Only Dharma. Since 1992
/ Vedanta / Upanishads (Sanskrit)

Tarasara Upanishad

Sanskrit Devanagari with Roman transliteration (IAST)

 

तारसारोपनिषत्

tārasāropaniṣat

(शुक्लयजुर्वेदीया)

(śuklayajurvedīyā)

यन्नारायणतारार्थसत्यज्ञानसुखाकृति ।
त्रिपान्नारायणाकरं तद्ब्रह्मैवास्मि केवलम् ॥

yannārāyaṇatārārthasatyajñānasukhākṛti ।
tripānnārāyaṇākaraṃ tadbrahmaivāsmi kevalam ॥

ॐ पूर्णमदः पूर्णमिदं पूर्णात्पूर्णमुदच्यते ।
पूर्णस्य पूर्णमादाय पूर्णमेवावशिष्यते ॥

oṃ pūrṇamadaḥ pūrṇamidaṃ pūrṇātpūrṇamudacyate ।
pūrṇasya pūrṇamādāya pūrṇamevāvaśiṣyate ॥

ॐ शान्तिः शान्तिः शान्तिः ॥

oṃ śāntiḥ śāntiḥ śāntiḥ ॥

हरिः ॐ ॥

hariḥ oṃ ॥

(अविमुक्तोपासनोपदेशः)

(avimuktopāsanopadeśaḥ)

बृहस्पतिरुवाच याज्ञवल्क्यं यदनु कुरुक्षेत्रं देवानां
देवयजनं सर्वेषां भूतानां ब्रह्मसदनं तस्माद्यत्र
क्वचन गच्घ्छेत्तदेव मन्येतेति । इदं वै कुरुक्षेत्रं देवानां
देवयजनं सर्वेषां भूतानां ब्रह्मसदनम् । अत्र हि जन्तोः
प्राणेषूत्क्रममाणेषु रुद्रस्तारकं ब्रह्म व्याचष्टे
येनासावमृतीभूत्वा मोक्षी भवति । तस्मादविमुक्तमेव निषेवेत ।
अविमुक्तं न विमुञ्चेत् । एवमेवैष भगवन्निति वै याज्ञवल्क्यः ॥ १॥

bṛhaspatiruvāca yājñavalkyaṃ yadanu kurukṣetraṃ devānāṃ
devayajanaṃ sarveṣāṃ bhūtānāṃ brahmasadanaṃ tasmādyatra
kvacana gacghchettadeva manyeteti । idaṃ vai kurukṣetraṃ devānāṃ
devayajanaṃ sarveṣāṃ bhūtānāṃ brahmasadanam । atra hi jantoḥ
prāṇeṣūtkramamāṇeṣu rudrastārakaṃ brahma vyācaṣṭe
yenāsāvamṛtībhūtvā mokṣī bhavati । tasmādavimuktameva niṣeveta ।
avimuktaṃ na vimuñcet । evamevaiṣa bhagavanniti vai yājñavalkyaḥ ॥ 1॥

(नारायणस्थूलाष्टाक्षरतारकम्)

(nārāyaṇasthūlāṣṭākṣaratārakam)

अथ हैनं भारद्वाजः पप्रच्छ याज्ञवल्क्यं किं तारकम् ।
किं तारयतीति । स होवाच याज्ञवल्क्यः । ॐ नमो नारायणायेति
तारकं चिदात्मकमित्युपासितव्यम् । ओमित्येकाक्षरमात्मस्वरूपम् ।
नम इति द्व्यक्षरं प्रकृतिस्वरूपम् । नारायणायेति पञ्चाक्षरं
परंब्रह्मस्वरूपम् । इति य एवं वेद । सोऽमृतो भवति । ओमिति ब्रह्मा
भवति । नकारो विष्णुर्भवति । मकारो रुद्रो भवति । नकार ईश्वरो भवति ।
रकारोऽण्डं विराड् भवति । यकारः पुरुषो भवति । णकारो भगवान्भवति ।
यकारः परमात्मा भवति । एतद्वै नारायणस्याष्टाक्षरं वेद
परमपुरुषो भवति ।
अयमृग्वेदः प्रथमः पादः ॥ १॥

