Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / തിപിടക • Tipiṭaka / ഥേരഗാഥാ-അട്ഠകഥാ • Theragāthā-aṭṭhakathā

൧൦. പുണ്ണത്ഥേരഗാഥാവണ്ണനാ

10. Puṇṇattheragāthāvaṇṇanā

സീലമേവാതി ആയസ്മതോ പുണ്ണത്ഥേരസ്സ ഗാഥാ. കാ ഉപ്പത്തി? സോപി പുരിമബുദ്ധേസു കതാധികാരോ തത്ഥ തത്ഥ ഭവേ വിവട്ടൂപനിസ്സയം കുസലം ഉപചിനന്തോ ഇതോ ഏകനവുതേ കപ്പേ ബുദ്ധസുഞ്ഞേ ലോകേ ബ്രാഹ്മണകുലേ നിബ്ബത്തിത്വാ വയപ്പത്തോ ബ്രാഹ്മണസിപ്പേസു നിപ്ഫത്തിം ഗന്ത്വാ കാമേസു ആദീനവം ദിസ്വാ ഘരാവാസം പഹായ താപസപബ്ബജ്ജം പബ്ബജിത്വാ ഹിമവന്തപ്പദേസേ പണ്ണകുടിം കത്വാ വാസം കപ്പേസി. തസ്സ വസനട്ഠാനസ്സ അവിദൂരേ ഏകസ്മിം പബ്ഭാരേ പച്ചേകബുദ്ധോ ആബാധികോ ഹുത്വാ പരിനിബ്ബായി, തസ്സ പരിനിബ്ബാനസമയേ മഹാ ആലോകോ അഹോസി. തം ദിസ്വാ സോ, ‘‘കഥം നു ഖോ അയം ആലോകോ ഉപ്പന്നോ’’തി വീമംസനവസേന ഇതോ ചിതോ ച ആഹിണ്ഡന്തോ പബ്ഭാരേ പച്ചേകസമ്ബുദ്ധം പരിനിബ്ബുതം ദിസ്വാ ഗന്ധദാരൂനി സംകഡ്ഢിത്വാ സരീരം ഝാപേത്വാ ഗന്ധോദകേന ഉപസിഞ്ചി. തത്ഥേകോ ദേവപുത്തോ അന്തലിക്ഖേ ഠത്വാ ഏവമാഹ – ‘‘സാധു, സാധു, സപ്പുരിസ, ബഹും തയാ പുഞ്ഞം പസവന്തേന പൂരിതം സുഗതിസംവത്തനിയം കമ്മം തേന ത്വം സുഗതീസുയേവ ഉപ്പജ്ജിസ്സസി, ‘പുണ്ണോ’തി ച തേ നാമം ഭവിസ്സതീ’’തി. സോ തേന പുഞ്ഞകമ്മേന ദേവമനുസ്സേസു സംസരന്തോ ഇമസ്മിം ബുദ്ധുപ്പാദേ സുനാപരന്തജനപദേ സുപ്പാരകപട്ടനേ ഗഹപതികുലേ നിബ്ബത്തി, പുണ്ണോതിസ്സ നാമം അഹോസി. സോ വയപ്പത്തോ വാണിജ്ജവസേന മഹതാ സത്ഥേന സദ്ധിം സാവത്ഥിം ഗതോ. തേന ച സമയേന ഭഗവാ സാവത്ഥിയം വിഹരതി. അഥ സോ സാവത്ഥിവാസീഹി ഉപാസകേഹി സദ്ധിം വിഹാരം ഗതോ സത്ഥു സന്തികേ ധമ്മം സുത്വാ പടിലദ്ധസദ്ധോ പബ്ബജിത്വാ വത്തപടിവത്തേഹി ആചരിയുപജ്ഝായേ ആരാധേന്തോ വിഹാസി. സോ ഏകദിവസം സത്ഥാരം ഉപസങ്കമിത്വാ, ‘‘സാധു മം, ഭന്തേ ഭഗവാ, സംഖിത്തേന ഓവാദേന ഓവദതു, യമഹം സുത്വാ സുനാപരന്തജനപദേ വിഹരേയ്യ’’ന്തി ആഹ. തസ്സ ഭഗവാ, ‘‘സന്തി ഖോ, പുണ്ണ, ചക്ഖുവിഞ്ഞേയ്യാ രൂപാ’’തിആദിനാ (മ॰ നി॰ ൩.൩൯൫; സം॰ നി॰ ൪.൮൮) ഓവാദം ദത്വാ സീഹനാദം നദാപേത്വാ വിസ്സജ്ജേസി. സോ ഭഗവന്തം വന്ദിത്വാ സുനാപരന്തജനപദം ഗന്ത്വാ സുപ്പാരകപട്ടനേ വിഹരന്തോ സമഥവിപസ്സനം ഉസ്സുക്കാപേത്വാ തിസ്സോ വിജ്ജാ സച്ഛാകാസി. തേന വുത്തം അപദാനേ (അപ॰ ഥേര ൧.൪൧.൨൯-൪൪) –

