| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā |
[೩೦೫] ೫. ಸೀಲವೀಮಂಸನಜಾತಕವಣ್ಣನಾ
[305] 5. Sīlavīmaṃsanajātakavaṇṇanā
ನತ್ಥಿ ಲೋಕೇ ರಹೋ ನಾಮಾತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ಜೇತವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ಕಿಲೇಸನಿಗ್ಗಹಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ವತ್ಥು ಏಕಾದಸಕನಿಪಾತೇ ಪಾನೀಯಜಾತಕೇ (ಜಾ॰ ೧.೧೧.೫೯ ಆದಯೋ) ಆವಿ ಭವಿಸ್ಸತಿ। ಅಯಂ ಪನೇತ್ಥ ಸಙ್ಖೇಪೋ – ಪಞ್ಚಸತಾ ಭಿಕ್ಖೂ ಅನ್ತೋಜೇತವನೇ ವಸನ್ತಾ ಮಜ್ಝಿಮಯಾಮಸಮನನ್ತರೇ ಕಾಮವಿತಕ್ಕಂ ವಿತಕ್ಕಯಿಂಸು। ಸತ್ಥಾ ಛಸುಪಿ ರತ್ತಿದಿವಾಕೋಟ್ಠಾಸೇಸು ಯಥಾ ಏಕಚಕ್ಖುಕೋ ಚಕ್ಖುಂ, ಏಕಪುತ್ತೋ ಪುತ್ತಂ, ಚಾಮರೀ ವಾಲಂ ಅಪ್ಪಮಾದೇನ ರಕ್ಖತಿ, ಏವಂ ನಿಚ್ಚಕಾಲಂ ಭಿಕ್ಖೂ ಓಲೋಕೇತಿ। ಸೋ ರತ್ತಿಭಾಗೇ ದಿಬ್ಬಚಕ್ಖುನಾ ಜೇತವನಂ ಓಲೋಕೇನ್ತೋ ಚಕ್ಕವತ್ತಿರಞ್ಞೋ ಅತ್ತನೋ ನಿವೇಸನೇ ಉಪ್ಪನ್ನಚೋರೇ ವಿಯ ತೇ ಭಿಕ್ಖೂ ದಿಸ್ವಾ ಗನ್ಧಕುಟಿಂ ವಿವರಿತ್ವಾ ಆನನ್ದತ್ಥೇರಂ ಆಮನ್ತೇತ್ವಾ ‘‘ಆನನ್ದ, ಅನ್ತೋಜೇತವನೇ ಕೋಟಿಸನ್ಥಾರೇ ವಸನಕಭಿಕ್ಖೂ ಸನ್ನಿಪಾತಾಪೇತ್ವಾ ಗನ್ಧಕುಟಿದ್ವಾರೇ ಆಸನಂ ಪಞ್ಞಾಪೇಹೀ’’ತಿ ಆಹ। ಸೋ ತಥಾ ಕತ್ವಾ ಸತ್ಥು ಪಟಿವೇದೇಸಿ। ಸತ್ಥಾ ಪಞ್ಞತ್ತಾಸನೇ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ಸಬ್ಬಸಙ್ಗಾಹಿಕವಸೇನ ಆಮನ್ತೇತ್ವಾ ‘‘ಭಿಕ್ಖವೇ, ಪೋರಾಣಕಪಣ್ಡಿತಾ ‘ಪಾಪಕರಣೇ ರಹೋ ನಾಮ ನತ್ಥೀ’ತಿ ಪಾಪಂ ನ ಕರಿಂಸೂ’’ತಿ ವತ್ವಾ ತೇಹಿ ಯಾಚಿತೋ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।
Natthiloke raho nāmāti idaṃ satthā jetavane viharanto kilesaniggahaṃ ārabbha kathesi. Vatthu ekādasakanipāte pānīyajātake (jā. 1.11.59 ādayo) āvi bhavissati. Ayaṃ panettha saṅkhepo – pañcasatā bhikkhū antojetavane vasantā majjhimayāmasamanantare kāmavitakkaṃ vitakkayiṃsu. Satthā chasupi rattidivākoṭṭhāsesu yathā ekacakkhuko cakkhuṃ, ekaputto puttaṃ, cāmarī vālaṃ appamādena rakkhati, evaṃ niccakālaṃ bhikkhū oloketi. So rattibhāge dibbacakkhunā jetavanaṃ olokento cakkavattirañño attano nivesane uppannacore viya te bhikkhū disvā gandhakuṭiṃ vivaritvā ānandattheraṃ āmantetvā ‘‘ānanda, antojetavane koṭisanthāre vasanakabhikkhū sannipātāpetvā gandhakuṭidvāre āsanaṃ paññāpehī’’ti āha. So tathā katvā satthu paṭivedesi. Satthā paññattāsane nisīditvā sabbasaṅgāhikavasena āmantetvā ‘‘bhikkhave, porāṇakapaṇḍitā ‘pāpakaraṇe raho nāma natthī’ti pāpaṃ na kariṃsū’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
ಅತೀತೇ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೇ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತೇ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಕುಲೇ ನಿಬ್ಬತ್ತಿತ್ವಾ ವಯಪ್ಪತ್ತೋ ತತ್ಥೇವ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ದಿಸಾಪಾಮೋಕ್ಖಸ್ಸ ಆಚರಿಯಸ್ಸ ಸನ್ತಿಕೇ ಪಞ್ಚನ್ನಂ ಮಾಣವಕಸತಾನಂ ಜೇಟ್ಠಕೋ ಹುತ್ವಾ ಸಿಪ್ಪಂ ಉಗ್ಗಣ್ಹಾತಿ। ಆಚರಿಯಸ್ಸ ಪನ ವಯಪ್ಪತ್ತಾ ಧೀತಾ ಅತ್ಥಿ। ಸೋ ಚಿನ್ತೇಸಿ ‘‘ಇಮೇಸಂ ಮಾಣವಕಾನಂ ಸೀಲಂ ವೀಮಂಸಿತ್ವಾ ಸೀಲಸಮ್ಪನ್ನಸ್ಸೇವ ಧೀತರಂ ದಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ಸೋ ಏಕದಿವಸಂ ಮಾಣವಕೇ ಆಮನ್ತೇತ್ವಾ ‘‘ತಾತಾ, ಮಯ್ಹಂ ಧೀತಾ ವಯಪ್ಪತ್ತಾ, ವಿವಾಹಮಸ್ಸಾ ಕಾರೇಸ್ಸಾಮಿ, ವತ್ಥಾಲಙ್ಕಾರಂ ಲದ್ಧುಂ ವಟ್ಟತಿ, ಗಚ್ಛಥ ತುಮ್ಹೇ ಅತ್ತನೋ ಅತ್ತನೋ ಞಾತಕಾನಂ ಅಪಸ್ಸನ್ತಾನಞ್ಞೇವ ಥೇನೇತ್ವಾ ವತ್ಥಾಲಙ್ಕಾರೇ ಆಹರಥ, ಕೇನಚಿ ಅದಿಟ್ಠಮೇವ ಗಣ್ಹಾಮಿ, ದಸ್ಸೇತ್ವಾ ಆಭತಂ ನ ಗಣ್ಹಾಮೀ’’ತಿ ಆಹ। ತೇ ‘‘ಸಾಧೂ’’ತಿ ಸಮ್ಪಟಿಚ್ಛಿತ್ವಾ ತತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ಞಾತಕಾನಂ ಅಪಸ್ಸನ್ತಾನಂ ಥೇನೇತ್ವಾ ವತ್ಥಪಿಳನ್ಧನಾದೀನಿ ಆಹರನ್ತಿ। ಆಚರಿಯೋ ಆಭತಾಭತಂ ವಿಸುಂ ವಿಸುಂ ಠಪೇಸಿ। ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಪನ ನ ಕಿಞ್ಚಿ ಆಹರಿ। ಅಥ ನಂ ಆಚರಿಯೋ ಆಹ ‘‘ತ್ವಂ ಪನ, ತಾತ, ನ ಕಿಞ್ಚಿ ಆಹರಸೀ’’ತಿ। ‘‘ಆಮ, ಆಚರಿಯಾ’’ತಿ। ‘‘ಕಸ್ಮಾ, ತಾತಾ’’ತಿ। ‘‘ತುಮ್ಹೇ ನ ಕಸ್ಸಚಿ ಪಸ್ಸ್ಸನ್ತಸ್ಸ ಆಭತಂ ಗಣ್ಹಥ, ಅಹಂ ಪನ ಪಾಪಕರಣೇ ರಹೋ ನಾಮ ನ ಪಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ದೀಪೇನ್ತೋ ಇಮಾ ದ್ವೇ ಗಾಥಾ ಆಹ –
