| Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಜಾತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Jātaka-aṭṭhakathā |
[೧೫೦] ೧೦. ಸಞ್ಜೀವಜಾತಕವಣ್ಣನಾ
[150] 10. Sañjīvajātakavaṇṇanā
ಅಸನ್ತಂ ಯೋ ಪಗ್ಗಣ್ಹಾತೀತಿ ಇದಂ ಸತ್ಥಾ ವೇಳುವನೇ ವಿಹರನ್ತೋ ಅಜಾತಸತ್ತುಸ್ಸ ರಞ್ಞೋ ಅಸನ್ತಪಗ್ಗಹಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥೇಸಿ। ಸೋ ಹಿ ಬುದ್ಧಾನಂ ಪಟಿಕಣ್ಟಕಭೂತೇ ದುಸ್ಸೀಲೇ ಪಾಪಧಮ್ಮೇ ದೇವದತ್ತೇ ಪಸೀದಿತ್ವಾ ತಂ ಅಸನ್ತಂ ಅಸಪ್ಪುರಿಸಂ ಪಗ್ಗಯ್ಹ ‘‘ತಸ್ಸ ಸಕ್ಕಾರಂ ಕರಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಬಹುಂ ಧನಂ ಪರಿಚ್ಚಜಿತ್ವಾ ಗಯಾಸೀಸೇ ವಿಹಾರಂ ಕಾರೇತ್ವಾ ತಸ್ಸೇವ ವಚನಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಪಿತರಂ ಧಮ್ಮರಾಜಾನಂ ಸೋತಾಪನ್ನಂ ಅರಿಯಸಾವಕಂ ಘಾತೇತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಸೋತಾಪತ್ತಿಮಗ್ಗಸ್ಸ ಉಪನಿಸ್ಸಯಂ ಭಿನ್ದಿತ್ವಾ ಮಹಾವಿನಾಸಂ ಪತ್ತೋ। ಸೋ ಹಿ ‘‘ದೇವದತ್ತೋ ಪಥವಿಯಂ ಪವಿಟ್ಠೋ’’ತಿ ಸುತ್ವಾ ‘‘ಕಚ್ಚಿ ನು ಖೋ ಮಮ್ಪಿ ಪಥವೀ ಗಿಲೇಯ್ಯಾ’’ತಿ ಭೀತತಸಿತೋ ರಜ್ಜಸುಖಂ ನ ಲಭತಿ, ಸಯನೇ ಅಸ್ಸಾದಸುಖಂ ನ ವಿನ್ದತಿ, ತಿಬ್ಬಕಾರಣಾಭಿತುನ್ನೋ ಹತ್ಥಿಪೋತೋ ವಿಯ ಕಮ್ಪಮಾನೋ ವಿಚರತಿ। ಸೋ ಪಥವಿಂ ಫಲಮಾನಂ ವಿಯ, ಅವೀಚಿಜಾಲಂ ನಿಕ್ಖಮನ್ತಿಂ ವಿಯ, ಪಥವಿಯಾ ಅತ್ತಾನಂ ಗಿಲಿಯಮಾನಂ ವಿಯ, ಆದಿತ್ತಾಯ ಲೋಹಪಥವಿಯಾ ಉತ್ತಾನಕಂ ನಿಪಜ್ಜಾಪೇತ್ವಾ ಅಯಸೂಲೇಹಿ ಕೋಟಿಯಮಾನಂ ವಿಯ ಚ ಸಮನುಪಸ್ಸಿ। ತೇನಸ್ಸ ಪಹಟಕುಕ್ಕುಟಸ್ಸೇವ ಮುಹುತ್ತಮ್ಪಿ ಕಮ್ಪಮಾನಸ್ಸ ಅವತ್ಥಾನಂ ನಾಮ ನಾಹೋಸಿ। ಸೋ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧಂ ಪಸ್ಸಿತುಕಾಮೋ ಖಮಾಪೇತುಕಾಮೋ ಪಞ್ಹಂ ಪುಚ್ಛಿತುಕಾಮೋ ಅಹೋಸಿ, ಅತ್ತನೋ ಪನ ಅಪರಾಧಮಹನ್ತತಾಯ ಉಪಸಙ್ಕಮಿತುಂ ನ ಸಕ್ಕೋತಿ।
Asantaṃyo paggaṇhātīti idaṃ satthā veḷuvane viharanto ajātasattussa rañño asantapaggahaṃ ārabbha kathesi. So hi buddhānaṃ paṭikaṇṭakabhūte dussīle pāpadhamme devadatte pasīditvā taṃ asantaṃ asappurisaṃ paggayha ‘‘tassa sakkāraṃ karissāmī’’ti bahuṃ dhanaṃ pariccajitvā gayāsīse vihāraṃ kāretvā tasseva vacanaṃ gahetvā pitaraṃ dhammarājānaṃ sotāpannaṃ ariyasāvakaṃ ghātetvā attano sotāpattimaggassa upanissayaṃ bhinditvā mahāvināsaṃ patto. So hi ‘‘devadatto pathaviyaṃ paviṭṭho’’ti sutvā ‘‘kacci nu kho mampi pathavī gileyyā’’ti bhītatasito rajjasukhaṃ na labhati, sayane assādasukhaṃ na vindati, tibbakāraṇābhitunno hatthipoto viya kampamāno vicarati. So pathaviṃ phalamānaṃ viya, avīcijālaṃ nikkhamantiṃ viya, pathaviyā attānaṃ giliyamānaṃ viya, ādittāya lohapathaviyā uttānakaṃ nipajjāpetvā ayasūlehi koṭiyamānaṃ viya ca samanupassi. Tenassa pahaṭakukkuṭasseva muhuttampi kampamānassa avatthānaṃ nāma nāhosi. So sammāsambuddhaṃ passitukāmo khamāpetukāmo pañhaṃ pucchitukāmo ahosi, attano pana aparādhamahantatāya upasaṅkamituṃ na sakkoti.
ಅಥಸ್ಸ ರಾಜಗಹನಗರೇ ಕತ್ತಿಕರತ್ತಿವಾರೇ ಸಮ್ಪತ್ತೇ ದೇವನಗರಂ ವಿಯ ನಗರೇ ಅಲಙ್ಕತೇ ಮಹಾತಲೇ ಅಮಚ್ಚಗಣಪರಿವುತಸ್ಸ ಕಞ್ಚನಾಸನೇ ನಿಸಿನ್ನಸ್ಸ ಜೀವಕಂ ಕೋಮಾರಭಚ್ಚಂ ಅವಿದೂರೇ ನಿಸಿನ್ನಂ ದಿಸ್ವಾ ಏತದಹೋಸಿ ‘‘ಜೀವಕಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧಸ್ಸ ಸನ್ತಿಕಂ ಗಮಿಸ್ಸಾಮಿ, ನ ಖೋ ಪನ ಸಕ್ಕಾ ಮಯಾ ಉಜುಕಮೇವ ವತ್ತುಂ ‘ಅಹಂ, ಸಮ್ಮ ಜೀವಕ, ಸಯಂ ಗನ್ತುಂ ನ ಸಕ್ಕೋಮಿ, ಏಹಿ ಮಂ ಸತ್ಥು ಸನ್ತಿಕಂ ನೇಹೀ’ತಿ, ಪರಿಯಾಯೇನ ಪನ ರತ್ತಿಸಮ್ಪದಂ ವಣ್ಣೇತ್ವಾ ‘ಕಂ ನು ಖ್ವಜ್ಜ ಮಯಂ ಸಮಣಂ ವಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಂ ವಾ ಪಯಿರುಪಾಸೇಯ್ಯಾಮ, ಯಂ ನೋ ಪಯಿರುಪಾಸತಂ ಚಿತ್ತಂ ಪಸೀದೇಯ್ಯಾ’ತಿ ವಕ್ಖಾಮಿ, ತಂ ಸುತ್ವಾ ಅಮಚ್ಚಾ ಅತ್ತನೋ ಅತ್ತನೋ ಸತ್ಥಾರಾನಂ ವಣ್ಣಂ ಕಥೇಸ್ಸನ್ತಿ, ಜೀವಕೋಪಿ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧಸ್ಸ ವಣ್ಣಂ ಕಥೇಸ್ಸತಿ। ಅಥ ನಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಸತ್ಥು ಸನ್ತಿಕಂ ಗಮಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ಸೋ ಪಞ್ಚಹಿ ಪದೇಹಿ ರತ್ತಿಂ ವಣ್ಣೇಸಿ ‘‘ಲಕ್ಖಞ್ಞಾ ವತ ಭೋ ದೋಸಿನಾ ರತ್ತಿ, ಅಭಿರೂಪಾ ವತ ಭೋ ದೋಸಿನಾ ರತ್ತಿ, ದಸ್ಸನೀಯಾ ವತ ಭೋ ದೋಸಿನಾ ರತ್ತಿ, ಪಾಸಾದಿಕಾ ವತ ಭೋ ದೋಸಿನಾ ರತ್ತಿ, ರಮಣೀಯಾ ವತ ಭೋ ದೋಸಿನಾ ರತ್ತಿ, ಕಂ ನು ಖ್ವಜ್ಜ ಮಯಂ ಸಮಣಂ ವಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಂ ವಾ ಪಯಿರುಪಾಸೇಯ್ಯಾಮ, ಯಂ ನೋ ಪಯಿರುಪಾಸತಂ ಚಿತ್ತಂ ಪಸೀದೇಯ್ಯಾ’’ತಿ (ದೀ॰ ನಿ॰ ೧.೧೫೦)।
Athassa rājagahanagare kattikarattivāre sampatte devanagaraṃ viya nagare alaṅkate mahātale amaccagaṇaparivutassa kañcanāsane nisinnassa jīvakaṃ komārabhaccaṃ avidūre nisinnaṃ disvā etadahosi ‘‘jīvakaṃ gahetvā sammāsambuddhassa santikaṃ gamissāmi, na kho pana sakkā mayā ujukameva vattuṃ ‘ahaṃ, samma jīvaka, sayaṃ gantuṃ na sakkomi, ehi maṃ satthu santikaṃ nehī’ti, pariyāyena pana rattisampadaṃ vaṇṇetvā ‘kaṃ nu khvajja mayaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā payirupāseyyāma, yaṃ no payirupāsataṃ cittaṃ pasīdeyyā’ti vakkhāmi, taṃ sutvā amaccā attano attano satthārānaṃ vaṇṇaṃ kathessanti, jīvakopi sammāsambuddhassa vaṇṇaṃ kathessati. Atha