atha hainaṃ bhāradvājaḥ papraccha yājñavalkyaṃ kiṃ tārakam ।
kiṃ tārayatīti । sa hovāca yājñavalkyaḥ । oṃ namo nārāyaṇāyeti
tārakaṃ cidātmakamityupāsitavyam । omityekākṣaramātmasvarūpam ।
nama iti dvyakṣaraṃ prakṛtisvarūpam । nārāyaṇāyeti pañcākṣaraṃ
paraṃbrahmasvarūpam । iti ya evaṃ veda । so'mṛto bhavati । omiti brahmā
bhavati । nakāro viṣṇurbhavati । makāro rudro bhavati । nakāra īśvaro bhavati ।
rakāro'ṇḍaṃ virāḍ bhavati । yakāraḥ puruṣo bhavati । ṇakāro bhagavānbhavati ।
yakāraḥ paramātmā bhavati । etadvai nārāyaṇasyāṣṭākṣaraṃ veda
paramapuruṣo bhavati ।
ayamṛgvedaḥ prathamaḥ pādaḥ ॥ 1॥

(नारायणसूक्ष्माष्टाक्षरतारकम्)

(nārāyaṇasūkṣmāṣṭākṣaratārakam)

ॐइत्येतदक्षरं परं ब्रह्म । तदेवोपासितव्यम् । एतदेव
सूक्ष्माष्टाक्षरं भवति । तदेतदष्टात्मकोऽष्टधा
भवति । अकारः प्रथमाक्षरो भवति । उकारो द्वितीयाक्षरो भवति ।
मकारस्तृतीयाक्षरो भवति । बिन्दुस्तुरीयाक्षरो भवति । नादः
पञ्चमाक्षरो भवति । कला षष्ठाक्षरो भवति । कलातीता
सप्तमाक्षरो भवति । तत्परश्चाष्टमाक्षरो भवति ।
तारकत्त्वात्तारको भवति । तदेव तारकं ब्रह्म त्वं विद्धि ।
तदेवोपासितव्यम् ॥ १॥

oṃityetadakṣaraṃ paraṃ brahma । tadevopāsitavyam । etadeva
sūkṣmāṣṭākṣaraṃ bhavati । tadetadaṣṭātmako'ṣṭadhā
bhavati । akāraḥ prathamākṣaro bhavati । ukāro dvitīyākṣaro bhavati ।
makārastṛtīyākṣaro bhavati । bindusturīyākṣaro bhavati । nādaḥ
pañcamākṣaro bhavati । kalā ṣaṣṭhākṣaro bhavati । kalātītā
saptamākṣaro bhavati । tatparaścāṣṭamākṣaro bhavati ।
tārakattvāttārako bhavati । tadeva tārakaṃ brahma tvaṃ viddhi ।
tadevopāsitavyam ॥ 1॥

(प्रणवावयवदेवताः)

(praṇavāvayavadevatāḥ)

अत्रैते श्लोका भवन्ति ॥

atraite ślokā bhavanti ॥

अकारादभवद्ब्रह्मा जाम्बवानितिसंज्ञकः ।
उकाराक्षरसंभूत उपेन्द्रो हरिनायकः ॥ १॥

akārādabhavadbrahmā jāmbavānitisaṃjñakaḥ ।
ukārākṣarasaṃbhūta upendro harināyakaḥ ॥ 1॥

मकाराक्षरसंभूतः शिवस्तु हनुमान्स्मृतः ।
बिन्दुरीश्वरसंज्ञस्तु शत्रुघ्नश्चक्रराट् स्वयम् ॥ २॥

makārākṣarasaṃbhūtaḥ śivastu hanumānsmṛtaḥ ।
bindurīśvarasaṃjñastu śatrughnaścakrarāṭ svayam ॥ 2॥

नादो महाप्रभुर्ज्ञेयो भरतः शङ्खनामकः ।
कलायाः पुरुषः साक्षाल्लक्ष्मणो धरणीधरः ॥ ३॥

nādo mahāprabhurjñeyo bharataḥ śaṅkhanāmakaḥ ।
kalāyāḥ puruṣaḥ sākṣāllakṣmaṇo dharaṇīdharaḥ ॥ 3॥

कलातीता भगवती स्वयं सीतेति संज्ञिता ।
तत्परः परमात्मा च श्रीरामः पुरुषोत्तमः ॥ ४॥

kalātītā bhagavatī svayaṃ sīteti saṃjñitā ।
tatparaḥ paramātmā ca śrīrāmaḥ puruṣottamaḥ ॥ 4॥

(श्रीरामस्य सर्वात्मकत्वम्)

(śrīrāmasya sarvātmakatvam)

