| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / सुत्तनिपातपाळि • Suttanipātapāḷi |
४. सुन्दरिकभारद्वाजसुत्तं
4. Sundarikabhāradvājasuttaṃ
एवं मे सुतं – एकं समयं भगवा कोसलेसु विहरति सुन्दरिकाय नदिया तीरे। तेन खो पन समयेन सुन्दरिकभारद्वाजो ब्राह्मणो सुन्दरिकाय नदिया तीरे अग्गिं जुहति, अग्गिहुत्तं परिचरति। अथ खो सुन्दरिकभारद्वाजो ब्राह्मणो अग्गिं जुहित्वा अग्गिहुत्तं परिचरित्वा उट्ठायासना समन्ता चतुद्दिसा अनुविलोकेसि – ‘‘को नु खो इमं हब्यसेसं भुञ्जेय्या’’ति? अद्दसा खो सुन्दरिकभारद्वाजो ब्राह्मणो भगवन्तं अविदूरे अञ्ञतरस्मिं रुक्खमूले ससीसं पारुतं निसिन्नं; दिस्वान वामेन हत्थेन हब्यसेसं गहेत्वा दक्खिणेन हत्थेन कमण्डलुं गहेत्वा येन भगवा तेनुपसङ्कमि।
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati sundarikāya nadiyā tīre. Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo sundarikāya nadiyā tīre aggiṃ juhati, aggihuttaṃ paricarati. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo aggiṃ juhitvā aggihuttaṃ paricaritvā uṭṭhāyāsanā samantā catuddisā anuvilokesi – ‘‘ko nu kho imaṃ habyasesaṃ bhuñjeyyā’’ti? Addasā kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle sasīsaṃ pārutaṃ nisinnaṃ; disvāna vāmena hatthena habyasesaṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena kamaṇḍaluṃ gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami.
अथ खो भगवा सुन्दरिकभारद्वाजस्स ब्राह्मणस्स पदसद्देन सीसं विवरि। अथ खो सुन्दरिकभारद्वाजो ब्राह्मणो – ‘‘मुण्डो अयं भवं, मुण्डको अयं भव’’न्ति ततोव पुन निवत्तितुकामो अहोसि। अथ खो सुन्दरिकभारद्वाजस्स ब्राह्मणस्स एतदहोसि – ‘‘मुण्डापि हि इधेकच्चे ब्राह्मणा भवन्ति, यंनूनाहं उपसङ्कमित्वा जातिं पुच्छेय्य’’न्ति। अथ खो सुन्दरिकभारद्वाजो ब्राह्मणो येन भगवा तेनुपसङ्कमि; उपसङ्कमित्वा भगवन्तं एतदवोच – ‘‘किंजच्चो भव’’न्ति?
Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa padasaddena sīsaṃ vivari. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo – ‘‘muṇḍo ayaṃ bhavaṃ, muṇḍako ayaṃ bhava’’nti tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa etadahosi – ‘‘muṇḍāpi hi idhekacce brāhmaṇā bhavanti, yaṃnūnāhaṃ upasaṅkamitvā jātiṃ puccheyya’’nti. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiṃjacco bhava’’nti?
अथ खो भगवा सुन्दरिकभारद्वाजं ब्राह्मणं गाथाहि अज्झभासि –
Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
४५७.
457.
‘‘न ब्राह्मणो नोम्हि न राजपुत्तो, न वेस्सायनो उद कोचि नोम्हि।
‘‘Na brāhmaṇo nomhi na rājaputto, na vessāyano uda koci nomhi;
गोत्तं परिञ्ञाय पुथुज्जनानं, अकिञ्चनो मन्त चरामि लोके॥
Gottaṃ pariññāya puthujjanānaṃ, akiñcano manta carāmi loke.
४५८.
458.
‘‘सङ्घाटिवासी अगहो चरामि 1, निवुत्तकेसो अभिनिब्बुतत्तो।
‘‘Saṅghāṭivāsī agaho carāmi 2, nivuttakeso abhinibbutatto;
अलिप्पमानो इध माणवेहि, अकल्लं मं ब्राह्मण पुच्छसि गोत्तपञ्हं’’॥
Alippamāno idha māṇavehi, akallaṃ maṃ brāhmaṇa pucchasi gottapañhaṃ’’.
४५९.
459.
‘‘पुच्छन्ति वे भो ब्राह्मणा, ब्राह्मणेभि सह ब्राह्मणो नो भव’’न्ति॥
‘‘Pucchanti ve bho brāhmaṇā, brāhmaṇebhi saha brāhmaṇo no bhava’’nti.
४६०.
460.
‘‘ब्राह्मणो हि चे त्वं ब्रूसि, मञ्च ब्रूसि अब्राह्मणं।
‘‘Brāhmaṇo hi ce tvaṃ brūsi, mañca brūsi abrāhmaṇaṃ;
तं तं सावित्तिं पुच्छामि, तिपदं चतुवीसतक्खरं॥
Taṃ taṃ sāvittiṃ pucchāmi, tipadaṃ catuvīsatakkharaṃ.
४६१.
461.
‘‘किं निस्सिता इसयो मनुजा, खत्तिया ब्राह्मणा 3 देवतानं।
‘‘Kiṃ nissitā isayo manujā, khattiyā brāhmaṇā 4 devatānaṃ;
४६२.
462.
‘‘यदन्तगू वेदगू यञ्ञकाले, यस्साहुतिं लभे तस्सिज्झेति ब्रूमि’’॥
‘‘Yadantagū vedagū yaññakāle, yassāhutiṃ labhe tassijjheti brūmi’’.
४६३.
463.
‘‘अद्धा हि तस्स हुतमिज्झे, (इति ब्राह्मणो)
‘‘Addhā hi tassa hutamijjhe, (iti brāhmaṇo)
यं तादिसं वेदगुमद्दसाम।
Yaṃ tādisaṃ vedagumaddasāma;
तुम्हादिसानञ्हि अदस्सनेन, अञ्ञो जनो भुञ्जति पूरळासं’’॥
Tumhādisānañhi adassanena, añño jano bhuñjati pūraḷāsaṃ’’.
४६४.
464.
‘‘तस्मातिह त्वं ब्राह्मण अत्थेन, अत्थिको उपसङ्कम्म पुच्छ।
‘‘Tasmātiha tvaṃ brāhmaṇa atthena, atthiko upasaṅkamma puccha;
सन्तं विधूमं अनीघं निरासं, अप्पेविध अभिविन्दे सुमेधं’’॥
Santaṃ vidhūmaṃ anīghaṃ nirāsaṃ, appevidha abhivinde sumedhaṃ’’.
४६५.
465.
‘‘यञ्ञे रतोहं भो गोतम, यञ्ञं यिट्ठुकामो नाहं पजानामि।
‘‘Yaññe ratohaṃ bho gotama, yaññaṃ yiṭṭhukāmo nāhaṃ pajānāmi;
अनुसासतु मं भवं, यत्थ हुतं इज्झते ब्रूहि मे तं’’॥
Anusāsatu maṃ bhavaṃ, yattha hutaṃ ijjhate brūhi me taṃ’’.
‘‘तेन हि त्वं, ब्राह्मण, ओदहस्सु सोतं; धम्मं ते देसेस्सामि –
‘‘Tena hi tvaṃ, brāhmaṇa, odahassu sotaṃ; dhammaṃ te desessāmi –
४६६.
466.
‘‘मा जातिं पुच्छी चरणञ्च पुच्छ, कट्ठा हवे जायति जातवेदो।
‘‘Mā jātiṃ pucchī caraṇañca puccha, kaṭṭhā have jāyati jātavedo;
नीचाकुलीनोपि मुनी धितीमा, आजानियो होति हिरीनिसेधो॥
Nīcākulīnopi munī dhitīmā, ājāniyo hoti hirīnisedho.
४६७.
467.
‘‘सच्चेन दन्तो दमसा उपेतो, वेदन्तगू वूसितब्रह्मचरियो।
‘‘Saccena danto damasā upeto, vedantagū vūsitabrahmacariyo;
कालेन तम्हि हब्यं पवेच्छे, यो ब्राह्मणो पुञ्ञपेक्खो 7 यजेथ॥
Kālena tamhi habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho 8 yajetha.
४६८.
468.
‘‘ये कामे हित्वा अगहा चरन्ति, सुसञ्ञतत्ता तसरंव उज्जुं।
‘‘Ye kāme hitvā agahā caranti, susaññatattā tasaraṃva ujjuṃ;
कालेन तेसु हब्यं पवेच्छे, यो ब्राह्मणो पुञ्ञपेक्खो यजेथ॥
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
४६९.
469.
‘‘ये वीतरागा सुसमाहितिन्द्रिया, चन्दोव राहुग्गहणा पमुत्ता।
‘‘Ye vītarāgā susamāhitindriyā, candova rāhuggahaṇā pamuttā;
कालेन तेसु हब्यं पवेच्छे, यो ब्राह्मणो पुञ्ञपेक्खो यजेथ॥
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
४७०.
470.
‘‘असज्जमाना विचरन्ति लोके, सदा सता हित्वा ममायितानि।
‘‘Asajjamānā vicaranti loke, sadā satā hitvā mamāyitāni;
कालेन तेसु हब्यं पवेच्छे, यो ब्राह्मणो पुञ्ञपेक्खो यजेथ॥
Kālena tesu habyaṃ pavecche, yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha.
४७१.
471.
‘‘यो कामे हित्वा अभिभुय्यचारी, यो वेदि जातीमरणस्स अन्तं।
‘‘Yo kāme hitvā abhibhuyyacārī, yo vedi jātīmaraṇassa antaṃ;
परिनिब्बुतो उदकरहदोव सीतो, तथागतो अरहति पूरळासं॥
Parinibbuto udakarahadova sīto, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
४७२.
472.
‘‘समो समेहि विसमेहि दूरे, तथागतो होति अनन्तपञ्ञो।
‘‘Samo samehi visamehi dūre, tathāgato hoti anantapañño;
अनूपलित्तो इध वा हुरं वा, तथागतो अरहति पूरळासं॥
Anūpalitto idha vā huraṃ vā, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
४७३.
473.
‘‘यम्हि न माया वसति न मानो, यो वीतलोभो अममो निरासो।
‘‘Yamhi na māyā vasati na māno, yo vītalobho amamo nirāso;
पनुण्णकोधो अभिनिब्बुतत्तो, यो ब्राह्मणो सोकमलं अहासि।
Panuṇṇakodho abhinibbutatto, yo brāhmaṇo sokamalaṃ ahāsi;
तथागतो अरहति पूरळासं॥
Tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
४७४ .
474.
‘‘निवेसनं यो मनसो अहासि, परिग्गहा यस्स न सन्ति केचि।
‘‘Nivesanaṃ yo manaso ahāsi, pariggahā yassa na santi keci;
अनुपादियानो इध वा हुरं वा, तथागतो अरहति पूरळासं॥
Anupādiyāno idha vā huraṃ vā, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
४७५.
475.
‘‘समाहितो यो उदतारि ओघं, धम्मं चञ्ञासि परमाय दिट्ठिया।
‘‘Samāhito yo udatāri oghaṃ, dhammaṃ caññāsi paramāya diṭṭhiyā;
खीणासवो अन्तिमदेहधारी, तथागतो अरहति पूरळासं॥
Khīṇāsavo antimadehadhārī, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
४७६.
476.
‘‘भवासवा यस्स वची खरा च, विधूपिता अत्थगता न सन्ति।
‘‘Bhavāsavā yassa vacī kharā ca, vidhūpitā atthagatā na santi;
स वेदगू सब्बधि विप्पमुत्तो, तथागतो अरहति पूरळासं॥
Sa vedagū sabbadhi vippamutto, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
४७७.
477.
‘‘सङ्गातिगो यस्स न सन्ति सङ्गा, यो मानसत्तेसु अमानसत्तो।
‘‘Saṅgātigo yassa na santi saṅgā, yo mānasattesu amānasatto;
दुक्खं परिञ्ञाय सखेत्तवत्थुं, तथागतो अरहति पूरळासं॥
Dukkhaṃ pariññāya sakhettavatthuṃ, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
४७८.
478.
‘‘आसं अनिस्साय विवेकदस्सी, परवेदियं दिट्ठिमुपातिवत्तो।
‘‘Āsaṃ anissāya vivekadassī, paravediyaṃ diṭṭhimupātivatto;
आरम्मणा यस्स न सन्ति केचि, तथागतो अरहति पूरळासं॥
Ārammaṇā yassa na santi keci, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
४७९.
479.
‘‘परोपरा 9 यस्स समेच्च धम्मा, विधूपिता अत्थगता न सन्ति।
‘‘Paroparā 10 yassa samecca dhammā, vidhūpitā atthagatā na santi;
सन्तो उपादानखये विमुत्तो, तथागतो अरहति पूरळासं॥
Santo upādānakhaye vimutto, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
४८०.
480.
‘‘संयोजनं जातिखयन्तदस्सी, योपानुदि रागपथं असेसं।
‘‘Saṃyojanaṃ jātikhayantadassī, yopānudi rāgapathaṃ asesaṃ;
सुद्धो निदोसो विमलो अकाचो 11, तथागतो अरहति पूरळासं॥
Suddho nidoso vimalo akāco 12, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
४८१.
481.
‘‘यो अत्तनो अत्तानं 13 नानुपस्सति, समाहितो उज्जुगतो ठितत्तो।
‘‘Yo attano attānaṃ 14 nānupassati, samāhito ujjugato ṭhitatto;
स वे अनेजो अखिलो अकङ्खो, तथागतो अरहति पूरळासं॥
Sa ve anejo akhilo akaṅkho, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
४८२.
482.
‘‘मोहन्तरा यस्स न सन्ति केचि, सब्बेसु धम्मेसु च ञाणदस्सी।
‘‘Mohantarā yassa na santi keci, sabbesu dhammesu ca ñāṇadassī;
सरीरञ्च अन्तिमं धारेति, पत्तो च सम्बोधिमनुत्तरं सिवं।
Sarīrañca antimaṃ dhāreti, patto ca sambodhimanuttaraṃ sivaṃ;
एत्तावता यक्खस्स सुद्धि, तथागतो अरहति पूरळासं’’॥
Ettāvatā yakkhassa suddhi, tathāgato arahati pūraḷāsaṃ’’.
४८३.
483.
‘‘हुतञ्च 15 मय्हं हुतमत्थु सच्चं, यं तादिसं वेदगुनं अलत्थं।
‘‘Hutañca 16 mayhaṃ hutamatthu saccaṃ, yaṃ tādisaṃ vedagunaṃ alatthaṃ;
ब्रह्मा हि सक्खि पटिगण्हातु मे भगवा, भुञ्जतु मे भगवा पूरळासं’’॥
Brahmā hi sakkhi paṭigaṇhātu me bhagavā, bhuñjatu me bhagavā pūraḷāsaṃ’’.
४८४.
484.
‘‘गाथाभिगीतं मे अभोजनेय्यं, सम्पस्सतं ब्राह्मण नेस धम्मो।
‘‘Gāthābhigītaṃ me abhojaneyyaṃ, sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammo;
गाथाभिगीतं पनुदन्ति बुद्धा, धम्मे सती ब्राह्मण वुत्तिरेसा॥
Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā, dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā.
४८५.
485.
‘‘अञ्ञेन च केवलिनं महेसिं, खीणासवं कुक्कुच्चवूपसन्तं।
‘‘Aññena ca kevalinaṃ mahesiṃ, khīṇāsavaṃ kukkuccavūpasantaṃ;
अन्नेन पानेन उपट्ठहस्सु, खेत्तञ्हि तं पुञ्ञपेक्खस्स होति’’॥
Annena pānena upaṭṭhahassu, khettañhi taṃ puññapekkhassa hoti’’.
४८६.
486.
‘‘साधाहं भगवा तथा विजञ्ञं, यो दक्खिणं भुञ्जेय्य मादिसस्स।
‘‘Sādhāhaṃ bhagavā tathā vijaññaṃ, yo dakkhiṇaṃ bhuñjeyya mādisassa;
यं यञ्ञकाले परियेसमानो, पप्पुय्य तव सासनं’’॥
Yaṃ yaññakāle pariyesamāno, pappuyya tava sāsanaṃ’’.
४८७.
487.
‘‘सारम्भा यस्स विगता, चित्तं यस्स अनाविलं।
‘‘Sārambhā yassa vigatā, cittaṃ yassa anāvilaṃ;
विप्पमुत्तो च कामेहि, थिनं यस्स पनूदितं॥
Vippamutto ca kāmehi, thinaṃ yassa panūditaṃ.
४८८.
488.
‘‘सीमन्तानं विनेतारं, जातिमरणकोविदं।
‘‘Sīmantānaṃ vinetāraṃ, jātimaraṇakovidaṃ;
मुनिं मोनेय्यसम्पन्नं, तादिसं यञ्ञमागतं॥
Muniṃ moneyyasampannaṃ, tādisaṃ yaññamāgataṃ.
४८९.
489.
पूजेथ अन्नपानेन, एवं इज्झन्ति दक्खिणा॥
Pūjetha annapānena, evaṃ ijjhanti dakkhiṇā.
४९०.
490.
‘‘बुद्धो भवं अरहति पूरळासं, पुञ्ञखेत्तमनुत्तरं।
‘‘Buddho bhavaṃ arahati pūraḷāsaṃ, puññakhettamanuttaraṃ;
आयागो सब्बलोकस्स, भोतो दिन्नं महप्फल’’न्ति॥
Āyāgo sabbalokassa, bhoto dinnaṃ mahapphala’’nti.
अथ खो सुन्दरिकभारद्वाजो ब्राह्मणो भगवन्तं एतदवोच – ‘‘अभिक्कन्तं, भो गोतम, अभिक्कन्तं, भो गोतम! सेय्यथापि, भो गोतम, निक्कुज्जितं वा उक्कुज्जेय्य, पटिच्छन्नं वा विवरेय्य, मूळ्हस्स वा मग्गं आचिक्खेय्य, अन्धकारे वा तेलपज्जोतं धारेय्य – चक्खुमन्तो रूपानि दक्खन्तीति; एवमेवं भोता गोतमेन अनेकपरियायेन धम्मो पकासितो। एसाहं भवन्तं गोतमं सरणं गच्छामि धम्मञ्च भिक्खुसङ्घञ्च। लभेय्याहं भोतो गोतमस्स सन्तिके पब्बज्जं, लभेय्यं उपसम्पद’’न्ति। अलत्थ खो सुन्दरिकभारद्वाजो ब्राह्मणो…पे॰… अरहतं अहोसीति।
Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti. Alattha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo…pe… arahataṃ ahosīti.
सुन्दरिकभारद्वाजसुत्तं चतुत्थं निट्ठितं।
Sundarikabhāradvājasuttaṃ catutthaṃ niṭṭhitaṃ.
Footnotes:
Related texts:
अट्ठकथा • Aṭṭhakathā / सुत्तपिटक (अट्ठकथा) • Suttapiṭaka (aṭṭhakathā) / खुद्दकनिकाय (अट्ठकथा) • Khuddakanikāya (aṭṭhakathā) / सुत्तनिपात-अट्ठकथा • Suttanipāta-aṭṭhakathā / ४. पूरळाससुत्त-(सुन्दरिकभारद्वाजसुत्त)-वण्णना • 4. Pūraḷāsasutta-(sundarikabhāradvājasutta)-vaṇṇanā
