| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಧಮ್ಮಸಙ್ಗಣಿ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Dhammasaṅgaṇi-aṭṭhakathā |
ಧಮ್ಮುದ್ದೇಸವಾರೋ
Dhammuddesavāro
ಫಸ್ಸಪಞ್ಚಮಕರಾಸಿವಣ್ಣನಾ
Phassapañcamakarāsivaṇṇanā
ತಸ್ಮಿಂ ಸಮಯೇತಿ ಇದಂ ಅನಿಯಮನಿದ್ದಿಟ್ಠಸ್ಸ ಸಮಯಸ್ಸ ನಿಯಮತೋ ಪಟಿನಿದ್ದೇಸವಚನಂ। ತಸ್ಮಾ ‘ಯಸ್ಮಿಂ ಸಮಯೇ ಕಾಮಾವಚರಂ ಕುಸಲಂ ಚಿತ್ತಂ ಉಪ್ಪನ್ನಂ ಹೋತಿ, ತಸ್ಮಿಂಯೇವ ಸಮಯೇ ಫಸ್ಸೋ ಹೋತಿ…ಪೇ॰… ಅವಿಕ್ಖೇಪೋ ಹೋತೀ’ತಿ ಅಯಮತ್ಥೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ತತ್ಥ ಯಥೇವ ಚಿತ್ತಂ ಏವಂ ಫಸ್ಸಾದೀಸುಪಿ ಫಸ್ಸೋ ಹೋತಿ। ಕಿಂ ಹೋತಿ? ‘ಕಾಮಾವಚರೋ ಹೋತಿ, ಕುಸಲೋ ಹೋತಿ, ಉಪ್ಪನ್ನೋ ಹೋತಿ, ಸೋಮನಸ್ಸಸಹಗತೋ ಹೋತೀ’ತಿಆದಿನಾ ನಯೇನ ಲಬ್ಭಮಾನಪದವಸೇನ ಯೋಜನಾ ಕಾತಬ್ಬಾ। ವೇದನಾಯಞ್ಹಿ ‘ಸೋಮನಸ್ಸಸಹಗತಾ’ತಿ ಪಞ್ಞಿನ್ದ್ರಿಯೇ ಚ ‘ಞಾಣಸಮ್ಪಯುತ್ತ’ನ್ತಿ ನ ಲಬ್ಭತಿ, ತಸ್ಮಾ ‘ಲಬ್ಭಮಾನಪದವಸೇನಾ’ತಿ ವುತ್ತಂ। ಇದಂ ಅಟ್ಠಕಥಾಮುತ್ತಕಂ ಆಚರಿಯಾನಂ ಮತಂ; ನ ಪನೇತಂ ಸಾರತೋ ದಟ್ಠಬ್ಬಂ।
Tasmiṃ samayeti idaṃ aniyamaniddiṭṭhassa samayassa niyamato paṭiniddesavacanaṃ. Tasmā ‘yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃyeva samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hotī’ti ayamattho veditabbo. Tattha yatheva cittaṃ evaṃ phassādīsupi phasso hoti. Kiṃ hoti? ‘Kāmāvacaro hoti, kusalo hoti, uppanno hoti, somanassasahagato hotī’tiādinā nayena labbhamānapadavasena yojanā kātabbā. Vedanāyañhi ‘somanassasahagatā’ti paññindriye ca ‘ñāṇasampayutta’nti na labbhati, tasmā ‘labbhamānapadavasenā’ti vuttaṃ. Idaṃ aṭṭhakathāmuttakaṃ ācariyānaṃ mataṃ; na panetaṃ sārato daṭṭhabbaṃ.
ಕಸ್ಮಾ ಪನೇತ್ಥ ಫಸ್ಸೋವ ಪಠಮಂ ವುತ್ತೋತಿ? ಚಿತ್ತಸ್ಸ ಪಠಮಾಭಿನಿಪಾತತ್ತಾ। ಆರಮ್ಮಣಸ್ಮಿಞ್ಹಿ ಚಿತ್ತಸ್ಸ ಪಠಮಾಭಿನಿಪಾತೋ ಹುತ್ವಾ ಫಸ್ಸೋ ಆರಮ್ಮಣಂ ಫುಸಮಾನೋ ಉಪ್ಪಜ್ಜತಿ, ತಸ್ಮಾ ಪಠಮಂ ವುತ್ತೋ। ಫಸ್ಸೇನ ಪನ ಫುಸಿತ್ವಾ ವೇದನಾಯ ವೇದಯತಿ, ಸಞ್ಞಾಯ ಸಞ್ಜಾನಾತಿ, ಚೇತನಾಯ ಚೇತೇತಿ। ತೇನ ವುತ್ತಂ – ‘‘ಫುಟ್ಠೋ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ವೇದೇತಿ, ಫುಟ್ಠೋ ಸಞ್ಜಾನಾತಿ ಫುಟ್ಠೋ ಚೇತೇತೀ’’ತಿ।
Kasmā panettha phassova paṭhamaṃ vuttoti? Cittassa paṭhamābhinipātattā. Ārammaṇasmiñhi cittassa paṭhamābhinipāto hutvā phasso ārammaṇaṃ phusamāno uppajjati, tasmā paṭhamaṃ vutto. Phassena pana phusitvā vedanāya vedayati, saññāya sañjānāti, cetanāya ceteti. Tena vuttaṃ – ‘‘phuṭṭho, bhikkhave, vedeti, phuṭṭho sañjānāti phuṭṭho cetetī’’ti.
ಅಪಿಚ , ಅಯಂ ಫಸ್ಸೋ ನಾಮ ಯಥಾ ಪಾಸಾದಂ ಪತ್ವಾ ಥಮ್ಭೋ ನಾಮ ಸೇಸದಬ್ಬಸಮ್ಭಾರಾನಂ ಬಲವಪಚ್ಚಯೋ, ತುಲಾಸಙ್ಘಾಟಭಿತ್ತಿಪಾದಕೂಟಗೋಪಾನಸೀಪಕ್ಖಪಾಸಕಮುಖವಟ್ಟಿಯೋ ಥಮ್ಭಾಬದ್ಧಾ ಥಮ್ಭೇ ಪತಿಟ್ಠಿತಾ, ಏವಮೇವ ಸಹಜಾತಸಮ್ಪಯುತ್ತಧಮ್ಮಾನಂ ಬಲವಪಚ್ಚಯೋ ಹೋತಿ। ಥಮ್ಭಸದಿಸೋ ಹಿ ಏಸ। ಅವಸೇಸಾ ದಬ್ಬಸಮ್ಭಾರಸದಿಸಾತಿ। ತಸ್ಮಾಪಿ ಪಠಮಂ ವುತ್ತೋ। ಇದಂ ಪನ ಅಕಾರಣಂ। ಏಕಚಿತ್ತಸ್ಮಿಞ್ಹಿ ಉಪ್ಪನ್ನಧಮ್ಮಾನಂ ‘ಅಯಂ ಪಠಮಂ ಉಪ್ಪನ್ನೋ ಅಯಂ ಪಚ್ಛಾ’ತಿ ಇದಂ ವತ್ತುಂ ನ ಲಬ್ಭಾ। ಬಲವಪಚ್ಚಯಭಾವೇಪಿ ಫಸ್ಸಸ್ಸ ಕಾರಣಂ ನ ದಿಸ್ಸತಿ। ದೇಸನಾವಾರೇನೇವ ಪನ ಫಸ್ಸೋ ಪಠಮಂ ವುತ್ತೋ। ವೇದನಾ ಹೋತಿ ಫಸ್ಸೋ ಹೋತಿ, ಸಞ್ಞಾ ಹೋತಿ ಫಸ್ಸೋ ಹೋತಿ, ಚೇತನಾ ಹೋತಿ ಫಸ್ಸೋ ಹೋತಿ, ಚಿತ್ತಂ ಹೋತಿ ಫಸ್ಸೋ ಹೋತಿ, ವೇದನಾ ಹೋತಿ ಸಞ್ಞಾ ಹೋತಿ, ಚೇತನಾ ಹೋತಿ ವಿತಕ್ಕೋ ಹೋತೀತಿ ಆಹರಿತುಮ್ಪಿ ಹಿ ವಟ್ಟೇಯ್ಯ। ದೇಸನಾವಾರೇನ ಪನ ಫಸ್ಸೋವ ಪಠಮಂ ವುತ್ತೋತಿ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ಯಥಾ ಚೇತ್ಥ ಏವಂ ಸೇಸಧಮ್ಮೇಸುಪಿ ಪುಬ್ಬಾಪರಕ್ಕಮೋ ನಾಮ ನ ಪರಿಯೇಸಿತಬ್ಬೋ। ವಚನತ್ಥಲಕ್ಖಣರಸಾದೀಹಿ ಪನ ಧಮ್ಮಾ ಏವ ಪರಿಯೇಸಿತಬ್ಬಾ।
Apica , ayaṃ phasso nāma yathā pāsādaṃ patvā thambho nāma sesadabbasambhārānaṃ balavapaccayo, tulāsaṅghāṭabhittipādakūṭagopānasīpakkhapāsakamukhavaṭṭiyo thambhābaddhā thambhe patiṭṭhitā, evameva sahajātasampayuttadhammānaṃ balavapaccayo hoti. Thambhasadiso hi esa. Avasesā dabbasambhārasadisāti. Tasmāpi paṭhamaṃ vutto. Idaṃ pana akāraṇaṃ. Ekacittasmiñhi uppannadhammānaṃ ‘ayaṃ paṭhamaṃ uppanno ayaṃ pacchā’ti idaṃ vattuṃ na labbhā. Balavapaccayabhāvepi phassassa kāraṇaṃ na dissati. Desanāvāreneva pana phasso paṭhamaṃ vutto. Vedanā hoti phasso hoti, saññā hoti phasso hoti, cetanā hoti phasso hoti, cittaṃ hoti phasso hoti, vedanā hoti saññā hoti, cetanā hoti vitakko hotīti āharitumpi hi vaṭṭeyya. Desanāvārena pana phassova paṭhamaṃ vuttoti veditabbo. Yathā cettha evaṃ sesadhammesupi pubbāparakkamo nāma na pariyesitabbo. Vacanatthalakkhaṇarasādīhi pana dhammā eva pariyesitabbā.
ಸೇಯ್ಯಥಿದಂ – ಫುಸತೀತಿ ಫಸ್ಸೋ। ಸ್ವಾಯಂ ಫುಸನಲಕ್ಖಣೋ, ಸಙ್ಘಟ್ಟನರಸೋ, ಸನ್ನಿಪಾತಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನೋ, ಆಪಾಥಗತವಿಸಯಪದಟ್ಠಾನೋ।
Seyyathidaṃ – phusatīti phasso. Svāyaṃ phusanalakkhaṇo, saṅghaṭṭanaraso, sannipātapaccupaṭṭhāno, āpāthagatavisayapadaṭṭhāno.
ಅಯಞ್ಹಿ ಅರೂಪಧಮ್ಮೋಪಿ ಸಮಾನೋ ಆರಮ್ಮಣೇ ಫುಸನಾಕಾರೇನೇವ ಪವತ್ತತೀತಿ ಫುಸನಲಕ್ಖಣೋ। ಏಕದೇಸೇನ ಚ ಅನಲ್ಲೀಯಮಾನೋಪಿ ರೂಪಂ ವಿಯ ಚಕ್ಖುಂ, ಸದ್ದೋ ವಿಯ ಚ ಸೋತಂ, ಚಿತ್ತಂ ಆರಮ್ಮಣಞ್ಚ ಸಙ್ಘಟ್ಟೇತೀತಿ ಸಙ್ಘಟ್ಟನರಸೋ। ವತ್ಥಾರಮ್ಮಣಸಙ್ಘಟ್ಟನತೋ ವಾ ಉಪ್ಪನ್ನತ್ತಾ ಸಮ್ಪತ್ತಿಅತ್ಥೇನಪಿ ರಸೇನ ಸಙ್ಘಟ್ಟನರಸೋತಿ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ವುತ್ತಞ್ಹೇತಂ ಅಟ್ಠಕಥಾಯಂ – ‘‘ಚತುಭೂಮಕಫಸ್ಸೋ ಹಿ ನೋಫುಸನಲಕ್ಖಣೋ ನಾಮ ನತ್ಥಿ। ಸಙ್ಘಟ್ಟನರಸೋ ಪನ ಪಞ್ಚದ್ವಾರಿಕೋವ ಹೋತಿ। ಪಞ್ಚದ್ವಾರಿಕಸ್ಸ ಹಿ ಫುಸನಲಕ್ಖಣೋತಿಪಿ ಸಙ್ಘಟ್ಟನರಸೋತಿಪಿ ನಾಮಂ; ಮನೋದ್ವಾರಿಕಸ್ಸ ಫುಸನಲಕ್ಖಣೋತ್ವೇವ ನಾಮಂ, ನ ಸಙ್ಘಟ್ಟನರಸೋ’’ತಿ।
Ayañhi arūpadhammopi samāno ārammaṇe phusanākāreneva pavattatīti phusanalakkhaṇo. Ekadesena ca anallīyamānopi rūpaṃ viya cakkhuṃ, saddo viya ca sotaṃ, cittaṃ ārammaṇañca saṅghaṭṭetīti saṅghaṭṭanaraso. Vatthārammaṇasaṅghaṭṭanato vā uppannattā sampattiatthenapi rasena saṅghaṭṭanarasoti veditabbo. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ – ‘‘catubhūmakaphasso hi nophusanalakkhaṇo nāma natthi. Saṅghaṭṭanaraso pana pañcadvārikova hoti. Pañcadvārikassa hi phusanalakkhaṇotipi saṅghaṭṭanarasotipi nāmaṃ; manodvārikassa phusanalakkhaṇotveva nāmaṃ, na saṅghaṭṭanaraso’’ti.
ಇದಞ್ಚ ವತ್ವಾ ಇದಂ ಸುತ್ತಂ ಆಭತಂ – ‘‘ಯಥಾ, ಮಹಾರಾಜ, ದ್ವೇ ಮೇಣ್ಡಾ ಯುಜ್ಝೇಯ್ಯುಂ, ತೇಸು ಯಥಾ ಏಕೋ ಮೇಣ್ಡೋ ಏವಂ ಚಕ್ಖು ದಟ್ಠಬ್ಬಂ, ಯಥಾ ದುತಿಯೋ ಮೇಣ್ಡೋ ಏವಂ ರೂಪಂ ದಟ್ಠಬ್ಬಂ; ಯಥಾ ತೇಸಂ ಸನ್ನಿಪಾತೋ ಏವಂ ಫಸ್ಸೋ ದಟ್ಠಬ್ಬೋ’’। ಏವಂ ಫುಸನಲಕ್ಖಣೋ ಚ ಫಸ್ಸೋ, ಸಙ್ಘಟ್ಟನರಸೋ ಚ। ‘‘ಯಥಾ, ಮಹಾರಾಜ, ದ್ವೇ ಸಮ್ಮಾ ವಜ್ಜೇಯ್ಯುಂ…ಪೇ॰… ದ್ವೇ ಪಾಣೀ ವಜ್ಜೇಯ್ಯುಂ, ಯಥಾ ಏಕೋ ಪಾಣಿ ಏವಂ ಚಕ್ಖು ದಟ್ಠಬ್ಬಂ, ಯಥಾ ದುತಿಯೋ ಪಾಣಿ ಏವಂ ರೂಪಂ ದಟ್ಠಬ್ಬಂ, ಯಥಾ ತೇಸಂ ಸನ್ನಿಪಾತೋ ಏವಂ ಫಸ್ಸೋ ದಟ್ಠಬ್ಬೋ। ಏವಂ ಫುಸನಲಕ್ಖಣೋ ಚ ಫಸ್ಸೋ ಸಙ್ಘಟ್ಟನರಸೋ ಚಾ’’ತಿ (ಮಿ॰ ಪ॰ ೨.೩.೮) ವಿತ್ಥಾರೋ।
Idañca vatvā idaṃ suttaṃ ābhataṃ – ‘‘yathā, mahārāja, dve meṇḍā yujjheyyuṃ, tesu yathā eko meṇḍo evaṃ cakkhu daṭṭhabbaṃ, yathā dutiyo meṇḍo evaṃ rūpaṃ daṭṭhabbaṃ; yathā tesaṃ sannipāto evaṃ phasso daṭṭhabbo’’. Evaṃ phusanalakkhaṇo ca phasso, saṅghaṭṭanaraso ca. ‘‘Yathā, mahārāja, dve sammā vajjeyyuṃ…pe… dve pāṇī vajjeyyuṃ, yathā eko pāṇi evaṃ cakkhu daṭṭhabbaṃ, yathā dutiyo pāṇi evaṃ rūpaṃ daṭṭhabbaṃ, yathā tesaṃ sannipāto evaṃ phasso daṭṭhabbo. Evaṃ phusanalakkhaṇo ca phasso saṅghaṭṭanaraso cā’’ti (mi. pa. 2.3.8) vitthāro.