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto tattheva bārāṇasiyaṃ disāpāmokkhassa ācariyassa santike pañcannaṃ māṇavakasatānaṃ jeṭṭhako hutvā sippaṃ uggaṇhāti. Ācariyassa pana vayappattā dhītā atthi. So cintesi ‘‘imesaṃ māṇavakānaṃ sīlaṃ vīmaṃsitvā sīlasampannasseva dhītaraṃ dassāmī’’ti. So ekadivasaṃ māṇavake āmantetvā ‘‘tātā, mayhaṃ dhītā vayappattā, vivāhamassā kāressāmi, vatthālaṅkāraṃ laddhuṃ vaṭṭati, gacchatha tumhe attano attano ñātakānaṃ apassantānaññeva thenetvā vatthālaṅkāre āharatha, kenaci adiṭṭhameva gaṇhāmi, dassetvā ābhataṃ na gaṇhāmī’’ti āha. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya ñātakānaṃ apassantānaṃ thenetvā vatthapiḷandhanādīni āharanti. Ācariyo ābhatābhataṃ visuṃ visuṃ ṭhapesi. Bodhisatto pana na kiñci āhari. Atha naṃ ācariyo āha ‘‘tvaṃ pana, tāta, na kiñci āharasī’’ti. ‘‘Āma, ācariyā’’ti. ‘‘Kasmā, tātā’’ti. ‘‘Tumhe na kassaci passsantassa ābhataṃ gaṇhatha, ahaṃ pana pāpakaraṇe raho nāma na passāmī’’ti dīpento imā dve gāthā āha –
೧೭.
17.
‘‘ನತ್ಥಿ ಲೋಕೇ ರಹೋ ನಾಮ, ಪಾಪಕಮ್ಮಂ ಪಕುಬ್ಬತೋ।
‘‘Natthi loke raho nāma, pāpakammaṃ pakubbato;
ಪಸ್ಸನ್ತಿ ವನಭೂತಾನಿ, ತಂ ಬಾಲೋ ಮಞ್ಞತೀ ರಹೋ॥
Passanti vanabhūtāni, taṃ bālo maññatī raho.
೧೮.
18.
‘‘ಅಹಂ ರಹೋ ನ ಪಸ್ಸಾಮಿ, ಸುಞ್ಞಂ ವಾಪಿ ನ ವಿಜ್ಜತಿ।
‘‘Ahaṃ raho na passāmi, suññaṃ vāpi na vijjati;
ಯತ್ಥ ಅಞ್ಞಂ ನ ಪಸ್ಸಾಮಿ, ಅಸುಞ್ಞಂ ಹೋತಿ ತಂ ಮಯಾ’’ತಿ॥
Yattha aññaṃ na passāmi, asuññaṃ hoti taṃ mayā’’ti.
ತತ್ಥ ರಹೋತಿ ಪಟಿಚ್ಛನ್ನಟ್ಠಾನಂ। ವನಭೂತಾನೀತಿ ವನೇ ನಿಬ್ಬತ್ತಭೂತಾನಿ। ತಂ ಬಾಲೋತಿ ತಂ ಪಾಪಕಮ್ಮಂ ರಹೋ ಮಯಾ ಕತನ್ತಿ ಬಾಲೋ ಮಞ್ಞತಿ। ಸುಞ್ಞಂ ವಾಪೀತಿ ಯಂ ವಾ ಠಾನಂ ಸತ್ತೇಹಿ ಸುಞ್ಞಂ ತುಚ್ಛಂ ಭವೇಯ್ಯ, ತಮ್ಪಿ ನತ್ಥೀತಿ ಆಹ।
Tattha rahoti paṭicchannaṭṭhānaṃ. Vanabhūtānīti vane nibbattabhūtāni. Taṃ bāloti taṃ pāpakammaṃ raho mayā katanti bālo maññati. Suññaṃ vāpīti yaṃ vā ṭhānaṃ sattehi suññaṃ tucchaṃ bhaveyya, tampi natthīti āha.
ಆಚರಿಯೋ ತಸ್ಸ ಪಸೀದಿತ್ವಾ ‘‘ತಾತ, ನ ಮಯ್ಹಂ ಗೇಹೇ ಧನಂ ನತ್ಥಿ, ಅಹಂ ಪನ ಸೀಲಸಮ್ಪನ್ನಸ್ಸ ಧೀತರಂ ದಾತುಕಾಮೋ ಇಮೇ ಮಾಣವಕೇ ವೀಮಂಸನ್ತೋ ಏವಮಕಾಸಿಂ, ಮಮ ಧೀತಾ ತುಯ್ಹಮೇವ ಅನುಚ್ಛವಿಕಾ’’ತಿ ಧೀತರಂ ಅಲಙ್ಕರಿತ್ವಾ ಬೋಧಿಸತ್ತಸ್ಸ ಅದಾಸಿ। ಸೇಸಮಾಣವಕೇ ‘‘ತುಮ್ಹೇಹಿ ಆಭತಾಭತಂ ತುಮ್ಹಾಕಂ ಗೇಹಮೇವ ನೇಥಾ’’ತಿ ಆಹ।
Ācariyo tassa pasīditvā ‘‘tāta, na mayhaṃ gehe dhanaṃ natthi, ahaṃ pana sīlasampannassa dhītaraṃ dātukāmo ime māṇavake vīmaṃsanto evamakāsiṃ, mama dhītā tuyhameva anucchavikā’’ti dhītaraṃ alaṅkaritvā bodhisattassa adāsi. Sesamāṇavake ‘‘tumhehi ābhatābhataṃ tumhākaṃ gehameva nethā’’ti āha.
ಸತ್ಥಾ ‘‘ಇತಿ ಖೋ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ತೇ ದುಸ್ಸೀಲಮಾಣವಕಾ ಅತ್ತನೋ ದುಸ್ಸೀಲತಾಯ ತಂ ಇತ್ಥಿಂ ನ ಲಭಿಂಸು, ಇತರೋ ಪಣ್ಡಿತಮಾಣವೋ ಸೀಲಸಮ್ಪನ್ನತಾಯ ಲಭೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಅಭಿಸಮ್ಬುದ್ಧೋ ಹುತ್ವಾ ಇತರಾ ದ್ವೇ ಗಾಥಾ ಅಭಾಸಿ –
Satthā ‘‘iti kho, bhikkhave, te dussīlamāṇavakā attano dussīlatāya taṃ itthiṃ na labhiṃsu, itaro paṇḍitamāṇavo sīlasampannatāya labhī’’ti vatvā abhisambuddho hutvā itarā dve gāthā abhāsi –
೧೯.
19.
‘‘ದುಜ್ಜಚ್ಚೋ ಚ ಸುಜಚ್ಚೋ ಚ, ನನ್ದೋ ಚ ಸುಖವಡ್ಢಿತೋ।
‘‘Dujjacco ca sujacco ca, nando ca sukhavaḍḍhito;
ವಜ್ಜೋ ಚ ಅದ್ಧುವಸೀಲೋ ಚ, ತೇ ಧಮ್ಮಂ ಜಹುಮತ್ಥಿಕಾ॥
Vajjo ca addhuvasīlo ca, te dhammaṃ jahumatthikā.
೨೦.
20.
‘‘ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಚ ಕಥಂ ಜಹೇ, ಸಬ್ಬಧಮ್ಮಾನ ಪಾರಗೂ।
‘‘Brāhmaṇo ca kathaṃ jahe, sabbadhammāna pāragū;
ಯೋ ಧಮ್ಮಮನುಪಾಲೇತಿ, ಧಿತಿಮಾ ಸಚ್ಚನಿಕ್ಕಮೋ’’ತಿ॥
Yo dhammamanupāleti, dhitimā saccanikkamo’’ti.
ತತ್ಥ ದುಜ್ಜಚ್ಚೋತಿಆದಯೋ ಛ ಜೇಟ್ಠಕಮಾಣವಾ, ತೇಸಂ ನಾಮಂ ಗಣ್ಹಿ, ಅವಸೇಸಾನಂ ನಾಮಂ ಅಗ್ಗಹೇತ್ವಾ ಸಬ್ಬಸಙ್ಗಾಹಿಕವಸೇನೇವ ‘‘ತೇ ಧಮ್ಮಂ ಜಹುಮತ್ಥಿಕಾ’’ತಿ ಆಹ। ತತ್ಥ ತೇತಿ ಸಬ್ಬೇಪಿ ತೇ ಮಾಣವಾ। ಧಮ್ಮನ್ತಿ ಇತ್ಥಿಪಟಿಲಾಭಸಭಾವಂ । ಜಹುಮತ್ಥಿಕಾತಿ ಜಹುಂ ಅತ್ಥಿಕಾ, ಅಯಮೇವ ವಾ ಪಾಠೋ। ಮಕಾರೋ ಪದಬ್ಯಞ್ಜನಸನ್ಧಿವಸೇನ ವುತ್ತೋ। ಇದಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ – ಸಬ್ಬೇಪಿ ತೇ ಮಾಣವಾ ತಾಯ ಇತ್ಥಿಯಾ ಅತ್ಥಿಕಾವ ಹುತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ದುಸ್ಸೀಲತಾಯ ತಂ ಇತ್ಥಿಪಟಿಲಾಭಸಭಾವಂ ಜಹಿಂಸು।
Tattha dujjaccotiādayo cha jeṭṭhakamāṇavā, tesaṃ nāmaṃ gaṇhi, avasesānaṃ nāmaṃ aggahetvā sabbasaṅgāhikavaseneva ‘‘te dhammaṃ jahumatthikā’’ti āha. Tattha teti sabbepi te māṇavā. Dhammanti itthipaṭilābhasabhāvaṃ . Jahumatthikāti jahuṃ atthikā, ayameva vā pāṭho. Makāro padabyañjanasandhivasena vutto. Idaṃ vuttaṃ hoti – sabbepi te māṇavā tāya itthiyā atthikāva hutvā attano dussīlatāya taṃ itthipaṭilābhasabhāvaṃ jahiṃsu.
ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಚಾತಿ ಇತರೋ ಪನ ಸೀಲಸಮ್ಪನ್ನೋ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ। ಕಥಂ ಜಹೇತಿ ಕೇನ ಕಾರಣೇನ ತಂ ಇತ್ಥಿಪಟಿಲಾಭಸಭಾವಂ ಜಹಿಸ್ಸತಿ। ಸಬ್ಬಧಮ್ಮಾನನ್ತಿ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಠಾನೇ ಲೋಕಿಯಾನಿ ಪಞ್ಚ ಸೀಲಾನಿ, ದಸ ಸೀಲಾನಿ, ತೀಣಿ ಸುಚರಿತಾನಿ ಚ, ಸಬ್ಬಧಮ್ಮಾ ನಾಮ, ತೇಸಂ ಸೋ ಪಾರಂ ಗತೋತಿ ಪಾರಗೂ। ಧಮ್ಮನ್ತಿ ವುತ್ತಪ್ಪಕಾರಮೇವ ಧಮ್ಮಂ ಯೋ ಅನುಪಾಲೇತಿ ರಕ್ಖತಿ। ಧಿತಿಮಾತಿ ಸೀಲರಕ್ಖನಧಿತಿಯಾ ಸಮನ್ನಾಗತೋ। ಸಚ್ಚನಿಕ್ಕಮೋತಿ ಸಚ್ಚೇ ಸಭಾವಭೂತೇ ಯಥಾವುತ್ತೇ ಸೀಲಧಮ್ಮೇ ನಿಕ್ಕಮೇನ ಸಮನ್ನಾಗತೋ।
Brāhmaṇo cāti itaro pana sīlasampanno brāhmaṇo. Kathaṃ jaheti kena kāraṇena taṃ itthipaṭilābhasabhāvaṃ jahissati. Sabbadhammānanti imasmiṃ ṭhāne lokiyāni pañca sīlāni, dasa sīlāni, tīṇi sucaritāni ca, sabbadhammā nāma, tesaṃ so pāraṃ gatoti pāragū. Dhammanti vuttappakārameva dhammaṃ yo anupāleti rakkhati. Dhitimāti sīlarakkhanadhitiyā samannāgato. Saccanikkamoti sacce sabhāvabhūte yathāvutte sīladhamme nikkamena samannāgato.
ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಸಚ್ಚಾನಿ ಪಕಾಸೇತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ, ಸಚ್ಚಪರಿಯೋಸಾನೇ ತಾನಿ ಪಞ್ಚ ಭಿಕ್ಖುಸತಾನಿ ಅರಹತ್ತೇ ಪತಿಟ್ಠಹಿಂಸು।
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne tāni pañca bhikkhusatāni arahatte patiṭṭhahiṃsu.
ತದಾ ಆಚರಿಯೋ ಸಾರಿಪುತ್ತೋ ಅಹೋಸಿ, ಪಣ್ಡಿತಮಾಣವೋ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿನ್ತಿ।
Tadā ācariyo sāriputto ahosi, paṇḍitamāṇavo pana ahameva ahosinti.
ಸೀಲವೀಮಂಸನಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ಪಞ್ಚಮಾ।
Sīlavīmaṃsanajātakavaṇṇanā pañcamā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೩೦೫. ಸೀಲವೀಮಂಸನಜಾತಕಂ • 305. Sīlavīmaṃsanajātakaṃ