ओमित्येतदक्षरमिदं सर्वम् । तस्योपव्याख्यानं भूतं
भव्यं भविष्यद्यच्चान्यत्तत्त्वमन्त्रवर्णदेवताछन्दो
ऋक्कलाशक्तिसृष्ट्यात्मकमिति । य एवं वेद ।
यजुर्वेदो द्वितीयः पादः ॥ २॥

omityetadakṣaramidaṃ sarvam । tasyopavyākhyānaṃ bhūtaṃ
bhavyaṃ bhaviṣyadyaccānyattattvamantravarṇadevatāchando
ṛkkalāśaktisṛṣṭyātmakamiti । ya evaṃ veda ।
yajurvedo dvitīyaḥ pādaḥ ॥ 2॥

(जाम्बवदाद्यष्टतनुमन्त्राः)

(jāmbavadādyaṣṭatanumantrāḥ)

अथ हैनं भारद्वाजो याज्ञवल्क्यमुवाचाथ कैर्मन्त्रैः
परमात्मा प्रीतो भवति स्वात्मानं दर्शयति तन्नो ब्रूहि
भगव इति ।

atha hainaṃ bhāradvājo yājñavalkyamuvācātha kairmantraiḥ
paramātmā prīto bhavati svātmānaṃ darśayati tanno brūhi
bhagava iti ।

स होवाच याज्ञवल्क्यः ।

sa hovāca yājñavalkyaḥ ।

ॐ यो ह वै श्रीपरमात्मा नारायणः स भगवानकारवाच्यो
जाम्बवान्भूर्भुवः सुवस्तस्मै वै नमोनमः ॥ १॥

oṃ yo ha vai śrīparamātmā nārāyaṇaḥ sa bhagavānakāravācyo
jāmbavānbhūrbhuvaḥ suvastasmai vai namonamaḥ ॥ 1॥

ॐ यो ह वै श्रीपरमात्मा नारायणः स भगवानुकारवाच्य
उपेन्द्रस्वरूपो हरिनायको भूर्भुवः सुवस्तस्मै वै नमोनमः ॥ २॥

oṃ yo ha vai śrīparamātmā nārāyaṇaḥ sa bhagavānukāravācya
upendrasvarūpo harināyako bhūrbhuvaḥ suvastasmai vai namonamaḥ ॥ 2॥

ॐ यो ह वै श्रीपरमात्मा नारायणः स भगवान्मकारवाच्यः
शिवस्वरूपो हनूमान्भूर्भुवः सुवस्तस्मै वै नमोनमः ॥ ३॥

oṃ yo ha vai śrīparamātmā nārāyaṇaḥ sa bhagavānmakāravācyaḥ
śivasvarūpo hanūmānbhūrbhuvaḥ suvastasmai vai namonamaḥ ॥ 3॥

ॐ यो ह वै श्रीपरमात्मा नारायणः स भगवान्बिन्दुस्वरूपः
शत्रुघ्नो भूर्भुवः सुवस्तस्मै वै नमोनमः ॥ ४॥

oṃ yo ha vai śrīparamātmā nārāyaṇaḥ sa bhagavānbindusvarūpaḥ
śatrughno bhūrbhuvaḥ suvastasmai vai namonamaḥ ॥ 4॥

ॐ यो ह वै श्रीपरमात्मा नारायणः स भगवान्नादस्वरूपो
भरतो भूर्भुवः सुवस्तस्मै वै नमोनमः ॥ ५॥

oṃ yo ha vai śrīparamātmā nārāyaṇaḥ sa bhagavānnādasvarūpo
bharato bhūrbhuvaḥ suvastasmai vai namonamaḥ ॥ 5॥

ॐ यो ह वै श्रीपरमात्मा नारायणः स भगवान्कलास्वरूपो
लक्ष्मणो भूर्भुवः सुवस्तस्मै वै नमोनमः ॥ ६॥

oṃ yo ha vai śrīparamātmā nārāyaṇaḥ sa bhagavānkalāsvarūpo
lakṣmaṇo bhūrbhuvaḥ suvastasmai vai namonamaḥ ॥ 6॥

ॐ यो ह वै श्रीपरमात्मा नारायणः स भगवान्कलातीता
भगवती सीता चित्स्वरूपा भूर्भुवः सुवस्तस्मै वै नमोनमः ॥ ७॥

oṃ yo ha vai śrīparamātmā nārāyaṇaḥ sa bhagavānkalātītā
bhagavatī sītā citsvarūpā bhūrbhuvaḥ suvastasmai vai namonamaḥ ॥ 7॥

