| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಇತಿವುತ್ತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Itivuttaka-aṭṭhakathā |
೯. ತಣ್ಹಾಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ
9. Taṇhāsuttavaṇṇanā
೫೮. ನವಮೇ ತಣ್ಹಾಯನಟ್ಠೇನ ತಣ್ಹಾ, ರೂಪಾದಿವಿಸಯಂ ತಸತೀತಿ ವಾ ತಣ್ಹಾ। ಇದಾನಿ ತಂ ವಿಭಜಿತ್ವಾ ದಸ್ಸೇತುಂ ‘‘ಕಾಮತಣ್ಹಾ’’ತಿಆದಿ ವುತ್ತಂ। ತತ್ಥ ಪಞ್ಚಕಾಮಗುಣಿಕೋ ರಾಗೋ ಕಾಮತಣ್ಹಾ। ರೂಪಾರೂಪಭವೇಸು ಛನ್ದರಾಗೋ ಝಾನನಿಕನ್ತಿ ಸಸ್ಸತದಿಟ್ಠಿಸಹಗತೋ ರಾಗೋ ಭವವಸೇನ ಪತ್ಥನಾ ಚ ಭವತಣ್ಹಾ। ಉಚ್ಛೇದದಿಟ್ಠಿಸಹಗತೋ ರಾಗೋ ವಿಭವತಣ್ಹಾ। ಅಪಿಚ ಪಚ್ಛಿಮತಣ್ಹಾದ್ವಯಂ ಠಪೇತ್ವಾ ಸೇಸಾ ಸಬ್ಬಾಪಿ ತಣ್ಹಾ ಕಾಮತಣ್ಹಾ ಏವ। ಯಥಾಹ –
58. Navame taṇhāyanaṭṭhena taṇhā, rūpādivisayaṃ tasatīti vā taṇhā. Idāni taṃ vibhajitvā dassetuṃ ‘‘kāmataṇhā’’tiādi vuttaṃ. Tattha pañcakāmaguṇiko rāgo kāmataṇhā. Rūpārūpabhavesu chandarāgo jhānanikanti sassatadiṭṭhisahagato rāgo bhavavasena patthanā ca bhavataṇhā. Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo vibhavataṇhā. Apica pacchimataṇhādvayaṃ ṭhapetvā sesā sabbāpi taṇhā kāmataṇhā eva. Yathāha –
‘‘ತತ್ಥ ಕತಮಾ ಭವತಣ್ಹಾ? ಸಸ್ಸತದಿಟ್ಠಿಸಹಗತೋ ರಾಗೋ ಸಾರಾಗೋ ಚಿತ್ತಸ್ಸ ಸಾರಾಗೋ – ಅಯಂ ವುಚ್ಚತಿ ಭವತಣ್ಹಾ। ತತ್ಥ ಕತಮಾ ವಿಭವತಣ್ಹಾ? ಉಚ್ಛೇದದಿಟ್ಠಿಸಹಗತೋ ರಾಗೋ ಸಾರಾಗೋ ಚಿತ್ತಸ್ಸ ಸಾರಾಗೋ, ಅಯಂ ವುಚ್ಚತಿ ವಿಭವತಣ್ಹಾ । ಅವಸೇಸಾ ತಣ್ಹಾ ಕಾಮತಣ್ಹಾ’’ತಿ (ವಿಭ॰ ೯೧೬)।
‘‘Tattha katamā bhavataṇhā? Sassatadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati bhavataṇhā. Tattha katamā vibhavataṇhā? Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati vibhavataṇhā . Avasesā taṇhā kāmataṇhā’’ti (vibha. 916).
