Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಸಾರತ್ಥದೀಪನೀ-ಟೀಕಾ • Sāratthadīpanī-ṭīkā

ಸರಣಗಮನಕಥಾ

Saraṇagamanakathā

ಸರಣಗಮನಸ್ಸ ವಿಸಯಪ್ಪಭೇದಫಲಸಂಕಿಲೇಸಭೇದಾನಂ ವಿಯ ಕತ್ತು ಚ ವಿಭಾವನಾ ತತ್ಥ ಕೋಸಲ್ಲಾಯ ಹೋತೀತಿ ‘‘ಸರಣಗಮನೇಸು ಕೋಸಲ್ಲತ್ಥಂ ಸರಣಂ…ಪೇ॰… ವೇದಿತಬ್ಬೋ’’ತಿ ವುತ್ತಂ ತೇನ ವಿನಾ ಸರಣಗಮನಸ್ಸೇವ ಅಸಮ್ಭವತೋ। ತತ್ಥ ಸರಣನ್ತಿ ಪದತ್ಥತೋ ತಾವ ಹಿಂಸತೀತಿ ಸರಣಂ। ಹಿಂಸತ್ಥಸ್ಸ ಹಿ ಸರಸದ್ದಸ್ಸ ವಸೇನೇತಂ ಪದಂ ದಟ್ಠಬ್ಬಂ, ತಸ್ಮಾ ಸರಣಗತಾನಂ ತೇನೇವ ಸರಣಗಮನೇನ ವಟ್ಟಭಯಂ ಚಿತ್ತುತ್ರಾಸಂ ಕಾಯಿಕಂ ದುಕ್ಖಂ ದುಗ್ಗತಿಪರಿಯಾಪನ್ನಂ ಸಬ್ಬಮ್ಪಿ ದುಕ್ಖಂ ಹನತಿ, ವಿನಾಸೇತೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ರತನತ್ತಯಸ್ಸೇವೇತಂ ಅಧಿವಚನಂ । ಅಥ ವಾ ಹಿತೇ ಪವತ್ತನೇನ ‘‘ಸಮ್ಪನ್ನಸೀಲಾ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ವಿಹರಥಾ’’ತಿಆದಿನಾ (ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೬೪) ಅತ್ಥೇ ನಿಯೋಜನೇನ ಅಹಿತಾ ಚ ನಿವತ್ತನೇನ ‘‘ಪಾಣಾತಿಪಾತಸ್ಸ ಖೋ ಪನ ಪಾಪಕೋ ವಿಪಾಕೋ, ಪಾಪಕಂ ಅಭಿಸಮ್ಪರಾಯ’’ನ್ತಿಆದಿನಾ ಆದೀನವದಸ್ಸನಾದಿಮುಖೇನ ಅನತ್ಥತೋ ನಿವತ್ತನೇನ ಸತ್ತಾನಂ ಭಯಂ ಹಿಂಸತಿ, ಹಿತಾಹಿತೇಸು ಅಪ್ಪವತ್ತಿಪವತ್ತಿಹೇತುಕಂ ಬ್ಯಸನಂ ಅಪವತ್ತಿಕರಣೇನ ವಿನಾಸೇತಿ ಬುದ್ಧೋ। ಭವಕನ್ತಾರಉತ್ತರಣೇನ ಮಗ್ಗಸಙ್ಖಾತೋ ಧಮ್ಮೋ ಸತ್ತಾನಂ ಭಯಂ ಹಿಂಸತಿ, ಇತರೋ ಅಸ್ಸಾಸದಾನೇನ। ಅಪ್ಪಕಾನಮ್ಪಿ ದಾನವಸೇನ ಪೂಜಾವಸೇನ ಚ ಉಪನೀತಾನಂ ಸಕ್ಕಾರಾನಂ ವಿಪುಲಫಲಪಟಿಲಾಭಕರಣೇನ ಸತ್ತಾನಂ ಭಯಂ ಹಿಂಸತಿ ಸಙ್ಘೋ ಅನುತ್ತರದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯಭಾವತೋ, ತಸ್ಮಾ ಇಮಿನಾಪಿ ವಿಭಜಿತ್ವಾ ವುತ್ತಪರಿಯಾಯೇನ ರತನತ್ತಯಂ ಸರಣಂ। ‘‘ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧೋ ಭಗವಾ, ಸ್ವಾಕ್ಖಾತೋ ಧಮ್ಮೋ, ಸುಪ್ಪಟಿಪನ್ನೋ ಸಙ್ಘೋ’’ತಿ ಏವಂ ಪವತ್ತರತನತ್ತಯಪಸಆದತಗ್ಗರುಕತಾಹಿ ವಿಧುತದಿಟ್ಠಿವಿಚಿಕಿಚ್ಛಾಸಮ್ಮೋಹಅಸ್ಸದ್ಧಿಯಾದಿತಾಯ ವಿಹತಕಿಲೇಸೋ ತದೇವ ರತನತ್ತಯಂ ಸರಣಂ ಪರಾಯಣಂ ಗತಿ ತಾಣಂ ಲೇಣನ್ತಿ ಏವಂ ಪವತ್ತಿಯಾ ತಪ್ಪರಾಯಣತಾಕಾರಪ್ಪವತ್ತೋ ಚಿತ್ತುಪ್ಪಾದೋ ಸರಣಗಮನಂ ಸರಣನ್ತಿ ಗಚ್ಛತಿ ಏತೇನಾತಿ ಕತ್ವಾ। ತೇನ ಯಥಾವುತ್ತಚಿತ್ತುಪ್ಪಾದೇನ ಸಮನ್ನಾಗತೋ ಸತ್ತೋ ಸರಣನ್ತಿ ಗಚ್ಛತಿ, ವುತ್ತಪ್ಪಕಾರೇನ ಚಿತ್ತುಪ್ಪಾದೇನ ‘‘ಏತಾನಿ ಮೇ ತೀಣಿ ರತನಾನಿ ಸರಣಂ, ಏತಾನಿ ಪರಾಯಣ’’ನ್ತಿ ಏವಂ ಉಪೇತಿ ಭಜತಿ ಸೇವತಿ ಪಯಿರುಪಾಸತಿ, ಏವಂ ವಾ ಜಾನಾತಿ, ಬುಜ್ಝತೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ಏವಂ ತಾವ ಸರಣಂ, ಸರಣಗಮನಂ, ಯೋ ಚ ಸರಣಂ ಗಚ್ಛತಿ, ಇದಂ ತಯಂ ವೇದಿತಬ್ಬಂ।