यथा प्रथममन्त्रोक्तावाद्यन्तौ तथा सर्वमन्त्रेषु द्रष्टव्यम् ।
उकारवाच्य उपेन्द्रस्वरूपो हरिनायकः २ मकारवाच्यः
शिवस्वरूपो हनुमान् ३ बिन्दुस्वरूपः शत्रुघ्नः ४ नादस्वरूपो
भरतः ५ कलास्वरूपो लक्ष्मणः ६ कलातीता भगवती सीता
चित्स्वरूपा ७ ॐ यो ह वै श्रीपरमात्मा नारायणः स भगवांस्तत्परः
परमपुरुषः पुराणपुरुषोत्तमो नित्यशुद्धबुद्धमुक्तसत्य-
परमानन्ताद्वयपरिपूर्णः परमात्मा ब्रह्मैवाहं रामोऽस्मि
भूर्भुवः सुवस्तस्मै नमोनमः ॥ ८॥

yathā prathamamantroktāvādyantau tathā sarvamantreṣu draṣṭavyam ।
ukāravācya upendrasvarūpo harināyakaḥ 2 makāravācyaḥ
śivasvarūpo hanumān 3 bindusvarūpaḥ śatrughnaḥ 4 nādasvarūpo
bharataḥ 5 kalāsvarūpo lakṣmaṇaḥ 6 kalātītā bhagavatī sītā
citsvarūpā 7 oṃ yo ha vai śrīparamātmā nārāyaṇaḥ sa bhagavāṃstatparaḥ
paramapuruṣaḥ purāṇapuruṣottamo nityaśuddhabuddhamuktasatya-
paramānantādvayaparipūrṇaḥ paramātmā brahmaivāhaṃ rāmo'smi
bhūrbhuvaḥ suvastasmai namonamaḥ ॥ 8॥

(विद्यापठनमन्त्रार्थज्ञानयोः फलम्)

(vidyāpaṭhanamantrārthajñānayoḥ phalam)

एतदष्टविधमन्त्रं योऽधीते सोऽग्निपूतो भवति । स वायुपूतो
भवति । स आदित्यपूतो भवति । स स्थाणुपूतो भवति । स सर्वैर्देवैर्ज्ञातो
भवति । तेनेतिहासपुराणानं रुद्राणां शतसहस्राणि जप्तानि फलानि
भवन्ति । श्रीमन्नारायणाष्टाक्षरानुस्मरणेन गायत्र्याः
शतसहस्रं जप्तं भवति । प्रणवानामयुतं जप्तं भवति ।
दशपूर्वान्दशोत्तरान्पुनाति । नारायणपदमवाप्नोति य एवं वेद ।
तद्विष्णोः परमं पदं सदा पश्यन्ति सूरयः । दिवीव चक्षुराततम् ।
तद्विप्रासो विपन्यवो जागृवांसः समिन्धते । विष्णोर्यत्परमं पदम् ॥

etadaṣṭavidhamantraṃ yo'dhīte so'gnipūto bhavati । sa vāyupūto
bhavati । sa ādityapūto bhavati । sa sthāṇupūto bhavati । sa sarvairdevairjñāto
bhavati । tenetihāsapurāṇānaṃ rudrāṇāṃ śatasahasrāṇi japtāni phalāni
bhavanti । śrīmannārāyaṇāṣṭākṣarānusmaraṇena gāyatryāḥ
śatasahasraṃ japtaṃ bhavati । praṇavānāmayutaṃ japtaṃ bhavati ।
daśapūrvāndaśottarānpunāti । nārāyaṇapadamavāpnoti ya evaṃ veda ।
tadviṣṇoḥ paramaṃ padaṃ sadā paśyanti sūrayaḥ । divīva cakṣurātatam ।
tadviprāso vipanyavo jāgṛvāṃsaḥ samindhate । viṣṇoryatparamaṃ padam ॥

इत्युपनिषत् ॥

ityupaniṣat ॥

सामवेदस्तृतीयः पादः ॥ ३॥

sāmavedastṛtīyaḥ pādaḥ ॥ 3॥

ॐ पूर्णमदः पूर्णमिदं पूर्णात्पूर्णमुदच्यते ।
पूर्णस्य पूर्णमादाय पूर्णमेवावशिष्यते ॥

oṃ pūrṇamadaḥ pūrṇamidaṃ pūrṇātpūrṇamudacyate ।
pūrṇasya pūrṇamādāya pūrṇamevāvaśiṣyate ॥

ॐ शान्तिः शान्तिः शान्तिः ॥

oṃ śāntiḥ śāntiḥ śāntiḥ ॥

इति तारसारोपनिषत्समाप्ता ॥

iti tārasāropaniṣatsamāptā ॥


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact