| Library / Tipiṭaka / তিপিটক • Tipiṭaka / জাতক-অট্ঠকথা • Jātaka-aṭṭhakathā |
[১১৩] ৩. সিঙ্গালজাতকৰণ্ণনা
[113] 3. Siṅgālajātakavaṇṇanā
সদ্দহাসি সিঙ্গালস্সাতি ইদং সত্থা ৰেল়ুৰনে ৰিহরন্তো দেৰদত্তং আরব্ভ কথেসি। তস্মিঞ্হি সমযে ভিক্খূ ধম্মসভাযং সন্নিপতিত্ৰা ‘‘আৰুসো, দেৰদত্তেন পঞ্চ ভিক্খুসতানি আদায গযাসীসং গন্ত্ৰা ‘যং সমণো গোতমো করোতি, ন সো ধম্মো। যমহং করোমি, অযমেৰ ধম্মো’তি তে ভিক্খূ অত্তনো লদ্ধিং গাহাপেত্ৰা ঠানপ্পত্তং মুসাৰাদং কত্ৰা সঙ্ঘং ভিন্দিত্ৰা একসীমায দ্ৰে উপোসথা কতা’’তি দেৰদত্তস্স অগুণকথং কথেন্তা নিসীদিংসু। সত্থা আগন্ত্ৰা ‘‘কায নুত্থ, ভিক্খৰে, এতরহি কথায সন্নিসিন্না’’তি পুচ্ছিত্ৰা ‘‘ইমায নামা’’তি ৰুত্তে ‘‘ন, ভিক্খৰে, দেৰদত্তো ইদানেৰ মুসাৰাদী, পুব্বেপি মুসাৰাদীযেৰা’’তি ৰত্ৰা অতীতং আহরি।
Saddahāsisiṅgālassāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi samaye bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannipatitvā ‘‘āvuso, devadattena pañca bhikkhusatāni ādāya gayāsīsaṃ gantvā ‘yaṃ samaṇo gotamo karoti, na so dhammo. Yamahaṃ karomi, ayameva dhammo’ti te bhikkhū attano laddhiṃ gāhāpetvā ṭhānappattaṃ musāvādaṃ katvā saṅghaṃ bhinditvā ekasīmāya dve uposathā katā’’ti devadattassa aguṇakathaṃ kathentā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva musāvādī, pubbepi musāvādīyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
অতীতে বারাণসিযং ব্রহ্মদত্তে রজ্জং কারেন্তে বোধিসত্তো সুসানৰনে রুক্খদেৰতা হুত্ৰা নিব্বত্তি। তদা বারাণসিযং নক্খত্তং ঘুট্ঠং অহোসি। মনুস্সা ‘‘যক্খবলিকম্মং করোমা’’তি তেসু তেসু চচ্চররচ্ছাদিট্ঠানেসু মচ্ছমংসাদীনি ৰিপ্পকিরিত্ৰা কপালকেসু বহুং সুরং ঠপযিংসু। অথেকো সিঙ্গালো অড্ঢরত্তসমযে নিদ্ধমনেন নগরং পৰিসিত্ৰা মচ্ছমংসং খাদিত্ৰা সুরং পিৰিত্ৰা পুন্নাগগচ্ছন্তরং পৰিসিত্ৰা যাৰ অরুণুগ্গমনা নিদ্দং ওক্কমি। সো পবুজ্ঝিত্ৰা আলোকং দিস্ৰা ‘‘ইদানি নিক্খমিতুং ন সক্কা’’তি মগ্গসমীপং গন্ত্ৰা অদিস্সমানো নিপজ্জিত্ৰা অঞ্ঞে মনুস্সে দিস্ৰাপি কিঞ্চি অৰত্ৰা একং ব্রাহ্মণং মুখধোৰনত্থায গচ্ছন্তং দিস্ৰা চিন্তেসি ‘‘ব্রাহ্মণা নাম ধনলোলা হোন্তি, ইমং ধনেন পলোভেত্ৰা যথা মং উপকচ্ছকন্তরে কত্ৰা উত্তরাসঙ্গেন পটিচ্ছাদেত্ৰা নগরা নীহরতি, তথা করিস্সামী’’তি। সো মনুস্সভাসায ‘‘ব্রাহ্মণা’’তি আহ। সো নিৰত্তিত্ৰা ‘‘কো মং পক্কোসতী’’তি আহ। ‘‘অহং, ব্রাহ্মণা’’তি। ‘‘কিংকারণা’’তি। ‘‘ব্রাহ্মণ, ময্হং দ্ৰে কহাপণসতানি অত্থি। সচে মং উপকচ্ছকন্তরে কত্ৰা উত্তরাসঙ্গেন পটিচ্ছাদেত্ৰা যথা ন কোচি পস্সতি, তথা নগরা নিক্খামেতুং সক্কোসি, তুয্হং তে কহাপণে দস্সামী’’তি। ব্রাহ্মণো ধনলোভেন ‘‘সাধূ’’তি সম্পটিচ্ছিত্ৰা তং তথা কত্ৰা আদায নগরা নিক্খমিত্ৰা থোকং অগমাসি। অথ নং সিঙ্গালো পুচ্ছি ‘‘কতরট্ঠানং, ব্রাহ্মণা’’তি? ‘‘অসুকং নামা’’তি। ‘‘অঞ্ঞং থোকং ঠানং গচ্ছা’’তি। এৰং পুনপ্পুনং ৰদন্তো মহাসুসানং পত্ৰা ‘‘ইধ মং ওতারেহী’’তি আহ। তত্থ নং ওতারেসি। অথ সিঙ্গালো ‘‘তেন হি, ব্রাহ্মণ, উত্তরিসাটকং পত্থরা’’তি আহ। সো ধনলোভেন ‘‘সাধূ’’তি পত্থরি। অথ নং ‘‘ইমং রুক্খমূলং খণাহী’’তি পথৰিখণনে যোজেত্ৰা ব্রাহ্মণস্স উত্তরিসাটকং অভিরুয্হ চতূসু কণ্ণেসু চ মজ্ঝে চাতি পঞ্চসু ঠানেসু সরীরনিস্সন্দং পাতেত্ৰা মক্খেত্ৰা চেৰ তেমেত্ৰা চ সুসানৰনং পাৰিসি। বোধিসত্তো রুক্খৰিটপে ঠত্ৰা ইমং গাথমাহ –
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto susānavane rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tadā bārāṇasiyaṃ nakkhattaṃ ghuṭṭhaṃ ahosi. Manussā ‘‘yakkhabalikammaṃ karomā’’ti tesu tesu caccararacchādiṭṭhānesu macchamaṃsādīni vippakiritvā kapālakesu bahuṃ suraṃ ṭhapayiṃsu. Atheko siṅgālo aḍḍharattasamaye niddhamanena nagaraṃ pavisitvā macchamaṃsaṃ khāditvā suraṃ pivitvā punnāgagacchantaraṃ pavisitvā yāva aruṇuggamanā niddaṃ okkami. So pabujjhitvā ālokaṃ disvā ‘‘idāni nikkhamituṃ na sakkā’’ti maggasamīpaṃ gantvā adissamāno nipajjitvā aññe manusse disvāpi kiñci avatvā ekaṃ brāhmaṇaṃ mukhadhovanatthāya gacchantaṃ disvā cintesi ‘‘brāhmaṇā nāma dhanalolā honti, imaṃ dhanena palobhetvā yathā maṃ upakacchakantare katvā uttarāsaṅgena paṭicchādetvā nagarā nīharati, tathā karissāmī’’ti. So manussabhāsāya ‘‘brāhmaṇā’’ti āha. So nivattitvā ‘‘ko maṃ pakkosatī’’ti āha. ‘‘Ahaṃ, brāhmaṇā’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti. ‘‘Brāhmaṇa, mayhaṃ dve kahāpaṇasatāni atthi. Sace maṃ upakacchakantare katvā uttarāsaṅgena paṭicchādetvā yathā na koci passati, tathā nagarā nikkhāmetuṃ sakkosi, tuyhaṃ te kahāpaṇe dassāmī’’ti. Brāhmaṇo dhanalobhena ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā taṃ tathā katvā ādāya nagarā nikkhamitvā thokaṃ agamāsi. Atha naṃ siṅgālo pucchi ‘‘kataraṭṭhānaṃ, brāhmaṇā’’ti? ‘‘Asukaṃ nāmā’’ti. ‘‘Aññaṃ thokaṃ ṭhānaṃ gacchā’’ti. Evaṃ punappunaṃ vadanto mahāsusānaṃ patvā ‘‘idha maṃ otārehī’’ti āha. Tattha naṃ otāresi. Atha siṅgālo ‘‘tena hi, brāhmaṇa, uttarisāṭakaṃ pattharā’’ti āha. So dhanalobhena ‘‘sādhū’’ti patthari. Atha naṃ ‘‘imaṃ rukkhamūlaṃ khaṇāhī’’ti pathavikhaṇane yojetvā brāhmaṇassa uttarisāṭakaṃ abhiruyha catūsu kaṇṇesu ca majjhe cāti pañcasu ṭhānesu sarīranissandaṃ pātetvā makkhetvā ceva temetvā ca susānavanaṃ pāvisi. Bodhisatto rukkhaviṭape ṭhatvā imaṃ gāthamāha –
১১৩.
113.
‘‘সদ্দহাসি সিঙ্গালস্স, সুরাপীতস্স ব্রাহ্মণ।
‘‘Saddahāsi siṅgālassa, surāpītassa brāhmaṇa;
সিপ্পিকানং সতং নত্থি, কুতো কংসসতা দুৰে’’তি॥
Sippikānaṃ sataṃ natthi, kuto kaṃsasatā duve’’ti.
তত্থ সদ্দহাসীতি সদ্দহসি, অযমেৰ ৰা পাঠো, পত্তিযাযসীতি অত্থো। সিপ্পিকানং সতং নত্থীতি এতস্স হি সিপ্পিকাসতম্পি নত্থি। কুতো কংসসতা দুৰেতি দ্ৰে কহাপণসতানি পনস্স কুতো এৰাতি।
Tattha saddahāsīti saddahasi, ayameva vā pāṭho, pattiyāyasīti attho. Sippikānaṃ sataṃ natthīti etassa hi sippikāsatampi natthi. Kuto kaṃsasatā duveti dve kahāpaṇasatāni panassa kuto evāti.
বোধিসত্তো ইমং গাথং ৰত্ৰা ‘‘গচ্ছ, ব্রাহ্মণ, তৰ সাটকং ধোৰিত্ৰা ন্হাযিত্ৰা অত্তনো কম্মং করোহী’’তি ৰত্ৰা অন্তরধাযি। ব্রাহ্মণো তথা কত্ৰা ‘‘ৰঞ্চিতো ৰতম্হী’’তি দোমনস্সপ্পত্তো পক্কামি।
Bodhisatto imaṃ gāthaṃ vatvā ‘‘gaccha, brāhmaṇa, tava sāṭakaṃ dhovitvā nhāyitvā attano kammaṃ karohī’’ti vatvā antaradhāyi. Brāhmaṇo tathā katvā ‘‘vañcito vatamhī’’ti domanassappatto pakkāmi.
সত্থা ইমং ধম্মদেসনং আহরিত্ৰা জাতকং সমোধানেসি – ‘‘তদা সিঙ্গালো দেৰদত্তো অহোসি, রুক্খদেৰতা পন অহমেৰ অহোসি’’ন্তি।
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā siṅgālo devadatto ahosi, rukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
সিঙ্গালজাতকৰণ্ণনা ততিযা।
Siṅgālajātakavaṇṇanā tatiyā.
Related texts:
তিপিটক (মূল) • Tipiṭaka (Mūla) / সুত্তপিটক • Suttapiṭaka / খুদ্দকনিকায • Khuddakanikāya / জাতকপাল়ি • Jātakapāḷi / ১১৩. সিঙ্গালজাতকং • 113. Siṅgālajātakaṃ
