| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಖುದ್ದಕಪಾಠ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Khuddakapāṭha-aṭṭhakathā |
೧. ಸರಣತ್ತಯವಣ್ಣನಾ
1. Saraṇattayavaṇṇanā
ಬುದ್ಧವಿಭಾವನಾ
Buddhavibhāvanā
ಇದಾನಿ ಯಂ ವುತ್ತಂ ‘‘ಬುದ್ಧಂ ಸರಣಗಮನಂ, ಗಮಕಞ್ಚ ವಿಭಾವಯೇ’’ತಿ, ತತ್ಥ ಸಬ್ಬಧಮ್ಮೇಸು ಅಪ್ಪಟಿಹತಞಾಣನಿಮಿತ್ತಾನುತ್ತರವಿಮೋಕ್ಖಾಧಿಗಮಪರಿಭಾವಿತಂ ಖನ್ಧಸನ್ತಾನಮುಪಾದಾಯ, ಪಞ್ಞತ್ತಿತೋ ಸಬ್ಬಞ್ಞುತಞ್ಞಾಣಪದಟ್ಠಾನಂ ವಾ ಸಚ್ಚಾಭಿಸಮ್ಬೋಧಿಮುಪಾದಾಯ ಪಞ್ಞತ್ತಿತೋ ಸತ್ತವಿಸೇಸೋ ಬುದ್ಧೋ। ಯಥಾಹ –
Idāni yaṃ vuttaṃ ‘‘buddhaṃ saraṇagamanaṃ, gamakañca vibhāvaye’’ti, tattha sabbadhammesu appaṭihatañāṇanimittānuttaravimokkhādhigamaparibhāvitaṃ khandhasantānamupādāya, paññattito sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānaṃ vā saccābhisambodhimupādāya paññattito sattaviseso buddho. Yathāha –
‘‘ಬುದ್ಧೋತಿ ಯೋ ಸೋ ಭಗವಾ ಸಯಮ್ಭೂ ಅನಾಚರಿಯಕೋ ಪುಬ್ಬೇ ಅನನುಸ್ಸುತೇಸು ಧಮ್ಮೇಸು ಸಾಮಂ ಸಚ್ಚಾನಿ ಅಭಿಸಮ್ಬುಜ್ಝಿ, ತತ್ಥ ಚ ಸಬ್ಬಞ್ಞುತಂ ಪತ್ತೋ, ಬಲೇಸು ಚ ವಸೀಭಾವ’’ನ್ತಿ (ಮಹಾನಿ॰ ೧೯೨; ಚೂಳನಿ॰ ಪಾರಾಯನತ್ಥುತಿಗಾಥಾನಿದ್ದೇಸ ೯೭; ಪಟಿ॰ ಮ॰ ೧.೧೬೧)।
‘‘Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto, balesu ca vasībhāva’’nti (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 97; paṭi. ma. 1.161).
ಅಯಂ ತಾವ ಅತ್ಥತೋ ಬುದ್ಧವಿಭಾವನಾ।
Ayaṃ tāva atthato buddhavibhāvanā.
ಬ್ಯಞ್ಜನತೋ ಪನ ‘‘ಬುಜ್ಝಿತಾತಿ ಬುದ್ಧೋ, ಬೋಧೇತಾತಿ ಬುದ್ಧೋ’’ತಿ ಏವಮಾದಿನಾ ನಯೇನ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ವುತ್ತಞ್ಚೇತಂ –
Byañjanato pana ‘‘bujjhitāti buddho, bodhetāti buddho’’ti evamādinā nayena veditabbo. Vuttañcetaṃ –
‘‘ಬುದ್ಧೋತಿ ಕೇನಟ್ಠೇನ ಬುದ್ಧೋ? ಬುಜ್ಝಿತಾ ಸಚ್ಚಾನೀತಿ ಬುದ್ಧೋ, ಬೋಧೇತಾ ಪಜಾಯಾತಿ ಬುದ್ಧೋ, ಸಬ್ಬಞ್ಞುತಾಯ ಬುದ್ಧೋ, ಸಬ್ಬದಸ್ಸಾವಿತಾಯ ಬುದ್ಧೋ, ಅನಞ್ಞನೇಯ್ಯತಾಯ ಬುದ್ಧೋ, ವಿಕಸಿತಾಯ ಬುದ್ಧೋ, ಖೀಣಾಸವಸಙ್ಖಾತೇನ ಬುದ್ಧೋ, ನಿರುಪಕ್ಕಿಲೇಸಸಙ್ಖಾತೇನ ಬುದ್ಧೋ, ಏಕನ್ತವೀತರಾಗೋತಿ ಬುದ್ಧೋ, ಏಕನ್ತವೀತದೋಸೋತಿ ಬುದ್ಧೋ, ಏಕನ್ತವೀತಮೋಹೋತಿ ಬುದ್ಧೋ, ಏಕನ್ತನಿಕ್ಕಿಲೇಸೋತಿ ಬುದ್ಧೋ, ಏಕಾಯನಮಗ್ಗಂ ಗತೋತಿ ಬುದ್ಧೋ, ಏಕೋ ಅನುತ್ತರಂ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬೋಧಿಂ ಅಭಿಸಮ್ಬುದ್ಧೋತಿ ಬುದ್ಧೋ, ಅಬುದ್ಧಿವಿಹತತ್ತಾ ಬುದ್ಧಿಪಟಿಲಾಭಾ ಬುದ್ಧೋ। ಬುದ್ಧೋತಿ ನೇತಂ ನಾಮಂ ಮಾತರಾ ಕತಂ, ನ ಪಿತರಾ ಕತಂ, ನ ಭಾತರಾ ಕತಂ, ನ ಭಗಿನಿಯಾ ಕತಂ, ನ ಮಿತ್ತಾಮಚ್ಚೇಹಿ ಕತಂ, ನ ಞಾತಿಸಾಲೋಹಿತೇಹಿ ಕತಂ, ನ ಸಮಣಬ್ರಾಹ್ಮಣೇಹಿ ಕತಂ, ನ ದೇವತಾಹಿ ಕತಂ, ವಿಮೋಕ್ಖನ್ತಿಕಮೇತಂ ಬುದ್ಧಾನಂ ಭಗವನ್ತಾನಂ ಬೋಧಿಯಾ ಮೂಲೇ ಸಹ ಸಬ್ಬಞ್ಞುತಞ್ಞಾಣಸ್ಸ ಪಟಿಲಾಭಾ ಸಚ್ಛಿಕಾ ಪಞ್ಞತ್ತಿ ಯದಿದಂ ಬುದ್ಧೋ’’ತಿ (ಮಹಾನಿ॰ ೧೯೨; ಚೂಳನಿ॰ ಪಾರಾಯನತ್ಥುತಿಗಾಥಾನಿದ್ದೇಸ ೯೭; ಪಟಿ॰ ಮ॰ ೧.೧೬೨)।
‘‘Buddhoti kenaṭṭhena buddho? Bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, vikasitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho, ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho, ekāyanamaggaṃ gatoti buddho, eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho, abuddhivihatattā buddhipaṭilābhā buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho’’ti (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 97; paṭi. ma. 1.162).
ಏತ್ಥ ಚ ಯಥಾ ಲೋಕೇ ಅವಗನ್ತಾ ಅವಗತೋತಿ ವುಚ್ಚತಿ, ಏವಂ ಬುಜ್ಝಿತಾ ಸಚ್ಚಾನೀತಿ ಬುದ್ಧೋ। ಯಥಾ ಪಣ್ಣಸೋಸಾ ವಾತಾ ಪಣ್ಣಸುಸಾತಿ ವುಚ್ಚನ್ತಿ, ಏವಂ ಬೋಧೇತಾ ಪಜಾಯಾತಿ ಬುದ್ಧೋ। ಸಬ್ಬಞ್ಞುತಾಯ ಬುದ್ಧೋತಿ ಸಬ್ಬಧಮ್ಮಬುಜ್ಝನಸಮತ್ಥಾಯ ಬುದ್ಧಿಯಾ ಬುದ್ಧೋತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಸಬ್ಬದಸ್ಸಾವಿತಾಯ ಬುದ್ಧೋತಿ ಸಬ್ಬಧಮ್ಮಬೋಧನಸಮತ್ಥಾಯ ಬುದ್ಧಿಯಾ ಬುದ್ಧೋತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಅನಞ್ಞನೇಯ್ಯತಾಯ ಬುದ್ಧೋತಿ ಅಞ್ಞೇನ ಅಬೋಧಿತೋ ಸಯಮೇವ ಬುದ್ಧತ್ತಾ ಬುದ್ಧೋತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ವಿಕಸಿತಾಯ ಬುದ್ಧೋತಿ ನಾನಾಗುಣವಿಕಸನತೋ ಪದುಮಮಿವ ವಿಕಸನಟ್ಠೇನ ಬುದ್ಧೋತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಖೀಣಾಸವಸಙ್ಖಾತೇನ ಬುದ್ಧೋತಿ ಏವಮಾದೀಹಿ ಚಿತ್ತಸಙ್ಕೋಚಕರಧಮ್ಮಪಹಾನತೋ ನಿದ್ದಾಕ್ಖಯವಿಬುದ್ಧೋ ಪುರಿಸೋ ವಿಯ ಸಬ್ಬಕಿಲೇಸನಿದ್ದಾಕ್ಖಯವಿಬುದ್ಧತ್ತಾ ಬುದ್ಧೋತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ಏಕಾಯನಮಗ್ಗಂ ಗತೋತಿ ಬುದ್ಧೋತಿ ಬುದ್ಧಿಯತ್ಥಾನಂ ಗಮನತ್ಥಪರಿಯಾಯತೋ ಯಥಾ ಮಗ್ಗಂ ಗತೋಪಿ ಪುರಿಸೋ ಗತೋತಿ ವುಚ್ಚತಿ, ಏವಂ ಏಕಾಯನಮಗ್ಗಂ ಗತತ್ತಾಪಿ ಬುದ್ಧೋತಿ ವುಚ್ಚತೀತಿ ದಸ್ಸೇತುಂ ವುತ್ತಂ। ಏಕೋ ಅನುತ್ತರಂ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬೋಧಿಂ ಅಭಿಸಮ್ಬುದ್ಧೋತಿ ಬುದ್ಧೋತಿ ನ ಪರೇಹಿ ಬುದ್ಧತ್ತಾ ಬುದ್ಧೋ, ಕಿನ್ತು ಸಯಮೇವ ಅನುತ್ತರಂ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬೋಧಿಂ ಅಭಿಸಮ್ಬುದ್ಧತ್ತಾ ಬುದ್ಧೋತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ । ಅಬುದ್ಧಿವಿಹತತ್ತಾ ಬುದ್ಧಿಪಟಿಲಾಭಾ ಬುದ್ಧೋತಿ ಬುದ್ಧಿ ಬುದ್ಧಂ ಬೋಧೋತಿ ಪರಿಯಾಯವಚನಮೇತಂ। ತತ್ಥ ಯಥಾ ನೀಲರತ್ತಗುಣಯೋಗತೋ ‘‘ನೀಲೋ ಪಟೋ, ರತ್ತೋ ಪಟೋ’’ತಿ ವುಚ್ಚತಿ, ಏವಂ ಬುದ್ಧಿಗುಣಯೋಗತೋ ಬುದ್ಧೋತಿ ಞಾಪೇತುಂ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ। ತತೋ ಪರಂ ಬುದ್ಧೋತಿ ನೇತಂ ನಾಮನ್ತಿ ಏವಮಾದಿ ಅತ್ಥಮನುಗತಾ ಅಯಂ ಪಞ್ಞತ್ತೀತಿ ಬೋಧನತ್ಥಂ ವುತ್ತನ್ತಿ ಏವರೂಪೇನ ನಯೇನ ಸಬ್ಬೇಸಂ ಪದಾನಂ ಬುದ್ಧಸದ್ದಸ್ಸ ಸಾಧನಸಮತ್ಥೋ ಅತ್ಥೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ।
Ettha ca yathā loke avagantā avagatoti vuccati, evaṃ bujjhitā saccānīti buddho. Yathā paṇṇasosā vātā paṇṇasusāti vuccanti, evaṃ bodhetā pajāyāti buddho. Sabbaññutāya buddhoti sabbadhammabujjhanasamatthāya buddhiyā buddhoti vuttaṃ hoti. Sabbadassāvitāya buddhoti sabbadhammabodhanasamatthāya buddhiyā buddhoti vuttaṃ hoti. Anaññaneyyatāya buddhoti aññena abodhito sayameva buddhattā buddhoti vuttaṃ hoti. Vikasitāya buddhoti nānāguṇavikasanato padumamiva vikasanaṭṭhena buddhoti vuttaṃ hoti. Khīṇāsavasaṅkhātena buddhoti evamādīhi cittasaṅkocakaradhammapahānato niddākkhayavibuddho puriso viya sabbakilesaniddākkhayavibuddhattā buddhoti vuttaṃ hoti. Ekāyanamaggaṃ gatoti buddhoti buddhiyatthānaṃ gamanatthapariyāyato yathā maggaṃ gatopi puriso gatoti vuccati, evaṃ ekāyanamaggaṃ gatattāpi buddhoti vuccatīti dassetuṃ vuttaṃ. Eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddhoti na parehi buddhattā buddho, kintu sayameva anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhattā buddhoti vuttaṃ hoti . Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhā buddhoti buddhi buddhaṃ bodhoti pariyāyavacanametaṃ. Tattha yathā nīlarattaguṇayogato ‘‘nīlo paṭo, ratto paṭo’’ti vuccati, evaṃ buddhiguṇayogato buddhoti ñāpetuṃ vuttaṃ hoti. Tato paraṃ buddhoti netaṃ nāmanti evamādi atthamanugatā ayaṃ paññattīti bodhanatthaṃ vuttanti evarūpena nayena sabbesaṃ padānaṃ buddhasaddassa sādhanasamattho attho veditabbo.
ಅಯಂ ಬ್ಯಞ್ಜನತೋಪಿ ಬುದ್ಧವಿಭಾವನಾ।
Ayaṃ byañjanatopi buddhavibhāvanā.
ಸರಣಗಮನಗಮಕವಿಭಾವನಾ
Saraṇagamanagamakavibhāvanā
ಇದಾನಿ ಸರಣಗಮನಾದೀಸು ಹಿಂಸತೀತಿ ಸರಣಂ, ಸರಣಗತಾನಂ ತೇನೇವ ಸರಣಗಮನೇನ ಭಯಂ ಸನ್ತಾಸಂ ದುಕ್ಖಂ ದುಗ್ಗತಿಂ ಪರಿಕ್ಕಿಲೇಸಂ ಹಿಂಸತಿ ವಿಧಮತಿ ನೀಹರತಿ ನಿರೋಧೇತೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ಅಥ ವಾ ಹಿತೇ ಪವತ್ತನೇನ ಅಹಿತಾ ಚ ನಿವತ್ತನೇನ ಸತ್ತಾನಂ ಭಯಂ ಹಿಂಸತೀತಿ ಬುದ್ಧೋ, ಭವಕನ್ತಾರಾ ಉತ್ತರಣೇನ ಅಸ್ಸಾಸದಾನೇನ ಚ ಧಮ್ಮೋ, ಅಪ್ಪಕಾನಮ್ಪಿ ಕಾರಾನಂ ವಿಪುಲಫಲಪಟಿಲಾಭಕರಣೇನ ಸಙ್ಘೋ। ತಸ್ಮಾ ಇಮಿನಾಪಿ ಪರಿಯಾಯೇನ ತಂ ರತನತ್ತಯಂ ಸರಣಂ। ತಪ್ಪಸಾದತಗ್ಗರುತಾಹಿ ವಿಹತವಿದ್ಧಂಸಿತಕಿಲೇಸೋ ತಪ್ಪರಾಯಣತಾಕಾರಪ್ಪವತ್ತೋ ಅಪರಪ್ಪಚ್ಚಯೋ ವಾ ಚಿತ್ತುಪ್ಪಾದೋ ಸರಣಗಮನಂ। ತಂಸಮಙ್ಗೀ ಸತ್ತೋ ತಂ ಸರಣಂ ಗಚ್ಛತಿ, ವುತ್ತಪ್ಪಕಾರೇನ ಚಿತ್ತುಪ್ಪಾದೇನ ‘‘ಏಸ ಮೇ ಸರಣಂ, ಏಸ ಮೇ ಪರಾಯಣ’’ನ್ತಿ ಏವಮೇತಂ ಉಪೇತೀತಿ ಅತ್ಥೋ । ಉಪೇನ್ತೋ ಚ ‘‘ಏತೇ ಮಯಂ, ಭನ್ತೇ, ಭಗವನ್ತಂ ಸರಣಂ ಗಚ್ಛಾಮ, ಧಮ್ಮಞ್ಚ, ಉಪಾಸಕೇ ನೋ ಭಗವಾ ಧಾರೇತೂ’’ತಿ ತಪುಸ್ಸಭಲ್ಲಿಕಾದಯೋ ವಿಯ ಸಮಾದಾನೇನ ವಾ, ‘‘ಸತ್ಥಾ ಮೇ, ಭನ್ತೇ, ಭಗವಾ, ಸಾವಕೋಹಮಸ್ಮೀ’’ತಿ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೨.೧೫೪) ಮಹಾಕಸ್ಸಪಾದಯೋ ವಿಯ ಸಿಸ್ಸಭಾವೂಪಗಮನೇನ ವಾ, ‘‘ಏವಂ ವುತ್ತೇ ಬ್ರಹ್ಮಾಯು ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಉಟ್ಠಾಯಾಸನಾ ಏಕಂಸಂ ಉತ್ತರಾಸಙ್ಗಂ ಕರಿತ್ವಾ ಯೇನ ಭಗವಾ ತೇನಞ್ಜಲಿಂ ಪಣಾಮೇತ್ವಾ ತಿಕ್ಖತ್ತುಂ ಉದಾನಂ ಉದಾನೇಸಿ ‘ನಮೋ ತಸ್ಸ ಭಗವತೋ ಅರಹತೋ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧಸ್ಸ। ನಮೋ ತಸ್ಸ…ಪೇ॰… ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧಸ್ಸಾ’’’ತಿ (ಮ॰ ನಿ॰ ೨.೩೮೮) ಬ್ರಹ್ಮಾಯುಆದಯೋ ವಿಯ ತಪ್ಪೋಣತ್ತೇನ ವಾ, ಕಮ್ಮಟ್ಠಾನಾನುಯೋಗಿನೋ ವಿಯ ಅತ್ತಸನ್ನಿಯ್ಯಾತನೇನ ವಾ, ಅರಿಯಪುಗ್ಗಲಾ ವಿಯ ಸರಣಗಮನುಪಕ್ಕಿಲೇಸಸಮುಚ್ಛೇದೇನ ವಾತಿ ಅನೇಕಪ್ಪಕಾರಂ ವಿಸಯತೋ ಕಿಚ್ಚತೋ ಚ ಉಪೇತಿ।
Idāni saraṇagamanādīsu hiṃsatīti saraṇaṃ, saraṇagatānaṃ teneva saraṇagamanena bhayaṃ santāsaṃ dukkhaṃ duggatiṃ parikkilesaṃ hiṃsati vidhamati nīharati nirodhetīti attho. Atha vā hite pavattanena ahitā ca nivattanena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti buddho, bhavakantārā uttaraṇena assāsadānena ca dhammo, appakānampi kārānaṃ vipulaphalapaṭilābhakaraṇena saṅgho. Tasmā imināpi pariyāyena taṃ ratanattayaṃ saraṇaṃ. Tappasādataggarutāhi vihataviddhaṃsitakileso tapparāyaṇatākārappavatto aparappaccayo vā cittuppādo saraṇagamanaṃ. Taṃsamaṅgī satto taṃ saraṇaṃ gacchati, vuttappakārena cittuppādena ‘‘esa me saraṇaṃ, esa me parāyaṇa’’nti evametaṃ upetīti attho . Upento ca ‘‘ete mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma, dhammañca, upāsake no bhagavā dhāretū’’ti tapussabhallikādayo viya samādānena vā, ‘‘satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī’’ti (saṃ. ni. 2.154) mahākassapādayo viya sissabhāvūpagamanena vā, ‘‘evaṃ vutte brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi ‘namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa…pe… sammāsambuddhassā’’’ti (ma. ni. 2.388) brahmāyuādayo viya tappoṇattena vā, kammaṭṭhānānuyogino viya attasanniyyātanena vā, ariyapuggalā viya saraṇagamanupakkilesasamucchedena vāti anekappakāraṃ visayato kiccato ca upeti.
ಅಯಂ ಸರಣಗಮನಸ್ಸ ಗಮಕಸ್ಸ ಚ ವಿಭಾವನಾ।
Ayaṃ saraṇagamanassa gamakassa ca vibhāvanā.
ಭೇದಾಭೇದಫಲದೀಪನಾ
Bhedābhedaphaladīpanā
ಇದಾನಿ ‘‘ಭೇದಾಭೇದಂ ಫಲಞ್ಚಾಪಿ, ಗಮನೀಯಞ್ಚ ದೀಪಯೇ’’ತಿ ವುತ್ತಾನಂ ಭೇದಾದೀನಂ ಅಯಂ ದೀಪನಾ, ಏವಂ ಸರಣಗತಸ್ಸ ಪುಗ್ಗಲಸ್ಸ ದುವಿಧೋ ಸರಣಗಮನಭೇದೋ – ಸಾವಜ್ಜೋ ಚ ಅನವಜ್ಜೋ ಚ। ಅನವಜ್ಜೋ ಕಾಲಕಿರಿಯಾಯ, ಸಾವಜ್ಜೋ ಅಞ್ಞಸತ್ಥರಿ ವುತ್ತಪ್ಪಕಾರಪ್ಪವತ್ತಿಯಾ, ತಸ್ಮಿಞ್ಚ ವುತ್ತಪ್ಪಕಾರವಿಪರೀತಪ್ಪವತ್ತಿಯಾ। ಸೋ ದುವಿಧೋಪಿ ಪುಥುಜ್ಜನಾನಮೇವ। ಬುದ್ಧಗುಣೇಸು ಅಞ್ಞಾಣಸಂಸಯಮಿಚ್ಛಾಞಾಣಪ್ಪವತ್ತಿಯಾ ಅನಾದರಾದಿಪ್ಪವತ್ತಿಯಾ ಚ ತೇಸಂ ಸರಣಂ ಸಂಕಿಲಿಟ್ಠಂ ಹೋತಿ। ಅರಿಯಪುಗ್ಗಲಾ ಪನ ಅಭಿನ್ನಸರಣಾ ಚೇವ ಅಸಂಕಿಲಿಟ್ಠಸರಣಾ ಚ ಹೋನ್ತಿ। ಯಥಾಹ ‘‘ಅಟ್ಠಾನಮೇತಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಅನವಕಾಸೋ, ಯಂ ದಿಟ್ಠಿಸಮ್ಪನ್ನೋ ಪುಗ್ಗಲೋ ಅಞ್ಞಂ ಸತ್ಥಾರಂ ಉದ್ದಿಸೇಯ್ಯಾ’’ತಿ (ಅ॰ ನಿ॰ ೧.೨೭೬; ಮ॰ ನಿ॰ ೩.೧೨೮; ವಿಭ॰ ೮೦೯)। ಪುಥುಜ್ಜನಾ ತು ಯಾವದೇವ ಸರಣಭೇದಂ ನ ಪಾಪುಣನ್ತಿ, ತಾವದೇವ ಅಭಿನ್ನಸರಣಾ। ಸಾವಜ್ಜೋವ ನೇಸಂ ಸರಣಭೇದೋ, ಸಂಕಿಲೇಸೋ ಚ ಅನಿಟ್ಠಫಲದೋ ಹೋತಿ। ಅನವಜ್ಜೋ ಅವಿಪಾಕತ್ತಾ ಅಫಲೋ, ಅಭೇದೋ ಪನ ಫಲತೋ ಇಟ್ಠಮೇವ ಫಲಂ ದೇತಿ।
Idāni ‘‘bhedābhedaṃ phalañcāpi, gamanīyañca dīpaye’’ti vuttānaṃ bhedādīnaṃ ayaṃ dīpanā, evaṃ saraṇagatassa puggalassa duvidho saraṇagamanabhedo – sāvajjo ca anavajjo ca. Anavajjo kālakiriyāya, sāvajjo aññasatthari vuttappakārappavattiyā, tasmiñca vuttappakāraviparītappavattiyā. So duvidhopi puthujjanānameva. Buddhaguṇesu aññāṇasaṃsayamicchāñāṇappavattiyā anādarādippavattiyā ca tesaṃ saraṇaṃ saṃkiliṭṭhaṃ hoti. Ariyapuggalā pana abhinnasaraṇā ceva asaṃkiliṭṭhasaraṇā ca honti. Yathāha ‘‘aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo aññaṃ satthāraṃ uddiseyyā’’ti (a. ni. 1.276; ma. ni. 3.128; vibha. 809). Puthujjanā tu yāvadeva saraṇabhedaṃ na pāpuṇanti, tāvadeva abhinnasaraṇā. Sāvajjova nesaṃ saraṇabhedo, saṃkileso ca aniṭṭhaphalado hoti. Anavajjo avipākattā aphalo, abhedo pana phalato iṭṭhameva phalaṃ deti.
ಯಥಾಹ –
Yathāha –
‘‘ಯೇಕೇಚಿ ಬುದ್ಧಂ ಸರಣಂ ಗತಾಸೇ, ನ ತೇ ಗಮಿಸ್ಸನ್ತಿ ಅಪಾಯಭೂಮಿಂ।
‘‘Yekeci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ;
ಪಹಾಯ ಮಾನುಸಂ ದೇಹಂ, ದೇವಕಾಯಂ ಪರಿಪೂರೇಸ್ಸನ್ತೀ’’ತಿ॥ (ದೀ॰ ನಿ॰ ೨.೩೩೨; ಸಂ॰ ನಿ॰ ೧.೩೭)।
Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāyaṃ paripūressantī’’ti. (dī. ni. 2.332; saṃ. ni. 1.37);
ತತ್ರ ಚ ಯೇ ಸರಣಗಮನುಪಕ್ಕಿಲೇಸಸಮುಚ್ಛೇದೇನ ಸರಣಂ ಗತಾ, ತೇ ಅಪಾಯಂ ನ ಗಮಿಸ್ಸನ್ತಿ। ಇತರೇ ಪನ ಸರಣಗಮನೇನ ನ ಗಮಿಸ್ಸನ್ತೀತಿ ಏವಂ ಗಾಥಾಯ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ।
Tatra ca ye saraṇagamanupakkilesasamucchedena saraṇaṃ gatā, te apāyaṃ na gamissanti. Itare pana saraṇagamanena na gamissantīti evaṃ gāthāya adhippāyo veditabbo.
ಅಯಂ ತಾವ ಭೇದಾಭೇದಫಲದೀಪನಾ।
Ayaṃ tāva bhedābhedaphaladīpanā.
ಗಮನೀಯದೀಪನಾ
Gamanīyadīpanā
ಗಮನೀಯದೀಪನಾಯಂ ಚೋದಕೋ ಆಹ – ‘‘ಬುದ್ಧಂ ಸರಣಂ ಗಚ್ಛಾಮೀ’’ತಿ ಏತ್ಥ ಯೋ ಬುದ್ಧಂ ಸರಣಂ ಗಚ್ಛತಿ, ಏಸ ಬುದ್ಧಂ ವಾ ಗಚ್ಛೇಯ್ಯ ಸರಣಂ ವಾ, ಉಭಯಥಾಪಿ ಚ ಏಕಸ್ಸ ವಚನಂ ನಿರತ್ಥಕಂ। ಕಸ್ಮಾ? ಗಮನಕಿರಿಯಾಯ ಕಮ್ಮದ್ವಯಾಭಾವತೋ। ನ ಹೇತ್ಥ ‘‘ಅಜಂ ಗಾಮಂ ನೇತೀ’’ತಿಆದೀಸು ವಿಯ ದ್ವಿಕಮ್ಮಕತ್ತಂ ಅಕ್ಖರಚಿನ್ತಕಾ ಇಚ್ಛನ್ತಿ।
Gamanīyadīpanāyaṃ codako āha – ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti ettha yo buddhaṃ saraṇaṃ gacchati, esa buddhaṃ vā gaccheyya saraṇaṃ vā, ubhayathāpi ca ekassa vacanaṃ niratthakaṃ. Kasmā? Gamanakiriyāya kammadvayābhāvato. Na hettha ‘‘ajaṃ gāmaṃ netī’’tiādīsu viya dvikammakattaṃ akkharacintakā icchanti.
‘‘ಗಚ್ಛತೇವ ಪುಬ್ಬಂ ದಿಸಂ, ಗಚ್ಛತಿ ಪಚ್ಛಿಮಂ ದಿಸ’’ನ್ತಿಆದೀಸು (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೧.೧೫೯; ೩.೮೭) ವಿಯ ಸಾತ್ಥಕಮೇವಾತಿ ಚೇ? ನ, ಬುದ್ಧಸರಣಾನಂ ಸಮಾನಾಧಿಕರಣಭಾವಸ್ಸಾನಧಿಪ್ಪೇತತೋ। ಏತೇಸಞ್ಹಿ ಸಮಾನಾಧಿಕರಣಭಾವೇ ಅಧಿಪ್ಪೇತೇ ಪಟಿಹತಚಿತ್ತೋಪಿ ಬುದ್ಧಂ ಉಪಸಙ್ಕಮನ್ತೋ ಬುದ್ಧಂ ಸರಣಂ ಗತೋ ಸಿಯಾ। ಯಞ್ಹಿ ತಂ ಬುದ್ಧೋತಿ ವಿಸೇಸಿತಂ ಸರಣಂ, ತಮೇವೇಸ ಗತೋತಿ। ‘‘ಏತಂ ಖೋ ಸರಣಂ ಖೇಮಂ, ಏತಂ ಸರಣಮುತ್ತಮ’’ನ್ತಿ (ಧ॰ ಪ॰ ೧೯೨) ವಚನತೋ ಸಮಾನಾಧಿಕರಣತ್ತಮೇವಾತಿ ಚೇ? ನ, ತತ್ಥೇವ ತಬ್ಭಾವತೋ। ತತ್ಥೇವ ಹಿ ಗಾಥಾಪದೇ ಏತಂ ಬುದ್ಧಾದಿರತನತ್ತಯಂ ಸರಣಗತಾನಂ ಭಯಹರಣತ್ತಸಙ್ಖಾತೇ ಸರಣಭಾವೇ ಅಬ್ಯಭಿಚರಣತೋ ‘‘ಖೇಮಮುತ್ತಮಞ್ಚ ಸರಣ’’ನ್ತಿ ಅಯಂ ಸಮಾನಾಧಿಕರಣಭಾವೋ ಅಧಿಪ್ಪೇತೋ, ಅಞ್ಞತ್ಥ ತು ಗಮಿಸಮ್ಬನ್ಧೇ ಸತಿ ಸರಣಗಮನಸ್ಸ ಅಪ್ಪಸಿದ್ಧಿತೋ ಅನಧಿಪ್ಪೇತೋತಿ ಅಸಾಧಕಮೇತಂ। ‘‘ಏತಂ ಸರಣಮಾಗಮ್ಮ, ಸಬ್ಬದುಕ್ಖಾ ಪಮುಚ್ಚತೀ’’ತಿ ಏತ್ಥ ಗಮಿಸಮ್ಬನ್ಧೇಪಿ ಸರಣಗಮನಪಸಿದ್ಧಿತೋ ಸಮಾನಾಧಿಕರಣತ್ತಮೇವಾತಿ ಚೇ? ನ ಪುಬ್ಬೇ ವುತ್ತದೋಸಪ್ಪಸಙ್ಗತೋ। ತತ್ರಾಪಿ ಹಿ ಸಮಾನಾಧಿಕರಣಭಾವೇ ಸತಿ ಏತಂ ಬುದ್ಧಧಮ್ಮಸಙ್ಘಸರಣಂ ಪಟಿಹತಚಿತ್ತೋಪಿ ಆಗಮ್ಮ ಸಬ್ಬದುಕ್ಖಾ ಪಮುಚ್ಚೇಯ್ಯಾತಿ ಏವಂ ಪುಬ್ಬೇ ವುತ್ತದೋಸಪ್ಪಸಙ್ಗೋ ಏವ ಸಿಯಾ, ನ ಚ ನೋ ದೋಸೇನ ಅತ್ಥಿ ಅತ್ಥೋತಿ ಅಸಾಧಕಮೇತಂ। ಯಥಾ ‘‘ಮಮಞ್ಹಿ, ಆನನ್ದ, ಕಲ್ಯಾಣಮಿತ್ತಂ ಆಗಮ್ಮ ಜಾತಿಧಮ್ಮಾ ಸತ್ತಾ ಜಾತಿಯಾ ಪರಿಮುಚ್ಚನ್ತೀ’’ತಿ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೧.೧೨೯) ಏತ್ಥ ಭಗವತೋ ಕಲ್ಯಾಣಮಿತ್ತಸ್ಸ ಆನುಭಾವೇನ ಪರಿಮುಚ್ಚಮಾನಾ ಸತ್ತಾ ‘‘ಕಲ್ಯಾಣಮಿತ್ತಂ ಆಗಮ್ಮ ಪರಿಮುಚ್ಚನ್ತೀ’’ತಿ ವುತ್ತಾ। ಏವಮಿಧಾಪಿ ಬುದ್ಧಧಮ್ಮಸಙ್ಘಸ್ಸ ಸರಣಸ್ಸಾನುಭಾವೇನ ಮುಚ್ಚಮಾನೋ ‘‘ಏತಂ ಸರಣಮಾಗಮ್ಮ, ಸಬ್ಬದುಕ್ಖಾ ಪಮುಚ್ಚತೀ’’ತಿ ವುತ್ತೋತಿ ಏವಮೇತ್ಥ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ।
‘‘Gacchateva pubbaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disa’’ntiādīsu (saṃ. ni. 1.159; 3.87) viya sātthakamevāti ce? Na, buddhasaraṇānaṃ samānādhikaraṇabhāvassānadhippetato. Etesañhi samānādhikaraṇabhāve adhippete paṭihatacittopi buddhaṃ upasaṅkamanto buddhaṃ saraṇaṃ gato siyā. Yañhi taṃ buddhoti visesitaṃ saraṇaṃ, tamevesa gatoti. ‘‘Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, etaṃ saraṇamuttama’’nti (dha. pa. 192) vacanato samānādhikaraṇattamevāti ce? Na, tattheva tabbhāvato. Tattheva hi gāthāpade etaṃ buddhādiratanattayaṃ saraṇagatānaṃ bhayaharaṇattasaṅkhāte saraṇabhāve abyabhicaraṇato ‘‘khemamuttamañca saraṇa’’nti ayaṃ samānādhikaraṇabhāvo adhippeto, aññattha tu gamisambandhe sati saraṇagamanassa appasiddhito anadhippetoti asādhakametaṃ. ‘‘Etaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccatī’’ti ettha gamisambandhepi saraṇagamanapasiddhito samānādhikaraṇattamevāti ce? Na pubbe vuttadosappasaṅgato. Tatrāpi hi samānādhikaraṇabhāve sati etaṃ buddhadhammasaṅghasaraṇaṃ paṭihatacittopi āgamma sabbadukkhā pamucceyyāti evaṃ pubbe vuttadosappasaṅgo eva siyā, na ca no dosena atthi atthoti asādhakametaṃ. Yathā ‘‘mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccantī’’ti (saṃ. ni. 1.129) ettha bhagavato kalyāṇamittassa ānubhāvena parimuccamānā sattā ‘‘kalyāṇamittaṃ āgamma parimuccantī’’ti vuttā. Evamidhāpi buddhadhammasaṅghassa saraṇassānubhāvena muccamāno ‘‘etaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccatī’’ti vuttoti evamettha adhippāyo veditabbo.
ಏವಂ ಸಬ್ಬಥಾಪಿ ನ ಬುದ್ಧಸ್ಸ ಗಮನೀಯತ್ತಂ ಯುಜ್ಜತಿ, ನ ಸರಣಸ್ಸ, ನ ಉಭಯೇಸಂ, ಇಚ್ಛಿತಬ್ಬಞ್ಚ ಗಚ್ಛಾಮೀತಿ ನಿದ್ದಿಟ್ಠಸ್ಸ ಗಮಕಸ್ಸ ಗಮನೀಯಂ, ತತೋ ವತ್ತಬ್ಬಾ ಏತ್ಥ ಯುತ್ತೀತಿ। ವುಚ್ಚತೇ –
Evaṃ sabbathāpi na buddhassa gamanīyattaṃ yujjati, na saraṇassa, na ubhayesaṃ, icchitabbañca gacchāmīti niddiṭṭhassa gamakassa gamanīyaṃ, tato vattabbā ettha yuttīti. Vuccate –
ಬುದ್ಧೋಯೇವೇತ್ಥ ಗಮನೀಯೋ, ಗಮನಾಕಾರದಸ್ಸನತ್ಥಂ ತು ತಂ ಸರಣವಚನಂ, ಬುದ್ಧಂ ಸರಣನ್ತಿ ಗಚ್ಛಾಮಿ। ಏಸ ಮೇ ಸರಣಂ, ಏಸ ಮೇ ಪರಾಯಣಂ, ಅಘಸ್ಸ, ತಾತಾ, ಹಿತಸ್ಸ ಚ ವಿಧಾತಾತಿ ಇಮಿನಾ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೇನ ಏತಂ ಗಚ್ಛಾಮಿ ಭಜಾಮಿ ಸೇವಾಮಿ ಪಯಿರುಪಾಸಾಮಿ, ಏವಂ ವಾ ಜಾನಾಮಿ ಬುಜ್ಝಾಮೀತಿ। ಯೇಸಞ್ಹಿ ಧಾತೂನಂ ಗತಿಅತ್ಥೋ ಬುದ್ಧಿಪಿ ತೇಸಂ ಅತ್ಥೋತಿ। ಇತಿ-ಸದ್ದಸ್ಸ ಅಪ್ಪಯೋಗಾ ಅಯುತ್ತಮಿತಿ ಚೇ? ತಂ ನ। ತತ್ಥ ಸಿಯಾ – ಯದಿ ಚೇತ್ಥ ಏವಮತ್ಥೋ ಭವೇಯ್ಯ, ತತೋ ‘‘ಅನಿಚ್ಚಂ ರೂಪಂ ಅನಿಚ್ಚಂ ರೂಪನ್ತಿ ಯಥಾಭೂತಂ ಪಜಾನಾತೀ’’ತಿ ಏವಮಾದೀಸು (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೩.೫೫, ೮೫) ವಿಯ ಇತಿ-ಸದ್ದೋ ಪಯುತ್ತೋ ಸಿಯಾ, ನ ಚ ಪಯುತ್ತೋ, ತಸ್ಮಾ ಅಯುತ್ತಮೇತನ್ತಿ। ತಞ್ಚ ನ, ಕಸ್ಮಾ? ತದತ್ಥಸಮ್ಭವಾ। ‘‘ಯೋ ಚ ಬುದ್ಧಞ್ಚ ಧಮ್ಮಞ್ಚ ಸಙ್ಘಞ್ಚ ಸರಣಂ ಗತೋ’’ತಿ ಏವಮಾದೀಸು (ಧ॰ ಪ॰ ೧೯೦) ವಿಯ ಇಧಾಪಿ ಇತಿ-ಸದ್ದಸ್ಸ ಅತ್ಥೋ ಸಮ್ಭವತಿ, ನ ಚ ವಿಜ್ಜಮಾನತ್ಥಸಮ್ಭವಾ ಇತಿ-ಸದ್ದಾ ಸಬ್ಬತ್ಥ ಪಯುಜ್ಜನ್ತಿ, ಅಪ್ಪಯುತ್ತಸ್ಸಾಪೇತ್ಥ ಪಯುತ್ತಸ್ಸ ವಿಯ ಇತಿ-ಸದ್ದಸ್ಸ ಅತ್ಥೋ ವಿಞ್ಞಾತಬ್ಬೋ ಅಞ್ಞೇಸು ಚ ಏವಂಜಾತಿಕೇಸು, ತಸ್ಮಾ ಅದೋಸೋ ಏವ ಸೋತಿ। ‘‘ಅನುಜಾನಾಮಿ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ತೀಹಿ ಸರಣಗಮನೇಹಿ ಪಬ್ಬಜ್ಜ’’ನ್ತಿಆದೀಸು (ಮಹಾವ॰ ೩೪) ಸರಣಸ್ಸೇವ ಗಮನೀಯತೋ ಯಂ ವುತ್ತಂ ‘‘ಗಮನಾಕಾರದಸ್ಸನತ್ಥಂ ತು ಸರಣವಚನ’’ನ್ತಿ, ತಂ ನ ಯುತ್ತಮಿತಿ ಚೇ। ತಂ ನಾಯುತ್ತಂ। ಕಸ್ಮಾ? ತದತ್ಥಸಮ್ಭವಾ ಏವ। ತತ್ರಾಪಿ ಹಿ ತಸ್ಸ ಅತ್ಥೋ ಸಮ್ಭವತಿ, ಯತೋ ಪುಬ್ಬಸದಿಸಮೇವ ಅಪ್ಪಯುತ್ತೋಪಿ ಪಯುತ್ತೋ ವಿಯ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ಇತರಥಾ ಹಿ ಪುಬ್ಬೇ ವುತ್ತದೋಸಪ್ಪಸಙ್ಗೋ ಏವ ಸಿಯಾ, ತಸ್ಮಾ ಯಥಾನುಸಿಟ್ಠಮೇವ ಗಹೇತಬ್ಬಂ।
Buddhoyevettha gamanīyo, gamanākāradassanatthaṃ tu taṃ saraṇavacanaṃ, buddhaṃ saraṇanti gacchāmi. Esa me saraṇaṃ, esa me parāyaṇaṃ, aghassa, tātā, hitassa ca vidhātāti iminā adhippāyena etaṃ gacchāmi bhajāmi sevāmi payirupāsāmi, evaṃ vā jānāmi bujjhāmīti. Yesañhi dhātūnaṃ gatiattho buddhipi tesaṃ atthoti. Iti-saddassa appayogā ayuttamiti ce? Taṃ na. Tattha siyā – yadi cettha evamattho bhaveyya, tato ‘‘aniccaṃ rūpaṃ aniccaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānātī’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 3.55, 85) viya iti-saddo payutto siyā, na ca payutto, tasmā ayuttametanti. Tañca na, kasmā? Tadatthasambhavā. ‘‘Yo ca buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṃ gato’’ti evamādīsu (dha. pa. 190) viya idhāpi iti-saddassa attho sambhavati, na ca vijjamānatthasambhavā iti-saddā sabbattha payujjanti, appayuttassāpettha payuttassa viya iti-saddassa attho viññātabbo aññesu ca evaṃjātikesu, tasmā adoso eva soti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tīhi saraṇagamanehi pabbajja’’ntiādīsu (mahāva. 34) saraṇasseva gamanīyato yaṃ vuttaṃ ‘‘gamanākāradassanatthaṃ tu saraṇavacana’’nti, taṃ na yuttamiti ce. Taṃ nāyuttaṃ. Kasmā? Tadatthasambhavā eva. Tatrāpi hi tassa attho sambhavati, yato pubbasadisameva appayuttopi payutto viya veditabbo. Itarathā hi pubbe vuttadosappasaṅgo eva siyā, tasmā yathānusiṭṭhameva gahetabbaṃ.
ಅಯಂ ಗಮನೀಯದೀಪನಾ।
Ayaṃ gamanīyadīpanā.
ಧಮ್ಮಸಙ್ಘಸರಣವಿಭಾವನಾ
Dhammasaṅghasaraṇavibhāvanā
ಇದಾನಿ ಯಂ ವುತ್ತಂ ‘‘ಧಮ್ಮಂ ಸರಣಮಿಚ್ಚಾದಿ, ದ್ವಯೇಪೇಸ ನಯೋ ಮತೋ’’ತಿ ಏತ್ಥ ವುಚ್ಚತೇ – ಯ್ವಾಯಂ ‘‘ಬುದ್ಧಂ ಸರಣಂ ಗಚ್ಛಾಮೀ’’ತಿ ಏತ್ಥ ಅತ್ಥವಣ್ಣನಾನಯೋ ವುತ್ತೋ, ‘‘ಧಮ್ಮಂ ಸರಣಂ ಗಚ್ಛಾಮಿ, ಸಙ್ಘಂ ಸರಣಂ ಗಚ್ಛಾಮೀ’’ತಿ ಏತಸ್ಮಿಮ್ಪಿ ಪದದ್ವಯೇ ಏಸೋವ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ತತ್ರಾಪಿ ಹಿ ಧಮ್ಮಸಙ್ಘಾನಂ ಅತ್ಥತೋ ಬ್ಯಞ್ಜನತೋ ಚ ವಿಭಾವನಮತ್ತಮೇವ ಅಸದಿಸಂ, ಸೇಸಂ ವುತ್ತಸದಿಸಮೇವ। ಯತೋ ಯದೇವೇತ್ಥ ಅಸದಿಸಂ, ತಂ ವುಚ್ಚತೇ – ಮಗ್ಗಫಲನಿಬ್ಬಾನಾನಿ ಧಮ್ಮೋತಿ ಏಕೇ। ಭಾವಿತಮಗ್ಗಾನಂ ಸಚ್ಛಿಕತನಿಬ್ಬಾನಾನಞ್ಚ ಅಪಾಯೇಸು ಅಪತನಭಾವೇನ ಧಾರಣತೋ ಪರಮಸ್ಸಾಸವಿಧಾನತೋ ಚ ಮಗ್ಗವಿರಾಗಾ ಏವ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಅತ್ಥೇ ಧಮ್ಮೋತಿ ಅಮ್ಹಾಕಂ ಖನ್ತಿ, ಅಗ್ಗಪ್ಪಸಾದಸುತ್ತಞ್ಚೇವ ಸಾಧಕಂ। ವುತ್ತಞ್ಚೇತ್ಥ ‘‘ಯಾವತಾ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಧಮ್ಮಾ ಸಙ್ಖತಾ , ಅರಿಯೋ ಅಟ್ಠಙ್ಗಿಕೋ ಮಗ್ಗೋ ತೇಸಂ ಅಗ್ಗಮಕ್ಖಾಯತೀ’’ತಿ ಏವಮಾದಿ (ಅ॰ ನಿ॰ ೪.೩೪; ಇತಿವು॰ ೯೦)।
Idāni yaṃ vuttaṃ ‘‘dhammaṃ saraṇamiccādi, dvayepesa nayo mato’’ti ettha vuccate – yvāyaṃ ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti ettha atthavaṇṇanānayo vutto, ‘‘dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti etasmimpi padadvaye esova veditabbo. Tatrāpi hi dhammasaṅghānaṃ atthato byañjanato ca vibhāvanamattameva asadisaṃ, sesaṃ vuttasadisameva. Yato yadevettha asadisaṃ, taṃ vuccate – maggaphalanibbānāni dhammoti eke. Bhāvitamaggānaṃ sacchikatanibbānānañca apāyesu apatanabhāvena dhāraṇato paramassāsavidhānato ca maggavirāgā eva imasmiṃ atthe dhammoti amhākaṃ khanti, aggappasādasuttañceva sādhakaṃ. Vuttañcettha ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā , ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti evamādi (a. ni. 4.34; itivu. 90).
ಚತುಬ್ಬಿಧಅರಿಯಮಗ್ಗಸಮಙ್ಗೀನಂ ಚತುಸಾಮಞ್ಞಫಲಸಮಧಿವಾಸಿತಖನ್ಧಸನ್ತಾನಾನಞ್ಚ ಪುಗ್ಗಲಾನಂ ಸಮೂಹೋ ದಿಟ್ಠಿಸೀಲಸಙ್ಘಾತೇನ ಸಂಹತತ್ತಾ ಸಙ್ಘೋ। ವುತ್ತಞ್ಚೇತಂ ಭಗವತಾ –
Catubbidhaariyamaggasamaṅgīnaṃ catusāmaññaphalasamadhivāsitakhandhasantānānañca puggalānaṃ samūho diṭṭhisīlasaṅghātena saṃhatattā saṅgho. Vuttañcetaṃ bhagavatā –
‘‘ತಂ ಕಿಂ ಮಞ್ಞಸಿ, ಆನನ್ದ, ಯೇ ವೋ ಮಯಾ ಧಮ್ಮಾ ಅಭಿಞ್ಞಾ ದೇಸಿತಾ, ಸೇಯ್ಯಥಿದಂ, ಚತ್ತಾರೋ ಸತಿಪಟ್ಠಾನಾ, ಚತ್ತಾರೋ ಸಮ್ಮಪ್ಪಧಾನಾ, ಚತ್ತಾರೋ ಇದ್ಧಿಪಾದಾ, ಪಞ್ಚಿನ್ದ್ರಿಯಾನಿ, ಪಞ್ಚ ಬಲಾನಿ, ಸತ್ತ ಬೋಜ್ಝಙ್ಗಾ, ಅರಿಯೋ ಅಟ್ಠಙ್ಗಿಕೋ ಮಗ್ಗೋ, ಪಸ್ಸಸಿ ನೋ ತ್ವಂ, ಆನನ್ದ, ಇಮೇಸು ಧಮ್ಮೇಸು ದ್ವೇಪಿ ಭಿಕ್ಖೂ ನಾನಾವಾದೇ’’ತಿ (ಮ॰ ನಿ॰ ೩.೪೩)।
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ānanda, ye vo mayā dhammā abhiññā desitā, seyyathidaṃ, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, passasi no tvaṃ, ānanda, imesu dhammesu dvepi bhikkhū nānāvāde’’ti (ma. ni. 3.43).
ಅಯಞ್ಹಿ ಪರಮತ್ಥಸಙ್ಘೋ ಸರಣನ್ತಿ ಗಮನೀಯೋ। ಸುತ್ತೇ ಚ ‘‘ಆಹುನೇಯ್ಯೋ ಪಾಹುನೇಯ್ಯೋ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯೋ ಅಞ್ಜಲಿಕರಣೀಯೋ ಅನುತ್ತರಂ ಪುಞ್ಞಕ್ಖೇತ್ತಂ ಲೋಕಸ್ಸಾ’’ತಿ (ಇತಿವು॰ ೯೦; ಅ॰ ನಿ॰ ೪.೩೪, ೧೮೧) ವುತ್ತೋ। ಏತಂ ಪನ ಸರಣಂ ಗತಸ್ಸ ಅಞ್ಞಸ್ಮಿಮ್ಪಿ ಭಿಕ್ಖುಸಙ್ಘೇ ವಾ ಭಿಕ್ಖುನಿಸಙ್ಘೇ ವಾ ಬುದ್ಧಪ್ಪಮುಖೇ ವಾ ಸಙ್ಘೇ ಸಮ್ಮುತಿಸಙ್ಘೇ ವಾ ಚತುವಗ್ಗಾದಿಭೇದೇ ಏಕಪುಗ್ಗಲೇಪಿ ವಾ ಭಗವನ್ತಂ ಉದ್ದಿಸ್ಸ ಪಬ್ಬಜಿತೇ ವನ್ದನಾದಿಕಿರಿಯಾಯ ಸರಣಗಮನಂ ನೇವ ಭಿಜ್ಜತಿ ನ ಸಂಕಿಲಿಸ್ಸತಿ, ಅಯಮೇತ್ಥ ವಿಸೇಸೋ। ವುತ್ತಾವಸೇಸನ್ತು ಇಮಸ್ಸ ದುತಿಯಸ್ಸ ಚ ಸರಣಗಮನಸ್ಸ ಭೇದಾಭೇದಾದಿವಿಧಾನಂ ಪುಬ್ಬೇ ವುತ್ತನಯೇನೇವ ವೇದಿತಬ್ಬಂ। ಅಯಂ ತಾವ ‘‘ಧಮ್ಮಂ ಸರಣಮಿಚ್ಚಾದಿ, ದ್ವಯೇಪೇಸ ನಯೋ ಮತೋ’’ತಿ ಏತಸ್ಸ ವಣ್ಣನಾ।
Ayañhi paramatthasaṅgho saraṇanti gamanīyo. Sutte ca ‘‘āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti (itivu. 90; a. ni. 4.34, 181) vutto. Etaṃ pana saraṇaṃ gatassa aññasmimpi bhikkhusaṅghe vā bhikkhunisaṅghe vā buddhappamukhe vā saṅghe sammutisaṅghe vā catuvaggādibhede ekapuggalepi vā bhagavantaṃ uddissa pabbajite vandanādikiriyāya saraṇagamanaṃ neva bhijjati na saṃkilissati, ayamettha viseso. Vuttāvasesantu imassa dutiyassa ca saraṇagamanassa bhedābhedādividhānaṃ pubbe vuttanayeneva veditabbaṃ. Ayaṃ tāva ‘‘dhammaṃ saraṇamiccādi, dvayepesa nayo mato’’ti etassa vaṇṇanā.
ಅನುಪುಬ್ಬವವತ್ಥಾನಕಾರಣನಿದ್ದೇಸೋ
Anupubbavavatthānakāraṇaniddeso
ಇದಾನಿ ಅನುಪುಬ್ಬವವತ್ಥಾನೇ, ಕಾರಣಞ್ಚ ವಿನಿದ್ದಿಸೇತಿ ಏತ್ಥ ಏತೇಸು ಚ ತೀಸು ಸರಣವಚನೇಸು ಸಬ್ಬಸತ್ತಾನಂ ಅಗ್ಗೋತಿ ಕತ್ವಾ ಪಠಮಂ ಬುದ್ಧೋ, ತಪ್ಪಭವತೋ ತದುಪದೇಸಿತತೋ ಚ ಅನನ್ತರಂ ಧಮ್ಮೋ, ತಸ್ಸ ಧಮ್ಮಸ್ಸ ಆಧಾರಕತೋ ತದಾಸೇವನತೋ ಚ ಅನ್ತೇ ಸಙ್ಘೋ। ಸಬ್ಬಸತ್ತಾನಂ ವಾ ಹಿತೇ ನಿಯೋಜಕೋತಿ ಕತ್ವಾ ಪಠಮಂ ಬುದ್ಧೋ, ತಪ್ಪಭವತೋ ಸಬ್ಬಸತ್ತಹಿತತ್ತಾ ಅನನ್ತರಂ ಧಮ್ಮೋ, ಹಿತಾಧಿಗಮಾಯ ಪಟಿಪನ್ನೋ ಅಧಿಗತಹಿತೋ ಚಾತಿ ಕತ್ವಾ ಅನ್ತೇ ಸಙ್ಘೋ ಸರಣಭಾವೇನ ವವತ್ಥಪೇತ್ವಾ ಪಕಾಸಿತೋತಿ ಏವಂ ಅನುಪುಬ್ಬವವತ್ಥಾನೇ ಕಾರಣಞ್ಚ ವಿನಿದ್ದಿಸೇ।
Idāni anupubbavavatthāne, kāraṇañca viniddiseti ettha etesu ca tīsu saraṇavacanesu sabbasattānaṃ aggoti katvā paṭhamaṃ buddho, tappabhavato tadupadesitato ca anantaraṃ dhammo, tassa dhammassa ādhārakato tadāsevanato ca ante saṅgho. Sabbasattānaṃ vā hite niyojakoti katvā paṭhamaṃ buddho, tappabhavato sabbasattahitattā anantaraṃ dhammo, hitādhigamāya paṭipanno adhigatahito cāti katvā ante saṅgho saraṇabhāvena vavatthapetvā pakāsitoti evaṃ anupubbavavatthāne kāraṇañca viniddise.
ಉಪಮಾಪಕಾಸನಾ
Upamāpakāsanā
ಇದಾನಿ ಯಮ್ಪಿ ವುತ್ತಂ ‘‘ಸರಣತ್ತಯಮೇತಞ್ಚ, ಉಪಮಾಹಿ ಪಕಾಸಯೇ’’ತಿ , ತಮ್ಪಿ ವುಚ್ಚತೇ – ಏತ್ಥ ಪನ ಪುಣ್ಣಚನ್ದೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ಚನ್ದಕಿರಣನಿಕರೋ ವಿಯ ತೇನ ದೇಸಿತೋ ಧಮ್ಮೋ, ಪುಣ್ಣಚನ್ದಕಿರಣಸಮುಪ್ಪಾದಿತಪೀಣಿತೋ ಲೋಕೋ ವಿಯ ಸಙ್ಘೋ। ಬಾಲಸೂರಿಯೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ತಸ್ಸ ರಸ್ಮಿಜಾಲಮಿವ ವುತ್ತಪ್ಪಕಾರೋ ಧಮ್ಮೋ, ತೇನ ವಿಹತನ್ಧಕಾರೋ ಲೋಕೋ ವಿಯ ಸಙ್ಘೋ। ವನದಾಹಕಪುರಿಸೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ವನದಹನಗ್ಗಿ ವಿಯ ಕಿಲೇಸವನದಹನೋ ಧಮ್ಮೋ, ದಡ್ಢವನತ್ತಾ ಖೇತ್ತಭೂತೋ ವಿಯ ಭೂಮಿಭಾಗೋ ದಡ್ಢಕಿಲೇಸತ್ತಾ ಪುಞ್ಞಕ್ಖೇತ್ತಭೂತೋ ಸಙ್ಘೋ। ಮಹಾಮೇಘೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ಸಲಿಲವುಟ್ಠಿ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ವುಟ್ಠಿನಿಪಾತೂಪಸಮಿತರೇಣು ವಿಯ ಜನಪದೋ ಉಪಸಮಿತಕಿಲೇಸರೇಣು ಸಙ್ಘೋ। ಸುಸಾರಥಿ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ಅಸ್ಸಾಜಾನೀಯವಿನಯೂಪಾಯೋ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ಸುವಿನೀತಸ್ಸಾಜಾನೀಯಸಮೂಹೋ ವಿಯ ಸಙ್ಘೋ। ಸಬ್ಬದಿಟ್ಠಿಸಲ್ಲುದ್ಧರಣತೋ ಸಲ್ಲಕತ್ತೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ಸಲ್ಲುದ್ಧರಣೂಪಾಯೋ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ಸಮುದ್ಧಟಸಲ್ಲೋ ವಿಯ ಜನೋ ಸಮುದ್ಧಟದಿಟ್ಠಿಸಲ್ಲೋ ಸಙ್ಘೋ। ಮೋಹಪಟಲಸಮುಪ್ಪಾಟನತೋ ವಾ ಸಾಲಾಕಿಯೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ಪಟಲಸಮುಪ್ಪಾಟನುಪಾಯೋ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ಸಮುಪ್ಪಾಟಿತಪಟಲೋ ವಿಪ್ಪಸನ್ನಲೋಚನೋ ವಿಯ ಜನೋ ಸಮುಪ್ಪಾಟಿತಮೋಹಪಟಲೋ ವಿಪ್ಪಸನ್ನಞಾಣಲೋಚನೋ ಸಙ್ಘೋ। ಸಾನುಸಯಕಿಲೇಸಬ್ಯಾಧಿಹರಣಸಮತ್ಥತಾಯ ವಾ ಕುಸಲೋ ವೇಜ್ಜೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ಸಮ್ಮಾ ಪಯುತ್ತಭೇಸಜ್ಜಮಿವ ಧಮ್ಮೋ, ಭೇಸಜ್ಜಪಯೋಗೇನ ಸಮುಪಸನ್ತಬ್ಯಾಧಿ ವಿಯ ಜನಸಮುದಾಯೋ ಸಮುಪಸನ್ತಕಿಲೇಸಬ್ಯಾಧಾನುಸಯೋ ಸಙ್ಘೋ।
Idāni yampi vuttaṃ ‘‘saraṇattayametañca, upamāhi pakāsaye’’ti , tampi vuccate – ettha pana puṇṇacando viya buddho, candakiraṇanikaro viya tena desito dhammo, puṇṇacandakiraṇasamuppāditapīṇito loko viya saṅgho. Bālasūriyo viya buddho, tassa rasmijālamiva vuttappakāro dhammo, tena vihatandhakāro loko viya saṅgho. Vanadāhakapuriso viya buddho, vanadahanaggi viya kilesavanadahano dhammo, daḍḍhavanattā khettabhūto viya bhūmibhāgo daḍḍhakilesattā puññakkhettabhūto saṅgho. Mahāmegho viya buddho, salilavuṭṭhi viya dhammo, vuṭṭhinipātūpasamitareṇu viya janapado upasamitakilesareṇu saṅgho. Susārathi viya buddho, assājānīyavinayūpāyo viya dhammo, suvinītassājānīyasamūho viya saṅgho. Sabbadiṭṭhisalluddharaṇato sallakatto viya buddho, salluddharaṇūpāyo viya dhammo, samuddhaṭasallo viya jano samuddhaṭadiṭṭhisallo saṅgho. Mohapaṭalasamuppāṭanato vā sālākiyo viya buddho, paṭalasamuppāṭanupāyo viya dhammo, samuppāṭitapaṭalo vippasannalocano viya jano samuppāṭitamohapaṭalo vippasannañāṇalocano saṅgho. Sānusayakilesabyādhiharaṇasamatthatāya vā kusalo vejjo viya buddho, sammā payuttabhesajjamiva dhammo, bhesajjapayogena samupasantabyādhi viya janasamudāyo samupasantakilesabyādhānusayo saṅgho.
ಅಥ ವಾ ಸುದೇಸಕೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ಸುಮಗ್ಗೋ ವಿಯ ಖೇಮನ್ತಭೂಮಿ ವಿಯ ಚ ಧಮ್ಮೋ, ಮಗ್ಗಪ್ಪಟಿಪನ್ನೋ ಖೇಮನ್ತಭೂಮಿಪ್ಪತ್ತೋ ವಿಯ ಸಙ್ಘೋ। ಸುನಾವಿಕೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ನಾವಾ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ಪಾರಪ್ಪತ್ತೋ ಸಮ್ಪತ್ತಿಕೋ ವಿಯ ಜನೋ ಸಙ್ಘೋ। ಹಿಮವಾ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ತಪ್ಪಭವೋಸಧಮಿವ ಧಮ್ಮೋ, ಓಸಧೂಪಭೋಗೇನ ನಿರಾಮಯೋ ವಿಯ ಜನೋ ಸಙ್ಘೋ। ಧನದೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ಧನಂ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ಯಥಾಧಿಪ್ಪಾಯಂ ಲದ್ಧಧನೋ ವಿಯ ಜನೋ ಸಮ್ಮಾಲದ್ಧಅರಿಯಧನೋ ಸಙ್ಘೋ। ನಿಧಿದಸ್ಸನಕೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ನಿಧಿ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ನಿಧಿಪ್ಪತ್ತೋ ವಿಯ ಜನೋ ಸಙ್ಘೋ।
Atha vā sudesako viya buddho, sumaggo viya khemantabhūmi viya ca dhammo, maggappaṭipanno khemantabhūmippatto viya saṅgho. Sunāviko viya buddho, nāvā viya dhammo, pārappatto sampattiko viya jano saṅgho. Himavā viya buddho, tappabhavosadhamiva dhammo, osadhūpabhogena nirāmayo viya jano saṅgho. Dhanado viya buddho, dhanaṃ viya dhammo, yathādhippāyaṃ laddhadhano viya jano sammāladdhaariyadhano saṅgho. Nidhidassanako viya buddho, nidhi viya dhammo, nidhippatto viya jano saṅgho.
ಅಪಿಚ ಅಭಯದೋ ವಿಯ ವೀರಪುರಿಸೋ ಬುದ್ಧೋ, ಅಭಯಮಿವ ಧಮ್ಮೋ, ಸಮ್ಪತ್ತಾಭಯೋ ವಿಯ ಜನೋ ಅಚ್ಚನ್ತಸಬ್ಬಭಯೋ ಸಙ್ಘೋ। ಅಸ್ಸಾಸಕೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ಅಸ್ಸಾಸೋ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ಅಸ್ಸತ್ಥಜನೋ ವಿಯ ಸಙ್ಘೋ। ಸುಮಿತ್ತೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ಹಿತೂಪದೇಸೋ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ಹಿತೂಪಯೋಗೇನ ಪತ್ತಸದತ್ಥೋ ವಿಯ ಜನೋ ಸಙ್ಘೋ। ಧನಾಕರೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ಧನಸಾರೋ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ಧನಸಾರೂಪಭೋಗೋ ವಿಯ ಜನೋ ಸಙ್ಘೋ। ರಾಜಕುಮಾರನ್ಹಾಪಕೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ಸೀಸನ್ಹಾನಸಲಿಲಂ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ಸುನ್ಹಾತರಾಜಕುಮಾರವಗ್ಗೋ ವಿಯ ಸದ್ಧಮ್ಮಸಲಿಲಸುನ್ಹಾತೋ ಸಙ್ಘೋ। ಅಲಙ್ಕಾರಕಾರಕೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ಅಲಙ್ಕಾರೋ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ಅಲಙ್ಕತರಾಜಪುತ್ತಗಣೋ ವಿಯ ಸದ್ಧಮ್ಮಾಲಙ್ಕತೋ ಸಙ್ಘೋ। ಚನ್ದನರುಕ್ಖೋ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ತಪ್ಪಭವಗನ್ಧೋ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ಚನ್ದನುಪಭೋಗೇನ ಸನ್ತಪರಿಳಾಹೋ ವಿಯ ಜನೋ ಸದ್ಧಮ್ಮೂಪಭೋಗೇನ ಸನ್ತಪರಿಳಾಹೋ ಸಙ್ಘೋ। ದಾಯಜ್ಜಸಮ್ಪದಾನಕೋ ವಿಯ ಪಿತಾ ಬುದ್ಧೋ, ದಾಯಜ್ಜಂ ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ದಾಯಜ್ಜಹರೋ ಪುತ್ತವಗ್ಗೋ ವಿಯ ಸದ್ಧಮ್ಮದಾಯಜ್ಜಹರೋ ಸಙ್ಘೋ। ವಿಕಸಿತಪದುಮಂ ವಿಯ ಬುದ್ಧೋ, ತಪ್ಪಭವಮಧು ವಿಯ ಧಮ್ಮೋ, ತದುಪಭೋಗೀಭಮರಗಣೋ ವಿಯ ಸಙ್ಘೋ। ಏವಂ ಸರಣತ್ತಯಮೇತಞ್ಚ, ಉಪಮಾಹಿ ಪಕಾಸಯೇ।
Apica abhayado viya vīrapuriso buddho, abhayamiva dhammo, sampattābhayo viya jano accantasabbabhayo saṅgho. Assāsako viya buddho, assāso viya dhammo, assatthajano viya saṅgho. Sumitto viya buddho, hitūpadeso viya dhammo, hitūpayogena pattasadattho viya jano saṅgho. Dhanākaro viya buddho, dhanasāro viya dhammo, dhanasārūpabhogo viya jano saṅgho. Rājakumāranhāpako viya buddho, sīsanhānasalilaṃ viya dhammo, sunhātarājakumāravaggo viya saddhammasalilasunhāto saṅgho. Alaṅkārakārako viya buddho, alaṅkāro viya dhammo, alaṅkatarājaputtagaṇo viya saddhammālaṅkato saṅgho. Candanarukkho viya buddho, tappabhavagandho viya dhammo, candanupabhogena santapariḷāho viya jano saddhammūpabhogena santapariḷāho saṅgho. Dāyajjasampadānako viya pitā buddho, dāyajjaṃ viya dhammo, dāyajjaharo puttavaggo viya saddhammadāyajjaharo saṅgho. Vikasitapadumaṃ viya buddho, tappabhavamadhu viya dhammo, tadupabhogībhamaragaṇo viya saṅgho. Evaṃ saraṇattayametañca, upamāhi pakāsaye.
ಏತ್ತಾವತಾ ಚ ಯಾ ಪುಬ್ಬೇ ‘‘ಕೇನ ಕತ್ಥ ಕದಾ ಕಸ್ಮಾ, ಭಾಸಿತಂ ಸರಣತ್ತಯ’’ನ್ತಿಆದೀಹಿ ಚತೂಹಿ ಗಾಥಾಹಿ ಅತ್ಥವಣ್ಣನಾಯ ಮಾತಿಕಾ ನಿಕ್ಖಿತ್ತಾ, ಸಾ ಅತ್ಥತೋ ಪಕಾಸಿತಾ ಹೋತೀತಿ।
Ettāvatā ca yā pubbe ‘‘kena kattha kadā kasmā, bhāsitaṃ saraṇattaya’’ntiādīhi catūhi gāthāhi atthavaṇṇanāya mātikā nikkhittā, sā atthato pakāsitā hotīti.
ಪರಮತ್ಥಜೋತಿಕಾಯ ಖುದ್ದಕಪಾಠ-ಅಟ್ಠಕಥಾಯ
Paramatthajotikāya khuddakapāṭha-aṭṭhakathāya
ಸರಣತ್ತಯವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Saraṇattayavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಖುದ್ದಕಪಾಠಪಾಳಿ • Khuddakapāṭhapāḷi / ೧. ಸರಣತ್ತಯಂ • 1. Saraṇattayaṃ