naṃ gahetvā satthu santikaṃ gamissāmī’’ti. So pañcahi padehi rattiṃ vaṇṇesi ‘‘lakkhaññā vata bho dosinā ratti, abhirūpā vata bho dosinā ratti, dassanīyā vata bho dosinā ratti, pāsādikā vata bho dosinā ratti, ramaṇīyā vata bho dosinā ratti, kaṃ nu khvajja mayaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā payirupāseyyāma, yaṃ no payirupāsataṃ cittaṃ pasīdeyyā’’ti (dī. ni. 1.150).
ಅಥೇಕೋ ಅಮಚ್ಚೋ ಪೂರಣಕಸ್ಸಪಸ್ಸ ವಣ್ಣಂ ಕಥೇಸಿ, ಏಕೋ ಮಕ್ಖಲಿಗೋಸಾಲಸ್ಸ, ಏಕೋ ಅಜಿತಕೇಸಕಮ್ಬಲಸ್ಸ, ಏಕೋ ಪಕುಧಕಚ್ಚಾಯನಸ್ಸ, ಏಕೋ ಸಞ್ಚಯಸ್ಸ ಬೇಲಟ್ಠಪುತ್ತಸ್ಸ, ಏಕೋ ನಾಟಪುತ್ತನಿಗಣ್ಠಸ್ಸಾತಿ । ರಾಜಾ ತೇಸಂ ಕಥಂ ಸುತ್ವಾ ತುಣ್ಹೀ ಅಹೋಸಿ। ಸೋ ಹಿ ಜೀವಕಸ್ಸೇವ ಮಹಾಅಮಚ್ಚಸ್ಸ ಕಥಂ ಪಚ್ಚಾಸೀಸತಿ। ಜೀವಕೋಪಿ ‘‘ರಞ್ಞಾ ಮಂ ಆರಬ್ಭ ಕಥಿತೇಯೇವ ಜಾನಿಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ ಅವಿದೂರೇ ತುಣ್ಹೀ ನಿಸೀದಿ। ಅಥ ನಂ ರಾಜಾ ಆಹ ‘‘ತ್ವಂ ಪನ, ಸಮ್ಮ ಜೀವಕ, ಕಿಂ ತುಣ್ಹೀ’’ತಿ? ತಸ್ಮಿಂ ಖಣೇ ಜೀವಕೋ ಉಟ್ಠಾಯಾಸನಾ ಯೇನ ಭಗವಾ ತೇನಞ್ಜಲಿಂ ಪಣಾಮೇತ್ವಾ ‘‘ಏಸೋ, ದೇವ, ಭಗವಾ ಅರಹಂ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧೋ ಅಮ್ಹಾಕಂ ಅಮ್ಬವನೇ ವಿಹರತಿ ಸದ್ಧಿಂ ಅಡ್ಢತೇಳಸೇಹಿ ಭಿಕ್ಖುಸತೇಹಿ। ತಂ ಖೋ ಪನ ಭಗವನ್ತಂ ಏವಂ ಕಲ್ಯಾಣೋ ಕಿತ್ತಿಸದ್ದೋ ಅಬ್ಭುಗ್ಗತೋ’’ತಿ ನವ ಅರಹಾದಿಗುಣೇ ವತ್ವಾ ಜಾತಿತೋ ಪಟ್ಠಾಯ ಪುಬ್ಬನಿಮಿತ್ತಾದಿಭೇದಂ ಭಗವತೋ ಆನುಭಾವಂ ಪಕಾಸೇತ್ವಾ ‘‘ತಂ ಭಗವನ್ತಂ ದೇವೋ ಪಯಿರುಪಾಸತು, ಧಮ್ಮಂ ಸುಣಾತು, ಪಞ್ಹಂ ಪುಚ್ಛತೂ’’ತಿ ಆಹ।
Atheko amacco pūraṇakassapassa vaṇṇaṃ kathesi, eko makkhaligosālassa, eko ajitakesakambalassa, eko pakudhakaccāyanassa, eko sañcayassa belaṭṭhaputtassa, eko nāṭaputtanigaṇṭhassāti . Rājā tesaṃ kathaṃ sutvā tuṇhī ahosi. So hi jīvakasseva mahāamaccassa kathaṃ paccāsīsati. Jīvakopi ‘‘raññā maṃ ārabbha kathiteyeva jānissāmī’’ti avidūre tuṇhī nisīdi. Atha naṃ rājā āha ‘‘tvaṃ pana, samma jīvaka, kiṃ tuṇhī’’ti? Tasmiṃ khaṇe jīvako uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ‘‘eso, deva, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho amhākaṃ ambavane viharati saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi. Taṃ kho pana bhagavantaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato’’ti nava arahādiguṇe vatvā jātito paṭṭhāya pubbanimittādibhedaṃ bhagavato ānubhāvaṃ pakāsetvā ‘‘taṃ bhagavantaṃ devo payirupāsatu, dhammaṃ suṇātu, pañhaṃ pucchatū’’ti āha.
ರಾಜಾ ಸಮ್ಪುಣ್ಣಮನೋರಥೋ ಹುತ್ವಾ ‘‘ತೇನ ಹಿ, ಸಮ್ಮ ಜೀವಕ, ಹತ್ಥಿಯಾನಾನಿ ಕಪ್ಪಾಪೇಹೀ’’ತಿ ಯಾನಾನಿ ಕಪ್ಪಾಪೇತ್ವಾ ಮಹನ್ತೇನ ರಾಜಾನುಭಾವೇನ ಜೀವಕಮ್ಬವನಂ ಗನ್ತ್ವಾ ತತ್ಥ ಮಣ್ಡಲಮಾಳೇ ಭಿಕ್ಖುಸಙ್ಘಪರಿವುತಂ ತಥಾಗತಂ ದಿಸ್ವಾ ಸನ್ತವೀಚಿಮಜ್ಝೇ ಮಹಾನಾವಂ ವಿಯ ನಿಚ್ಚಲಂ ಭಿಕ್ಖುಸಙ್ಘಂ ಇತೋ ಚಿತೋ ಚ ಅನುವಿಲೋಕೇತ್ವಾ ‘‘ಏವರೂಪಾ ನಾಮ ಮೇ ಪರಿಸಾ ನ ದಿಟ್ಠಪುಬ್ಬಾ’’ತಿ ಇರಿಯಾಪಥೇಯೇವ ಪಸೀದಿತ್ವಾ ಸಙ್ಘಸ್ಸ ಅಞ್ಜಲಿಂ ಪಗ್ಗಣ್ಹಿತ್ವಾ ಥುತಿಂ ಕತ್ವಾ ಭಗವನ್ತಂ ವನ್ದಿತ್ವಾ ಏಕಮನ್ತಂ ನಿಸಿನ್ನೋ ಸಾಮಞ್ಞಫಲಪಞ್ಹಂ ಪುಚ್ಛಿ। ಅಥಸ್ಸ ಭಗವಾ ದ್ವೀಹಿ ಭಾಣವಾರೇಹಿ ಪಟಿಮಣ್ಡಿತಂ ಸಾಮಞ್ಞಫಲಸುತ್ತಂ (ದೀ॰ ನಿ॰ ೧.೧೫೦ ಆದಯೋ) ಕಥೇಸಿ। ಸೋ ಸುತ್ತಪರಿಯೋಸಾನೇ ಅತ್ತಮನೋ ಭಗವನ್ತಂ ಖಮಾಪೇತ್ವಾ ಉಟ್ಠಾಯಾಸನಾ ಪದಕ್ಖಿಣಂ ಕತ್ವಾ ಪಕ್ಕಾಮಿ। ಸತ್ಥಾ ಅಚಿರಪಕ್ಕನ್ತಸ್ಸ ರಞ್ಞೋ ಭಿಕ್ಖೂ ಆಮನ್ತೇತ್ವಾ ‘‘ಖತಾಯಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ರಾಜಾ, ಉಪಹತಾಯಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ರಾಜಾ। ಸಚಾಯಂ , ಭಿಕ್ಖವೇ, ರಾಜಾ ಇಸ್ಸರಿಯಸ್ಸ ಕಾರಣಾ ಪಿತರಂ ಧಮ್ಮಿಕಂ ಧಮ್ಮರಾಜಾನಂ ಜೀವಿತಾ ನ ವೋರೋಪೇಸ್ಸಥ, ಇಮಸ್ಮಿಂಯೇವ ಆಸನೇ ವಿರಜಂ ವೀತಮಲಂ ಧಮ್ಮಚಕ್ಖುಂ ಉಪ್ಪಜ್ಜಿಸ್ಸಥ। ದೇವದತ್ತಂ ನಿಸ್ಸಾಯ ಅಸನ್ತಪಗ್ಗಹಂ ಕತ್ವಾ ಸೋತಾಪತ್ತಿಫಲಾ ಪರಿಹೀನೋ’’ತಿ ಆಹ।
Rājā sampuṇṇamanoratho hutvā ‘‘tena hi, samma jīvaka, hatthiyānāni kappāpehī’’ti yānāni kappāpetvā mahantena rājānubhāvena jīvakambavanaṃ gantvā tattha maṇḍalamāḷe bhikkhusaṅghaparivutaṃ tathāgataṃ disvā santavīcimajjhe mahānāvaṃ viya niccalaṃ bhikkhusaṅghaṃ ito cito ca anuviloketvā ‘‘evarūpā nāma me parisā na diṭṭhapubbā’’ti iriyāpatheyeva pasīditvā saṅghassa añjaliṃ paggaṇhitvā thutiṃ katvā bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno sāmaññaphalapañhaṃ pucchi. Athassa bhagavā dvīhi bhāṇavārehi paṭimaṇḍitaṃ sāmaññaphalasuttaṃ (dī. ni. 1.150 ādayo) kathesi. So suttapariyosāne attamano bhagavantaṃ khamāpetvā uṭṭhāyāsanā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Satthā acirapakkantassa rañño bhikkhū āmantetvā ‘‘khatāyaṃ, bhikkhave, rājā, upahatāyaṃ, bhikkhave, rājā. Sacāyaṃ , bhikkhave, rājā issariyassa kāraṇā pitaraṃ dhammikaṃ dhammarājānaṃ jīvitā na voropessatha, imasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ uppajjissatha. Devadattaṃ nissāya asantapaggahaṃ katvā sotāpattiphalā parihīno’’ti āha.
ಪುನದಿವಸೇ ಭಿಕ್ಖೂ ಧಮ್ಮಸಭಾಯಂ ಕಥಂ ಸಮುಟ್ಠಾಪೇಸುಂ ‘‘ಆವುಸೋ, ಅಜಾತಸತ್ತು ಕಿರ ಅಸನ್ತಪಗ್ಗಹಂ ಕತ್ವಾ ದುಸ್ಸೀಲಂ ಪಾಪಧಮ್ಮಂ ದೇವದತ್ತಂ ನಿಸ್ಸಾಯ ಪಿತುಘಾತಕಕಮ್ಮಸ್ಸ ಕತತ್ತಾ ಸೋತಾಪತ್ತಿಫಲಾ ಪರಿಹೀನೋ, ದೇವದತ್ತೇನ ನಾಸಿತೋ ರಾಜಾ’’ತಿ। ಸತ್ಥಾ ಆಗನ್ತ್ವಾ ‘‘ಕಾಯ ನುತ್ಥ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಏತರಹಿ ಕಥಾಯ ಸನ್ನಿಸಿನ್ನಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಇಮಾಯ ನಾಮಾ’’ತಿ ವುತ್ತೇ ‘‘ನ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಅಜಾತಸತ್ತು ಇದಾನೇವ ಅಸನ್ತಪಗ್ಗಹಂ ಕತ್ವಾ ಮಹಾವಿನಾಸಂ ಪತ್ತೋ, ಪುಬ್ಬೇಪೇಸ ಅಸನ್ತಪಗ್ಗಹೇನೇವ ಅತ್ತಾನಂ ನಾಸೇಸೀ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಅತೀತಂ ಆಹರಿ।
Punadivase bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, ajātasattu kira asantapaggahaṃ katvā dussīlaṃ pāpadhammaṃ devadattaṃ nissāya pitughātakakammassa katattā sotāpattiphalā parihīno, devadattena nāsito rājā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, ajātasattu idāneva asantapaggahaṃ katvā mahāvināsaṃ patto, pubbepesa asantapaggaheneva attānaṃ nāsesī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
ಅತೀತೇ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ಬ್ರಹ್ಮದತ್ತೇ ರಜ್ಜಂ ಕಾರೇನ್ತೇ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಮಹಾವಿಭವೇ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಕುಲೇ ನಿಬ್ಬತ್ತಿತ್ವಾ ವಯಪ್ಪತ್ತೋ ತಕ್ಕಸಿಲಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಸಬ್ಬಸಿಪ್ಪಾನಿ ಉಗ್ಗಣ್ಹಿತ್ವಾ ಬಾರಾಣಸಿಯಂ ದಿಸಾಪಾಮೋಕ್ಖೋ ಆಚರಿಯೋ ಹುತ್ವಾ ಪಞ್ಚ ಮಾಣವಕಸತಾನಿ ಸಿಪ್ಪಂ ವಾಚೇಸಿ। ತೇಸು ಮಾಣವೇಸು ಏಕೋ ಸಞ್ಜೀವೋ ನಾಮ ಮಾಣವೋ ಅತ್ಥಿ, ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ತಸ್ಸ ಮತಕುಟ್ಠಾಪನಕಮನ್ತಂ ಅದಾಸಿ। ಸೋ ಉಟ್ಠಾಪನಕಮನ್ತಮೇವ ಗಹೇತ್ವಾ ಪಟಿಬಾಹನಮನ್ತಂ ಪನ ಅಗ್ಗಹೇತ್ವಾವ ಏಕದಿವಸಂ ಮಾಣವೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ದಾರುಅತ್ಥಾಯ ಅರಞ್ಞಂ ಗನ್ತ್ವಾ ಏಕಂ ಮತಬ್ಯಗ್ಘಂ ದಿಸ್ವಾ ಮಾಣವೇ ಆಹ ‘‘ಭೋ, ಇಮಂ ಮತಬ್ಯಗ್ಘಂ ಉಟ್ಠಾಪೇಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ಮಾಣವಾ ‘‘ನ ಸಕ್ಖಿಸ್ಸಸೀ’’ತಿ ಆಹಂಸು। ‘‘ಪಸ್ಸನ್ತಾನಞ್ಞೇವ ವೋ ತಂ ಉಟ್ಠಾಪೇಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿ। ‘‘ಸಚೇ, ಮಾಣವ, ಸಕ್ಕೋಸಿ, ಉಟ್ಠಾಪೇಹೀ’’ತಿ। ಏವಞ್ಚ ಪನ ವತ್ವಾ ತೇ ಮಾಣವಾ ರುಕ್ಖಂ ಅಭಿರುಹಿಂಸು। ಸಞ್ಜೀವೋ ಮನ್ತಂ ಪರಿವತ್ತೇತ್ವಾ ಮತಬ್ಯಗ್ಘಂ ಸಕ್ಖರಾಹಿ ಪಹರಿ, ಬ್ಯಗ್ಘೋ ಉಟ್ಠಾಯ ವೇಗೇನಾಗನ್ತ್ವಾ ಸಞ್ಜೀವಂ ಗಲನಾಳಿಯಂ ಡಂಸಿತ್ವಾ ಜೀವಿತಕ್ಖಯಂ ಪಾಪೇತ್ವಾ ತತ್ಥೇವ ಪತಿ, ಸಞ್ಜೀವೋಪಿ ತತ್ಥೇವ ಪತಿ। ಉಭೋಪಿ ಏಕಟ್ಠಾನೇಯೇವ ಮತಾ ನಿಪಜ್ಜಿಂಸು।
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto mahāvibhave brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā bārāṇasiyaṃ disāpāmokkho ācariyo hutvā pañca māṇavakasatāni sippaṃ vācesi. Tesu māṇavesu eko sañjīvo nāma māṇavo atthi, bodhisatto tassa matakuṭṭhāpanakamantaṃ adāsi. So uṭṭhāpanakamantameva gahetvā paṭibāhanamantaṃ pana aggahetvāva ekadivasaṃ māṇavehi saddhiṃ dāruatthāya araññaṃ gantvā ekaṃ matabyagghaṃ disvā māṇave āha ‘‘bho, imaṃ matabyagghaṃ uṭṭhāpessāmī’’ti. Māṇavā ‘‘na sakkhissasī’’ti āhaṃsu. ‘‘Passantānaññeva vo taṃ uṭṭhāpessāmī’’ti. ‘‘Sace, māṇava, sakkosi, uṭṭhāpehī’’ti. Evañca pana vatvā te māṇavā rukkhaṃ abhiruhiṃsu. Sañjīvo mantaṃ parivattetvā matabyagghaṃ sakkharāhi pahari, byaggho uṭṭhāya vegenāgantvā sañjīvaṃ galanāḷiyaṃ ḍaṃsitvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā tattheva pati, sañjīvopi tattheva pati. Ubhopi ekaṭṭhāneyeva matā nipajjiṃsu.
ಮಾಣವಾ ದಾರೂನಿ ಆದಾಯ ಆಗನ್ತ್ವಾ ತಂ ಪವತ್ತಿಂ ಆಚರಿಯಸ್ಸ ಆರೋಚೇಸುಂ। ಆಚರಿಯೋ ಮಾಣವೇ ಆಮನ್ತೇತ್ವಾ ‘‘ತಾತಾ, ಅಸನ್ತಪಗ್ಗಹಕಾರಾ ನಾಮ ಅಯುತ್ತಟ್ಠಾನೇ ಸಕ್ಕಾರಸಮ್ಮಾನಂ ಕರೋನ್ತಾ ಏವರೂಪಂ ದುಕ್ಖಂ ಪಟಿಲಭನ್ತಿಯೇವಾ’’ತಿ ವತ್ವಾ ಇಮಂ ಗಾಥಮಾಹ –
Māṇavā dārūni ādāya āgantvā taṃ pavattiṃ ācariyassa ārocesuṃ. Ācariyo māṇave āmantetvā ‘‘tātā, asantapaggahakārā nāma ayuttaṭṭhāne sakkārasammānaṃ karontā evarūpaṃ dukkhaṃ paṭilabhantiyevā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
೧೫೦.
150.
‘‘ಅಸನ್ತಂ ಯೋ ಪಗ್ಗಣ್ಹಾತಿ, ಅಸನ್ತಂ ಚೂಪಸೇವತಿ।
‘‘Asantaṃ yo paggaṇhāti, asantaṃ cūpasevati;
ತಮೇವ ಘಾಸಂ ಕುರುತೇ, ಬ್ಯಗ್ಘೋ ಸಞ್ಜೀವಿಕೋ ಯಥಾ’’ತಿ॥
Tameva ghāsaṃ kurute, byaggho sañjīviko yathā’’ti.
ತತ್ಥ ಅಸನ್ತನ್ತಿ ತೀಹಿ ದುಚ್ಚರಿತೇಹಿ ಸಮನ್ನಾಗತಂ ದುಸ್ಸೀಲಂ ಪಾಪಧಮ್ಮಂ। ಯೋ ಪಗ್ಗಣ್ಹಾತೀತಿ ಖತ್ತಿಯಾದೀಸು ಯೋ ಕೋಚಿ ಏವರೂಪಂ ದುಸ್ಸೀಲಂ ಪಬ್ಬಜಿತಂ ವಾ ಚೀವರಾದಿಸಮ್ಪದಾನೇನ, ಗಹಟ್ಠಂ ವಾ ಉಪರಜ್ಜಸೇನಾಪತಿಟ್ಠಾನಾದಿಸಮ್ಪದಾನೇನ ಪಗ್ಗಣ್ಹಾತಿ, ಸಕ್ಕಾರಸಮ್ಮಾನಂ ಕರೋತೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ಅಸನ್ತಂ ಚೂಪಸೇವತೀತಿ ಯೋ ಚ ಏವರೂಪಂ ಅಸನ್ತಂ ದುಸ್ಸೀಲಂ ಉಪಸೇವತಿ ಭಜತಿ ಪಯಿರುಪಾಸತಿ। ತಮೇವ ಘಾಸಂ ಕುರುತೇತಿ ತಮೇವ ಅಸನ್ತಪಗ್ಗಣ್ಹಕಂ ಸೋ ದುಸ್ಸೀಲೋ ಪಾಪಪುಗ್ಗಲೋ ಘಸತಿ ಸಂಖಾದತಿ ವಿನಾಸಂ ಪಾಪೇತಿ। ಕಥಂ? ಬ್ಯಗ್ಘೋ ಸಞ್ಜೀವಿಕೋ ಯಥಾತಿ, ಯಥಾ ಸಞ್ಜೀವೇನ ಮಾಣವೇನ ಮನ್ತಂ ಪರಿವತ್ತೇತ್ವಾ ಮತಬ್ಯಗ್ಘೋ ಸಞ್ಜೀವಿಕೋ ಜೀವಿತಸಮ್ಪದಾನೇನ ಸಮ್ಪಗ್ಗಹಿತೋ ಅತ್ತನೋ ಜೀವಿತದಾಯಕಂ ಸಞ್ಜೀವಮೇವ ಜೀವಿತಾ ವೋರೋಪೇತ್ವಾ ತತ್ಥೇವ ಪಾತೇಸಿ, ಏವಂ ಅಞ್ಞೋಪಿ ಯೋ ಅಸನ್ತಪಗ್ಗಹಂ ಕರೋತಿ, ಸೋ ದುಸ್ಸೀಲೋ ತಂ ಅತ್ತನೋ ಸಮ್ಪಗ್ಗಾಹಕಮೇವ ವಿನಾಸೇತಿ। ಏವಂ ಅಸನ್ತಸಮ್ಪಗ್ಗಾಹಕಾ ವಿನಾಸಂ ಪಾಪುಣನ್ತೀತಿ।
Tattha asantanti tīhi duccaritehi samannāgataṃ dussīlaṃ pāpadhammaṃ. Yo paggaṇhātīti khattiyādīsu yo koci evarūpaṃ dussīlaṃ pabbajitaṃ vā cīvarādisampadānena, gahaṭṭhaṃ vā uparajjasenāpatiṭṭhānādisampadānena paggaṇhāti, sakkārasammānaṃ karotīti attho. Asantaṃ cūpasevatīti yo ca evarūpaṃ asantaṃ dussīlaṃ upasevati bhajati payirupāsati. Tameva ghāsaṃ kuruteti tameva asantapaggaṇhakaṃ so dussīlo pāpapuggalo ghasati saṃkhādati vināsaṃ pāpeti. Kathaṃ? Byaggho sañjīviko yathāti, yathā sañjīvena māṇavena mantaṃ parivattetvā matabyaggho sañjīviko jīvitasampadānena sampaggahito attano jīvitadāyakaṃ sañjīvameva jīvitā voropetvā tattheva pātesi, evaṃ aññopi yo asantapaggahaṃ karoti, so dussīlo taṃ attano sampaggāhakameva vināseti. Evaṃ asantasampaggāhakā vināsaṃ pāpuṇantīti.
ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಇಮಾಯ ಗಾಥಾಯ ಮಾಣವಾನಂ ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇತ್ವಾ ದಾನಾದೀನಿ ಪುಞ್ಞಾನಿ ಕತ್ವಾ ಯಥಾಕಮ್ಮಂ ಗತೋ।
Bodhisatto imāya gāthāya māṇavānaṃ dhammaṃ desetvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.
ಸತ್ಥಾ ಇಮಂ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಆಹರಿತ್ವಾ ಜಾತಕಂ ಸಮೋಧಾನೇಸಿ – ‘‘ತದಾ ಮತಬ್ಯಗ್ಘುಟ್ಠಾಪನಕೋ ಮಾಣವೋ ಅಜಾತಸತ್ತು ಅಹೋಸಿ, ದಿಸಾಪಾಮೋಕ್ಖೋ ಆಚರಿಯೋ ಪನ ಅಹಮೇವ ಅಹೋಸಿ’’ನ್ತಿ।
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā matabyagghuṭṭhāpanako māṇavo ajātasattu ahosi, disāpāmokkho ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.
ಸಞ್ಜೀವಜಾತಕವಣ್ಣನಾ ದಸಮಾ।
Sañjīvajātakavaṇṇanā dasamā.
ಕಕಣ್ಟಕವಗ್ಗೋ ಪನ್ನರಸಮೋ।
Kakaṇṭakavaggo pannarasamo.
ತಸ್ಸುದ್ದಾನಂ –
Tassuddānaṃ –
ಗೋಧಸಿಙ್ಗಾಲವಿರೋಚಂ, ನಙ್ಗುಟ್ಠರಾಧಕಾಕಞ್ಚ।
Godhasiṅgālavirocaṃ, naṅguṭṭharādhakākañca;
ಪುಪ್ಫರತ್ತಞ್ಚ ಸಿಙ್ಗಾಲಂ, ಏಕಪಣ್ಣಞ್ಚ ಸಞ್ಜೀವಂ॥
Puppharattañca siṅgālaṃ, ekapaṇṇañca sañjīvaṃ.
ಅಥ ವಗ್ಗುದ್ದಾನಂ –
Atha vagguddānaṃ –
ಅಪಣ್ಣಕೋ ಸೀಲವಗ್ಗೋ, ಕುರುಙ್ಗೋ ಚ ಕುಲಾವಕೋ।
Apaṇṇako sīlavaggo, kuruṅgo ca kulāvako;
ಅತ್ಥಕಾಮೋ ಚ ಆಸೀಸೋ, ಇತ್ಥೀವರುಣಪಾಯಿಮ್ಹಾ॥
Atthakāmo ca āsīso, itthīvaruṇapāyimhā.
ಲಿತ್ತೋ ಪರೋಸತಂ ಹಂಚಿ, ಕುಸನಾಳಾ ಸಮ್ಪದಾನೋ।
Litto parosataṃ haṃci, kusanāḷā sampadāno;
ಕಕಣ್ಟಕೋ ಪನ್ನರಸ, ಸತಪಣ್ಣಾಸ ಜಾತಕಾತಿ॥
Kakaṇṭako pannarasa, satapaṇṇāsa jātakāti.
ಏಕಕನಿಪಾತವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Ekakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā.
(ಪಠಮೋ ಭಾಗೋ ನಿಟ್ಠಿತೋ)।
(Paṭhamo bhāgo niṭṭhito).
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಜಾತಕಪಾಳಿ • Jātakapāḷi / ೧೫೦. ಸಞ್ಜೀವಜಾತಕಂ • 150. Sañjīvajātakaṃ