Sīlamevāti āyasmato puṇṇattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto ito ekanavute kappe buddhasuññe loke brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto brāhmaṇasippesu nipphattiṃ gantvā kāmesu ādīnavaṃ disvā gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavantappadese paṇṇakuṭiṃ katvā vāsaṃ kappesi. Tassa vasanaṭṭhānassa avidūre ekasmiṃ pabbhāre paccekabuddho ābādhiko hutvā parinibbāyi, tassa parinibbānasamaye mahā āloko ahosi. Taṃ disvā so, ‘‘kathaṃ nu kho ayaṃ āloko uppanno’’ti vīmaṃsanavasena ito cito ca āhiṇḍanto pabbhāre paccekasambuddhaṃ parinibbutaṃ disvā gandhadārūni saṃkaḍḍhitvā sarīraṃ jhāpetvā gandhodakena upasiñci. Tattheko devaputto antalikkhe ṭhatvā evamāha – ‘‘sādhu, sādhu, sappurisa, bahuṃ tayā puññaṃ pasavantena pūritaṃ sugatisaṃvattaniyaṃ kammaṃ tena tvaṃ sugatīsuyeva uppajjissasi, ‘puṇṇo’ti ca te nāmaṃ bhavissatī’’ti. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sunāparantajanapade suppārakapaṭṭane gahapatikule nibbatti, puṇṇotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto vāṇijjavasena mahatā satthena saddhiṃ sāvatthiṃ gato. Tena ca samayena bhagavā sāvatthiyaṃ viharati. Atha so sāvatthivāsīhi upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gato satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vattapaṭivattehi ācariyupajjhāye ārādhento vihāsi. So ekadivasaṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā, ‘‘sādhu maṃ, bhante bhagavā, saṃkhittena ovādena ovadatu, yamahaṃ sutvā sunāparantajanapade vihareyya’’nti āha. Tassa bhagavā, ‘‘santi kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā’’tiādinā (ma. ni. 3.395; saṃ. ni. 4.88) ovādaṃ datvā sīhanādaṃ nadāpetvā vissajjesi. So bhagavantaṃ vanditvā sunāparantajanapadaṃ gantvā suppārakapaṭṭane viharanto samathavipassanaṃ ussukkāpetvā tisso vijjā sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.41.29-44) –

‘‘പബ്ഭാരകൂടം നിസ്സായ, സയമ്ഭൂ അപരാജിതോ;

‘‘Pabbhārakūṭaṃ nissāya, sayambhū aparājito;

ആബാധികോ ച സോ ബുദ്ധോ, വസതി പബ്ബതന്തരേ.

Ābādhiko ca so buddho, vasati pabbatantare.

‘‘മമ അസ്സമസാമന്താ, പനാദോ ആസി താവദേ;

‘‘Mama assamasāmantā, panādo āsi tāvade;

ബുദ്ധേ നിബ്ബായമാനമ്ഹി, ആലോകോ ഉദപജ്ജഥ.

Buddhe nibbāyamānamhi, āloko udapajjatha.

‘‘യാവതാ വനസണ്ഡസ്മിം, അച്ഛകോകതരച്ഛകാ;

‘‘Yāvatā vanasaṇḍasmiṃ, acchakokataracchakā;

വാളാ ച കേസരീ സബ്ബേ, അഭിഗജ്ജിംസു താവദേ.

Vāḷā ca kesarī sabbe, abhigajjiṃsu tāvade.

‘‘ഉപ്പാതം തമഹം ദിസ്വാ, പബ്ഭാരം അഗമാസഹം;

‘‘Uppātaṃ tamahaṃ disvā, pabbhāraṃ agamāsahaṃ;

തത്ഥദ്ദസാസിം സമ്ബുദ്ധം, നിബ്ബുതം അപരാജിതം.

Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ, nibbutaṃ aparājitaṃ.

‘‘സുഫുല്ലം സാലരാജംവ, സതരംസിംവ ഉഗ്ഗതം;

‘‘Suphullaṃ sālarājaṃva, sataraṃsiṃva uggataṃ;

വീതച്ചികംവ അങ്ഗാരം, നിബ്ബുതം അപരാജിതം.

Vītaccikaṃva aṅgāraṃ, nibbutaṃ aparājitaṃ.

‘‘തിണം കട്ഠഞ്ച പൂരേത്വാ, ചിതകം തത്ഥകാസഹം;

‘‘Tiṇaṃ kaṭṭhañca pūretvā, citakaṃ tatthakāsahaṃ;

ചിതകം സുകതം കത്വാ, സരീരം ഝാപയിം അഹം.

Citakaṃ sukataṃ katvā, sarīraṃ jhāpayiṃ ahaṃ.

‘‘സരീരം ഝാപയിത്വാന, ഗന്ധതോയം സമോകിരിം;

‘‘Sarīraṃ jhāpayitvāna, gandhatoyaṃ samokiriṃ;

അന്തലിക്ഖേ ഠിതോ യക്ഖോ, നാമമഗ്ഗഹി താവദേ.

Antalikkhe ṭhito yakkho, nāmamaggahi tāvade.

‘‘യം പൂരിതം തയാ കിച്ചം, സയമ്ഭുസ്സ മഹേസിനോ;

‘‘Yaṃ pūritaṃ tayā kiccaṃ, sayambhussa mahesino;

പുണ്ണകോ നാമ നാമേന, സദാ ഹോഹി തുവം മുനേ.

Puṇṇako nāma nāmena, sadā hohi tuvaṃ mune.

‘‘തമ്ഹാ കായാ ചവിത്വാന, ദേവലോകം അഗച്ഛഹം;

‘‘Tamhā kāyā cavitvāna, devalokaṃ agacchahaṃ;

തത്ഥ ദിബ്ബമയോ ഗന്ധോ, അന്തലിക്ഖാ പവസ്സതി.

Tattha dibbamayo gandho, antalikkhā pavassati.

‘‘തത്രാപി നാമധേയ്യം മേ, പുണ്ണകോതി അഹൂ തദാ;

‘‘Tatrāpi nāmadheyyaṃ me, puṇṇakoti ahū tadā;

ദേവഭൂതോ മനുസ്സോ വാ, സങ്കപ്പം പൂരയാമഹം.

Devabhūto manusso vā, saṅkappaṃ pūrayāmahaṃ.

‘‘ഇദം പച്ഛിമകം മയ്ഹം, ചരിമോ വത്തതേ ഭവോ;

‘‘Idaṃ pacchimakaṃ mayhaṃ, carimo vattate bhavo;

ഇധാപി പുണ്ണകോ നാമ, നാമധേയ്യം പകാസതി.

Idhāpi puṇṇako nāma, nāmadheyyaṃ pakāsati.

‘‘തോസയിത്വാന സമ്ബുദ്ധം, ഗോതമം സക്യപുങ്ഗവം;

‘‘Tosayitvāna sambuddhaṃ, gotamaṃ sakyapuṅgavaṃ;

സബ്ബാസവേ പരിഞ്ഞായ, വിഹരാമി അനാസവോ.

Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo.

‘‘ഏകനവുതിതോ കപ്പേ, യം കമ്മമകരിം തദാ;

‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā;

ദുഗ്ഗതിം നാഭിജാനാമി, തനുകിച്ചസ്സിദം ഫലം.

Duggatiṃ nābhijānāmi, tanukiccassidaṃ phalaṃ.

‘‘കിലേസാ ഝാപിതാ മയ്ഹം…പേ॰… കതം ബുദ്ധസ്സ സാസന’’ന്തി.

‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.

അരഹത്തം പന പത്വാ ഥേരോ ബഹൂ മനുസ്സേ സാസനേ അഭിപ്പസാദേസി. യതോ പഞ്ചസതമത്താ പുരിസാ ഉപാസകത്തം പഞ്ചസതമത്താ ച ഇത്ഥിയോ ഉപാസികാഭാവം പടിവേദേസും. സോ തത്ഥ രത്തചന്ദനേന ചന്ദനമാളം നാമ ഗന്ധകുടിം കാരാപേത്വാ, ‘‘സത്ഥാ പഞ്ചഹി ഭിക്ഖുസതേഹി സദ്ധിം മാളം പടിച്ഛതൂ’’തി ഭഗവന്തം പുപ്ഫദൂതേന നിമന്തേസി . ഭഗവാ ച ഇദ്ധാനുഭാവേന തത്തകേഹി ഭിക്ഖൂഹി സദ്ധിം തത്ഥ ഗന്ത്വാ ചന്ദനമാളം പടിഗ്ഗഹേത്വാ അരുണേ അനുട്ഠിതേയേവ പച്ചാഗമാസി. ഥേരോ അപരഭാഗേ പരിനിബ്ബാനസമയേ അഞ്ഞം ബ്യാകരോന്തോ –

Arahattaṃ pana patvā thero bahū manusse sāsane abhippasādesi. Yato pañcasatamattā purisā upāsakattaṃ pañcasatamattā ca itthiyo upāsikābhāvaṃ paṭivedesuṃ. So tattha rattacandanena candanamāḷaṃ nāma gandhakuṭiṃ kārāpetvā, ‘‘satthā pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ māḷaṃ paṭicchatū’’ti bhagavantaṃ pupphadūtena nimantesi . Bhagavā ca iddhānubhāvena tattakehi bhikkhūhi saddhiṃ tattha gantvā candanamāḷaṃ paṭiggahetvā aruṇe anuṭṭhiteyeva paccāgamāsi. Thero aparabhāge parinibbānasamaye aññaṃ byākaronto –

൭൦.

70.

‘‘സീലമേവ ഇധ അഗ്ഗം, പഞ്ഞവാ പന ഉത്തമോ;

‘‘Sīlameva idha aggaṃ, paññavā pana uttamo;

മനുസ്സേസു ച ദേവേസു, സീലപഞ്ഞാണതോ ജയ’’ന്തി. – ഗാഥം അഭാസി;

Manussesu ca devesu, sīlapaññāṇato jaya’’nti. – gāthaṃ abhāsi;

തത്ഥ സീലന്തി സീലനട്ഠേന സീലം, പതിട്ഠാനട്ഠേന സമാധാനട്ഠേന ചാതി അത്ഥോ. സീലഞ്ഹി സബ്ബഗുണാനം പതിട്ഠാ, തേനാഹ – ‘‘സീലേ പതിട്ഠായ നരോ സപഞ്ഞോ’’തി (സം॰ നി॰ ൧.൨൩; പേടകോ॰ ൨൨; വിസുദ്ധി॰ ൧.൧). സമാദഹതി ച തം കായവാചാഅവിപ്പകിണ്ണം കരോതീതി അത്ഥോ. തയിദം സീലമേവ അഗ്ഗം സബ്ബഗുണാനം മൂലഭാവതോ പമുഖഭാവതോ ച. യഥാഹ – ‘‘തസ്മാതിഹ, ത്വം ഭിക്ഖു, ആദിമേവ വിസോധേഹി കുസലേസു ധമ്മേസു. കോ ചാദി കുസലാനം ധമ്മാനം സീലഞ്ച സുവിസുദ്ധ’’ന്തി (സം॰ നി॰ ൫.൩൬൯), ‘‘പാതിമോക്ഖന്തി മുഖമേതം പമുഖമേത’’ന്തി (മഹാവ॰ ൧൩൫) ച ആദി. ഇധാതി നിപാതമത്തം. പഞ്ഞവാതി ഞാണസമ്പന്നോ. സോ ഉത്തമോ സേട്ഠോ പവരോതി പുഗ്ഗലാധിട്ഠാനായ ഗാഥായ പഞ്ഞായയേവ സേട്ഠഭാവം ദസ്സേതി. പഞ്ഞുത്തരാ ഹി കുസലാ ധമ്മാ. ഇദാനി തം സീലപഞ്ഞാനം അഗ്ഗസേട്ഠഭാവം കാരണതോ ദസ്സേതി ‘‘മനുസ്സേസു ച ദേവേസു, സീലപഞ്ഞാണതോ ജയ’’ന്തി ച. സീലപഞ്ഞാണഹേതു പടിപക്ഖജയോ കാമകിലേസജയോ ഹോതീതി അത്ഥോ.

Tattha sīlanti sīlanaṭṭhena sīlaṃ, patiṭṭhānaṭṭhena samādhānaṭṭhena cāti attho. Sīlañhi sabbaguṇānaṃ patiṭṭhā, tenāha – ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño’’ti (saṃ. ni. 1.23; peṭako. 22; visuddhi. 1.1). Samādahati ca taṃ kāyavācāavippakiṇṇaṃ karotīti attho. Tayidaṃ sīlameva aggaṃ sabbaguṇānaṃ mūlabhāvato pamukhabhāvato ca. Yathāha – ‘‘tasmātiha, tvaṃ bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ sīlañca suvisuddha’’nti (saṃ. ni. 5.369), ‘‘pātimokkhanti mukhametaṃ pamukhameta’’nti (mahāva. 135) ca ādi. Idhāti nipātamattaṃ. Paññavāti ñāṇasampanno. So uttamo seṭṭho pavaroti puggalādhiṭṭhānāya gāthāya paññāyayeva seṭṭhabhāvaṃ dasseti. Paññuttarā hi kusalā dhammā. Idāni taṃ sīlapaññānaṃ aggaseṭṭhabhāvaṃ kāraṇato dasseti ‘‘manussesu ca devesu, sīlapaññāṇato jaya’’nti ca. Sīlapaññāṇahetu paṭipakkhajayo kāmakilesajayo hotīti attho.

പുണ്ണത്ഥേരഗാഥാവണ്ണനാ നിട്ഠിതാ.

Puṇṇattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.

സത്തമവഗ്ഗവണ്ണനാ നിട്ഠിതാ.

Sattamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.







Related texts:



തിപിടക (മൂല) • Tipiṭaka (Mūla) / സുത്തപിടക • Suttapiṭaka / ഖുദ്ദകനികായ • Khuddakanikāya / ഥേരഗാഥാപാളി • Theragāthāpāḷi / ൧൦. പുണ്ണത്ഥേരഗാഥാ • 10. Puṇṇattheragāthā


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact