚತಸ್ಸೋ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –
Atha naṃ anusāsanto mahāsatto catasso gāthā abhāsi –
೫೪.
54.
‘‘ಅತಿಪತತಿ ವಯೋ ಖಣೋ ತಥೇವ, ಠಾನಂ ನತ್ಥಿ ಧುವಂ ಚವನ್ತಿ ಸತ್ತಾ।
‘‘Atipatati vayo khaṇo tatheva, ṭhānaṃ natthi dhuvaṃ cavanti sattā;
ಪರಿಜೀಯತಿ ಅದ್ಧುವಂ ಸರೀರಂ, ಉದಯೇ ಮಾ ಪಮಾದ ಚರಸ್ಸು ಧಮ್ಮಂ॥
Parijīyati addhuvaṃ sarīraṃ, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.
೫೫.
55.
‘‘ಕಸಿಣಾ ಪಥವೀ ಧನಸ್ಸ ಪೂರಾ, ಏಕಸ್ಸೇವ ಸಿಯಾ ಅನಞ್ಞಧೇಯ್ಯಾ।
‘‘Kasiṇā pathavī dhanassa pūrā, ekasseva siyā anaññadheyyā;
ತಂ ಚಾಪಿ ಜಹತಿ ಅವೀತರಾಗೋ, ಉದಯೇ ಮಾ ಪಮಾದ ಚರಸ್ಸು ಧಮ್ಮಂ॥
Taṃ cāpi jahati avītarāgo, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.
೫೬.
56.
‘‘ಮಾತಾ ಚ ಪಿತಾ ಚ ಭಾತರೋ ಚ, ಭರಿಯಾ ಯಾಪಿ ಧನೇನ ಹೋತಿ ಕೀತಾ।
‘‘Mātā ca pitā ca bhātaro ca, bhariyā yāpi dhanena hoti kītā;
ತೇ ಚಾಪಿ ಜಹನ್ತಿ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಂ, ಉದಯೇ ಮಾ ಪಮಾದ ಚರಸ್ಸು ಧಮ್ಮಂ॥
Te cāpi jahanti aññamaññaṃ, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.
೫೭.
57.
‘‘ಕಾಯೋ ಪರಭೋಜನನ್ತಿ ಞತ್ವಾ, ಸಂಸಾರೇ ಸುಗತಿಞ್ಚ ದುಗ್ಗತಿಞ್ಚ।
‘‘Kāyo parabhojananti ñatvā, saṃsāre sugatiñca duggatiñca;
ಇತ್ತರವಾಸೋತಿ ಜಾನಿಯಾನ, ಉದಯೇ ಮಾ ಪಮಾದ ಚರಸ್ಸು ಧಮ್ಮ’’ನ್ತಿ॥
Ittaravāsoti jāniyāna, udaye mā pamāda carassu dhamma’’nti.
ತತ್ಥ ಅತಿಪತತೀತಿ ಅತಿವಿಯ ಪತತಿ, ಸೀಘಂ ಅತಿಕ್ಕಮತಿ। ವಯೋತಿ ಪಠಮವಯಾದಿತಿವಿಧೋಪಿ ವಯೋ। ಖಣೋ ತಥೇವಾತಿ ಉಪ್ಪಾದಟ್ಠಿತಿಭಙ್ಗಕ್ಖಣೋಪಿ ತಥೇವ ಅತಿಪತತಿ। ಉಭಯೇನಪಿ ಭಿನ್ನೋ ಇಮೇಸಂ ಸತ್ತಾನಂ ಆಯುಸಙ್ಖಾರೋ ನಾಮ ಸೀಘಸೋತಾ ನದೀ ವಿಯ ಅನಿವತ್ತನ್ತೋ ಸೀಘಂ ಅತಿಕ್ಕಮತೀತಿ ದಸ್ಸೇತಿ। ಠಾನಂ ನತ್ಥೀತಿ ‘‘ಉಪ್ಪನ್ನಾ ಸಙ್ಖಾರಾ ಅಭಿಜ್ಜಿತ್ವಾ ತಿಟ್ಠನ್ತೂ’’ತಿ ಪತ್ಥನಾಯಪಿ ತೇಸಂ ಠಾನಂ ನಾಮ ನತ್ಥಿ, ಧುವಂ ಏಕಂಸೇನೇವ ಬುದ್ಧಂ ಭಗವನ್ತಂ ಆದಿಂ ಕತ್ವಾ ಸಬ್ಬೇಪಿ ಸತ್ತಾ ಚವನ್ತಿ, ‘‘ಧುವಂ ಮರಣಂ, ಅದ್ಧುವಂ ಜೀವಿತ’’ನ್ತಿ ಏವಂ ಮರಣಸ್ಸತಿಂ ಭಾವೇಹೀತಿ ದೀಪೇತಿ। ಪರಿಜೀಯತೀತಿ ಇದಂ ಸುವಣ್ಣವಣ್ಣಮ್ಪಿ ಸರೀರಂ ಜೀರತೇವ, ಏವಂ ಜಾನಾಹಿ। ಮಾ ಪಮಾದನ್ತಿ ತಸ್ಮಾ ತ್ವಂ ಉದಯಭದ್ದೇ ಮಾ ಪಮಾದಂ ಆಪಜ್ಜಿ, ಅಪ್ಪಮತ್ತಾ ಹುತ್ವಾ ದಸಕುಸಲಕಮ್ಮಪಥಧಮ್ಮಂ ಚರಾಹೀತಿ।
Tattha atipatatīti ativiya patati, sīghaṃ atikkamati. Vayoti paṭhamavayāditividhopi vayo. Khaṇo tathevāti uppādaṭṭhitibhaṅgakkhaṇopi tatheva atipatati. Ubhayenapi bhinno imesaṃ sattānaṃ āyusaṅkhāro nāma sīghasotā nadī viya anivattanto sīghaṃ atikkamatīti dasseti. Ṭhānaṃ natthīti ‘‘uppannā saṅkhārā abhijjitvā tiṭṭhantū’’ti patthanāyapi tesaṃ ṭhānaṃ nāma natthi, dhuvaṃ ekaṃseneva buddhaṃ bhagavantaṃ ādiṃ katvā sabbepi sattā cavanti, ‘‘dhuvaṃ maraṇaṃ, addhuvaṃ jīvita’’nti evaṃ maraṇassatiṃ bhāvehīti dīpeti. Parijīyatīti idaṃ suvaṇṇavaṇṇampi sarīraṃ jīrateva, evaṃ jānāhi. Mā pamādanti tasmā tvaṃ udayabhadde mā pamādaṃ āpajji, appamattā hutvā dasakusalakammapathadhammaṃ carāhīti.
ಕಸಿಣಾತಿ ಸಕಲಾ। ಏಕಸ್ಸೇವಾತಿ ಯದಿ ಏಕಸ್ಸೇವ ರಞ್ಞೋ, ತಸ್ಮಿಂ ಏಕಸ್ಮಿಂಯೇವ ಅನಞ್ಞಾಧೀನಾ ಅಸ್ಸ। ತಂ ಚಾಪಿ ಜಹತಿ ಅವೀತರಾಗೋತಿ ತಣ್ಹಾವಸಿಕೋ ಪುಗ್ಗಲೋ ಏತ್ತಕೇನಪಿ ಯಸೇನ ಅತಿತ್ತೋ ಮರಣಕಾಲೇ ಅವೀತರಾಗೋವ ತಂ ವಿಜಹತಿ। ಏವಂ ತಣ್ಹಾಯ ಅಪೂರಣೀಯಭಾವಂ ಜಾನಾಹೀತಿ ದೀಪೇತಿ। ತೇ ಚಾಪೀತಿ ಮಾತಾ ಪುತ್ತಂ, ಪುತ್ತೋ ಮಾತರಂ, ಪಿತಾ ಪುತ್ತಂ, ಪುತ್ತೋ ಪಿತರಂ, ಭಾತಾ ಭಗಿನಿಂ, ಭಗಿನೀ ಭಾತರಂ, ಭರಿಯಾ ಸಾಮಿಕಂ, ಸಾಮಿಕೋ ಭರಿಯನ್ತಿ ಏತೇ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಂ ಜಹನ್ತಿ, ನಾನಾ ಹೋನ್ತಿ। ಏವಂ ಸತ್ತಾನಂ ನಾನಾಭಾವವಿನಾಭಾವಂ ಜಾನಾಹೀತಿ ದೀಪೇತಿ।
Kasiṇāti sakalā. Ekassevāti yadi ekasseva rañño, tasmiṃ ekasmiṃyeva anaññādhīnā assa. Taṃ cāpi jahati avītarāgoti taṇhāvasiko puggalo ettakenapi yasena atitto maraṇakāle avītarāgova taṃ vijahati. Evaṃ taṇhāya apūraṇīyabhāvaṃ jānāhīti dīpeti. Te cāpīti mātā puttaṃ, putto mātaraṃ, pitā puttaṃ, putto pitaraṃ, bhātā bhaginiṃ, bhaginī bhātaraṃ, bhariyā sāmikaṃ, sāmiko bhariyanti ete aññamaññaṃ jahanti, nānā honti. Evaṃ sattānaṃ nānābhāvavinābhāvaṃ jānāhīti dīpeti.
ಪರಭೋಜನನ್ತಿ ವಿವಿಧಾನಂ ಕಾಕಾದೀನಂ ಪರಸತ್ತಾನಂ ಭೋಜನಂ। ಇತ್ತರವಾಸೋತಿ ಯಾ ಏಸಾ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಸಂಸಾರೇ ಮನುಸ್ಸಭೂತಾ ಸುಗ್ಗತಿ ಚ ತಿರಚ್ಛಾನಭೂತಾ ದುಗ್ಗತಿ ಚ, ಏತಂ ಉಭಯಮ್ಪಿ ‘‘ಇತ್ತರವಾಸೋ’’ತಿ ಜಾನಿತ್ವಾ ಮಾ ಪಮಾದಂ, ಚರಸ್ಸು ಧಮ್ಮಂ। ಇಮೇಸಂ ಸತ್ತಾನಂ ನಾನಾಠಾನತೋ ಆಗನ್ತ್ವಾ ಏಕಸ್ಮಿಂ ಠಾನೇ ಸಮಾಗಮೋ ಪರಿತ್ತೋ, ಇಮೇ ಸತ್ತಾ ಅಪ್ಪಕಸ್ಮಿಂಯೇವ ಕಾಲೇ ಏಕತೋ ವಸನ್ತಿ, ತಸ್ಮಾ ಅಪ್ಪಮತ್ತಾ ಹೋಹೀತಿ।
Parabhojananti vividhānaṃ kākādīnaṃ parasattānaṃ bhojanaṃ. Ittaravāsoti yā esā imasmiṃ saṃsāre manussabhūtā suggati ca tiracchānabhūtā duggati ca, etaṃ ubhayampi ‘‘ittaravāso’’ti jānitvā mā pamādaṃ, carassu dhammaṃ. Imesaṃ sattānaṃ nānāṭhānato āgantvā ekasmiṃ ṭhāne samāgamo paritto, ime sattā appakasmiṃyeva kāle ekato vasanti, tasmā appamattā hohīti.
ಏವಂ ಮಹಾಸತ್ತೋ ತಸ್ಸಾ ಓವಾದಮದಾಸಿ। ಸಾಪಿ ತಸ್ಸ ಧಮ್ಮಕಥಾಯ ಪಸೀದಿತ್ವಾ ಥುತಿಂ ಕರೋನ್ತೀ ಓಸಾನಗಾಥಮಾಹ –
Evaṃ mahāsatto tassā ovādamadāsi. Sāpi tassa dhammakathāya pasīditvā thutiṃ karontī osānagāthamāha –
೫೮.
58.
‘‘ಸಾಧು ಭಾಸತಿಯಂ ಯಕ್ಖೋ, ಅಪ್ಪಂ ಮಚ್ಚಾನ ಜೀವಿತಂ।
‘‘Sādhu bhāsatiyaṃ yakkho, appaṃ maccāna jīvitaṃ;
ಕಸಿರಞ್ಚ ಪರಿತ್ತಞ್ಚ, ತಞ್ಚ ದುಕ್ಖೇನ ಸಂಯುತಂ।
Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṃyutaṃ;
ಸಾಹಂ ಏಕಾ ಪಬ್ಬಜಿಸ್ಸಾಮಿ, ಹಿತ್ವಾ ಕಾಸಿಂ ಸುರುನ್ಧನ’’ನ್ತಿ॥
Sāhaṃ ekā pabbajissāmi, hitvā kāsiṃ surundhana’’nti.
ತತ್ಥ ಸಾಧೂತಿ ‘‘ಅಪ್ಪಂ ಮಚ್ಚಾನ ಜೀವಿತ’’ನ್ತಿ ಭಾಸಮಾನೋ ಅಯಂ ದೇವರಾಜಾ ಸಾಧು ಭಾಸತಿ। ಕಿಂಕಾರಣಾ? ಇದಞ್ಹಿ ಕಸಿರಞ್ಚ ದುಕ್ಖಂ ಅಸ್ಸಾದರಹಿತಂ, ಪರಿತ್ತಞ್ಚ ನ ಬಹುಕಂ ಇತ್ತರಕಾಲಂ। ಸಚೇ ಹಿ ಕಸಿರಮ್ಪಿ ಸಮಾನಂ ದೀಘಕಾಲಂ ಪವತ್ತೇಯ್ಯ, ಪರಿತ್ತಕಮ್ಪಿ ಸಮಾನಂ ಸುಖಂ ಭವೇಯ್ಯ, ಇದಂ ಪನ ಕಸಿರಞ್ಚೇವ ಪರಿತ್ತಞ್ಚ ಸಕಲೇನ ವಟ್ಟದುಕ್ಖೇನ ಸಂಯುತಂ ಸನ್ನಿಹಿತಂ। ಸಾಹನ್ತಿ ಸಾ ಅಹಂ। ಸುರುನ್ಧನನ್ತಿ ಸುರುನ್ಧನನಗರಞ್ಚ ಕಾಸಿರಟ್ಠಞ್ಚ ಛಡ್ಡೇತ್ವಾ ಏಕಿಕಾವ ಪಬ್ಬಜಿಸ್ಸಾಮೀತಿ ಆಹ।
Tattha sādhūti ‘‘appaṃ maccāna jīvita’’nti bhāsamāno ayaṃ devarājā sādhu bhāsati. Kiṃkāraṇā? Idañhi kasirañca dukkhaṃ assādarahitaṃ, parittañca na bahukaṃ ittarakālaṃ. Sace hi kasirampi samānaṃ dīghakālaṃ pavatteyya, parittakampi samānaṃ sukhaṃ bhaveyya, idaṃ pana kasirañceva parittañca sakalena vaṭṭadukkhena saṃyutaṃ sannihitaṃ. Sāhanti sā ahaṃ. Surundhananti surundhananagarañca kāsiraṭṭhañca chaḍḍetvā ekikāva pabbajissāmīti āha.
ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ತಸ್ಸಾ ಓವಾದಂ ದತ್ವಾ ಸಕಟ್ಠಾನಮೇವ ಗತೋ। ಸಾಪಿ ಪುನದಿವಸೇ ಅಮಚ್ಚೇ ರಜ್ಜಂ ಪಟಿಚ್ಛಾಪೇತ್ವಾ ಅನ್ತೋನಗರೇಯೇವ ರಮಣೀಯೇ ಉಯ್ಯಾನೇ ಇಸಿಪಬ್ಬಜ್ಜಂ ಪಬ್ಬಜಿತ್ವಾ ಧಮ್ಮಂ ಚರಿತ್ವಾ ಆಯುಪರಿಯೋಸಾನೇ ತಾವತಿಂಸಭವನೇ ಬೋಧಿಸತ್ತಸ್ಸ ಪಾದಪರಿಚಾರಿಕಾ ಹುತ್ವಾ ನಿಬ್ಬತ್ತಿ।
Bodhisatto tassā ovādaṃ datvā sakaṭṭhānameva gato. Sāpi punadivase amacce rajjaṃ paṭicchāpetvā antonagareyeva ramaṇīye uyyāne isipabbajjaṃ pabbajitvā dhammaṃ caritvā āyupariyosāne tāvatiṃsabhavane bodhisattassa pādaparicārikā hutvā nibbatti.
ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಸಚ್ಚಾನಿ ಪಕಾಸೇತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ, ಸಚ್ಚಪರಿಯೋಸಾನೇ ಉಕ್ಕಣ್ಠಿತಭಿಕ್ಖು ಸೋತಾಪತ್ತಿಫಲೇ ಪತಿಟ್ಠಹಿ। ತದಾ ರಾಜಧೀತಾ ರಾಹುಲಮಾತಾ ಅಹೋಸಿ, ಸಕ್ಕೋ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿನ್ತಿ।
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rājadhītā rāhulamātā ahosi, sakko pana ahameva ahosinti.
ಉದಯಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ಚತುತ್ಥಾ।
Udayajātakavaṇṇanā catutthā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೪೫೮. ಉದಯಜಾತಕಂ • 458. Udayajātakaṃ
