| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / धम्मसङ्गणी-अनुटीका • Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā |
३. निक्खेपकण्डं
3. Nikkhepakaṇḍaṃ
तिकनिक्खेपकथावण्णना
Tikanikkhepakathāvaṇṇanā
९८५. यथावुत्तफस्सपञ्चमकादिरासिकिच्चरहितत्ता केचि धम्मे विसुं ठपेत्वा सोवचस्सतादिअवुत्तविसेससङ्गण्हनत्थञ्च, वेनेय्यज्झासयवसेन वा छन्दादयो ‘‘येवापना’’ति वुत्ताति येवापनकानं पदुद्धारेन निद्देसानरहताय कारणं वुत्तन्ति हदयवत्थुस्स तथा निद्देसानरहताय कारणं वदन्तो ‘‘सुखुमुपा…पे॰… हितस्सा’’ति आह। सुखुमभावेपि इन्द्रियादिसभावानि उपादायरूपानि आधिपच्चादिवसेन पाकटानि होन्ति, न अतंसभावं सुखुमुपादायरूपन्ति हदयवत्थुस्स पदुद्धारेन कुसलत्तिकपदभाजने निद्देसानरहता वुत्ता। सुखुमभावतोयेव हि तं महापकरणेपि ‘‘यं रूपं निस्साय मनोधातु च मनोविञ्ञाणधातु च वत्तन्ती’’ति (पट्ठा॰ १.१.८) निस्सितधम्ममुखेन दस्सितन्ति। वेनेय्यज्झासयवसेन वा हदयवत्थु पदुद्धारेन न दस्सितन्ति दट्ठब्बं। येन पन अधिप्पायेन रूपकण्डे हदयवत्थु दुविधेन रूपसङ्गहादीसु न वुत्तं, सो रूपकण्डवण्णनाय विभावितो एवाति। निक्खिपित्वाति पदस्स पक्खिपित्वाति अत्थोति अधिप्पायेन ‘‘वित्थारदेसनं अन्तोगधं कत्वा’’ति वुत्तं। मूलादिवसेन हि देसिता कुसलादिधम्मा तंतंचित्तुप्पादादिवसेनपि देसिता एव नाम होन्ति तंसभावानतिवत्तनतोति।
985. Yathāvuttaphassapañcamakādirāsikiccarahitattā keci dhamme visuṃ ṭhapetvā sovacassatādiavuttavisesasaṅgaṇhanatthañca, veneyyajjhāsayavasena vā chandādayo ‘‘yevāpanā’’ti vuttāti yevāpanakānaṃ paduddhārena niddesānarahatāya kāraṇaṃ vuttanti hadayavatthussa tathā niddesānarahatāya kāraṇaṃ vadanto ‘‘sukhumupā…pe… hitassā’’ti āha. Sukhumabhāvepi indriyādisabhāvāni upādāyarūpāni ādhipaccādivasena pākaṭāni honti, na ataṃsabhāvaṃ sukhumupādāyarūpanti hadayavatthussa paduddhārena kusalattikapadabhājane niddesānarahatā vuttā. Sukhumabhāvatoyeva hi taṃ mahāpakaraṇepi ‘‘yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattantī’’ti (paṭṭhā. 1.1.8) nissitadhammamukhena dassitanti. Veneyyajjhāsayavasena vā hadayavatthu paduddhārena na dassitanti daṭṭhabbaṃ. Yena pana adhippāyena rūpakaṇḍe hadayavatthu duvidhena rūpasaṅgahādīsu na vuttaṃ, so rūpakaṇḍavaṇṇanāya vibhāvito evāti. Nikkhipitvāti padassa pakkhipitvāti atthoti adhippāyena ‘‘vitthāradesanaṃ antogadhaṃ katvā’’ti vuttaṃ. Mūlādivasena hi desitā kusalādidhammā taṃtaṃcittuppādādivasenapi desitā eva nāma honti taṃsabhāvānativattanatoti.
मूलवसेनाति सुप्पतिट्ठितभावसाधनवसेन। एतानि हेतुपदादीनि हिनोति फलं एतस्मा पवत्ततीति हेतु, पटिच्च एतस्मा एतीति पच्चयो, जनेतीति जनको, निब्बत्तेतीति निब्बत्तकोति सेसानं वचनत्थो। ‘‘मूलट्ठस्स…पे॰… वुत्त’’न्ति कस्मा वुत्तं, ननु ‘‘पीळनट्ठो’’तिआदीसु विय मूलभावो मूलट्ठो, तीणि कुसलमूलानीति अयञ्च मूलतो निक्खेपोति? न, मूलस्स अत्थो मूलट्ठो , सो एव मूलट्ठोति सुप्पतिट्ठितभावसाधनट्ठेन मूलसभावानं अलोभादिधम्मानं कुसलधम्मेसु किच्चविसेसस्स अधिप्पेतत्ता। तेनेवाह ‘‘अत्थोति धम्मकिच्च’’न्ति। अथ वा अत्थवसेनाति ‘‘तीणि कुसलमूलानी’’ति वुत्तानं तेसं मूलानं सभावसङ्खातअत्थवसेन, न गाथाय वुत्तअत्थवसेन। यस्मा पन सो मूलट्ठोयेव च होति, तस्मा वुत्तं ‘‘अलोभादीन’’न्तिआदि। अलोभादयो विय वेदनाक्खन्धादयोपि अधिकतत्ता तं-सद्देन पटिनिद्दिसितब्बाति वुत्तं ‘‘ते कुसलमूला तंसम्पयुत्ता’’ति। तेहि अलोभादीहीति एत्थ आदि-सद्देन वा वेदनाक्खन्धादयोपि सङ्गहिताति दस्सेतुं ‘‘ते कुसलमूला तंसम्पयुत्ता’’ति वुत्तं।
Mūlavasenāti suppatiṭṭhitabhāvasādhanavasena. Etāni hetupadādīni hinoti phalaṃ etasmā pavattatīti hetu, paṭicca etasmā etīti paccayo, janetīti janako, nibbattetīti nibbattakoti sesānaṃ vacanattho. ‘‘Mūlaṭṭhassa…pe… vutta’’nti kasmā vuttaṃ, nanu ‘‘pīḷanaṭṭho’’tiādīsu viya mūlabhāvo mūlaṭṭho, tīṇi kusalamūlānīti ayañca mūlato nikkhepoti? Na, mūlassa attho mūlaṭṭho , so eva mūlaṭṭhoti suppatiṭṭhitabhāvasādhanaṭṭhena mūlasabhāvānaṃ alobhādidhammānaṃ kusaladhammesu kiccavisesassa adhippetattā. Tenevāha ‘‘atthoti dhammakicca’’nti. Atha vā atthavasenāti ‘‘tīṇi kusalamūlānī’’ti vuttānaṃ tesaṃ mūlānaṃ sabhāvasaṅkhātaatthavasena, na gāthāya vuttaatthavasena. Yasmā pana so mūlaṭṭhoyeva ca hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘alobhādīna’’ntiādi. Alobhādayo viya vedanākkhandhādayopi adhikatattā taṃ-saddena paṭiniddisitabbāti vuttaṃ ‘‘te kusalamūlā taṃsampayuttā’’ti. Tehi alobhādīhīti ettha ādi-saddena vā vedanākkhandhādayopi saṅgahitāti dassetuṃ ‘‘te kusalamūlā taṃsampayuttā’’ti vuttaṃ.
‘‘कतमे धम्मा कुसला’’ति पुच्छित्वा फस्सादिभेदतो चत्तारो खन्धे दस्सेत्वा ‘‘इमे धम्मा कुसला’’ति (ध॰ स॰ १) वुत्तता खन्धा च कुसलन्ति वुत्तं ‘‘खन्धेहि सभावतो कुसले परियादियती’’ति। वेदनाक्खन्धो वाति कुसलं…पे॰… विञ्ञाणक्खन्धो वाति। अञ्ञस्स अत्तनो फलस्स। मूलेहि कुसलानं अनवज्जताय हेतुं दस्सेतीति इदं न मूलानं कुसलस्स अनवज्जभावसाधकत्ता वुत्तं, अथ खो तस्स अनवज्जताय सुप्पतिट्ठितभावसाधकत्ता। यदि हि मूलेहि कतो कुसलानं अनवज्जभावो भवेय्य, तंसमुट्ठानरूपस्सपि सो भवेय्य, मूलानं वा तेसं पच्चयभावो न सिया, होति च सो। वुत्तञ्हेतं ‘‘हेतू हेतु…पे॰… पच्चयो’’ति (पट्ठा॰ १.१.१.)। किञ्च भिय्यो कुसलानं विय अकुसलाब्याकतानम्पि तब्भावो मूलपटिबद्धो भवेय्य, तथा सति अहेतुकानं अकुसलाब्याकतानं तब्भावो न सिया, तस्मा कुसलादीनं योनिसोमनसिकारादिपटिबद्धो कुसलादिभावो, न मूलपटिबद्धो, मूलानि पन कुसलादीनं सुप्पतिट्ठितभावसाधनानीति वेदितब्बं। सहेतुका हि धम्मा विरुळ्हमूला विय पादपा सुप्पतिट्ठिता थिरा होन्ति, न तथा अहेतुकाति। तंसम्पयोगकतं अनवज्जसभावन्ति इदम्पि न अनवज्जसभावस्स तंसम्पयोगेन निप्फादितत्ता वुत्तं, अनवज्जसभावं पन विसेसेत्वा दस्सेतुं वुत्तं। अलोभादिसम्पयोगतो हि कुसलादीनं खन्धानं अनवज्जभावो सुप्पतिट्ठितो जायति, न अहेतुकाब्याकतानं विय न सुप्पतिट्ठितोति। यदि एवं न तेसं खन्धानं कुसलादिभावो दस्सितो सिया? न, अधिकारतो कुसलभावस्स विञ्ञायमानत्ता। कम्म-सद्दो विय विपाकधम्मतावाचिनो न मूलक्खन्धसद्दा, सो च इध अविसेसतो वुत्तोति आह ‘‘कम्मेहि सुखविपाकतं दस्सेती’’ति। आदिकल्याणतं कुसलानं दस्सेतीति योजना। अनवज्जहेतुसभावसुखविपाकभावनिदानादिसम्पत्तियो दट्ठब्बा, योनिसोमनसिकारअवज्जपटिपक्खताइट्ठविपाकतावसेनपि निदानादिसम्पत्तियो योजेतब्बा। योनिसोमनसिकारतो हि कुसला अलोभादिमूलका, अलोभादिसम्पयोगतो च लोभादिपटिपक्खसुखविपाकाव जाताति।
‘‘Katame dhammā kusalā’’ti pucchitvā phassādibhedato cattāro khandhe dassetvā ‘‘ime dhammā kusalā’’ti (dha. sa. 1) vuttatā khandhā ca kusalanti vuttaṃ ‘‘khandhehi sabhāvato kusale pariyādiyatī’’ti. Vedanākkhandho vāti kusalaṃ…pe… viññāṇakkhandho vāti. Aññassa attano phalassa. Mūlehi kusalānaṃ anavajjatāya hetuṃ dassetīti idaṃ na mūlānaṃ kusalassa anavajjabhāvasādhakattā vuttaṃ, atha kho tassa anavajjatāya suppatiṭṭhitabhāvasādhakattā. Yadi hi mūlehi kato kusalānaṃ anavajjabhāvo bhaveyya, taṃsamuṭṭhānarūpassapi so bhaveyya, mūlānaṃ vā tesaṃ paccayabhāvo na siyā, hoti ca so. Vuttañhetaṃ ‘‘hetū hetu…pe… paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.1.). Kiñca bhiyyo kusalānaṃ viya akusalābyākatānampi tabbhāvo mūlapaṭibaddho bhaveyya, tathā sati ahetukānaṃ akusalābyākatānaṃ tabbhāvo na siyā, tasmā kusalādīnaṃ yonisomanasikārādipaṭibaddho kusalādibhāvo, na mūlapaṭibaddho, mūlāni pana kusalādīnaṃ suppatiṭṭhitabhāvasādhanānīti veditabbaṃ. Sahetukā hi dhammā viruḷhamūlā viya pādapā suppatiṭṭhitā thirā honti, na tathā ahetukāti. Taṃsampayogakataṃ anavajjasabhāvanti idampi na anavajjasabhāvassa taṃsampayogena nipphāditattā vuttaṃ, anavajjasabhāvaṃ pana visesetvā dassetuṃ vuttaṃ. Alobhādisampayogato hi kusalādīnaṃ khandhānaṃ anavajjabhāvo suppatiṭṭhito jāyati, na ahetukābyākatānaṃ viya na suppatiṭṭhitoti. Yadi evaṃ na tesaṃ khandhānaṃ kusalādibhāvo dassito siyā? Na, adhikārato kusalabhāvassa viññāyamānattā. Kamma-saddo viya vipākadhammatāvācino na mūlakkhandhasaddā, so ca idha avisesato vuttoti āha ‘‘kammehi sukhavipākataṃ dassetī’’ti. Ādikalyāṇataṃ kusalānaṃ dassetīti yojanā. Anavajjahetusabhāvasukhavipākabhāvanidānādisampattiyo daṭṭhabbā, yonisomanasikāraavajjapaṭipakkhatāiṭṭhavipākatāvasenapi nidānādisampattiyo yojetabbā. Yonisomanasikārato hi kusalā alobhādimūlakā, alobhādisampayogato ca lobhādipaṭipakkhasukhavipākāva jātāti.
९८६. ‘‘कस्मा वुत्त’’न्ति अनुयुञ्जित्वा चोदको ‘‘ननू’’तिआदिना अत्तनो अधिप्पायं विवरति। इतरो यथावुत्तमोहस्स इध सम्पयुत्त-सद्देन अवुच्चमानतं ‘‘सच्चमेत’’न्ति सम्पटिच्छित्वा ‘‘तेना’’तिआदिना परिहारमाह। तस्सत्थो – ‘‘तंसम्पयुत्ता’’तिपदेन किञ्चापि यथावुत्तमोहो पधानभावेन न गहितो, नानन्तरियकताय पन गुणभावेन गहितोति। अञ्ञत्थ अभावाति यथावुत्तसम्पयुत्ततो अञ्ञत्थ अभावा। न हि विचिकिच्छुद्धच्चसहगतो मोहो विचिकिच्छुद्धच्चादिधम्मेहि विना होतीति।
986. ‘‘Kasmā vutta’’nti anuyuñjitvā codako ‘‘nanū’’tiādinā attano adhippāyaṃ vivarati. Itaro yathāvuttamohassa idha sampayutta-saddena avuccamānataṃ ‘‘saccameta’’nti sampaṭicchitvā ‘‘tenā’’tiādinā parihāramāha. Tassattho – ‘‘taṃsampayuttā’’tipadena kiñcāpi yathāvuttamoho padhānabhāvena na gahito, nānantariyakatāya pana guṇabhāvena gahitoti. Aññattha abhāvāti yathāvuttasampayuttato aññattha abhāvā. Na hi vicikicchuddhaccasahagato moho vicikicchuddhaccādidhammehi vinā hotīti.
९८७. उप्पादादिसङ्खतलक्खणविनिवत्तनत्थं ‘‘अनिच्चदुक्खअनत्तता’’ति वुत्तं। उप्पादादयो पन तदवत्थधम्मविकारभावतो तंतंधम्मग्गहणेन गहितायेव। तथा हि वुत्तं ‘‘जरामरणं द्वीहि खन्धेहि सङ्गहित’’न्ति (धातु॰ ७१), ‘‘रूपस्स उपचयो’’ति च आदि। केसकुम्भादि सब्बं नामं नामपञ्ञत्ति, रूपवेदनादिउपादाना ब्रह्मविहारादिगोचरा उपादापञ्ञत्ति सत्तपञ्ञत्ति, तंतंभूतनिमित्तं भावनाविसेसञ्च उपादाय गहेतब्बो झानगोचरविसेसो कसिणपञ्ञत्ति। परमत्थे अमुञ्चित्वा वोहरियमानाति इमिना विहारमञ्चादिपञ्ञत्तीनं सत्तपञ्ञत्तिसदिसतं दस्सेति, यतो ता सत्तपञ्ञत्तिग्गहणेन गय्हन्ति। हुत्वा अभावपटिपीळनअवसवत्तनाकारभावतो सङ्खतधम्मानं आकारभावतो सङ्खतधम्मानं आकारविसेसभूतानि लक्खणानि विञ्ञत्तिआदयो विय वत्तब्बानि सियुं, तानि पन निस्सयानपेक्खं न लब्भन्तीति पञ्ञत्तिसभावानेव तज्जापञ्ञत्तिभावतोति न वुत्तानि, सत्तघटादितो विसेसदस्सनत्थं पन अट्ठकथायं विसुं वुत्तानीति। न हि को…पे॰… वत्तुं युत्तं कुसलत्तिकस्स निप्पदेसत्ता।
987. Uppādādisaṅkhatalakkhaṇavinivattanatthaṃ ‘‘aniccadukkhaanattatā’’ti vuttaṃ. Uppādādayo pana tadavatthadhammavikārabhāvato taṃtaṃdhammaggahaṇena gahitāyeva. Tathā hi vuttaṃ ‘‘jarāmaraṇaṃ dvīhi khandhehi saṅgahita’’nti (dhātu. 71), ‘‘rūpassa upacayo’’ti ca ādi. Kesakumbhādi sabbaṃ nāmaṃ nāmapaññatti, rūpavedanādiupādānā brahmavihārādigocarā upādāpaññatti sattapaññatti, taṃtaṃbhūtanimittaṃ bhāvanāvisesañca upādāya gahetabbo jhānagocaraviseso kasiṇapaññatti. Paramatthe amuñcitvā vohariyamānāti iminā vihāramañcādipaññattīnaṃ sattapaññattisadisataṃ dasseti, yato tā sattapaññattiggahaṇena gayhanti. Hutvā abhāvapaṭipīḷanaavasavattanākārabhāvato saṅkhatadhammānaṃ ākārabhāvato saṅkhatadhammānaṃ ākāravisesabhūtāni lakkhaṇāni viññattiādayo viya vattabbāni siyuṃ, tāni pana nissayānapekkhaṃ na labbhantīti paññattisabhāvāneva tajjāpaññattibhāvatoti na vuttāni, sattaghaṭādito visesadassanatthaṃ pana aṭṭhakathāyaṃ visuṃ vuttānīti. Na hi ko…pe… vattuṃ yuttaṃ kusalattikassa nippadesattā.
९८८. भवति एत्थाति भूमि, निस्सयपच्चयभावतो सुखस्स भूमि सुखभूमि। सुखवेदनासहितं चित्तं। तस्स भूमिभेदेन निद्धारणत्थं तंनिस्सयभूता सम्पयुत्तधम्मा ‘‘कामावचरे’’ति वुत्ता। तस्स वा एकदेसभूतस्स समुदायभावतो आधारणभावेन अपेक्खित्वा तंसमानभूमि ‘‘कामावचरे’’ति वुत्ता। तत्थ ‘‘सुखभूमियं कामावचरे’’ति द्वेपि भुम्मवचनानि भिन्नाधिकरणभावेन अट्ठकथायं वुत्तानीति उभयेसम्पि समानाधिकरणभावेन अत्थयोगं दस्सेतुं ‘‘सुखभूमीति कामावचरादयोपि युज्जन्ती’’ति वुत्तं। यथेव हि चित्तं, एवं सब्बेपि परित्तसुखेन सम्पयुत्ता धम्मा तस्स निस्सयभावतो भूमि कामावचराति। अट्ठकथायम्पि वा अयमत्थो वुत्तोयेवाति दट्ठब्बं। ‘‘चित्त’’न्ति हि चित्तुप्पादोपि वुच्चति। तेन वुत्तं ‘‘चित्तं उप्पन्नन्ति एत्थ चित्तमेव अग्गहेत्वा परोपण्णासकुसलधम्मेहि सद्धिंयेव चित्तं गहित’’न्ति। एवञ्च कत्वाति सुखभूमियन्ति चित्तुप्पादस्स विञ्ञायमानत्ता। विभागदस्सनं विसेसदस्सनं। भासितब्बं भासितं, तदेव अत्थोति भासितत्थो। अभिधेय्यत्थो। तदत्थविञ्ञापनेनाति तिकदुकानं कुच्छितानं सलनादिअत्थदीपकेन।
988. Bhavati etthāti bhūmi, nissayapaccayabhāvato sukhassa bhūmi sukhabhūmi. Sukhavedanāsahitaṃ cittaṃ. Tassa bhūmibhedena niddhāraṇatthaṃ taṃnissayabhūtā sampayuttadhammā ‘‘kāmāvacare’’ti vuttā. Tassa vā ekadesabhūtassa samudāyabhāvato ādhāraṇabhāvena apekkhitvā taṃsamānabhūmi ‘‘kāmāvacare’’ti vuttā. Tattha ‘‘sukhabhūmiyaṃ kāmāvacare’’ti dvepi bhummavacanāni bhinnādhikaraṇabhāvena aṭṭhakathāyaṃ vuttānīti ubhayesampi samānādhikaraṇabhāvena atthayogaṃ dassetuṃ ‘‘sukhabhūmīti kāmāvacarādayopi yujjantī’’ti vuttaṃ. Yatheva hi cittaṃ, evaṃ sabbepi parittasukhena sampayuttā dhammā tassa nissayabhāvato bhūmi kāmāvacarāti. Aṭṭhakathāyampi vā ayamattho vuttoyevāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Citta’’nti hi cittuppādopi vuccati. Tena vuttaṃ ‘‘cittaṃ uppannanti ettha cittameva aggahetvā paropaṇṇāsakusaladhammehi saddhiṃyeva cittaṃ gahita’’nti. Evañca katvāti sukhabhūmiyanti cittuppādassa viññāyamānattā. Vibhāgadassanaṃ visesadassanaṃ. Bhāsitabbaṃ bhāsitaṃ, tadeva atthoti bhāsitattho. Abhidheyyattho. Tadatthaviññāpanenāti tikadukānaṃ kucchitānaṃ salanādiatthadīpakena.
९९४. को पन वादो खन्धारम्मणस्साति पुब्बापरभावेन वत्तमाने अरहतो खन्धे एकत्तनयवसेन सन्तानतो ‘‘अम्हाकं मातुलत्थेरो’’तिआदिना आलम्बित्वा पवत्तमानं उपादानं तस्स उपादानक्खन्धेयेव गण्हाति। सतिपि तंसन्ततिपरियापन्ने लोकुत्तरक्खन्धे तत्थ पवत्तितुं असमत्थभावतो का पन कथा खन्धे आरब्भ पवत्तमाने। एतेन नत्थि मग्गो विसुद्धिया, नत्थि निब्बानन्ति एवमादिवसेन पवत्ता मिच्छादिट्ठिआदयो न मग्गादिविसया तंतंपञ्ञत्तिविसयाति दीपितं होति।
994. Ko pana vādo khandhārammaṇassāti pubbāparabhāvena vattamāne arahato khandhe ekattanayavasena santānato ‘‘amhākaṃ mātulatthero’’tiādinā ālambitvā pavattamānaṃ upādānaṃ tassa upādānakkhandheyeva gaṇhāti. Satipi taṃsantatipariyāpanne lokuttarakkhandhe tattha pavattituṃ asamatthabhāvato kā pana kathā khandhe ārabbha pavattamāne. Etena natthi maggo visuddhiyā, natthi nibbānanti evamādivasena pavattā micchādiṭṭhiādayo na maggādivisayā taṃtaṃpaññattivisayāti dīpitaṃ hoti.
९९८. एवं सं…पे॰… लेसिकाति अनुपादानियेहि असंकिलेसिकानं भेदाभावमाह।
998. Evaṃ saṃ…pe… lesikāti anupādāniyehi asaṃkilesikānaṃ bhedābhāvamāha.
१००६. अविज्जमानो च सो निच्चादिविपरियासाकारो चाति अवि…पे॰… साकारोति पदच्छेदो। दिट्ठिया निच्चादिअविज्जमानाकारेन गय्हमानत्तेपि न तदाकारो विय परमत्थतो अविज्जमानो, अथ खो विज्जमानो कायो सक्कायोति अविज्जमाननिच्चादिविपरियासाकारतो विसेसनन्ति लोकुत्तरा न इदं विसेसनं अरहन्ति ‘‘सन्तो विज्जमानो कायो सक्कायो’’ति। वत्थु अविसेसितं होतीति इदं ‘‘सती काये’’ति एत्थ काय-सद्दो समूहत्थताय अनामसितविसेसं खन्धपञ्चकं वदतीति अधिप्पायेन वुत्तं। पसादकायो विय कुच्छितानं रागादीनं उप्पत्तिट्ठानताय कायोति वुच्चतीति एवं पन अत्थे सति दिट्ठिया वत्थु विसेसितमेव होतीति लोकुत्तरापि अपनीता। न हि लोकुत्तरा खन्धा उप्पत्तिट्ठानताय ‘‘कायो’’ति वुच्चन्तीति। सुद्धिया अहेतुभूतेनाति गोसीलादिना, लोकियसीलेन वा लोकुत्तरसीलस्स अपदट्ठानेन। ‘‘अवीतिक्कमनीयतासततंचरितब्बताहि वा सीलं, तपोचरणभावेन समादिन्नताय वतं। अत्तनो गवादिभावाधिट्ठानं सीलं, गच्छन्तोयेव भक्खनादिगवादिकिरियाकरणं वतं। अकत्तब्बाभिमततो निवत्तनं वा सीलं, तंसमादानवतो वेसभोजनकिच्चचरणादिविसेसपटिपत्ति वत’’न्ति च सीलब्बतानं विसेसं वदन्ति।
1006. Avijjamāno ca so niccādivipariyāsākāro cāti avi…pe… sākāroti padacchedo. Diṭṭhiyā niccādiavijjamānākārena gayhamānattepi na tadākāro viya paramatthato avijjamāno, atha kho vijjamāno kāyo sakkāyoti avijjamānaniccādivipariyāsākārato visesananti lokuttarā na idaṃ visesanaṃ arahanti ‘‘santo vijjamāno kāyo sakkāyo’’ti. Vatthu avisesitaṃ hotīti idaṃ ‘‘satī kāye’’ti ettha kāya-saddo samūhatthatāya anāmasitavisesaṃ khandhapañcakaṃ vadatīti adhippāyena vuttaṃ. Pasādakāyo viya kucchitānaṃ rāgādīnaṃ uppattiṭṭhānatāya kāyoti vuccatīti evaṃ pana atthe sati diṭṭhiyā vatthu visesitameva hotīti lokuttarāpi apanītā. Na hi lokuttarā khandhā uppattiṭṭhānatāya ‘‘kāyo’’ti vuccantīti. Suddhiyā ahetubhūtenāti gosīlādinā, lokiyasīlena vā lokuttarasīlassa apadaṭṭhānena. ‘‘Avītikkamanīyatāsatataṃcaritabbatāhi vā sīlaṃ, tapocaraṇabhāvena samādinnatāya vataṃ. Attano gavādibhāvādhiṭṭhānaṃ sīlaṃ, gacchantoyeva bhakkhanādigavādikiriyākaraṇaṃ vataṃ. Akattabbābhimatato nivattanaṃ vā sīlaṃ, taṃsamādānavato vesabhojanakiccacaraṇādivisesapaṭipatti vata’’nti ca sīlabbatānaṃ visesaṃ vadanti.
१००७. इमस्सुप्पादा इदं उप्पज्जतीति उप्पादोति न जननमत्तं अधिप्पेतं, अथ खो अनिरोधोपीति ‘‘अविघातं जनसद्दो वदती’’ति आह। तत्थायं जन-सद्दे नयो, जनिताति जना, अविहताति अत्थो। पुथू जना एतेसन्ति पुथुज्जनाति पुथुसत्थुमानिनो सत्ता। अभिसङ्खरणादिअत्थो वा जन-सद्दो अनेकत्थत्ता धातूनं। खन्धायतनादीनं सवनाधीनत्ता पञ्ञाचक्खुपटिलाभस्स तेसं सवनाभावदीपकं ‘‘अस्सुतवा’’ति इदं पदं अन्धतं वदति।
1007. Imassuppādā idaṃ uppajjatīti uppādoti na jananamattaṃ adhippetaṃ, atha kho anirodhopīti ‘‘avighātaṃ janasaddo vadatī’’ti āha. Tatthāyaṃ jana-sadde nayo, janitāti janā, avihatāti attho. Puthū janā etesanti puthujjanāti puthusatthumānino sattā. Abhisaṅkharaṇādiattho vā jana-saddo anekatthattā dhātūnaṃ. Khandhāyatanādīnaṃ savanādhīnattā paññācakkhupaṭilābhassa tesaṃ savanābhāvadīpakaṃ ‘‘assutavā’’ti idaṃ padaṃ andhataṃ vadati.
कतं जानन्तीति अत्तना परेहि च कतं कुसलाकुसलं तेहि निप्फादितं सुखदुक्खं याथावतो जानन्ति। परेसं अत्तना, अत्तनो च परेहि कतं उपकारं यथावुत्ताकारेन पाकटं करोन्ति। ब्याधिआदीहि दुक्खितस्स उपट्ठानादिकातब्बं, संसारदुक्खदुक्खितस्सेव वा यथावुत्ताकारेन कातब्बं करोन्ति। अरियकरधम्मा अरियसच्चानीति पुरिमसच्चद्वयवसेन वुत्तं ‘‘विपस्सियमाना अनिच्चादयो’’ति। परिञ्ञादिविसेसेन वा पस्सियमानाति अत्थे सति अनिच्चादयोति आदि-सद्देन निच्चम्पि निब्बानं गहितन्ति चतुसच्चवसेनपि योजेतब्बं, अनिच्चत्तादयो वा ‘‘अनिच्चादयो’’ति वुत्ताति दट्ठब्बं।
Kataṃ jānantīti attanā parehi ca kataṃ kusalākusalaṃ tehi nipphāditaṃ sukhadukkhaṃ yāthāvato jānanti. Paresaṃ attanā, attano ca parehi kataṃ upakāraṃ yathāvuttākārena pākaṭaṃ karonti. Byādhiādīhi dukkhitassa upaṭṭhānādikātabbaṃ, saṃsāradukkhadukkhitasseva vā yathāvuttākārena kātabbaṃ karonti. Ariyakaradhammā ariyasaccānīti purimasaccadvayavasena vuttaṃ ‘‘vipassiyamānā aniccādayo’’ti. Pariññādivisesena vā passiyamānāti atthe sati aniccādayoti ādi-saddena niccampi nibbānaṃ gahitanti catusaccavasenapi yojetabbaṃ, aniccattādayo vā ‘‘aniccādayo’’ti vuttāti daṭṭhabbaṃ.
अवसेसकिलेसा किलेससोतं। ञाणन्ति याथावतो जाननं। यथाभूतावबोधेन हि तस्स तानि अनुप्पत्तिधम्मतं आपादितताय सन्ताने अप्पवेसारहानि ‘‘संवुतानि पिहितानी’’ति च वुच्चन्ति। तथाति सब्बसङ्खारानं विप्पकारस्स खमनाकारेन। अविपरीतधम्मा एताय निज्झायं खमन्तीति पञ्ञा खन्तीति। अदुट्ठस्सेव तितिक्खाभावतो तथापवत्ता खन्धाति अदोसप्पधाना खन्धा वुत्ताति ‘‘अदोसो एव वा’’ति ततियो विकप्पो वुत्तो। सतिपटिपक्खत्ता अभिज्झादोमनस्सानं ‘‘मुट्ठस्सच्च’’न्ति वुत्ता। अक्खन्ति दोसो। सस्सतादिअन्तविनिमुत्ता धम्मट्ठितीति सस्सतुच्छेदादिगाहो तप्पटिलोमभावो वुत्तो। दिट्ठधम्मनिब्बानवादो निब्बाने पटिलोमभावो। चरिमानुलोमञाणवज्झतण्हादिको किलेसोति वुत्तो, पटिपदाञाणदस्सनञाणदस्सनानि विय गोत्रभुञाणं किलेसानं अप्पवत्तिकरणभावेन वत्तति, किलेसविसयातिलङ्घनभावेन पन पवत्ततीति कत्वा वुत्तं ‘‘सङ्खार…पे॰… पहान’’न्ति।
Avasesakilesā kilesasotaṃ. Ñāṇanti yāthāvato jānanaṃ. Yathābhūtāvabodhena hi tassa tāni anuppattidhammataṃ āpāditatāya santāne appavesārahāni ‘‘saṃvutāni pihitānī’’ti ca vuccanti. Tathāti sabbasaṅkhārānaṃ vippakārassa khamanākārena. Aviparītadhammā etāya nijjhāyaṃ khamantīti paññā khantīti. Aduṭṭhasseva titikkhābhāvato tathāpavattā khandhāti adosappadhānā khandhā vuttāti ‘‘adoso eva vā’’ti tatiyo vikappo vutto. Satipaṭipakkhattā abhijjhādomanassānaṃ ‘‘muṭṭhassacca’’nti vuttā. Akkhanti doso. Sassatādiantavinimuttā dhammaṭṭhitīti sassatucchedādigāho tappaṭilomabhāvo vutto. Diṭṭhadhammanibbānavādo nibbāne paṭilomabhāvo. Carimānulomañāṇavajjhataṇhādiko kilesoti vutto, paṭipadāñāṇadassanañāṇadassanāni viya gotrabhuñāṇaṃ kilesānaṃ appavattikaraṇabhāvena vattati, kilesavisayātilaṅghanabhāvena pana pavattatīti katvā vuttaṃ ‘‘saṅkhāra…pe… pahāna’’nti.
दिट्ठियादीनं समुदयसभागता कम्मस्स विकुप्पादने सहकारीकारणभावो, दस्सनादिब्यापारं वा अत्तानञ्च दस्सनादिकिच्चं चक्खादीनन्ति एवञ्हि यथातक्कितं अत्तानं रूपन्ति गण्हाति। यथादिट्ठन्ति तक्कदस्सनेन यथोपलद्धन्ति अधिप्पायो। न हि दिट्ठिगतिको रूपायतनमेव अत्ताति गण्हातीति। इमिस्सापवत्तियाति सामञ्ञेन रूपं अत्ताति सब्बसङ्गाहकभूताय पवत्तिया। रूपे…पे॰… मानन्ति चक्खादीसु तंसभावो अत्ताति पवत्तमानं अत्तग्गहणं। अनञ्ञत्तादिग्गहणन्ति अनञ्ञत्तं अत्तनियअत्तनिस्सितअत्ताधारतागहणं। वण्णादीनन्ति वण्णरुक्खपुप्फमणीनं। ननु च रुक्खपुप्फमणियो परमत्थतो न विज्जन्ति? सच्चं न विज्जन्ति, तदुपादानं पन विज्जतीति तं समुदितादिप्पकारं इध रुक्खादिपरियायेन वुत्तन्ति रुक्खादिनिदस्सनेपि न दोसो छायारुक्खादीनं विय रूपस्स अत्तनो च संसामिभावादिमत्तस्स अधिप्पेतत्ता।
Diṭṭhiyādīnaṃ samudayasabhāgatā kammassa vikuppādane sahakārīkāraṇabhāvo, dassanādibyāpāraṃ vā attānañca dassanādikiccaṃ cakkhādīnanti evañhi yathātakkitaṃ attānaṃ rūpanti gaṇhāti. Yathādiṭṭhanti takkadassanena yathopaladdhanti adhippāyo. Na hi diṭṭhigatiko rūpāyatanameva attāti gaṇhātīti. Imissāpavattiyāti sāmaññena rūpaṃ attāti sabbasaṅgāhakabhūtāya pavattiyā. Rūpe…pe… mānanti cakkhādīsu taṃsabhāvo attāti pavattamānaṃ attaggahaṇaṃ. Anaññattādiggahaṇanti anaññattaṃ attaniyaattanissitaattādhāratāgahaṇaṃ. Vaṇṇādīnanti vaṇṇarukkhapupphamaṇīnaṃ. Nanu ca rukkhapupphamaṇiyo paramatthato na vijjanti? Saccaṃ na vijjanti, tadupādānaṃ pana vijjatīti taṃ samuditādippakāraṃ idha rukkhādipariyāyena vuttanti rukkhādinidassanepi na doso chāyārukkhādīnaṃ viya rūpassa attano ca saṃsāmibhāvādimattassa adhippetattā.
१००८. जातिआदिसभावन्ति जातिभवादीनं निब्बत्तिनिब्बत्तनादिसभावं, उप्पादनसमत्थता पच्चयभावो।
1008. Jātiādisabhāvanti jātibhavādīnaṃ nibbattinibbattanādisabhāvaṃ, uppādanasamatthatā paccayabhāvo.
१००९. सामञ्ञेन ‘‘तदेकट्ठा किलेसा’’ति (ध॰ स॰ १०१०), परतो ‘‘अवसेसो लोभो’’तिआदिवचनतो (ध॰ स॰ १०११) पारिसेसतो सामत्थियतो वा लब्भमानताय सतिपि आगतत्ते सरूपेन पभेदेन वा दिट्ठिआदयो विय अनागतत्ता लोभादयो ‘‘अनागता’’ति वुत्ताति आह ‘‘इध …पे॰… स्सेतु’’न्ति। अत्थतो विञ्ञायति लोभादीहि सहजाता हुत्वा दिट्ठिया एव पाळियं वुत्तकिलेसभावतो। इतिपि अत्थो युज्जति संयोजनकिलेसानम्पि पटिनिद्देसारहत्ता सम्पयुत्तसमुट्ठानभावतो च। संयोजनरहितेहीति संयोजनभावरहितेहि थिनउद्धच्चअहिरिकानोत्तप्पेहि, थिनअहिरिकानोत्तप्पेहि वा।
1009. Sāmaññena ‘‘tadekaṭṭhā kilesā’’ti (dha. sa. 1010), parato ‘‘avaseso lobho’’tiādivacanato (dha. sa. 1011) pārisesato sāmatthiyato vā labbhamānatāya satipi āgatatte sarūpena pabhedena vā diṭṭhiādayo viya anāgatattā lobhādayo ‘‘anāgatā’’ti vuttāti āha ‘‘idha…pe… ssetu’’nti. Atthato viññāyati lobhādīhi sahajātā hutvā diṭṭhiyā eva pāḷiyaṃ vuttakilesabhāvato. Itipi attho yujjati saṃyojanakilesānampi paṭiniddesārahattā sampayuttasamuṭṭhānabhāvato ca. Saṃyojanarahitehīti saṃyojanabhāvarahitehi thinauddhaccaahirikānottappehi, thinaahirikānottappehi vā.
१०१३. एकदे…पे॰… वदति अवयवेनपि समुदायो वुच्चतीति। हेतु एतेसं अत्थीति वा हेतुका। अनियतोति न अवधारितो। पुरिमपदावधारणवसेन गहेतब्बत्थत्ता विवरणीयत्थवा। अत्थतो निक्खिपितुन्ति ‘‘तयो कुसलहेतू अलोभो अदोसो अमोहो’’तिआदीसु (ध॰ स॰ १०६०) विय पुरिमनयेन दस्सितधम्मेयेव हेतुपहातब्बहेतुकभेदतो अत्थदस्सनवसेन निद्दिसितुन्ति अत्थो।
1013. Ekade…pe… vadati avayavenapi samudāyo vuccatīti. Hetu etesaṃ atthīti vā hetukā. Aniyatoti na avadhārito. Purimapadāvadhāraṇavasena gahetabbatthattā vivaraṇīyatthavā. Atthato nikkhipitunti ‘‘tayo kusalahetū alobho adoso amoho’’tiādīsu (dha. sa. 1060) viya purimanayena dassitadhammeyeva hetupahātabbahetukabhedato atthadassanavasena niddisitunti attho.
