| Library / Tipiṭaka / തിപിടക • Tipiṭaka / സാരത്ഥദീപനീ-ടീകാ • Sāratthadīpanī-ṭīkā |
ഭിക്ഖുനീവിഭങ്ഗവണ്ണനാ
Bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā
൧. പാരാജികകണ്ഡം (ഭിക്ഖുനീവിഭങ്ഗവണ്ണനാ)
1. Pārājikakaṇḍaṃ (bhikkhunīvibhaṅgavaṇṇanā)
൧. പഠമപാരാജികസിക്ഖാപദവണ്ണനാ
1. Paṭhamapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
൬൫൬. ഭിക്ഖുനീവിഭങ്ഗേ യോതി യോ ഭിക്ഖുനീനം വിഭങ്ഗോ. മിഗാരനത്താതി മജ്ഝപദലോപേനേതം വുത്തന്തി ആഹ ‘‘മിഗാരമാതുയാ പന നത്താ ഹോതീ’’തി. മിഗാരമാതാതി വിസാഖായേതം അധിവചനം. നവകമ്മാധിട്ഠായികന്തി നവകമ്മസംവിധായികം. ബ്യഞ്ജനാനം പടിവിജ്ഝിതബ്ബോ ആകാരോ നാതിഗമ്ഭീരോ, യഥാസുതം ധാരണമേവ തത്ഥ കരണീയന്തി സതിയാ ബ്യാപാരോ അധികോ, പഞ്ഞാ തത്ഥ ഗുണീഭൂതാതി വുത്തം ‘‘സതിപുബ്ബങ്ഗമായ പഞ്ഞായാ’’തി. സതി പുബ്ബങ്ഗമാ ഏതിസ്സാതി സതിപുബ്ബങ്ഗമാ. പുബ്ബങ്ഗമതാ ചേത്ഥ പധാനഭാവോ ‘‘മനോപുബ്ബങ്ഗമാ’’തിആദീസു വിയ. അത്ഥഗ്ഗഹണേ പന പഞ്ഞായ ബ്യാപാരോ അധികോ പടിവിജ്ഝിതബ്ബസ്സ അത്ഥസ്സ അതിഗമ്ഭീരത്താതി ആഹ ‘‘പഞ്ഞാപുബ്ബങ്ഗമായ സതിയാ’’തി. ആലസിയവിരഹിതാതി കോസജ്ജരഹിതാ. യഥാ അഞ്ഞാ കുസീതാ നിസിന്നട്ഠാനേ നിസിന്നാവ ഹോന്തി, ഠിതട്ഠാനേ ഠിതാവ, ഏവം അഹുത്വാ വിപ്ഫാരികേന ചിത്തേന സബ്ബകിച്ചം നിപ്ഫാദേതി.
656. Bhikkhunīvibhaṅge yoti yo bhikkhunīnaṃ vibhaṅgo. Migāranattāti majjhapadalopenetaṃ vuttanti āha ‘‘migāramātuyā pana nattā hotī’’ti. Migāramātāti visākhāyetaṃ adhivacanaṃ. Navakammādhiṭṭhāyikanti navakammasaṃvidhāyikaṃ. Byañjanānaṃ paṭivijjhitabbo ākāro nātigambhīro, yathāsutaṃ dhāraṇameva tattha karaṇīyanti satiyā byāpāro adhiko, paññā tattha guṇībhūtāti vuttaṃ ‘‘satipubbaṅgamāya paññāyā’’ti. Sati pubbaṅgamā etissāti satipubbaṅgamā. Pubbaṅgamatā cettha padhānabhāvo ‘‘manopubbaṅgamā’’tiādīsu viya. Atthaggahaṇe pana paññāya byāpāro adhiko paṭivijjhitabbassa atthassa atigambhīrattāti āha ‘‘paññāpubbaṅgamāya satiyā’’ti. Ālasiyavirahitāti kosajjarahitā. Yathā aññā kusītā nisinnaṭṭhāne nisinnāva honti, ṭhitaṭṭhāne ṭhitāva, evaṃ ahutvā vipphārikena cittena sabbakiccaṃ nipphādeti.
സബ്ബാ ഭിക്ഖുനിയോ സത്ഥുലദ്ധൂപസമ്പദാ സങ്ഘതോ ലദ്ധൂപസമ്പദാതി ദുവിധാ. ഗരുധമ്മപഅഗ്ഗഹണേന ഹി ലദ്ധൂപസമ്പദാ മഹാപജാപതിഗോതമീ സത്ഥുസന്തികാവ ലദ്ധൂപസമ്പദത്താ സത്ഥുലദ്ധൂപസമ്പദാ നാമ. സേസാ സബ്ബാപി സങ്ഘതോ ലദ്ധൂപസമ്പദാ. താപി ഏകതോഉപസമ്പന്നാ ഉഭതോഉപസമ്പന്നാതി ദുവിധാ. തത്ഥ യാ താ മഹാപജാപതിഗോതമിയാ സദ്ധിം നിക്ഖന്താ പഞ്ചസതാ സാകിയാനിയോ, താ ഏകതോഉപസമ്പന്നാ ഭിക്ഖുസങ്ഘതോ ഏവ ലദ്ധൂപസമ്പദത്താ, ഇതരാ ഉഭതോഉപസമ്പന്നാ ഉഭതോസങ്ഘേ ഉപസമ്പന്നത്താ. ഏഹിഭിക്ഖുനീഭാവേന ഉപസമ്പന്നാ പന ഭിക്ഖുനിയോ ന സന്തി താസം തഥാ ഉപസമ്പദായ അഭാവതോ. യദി ഏവം ‘‘ഏഹി ഭിക്ഖുനീ’’തി ഇധ കസ്മാ വുത്തന്തി? ദേസനായ സോതപതിതഭാവതോ. അയഞ്ഹി സോതപതിതതാ നാമ കത്ഥചി ലബ്ഭമാനസ്സപി അഗ്ഗഹണേന ഹോതി, യഥാ അഭിധമ്മേ മനോധാതുനിദ്ദേസേ (ധ॰ സ॰ ൧൬൦-൧൬൧) ലബ്ഭമാനമ്പി ഝാനങ്ഗം പഞ്ചവിഞ്ഞാണസോതേ പതിതായ ന ഉദ്ധടം കത്ഥചി ദേസനായ അസമ്ഭവതോ, യഥാ തത്ഥേവ വത്ഥുനിദ്ദേസേ (ധ॰ സ॰ ൯൮൪ ആദയോ) ഹദയവത്ഥു. കത്ഥചി അലബ്ഭമാനസ്സപി ഗഹണവസേന യഥാഠിതകപ്പീനിദ്ദേസേ. യഥാഹ –
Sabbā bhikkhuniyo satthuladdhūpasampadā saṅghato laddhūpasampadāti duvidhā. Garudhammapaaggahaṇena hi laddhūpasampadā mahāpajāpatigotamī satthusantikāva laddhūpasampadattā satthuladdhūpasampadā nāma. Sesā sabbāpi saṅghato laddhūpasampadā. Tāpi ekatoupasampannā ubhatoupasampannāti duvidhā. Tattha yā tā mahāpajāpatigotamiyā saddhiṃ nikkhantā pañcasatā sākiyāniyo, tā ekatoupasampannā bhikkhusaṅghato eva laddhūpasampadattā, itarā ubhatoupasampannā ubhatosaṅghe upasampannattā. Ehibhikkhunībhāvena upasampannā pana bhikkhuniyo na santi tāsaṃ tathā upasampadāya abhāvato. Yadi evaṃ ‘‘ehi bhikkhunī’’ti idha kasmā vuttanti? Desanāya sotapatitabhāvato. Ayañhi sotapatitatā nāma katthaci labbhamānassapi aggahaṇena hoti, yathā abhidhamme manodhātuniddese (dha. sa. 160-161) labbhamānampi jhānaṅgaṃ pañcaviññāṇasote patitāya na uddhaṭaṃ katthaci desanāya asambhavato, yathā tattheva vatthuniddese (dha. sa. 984 ādayo) hadayavatthu. Katthaci alabbhamānassapi gahaṇavasena yathāṭhitakappīniddese. Yathāha –
‘‘കതമോ ച പുഗ്ഗലോ ഠിതകപ്പീ? അയഞ്ച പുഗ്ഗലോ സോതാപത്തിഫലസച്ഛികിരിയായ പടിപന്നോ അസ്സ, കപ്പസ്സ ച ഉഡ്ഡയ്ഹനവേലാ അസ്സ, നേവ താവ കപ്പോ ഉഡ്ഡയ്ഹേയ്യ, യാവായം പുഗ്ഗലോ ന സോതാപത്തിഫലം സച്ഛികരേയ്യാ’’തി (പു॰ പ॰ ൧൭).
‘‘Katamo ca puggalo ṭhitakappī? Ayañca puggalo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno assa, kappassa ca uḍḍayhanavelā assa, neva tāva kappo uḍḍayheyya, yāvāyaṃ puggalo na sotāpattiphalaṃ sacchikareyyā’’ti (pu. pa. 17).
ഏവമിധാപി അലബ്ഭമാനഗഹണവസേന വേദിതബ്ബം. പരികപ്പവചനഞ്ഹേതം ‘‘സചേ ഭഗവാ ഭിക്ഖുനീഭാവയോഗ്യം കഞ്ചി മാതുഗാമം ‘ഏഹി ഭിക്ഖുനീ’തി വദേയ്യ, ഏവം ഭിക്ഖുനീഭാവോ സിയാ’’തി.
Evamidhāpi alabbhamānagahaṇavasena veditabbaṃ. Parikappavacanañhetaṃ ‘‘sace bhagavā bhikkhunībhāvayogyaṃ kañci mātugāmaṃ ‘ehi bhikkhunī’ti vadeyya, evaṃ bhikkhunībhāvo siyā’’ti.
കസ്മാ പന ഭഗവാ ഏവം ന കഥേസീതി? തഥാ കതാധികാരാനം അഭാവതോ. യേ പന ‘‘അനാസന്നാസന്നിഹിതഭാവതോ’’തി കാരണം വത്വാ ‘‘ഭിക്ഖൂ ഏവ ഹി സത്ഥു ആസന്നചാരിനോ സദാ സന്നിഹിതാ ച ഹോന്തി, തസ്മാ തേ ഏവ ‘ഏഹിഭിക്ഖൂ’തി വത്തബ്ബതം അരഹന്തി, ന ഭിക്ഖുനിയോ’’തി വദന്തി, തം തേസം മതിമത്തം സത്ഥു ആസന്നദൂരഭാവസ്സ ഭബ്ബാഭബ്ബഭാവസിദ്ധത്താ. വുത്തഞ്ഹേതം ഭഗവതാ –
Kasmā pana bhagavā evaṃ na kathesīti? Tathā katādhikārānaṃ abhāvato. Ye pana ‘‘anāsannāsannihitabhāvato’’ti kāraṇaṃ vatvā ‘‘bhikkhū eva hi satthu āsannacārino sadā sannihitā ca honti, tasmā te eva ‘ehibhikkhū’ti vattabbataṃ arahanti, na bhikkhuniyo’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ satthu āsannadūrabhāvassa bhabbābhabbabhāvasiddhattā. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
‘‘സങ്ഘാടികണ്ണേ ചേപി മേ, ഭിക്ഖവേ, ഭിക്ഖു ഗഹേത്വാ പിട്ഠിതോ പിട്ഠിതോ അനുബന്ധോ അസ്സ പാദേ പാദം നിക്ഖിപന്തോ, സോ ച ഹോതി അഭിജ്ഝാലു കാമേസു തിബ്ബസാരാഗോ ബ്യാപന്നചിത്തോ പദുട്ഠമനസങ്കപ്പോ മുട്ഠസ്സതി അസമ്പജാനോ അസമാഹിതോ വിബ്ഭന്തചിത്തോ പാകതിന്ദ്രിയോ, അഥ ഖോ സോ ആരകാവ മയ്ഹം, അഹഞ്ച തസ്സ. തം കിസ്സ ഹേതു? ധമ്മഞ്ഹി സോ, ഭിക്ഖവേ, ഭിക്ഖു ന പസ്സതി, ധമ്മം അപസ്സന്തോ ന മം പസ്സതി. യോജനസതേ ചേപി സോ, ഭിക്ഖവേ, ഭിക്ഖു വിഹരേയ്യ, സോ ച ഹോതി അനഭിജ്ഝാലു കാമേസു ന തിബ്ബസാരാഗോ അബ്യാപന്നചിത്തോ അപ്പദുട്ഠമനസങ്കപ്പോ ഉപട്ഠിതസ്സതി സമ്പജാനോ സമാഹിതോ ഏകഗ്ഗചിത്തോ സംവുതിന്ദ്രിയോ, അഥ ഖോ സോ സന്തികേവ മയ്ഹം, അഹഞ്ച തസ്സ. തം കിസ്സ ഹേതു? ധമ്മഞ്ഹി സോ, ഭിക്ഖവേ, ഭിക്ഖു പസ്സതി, ധമ്മം പസ്സന്തോ മം പസ്സതീ’’തി (ഇതിവു॰ ൯൨).
‘‘Saṅghāṭikaṇṇe cepi me, bhikkhave, bhikkhu gahetvā piṭṭhito piṭṭhito anubandho assa pāde pādaṃ nikkhipanto, so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo, atha kho so ārakāva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu na passati, dhammaṃ apassanto na maṃ passati. Yojanasate cepi so, bhikkhave, bhikkhu vihareyya, so ca hoti anabhijjhālu kāmesu na tibbasārāgo abyāpannacitto appaduṭṭhamanasaṅkappo upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo, atha kho so santikeva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu passati, dhammaṃ passanto maṃ passatī’’ti (itivu. 92).
തസ്മാ അകാരണം ദേസതോ സത്ഥു ആസന്നാനാസന്നതാ. അകതാധികാരതായ പന ഭിക്ഖുനീനം ഏഹിഭിക്ഖുനൂപസമ്പദായ അയോഗ്യതാ വേദിതബ്ബാ.
Tasmā akāraṇaṃ desato satthu āsannānāsannatā. Akatādhikāratāya pana bhikkhunīnaṃ ehibhikkhunūpasampadāya ayogyatā veditabbā.
യദി ഏവം യം തം ഥേരീഗാഥാസു ഭദ്ദായ കുണ്ഡലകേസായ വുത്തം –
Yadi evaṃ yaṃ taṃ therīgāthāsu bhaddāya kuṇḍalakesāya vuttaṃ –
‘‘നിഹച്ച ജാണും വന്ദിത്വാ, സമ്മുഖാ അഞ്ജലിം അകം;
‘‘Nihacca jāṇuṃ vanditvā, sammukhā añjaliṃ akaṃ;
ഏഹി ഭദ്ദേതി മം അവച, സാ മേ ആസൂപസമ്പദാ’’തി. (ഥേരീഗാ॰ ൧൦൯);
Ehi bhaddeti maṃ avaca, sā me āsūpasampadā’’ti. (therīgā. 109);
തഥാ അപദാനേപി –
Tathā apadānepi –
‘‘ആയാചിതോ തദാ ആഹ, ഏഹി ഭദ്ദേതി നായകോ;
‘‘Āyācito tadā āha, ehi bhaddeti nāyako;
തദാഹം ഉപസമ്പന്നാ, പരിത്തം തോയമദ്ദസ’’ന്തി. (അപ॰ ഥേരീ ൨.൩.൪൪);
Tadāhaṃ upasampannā, parittaṃ toyamaddasa’’nti. (apa. therī 2.3.44);
തം കഥന്തി? നയിദം ഏഹിഭിക്ഖുനീഭാവേന ഉപസമ്പദം സന്ധായ വുത്തം, ഉപസമ്പദായ പന ഹേതുഭാവതോ ‘‘യാ സത്ഥു ആണത്തി, സാ മേ ആസൂപസമ്പദാ’’തി വുത്താ. തഥാ ഹി വുത്തം അട്ഠകഥായം (ഥേരീഗാ॰ അട്ഠ॰ ൧൧൧) ‘‘ഏഹി ഭദ്ദേ ഭിക്ഖുനുപസ്സയം ഗന്ത്വാ ഭിക്ഖുനീനം സന്തികേ പബ്ബജ ഉപസമ്പജ്ജസ്സൂതി മം അവച ആണാപേസി, സാ സത്ഥു ആണാ മയ്ഹം ഉപസമ്പദായ കാരണത്താ ഉപസമ്പദാ ആസി അഹോസീ’’തി. അപദാനഗാഥായമ്പി ഏവമേവ അത്ഥോ ഗഹേതബ്ബോ. തസ്മാ ഭിക്ഖുനീനം ഏഹിഭിക്ഖുനൂപസമ്പദാ നത്ഥിയേവാതി നിട്ഠമേത്ഥ ഗന്തബ്ബം. യഥാ ചേതം സോതപതിതവസേന ‘‘ഏഹി ഭിക്ഖുനീ’’തി വുത്തം, ഏവം ‘‘തീഹി സരണഗമനേഹി ഉപസമ്പന്നാതി ഭിക്ഖുനീ’’തി ഇദമ്പി സോതപതിതവസേനേവ വുത്തന്തി ദട്ഠബ്ബം സരണഗമനൂപസമ്പദായപി ഭിക്ഖുനീനം അസമ്ഭവതോ.
Taṃ kathanti? Nayidaṃ ehibhikkhunībhāvena upasampadaṃ sandhāya vuttaṃ, upasampadāya pana hetubhāvato ‘‘yā satthu āṇatti, sā me āsūpasampadā’’ti vuttā. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ (therīgā. aṭṭha. 111) ‘‘ehi bhadde bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ santike pabbaja upasampajjassūti maṃ avaca āṇāpesi, sā satthu āṇā mayhaṃ upasampadāya kāraṇattā upasampadā āsi ahosī’’ti. Apadānagāthāyampi evameva attho gahetabbo. Tasmā bhikkhunīnaṃ ehibhikkhunūpasampadā natthiyevāti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Yathā cetaṃ sotapatitavasena ‘‘ehi bhikkhunī’’ti vuttaṃ, evaṃ ‘‘tīhi saraṇagamanehi upasampannāti bhikkhunī’’ti idampi sotapatitavaseneva vuttanti daṭṭhabbaṃ saraṇagamanūpasampadāyapi bhikkhunīnaṃ asambhavato.
൬൫൯. ഭിക്ഖുവിഭങ്ഗേ ‘‘കായസംസഗ്ഗം സാദിയേയ്യാ’’തി അവത്വാ ‘‘സമാപജ്ജേയ്യാ’’തി വുത്തത്താ ‘‘ഭിക്ഖു ആപത്തിയാ ന കാരേതബ്ബോ’’തി വുത്തം. തബ്ബഹുലനയേനാതി കിരിയാസമുട്ഠാനസ്സേവ ബഹുലഭാവതോ. ദിസ്സതി ഹി തബ്ബഹുലനയേന തബ്ബോഹാരോ യഥാ ‘‘ബ്രാഹ്മണഗാമോ’’തി. ബ്രാഹ്മണഗാമേപി ഹി അന്തമസോ രജകാദീനി പഞ്ച കുലാനി സന്തി. സാതി കിരിയാസമുട്ഠാനതാ.
659. Bhikkhuvibhaṅge ‘‘kāyasaṃsaggaṃ sādiyeyyā’’ti avatvā ‘‘samāpajjeyyā’’ti vuttattā ‘‘bhikkhu āpattiyā na kāretabbo’’ti vuttaṃ. Tabbahulanayenāti kiriyāsamuṭṭhānasseva bahulabhāvato. Dissati hi tabbahulanayena tabbohāro yathā ‘‘brāhmaṇagāmo’’ti. Brāhmaṇagāmepi hi antamaso rajakādīni pañca kulāni santi. Sāti kiriyāsamuṭṭhānatā.
൬൬൨. തഥേവാതി കായസംസഗ്ഗരാഗേന അവസ്സുതോയേവാതി അത്ഥോ. സേസമേത്ഥ ഉത്താനമേവ.
662.Tathevāti kāyasaṃsaggarāgena avassutoyevāti attho. Sesamettha uttānameva.
പഠമപാരാജികസിക്ഖാപദവണ്ണനാ നിട്ഠിതാ.
Paṭhamapārājikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
തിപിടക (മൂല) • Tipiṭaka (Mūla) / വിനയപിടക • Vinayapiṭaka / ഭിക്ഖുനീവിഭങ്ഗ • Bhikkhunīvibhaṅga / ൧. പഠമപാരാജികം • 1. Paṭhamapārājikaṃ
അട്ഠകഥാ • Aṭṭhakathā / വിനയപിടക (അട്ഠകഥാ) • Vinayapiṭaka (aṭṭhakathā) / ഭിക്ഖുനീവിഭങ്ഗ-അട്ഠകഥാ • Bhikkhunīvibhaṅga-aṭṭhakathā / ൧. പഠമപാരാജികസിക്ഖാപദവണ്ണനാ • 1. Paṭhamapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
ടീകാ • Tīkā / വിനയപിടക (ടീകാ) • Vinayapiṭaka (ṭīkā) / വജിരബുദ്ധി-ടീകാ • Vajirabuddhi-ṭīkā / ൧. പഠമപാരാജികസിക്ഖാപദവണ്ണനാ • 1. Paṭhamapārājikasikkhāpadavaṇṇanā
ടീകാ • Tīkā / വിനയപിടക (ടീകാ) • Vinayapiṭaka (ṭīkā) / വിമതിവിനോദനീ-ടീകാ • Vimativinodanī-ṭīkā / ൧. ഉബ്ഭജാണുമണ്ഡലികസിക്ഖാപദവണ്ണനാ • 1. Ubbhajāṇumaṇḍalikasikkhāpadavaṇṇanā
ടീകാ • Tīkā / വിനയപിടക (ടീകാ) • Vinayapiṭaka (ṭīkā) / പാചിത്യാദിയോജനാപാളി • Pācityādiyojanāpāḷi / ൧. പഠമപാരാജികസിക്ഖാപദം • 1. Paṭhamapārājikasikkhāpadaṃ