ಇಮಾ ಚ ತಿಸ್ಸೋ ತಣ್ಹಾ ರೂಪತಣ್ಹಾ…ಪೇ॰… ಧಮ್ಮತಣ್ಹಾತಿ ವಿಸಯಭೇದತೋ ಪಚ್ಚೇಕಂ ಛಬ್ಬಿಧಾತಿ ಕತ್ವಾ ಅಟ್ಠಾರಸ ಹೋನ್ತಿ। ತಾ ಅಜ್ಝತ್ತರೂಪಾದೀಸು ಅಟ್ಠಾರಸ, ಬಹಿದ್ಧಾರೂಪಾದೀಸು ಅಟ್ಠಾರಸಾತಿ ಛತ್ತಿಂಸ, ಇತಿ ಅತೀತಾ ಛತ್ತಿಂಸ, ಅನಾಗತಾ ಛತ್ತಿಂಸ, ಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನಾ ಛತ್ತಿಂಸಾತಿ ವಿಭಾಗತೋ ಅಟ್ಠಸತಂ ಹೋನ್ತಿ। ಪುನ ಸಙ್ಗಹೇ ಕರಿಯಮಾನೇ ಕಾಲಭೇದಂ ಅನಾಮಸಿತ್ವಾ ಗಯ್ಹಮಾನಾ ಛತ್ತಿಂಸೇವ ಹೋನ್ತಿ, ರೂಪಾದೀನಂ ಅಜ್ಝತ್ತಿಕಬಾಹಿರವಿಭಾಗೇ ಅಕರಿಯಮಾನೇ ಅಟ್ಠಾರಸೇವ, ರೂಪಾದಿಆರಮ್ಮಣವಿಭಾಗಮತ್ತೇ ಗಯ್ಹಮಾನೇ ಛಳೇವ, ಆರಮ್ಮಣವಿಭಾಗಮ್ಪಿ ಅಕತ್ವಾ ಗಯ್ಹಮಾನಾ ತಿಸ್ಸೋಯೇವ ಹೋನ್ತೀತಿ।
Imā ca tisso taṇhā rūpataṇhā…pe… dhammataṇhāti visayabhedato paccekaṃ chabbidhāti katvā aṭṭhārasa honti. Tā ajjhattarūpādīsu aṭṭhārasa, bahiddhārūpādīsu aṭṭhārasāti chattiṃsa, iti atītā chattiṃsa, anāgatā chattiṃsa, paccuppannā chattiṃsāti vibhāgato aṭṭhasataṃ honti. Puna saṅgahe kariyamāne kālabhedaṃ anāmasitvā gayhamānā chattiṃseva honti, rūpādīnaṃ ajjhattikabāhiravibhāge akariyamāne aṭṭhāraseva, rūpādiārammaṇavibhāgamatte gayhamāne chaḷeva, ārammaṇavibhāgampi akatvā gayhamānā tissoyeva hontīti.
ಗಾಥಾಸು ತಣ್ಹಾಯೋಗೇನಾತಿ ತಣ್ಹಾಸಙ್ಖಾತೇನ ಯೋಗೇನ, ಕಾಮಯೋಗೇನ, ಭವಯೋಗೇನ ಚ। ಸಂಯುತ್ತಾತಿ ಸಮ್ಬನ್ಧಾ, ಭವಾದೀಸು ಸಂಯೋಜಿತಾ ವಾ। ತೇನೇವಾಹ ‘‘ರತ್ತಚಿತ್ತಾ ಭವಾಭವೇ’’ತಿ। ಖುದ್ದಕೇ ಚೇವ ಮಹನ್ತೇ ಚ ಭವೇ ಲಗ್ಗಚಿತ್ತಾತಿ ಅತ್ಥೋ। ಅಥ ವಾ ಭವೋತಿ ಸಸ್ಸತದಿಟ್ಠಿ, ಅಭವೋತಿ ಉಚ್ಛೇದದಿಟ್ಠಿ। ತಸ್ಮಾ ಭವಾಭವೇ ಸಸ್ಸತುಚ್ಛೇದದಿಟ್ಠೀಸು ಸತ್ತವಿಸತ್ತಚಿತ್ತಾತಿ। ಏತೇನ ಭವತಣ್ಹಾ, ವಿಭವತಣ್ಹಾ ಚ ದಸ್ಸಿತಾ। ಇಮಸ್ಮಿಂ ಪಕ್ಖೇ ‘‘ತಣ್ಹಾಯೋಗೇನಾ’’ತಿ ಇಮಿನಾ ಕಾಮತಣ್ಹಾವ ದಸ್ಸಿತಾತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಾ। ತೇ ಯೋಗಯುತ್ತಾ ಮಾರಸ್ಸಾತಿ ತೇ ಏವಂಭೂತಾ ಪುಗ್ಗಲಾ ಮಾರಸ್ಸ ಪಾಸಸಙ್ಖಾತೇನ ಯೋಗೇನ ಯುತ್ತಾ ಬದ್ಧಾ। ರಾಗೋ ಹಿ ಮಾರಯೋಗೋ ಮಾರಪಾಸೋತಿ ವುಚ್ಚತಿ। ಯಥಾಹ –
Gāthāsu taṇhāyogenāti taṇhāsaṅkhātena yogena, kāmayogena, bhavayogena ca. Saṃyuttāti sambandhā, bhavādīsu saṃyojitā vā. Tenevāha ‘‘rattacittā bhavābhave’’ti. Khuddake ceva mahante ca bhave laggacittāti attho. Atha vā bhavoti sassatadiṭṭhi, abhavoti ucchedadiṭṭhi. Tasmā bhavābhave sassatucchedadiṭṭhīsu sattavisattacittāti. Etena bhavataṇhā, vibhavataṇhā ca dassitā. Imasmiṃ pakkhe ‘‘taṇhāyogenā’’ti iminā kāmataṇhāva dassitāti veditabbā. Te yogayuttā mārassāti te evaṃbhūtā puggalā mārassa pāsasaṅkhātena yogena yuttā baddhā. Rāgo hi mārayogo mārapāsoti vuccati. Yathāha –
‘‘ಅನ್ತಲಿಕ್ಖಚರೋ ಪಾಸೋ, ಯ್ವಾಯಂ ಚರತಿ ಮಾನಸೋ।
‘‘Antalikkhacaro pāso, yvāyaṃ carati mānaso;
ತೇನ ತಂ ಬಾಧಯಿಸ್ಸಾಮಿ, ನ ಮೇ ಸಮಣ ಮೋಕ್ಖಸೀ’’ತಿ॥ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೧.೧೫೧; ಮಹಾವ॰ ೩೩)।
Tena taṃ bādhayissāmi, na me samaṇa mokkhasī’’ti. (saṃ. ni. 1.151; mahāva. 33);
ಚತೂಹಿ ಯೋಗೇಹಿ ಅನುಪದ್ದುತತ್ತಾ ಯೋಗಕ್ಖೇಮಂ, ನಿಬ್ಬಾನಂ ಅರಹತ್ತಞ್ಚ, ತಸ್ಸ ಅನಧಿಗಮೇನ ಅಯೋಗಕ್ಖೇಮಿನೋ। ಉಪರೂಪರಿ ಕಿಲೇಸಾಭಿಸಙ್ಖಾರಾನಂ ಜನನತೋ ಜನಾ, ಪಾಣಿನೋ। ರೂಪಾದೀಸು ಸತ್ತಾ ವಿಸತ್ತಾತಿ ಸತ್ತಾ।
Catūhi yogehi anupaddutattā yogakkhemaṃ, nibbānaṃ arahattañca, tassa anadhigamena ayogakkhemino. Uparūpari kilesābhisaṅkhārānaṃ jananato janā, pāṇino. Rūpādīsu sattā visattāti sattā.
‘‘ಖನ್ಧಾನಞ್ಚ ಪಟಿಪಾಟಿ, ಧಾತುಆಯತನಾನ ಚ।
‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;
ಅಬ್ಬೋಚ್ಛಿನ್ನಂ ವತ್ತಮಾನಾ, ಸಂಸಾರೋತಿ ಪವುಚ್ಚತೀ’’ತಿ॥ –
Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatī’’ti. –
ಏವಂ ವುತ್ತಂ ಖನ್ಧಾದೀನಂ ಅಪರಾಪರುಪ್ಪತ್ತಿಸಙ್ಖಾತಂ ಸಂಸಾರಂ ಗಚ್ಛನ್ತಿ, ತತೋ ನ ಮುಚ್ಚನ್ತಿ। ಕಸ್ಮಾ? ತಣ್ಹಾಯೋಗಯುತ್ತತ್ತಾ । ಜಾತಿಮರಣಗಾಮಿನೋ ಪುನಪ್ಪುನಂ ಜನನಮರಣಸ್ಸೇವ ಉಪಗಮನಸೀಲಾತಿ। ಏತ್ತಾವತಾ ವಟ್ಟಂ ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ಇದಾನಿ ವಿವಟ್ಟಂ ದಸ್ಸೇತುಂ ‘‘ಯೇ ಚ ತಣ್ಹಂ ಪಹನ್ತ್ವಾನಾ’’ತಿ ಗಾಥಮಾಹ। ಸಾ ಹೇಟ್ಠಾ ವುತ್ತನಯತ್ತಾ ಸುವಿಞ್ಞೇಯ್ಯಾವ।
Evaṃ vuttaṃ khandhādīnaṃ aparāparuppattisaṅkhātaṃ saṃsāraṃ gacchanti, tato na muccanti. Kasmā? Taṇhāyogayuttattā . Jātimaraṇagāmino punappunaṃ jananamaraṇasseva upagamanasīlāti. Ettāvatā vaṭṭaṃ dassetvā idāni vivaṭṭaṃ dassetuṃ ‘‘ye ca taṇhaṃ pahantvānā’’ti gāthamāha. Sā heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyāva.
ನವಮಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Navamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಇತಿವುತ್ತಕಪಾಳಿ • Itivuttakapāḷi / ೯. ತಣ್ಹಾಸುತ್ತಂ • 9. Taṇhāsuttaṃ
