| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / वजिरबुद्धि-टीका • Vajirabuddhi-ṭīkā |
३. ततियकथिनसिक्खापदवण्णना
3. Tatiyakathinasikkhāpadavaṇṇanā
४९७. नप्पहोतीति लामकपरिच्छेदं न पापुणाति, तेनेव तिचीवरस्स मुट्ठिपञ्चकादिलामकपरिच्छेदोव ताव वुत्तो। चीवरे पच्चासा चीवरपच्चासा। तेनेतं दीपेति – तं चीवरं पच्छा लब्भतु वा मा वा, याव सा पच्चासा छिज्जति, ताव इदं मूलचीवरं ठपेतुं अनुजानामीति। ‘‘चीवरपच्चासा’’ति मरियादत्थे निस्सक्कवचनं, भुम्मत्थे वा पच्चत्तवचनं कतं।
497.Nappahotīti lāmakaparicchedaṃ na pāpuṇāti, teneva ticīvarassa muṭṭhipañcakādilāmakaparicchedova tāva vutto. Cīvare paccāsā cīvarapaccāsā. Tenetaṃ dīpeti – taṃ cīvaraṃ pacchā labbhatu vā mā vā, yāva sā paccāsā chijjati, tāva idaṃ mūlacīvaraṃ ṭhapetuṃ anujānāmīti. ‘‘Cīvarapaccāsā’’ti mariyādatthe nissakkavacanaṃ, bhummatthe vā paccattavacanaṃ kataṃ.
४९९-५००. निट्ठितचीवरस्मिं …पे॰… चीवरासा वा उपच्छिन्नातिआदिम्हि तीसु चीवरेसु अञ्ञतरं कतं होति, सेसा अत्थि, रक्खति। चीवरपलिबोधस्स उपच्छेदे, उब्भतस्मिञ्च कथिने समये वा हेमन्तस्स समये वा अकालचीवरं उप्पज्जेय्य, खिप्पमेव कारेतब्बं । सति पारिपूरिया पच्चासा न रक्खति, असति नत्थि चे पच्चासा, न रक्खति। ‘‘अनत्थते कथिने एकादसमासे उप्पन्न’’न्ति वचनतो अपरकत्तिका अत्थते वा अनत्थते वा समयोव। हेमन्तो सिया समयो अत्थते, सिया असमयो अनत्थते। ततो परं एकंसतो असमयो वाति। ‘‘आदिस्स दिन्न’’न्ति इदं इध अलब्भमानम्पि अत्थुद्धारवसेन वुत्तं भिक्खुनीनं दुतियनिस्सग्गिये (पाचि॰ ७३८ आदयो) सेसं अकालचीवरं विय। तत्थ हि भिक्खुनिसङ्घस्स ‘‘सम्पत्ता भाजेन्तू’’ति एवं आदिस्स दिन्नमेव ‘‘अकालचीवरं कालचीवर’’न्ति अधिट्ठहित्वा भाजेन्तिया निस्सग्गियं। तथा हि तत्थ यथा ‘‘अकालचीवरं नाम अनत्थते कथिने एकादसमासे उप्पन्नं, अत्थते कथिने सत्तमासे उप्पन्न’’न्ति इदं अत्थुद्धारवसेन वुत्तं, एवंसम्पदमिदं। यदि एवं ‘‘एकपुग्गलस्स इदं तुय्हं दम्हीति दिन्न’’न्ति इदं किमत्थं वुत्तं, न हि तं भाजनीयन्ति चे? अभाजनीयसामञ्ञतो वुत्तं होति। यथा सङ्घस्स आदिस्स दिन्नं अत्थतकथिनेहि एव भिक्खूहि अभाजनीयत्ता अकालचीवरं नाम जातं, एवं पुग्गलिकम्पि इतरेहीति अत्थो। एवं सन्तेपि कस्सचि सिया ‘‘आदिस्स दिन्नम्पि दसाहमेव परिहारं लभती’’ति। तस्सेतं पाटिकङ्खं। पठमकथिने ‘‘निट्ठितचीवरस्मिं भिक्खुना उब्भतस्मिं कथिने’’ति इदञ्हि निरत्थकन्ति। अनुब्भतस्मिम्पि हि कथिने दसाहपरममेव धारेतब्बन्ति विञ्ञातत्ता अनादिस्स दिन्नमेव सन्धायेतं वुत्तं सियाति चे? एवं सन्तेपि अनादिस्स दिन्नम्पि अनत्थतकथिनानं अपरकत्तिकाय दसाहमेव परिहारं लभति ‘‘निट्ठितचीवरस्मिं भिक्खुना उब्भतस्मिं कथिने’’ति वुत्तत्ता। आमन्ताति चे? ‘‘अनत्थते कथिने एकादसमासे उप्पन्न’’न्ति वचनेन विरुज्झति, तस्मा यथावुत्तनयेनेवेत्थ सन्निट्ठानं गन्तब्बं।
499-500.Niṭṭhitacīvarasmiṃ…pe… cīvarāsā vā upacchinnātiādimhi tīsu cīvaresu aññataraṃ kataṃ hoti, sesā atthi, rakkhati. Cīvarapalibodhassa upacchede, ubbhatasmiñca kathine samaye vā hemantassa samaye vā akālacīvaraṃ uppajjeyya, khippameva kāretabbaṃ . Sati pāripūriyā paccāsā na rakkhati, asati natthi ce paccāsā, na rakkhati. ‘‘Anatthate kathine ekādasamāse uppanna’’nti vacanato aparakattikā atthate vā anatthate vā samayova. Hemanto siyā samayo atthate, siyā asamayo anatthate. Tato paraṃ ekaṃsato asamayo vāti. ‘‘Ādissa dinna’’nti idaṃ idha alabbhamānampi atthuddhāravasena vuttaṃ bhikkhunīnaṃ dutiyanissaggiye (pāci. 738 ādayo) sesaṃ akālacīvaraṃ viya. Tattha hi bhikkhunisaṅghassa ‘‘sampattā bhājentū’’ti evaṃ ādissa dinnameva ‘‘akālacīvaraṃ kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājentiyā nissaggiyaṃ. Tathā hi tattha yathā ‘‘akālacīvaraṃ nāma anatthate kathine ekādasamāse uppannaṃ, atthate kathine sattamāse uppanna’’nti idaṃ atthuddhāravasena vuttaṃ, evaṃsampadamidaṃ. Yadi evaṃ ‘‘ekapuggalassa idaṃ tuyhaṃ damhīti dinna’’nti idaṃ kimatthaṃ vuttaṃ, na hi taṃ bhājanīyanti ce? Abhājanīyasāmaññato vuttaṃ hoti. Yathā saṅghassa ādissa dinnaṃ atthatakathinehi eva bhikkhūhi abhājanīyattā akālacīvaraṃ nāma jātaṃ, evaṃ puggalikampi itarehīti attho. Evaṃ santepi kassaci siyā ‘‘ādissa dinnampi dasāhameva parihāraṃ labhatī’’ti. Tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ. Paṭhamakathine ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti idañhi niratthakanti. Anubbhatasmimpi hi kathine dasāhaparamameva dhāretabbanti viññātattā anādissa dinnameva sandhāyetaṃ vuttaṃ siyāti ce? Evaṃ santepi anādissa dinnampi anatthatakathinānaṃ aparakattikāya dasāhameva parihāraṃ labhati ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti vuttattā. Āmantāti ce? ‘‘Anatthate kathine ekādasamāse uppanna’’nti vacanena virujjhati, tasmā yathāvuttanayenevettha sanniṭṭhānaṃ gantabbaṃ.
अनुगण्ठिपदे वुत्तं ‘‘पठमसिक्खापदे सब्बचीवरानं यावदत्थचीवरवसेन कथिनमासब्भन्तरे दसाहातिक्कमेपि अनापत्ति परिहारस्स दिन्नत्ता। यथा कथिनमासब्भन्तरे आदिस्स दिन्नमकालचीवरं कालचीवरपरिहारमेव लभति, तथा इतरमासेपि लभतीति वेदितब्बं। तस्मा एवं ‘निट्ठितचीवरस्मिं भिक्खुना उब्भतस्मिं कथिने भिक्खुनो पनेव चीवरं उप्पज्जेय्या’तिआदिना सिक्खापदे सिद्धेपि अनत्थतकथिनानं पच्छिमकत्तिकमासं अनुजानन्तेन ‘अकालचीवरं उप्पज्जेय्या’ति वुत्तं। एवञ्हि अवुत्ते अकालचीवरं नाम ‘अनत्थते कथिने एकादसमासे उप्पन्न’न्ति न सक्का वत्तुं। एवञ्हि वचनतो अनत्थतकथिनानं अत्थतकथिनानं विय सब्बचीवरानं पच्छिमकत्तिकमासे दसाहातिक्कमे निस्सग्गियं न होती’’तिआदि।
Anugaṇṭhipade vuttaṃ ‘‘paṭhamasikkhāpade sabbacīvarānaṃ yāvadatthacīvaravasena kathinamāsabbhantare dasāhātikkamepi anāpatti parihārassa dinnattā. Yathā kathinamāsabbhantare ādissa dinnamakālacīvaraṃ kālacīvaraparihārameva labhati, tathā itaramāsepi labhatīti veditabbaṃ. Tasmā evaṃ ‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine bhikkhuno paneva cīvaraṃ uppajjeyyā’tiādinā sikkhāpade siddhepi anatthatakathinānaṃ pacchimakattikamāsaṃ anujānantena ‘akālacīvaraṃ uppajjeyyā’ti vuttaṃ. Evañhi avutte akālacīvaraṃ nāma ‘anatthate kathine ekādasamāse uppanna’nti na sakkā vattuṃ. Evañhi vacanato anatthatakathinānaṃ atthatakathinānaṃ viya sabbacīvarānaṃ pacchimakattikamāse dasāhātikkame nissaggiyaṃ na hotī’’tiādi.
भिय्योपि एवं वुत्तं – यं पन मया ‘‘पठमकथिने दसाहपरमं अतिरेकचीवरं धारेतब्ब’’न्ति अनुञ्ञातं, तम्पि कथिनमासतो बहि उप्पन्नमेव, न अन्तोति अयमत्थो दीपितो होति। कथं? अतिरेकचीवरस्स दसाहपरिहारतो उद्धं आपज्जितब्बापत्तिं ‘‘निट्ठितचीवरस्मिं भिक्खुना उब्भतस्मिं कथिने’’ति अनुपञ्ञत्तिया कथिनब्भन्तरे वारेत्वा ततो उद्धं उप्पन्नेसु दसाहातिक्कमे आपज्जितब्बापत्तिं इमिना सिक्खापदेन वारेतुं ‘‘अकालचीवरं उप्पज्जेय्या’’तिआदि वुत्तं। तेन ‘‘कालेपि आदिस्स दिन्नं, एतं अकालचीवरं नामा’’ति वचनतो कथिनुब्भारतो उद्धं दसाहपरिहारं न लभतीति दीपितं होति, तेहि सद्धिं पुन कथिनुब्भारतो उद्धं पञ्च दिवसानि लभतीति पसङ्गोपि ‘‘निट्ठितचीवरस्मिं भिक्खुना उब्भतस्मिं कथिने भिक्खुनो पनेव अकालचीवरं उप्पज्जेय्य…पे॰… खिप्पमेव कारेतब्ब’’न्ति अकालचीवरस्स उप्पत्तिकालं नियमेत्वा वुत्तत्ता निवारितो होति, तदुभयेन कथिनब्भन्तरे उप्पन्नचीवरं कथिनुब्भारतो उद्धं एकदिवसम्पि परिहारं न लभतीति सिद्धं होति। एवं अपरे वदन्तीति।
Bhiyyopi evaṃ vuttaṃ – yaṃ pana mayā ‘‘paṭhamakathine dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabba’’nti anuññātaṃ, tampi kathinamāsato bahi uppannameva, na antoti ayamattho dīpito hoti. Kathaṃ? Atirekacīvarassa dasāhaparihārato uddhaṃ āpajjitabbāpattiṃ ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti anupaññattiyā kathinabbhantare vāretvā tato uddhaṃ uppannesu dasāhātikkame āpajjitabbāpattiṃ iminā sikkhāpadena vāretuṃ ‘‘akālacīvaraṃ uppajjeyyā’’tiādi vuttaṃ. Tena ‘‘kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvaraṃ nāmā’’ti vacanato kathinubbhārato uddhaṃ dasāhaparihāraṃ na labhatīti dīpitaṃ hoti, tehi saddhiṃ puna kathinubbhārato uddhaṃ pañca divasāni labhatīti pasaṅgopi ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine bhikkhuno paneva akālacīvaraṃ uppajjeyya…pe… khippameva kāretabba’’nti akālacīvarassa uppattikālaṃ niyametvā vuttattā nivārito hoti, tadubhayena kathinabbhantare uppannacīvaraṃ kathinubbhārato uddhaṃ ekadivasampi parihāraṃ na labhatīti siddhaṃ hoti. Evaṃ apare vadantīti.
पुनपि वुत्तं – आचरिया पन एवं वदेय्युं ‘‘निट्ठितचीवरस्मिं भिक्खुना उब्भतस्मिं कथिने भिक्खुनो पनेव अकालचीवरं उप्पज्जेय्या’’ति एत्थ ‘‘निट्ठितचीवरस्मिं भिक्खुना उब्भतस्मिं कथिने’’ति वदन्तो एवं विञ्ञापेति ‘‘एत्थन्तरे तिण्णन्नम्पि अकालचीवरानं उप्पत्ति अभाव’’न्ति। कस्मा पन पदभाजने वित्थारितानीति? वुच्चते – इदं सिक्खापदं अधिट्ठानं सन्धाय वुत्तं, किन्तु पठमे दसाहं अनुजानित्वा तस्मिं अप्पहोन्ते सचे पच्चासा अत्थि, तमेव वड्ढेत्वा मासं अनुजानन्तो इमम्पि अत्थविसेसं दीपेति अकालचीवरं नाम सम्मुखीभूतेन भाजेतब्बन्तिपि दीपेति। तं पन ‘‘आकङ्खमानेन भिक्खुना पटिग्गहेतब्ब’’न्ति इमिना सिक्खापदेन वड्ढेत्वा वुत्तन्ति, तस्मा तीणिपि पदभाजने वित्थारितानीति।
Punapi vuttaṃ – ācariyā pana evaṃ vadeyyuṃ ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine bhikkhuno paneva akālacīvaraṃ uppajjeyyā’’ti ettha ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti vadanto evaṃ viññāpeti ‘‘etthantare tiṇṇannampi akālacīvarānaṃ uppatti abhāva’’nti. Kasmā pana padabhājane vitthāritānīti? Vuccate – idaṃ sikkhāpadaṃ adhiṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ, kintu paṭhame dasāhaṃ anujānitvā tasmiṃ appahonte sace paccāsā atthi, tameva vaḍḍhetvā māsaṃ anujānanto imampi atthavisesaṃ dīpeti akālacīvaraṃ nāma sammukhībhūtena bhājetabbantipi dīpeti. Taṃ pana ‘‘ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabba’’nti iminā sikkhāpadena vaḍḍhetvā vuttanti, tasmā tīṇipi padabhājane vitthāritānīti.
‘‘खिप्पमेव कारेतब्बन्ति दसाहा कारेतब्ब’’न्ति इदं पन पहोनकभावे पुरिमसिक्खापदलक्खणेनाति दीपेतुं वुत्तं, तस्मा ‘‘एवं सीघन्ति वा लहुन्ति वा’’तिआदिना अवत्वा ‘‘दसाहा’’ति वुत्तं। अत्थतकथिनस्स एवं होतु, अनत्थते पन कथिने कथन्ति वुत्ते अनत्थतस्स पटिक्खेपतं दस्सेतीति वुत्तो अपस्सन्तो विघातं आपज्जतीति। एकतिंसे अरुणुग्गमने निस्सग्गियन्ति महन्तेनपि पच्चासाचीवरेन सह घटितम्पि तब्भावं अनुपतित्वा निस्सग्गियं होति सति पच्छिमप्पमाणसम्भवे, असति न होति, पुन घटिते होति, अञ्ञेन घटिते न होति। छिन्नं अञ्ञवत्थु होति। पुब्बपरिच्छेदं अतिक्कन्तं घटितं पुन अञ्ञपरिच्छेदं लभतीति एके, उपपरिक्खित्वा गहेतब्बं। अञ्ञतरस्मिं गण्ठिपदे पन ‘‘सङ्घस्स वा इदं अकालचीवरन्ति उद्दिस्स दिन्न’न्ति एत्थ सङ्घस्स दिन्ने आपत्ति नाम नत्थि, ‘सोतस्स रहो’तिआदीसु विय पदुद्धारेन वुत्तं, तस्स लाभं सन्धायाति चे? सङ्घतो वा उप्पज्जेय्याति अनेन सिद्धत्ता अधिकमेवा’’ति च ‘‘सङ्घो चीवरानि लभिस्सति गणो वा’तिआदिनापि पाठो अत्थी’’ति च वुत्तं। गण्ठिपदे कोसल्लत्थं पन मया सब्बं लिखितं, सुट्ठु विचारेत्वा कथेतब्बं।
‘‘Khippameva kāretabbanti dasāhā kāretabba’’nti idaṃ pana pahonakabhāve purimasikkhāpadalakkhaṇenāti dīpetuṃ vuttaṃ, tasmā ‘‘evaṃ sīghanti vā lahunti vā’’tiādinā avatvā ‘‘dasāhā’’ti vuttaṃ. Atthatakathinassa evaṃ hotu, anatthate pana kathine kathanti vutte anatthatassa paṭikkhepataṃ dassetīti vutto apassanto vighātaṃ āpajjatīti. Ekatiṃse aruṇuggamane nissaggiyanti mahantenapi paccāsācīvarena saha ghaṭitampi tabbhāvaṃ anupatitvā nissaggiyaṃ hoti sati pacchimappamāṇasambhave, asati na hoti, puna ghaṭite hoti, aññena ghaṭite na hoti. Chinnaṃ aññavatthu hoti. Pubbaparicchedaṃ atikkantaṃ ghaṭitaṃ puna aññaparicchedaṃ labhatīti eke, upaparikkhitvā gahetabbaṃ. Aññatarasmiṃ gaṇṭhipade pana ‘‘saṅghassa vā idaṃ akālacīvaranti uddissa dinna’nti ettha saṅghassa dinne āpatti nāma natthi, ‘sotassa raho’tiādīsu viya paduddhārena vuttaṃ, tassa lābhaṃ sandhāyāti ce? Saṅghato vā uppajjeyyāti anena siddhattā adhikamevā’’ti ca ‘‘saṅgho cīvarāni labhissati gaṇo vā’tiādināpi pāṭho atthī’’ti ca vuttaṃ. Gaṇṭhipade kosallatthaṃ pana mayā sabbaṃ likhitaṃ, suṭṭhu vicāretvā kathetabbaṃ.
ततियकथिनसिक्खापदवण्णना निट्ठिता।
Tatiyakathinasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
तिपिटक (मूल) • Tipiṭaka (Mūla) / विनयपिटक • Vinayapiṭaka / महाविभङ्ग • Mahāvibhaṅga / ३. ततियकथिनसिक्खापदं • 3. Tatiyakathinasikkhāpadaṃ
अट्ठकथा • Aṭṭhakathā / विनयपिटक (अट्ठकथा) • Vinayapiṭaka (aṭṭhakathā) / महाविभङ्ग-अट्ठकथा • Mahāvibhaṅga-aṭṭhakathā / ३. ततियकथिनसिक्खापदवण्णना • 3. Tatiyakathinasikkhāpadavaṇṇanā
टीका • Tīkā / विनयपिटक (टीका) • Vinayapiṭaka (ṭīkā) / सारत्थदीपनी-टीका • Sāratthadīpanī-ṭīkā / ३. ततियकथिनसिक्खापदवण्णना • 3. Tatiyakathinasikkhāpadavaṇṇanā
टीका • Tīkā / विनयपिटक (टीका) • Vinayapiṭaka (ṭīkā) / विमतिविनोदनी-टीका • Vimativinodanī-ṭīkā / ३. ततियकथिनसिक्खापदवण्णना • 3. Tatiyakathinasikkhāpadavaṇṇanā