ಯಥಾ ವಾ ‘‘ಚಕ್ಖುನಾ ರೂಪಂ ದಿಸ್ವಾ’’ತಿಆದೀಸು (ಧ॰ ಸ॰ ೧೩೫೨, ೧೩೫೪) ಚಕ್ಖುವಿಞ್ಞಾಣಾದೀನಿ ಚಕ್ಖುಆದಿನಾಮೇನ ವುತ್ತಾನಿ, ಏವಮಿಧಾಪಿ ತಾನಿ ಚಕ್ಖುಆದಿನಾಮೇನ ವುತ್ತಾನೀತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಾನಿ। ತಸ್ಮಾ ‘ಏವಂ ಚಕ್ಖು ದಟ್ಠಬ್ಬ’ನ್ತಿಆದೀಸು ಏವಂ ಚಕ್ಖುವಿಞ್ಞಾಣಂ ದಟ್ಠಬ್ಬನ್ತಿ ಇಮಿನಾ ನಯೇನ ಅತ್ಥೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ಏವಂ ಸನ್ತೇ ಚಿತ್ತಾರಮ್ಮಣಸಙ್ಘಟ್ಟನತೋ ಇಮಸ್ಮಿಮ್ಪಿ ಸುತ್ತೇ ಕಿಚ್ಚಟ್ಠೇನೇವ ರಸೇನ ಸಙ್ಘಟ್ಟನರಸೋತಿ ಸಿದ್ಧೋ ಹೋತಿ।
Yathā vā ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā’’tiādīsu (dha. sa. 1352, 1354) cakkhuviññāṇādīni cakkhuādināmena vuttāni, evamidhāpi tāni cakkhuādināmena vuttānīti veditabbāni. Tasmā ‘evaṃ cakkhu daṭṭhabba’ntiādīsu evaṃ cakkhuviññāṇaṃ daṭṭhabbanti iminā nayena attho veditabbo. Evaṃ sante cittārammaṇasaṅghaṭṭanato imasmimpi sutte kiccaṭṭheneva rasena saṅghaṭṭanarasoti siddho hoti.
ತಿಕಸನ್ನಿಪಾತಸಙ್ಖಾತಸ್ಸ ಪನ ಅತ್ತನೋ ಕಾರಣಸ್ಸ ವಸೇನ ಪವೇದಿತತ್ತಾ ಸನ್ನಿಪಾತಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನೋ। ಅಯಞ್ಹಿ ತತ್ಥ ತತ್ಥ ‘‘ತಿಣ್ಣಂ ಸಙ್ಗತಿ ಫಸ್ಸೋ’’ತಿ ಏವಂ ಕಾರಣಸ್ಸ ವಸೇನ ಪವೇದಿತೋತಿ। ಇಮಸ್ಸ ಚ ಸುತ್ತಪದಸ್ಸ ತಿಣ್ಣಂ ಸಙ್ಗತಿಯಾ ಫಸ್ಸೋತಿ ಅಯಮತ್ಥೋ; ನ ಸಙ್ಗತಿಮತ್ತಮೇವ ಫಸ್ಸೋತಿ।
Tikasannipātasaṅkhātassa pana attano kāraṇassa vasena paveditattā sannipātapaccupaṭṭhāno. Ayañhi tattha tattha ‘‘tiṇṇaṃ saṅgati phasso’’ti evaṃ kāraṇassa vasena paveditoti. Imassa ca suttapadassa tiṇṇaṃ saṅgatiyā phassoti ayamattho; na saṅgatimattameva phassoti.
ಏವಂ ಪವೇದಿತತ್ತಾ ಪನ ತೇನೇವಾಕಾರೇನ ಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾತೀತಿ ಸನ್ನಿಪಾತಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನೋತಿ ವುತ್ತೋ। ಫಲಟ್ಠೇನ ಪನ ಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನೇನೇಸ ವೇದನಾಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನೋ ನಾಮ ಹೋತಿ। ವೇದನಞ್ಹೇಸ ಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾಪೇತಿ ಉಪ್ಪಾದೇತೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ಉಪ್ಪಾದಯಮಾನೋ ಚ ಯಥಾ ಬಹಿದ್ಧಾ ಉಣ್ಹಪಚ್ಚಯಾಪಿ ಲಾಖಾಸಙ್ಖಾತಧಾತುನಿಸ್ಸಿತಾ ಉಸ್ಮಾ ಅತ್ತನೋ ನಿಸ್ಸಯೇ ಮುದುಭಾವಕಾರೀ ಹೋತಿ, ನ ಅತ್ತನೋ ಪಚ್ಚಯಭೂತೇಪಿ ಬಹಿದ್ಧಾ ವೀತಚ್ಚಿತಙ್ಗಾರಸಙ್ಖಾತೇ ಉಣ್ಹಭಾವೇ, ಏವಂ ವತ್ಥಾರಮ್ಮಣಸಙ್ಖಾತಅಞ್ಞಪಚ್ಚಯೋಪಿ ಸಮಾನೋ, ಚಿತ್ತನಿಸ್ಸಿತತ್ತಾ ಅತ್ತನೋ ನಿಸ್ಸಯಭೂತೇ ಚಿತ್ತೇ ಏವ ಏಸ ವೇದನುಪ್ಪಾದಕೋ ಹೋತಿ, ನ ಅತ್ತನೋ ಪಚ್ಚಯಭೂತೇಪಿ ವತ್ಥುಮ್ಹಿ ಆರಮ್ಮಣೇ ವಾತಿ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ತಜ್ಜಾಸಮನ್ನಾಹಾರೇನ ಪನ ಇನ್ದ್ರಿಯೇನ ಚ ಪರಿಕ್ಖತೇ ವಿಸಯೇ ಅನನ್ತರಾಯೇನ ಉಪ್ಪಜ್ಜನತೋ ಏಸ ಆಪಾಥಗತವಿಸಯಪದಟ್ಠಾನೋತಿ ವುಚ್ಚತಿ।
Evaṃ paveditattā pana tenevākārena paccupaṭṭhātīti sannipātapaccupaṭṭhānoti vutto. Phalaṭṭhena pana paccupaṭṭhānenesa vedanāpaccupaṭṭhāno nāma hoti. Vedanañhesa paccupaṭṭhāpeti uppādetīti attho. Uppādayamāno ca yathā bahiddhā uṇhapaccayāpi lākhāsaṅkhātadhātunissitā usmā attano nissaye mudubhāvakārī hoti, na attano paccayabhūtepi bahiddhā vītaccitaṅgārasaṅkhāte uṇhabhāve, evaṃ vatthārammaṇasaṅkhātaaññapaccayopi samāno, cittanissitattā attano nissayabhūte citte eva esa vedanuppādako hoti, na attano paccayabhūtepi vatthumhi ārammaṇe vāti veditabbo. Tajjāsamannāhārena pana indriyena ca parikkhate visaye anantarāyena uppajjanato esa āpāthagatavisayapadaṭṭhānoti vuccati.
ವೇದಯತೀತಿ ವೇದನಾ। ಸಾ ವೇದಯಿತಲಕ್ಖಣಾ, ಅನುಭವನರಸಾ ಇಟ್ಠಾಕಾರಸಮ್ಭೋಗರಸಾ ವಾ, ಚೇತಸಿಕಅಸ್ಸಾದಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನಾ, ಪಸ್ಸದ್ಧಿಪದಟ್ಠಾನಾ।
Vedayatīti vedanā. Sā vedayitalakkhaṇā, anubhavanarasā iṭṭhākārasambhogarasā vā, cetasikaassādapaccupaṭṭhānā, passaddhipadaṭṭhānā.
‘ಚತುಭೂಮಿಕವೇದನಾ ಹಿ ನೋವೇದಯಿತಲಕ್ಖಣಾ ನಾಮ ನತ್ಥಿ। ಅನುಭವನರಸತಾ ಪನ ಸುಖವೇದನಾಯಮೇವ ಲಬ್ಭತೀ’ತಿ ವತ್ವಾ ಪುನ ತಂ ವಾದಂ ಪಟಿಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ‘ಸುಖವೇದನಾ ವಾ ಹೋತು, ದುಕ್ಖವೇದನಾ ವಾ, ಅದುಕ್ಖಮಸುಖವೇದನಾ ವಾ, ಸಬ್ಬಾ ಅನುಭವನರಸಾ’ತಿ ವತ್ವಾ ಅಯಮತ್ಥೋ ದೀಪಿತೋ – ಆರಮ್ಮಣರಸಾನುಭವನಟ್ಠಾನಂ ಪತ್ವಾ ಸೇಸಸಮ್ಪಯುತ್ತಧಮ್ಮಾ ಏಕದೇಸಮತ್ತಕಮೇವ ಅನುಭವನ್ತಿ। ಫಸ್ಸಸ್ಸ ಹಿ ಫುಸನಮತ್ತಕಮೇವ ಹೋತಿ, ಸಞ್ಞಾಯ ಸಞ್ಜಾನನಮತ್ತಕಮೇವ, ಚೇತನಾಯ ಚೇತನಾಮತ್ತಕಮೇವ, ವಿಞ್ಞಾಣಸ್ಸ ವಿಜಾನನಮತ್ತಕಮೇವ। ಏಕಂಸತೋ ಪನ ಇಸ್ಸರವತಾಯ ವಿಸ್ಸವಿತಾಯ ಸಾಮಿಭಾವೇನ ವೇದನಾವ ಆರಮ್ಮಣರಸಂ ಅನುಭವತಿ।
‘Catubhūmikavedanā hi novedayitalakkhaṇā nāma natthi. Anubhavanarasatā pana sukhavedanāyameva labbhatī’ti vatvā puna taṃ vādaṃ paṭikkhipitvā ‘sukhavedanā vā hotu, dukkhavedanā vā, adukkhamasukhavedanā vā, sabbā anubhavanarasā’ti vatvā ayamattho dīpito – ārammaṇarasānubhavanaṭṭhānaṃ patvā sesasampayuttadhammā ekadesamattakameva anubhavanti. Phassassa hi phusanamattakameva hoti, saññāya sañjānanamattakameva, cetanāya cetanāmattakameva, viññāṇassa vijānanamattakameva. Ekaṃsato pana issaravatāya vissavitāya sāmibhāvena vedanāva ārammaṇarasaṃ anubhavati.
ರಾಜಾ ವಿಯ ಹಿ ವೇದನಾ, ಸೂದೋ ವಿಯ ಸೇಸಧಮ್ಮಾ। ಯಥಾ ಸೂದೋ ನಾನಾರಸಭೋಜನಂ ಸಮ್ಪಾದೇತ್ವಾ ಪೇಳಾಯ ಪಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ಲಞ್ಛನಂ ದತ್ವಾ ರಞ್ಞೋ ಸನ್ತಿಕೇ ಓತಾರೇತ್ವಾ ಲಞ್ಛನಂ ಭಿನ್ದಿತ್ವಾ ಪೇಳಂ ವಿವರಿತ್ವಾ ಸಬ್ಬಸೂಪಬ್ಯಞ್ಜನೇಹಿ ಅಗ್ಗಗ್ಗಂ ಆದಾಯ ಭಾಜನೇ ಪಕ್ಖಿಪಿತ್ವಾ ಸದೋಸನಿದ್ದೋಸಭಾವವೀಮಂಸನತ್ಥಂ ಅಜ್ಝೋಹರತಿ, ತತೋ ರಞ್ಞೋ ನಾನಗ್ಗರಸಭೋಜನಂ ಉಪನಾಮೇತಿ। ರಾಜಾ ಇಸ್ಸರವತಾಯ ವಿಸ್ಸವಿತಾಯ ಸಾಮೀ ಹುತ್ವಾ ಇಚ್ಛಿತಿಚ್ಛಿತಂ ಭುಞ್ಜತಿ। ತತ್ಥ ಹಿ ಸೂದಸ್ಸ ಭತ್ತವೀಮಂಸನಮತ್ತಮಿವ ಅವಸೇಸಧಮ್ಮಾನಂ ಆರಮ್ಮಣರಸಸ್ಸ ಏಕದೇಸಾನುಭವನಂ। ಯಥಾ ಹಿ ಸೂದೋ ಭತ್ತೇಕದೇಸಮತ್ತಮೇವ ವೀಮಂಸತಿ ಏವಂ ಸೇಸಧಮ್ಮಾಪಿ ಆರಮ್ಮಣರಸೇಕದೇಸಮೇವ ಅನುಭವನ್ತಿ। ಯಥಾ ಪನ ರಾಜಾ ಇಸ್ಸರವತಾಯ ವಿಸ್ಸವಿತಾಯ ಸಾಮೀ ಹುತ್ವಾ ಯದಿಚ್ಛಕಂ ಭುಞ್ಜತಿ, ಏವಂ ವೇದನಾಪಿ ಇಸ್ಸರವತಾಯ ವಿಸ್ಸವಿತಾಯ ಸಾಮಿಭಾವೇನ ಆರಮ್ಮಣರಸಂ ಅನುಭವತಿ। ತಸ್ಮಾ ಅನುಭವನರಸಾತಿ ವುಚ್ಚತಿ।
Rājā viya hi vedanā, sūdo viya sesadhammā. Yathā sūdo nānārasabhojanaṃ sampādetvā peḷāya pakkhipitvā lañchanaṃ datvā rañño santike otāretvā lañchanaṃ bhinditvā peḷaṃ vivaritvā sabbasūpabyañjanehi aggaggaṃ ādāya bhājane pakkhipitvā sadosaniddosabhāvavīmaṃsanatthaṃ ajjhoharati, tato rañño nānaggarasabhojanaṃ upanāmeti. Rājā issaravatāya vissavitāya sāmī hutvā icchiticchitaṃ bhuñjati. Tattha hi sūdassa bhattavīmaṃsanamattamiva avasesadhammānaṃ ārammaṇarasassa ekadesānubhavanaṃ. Yathā hi sūdo bhattekadesamattameva vīmaṃsati evaṃ sesadhammāpi ārammaṇarasekadesameva anubhavanti. Yathā pana rājā issaravatāya vissavitāya sāmī hutvā yadicchakaṃ bhuñjati, evaṃ vedanāpi issaravatāya vissavitāya sāmibhāvena ārammaṇarasaṃ anubhavati. Tasmā anubhavanarasāti vuccati.
ದುತಿಯೇ ಅತ್ಥವಿಕಪ್ಪೇ ಅಯಂ ಇಧ ಅಧಿಪ್ಪೇತಾ ವೇದನಾ ಯಥಾ ವಾ ತಥಾ ವಾ ಆರಮ್ಮಣಸ್ಸ ಇಟ್ಠಾಕಾರಮೇವ ಸಮ್ಭುಞ್ಜತೀತಿ ಇಟ್ಠಾಕಾರಸಮ್ಭೋಗರಸಾತಿ ವುತ್ತಾ। ಚೇತಸಿಕಅಸ್ಸಾದತೋ ಪನೇಸಾ ಅತ್ತನೋ ಸಭಾವೇನೇವ ಉಪಟ್ಠಾನಂ ಸನ್ಧಾಯ ಚೇತಸಿಕಅಸ್ಸಾದಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನಾತಿ ವುತ್ತಾ। ಯಸ್ಮಾ ಪನ ‘‘ಪಸ್ಸದ್ಧಿಕಾಯೋ ಸುಖಂ ವೇದೇತಿ’’ ತಸ್ಮಾ ಪಸ್ಸದ್ಧಿಪದಟ್ಠಾನಾತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಾ।
Dutiye atthavikappe ayaṃ idha adhippetā vedanā yathā vā tathā vā ārammaṇassa iṭṭhākārameva sambhuñjatīti iṭṭhākārasambhogarasāti vuttā. Cetasikaassādato panesā attano sabhāveneva upaṭṭhānaṃ sandhāya cetasikaassādapaccupaṭṭhānāti vuttā. Yasmā pana ‘‘passaddhikāyo sukhaṃ vedeti’’ tasmā passaddhipadaṭṭhānāti veditabbā.
ನೀಲಾದಿಭೇದಂ ಆರಮ್ಮಣಂ ಸಞ್ಜಾನಾತೀತಿ ಸಞ್ಞಾ। ಸಾ ಸಞ್ಜಾನನಲಕ್ಖಣಾ ಪಚ್ಚಾಭಿಞ್ಞಾಣರಸಾ। ಚತುಭೂಮಿಕಸಞ್ಞಾ ಹಿ ನೋಸಞ್ಜಾನನಲಕ್ಖಣಾ ನಾಮ ನತ್ಥಿ । ಸಬ್ಬಾ ಸಞ್ಜಾನನಲಕ್ಖಣಾವ। ಯಾ ಪನೇತ್ಥ ಅಭಿಞ್ಞಾಣೇನ ಸಞ್ಜಾನಾತಿ ಸಾ ಪಚ್ಚಾಭಿಞ್ಞಾಣರಸಾ ನಾಮ ಹೋತಿ।
Nīlādibhedaṃ ārammaṇaṃ sañjānātīti saññā. Sā sañjānanalakkhaṇā paccābhiññāṇarasā. Catubhūmikasaññā hi nosañjānanalakkhaṇā nāma natthi . Sabbā sañjānanalakkhaṇāva. Yā panettha abhiññāṇena sañjānāti sā paccābhiññāṇarasā nāma hoti.