१०२९. अभिञ्ञायुत्तवज्जानं महग्गतानं परित्तारम्मणत्ताभावा ‘‘महग्गता वा इद्धिविधादयो’’ति वुत्तं। अतीतंसञाणस्स कामावचरत्ता ‘‘चेतो…पे॰… ञाणसम्पयुत्ता’’ति आह।
1029. Abhiññāyuttavajjānaṃ mahaggatānaṃ parittārammaṇattābhāvā ‘‘mahaggatā vā iddhividhādayo’’ti vuttaṃ. Atītaṃsañāṇassa kāmāvacarattā ‘‘ceto…pe… ñāṇasampayuttā’’ti āha.
१०३५. अनन्तरे नियुत्तानीति चुतिअनन्तरं फलं अनन्तरं, तस्मिं नियुत्तानि तं एकन्तेन निप्फादनतो अनतिक्कमनकानीति अत्थो। वुत्तप्पकारस्स अनन्तरस्स करणं अनन्तरं, तं सीलानीति योजेतब्बं। अनेकेसु आनन्तरियेसु कतेसु किञ्चापि बलवतोयेव पटिसन्धिदानं, न इतरेसं, अत्तना पन कातब्बकिच्चस्स तेनेव कतत्ता तस्स विपाकस्स उपत्थम्भनवसेन पवत्तनतो न इतरानि तेन निवारितफलानि नाम होन्ति, को पन वादो पटिपक्खेसु कुसलेसूति वुत्तं ‘‘पटिपक्खेन अनिवारणीयफलत्ता’’ति। ‘‘अनेकस्मिम्पि…पे॰… नत्थी’’ति कस्मा वुत्तं, ननु अनेकेसु आनन्तरियेसु कतेसु बलवंयेव पटिसन्धिदायकन्ति तेन इतरेसं विपाको पटिबाहितो होतीति आह ‘‘न च तेस’’न्तिआदि। तञ्च तेसं अञ्ञमञ्ञं अप्पटिबाहकत्तं मातिकावण्णनायं वित्थारेन विचारितमेव।
1035. Anantare niyuttānīti cutianantaraṃ phalaṃ anantaraṃ, tasmiṃ niyuttāni taṃ ekantena nipphādanato anatikkamanakānīti attho. Vuttappakārassa anantarassa karaṇaṃ anantaraṃ, taṃ sīlānīti yojetabbaṃ. Anekesu ānantariyesu katesu kiñcāpi balavatoyeva paṭisandhidānaṃ, na itaresaṃ, attanā pana kātabbakiccassa teneva katattā tassa vipākassa upatthambhanavasena pavattanato na itarāni tena nivāritaphalāni nāma honti, ko pana vādo paṭipakkhesu kusalesūti vuttaṃ ‘‘paṭipakkhena anivāraṇīyaphalattā’’ti. ‘‘Anekasmimpi…pe… natthī’’ti kasmā vuttaṃ, nanu anekesu ānantariyesu katesu balavaṃyeva paṭisandhidāyakanti tena itaresaṃ vipāko paṭibāhito hotīti āha ‘‘na ca tesa’’ntiādi. Tañca tesaṃ aññamaññaṃ appaṭibāhakattaṃ mātikāvaṇṇanāyaṃ vitthārena vicāritameva.
अत्थतो आपन्नं अग्गहेत्वा यथारुतवसेनेव पाळिया अत्थं गहेत्वा तेसं वादानं तप्परभावेन पवत्तिं सन्धाय अहेतुकवादादीनं विसेसं दस्सेतुं ‘‘पुरिमवादो’’तिआदि वुत्तं। अनिय्यानिकनिय्यानिकभेदं पन सम्भारकम्मं बन्धमोक्खहेतूति बन्धमोक्खहेतुं पटिसेधेन्तोपि कम्मं पटिसेधेति। सुमङ्गलविलासिनियं पन विपाकस्स कम्मकिलेससमाधिपञ्ञानं हेतुभावतो विपाकोपि बन्धमोक्खहेतूति ‘‘नत्थि हेतूति वदन्तो उभयं पटिबाहती’’ति (दी॰ नि॰ अट्ठ॰ १.१७०-१७२) वुत्तं। तत्थ कम्मं पटिसेधेन्तेनपि विपाको पटिसेधितो होति, विपाकं पटिसेधेन्तेनपि कम्मन्ति तयोपि एते वादा अत्थतो उभयपटिसेधकाति वेदितब्बा। नियतमिच्छादिट्ठिन्ति अहेतुकवादादिपटिसंयुत्ते असद्धम्मे उग्गहपरिपुच्छाविनिच्छयपसुतस्स ‘‘नत्थि हेतू’’तिआदिना रहो निसीदित्वा चिन्तेन्तस्स तस्मिं आरम्मणे मिच्छासति सन्तिट्ठति, चित्तं एकग्गं होति, जवनानि जवन्ति। पठमजवने सतेकिच्छो होति, तथा दुतियादीसु। सत्तमे अतेकिच्छभावं पत्तो नाम होति। या एवं पवत्ता दिट्ठि, तं सन्धाय वुत्तं ‘‘नियतमिच्छादिट्ठि’’न्ति। ततो पुरिमभावा अनियता।
Atthato āpannaṃ aggahetvā yathārutavaseneva pāḷiyā atthaṃ gahetvā tesaṃ vādānaṃ tapparabhāvena pavattiṃ sandhāya ahetukavādādīnaṃ visesaṃ dassetuṃ ‘‘purimavādo’’tiādi vuttaṃ. Aniyyānikaniyyānikabhedaṃ pana sambhārakammaṃ bandhamokkhahetūti bandhamokkhahetuṃ paṭisedhentopi kammaṃ paṭisedheti. Sumaṅgalavilāsiniyaṃ pana vipākassa kammakilesasamādhipaññānaṃ hetubhāvato vipākopi bandhamokkhahetūti ‘‘natthi hetūti vadanto ubhayaṃ paṭibāhatī’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.170-172) vuttaṃ. Tattha kammaṃ paṭisedhentenapi vipāko paṭisedhito hoti, vipākaṃ paṭisedhentenapi kammanti tayopi ete vādā atthato ubhayapaṭisedhakāti veditabbā. Niyatamicchādiṭṭhinti ahetukavādādipaṭisaṃyutte asaddhamme uggahaparipucchāvinicchayapasutassa ‘‘natthi hetū’’tiādinā raho nisīditvā cintentassa tasmiṃ ārammaṇe micchāsati santiṭṭhati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, javanāni javanti. Paṭhamajavane satekiccho hoti, tathā dutiyādīsu. Sattame atekicchabhāvaṃ patto nāma hoti. Yā evaṃ pavattā diṭṭhi, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘niyatamicchādiṭṭhi’’nti. Tato purimabhāvā aniyatā.
१०३९. सहजात अञ्ञमञ्ञ निस्सय अत्थि अविगतादिविसिट्ठभावेपि मग्गपच्चयस्स सम्पयोगविसिट्ठतादीपनेनेव सहजातादिविसिट्ठतापि विञ्ञायतीति पाळियं ‘‘सम्पयुत्तो’’ति वुत्तन्ति ‘‘सम्पयोगविसिट्ठेना’’ति वुत्तं। मग्ग…पे॰… दस्सेतुं, न पन मग्गङ्गानं अञ्ञमञ्ञं मग्गपच्चयभावाभावतोति अधिप्पायो। एवं सतीति यदि मग्गङ्गानं मग्गपच्चयलाभिताय पकासनो पठमनयो, एवं सन्ते। मग्गङ्गानिपि वेदनादयो विय मग्गहेतुकभावेन वत्तब्बत्ता अमग्गसभावानं अलोभादीनं तदञ्ञेसं तदुभयसभावानं धम्मानं पच्चयभावदीपने ततियनये विय न ठपेतब्बानीति आह ‘‘ठपेत्वाति न वत्तब्बं सिया’’ति। पुब्बेति पुरिमनये।
1039. Sahajāta aññamañña nissaya atthi avigatādivisiṭṭhabhāvepi maggapaccayassa sampayogavisiṭṭhatādīpaneneva sahajātādivisiṭṭhatāpi viññāyatīti pāḷiyaṃ ‘‘sampayutto’’ti vuttanti ‘‘sampayogavisiṭṭhenā’’ti vuttaṃ. Magga…pe… dassetuṃ, na pana maggaṅgānaṃ aññamaññaṃ maggapaccayabhāvābhāvatoti adhippāyo. Evaṃ satīti yadi maggaṅgānaṃ maggapaccayalābhitāya pakāsano paṭhamanayo, evaṃ sante. Maggaṅgānipi vedanādayo viya maggahetukabhāvena vattabbattā amaggasabhāvānaṃ alobhādīnaṃ tadaññesaṃ tadubhayasabhāvānaṃ dhammānaṃ paccayabhāvadīpane tatiyanaye viya na ṭhapetabbānīti āha ‘‘ṭhapetvāti na vattabbaṃ siyā’’ti. Pubbeti purimanaye.
दुतियनयेपीति पि-सद्देन पठमनयं सम्पिण्डेति। तेन सम्मादिट्ठिया पुरिमस्मिं नयद्वये ठपितत्ता तस्स सहेतुकभावदस्सनो ततियनयो आरद्धोति दस्सेति। ततियनये सम्मादिट्ठिया सहेतुकभावदस्सनं अनिच्छन्तो चोदको ‘‘कथं दस्सितो’’ति चोदेत्वा ‘‘ननू’’तिआदिना अत्तनो अधिप्पायं विवरति। इतरो ‘‘यथा ही’’तिआदिना दस्सनेन पहातब्बहेतुभावेन वुत्तानम्पि लोभादीनं अञ्ञमञ्ञं सहजेकट्ठसम्पयुत्तसङ्खारक्खन्धपरियापन्नतो दस्सनेन पहातब्बहेतुकसङ्गहो विय मग्गहेतुभावेन वुत्तायपि सम्मादिट्ठिया मग्गहेतुकभावोपि युज्जति मग्गहेतुसम्पयुत्तसङ्खारक्खन्धपरियापन्नभावतोति दस्सेति।
Dutiyanayepīti pi-saddena paṭhamanayaṃ sampiṇḍeti. Tena sammādiṭṭhiyā purimasmiṃ nayadvaye ṭhapitattā tassa sahetukabhāvadassano tatiyanayo āraddhoti dasseti. Tatiyanaye sammādiṭṭhiyā sahetukabhāvadassanaṃ anicchanto codako ‘‘kathaṃ dassito’’ti codetvā ‘‘nanū’’tiādinā attano adhippāyaṃ vivarati. Itaro ‘‘yathā hī’’tiādinā dassanena pahātabbahetubhāvena vuttānampi lobhādīnaṃ aññamaññaṃ sahajekaṭṭhasampayuttasaṅkhārakkhandhapariyāpannato dassanena pahātabbahetukasaṅgaho viya maggahetubhāvena vuttāyapi sammādiṭṭhiyā maggahetukabhāvopi yujjati maggahetusampayuttasaṅkhārakkhandhapariyāpannabhāvatoti dasseti.
ततो अञ्ञस्सेवाति ततो सम्मादिट्ठिसङ्खातहेतुतो अञ्ञस्स अलोभादोसस्सेव। अञ्ञेनाति ‘‘मग्गो हेतू’’ति इतो अञ्ञेन। अलोभादोसानंयेव अधिप्पेतत्ता तेसंयेव आवेणिकेन मग्गहेतूति इमिना परियायेन। साधारणेन परियायेनाति तिण्णम्पि हेतूनं अधिप्पेतत्ता मग्गामग्गसभावानं साधारणेन मग्गहेतुमग्गहेतूति इमिना परियायेन। तेसन्ति हेतूनं। अञ्ञेसन्ति हेतुसम्पयुत्तानं। अत्थविसेसवसेनाति ‘‘मग्गहेतुका’’ति पाळिया अत्थविसेसवसेन। अमोहेन अलोभादोसामोहेहि च सेसधम्मानं सहेतुकभावदस्सनवसेन पवत्ता दुतियततियनया ‘‘सरूपतो हेतुहेतुमन्तदस्सन’’न्ति वुत्ता। तथाअदस्सनतोति सरूपेन अदस्सनतो। अत्थेन…पे॰… गमनतोति ‘‘मग्गङ्गानि ठपेत्वा तंसम्पयुत्तो’’ति (ध॰ स॰ १०३९) वचनतो मग्गसभावानं धम्मानं मग्गपच्चयतासङ्खातो सम्पयुत्तानं हेतुभावो सरूपतो दस्सितो। मग्गहेतुभूताय पन सम्मादिट्ठिया सम्पयुत्तानं हेतुहेतुभावो अत्थतो ञापितो होतीति अत्थो।
Tato aññassevāti tato sammādiṭṭhisaṅkhātahetuto aññassa alobhādosasseva. Aññenāti ‘‘maggo hetū’’ti ito aññena. Alobhādosānaṃyeva adhippetattā tesaṃyeva āveṇikena maggahetūti iminā pariyāyena. Sādhāraṇena pariyāyenāti tiṇṇampi hetūnaṃ adhippetattā maggāmaggasabhāvānaṃ sādhāraṇena maggahetumaggahetūti iminā pariyāyena. Tesanti hetūnaṃ. Aññesanti hetusampayuttānaṃ. Atthavisesavasenāti ‘‘maggahetukā’’ti pāḷiyā atthavisesavasena. Amohena alobhādosāmohehi ca sesadhammānaṃ sahetukabhāvadassanavasena pavattā dutiyatatiyanayā ‘‘sarūpato hetuhetumantadassana’’nti vuttā. Tathāadassanatoti sarūpena adassanato. Atthena…pe… gamanatoti ‘‘maggaṅgāni ṭhapetvā taṃsampayutto’’ti (dha. sa. 1039) vacanato maggasabhāvānaṃ dhammānaṃ maggapaccayatāsaṅkhāto sampayuttānaṃ hetubhāvo sarūpato dassito. Maggahetubhūtāya pana sammādiṭṭhiyā sampayuttānaṃ hetuhetubhāvo atthato ñāpito hotīti attho.
१०४०. असभावधम्मो गरुकातब्बो न होतीति ‘‘सभावधम्मो’’ति वुत्तं। तेनेव पट्ठानवण्णनायं (पट्ठा॰ अट्ठ॰ १.३) ‘‘आरम्मणाधिपति जातिभेदतो कुसलाकुसलविपाककिरियरूपनिब्बानवसेन छब्बिधो’’ति वक्खति। मग्गादीनि ठपेत्वाति मग्गादीनि पहाय। अञ्ञेसन्ति मग्गादितो अञ्ञेसं। अधि…पे॰… वस्साति आरम्मणाधिपतिपच्चयभावस्स। पञ्ञुत्तरत्ता कुसलानं लोकुत्तरकथाय च पञ्ञाधुरत्ता वीमंसाधिपतिस्स सेसाधिपतीनं पधानता वेदितब्बा।
1040. Asabhāvadhammo garukātabbo na hotīti ‘‘sabhāvadhammo’’ti vuttaṃ. Teneva paṭṭhānavaṇṇanāyaṃ (paṭṭhā. aṭṭha. 1.3) ‘‘ārammaṇādhipati jātibhedato kusalākusalavipākakiriyarūpanibbānavasena chabbidho’’ti vakkhati. Maggādīni ṭhapetvāti maggādīni pahāya. Aññesanti maggādito aññesaṃ. Adhi…pe… vassāti ārammaṇādhipatipaccayabhāvassa. Paññuttarattā kusalānaṃ lokuttarakathāya ca paññādhurattā vīmaṃsādhipatissa sesādhipatīnaṃ padhānatā veditabbā.
१०४१. पदेससत्तविसयत्ता पठमविकप्पस्स सकलसत्तवसेन दस्सेतुं ‘‘कप्पसहस्सातिक्कमेपि वा’’तिआदि वुत्तं। लद्धोकासं यं भविस्सतीति लद्धोकासं यं कम्मं पापुणिस्सति। कप्पसहस्सातिक्कमे अवस्सं उप्पज्जनविपाकत्ता तदपि…पे॰… वुच्चतीति। अलद्धत्तलाभताय उप्पादादिक्खणं अप्पत्तस्स विपाकस्स अनुप्पन्नभावो नत्थिभावो पाकटभावाभावतोति वुत्तं ‘‘नत्थि नाम न होतीति अनुप्पन्नो नाम न होती’’ति। तत्थाति अरूपभवङ्गे।
1041. Padesasattavisayattā paṭhamavikappassa sakalasattavasena dassetuṃ ‘‘kappasahassātikkamepi vā’’tiādi vuttaṃ. Laddhokāsaṃ yaṃ bhavissatīti laddhokāsaṃ yaṃ kammaṃ pāpuṇissati. Kappasahassātikkame avassaṃ uppajjanavipākattā tadapi…pe… vuccatīti. Aladdhattalābhatāya uppādādikkhaṇaṃ appattassa vipākassa anuppannabhāvo natthibhāvo pākaṭabhāvābhāvatoti vuttaṃ ‘‘natthi nāma na hotīti anuppanno nāma na hotī’’ti. Tatthāti arūpabhavaṅge.
अविपक्कविपाकं कम्मं सहकारीकारणसमवायालाभेन अकतोकासं विपाकाभिमुखभावाभावतो विपक्कविपाककम्मसरिक्खकन्ति वुत्तं ‘‘अलद्धो…पे॰… देय्या’’ति। किच्चनिप्फत्तिया असति उप्पन्नम्पि कम्मं अनुप्पन्नसमानन्ति ‘‘ओकासो न भवेय्या’’ति एतस्स समत्थता न सियाति अत्थमाह। तेन अपचयगामिकम्मकिच्चस्स ओकासाभावो दस्सितो। पुब्बे निरत्थकत्ता उप्पत्तिया ओकासो न भवेय्याति पयोजनाभावतो कम्मुप्पत्तिया ओकासाभावो वुत्तो। ‘‘विपाकतो अञ्ञस्स पवत्तिओकासो न भवेय्या’’ति इमिना असम्भवतोति अयमेतेसं विसेसो। धुवविपाकस्स कम्मस्स विपाकेन निदस्सनमत्तभूतेनाति अधिप्पायो। अरियमग्गआनन्तरियकम्मानं विय महग्गतकम्मानं नियतसभावताभावा अट्ठसमापत्तीनं ‘‘बलवविरहे’’तिआदिना सविसेसनधुवविपाकता वुत्ता। एत्थ च ‘‘पञ्च आनन्तरियकम्मानी’’ति निदस्सनमत्तं दट्ठब्बं नियतमिच्छादिट्ठियापि धुवविपाकत्ता। यस्स कम्मस्स कतत्ता यो विपाको नियोगतो उप्पज्जिस्सति, सो तस्स अनागतकालेपि उप्पादिवोहारं लभति। सो च उप्पादिवोहारो आयूहितकम्मवसेन वुच्चमानो भाविना आयूहितभावेन मग्गो अनुप्पन्नोति एत्थ वुत्तोति दस्सेतुं ‘‘यं आयूहितं भविस्सती’’तिआदि वुत्तं।
Avipakkavipākaṃ kammaṃ sahakārīkāraṇasamavāyālābhena akatokāsaṃ vipākābhimukhabhāvābhāvato vipakkavipākakammasarikkhakanti vuttaṃ ‘‘aladdho…pe… deyyā’’ti. Kiccanipphattiyā asati uppannampi kammaṃ anuppannasamānanti ‘‘okāso na bhaveyyā’’ti etassa samatthatā na siyāti atthamāha. Tena apacayagāmikammakiccassa okāsābhāvo dassito. Pubbe niratthakattā uppattiyā okāso na bhaveyyāti payojanābhāvato kammuppattiyā okāsābhāvo vutto. ‘‘Vipākato aññassa pavattiokāso na bhaveyyā’’ti iminā asambhavatoti ayametesaṃ viseso. Dhuvavipākassa kammassa vipākena nidassanamattabhūtenāti adhippāyo. Ariyamaggaānantariyakammānaṃ viya mahaggatakammānaṃ niyatasabhāvatābhāvā aṭṭhasamāpattīnaṃ ‘‘balavavirahe’’tiādinā savisesanadhuvavipākatā vuttā. Ettha ca ‘‘pañca ānantariyakammānī’’ti nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ niyatamicchādiṭṭhiyāpi dhuvavipākattā. Yassa kammassa katattā yo vipāko niyogato uppajjissati, so tassa anāgatakālepi uppādivohāraṃ labhati. So ca uppādivohāro āyūhitakammavasena vuccamāno bhāvinā āyūhitabhāvena maggo anuppannoti ettha vuttoti dassetuṃ ‘‘yaṃ āyūhitaṃ bhavissatī’’tiādi vuttaṃ.
१०५०. उपादानेहि आदिन्नाति सम्बन्धो। अञ्ञेति उपादानारम्मणेहि अञ्ञे अनुपादानियाति अत्थो। आदिकेन गहणेनाति ‘‘अहं फलं सच्छाकासि’’न्ति एवं पच्चवेक्खणञाणसङ्खातेन गहणेन। इदानि उपेतत्थदीपकस्स उप-सद्दस्स वसेन उपादिन्न-सद्दस्स अत्थं वत्तुं ‘‘उपादिन्नसद्देन वा’’तिआदि वुत्तं। तत्थ निब्बानस्स अनज्झत्तभावतो ‘‘अमग्गफलधम्मायेव वुत्ता’’ति आह। इतरेहीति अज्झत्तपदादीहि।
1050. Upādānehi ādinnāti sambandho. Aññeti upādānārammaṇehi aññe anupādāniyāti attho. Ādikena gahaṇenāti ‘‘ahaṃ phalaṃ sacchākāsi’’nti evaṃ paccavekkhaṇañāṇasaṅkhātena gahaṇena. Idāni upetatthadīpakassa upa-saddassa vasena upādinna-saddassa atthaṃ vattuṃ ‘‘upādinnasaddena vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha nibbānassa anajjhattabhāvato ‘‘amaggaphaladhammāyeva vuttā’’ti āha. Itarehīti ajjhattapadādīhi.
तिकनिक्खेपकथावण्णना निट्ठिता।
Tikanikkhepakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
तिपिटक (मूल) • Tipiṭaka (Mūla) / अभिधम्मपिटक • Abhidhammapiṭaka / धम्मसङ्गणीपाळि • Dhammasaṅgaṇīpāḷi / तिकनिक्खेपं • Tikanikkhepaṃ
अट्ठकथा • Aṭṭhakathā / अभिधम्मपिटक (अट्ठकथा) • Abhidhammapiṭaka (aṭṭhakathā) / धम्मसङ्गणि-अट्ठकथा • Dhammasaṅgaṇi-aṭṭhakathā / तिकनिक्खेपकथा • Tikanikkhepakathā
टीका • Tīkā / अभिधम्मपिटक (टीका) • Abhidhammapiṭaka (ṭīkā) / धम्मसङ्गणी-मूलटीका • Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā / तिकनिक्खेपकथावण्णना • Tikanikkhepakathāvaṇṇanā