Saraṇagamanassa visayappabhedaphalasaṃkilesabhedānaṃ viya kattu ca vibhāvanā tattha kosallāya hotīti ‘‘saraṇagamanesu kosallatthaṃ saraṇaṃ…pe… veditabbo’’ti vuttaṃ tena vinā saraṇagamanasseva asambhavato. Tattha saraṇanti padatthato tāva hiṃsatīti saraṇaṃ. Hiṃsatthassa hi sarasaddassa vasenetaṃ padaṃ daṭṭhabbaṃ, tasmā saraṇagatānaṃ teneva saraṇagamanena vaṭṭabhayaṃ cittutrāsaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ duggatipariyāpannaṃ sabbampi dukkhaṃ hanati, vināsetīti attho. Ratanattayassevetaṃ adhivacanaṃ . Atha vā hite pavattanena ‘‘sampannasīlā, bhikkhave, viharathā’’tiādinā (ma. ni. 1.64) atthe niyojanena ahitā ca nivattanena ‘‘pāṇātipātassa kho pana pāpako vipāko, pāpakaṃ abhisamparāya’’ntiādinā ādīnavadassanādimukhena anatthato nivattanena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsati, hitāhitesu appavattipavattihetukaṃ byasanaṃ apavattikaraṇena vināseti buddho. Bhavakantārauttaraṇena maggasaṅkhāto dhammo sattānaṃ bhayaṃ hiṃsati, itaro assāsadānena. Appakānampi dānavasena pūjāvasena ca upanītānaṃ sakkārānaṃ vipulaphalapaṭilābhakaraṇena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsati saṅgho anuttaradakkhiṇeyyabhāvato, tasmā imināpi vibhajitvā vuttapariyāyena ratanattayaṃ saraṇaṃ. ‘‘Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’’ti evaṃ pavattaratanattayapasaādataggarukatāhi vidhutadiṭṭhivicikicchāsammohaassaddhiyāditāya vihatakileso tadeva ratanattayaṃ saraṇaṃ parāyaṇaṃ gati tāṇaṃ leṇanti evaṃ pavattiyā tapparāyaṇatākārappavatto cittuppādo saraṇagamanaṃ saraṇanti gacchati etenāti katvā. Tena yathāvuttacittuppādena samannāgato satto saraṇanti gacchati, vuttappakārena cittuppādena ‘‘etāni me tīṇi ratanāni saraṇaṃ, etāni parāyaṇa’’nti evaṃ upeti bhajati sevati payirupāsati, evaṃ vā jānāti, bujjhatīti attho. Evaṃ tāva saraṇaṃ, saraṇagamanaṃ, yo ca saraṇaṃ gacchati, idaṃ tayaṃ veditabbaṃ.

