| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā |
೭. ಬೀರಣಥಮ್ಭವಗ್ಗೋ
7. Bīraṇathambhavaggo
[೨೧೧] ೧. ಸೋಮದತ್ತಜಾತಕವಣ್ಣನಾ
[211] 1. Somadattajātakavaṇṇanā
ಅಕಾಸಿ ಯೋಗ್ಗನ್ತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ಲಾಳುದಾಯಿತ್ಥೇರಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ಸೋ ಹಿ ದ್ವಿನ್ನಂ ತಿಣ್ಣಂ ಜನಾನಂ ಅನ್ತರೇ ಏಕವಚನಮ್ಪಿ ಸಮ್ಪಾದೇತ್ವಾ ಕಥೇಸುಂ ನ ಸಕ್ಕೋತಿ, ಸಾರಜ್ಜಬಹುಲೋ ‘‘ಅಞ್ಞಂ ಕಥೇಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಅಞ್ಞಮೇವ ಕಥೇಸಿ। ತಸ್ಸ ತಂ ಪವತ್ತಿಂ ಭಿಕ್ಖೂ ಧಮ್ಮಸಭಾಯಂ ಕಥೇನ್ತಾ ನಿಸೀದಿಂಸು। ಸತ್ಥಾ ಆಗನ್ತ್ವಾ ‘‘ಕಾಯ ನುತ್ಥ , ಭಿಕ್ಖವೇ, ಏತರಹಿ ಕಥಾಯ ಸನ್ನಿಸಿನ್ನಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಇಮಾಯ ನಾಮಾ’’ತಿ ವುತ್ತೇ ‘‘ನ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಲಾಳುದಾಯೀ ಇದಾನೇವ ಸಾರಜ್ಜಬಹುಲೋ, ಪುಬ್ಬೇಪಿ ಸಾರಜ್ಜಬಹುಲೋಯೇವಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।
Akāsiyogganti idaṃ satthā jetavane viharanto lāḷudāyittheraṃ ārabbha kathesi. So hi dvinnaṃ tiṇṇaṃ janānaṃ antare ekavacanampi sampādetvā kathesuṃ na sakkoti, sārajjabahulo ‘‘aññaṃ kathessāmī’’ti aññameva kathesi. Tassa taṃ pavattiṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathentā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha , bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, lāḷudāyī idāneva sārajjabahulo, pubbepi sārajjabahuloyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
ಅತೀತೇ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೇ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತೇ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಕಾಸಿರಟ್ಠೇ ಅಞ್ಞತರಸ್ಮಿಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಕುಲೇ ನಿಬ್ಬತ್ತಿತ್ವಾ ವಯಪ್ಪತ್ತೋ ತಕ್ಕಸಿಲಾಯಂ ಸಿಪ್ಪಂ ಉಗ್ಗಣ್ಹಿತ್ವಾ ಪುನ ಗೇಹಂ ಆಗನ್ತ್ವಾ ಮಾತಾಪಿತೂನಂ ದುಗ್ಗತಭಾವಂ ಞತ್ವಾ ‘‘ಪರಿಹೀನಕುಲತೋ ಸೇಟ್ಠಿಕುಲಂ ಪತಿಟ್ಠಪೇಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಮಾತಾಪಿತರೋ ಆಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ಬಾರಾಣಸಿಂ ಗನ್ತ್ವಾ ರಾಜಾನಂ ಉಪಟ್ಠಾಸಿ। ಸೋ ರಞ್ಞಾ ಪಿಯೋ ಅಹೋಸಿ ಮನಾಪೋ। ಅಥಸ್ಸ ಪಿತುನೋ ‘‘ದ್ವೀಹಿಯೇವ ಗೋಣೇಹಿ ಕಸಿಂ ಕತ್ವಾ ಜೀವಿಕಂ ಕಪ್ಪೇನ್ತಸ್ಸ ಏಕೋ ಗೋಣೋ ಮತೋ। ಸೋ ಬೋಧಿಸತ್ತಂ ಉಪಸಙ್ಕಮಿತ್ವಾ ‘‘ತಾತ, ಏಕೋ ಗೋಣೋ ಮತೋ, ಕಸಿಕಮ್ಮಂ ನ ಪವತ್ತತಿ, ರಾಜಾನಂ ಏಕಂ ಗೋಣಂ ಯಾಚಾಹೀ’’ತಿ ಆಹ। ‘‘ತಾತ, ನಚಿರಸ್ಸೇವ ಮೇ ರಾಜಾ ದಿಟ್ಠೋ, ಇದಾನೇವ ಗೋಣಂ ಯಾಚಿತುಂ ನ ಯುತ್ತಂ, ತುಮ್ಹೇ ಯಾಚಥಾ’’ತಿ। ‘‘ತಾತ, ತ್ವಂ ಮಯ್ಹಂ ಸಾರಜ್ಜಬಹುಲಭಾವಂ ನ ಜಾನಾಸಿ, ಅಹಞ್ಹಿ ದ್ವಿನ್ನಂ ತಿಣ್ಣಂ ಸಮ್ಮುಖೇ ಕಥಂ ಸಮ್ಪಾದೇತುಂ ನ ಸಕ್ಕೋಮಿ। ಸಚೇ ಅಹಂ ರಞ್ಞೋ ಸನ್ತಿಕಂ ಗೋಣಂ ಯಾಚಿತುಂ ಗಮಿಸ್ಸಾಮಿ, ಇಮಮ್ಪಿ ದತ್ವಾ ಆಗಮಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ‘‘ತಾತ, ಯಂ ಹೋತಿ, ತಂ ಹೋತು, ನ ಸಕ್ಕಾ ಮಯಾ ರಾಜಾನಂ ಯಾಚಿತುಂ, ಅಪಿಚ ಖೋ ಪನಾಹಂ ತುಮ್ಹೇ ಯೋಗ್ಗಂ ಕಾರೇಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ‘‘ತೇನ ಹಿ ಸಾಧು ಮಂ ಯೋಗ್ಗಂ ಕಾರೇಹೀ’’ತಿ।
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe aññatarasmiṃ brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sippaṃ uggaṇhitvā puna gehaṃ āgantvā mātāpitūnaṃ duggatabhāvaṃ ñatvā ‘‘parihīnakulato seṭṭhikulaṃ patiṭṭhapessāmī’’ti mātāpitaro āpucchitvā bārāṇasiṃ gantvā rājānaṃ upaṭṭhāsi. So raññā piyo ahosi manāpo. Athassa pituno ‘‘dvīhiyeva goṇehi kasiṃ katvā jīvikaṃ kappentassa eko goṇo mato. So bodhisattaṃ upasaṅkamitvā ‘‘tāta, eko goṇo mato, kasikammaṃ na pavattati, rājānaṃ ekaṃ goṇaṃ yācāhī’’ti āha. ‘‘Tāta, nacirasseva me rājā diṭṭho, idāneva goṇaṃ yācituṃ na yuttaṃ, tumhe yācathā’’ti. ‘‘Tāta, tvaṃ mayhaṃ sārajjabahulabhāvaṃ na jānāsi, ahañhi dvinnaṃ tiṇṇaṃ sammukhe kathaṃ sampādetuṃ na sakkomi. Sace ahaṃ rañño santikaṃ goṇaṃ yācituṃ gamissāmi, imampi datvā āgamissāmī’’ti. ‘‘Tāta, yaṃ hoti, taṃ hotu, na sakkā mayā rājānaṃ yācituṃ, apica kho panāhaṃ tumhe yoggaṃ kāressāmī’’ti. ‘‘Tena hi sādhu maṃ yoggaṃ kārehī’’ti.
ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಪಿತರಂ ಆದಾಯ ಬೀರಣತ್ಥಮ್ಭಕಸುಸಾನಂ ಗನ್ತ್ವಾ ತತ್ಥ ತತ್ಥ ತಿಣಕಲಾಪೇ ಬನ್ಧಿತ್ವಾ ‘‘ಅಯಂ ರಾಜಾ, ಅಯಂ ಉಪರಾಜಾ, ಅಯಂ ಸೇನಾಪತೀ’’ತಿ ನಾಮಾನಿ ಕತ್ವಾ ಪಟಿಪಾಟಿಯಾ ಪಿತು ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ‘‘ತಾತ, ತ್ವಂ ರಞ್ಞೋ ಸನ್ತಿಕಂ ಗನ್ತ್ವಾ ‘ಜಯತು, ಮಹಾರಾಜಾ’ತಿ ಏವಂ ಇಮಂ ಗಾಥಂ ವತ್ವಾ ಗೋಣಂ ಯಾಚೇಯ್ಯಾಸೀ’’ತಿ ಗಾಥಂ ಉಗ್ಗಣ್ಹಾಪೇಸಿ –
Bodhisatto pitaraṃ ādāya bīraṇatthambhakasusānaṃ gantvā tattha tattha tiṇakalāpe bandhitvā ‘‘ayaṃ rājā, ayaṃ uparājā, ayaṃ senāpatī’’ti nāmāni katvā paṭipāṭiyā pitu dassetvā ‘‘tāta, tvaṃ rañño santikaṃ gantvā ‘jayatu, mahārājā’ti evaṃ imaṃ gāthaṃ vatvā goṇaṃ yāceyyāsī’’ti gāthaṃ uggaṇhāpesi –
‘‘ದ್ವೇ ಮೇ ಗೋಣಾ ಮಹಾರಾಜ, ಯೇಹಿ ಖೇತ್ತಂ ಕಸಾಮಸೇ।
‘‘Dve me goṇā mahārāja, yehi khettaṃ kasāmase;
ತೇಸು ಏಕೋ ಮತೋ ದೇವ, ದುತಿಯಂ ದೇಹಿ ಖತ್ತಿಯಾ’’ತಿ॥
Tesu eko mato deva, dutiyaṃ dehi khattiyā’’ti.
ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಏಕೇನ ಸಂವಚ್ಛರೇನ ಇಮಂ ಗಾಥಂ ಪಗುಣಂ ಕತ್ವಾ ಬೋಧಿಸತ್ತಂ ಆಹ – ‘‘ತಾತ, ಸೋಮದತ್ತ, ಗಾಥಾ ಮೇ ಪಗುಣಾ ಜಾತಾ, ಇದಾನಿ ಅಹಂ ಯಸ್ಸ ಕಸ್ಸಚಿ ಸನ್ತಿಕೇ ವತ್ತುಂ ಸಕ್ಕೋಮಿ, ಮಂ ರಞ್ಞೋ ಸನ್ತಿಕಂ ನೇಹೀ’’ತಿ। ಸೋ ‘‘ಸಾಧು, ತಾತಾ’’ತಿ ತಥಾರೂಪಂ ಪಣ್ಣಾಕಾರಂ ಗಾಹಾಪೇತ್ವಾ ಪಿತರಂ ರಞ್ಞೋ ಸನ್ತಿಕಂ ನೇಸಿ। ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ‘‘ಜಯತು, ಮಹಾರಾಜಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಪಣ್ಣಾಕಾರಂ ಅದಾಸಿ। ರಾಜಾ ‘‘ಅಯಂ ತೇ ಸೋಮದತ್ತ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಕಿಂ ಹೋತೀ’’ತಿ ಆಹ। ‘‘ಪಿತಾ ಮೇ, ಮಹಾರಾಜಾ’’ತಿ। ‘‘ಕೇನಟ್ಠೇನಾಗತೋ’’ತಿ? ತಸ್ಮಿಂ ಖಣೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಗೋಣಯಾಚನತ್ಥಾಯ ಗಾಥಂ ವದನ್ತೋ –
Brāhmaṇo ekena saṃvaccharena imaṃ gāthaṃ paguṇaṃ katvā bodhisattaṃ āha – ‘‘tāta, somadatta, gāthā me paguṇā jātā, idāni ahaṃ yassa kassaci santike vattuṃ sakkomi, maṃ rañño santikaṃ nehī’’ti. So ‘‘sādhu, tātā’’ti tathārūpaṃ paṇṇākāraṃ gāhāpetvā pitaraṃ rañño santikaṃ nesi. Brāhmaṇo ‘‘jayatu, mahārājā’’ti vatvā paṇṇākāraṃ adāsi. Rājā ‘‘ayaṃ te somadatta brāhmaṇo kiṃ hotī’’ti āha. ‘‘Pitā me, mahārājā’’ti. ‘‘Kenaṭṭhenāgato’’ti? Tasmiṃ khaṇe brāhmaṇo goṇayācanatthāya gāthaṃ vadanto –
‘‘ದ್ವೇ ಮೇ ಗೋಣಾ ಮಹಾರಾಜ, ಯೇಹಿ ಖೇತ್ತಂ ಕಸಾಮಸೇ।
‘‘Dve me goṇā mahārāja, yehi khettaṃ kasāmase;
ತೇಸು ಏಕೋ ಮತೋ ದೇವ, ದುತಿಯಂ ಗಣ್ಹ ಖತ್ತಿಯಾ’’ತಿ॥ – ಆಹ।
Tesu eko mato deva, dutiyaṃ gaṇha khattiyā’’ti. – āha;
ರಾಜಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇನ ವಿರಜ್ಝಿತ್ವಾ ಕಥಿತಭಾವಂ ಞತ್ವಾ ಸಿತಂ ಕತ್ವಾ ‘‘ಸೋಮದತ್ತ, ತುಮ್ಹಾಕಂ ಗೇಹೇ ಬಹೂ ಮಞ್ಞೇ ಗೋಣಾ’’ತಿ ಆಹ। ‘‘ತುಮ್ಹೇಹಿ ದಿನ್ನಾ ಭವಿಸ್ಸನ್ತಿ, ಮಹಾರಾಜಾ’’ತಿ। ರಾಜಾ ಬೋಧಿಸತ್ತಸ್ಸ ತುಸ್ಸಿತ್ವಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಸ್ಸ ಸೋಳಸ ಗೋಣೇ ಅಲಙ್ಕಾರಭಣ್ಡಕೇ ನಿವಾಸನಗಾಮಞ್ಚಸ್ಸ ಬ್ರಹ್ಮದೇಯ್ಯಂ ದತ್ವಾ ಮಹನ್ತೇನ ಯಸೇನ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಂ ಉಯ್ಯೋಜೇಸಿ। ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಸಬ್ಬಸೇತಸಿನ್ಧವಯುತ್ತಂ ರಥಂ ಅಭಿರುಯ್ಹ ಮಹನ್ತೇನ ಪರಿವಾರೇನ ಗಾಮಂ ಅಗಮಾಸಿ। ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಪಿತರಾ ಸದ್ಧಿಂ ರಥೇ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ಗಚ್ಛನ್ತೋ ‘‘ತಾತ, ಅಹಂ ತುಮ್ಹೇ ಸಕಲಸಂವಚ್ಛರಂ ಯೋಗ್ಗಂ ಕಾರೇಸಿಂ, ಸನ್ನಿಟ್ಠಾನಕಾಲೇ ಪನ ತುಮ್ಹಾಕಂ ಗೋಣಂ ರಞ್ಞೋ ಅದತ್ಥಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಪಠಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Rājā brāhmaṇena virajjhitvā kathitabhāvaṃ ñatvā sitaṃ katvā ‘‘somadatta, tumhākaṃ gehe bahū maññe goṇā’’ti āha. ‘‘Tumhehi dinnā bhavissanti, mahārājā’’ti. Rājā bodhisattassa tussitvā brāhmaṇassa soḷasa goṇe alaṅkārabhaṇḍake nivāsanagāmañcassa brahmadeyyaṃ datvā mahantena yasena brāhmaṇaṃ uyyojesi. Brāhmaṇo sabbasetasindhavayuttaṃ rathaṃ abhiruyha mahantena parivārena gāmaṃ agamāsi. Bodhisatto pitarā saddhiṃ rathe nisīditvā gacchanto ‘‘tāta, ahaṃ tumhe sakalasaṃvaccharaṃ yoggaṃ kāresiṃ, sanniṭṭhānakāle pana tumhākaṃ goṇaṃ rañño adatthā’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
೧೨೧.
121.
‘‘ಅಕಾಸಿ ಯೋಗ್ಗಂ ಧುವಮಪ್ಪಮತ್ತೋ, ಸಂವಚ್ಛರಂ ಬೀರಣಥಮ್ಭಕಸ್ಮಿಂ।
‘‘Akāsi yoggaṃ dhuvamappamatto, saṃvaccharaṃ bīraṇathambhakasmiṃ;
ಬ್ಯಾಕಾಸಿ ಸಞ್ಞಂ ಪರಿಸಂ ವಿಗಯ್ಹ, ನ ನಿಯ್ಯಮೋ ತಾಯತಿ ಅಪ್ಪಪಞ್ಞ’’ನ್ತಿ॥
Byākāsi saññaṃ parisaṃ vigayha, na niyyamo tāyati appapañña’’nti.
ತತ್ಥ ಅಕಾಸಿ ಯೋಗ್ಗಂ ಧುವಮಪ್ಪಮತ್ತೋ, ಸಂವಚ್ಛರಂ ಬೀರಣಥಮ್ಭಕಸ್ಮಿನ್ತಿ, ತಾತ, ತ್ವಂ ನಿಚ್ಚಂ ಅಪ್ಪಮತ್ತೋ ಬೀರಣತ್ಥಮ್ಭಮಯೇ ಸುಸಾನೇ ಯೋಗ್ಗಂ ಅಕಾಸಿ । ಬ್ಯಾಕಾಸಿ ಸಞ್ಞಂ ಪರಿಸಂ ವಿಗಯ್ಹಾತಿ ಅಥ ಚ ಪನ ಪರಿಸಂ ವಿಗಾಹಿತ್ವಾ ತಂ ಸಞ್ಞಂ ವಿಅಕಾಸಿ ವಿಕಾರಂ ಆಪಾದೇಸಿ, ಪರಿವತ್ತೇಸೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ನ ನಿಯ್ಯಮೋ ತಾಯತಿ ಅಪ್ಪಪಞ್ಞನ್ತಿ ಅಪ್ಪಹಞ್ಞಂ ನಾಮ ಪುಗ್ಗಲಂ ನಿಯ್ಯಮೋ ಯೋಗ್ಗಾಚಿಣ್ಣಂ ಚರಣಂ ನ ತಾಯತಿ ನ ರಕ್ಖತೀತಿ।
Tattha akāsi yoggaṃ dhuvamappamatto, saṃvaccharaṃ bīraṇathambhakasminti, tāta, tvaṃ niccaṃ appamatto bīraṇatthambhamaye susāne yoggaṃ akāsi . Byākāsi saññaṃ parisaṃ vigayhāti atha ca pana parisaṃ vigāhitvā taṃ saññaṃ viakāsi vikāraṃ āpādesi, parivattesīti attho. Na niyyamo tāyati appapaññanti appahaññaṃ nāma puggalaṃ niyyamo yoggāciṇṇaṃ caraṇaṃ na tāyati na rakkhatīti.
ಅಥಸ್ಸ ವಚನಂ ಸುತ್ವಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ದುತಿಯಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Athassa vacanaṃ sutvā brāhmaṇo dutiyaṃ gāthamāha –
೧೨೨.
122.
‘‘ದ್ವಯಂ ಯಾಚನಕೋ ತಾತ, ಸೋಮದತ್ತ ನಿಗಚ್ಛತಿ।
‘‘Dvayaṃ yācanako tāta, somadatta nigacchati;
ಅಲಾಭಂ ಧನಲಾಭಂ ವಾ, ಏವಂಧಮ್ಮಾ ಹಿ ಯಾಚನಾ’’ತಿ॥
Alābhaṃ dhanalābhaṃ vā, evaṃdhammā hi yācanā’’ti.
ತತ್ಥ ಏವಂಧಮ್ಮಾ ಹಿ ಯಾಚನಾತಿ ಯಾಚನಾ ಹಿ ಏವಂಸಭಾವಾತಿ।
Tattha evaṃdhammā hi yācanāti yācanā hi evaṃsabhāvāti.
ಸತ್ಥಾ ‘‘ನ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಲಾಳುದಾಯೀ ಇದಾನೇವ ಸಾರಜ್ಜಬಹುಲೋ, ಪುಬ್ಬೇಪಿ ಸಾರಜ್ಜಬಹುಲೋಯೇವಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ – ‘‘ತದಾ ರಾಜಾ ಆನನ್ದೋ, ಸೋಮದತ್ತಸ್ಸ ಪಿತಾ ಲಾಳುದಾಯೀ ಅಹೋಸಿ, ಸೋಮದತ್ತೋ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿ’’ನ್ತಿ।
Satthā ‘‘na, bhikkhave, lāḷudāyī idāneva sārajjabahulo, pubbepi sārajjabahuloyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando, somadattassa pitā lāḷudāyī ahosi, somadatto pana ahameva ahosi’’nti.
ಸೋಮದತ್ತಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ಪಠಮಾ।
Somadattajātakavaṇṇanā paṭhamā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೨೧೧. ಸೋಮದತ್ತಜಾತಕಂ • 211. Somadattajātakaṃ