ತಸ್ಸಾ, ವಡ್ಢಕಿಸ್ಸ ದಾರುಮ್ಹಿ ಅಭಿಞ್ಞಾಣಂ ಕತ್ವಾ ಪುನ ತೇನ ಅಭಿಞ್ಞಾಣೇನ ತಂ ಪಚ್ಚಾಭಿಜಾನನಕಾಲೇ, ಪುರಿಸಸ್ಸ ಕಾಳತಿಲಕಾದಿಅಭಿಞ್ಞಾಣಂ ಸಲ್ಲಕ್ಖೇತ್ವಾ ಪುನ ತೇನ ಅಭಿಞ್ಞಾಣೇನ ಅಸುಕೋ ನಾಮ ಏಸೋತಿ ತಸ್ಸ ಪಚ್ಚಾಭಿಜಾನನಕಾಲೇ, ರಞ್ಞೋ ಪಿಳನ್ಧನಗೋಪಕಭಣ್ಡಾಗಾರಿಕಸ್ಸ ತಸ್ಮಿಂ ತಸ್ಮಿಂ ಪಿಳನ್ಧನೇ ನಾಮಪಣ್ಣಕಂ ಬನ್ಧಿತ್ವಾ ‘ಅಸುಕಂ ಪಿಳನ್ಧನಂ ನಾಮ ಆಹರಾ’ತಿ ವುತ್ತೇ ದೀಪಂ ಜಾಲೇತ್ವಾ ರತನಗಬ್ಭಂ ಪವಿಸಿತ್ವಾ ಪಣ್ಣಂ ವಾಚೇತ್ವಾ ತಸ್ಸ ತಸ್ಸೇವ ಪಿಳನ್ಧನಸ್ಸ ಆಹರಣಕಾಲೇ ಚ ಪವತ್ತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಾ।
Tassā, vaḍḍhakissa dārumhi abhiññāṇaṃ katvā puna tena abhiññāṇena taṃ paccābhijānanakāle, purisassa kāḷatilakādiabhiññāṇaṃ sallakkhetvā puna tena abhiññāṇena asuko nāma esoti tassa paccābhijānanakāle, rañño piḷandhanagopakabhaṇḍāgārikassa tasmiṃ tasmiṃ piḷandhane nāmapaṇṇakaṃ bandhitvā ‘asukaṃ piḷandhanaṃ nāma āharā’ti vutte dīpaṃ jāletvā ratanagabbhaṃ pavisitvā paṇṇaṃ vācetvā tassa tasseva piḷandhanassa āharaṇakāle ca pavatti veditabbā.
ಅಪರೋ ನಯೋ – ಸಬ್ಬಸಙ್ಗಾಹಿಕವಸೇನ ಹಿ ಸಞ್ಜಾನನಲಕ್ಖಣಾ ಸಞ್ಞಾ। ಪುನಸಞ್ಜಾನನಪಚ್ಚಯನಿಮಿತ್ತಕರಣರಸಾ, ದಾರುಆದೀಸು ತಚ್ಛಕಾದಯೋ ವಿಯ। ಯಥಾಗಹಿತನಿಮಿತ್ತವಸೇನ ಅಭಿನಿವೇಸಕರಣಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನಾ, ಹತ್ಥಿದಸ್ಸಕಅನ್ಧಾ ವಿಯ। ಆರಮ್ಮಣೇ ಅನೋಗಾಳ್ಹವುತ್ತಿತಾಯ ಅಚಿರಟ್ಠಾನಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನಾ ವಾ, ವಿಜ್ಜು ವಿಯ। ಯಥಾಉಪಟ್ಠಿತವಿಸಯಪದಟ್ಠಾನಾ, ತಿಣಪುರಿಸಕೇಸು ಮಿಗಪೋತಕಾನಂ ‘ಪುರಿಸಾ’ತಿ ಉಪ್ಪನ್ನಸಞ್ಞಾ ವಿಯ। ಯಾ ಪನೇತ್ಥ ಞಾಣಸಮ್ಪಯುತ್ತಾ ಹೋತಿ ಸಾ ಸಞ್ಞಾ ಞಾಣಮೇವ ಅನುವತ್ತತಿ। ಸಸಮ್ಭಾರಪಥವೀಆದೀಸು ಸೇಸಧಮ್ಮಾ ಪಥವೀಆದೀನಿ ವಿಯಾತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಾ।
Aparo nayo – sabbasaṅgāhikavasena hi sañjānanalakkhaṇā saññā. Punasañjānanapaccayanimittakaraṇarasā, dāruādīsu tacchakādayo viya. Yathāgahitanimittavasena abhinivesakaraṇapaccupaṭṭhānā, hatthidassakaandhā viya. Ārammaṇe anogāḷhavuttitāya aciraṭṭhānapaccupaṭṭhānā vā, vijju viya. Yathāupaṭṭhitavisayapadaṭṭhānā, tiṇapurisakesu migapotakānaṃ ‘purisā’ti uppannasaññā viya. Yā panettha ñāṇasampayuttā hoti sā saññā ñāṇameva anuvattati. Sasambhārapathavīādīsu sesadhammā pathavīādīni viyāti veditabbā.
ಚೇತಯತೀತಿ ಚೇತನಾ ಸದ್ಧಿಂ ಅತ್ತನಾ ಸಮ್ಪಯುತ್ತಧಮ್ಮೇ ಆರಮ್ಮಣೇ ಅಭಿಸನ್ದಹತೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ಸಾ ಚೇತಯಿತಲಕ್ಖಣಾ, ಚೇತನಾಭಾವಲಕ್ಖಣಾತಿ ಅತ್ಥೋ। ಆಯೂಹನರಸಾ। ಚತುಭೂಮಿಕಚೇತನಾ ಹಿ ನೋಚೇತಯಿತಲಕ್ಖಣಾ ನಾಮ ನತ್ಥಿ। ಸಬ್ಬಾ ಚೇತಯಿತಲಕ್ಖಣಾವ। ಆಯೂಹನರಸತಾ ಪನ ಕುಸಲಾಕುಸಲೇಸು ಏವ ಹೋತಿ। ಕುಸಲಾಕುಸಲಕಮ್ಮಾಯೂಹನಟ್ಠಾನಞ್ಹಿ ಪತ್ವಾ ಸೇಸಸಮ್ಪಯುತ್ತಧಮ್ಮಾನಂ ಏಕದೇಸಮತ್ತಕಮೇವ ಕಿಚ್ಚಂ ಹೋತಿ। ಚೇತನಾ ಪನ ಅತಿರೇಕಉಸ್ಸಾಹಾ ಅತಿರೇಕವಾಯಾಮಾ, ದಿಗುಣುಸ್ಸಾಹಾ ದಿಗುಣವಾಯಾಮಾ। ತೇನಾಹು ಪೋರಾಣಾ – ‘‘ಥಾವರಿಯಸಭಾವಸಣ್ಠಿತಾ ಚ ಪನೇಸಾ ಚೇತನಾ’’ತಿ। ಥಾವರಿಯೋತಿ ಖೇತ್ತಸಾಮೀ ವುಚ್ಚತಿ। ಯಥಾ ಖೇತ್ತಸಾಮೀ ಪುರಿಸೋ ಪಞ್ಚಪಣ್ಣಾಸ ಬಲಿಪುರಿಸೇ ಗಹೇತ್ವಾ ‘ಲಾಯಿಸ್ಸಾಮೀ’ತಿ ಏಕತೋ ಖೇತ್ತಂ ಓತರತಿ। ತಸ್ಸ ಅತಿರೇಕೋ ಉಸ್ಸಾಹೋ ಅತಿರೇಕೋ ವಾಯಾಮೋ, ದಿಗುಣೋ ಉಸ್ಸಾಹೋ ದಿಗುಣೋ ವಾಯಾಮೋ ಹೋತಿ, ‘ನಿರನ್ತರಂ ಗಣ್ಹಥಾ’ತಿಆದೀನಿ ವದತಿ, ಸೀಮಂ ಆಚಿಕ್ಖತಿ, ತೇಸಂ ಸುರಾಭತ್ತಗನ್ಧಮಾಲಾದೀನಿ ಜಾನಾತಿ, ಮಗ್ಗಂ ಸಮಕಂ ಹರತಿ। ಏವಂಸಮ್ಪದಮಿದಂ ವೇದಿತಬ್ಬಂ । ಖೇತ್ತಸಾಮಿಪುರಿಸೋ ವಿಯ ಹಿ ಚೇತನಾ। ಪಞ್ಚಪಣ್ಣಾಸ ಬಲಿಪುರಿಸಾ ವಿಯ ಚಿತ್ತಙ್ಗವಸೇನ ಉಪ್ಪನ್ನಾ ಪಞ್ಚಪಣ್ಣಾಸ ಕುಸಲಾ ಧಮ್ಮಾ। ಖೇತ್ತಸಾಮಿಪುರಿಸಸ್ಸ ದಿಗುಣುಸ್ಸಾಹದಿಗುಣವಾಯಾಮಕರಣಕಾಲೋ ವಿಯ ಕುಸಲಾಕುಸಲಕಮ್ಮಾಯೂಹನಟ್ಠಾನಂ ಪತ್ವಾ ಚೇತನಾಯ ದಿಗುಣುಸ್ಸಾಹೋ ದಿಗುಣವಾಯಾಮೋ ಹೋತಿ। ಏವಮಸ್ಸಾ ಆಯೂಹನರಸತಾ ವೇದಿತಬ್ಬಾ।
Cetayatīti cetanā saddhiṃ attanā sampayuttadhamme ārammaṇe abhisandahatīti attho. Sā cetayitalakkhaṇā, cetanābhāvalakkhaṇāti attho. Āyūhanarasā. Catubhūmikacetanā hi nocetayitalakkhaṇā nāma natthi. Sabbā cetayitalakkhaṇāva. Āyūhanarasatā pana kusalākusalesu eva hoti. Kusalākusalakammāyūhanaṭṭhānañhi patvā sesasampayuttadhammānaṃ ekadesamattakameva kiccaṃ hoti. Cetanā pana atirekaussāhā atirekavāyāmā, diguṇussāhā diguṇavāyāmā. Tenāhu porāṇā – ‘‘thāvariyasabhāvasaṇṭhitā ca panesā cetanā’’ti. Thāvariyoti khettasāmī vuccati. Yathā khettasāmī puriso pañcapaṇṇāsa balipurise gahetvā ‘lāyissāmī’ti ekato khettaṃ otarati. Tassa atireko ussāho atireko vāyāmo, diguṇo ussāho diguṇo vāyāmo hoti, ‘nirantaraṃ gaṇhathā’tiādīni vadati, sīmaṃ ācikkhati, tesaṃ surābhattagandhamālādīni jānāti, maggaṃ samakaṃ harati. Evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ . Khettasāmipuriso viya hi cetanā. Pañcapaṇṇāsa balipurisā viya cittaṅgavasena uppannā pañcapaṇṇāsa kusalā dhammā. Khettasāmipurisassa diguṇussāhadiguṇavāyāmakaraṇakālo viya kusalākusalakammāyūhanaṭṭhānaṃ patvā cetanāya diguṇussāho diguṇavāyāmo hoti. Evamassā āyūhanarasatā veditabbā.
ಸಾ ಪನೇಸಾ ಸಂವಿದಹನಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನಾ। ಸಂವಿದಹಮಾನಾ ಹಿ ಅಯಂ ಉಪಟ್ಠಾತಿ, ಸಕಿಚ್ಚಪರಕಿಚ್ಚಸಾಧಕಾ, ಜೇಟ್ಠಸಿಸ್ಸಮಹಾವಡ್ಢಕೀಆದಯೋ ವಿಯ। ಯಥಾ ಹಿ ಜೇಟ್ಠಸಿಸ್ಸೋ ಉಪಜ್ಝಾಯಂ ದೂರತೋವ ಆಗಚ್ಛನ್ತಂ ದಿಸ್ವಾ ಸಯಂ ಅಧೀಯಮಾನೋ ಇತರೇಪಿ ದಾರಕೇ ಅತ್ತನೋ ಅತ್ತನೋ ಅಜ್ಝಯನಕಮ್ಮೇ ಪವತ್ತಯತಿ, ತಸ್ಮಿಞ್ಹಿ ಅಧೀಯಿತುಂ ಆರದ್ಧೇ ತೇಪಿ ಅಧೀಯನ್ತಿ, ತದನುವತ್ತಿತಾಯ। ಯಥಾ ಚ ಮಹಾವಡ್ಢಕೀ ಸಯಂ ತಚ್ಛನ್ತೋ ಇತರೇಪಿ ತಚ್ಛಕೇ ಅತ್ತನೋ ಅತ್ತನೋ ತಚ್ಛನಕಮ್ಮೇ ಪವತ್ತಯತಿ, ತಸ್ಮಿಞ್ಹಿ ತಚ್ಛಿತುಂ ಆರದ್ಧೇ ತೇಪಿ ತಚ್ಛನ್ತಿ, ತದನುವತ್ತಿತಾಯ। ಯಥಾ ಚ ಯೋಧನಾಯಕೋ ಸಯಂ ಯುಜ್ಝಮಾನೋ ಇತರೇಪಿ ಯೋಧೇ ಸಮ್ಪಹಾರವುತ್ತಿಯಂ ಪವತ್ತಯತಿ, ತಸ್ಮಿಞ್ಹಿ ಯುಜ್ಝಿತುಂ ಆರದ್ಧೇ ತೇಪಿ ಅನಿವತ್ತಮಾನಾ ಯುಜ್ಝನ್ತಿ, ತದನುವತ್ತಿತಾಯ। ಏವಮೇಸಾಪಿ ಅತ್ತನೋ ಕಿಚ್ಚೇನ ಆರಮ್ಮಣೇ ಪವತ್ತಮಾನಾ ಅಞ್ಞೇಪಿ ಸಮ್ಪಯುತ್ತಧಮ್ಮೇ ಅತ್ತನೋ ಅತ್ತನೋ ಕಿರಿಯಾಯ ಪವತ್ತೇತಿ। ತಸ್ಸಾ ಹಿ ಅತ್ತನೋ ಕಿಚ್ಚಂ ಆರದ್ಧಾಯ, ತಂಸಮ್ಪಯುತ್ತಾಪಿ ಆರಭನ್ತಿ। ತೇನ ವುತ್ತಂ – ‘ಸಕಿಚ್ಚಪರಕಿಚ್ಚಸಾಧಕಾ, ಜೇಟ್ಠಸಿಸ್ಸಮಹಾವಡ್ಢಕೀಆದಯೋ ವಿಯಾ’ತಿ। ಅಚ್ಚಾಯಿಕಕಮ್ಮಾನುಸ್ಸರಣಾದೀಸು ಚ ಪನಾಯಂ ಸಮ್ಪಯುತ್ತಾನಂ ಉಸ್ಸಾಹನಭಾವೇನ ಪವತ್ತಮಾನಾ ಪಾಕಟಾ ಹೋತೀತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಾ।
Sā panesā saṃvidahanapaccupaṭṭhānā. Saṃvidahamānā hi ayaṃ upaṭṭhāti, sakiccaparakiccasādhakā, jeṭṭhasissamahāvaḍḍhakīādayo viya. Yathā hi jeṭṭhasisso upajjhāyaṃ dūratova āgacchantaṃ disvā sayaṃ adhīyamāno itarepi dārake attano attano ajjhayanakamme pavattayati, tasmiñhi adhīyituṃ āraddhe tepi adhīyanti, tadanuvattitāya. Yathā ca mahāvaḍḍhakī sayaṃ tacchanto itarepi tacchake attano attano tacchanakamme pavattayati, tasmiñhi tacchituṃ āraddhe tepi tacchanti, tadanuvattitāya. Yathā ca yodhanāyako sayaṃ yujjhamāno itarepi yodhe sampahāravuttiyaṃ pavattayati, tasmiñhi yujjhituṃ āraddhe tepi anivattamānā yujjhanti, tadanuvattitāya. Evamesāpi attano kiccena ārammaṇe pavattamānā aññepi sampayuttadhamme attano attano kiriyāya pavatteti. Tassā hi attano kiccaṃ āraddhāya, taṃsampayuttāpi ārabhanti. Tena vuttaṃ – ‘sakiccaparakiccasādhakā, jeṭṭhasissamahāvaḍḍhakīādayo viyā’ti. Accāyikakammānussaraṇādīsu ca panāyaṃ sampayuttānaṃ ussāhanabhāvena pavattamānā pākaṭā hotīti veditabbā.
‘ಆರಮ್ಮಣಂ ಚಿನ್ತೇತೀ’ತಿ ಚಿತ್ತನ್ತಿ ನಯೇನ ಚಿತ್ತಸ್ಸ ವಚನತ್ಥೋ ವುತ್ತೋ ಏವ। ಲಕ್ಖಣಾದಿತೋ ಪನ ವಿಜಾನನಲಕ್ಖಣಂ ಚಿತ್ತಂ, ಪುಬ್ಬಙ್ಗಮರಸಂ, ಸನ್ದಹನಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನಂ, ನಾಮರೂಪಪದಟ್ಠಾನಂ। ಚತುಭೂಮಕಚಿತ್ತಞ್ಹಿ ನೋವಿಜಾನನಲಕ್ಖಣಂ ನಾಮ ನತ್ಥಿ। ಸಬ್ಬಂ ವಿಜಾನನಲಕ್ಖಣಮೇವ। ದ್ವಾರಂ ಪನ ಪತ್ವಾ ಆರಮ್ಮಣವಿಭಾವನಟ್ಠಾನೇ ಚಿತ್ತಂ ಪುಬ್ಬಙ್ಗಮಂ ಪುರೇಚಾರಿಕಂ ಹೋತಿ। ಚಕ್ಖುನಾ ಹಿ ದಿಟ್ಠಂ ರೂಪಾರಮ್ಮಣಂ ಚಿತ್ತೇನೇವ ವಿಜಾನಾತಿ…ಪೇ॰… ಮನೇನ ವಿಞ್ಞಾತಂ ಧಮ್ಮಾರಮ್ಮಣಂ ಚಿತ್ತೇನೇವ ವಿಜಾನಾತಿ। ಯಥಾ ಹಿ ನಗರಗುತ್ತಿಕೋ ನಾಮ ನಗರಮಜ್ಝೇ ಸಿಙ್ಘಾಟಕೇ ನಿಸೀದಿತ್ವಾ ‘ಅಯಂ ನೇವಾಸಿಕೋ ಅಯಂ ಆಗನ್ತುಕೋ’ತಿ ಆಗತಾಗತಂ ಜನಂ ಉಪಧಾರೇತಿ ವವತ್ಥಪೇತಿ – ಏವಂಸಮ್ಪದಮಿದಂ ದಟ್ಠಬ್ಬಂ। ವುತ್ತಮ್ಪಿ ಚೇತಂ ಮಹಾಥೇರೇನ – ‘‘ಯಥಾ, ಮಹಾರಾಜ , ನಗರಗುತ್ತಿಕೋ ನಾಮ ಮಜ್ಝೇ ನಗರಸ್ಸ ಸಿಙ್ಘಾಟಕೇ ನಿಸಿನ್ನೋ ಪುರತ್ಥಿಮತೋ ದಿಸತೋ ಪುರಿಸಂ ಆಗಚ್ಛನ್ತಂ ಪಸ್ಸೇಯ್ಯ… ಪಚ್ಛಿಮತೋ… ದಕ್ಖಿಣತೋ… ಉತ್ತರತೋ ದಿಸತೋ ಪುರಿಸಂ ಆಗಚ್ಛನ್ತಂ ಪಸ್ಸೇಯ್ಯ, ಏವಮೇವ ಖೋ, ಮಹಾರಾಜ, ಯಂ ಚಕ್ಖುನಾ ರೂಪಂ ಪಸ್ಸತಿ ತಂ ವಿಞ್ಞಾಣೇನ ವಿಜಾನಾತಿ, ಯಂ ಸೋತೇನ ಸದ್ದಂ ಸುಣಾತಿ, ಘಾನೇನ ಗನ್ಧಂ ಘಾಯತಿ, ಜಿವ್ಹಾಯ ರಸಂ ಸಾಯತಿ, ಕಾಯೇನ ಫೋಟ್ಠಬ್ಬಂ ಫುಸತಿ, ಮನಸಾ ಧಮ್ಮಂ ವಿಜಾನಾತಿ, ತಂ ವಿಞ್ಞಾಣೇನ ವಿಜಾನಾತೀ’’ತಿ (ಮಿ॰ ಪ॰ ೨.೩.೧೨)। ಏವಂ ದ್ವಾರಂ ಪತ್ವಾ ಆರಮ್ಮಣವಿಭಾವನಟ್ಠಾನೇ ಚಿತ್ತಮೇವ ಪುಬ್ಬಙ್ಗಮಂ ಪುರೇಚಾರಿಕಂ। ತಸ್ಮಾ ಪುಬ್ಬಙ್ಗಮರಸನ್ತಿ ವುಚ್ಚತಿ।
‘Ārammaṇaṃ cintetī’ti cittanti nayena cittassa vacanattho vutto eva. Lakkhaṇādito pana vijānanalakkhaṇaṃ cittaṃ, pubbaṅgamarasaṃ, sandahanapaccupaṭṭhānaṃ, nāmarūpapadaṭṭhānaṃ. Catubhūmakacittañhi novijānanalakkhaṇaṃ nāma natthi. Sabbaṃ vijānanalakkhaṇameva. Dvāraṃ pana patvā ārammaṇavibhāvanaṭṭhāne cittaṃ pubbaṅgamaṃ purecārikaṃ hoti. Cakkhunā hi diṭṭhaṃ rūpārammaṇaṃ citteneva vijānāti…pe… manena viññātaṃ dhammārammaṇaṃ citteneva vijānāti. Yathā hi nagaraguttiko nāma nagaramajjhe siṅghāṭake nisīditvā ‘ayaṃ nevāsiko ayaṃ āgantuko’ti āgatāgataṃ janaṃ upadhāreti vavatthapeti – evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Vuttampi cetaṃ mahātherena – ‘‘yathā, mahārāja , nagaraguttiko nāma majjhe nagarassa siṅghāṭake nisinno puratthimato disato purisaṃ āgacchantaṃ passeyya… pacchimato… dakkhiṇato… uttarato disato purisaṃ āgacchantaṃ passeyya, evameva kho, mahārāja, yaṃ cakkhunā rūpaṃ passati taṃ viññāṇena vijānāti, yaṃ sotena saddaṃ suṇāti, ghānena gandhaṃ ghāyati, jivhāya rasaṃ sāyati, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati, manasā dhammaṃ vijānāti, taṃ viññāṇena vijānātī’’ti (mi. pa. 2.3.12). Evaṃ dvāraṃ patvā ārammaṇavibhāvanaṭṭhāne cittameva pubbaṅgamaṃ purecārikaṃ. Tasmā pubbaṅgamarasanti vuccati.
ತದೇತಂ ಪಚ್ಛಿಮಂ ಪಚ್ಛಿಮಂ ಉಪ್ಪಜ್ಜಮಾನಂ ಪುರಿಮಂ ಪುರಿಮಂ ನಿರನ್ತರಂ ಕತ್ವಾ ಸನ್ದಹನಮೇವ ಉಪಟ್ಠಾತೀತಿ ಸನ್ದಹನಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನಂ। ಪಞ್ಚವೋಕಾರಭವೇ ಪನಸ್ಸ ನಿಯಮತೋ ನಾಮರೂಪಂ, ಚತುವೋಕಾರಭವೇ ನಾಮಮೇವ ಪದಟ್ಠಾನಂ। ತಸ್ಮಾ ನಾಮರೂಪಪದಟ್ಠಾನನ್ತಿ ವುತ್ತಂ।
Tadetaṃ pacchimaṃ pacchimaṃ uppajjamānaṃ purimaṃ purimaṃ nirantaraṃ katvā sandahanameva upaṭṭhātīti sandahanapaccupaṭṭhānaṃ. Pañcavokārabhave panassa niyamato nāmarūpaṃ, catuvokārabhave nāmameva padaṭṭhānaṃ. Tasmā nāmarūpapadaṭṭhānanti vuttaṃ.
ಕಿಂ ಪನೇತಂ ಚಿತ್ತಂ ಪುರಿಮನಿದ್ದಿಟ್ಠಚಿತ್ತೇನ ಸದ್ಧಿಂ ಏಕಮೇವ ಉದಾಹು ಅಞ್ಞನ್ತಿ? ಏಕಮೇವ। ಅಥ ಕಸ್ಮಾ ಪುರಿಮನಿದ್ದಿಟ್ಠಂ ಪುನ ವುತ್ತನ್ತಿ? ಅವಿಚಾರಿತಂ ಏತಂ ಅಟ್ಠಕಥಾಯಂ। ಅಯಂ ಪನೇತ್ಥ ಯುತ್ತಿ – ಯಥಾ ಹಿ ರೂಪಾದೀನಿ ಉಪಾದಾಯ ಪಞ್ಞತ್ತಾ ಸೂರಿಯಾದಯೋ ನ ಅತ್ಥತೋ ರೂಪಾದೀಹಿ ಅಞ್ಞೇ ಹೋನ್ತಿ, ತೇನೇವ ಯಸ್ಮಿಂ ಸಮಯೇ ಸೂರಿಯೋ ಉದೇತಿ ತಸ್ಮಿಂ ಸಮಯೇ ತಸ್ಸ ತೇಜಸಙ್ಖಾತಂ ರೂಪಮ್ಪೀತಿ। ಏವಂ ವುಚ್ಚಮಾನೇಪಿ ನ ರೂಪಾದೀಹಿ ಅಞ್ಞೋ ಸೂರಿಯೋ ನಾಮ ಅತ್ಥಿ। ನ ತಥಾ ಚಿತ್ತಂ; ಫಸ್ಸಾದಯೋ ಧಮ್ಮೇ ಉಪಾದಾಯ ಪಞ್ಞಾಪಿಯತಿ; ಅತ್ಥತೋ ಪನೇತಂ ತೇಹಿ ಅಞ್ಞಮೇವ। ತೇನ ‘ಯಸ್ಮಿಂ ಸಮಯೇ ಚಿತ್ತಂ ಉಪ್ಪನ್ನಂ ಹೋತಿ ಏಕಂಸೇನೇವ ತಸ್ಮಿಂ ಸಮಯೇ ಫಸ್ಸಾದೀಹಿ ಅತ್ಥತೋ ಅಞ್ಞಮೇವ ತಂ ಹೋತೀ’ತಿ ಇಮಸ್ಸತ್ಥಸ್ಸ ದೀಪನತ್ಥಾಯ ಏತಂ ಪುನ ವುತ್ತನ್ತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಂ।
Kiṃ panetaṃ cittaṃ purimaniddiṭṭhacittena saddhiṃ ekameva udāhu aññanti? Ekameva. Atha kasmā purimaniddiṭṭhaṃ puna vuttanti? Avicāritaṃ etaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Ayaṃ panettha yutti – yathā hi rūpādīni upādāya paññattā sūriyādayo na atthato rūpādīhi aññe honti, teneva yasmiṃ samaye sūriyo udeti tasmiṃ samaye tassa tejasaṅkhātaṃ rūpampīti. Evaṃ vuccamānepi na rūpādīhi añño sūriyo nāma atthi. Na tathā cittaṃ; phassādayo dhamme upādāya paññāpiyati; atthato panetaṃ tehi aññameva. Tena ‘yasmiṃ samaye cittaṃ uppannaṃ hoti ekaṃseneva tasmiṃ samaye phassādīhi atthato aññameva taṃ hotī’ti imassatthassa dīpanatthāya etaṃ puna vuttanti veditabbaṃ.
ಯಥಾ ಚ ‘‘ಯಸ್ಮಿಂ ಸಮಯೇ ರೂಪೂಪಪತ್ತಿಯಾ ಮಗ್ಗಂ ಭಾವೇತಿ…ಪೇ॰… ಪಥವೀಕಸಿಣಂ, ತಸ್ಮಿಂ ಸಮಯೇ ಫಸ್ಸೋ ಹೋತಿ ವೇದನಾ ಹೋತೀ’’ತಿಆದೀಸು (ಧ॰ ಸ॰ ೧೬೦) ಪನ ಭಾವೇನ್ತೇನ ವವತ್ಥಾಪಿತೇ ಸಮಯೇ ಯೋ ಭಾವೇತಿ ನ ಸೋ ಅತ್ಥತೋ ಉಪ್ಪಜ್ಜತಿ ನಾಮ, ತೇನೇವ ತತ್ಥ ಯಥಾ ‘‘ಫಸ್ಸೋ ಹೋತಿ ವೇದನಾ ಹೋತೀ’’ತಿ ವುತ್ತಂ, ನ ಏವಂ ‘‘ಯೋ ಭಾವೇತಿ ಸೋ ಹೋತೀ’’ತಿ ವುತ್ತಂ। ‘‘ಯಸ್ಮಿಂ ಸಮಯೇ ಕಾಮಾವಚರಂ ಕುಸಲಂ ಚಿತ್ತಂ ಉಪ್ಪನ್ನಂ ಹೋತೀ’’ತಿಆದೀಸು ಪನ ಚಿತ್ತೇನ ವವತ್ಥಾಪಿತೇ ಸಮಯೇ ಸಮಯವವತ್ಥಾಪಿತಂ ಚಿತ್ತಂ ನ ತಥಾ ಅತ್ಥತೋ ನುಪ್ಪಜ್ಜತಿ । ಯಥೇವ ಪನ ತದಾ ‘ಫಸ್ಸೋ ಹೋತಿ ವೇದನಾ ಹೋತಿ’, ತಥಾ ‘ಚಿತ್ತಮ್ಪಿ ಹೋತೀ’ತಿ ಇಮಸ್ಸಪಿ ಅತ್ಥಸ್ಸ ದೀಪನತ್ಥಮಿದಂ ಪುನ ವುತ್ತನ್ತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಂ। ಇದಂ ಪನೇತ್ಥ ಸನ್ನಿಟ್ಠಾನಂ – ಉದ್ದೇಸವಾರೇ ಸಙ್ಗಣ್ಹನತ್ಥಂ ನಿದ್ದೇಸವಾರೇ ಚ ವಿಭಜನತ್ಥಂ ಪುರಿಮೇನ ಹಿ ‘ಚಿತ್ತ’-ಸದ್ದೇನ ಕೇವಲಂ ಸಮಯೋ ವವತ್ಥಾಪಿತೋ। ತಸ್ಮಿಂ ಪನ ಚಿತ್ತೇನ ವವತ್ಥಾಪಿತಸಮಯೇ ಯೇ ಧಮ್ಮಾ ಹೋನ್ತಿ ತೇಸಂ ದಸ್ಸನತ್ಥಂ ‘‘ಫಸ್ಸೋ ಹೋತೀ’’ತಿಆದಿ ಆರದ್ಧಂ। ಚಿತ್ತಞ್ಚಾಪಿ ತಸ್ಮಿಂ ಸಮಯೇ ಹೋತಿಯೇವ। ತಸ್ಮಾ ತಸ್ಸಾಪಿ ಸಙ್ಗಣ್ಹನತ್ಥಮೇತಂ ಪುನ ವುತ್ತಂ। ಇಮಸ್ಮಿಞ್ಚ ಠಾನೇ ಏತಸ್ಮಿಂ ಅವುಚ್ಚಮಾನೇ ‘‘ಕತಮಂ ತಸ್ಮಿಂ ಸಮಯೇ ಚಿತ್ತ’’ನ್ತಿ ನ ಸಕ್ಕಾ ಭವೇಯ್ಯ ನಿದ್ದೇಸವಾರೇ ವಿಭಜಿತುಂ। ಏವಮಸ್ಸ ವಿಭಜನಂಯೇವ ಪರಿಹಾಯೇಥ। ತಸ್ಮಾ ತಸ್ಸ ನಿದ್ದೇಸವಾರೇ ವಿಭಜನತ್ಥಮ್ಪಿ ಏತಞ್ಚ ವುತ್ತನ್ತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಂ।
Yathā ca ‘‘yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti…pe… pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti vedanā hotī’’tiādīsu (dha. sa. 160) pana bhāventena vavatthāpite samaye yo bhāveti na so atthato uppajjati nāma, teneva tattha yathā ‘‘phasso hoti vedanā hotī’’ti vuttaṃ, na evaṃ ‘‘yo bhāveti so hotī’’ti vuttaṃ. ‘‘Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotī’’tiādīsu pana cittena vavatthāpite samaye samayavavatthāpitaṃ cittaṃ na tathā atthato nuppajjati . Yatheva pana tadā ‘phasso hoti vedanā hoti’, tathā ‘cittampi hotī’ti imassapi atthassa dīpanatthamidaṃ puna vuttanti veditabbaṃ. Idaṃ panettha sanniṭṭhānaṃ – uddesavāre saṅgaṇhanatthaṃ niddesavāre ca vibhajanatthaṃ purimena hi ‘citta’-saddena kevalaṃ samayo vavatthāpito. Tasmiṃ pana cittena vavatthāpitasamaye ye dhammā honti tesaṃ dassanatthaṃ ‘‘phasso hotī’’tiādi āraddhaṃ. Cittañcāpi tasmiṃ samaye hotiyeva. Tasmā tassāpi saṅgaṇhanatthametaṃ puna vuttaṃ. Imasmiñca ṭhāne etasmiṃ avuccamāne ‘‘katamaṃ tasmiṃ samaye citta’’nti na sakkā bhaveyya niddesavāre vibhajituṃ. Evamassa vibhajanaṃyeva parihāyetha. Tasmā tassa niddesavāre vibhajanatthampi etañca vuttanti veditabbaṃ.
ಯಸ್ಮಾ ವಾ ‘‘ಉಪ್ಪನ್ನಂ ಹೋತೀ’’ತಿ ಏತ್ಥ ಚಿತ್ತಂ ಉಪ್ಪನ್ನನ್ತಿ ಏತಂ ದೇಸನಾಸೀಸಮೇವ, ‘ನ ಪನ ಚಿತ್ತಂ ಏಕಮೇವ ಉಪ್ಪಜ್ಜತೀ’ತಿ ಅಟ್ಠಕಥಾಯಂ ವಿಚಾರಿತಂ, ತಸ್ಮಾ ಚಿತ್ತಂ ‘‘ಉಪ್ಪನ್ನ’’ನ್ತಿ ಏತ್ಥಾಪಿ ಚಿತ್ತಮತ್ತಮೇವ ಅಗ್ಗಹೇತ್ವಾ ಪರೋಪಣ್ಣಾಸಕುಸಲಧಮ್ಮೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂಯೇವ ಚಿತ್ತಂ ಗಹಿತಂ। ಏವಂ ತತ್ಥ ಸಙ್ಖೇಪತೋ ಸಬ್ಬೇಪಿ ಚಿತ್ತಚೇತಸಿಕಧಮ್ಮೇ ಗಹೇತ್ವಾ ಇಧ ಸರೂಪೇನ ಪಭೇದತೋ ದಸ್ಸೇತುಂ ‘‘ಫಸ್ಸೋ ಹೋತೀ’’ತಿಆದಿ ಆರದ್ಧಂ। ಇತಿ ಫಸ್ಸಾದಯೋ ವಿಯ ಚಿತ್ತಮ್ಪಿ ವುತ್ತಮೇವಾತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಂ।
Yasmā vā ‘‘uppannaṃ hotī’’ti ettha cittaṃ uppannanti etaṃ desanāsīsameva, ‘na pana cittaṃ ekameva uppajjatī’ti aṭṭhakathāyaṃ vicāritaṃ, tasmā cittaṃ ‘‘uppanna’’nti etthāpi cittamattameva aggahetvā paropaṇṇāsakusaladhammehi saddhiṃyeva cittaṃ gahitaṃ. Evaṃ tattha saṅkhepato sabbepi cittacetasikadhamme gahetvā idha sarūpena pabhedato dassetuṃ ‘‘phasso hotī’’tiādi āraddhaṃ. Iti phassādayo viya cittampi vuttamevāti veditabbaṃ.