ಸರಣಗಮನಪ್ಪಭೇದೇ ಪನ ದುವಿಧಂ ಸರಣಗಮನಂ ಲೋಕುತ್ತರಂ ಲೋಕಿಯಞ್ಚ। ತತ್ಥ ಲೋಕುತ್ತರಂ ದಿಟ್ಠಸಚ್ಚಾನಂ ಮಗ್ಗಕ್ಖಣೇ ಸರಣಗಮನುಪಕ್ಕಿಲೇಸಸಮುಚ್ಛೇದನೇನ ಆರಮ್ಮಣತೋ ನಿಬ್ಬಾನಾರಮ್ಮಣಂ ಹುತ್ವಾ ಕಿಚ್ಚತೋ ಸಕಲೇಪಿ ರತನತ್ತಯೇ ಇಜ್ಝತಿ। ಅತ್ಥತೋ ಚತುಸಚ್ಚಾಧಿಗಮೋ ಏವ ಹಿ ಲೋಕುತ್ತರಸರಣಗಮನಂ। ತತ್ಥ ಹಿ ನಿಬ್ಬಾನಧಮ್ಮೋ ಸಚ್ಛಿಕಿರಿಯಾಭಿಸಮಯವಸೇನ, ಮಗ್ಗಧಮ್ಮೋ ಭಾವನಾಭಿಸಮಯವಸೇನ ಪಟಿವಿಜ್ಝಿಯಮಾನೋಯೇವ ಸರಣಗಮನತ್ಥಂ ಸಾಧೇತಿ, ಬುದ್ಧಗುಣಾ ಪನ ಸಾವಕಗೋಚರಭೂತಾ ಪರಿಞ್ಞಾಭಿಸಮಯವಸೇನ, ತಥಾ ಅರಿಯಸಙ್ಘಗುಣಾ। ತೇನ ವುತ್ತಂ ‘‘ಕಿಚ್ಚತೋ ಸಕಲೇಪಿ ರತನತ್ತಯೇ ಇಜ್ಝತೀ’’ತಿ । ಇಜ್ಝನ್ತಞ್ಚ ಸಹೇವ ಇಜ್ಝತಿ, ನ ಲೋಕಿಯಂ ವಿಯ ಪಟಿಪಾಟಿಯಾ ಅಸಮ್ಮೋಹಪಟಿವೇಧೇನ ಪಟಿವಿದ್ಧತ್ತಾ। ಯೇ ಪನ ವದನ್ತಿ ‘‘ನ ಸರಣಗಮನಂ ನಿಬ್ಬಾನಾರಮ್ಮಣಂ ಹುತ್ವಾ ಪವತ್ತತಿ, ಮಗ್ಗಸ್ಸ ಅಧಿಗತತ್ತಾ ಪನ ಅಧಿಗತಮೇವ ಹೋತಿ ಏಕಚ್ಚಾನಂ ತೇವಿಜ್ಜಾದೀನಂ ಲೋಕಿಯವಿಜ್ಜಾದಯೋ ವಿಯಾ’’ತಿ, ತೇಸಂ ಲೋಕಿಯಮೇವ ಸರಣಗಮನಂ ಸಿಯಾ, ನ ಲೋಕುತ್ತರಂ। ತಞ್ಚ ಅಯುತ್ತಂ ದುವಿಧಸ್ಸಪಿ ಇಚ್ಛಿತಬ್ಬತ್ತಾ। ಲೋಕಿಯಂ ಪನ ಸರಣಗಮನಂ ಪುಥುಜ್ಜನಾನಂ ಸರಣಗಮನುಪಕ್ಕಿಲೇಸವಿಕ್ಖಮ್ಭನೇನ ಆರಮ್ಮಣತೋ ಬುದ್ಧಾದಿಗುಣಾರಮ್ಮಣಂ ಹುತ್ವಾ ಇಜ್ಝತಿ। ತಂ ಅತ್ಥತೋ ಬುದ್ಧಾದೀಸು ವತ್ಥೂಸು ‘‘ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧೋ ಭಗವಾ’’ತಿಆದಿನಾ ಸದ್ಧಾಪಟಿಲಾಭೋ ಯಥಾವುತ್ತಸದ್ಧಾಪುಬ್ಬಙ್ಗಮಾ ಚ ಸಮ್ಮಾದಿಟ್ಠಿ, ದಸಸು ಪುಞ್ಞಕಿರಿಯವತ್ಥೂಸು ದಿಟ್ಠಿಜುಕಮ್ಮನ್ತಿ ವುಚ್ಚತಿ। ಏತ್ಥ ಚ ‘‘ಸದ್ಧಾಪಟಿಲಾಭೋ’’ತಿ ಇಮಿನಾ ಮಾತಾದೀಹಿ ಉಸ್ಸಾಹಿತದಾರಕಾದೀನಂ ವಿಯ ಞಾಣವಿಪ್ಪಯುತ್ತಸರಣಗಮನಂ ದಸ್ಸಿತನ್ತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಂ। ‘‘ಸಮ್ಮಾದಿಟ್ಠೀ’’ತಿ ಇಮಿನಾ ಪನ ಞಾಣಸಮ್ಪಯುತ್ತಂ ಸರಣಗಮನಂ ದಸ್ಸಿತಂ ಬುದ್ಧಸುಬುದ್ಧತಂ ಧಮ್ಮಸುಧಮ್ಮತಂ ಸಙ್ಘಸುಪ್ಪಟಿಪತ್ತಿಞ್ಚ ಲೋಕಿಯಾವಬೋಧವಸೇನೇವ ಸಮ್ಮಾ ಞಾಯೇನ ದಸ್ಸನತೋ।

Saraṇagamanappabhede pana duvidhaṃ saraṇagamanaṃ lokuttaraṃ lokiyañca. Tattha lokuttaraṃ diṭṭhasaccānaṃ maggakkhaṇe saraṇagamanupakkilesasamucchedanena ārammaṇato nibbānārammaṇaṃ hutvā kiccato sakalepi ratanattaye ijjhati. Atthato catusaccādhigamo eva hi lokuttarasaraṇagamanaṃ. Tattha hi nibbānadhammo sacchikiriyābhisamayavasena, maggadhammo bhāvanābhisamayavasena paṭivijjhiyamānoyeva saraṇagamanatthaṃ sādheti, buddhaguṇā pana sāvakagocarabhūtā pariññābhisamayavasena, tathā ariyasaṅghaguṇā. Tena vuttaṃ ‘‘kiccato sakalepi ratanattaye ijjhatī’’ti . Ijjhantañca saheva ijjhati, na lokiyaṃ viya paṭipāṭiyā asammohapaṭivedhena paṭividdhattā. Ye pana vadanti ‘‘na saraṇagamanaṃ nibbānārammaṇaṃ hutvā pavattati, maggassa adhigatattā pana adhigatameva hoti ekaccānaṃ tevijjādīnaṃ lokiyavijjādayo viyā’’ti, tesaṃ lokiyameva saraṇagamanaṃ siyā, na lokuttaraṃ. Tañca ayuttaṃ duvidhassapi icchitabbattā. Lokiyaṃ pana saraṇagamanaṃ puthujjanānaṃ saraṇagamanupakkilesavikkhambhanena ārammaṇato buddhādiguṇārammaṇaṃ hutvā ijjhati. Taṃ atthato buddhādīsu vatthūsu ‘‘sammāsambuddho bhagavā’’tiādinā saddhāpaṭilābho yathāvuttasaddhāpubbaṅgamā ca sammādiṭṭhi, dasasu puññakiriyavatthūsu diṭṭhijukammanti vuccati. Ettha ca ‘‘saddhāpaṭilābho’’ti iminā mātādīhi ussāhitadārakādīnaṃ viya ñāṇavippayuttasaraṇagamanaṃ dassitanti veditabbaṃ. ‘‘Sammādiṭṭhī’’ti iminā pana ñāṇasampayuttaṃ saraṇagamanaṃ dassitaṃ buddhasubuddhataṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiñca lokiyāvabodhavaseneva sammā ñāyena dassanato.

ತಯಿದಂ ಲೋಕಿಯಸರಣಗಮನಂ ಚತುಧಾ ಪವತ್ತತಿ ಅತ್ತಸನ್ನಿಯ್ಯಾತನೇನ ತಪ್ಪರಾಯಣತಾಯ ಸಿಸ್ಸಭಾವೂಪಗಮನೇನ ಪಣಿಪಾತೇನಾತಿ। ತತ್ಥ ಅತ್ತಸನ್ನಿಯ್ಯಾತನಂ ನಾಮ ‘‘ಅಜ್ಜ ಆದಿಂ ಕತ್ವಾ ಅಹಂ ಅತ್ತಾನಂ ಬುದ್ಧಸ್ಸ ನಿಯ್ಯಾತೇಮಿ, ಧಮ್ಮಸ್ಸ, ಸಙ್ಘಸ್ಸಾ’’ತಿ ಏವಂ ಬುದ್ಧಾದೀನಂಯೇವ ಸಂಸಾರದುಕ್ಖನಿತ್ಥರಣತ್ಥಂ ಅತ್ತನೋ ಅತ್ತಭಾವಸ್ಸ ಪರಿಚ್ಚಜನಂ। ತಪ್ಪರಾಯಣತಾ ನಾಮ ‘‘ಅಜ್ಜ ಆದಿಂ ಕತ್ವಾ ಅಹಂ ಬುದ್ಧಪರಾಯಣೋ ಧಮ್ಮಪರಾಯಣೋ ಸಙ್ಘಪರಾಯಣೋತಿ ಮಂ ಧಾರೇಥಾ’’ತಿ ಏವಂ ತಪ್ಪರಾಯಣಭಾವೋ। ಸಿಸ್ಸಭಾವೂಪಗಮನಂ ನಾಮ ‘‘ಅಜ್ಜ ಆದಿಂ ಕತ್ವಾ ‘ಅಹಂ ಬುದ್ಧಸ್ಸ ಅನ್ತೇವಾಸಿಕೋ, ಧಮ್ಮಸ್ಸ, ಸಙ್ಘಸ್ಸಾ’ತಿ ಮಂ ಧಾರೇಥಾ’’ತಿ ಏವಂ ಸಿಸ್ಸಭಾವೂಪಗಮೋ। ಪಣಿಪಾತೋ ನಾಮ ‘‘ಅಜ್ಜ ಆದಿಂ ಕತ್ವಾ ‘ಅಹಂ ಅಭಿವಾದನಂ ಪಚ್ಚುಟ್ಠಾನಂ ಅಞ್ಜಲಿಕಮ್ಮಂ ಸಾಮೀಚಿಕಮ್ಮಂ ಬುದ್ಧಾದೀನಂಯೇವ ತಿಣ್ಣಂ ವತ್ಥೂನಂ ಕರೋಮೀ’ತಿ ಮಂ ಧಾರೇಥಾ’’ತಿ ಏವಂ ಬುದ್ಧಾದೀಸು ಪರಮನಿಪಚ್ಚಕಾರೋ। ಇಮೇಸಞ್ಹಿ ಚತುನ್ನಂ ಆಕಾರಾನಂ ಅಞ್ಞತರಮ್ಪಿ ಕರೋನ್ತೇನ ಗಹಿತಂಯೇವ ಹೋತಿ ಸರಣಗಮನಂ।

Tayidaṃ lokiyasaraṇagamanaṃ catudhā pavattati attasanniyyātanena tapparāyaṇatāya sissabhāvūpagamanena paṇipātenāti. Tattha attasanniyyātanaṃ nāma ‘‘ajja ādiṃ katvā ahaṃ attānaṃ buddhassa niyyātemi, dhammassa, saṅghassā’’ti evaṃ buddhādīnaṃyeva saṃsāradukkhanittharaṇatthaṃ attano attabhāvassa pariccajanaṃ. Tapparāyaṇatā nāma ‘‘ajja ādiṃ katvā ahaṃ buddhaparāyaṇo dhammaparāyaṇo saṅghaparāyaṇoti maṃ dhārethā’’ti evaṃ tapparāyaṇabhāvo. Sissabhāvūpagamanaṃ nāma ‘‘ajja ādiṃ katvā ‘ahaṃ buddhassa antevāsiko, dhammassa, saṅghassā’ti maṃ dhārethā’’ti evaṃ sissabhāvūpagamo. Paṇipāto nāma ‘‘ajja ādiṃ katvā ‘ahaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ buddhādīnaṃyeva tiṇṇaṃ vatthūnaṃ karomī’ti maṃ dhārethā’’ti evaṃ buddhādīsu paramanipaccakāro. Imesañhi catunnaṃ ākārānaṃ aññatarampi karontena gahitaṃyeva hoti saraṇagamanaṃ.

ಅಪಿಚ ‘‘ಭಗವತೋ ಅತ್ತಾನಂ ಪರಿಚ್ಚಜಾಮಿ, ಧಮ್ಮಸ್ಸ ಸಙ್ಘಸ್ಸ ಅತ್ತಾನಂ ಪರಿಚ್ಚಜಾಮಿ, ಜೀವಿತಂ ಪರಿಚ್ಚಜಾಮಿ, ಪರಿಚ್ಚತ್ತೋಯೇವ ಮೇ ಅತ್ತಾ, ಪರಿಚ್ಚತ್ತಂಯೇವ ಮೇ ಜೀವಿತಂ, ಜೀವಿತಪರಿಯನ್ತಿಕಂ ಬುದ್ಧಂ ಸರಣಂ ಗಚ್ಛಾಮಿ, ಬುದ್ಧೋ ಮೇ ಸರಣಂ ಲೇಣಂ ತಾಣ’’ನ್ತಿ ಏವಮ್ಪಿ ಅತ್ತಸನ್ನಿಯ್ಯಾತನಂ ವೇದಿತಬ್ಬಂ। ‘‘ಸತ್ಥಾರಞ್ಚ ವತಾಹಂ ಪಸ್ಸಾಮಿ, ಭಗವನ್ತಮೇವ ಪಸ್ಸಾಮಿ, ಸುಗತಞ್ಚ ವತಾಹಂ ಪಸ್ಸಾಮಿ, ಭಗವನ್ತಮೇವ ಪಸ್ಸಾಮಿ, ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧಞ್ಚ ವತಾಹಂ ಪಸ್ಸಾಮಿ, ಭಗವನ್ತಮೇವ ಪಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೨.೧೫೪) ಏವಂ ಮಹಾಕಸ್ಸಪತ್ಥೇರಸ್ಸ ಸರಣಗಮನಂ ವಿಯ ಸಿಸ್ಸಭಾವೂಪಗಮನಂ ದಟ್ಠಬ್ಬಂ।

Apica ‘‘bhagavato attānaṃ pariccajāmi, dhammassa saṅghassa attānaṃ pariccajāmi, jīvitaṃ pariccajāmi, pariccattoyeva me attā, pariccattaṃyeva me jīvitaṃ, jīvitapariyantikaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, buddho me saraṇaṃ leṇaṃ tāṇa’’nti evampi attasanniyyātanaṃ veditabbaṃ. ‘‘Satthārañca vatāhaṃ passāmi, bhagavantameva passāmi, sugatañca vatāhaṃ passāmi, bhagavantameva passāmi, sammāsambuddhañca vatāhaṃ passāmi, bhagavantameva passāmī’’ti (saṃ. ni. 2.154) evaṃ mahākassapattherassa saraṇagamanaṃ viya sissabhāvūpagamanaṃ daṭṭhabbaṃ.

‘‘ಸೋ ಅಹಂ ವಿಚರಿಸ್ಸಾಮಿ, ಗಾಮಾ ಗಾಮಂ ಪುರಾ ಪುರಂ।

‘‘So ahaṃ vicarissāmi, gāmā gāmaṃ purā puraṃ;

ನಮಸ್ಸಮಾನೋ ಸಮ್ಬುದ್ಧಂ, ಧಮ್ಮಸ್ಸ ಚ ಸುಧಮ್ಮತಂ॥ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೧.೨೪೬; ಸು॰ ನಿ॰ ೧೯೪)।

Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammataṃ. (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 194);

‘‘ತೇ ಮಯಂ ವಿಚರಿಸ್ಸಾಮ, ಗಾಮಾ ಗಾಮಂ ನಗಾ ನಗಂ…ಪೇ॰… ಸುಧಮ್ಮತ’’ನ್ತಿ॥ (ಸು॰ ನಿ॰ ೧೮೨) –

‘‘Te mayaṃ vicarissāma, gāmā gāmaṃ nagā nagaṃ…pe… sudhammata’’nti. (su. ni. 182) –

ಏವಮ್ಪಿ ಆಳವಕಸಾತಾಗಿರಹೇಮವತಾದೀನಂ ಸರಣಗಮನಂ ವಿಯ ತಪ್ಪರಾಯಣತಾ ವೇದಿತಬ್ಬಾ। ನನು ಚೇತೇ ಆಳವಕಾದಯೋ ಮಗ್ಗೇನೇವ ಆಗತಸರಣಗಮನಾ, ಕಥಂ ತೇಸಂ ತಪ್ಪರಾಯಣತಾಸರಣಗಮನಂ ವುತ್ತನ್ತಿ? ಮಗ್ಗೇನಾಗತಸರಣಗಮನೇಹಿಪಿ ‘‘ಸೋಹಂ ವಿಚರಿಸ್ಸಾಮಿ ಗಾಮಾ ಗಾಮ’’ನ್ತಿಆದಿನಾ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೧.೨೪೬; ಸು॰ ನಿ॰ ೧೯೪) ತೇಹಿ ತಪ್ಪರಾಯಣತಾಕಾರಸ್ಸ ಪವೇದಿತತ್ತಾ ತಥಾ ವುತ್ತಂ। ಅಥ ಖೋ ಬ್ರಹ್ಮಾಯು ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಉಟ್ಠಾಯಾಸನಾ ಏಕಂಸಂ ಉತ್ತರಾಸಙ್ಗಂ ಕರಿತ್ವಾ ಭಗವತೋ ಪಾದೇಸು ಸಿರಸಾ ನಿಪತಿತ್ವಾ ಭಗವತೋ ಪಾದಾನಿ ಮುಖೇನ ಚ ಪರಿಚುಮ್ಬತಿ, ಪಾಣೀಹಿ ಚ ಪರಿಸಮ್ಬಾಹತಿ, ನಾಮಞ್ಚ ಸಾವೇತಿ ‘‘ಬ್ರಹ್ಮಾಯು ಅಹಂ, ಭೋ ಗೋತಮ, ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ, ಬ್ರಹ್ಮಾಯು ಅಹಂ, ಭೋ ಗೋತಮ, ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ’’ತಿ (ಮ॰ ನಿ॰ ೨.೩೯೪) ಏವಮ್ಪಿ ಪಣಿಪಾತೋ ದಟ್ಠಬ್ಬೋ।

Evampi āḷavakasātāgirahemavatādīnaṃ saraṇagamanaṃ viya tapparāyaṇatā veditabbā. Nanu cete āḷavakādayo maggeneva āgatasaraṇagamanā, kathaṃ tesaṃ tapparāyaṇatāsaraṇagamanaṃ vuttanti? Maggenāgatasaraṇagamanehipi ‘‘sohaṃ vicarissāmi gāmā gāma’’ntiādinā (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 194) tehi tapparāyaṇatākārassa paveditattā tathā vuttaṃ. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti ‘‘brahmāyu ahaṃ, bho gotama, brāhmaṇo, brahmāyu ahaṃ, bho gotama, brāhmaṇo’’ti (ma. ni. 2.394) evampi paṇipāto daṭṭhabbo.

ಸೋ ಪನೇಸ ಞಾತಿಭಯಾಚರಿಯದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯತಾವಸೇನ ಚತುಬ್ಬಿಧೋ ಹೋತಿ। ತತ್ಥ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯತಾಹೇತುಕೇನ ಪಣಿಪಾತೇನ ಸರಣಗಮನಂ ಹೋತಿ, ನ ಇತರೇಹಿ ಞಾತಿಭಯಾದಿವಸಪ್ಪವತ್ತೇಹಿ ತೀಹಿ ಪಣಿಪಾತೇಹಿ। ಸೇಟ್ಠವಸೇನೇವ ಹಿ ಸರಣಂ ಗಯ್ಹತಿ, ಸೇಟ್ಠವಸೇನ ಭಿಜ್ಜತಿ, ತಸ್ಮಾ ಯೋ ಸಾಕಿಯೋ ವಾ ಕೋಲಿಯೋ ವಾ ‘‘ಬುದ್ಧೋ ಅಮ್ಹಾಕಂ ಞಾತಕೋ’’ತಿ ವನ್ದತಿ, ಅಗ್ಗಹಿತಮೇವ ಹೋತಿ ಸರಣಂ। ಯೋ ವಾ ‘‘ಸಮಣೋ ಗೋತಮೋ ರಾಜಪೂಜಿತೋ ಮಹಾನುಭಾವೋ ಅವನ್ದಿಯಮಾನೋ ಅನತ್ಥಮ್ಪಿ ಕರೇಯ್ಯಾ’’ತಿ ಭಯೇನ ವನ್ದತಿ, ಅಗ್ಗಹಿತಮೇವ ಹೋತಿ ಸರಣಂ। ಯೋಪಿ ಬೋಧಿಸತ್ತಕಾಲೇ ಭಗವತೋ ಸನ್ತಿಕೇ ಕಿಞ್ಚಿ ಉಗ್ಗಹಿತಂ ಸರಮಾನೋ ಬುದ್ಧಕಾಲೇ ವಾ –

So panesa ñātibhayācariyadakkhiṇeyyatāvasena catubbidho hoti. Tattha dakkhiṇeyyatāhetukena paṇipātena saraṇagamanaṃ hoti, na itarehi ñātibhayādivasappavattehi tīhi paṇipātehi. Seṭṭhavaseneva hi saraṇaṃ gayhati, seṭṭhavasena bhijjati, tasmā yo sākiyo vā koliyo vā ‘‘buddho amhākaṃ ñātako’’ti vandati, aggahitameva hoti saraṇaṃ. Yo vā ‘‘samaṇo gotamo rājapūjito mahānubhāvo avandiyamāno anatthampi kareyyā’’ti bhayena vandati, aggahitameva hoti saraṇaṃ. Yopi bodhisattakāle bhagavato santike kiñci uggahitaṃ saramāno buddhakāle vā –

‘‘ಏಕೇನ ಭೋಗಂ ಭುಞ್ಜೇಯ್ಯ, ದ್ವೀಹಿ ಕಮ್ಮಂ ಪಯೋಜಯೇ।

‘‘Ekena bhogaṃ bhuñjeyya, dvīhi kammaṃ payojaye;

ಚತುತ್ಥಞ್ಚ ನಿಧಾಪೇಯ್ಯ, ಆಪದಾಸು ಭವಿಸ್ಸತೀ’’ತಿ॥ (ದೀ॰ ನಿ॰ ೩.೨೬೫) –

Catutthañca nidhāpeyya, āpadāsu bhavissatī’’ti. (dī. ni. 3.265) –

ಏವರೂಪಿಂ ದಿಟ್ಠಧಮ್ಮಿಕಂ ಅನುಸಾಸನಿಂ ಉಗ್ಗಹೇತ್ವಾ ‘‘ಆಚರಿಯೋ ಮೇ’’ತಿ ವನ್ದತಿ, ಅಗ್ಗಹಿತಮೇವ ಹೋತಿ ಸರಣಂ, ಸಮ್ಪರಾಯಿಕಂ ಪನ ನಿಯ್ಯಾನಿಕಂ ವಾ ಅನುಸಾಸನಿಂ ಪಚ್ಚಾಸೀಸನ್ತೋ ದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯಪಣಿಪಾತಮೇವ ಕರೋತಿ। ಯೋ ಪನ ‘‘ಅಯಂ ಲೋಕೇ ಅಗ್ಗದಕ್ಖಿಣೇಯ್ಯೋ’’ತಿ ವನ್ದತಿ, ತೇನೇವ ಗಹಿತಂ ಹೋತಿ ಸರಣಂ।

Evarūpiṃ diṭṭhadhammikaṃ anusāsaniṃ uggahetvā ‘‘ācariyo me’’ti vandati, aggahitameva hoti saraṇaṃ, samparāyikaṃ pana niyyānikaṃ vā anusāsaniṃ paccāsīsanto dakkhiṇeyyapaṇipātameva karoti. Yo pana ‘‘ayaṃ loke aggadakkhiṇeyyo’’ti vandati, teneva gahitaṃ hoti saraṇaṃ.

ಏವಂ ಗಹಿತಸರಣಸ್ಸ ಚ ಉಪಾಸಕಸ್ಸ ವಾ ಉಪಾಸಿಕಾಯ ವಾ ಅಞ್ಞತಿತ್ಥಿಯೇಸು ಪಬ್ಬಜಿತಮ್ಪಿ ಞಾತಿಂ ‘‘ಞಾತಕೋ ಮೇ ಅಯ’’ನ್ತಿ ವನ್ದತೋಪಿ ಸರಣಗಮನಂ ನ ಭಿಜ್ಜತಿ, ಪಗೇವ ಅಪಬ್ಬಜಿತಂ। ತಥಾ ರಾಜಾನಂ ಭಯವಸೇನ ವನ್ದತೋ। ಸೋ ಹಿ ರಟ್ಠಪೂಜಿತತ್ತಾ ಅವನ್ದಿಯಮಾನೋ ಅನತ್ಥಮ್ಪಿ ಕರೇಯ್ಯಾತಿ। ತಥಾ ಯಂ ಕಿಞ್ಚಿ ಸಿಪ್ಪಸಿಕ್ಖಾಪಕಂ ತಿತ್ಥಿಯಮ್ಪಿ ‘‘ಆಚರಿಯೋ ಮೇ ಅಯ’’ನ್ತಿ ವನ್ದತೋಪಿ ನ ಭಿಜ್ಜತಿ। ಏವಂ ಸರಣಗಮನಸ್ಸ ಪಭೇದೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ।

Evaṃ gahitasaraṇassa ca upāsakassa vā upāsikāya vā aññatitthiyesu pabbajitampi ñātiṃ ‘‘ñātako me aya’’nti vandatopi saraṇagamanaṃ na bhijjati, pageva apabbajitaṃ. Tathā rājānaṃ bhayavasena vandato. So hi raṭṭhapūjitattā avandiyamāno anatthampi kareyyāti. Tathā yaṃ kiñci sippasikkhāpakaṃ titthiyampi ‘‘ācariyo me aya’’nti vandatopi na bhijjati. Evaṃ saraṇagamanassa pabhedo veditabbo.

ಸರಣಗಮನಕಥಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।

Saraṇagamanakathā niṭṭhitā.





© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact