| Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / विमानवत्थु-अट्ठकथा • Vimānavatthu-aṭṭhakathā |
१०. पठमभिक्खादायिकाविमानवण्णना
10. Paṭhamabhikkhādāyikāvimānavaṇṇanā
अभिक्कन्तेन वण्णेनाति भिक्खादायिकाविमानं। तस्स का उप्पत्ति? भगवा सावत्थियं विहरति जेतवने। तेन च समयेन उत्तरमधुरायं अञ्ञतरा इत्थी खीणायुका होति अपाये उप्पज्जनारहा। भगवा पच्चूसवेलायं महाकरुणासमापत्तितो वुट्ठाय लोकं वोलोकेन्तो तं इत्थिं अपाये उप्पज्जनारहं दिस्वा महाकरुणाय सञ्चोदितमानसो तं सुगतियं पतिट्ठापेतुकामो एको अदुतियो मधुरं अगमासि। गन्त्वा पुब्बण्हसमयं निवासेत्वा पत्तचीवरं आदाय बहिनगरं पिण्डाय पाविसि। तेन समयेन सा इत्थी गेहे आहारं सम्पादेत्वा एकमन्ते पटिसामेत्वा घटं गहेत्वा उदकतित्थं गन्त्वा न्हायित्वा घटेन उदकं गहेत्वा अत्तनो गेहं गच्छन्ती अन्तरामग्गे भगवन्तं पस्सित्वा ‘‘अपि, भन्ते, पिण्डो लद्धो’’ति वत्वा ‘‘लभिस्सामी’’ति च भगवता वुत्ते अलद्धभावं ञत्वा घटं ठपेत्वा भगवन्तं उपसङ्कमित्वा वन्दित्वा ‘‘अहं, भन्ते, पिण्डपातं दस्सामि, अधिवासेथा’’ति आह। अधिवासेसि भगवा तुण्हीभावेन। सा भगवतो अधिवासनं विदित्वा पठमतरं गन्त्वा सित्तसम्मट्ठे पदेसे आसनं पञ्ञापेत्वा भगवतो पवेसनं उदिक्खमाना अट्ठासि। भगवा गेहं पविसित्वा पञ्ञत्ते आसने निसीदि। अथ सा भगवन्तं भोजेसि। भगवा कतभत्तकिच्चो ओनीतपत्तपाणी तस्सा अनुमोदनं कत्वा पक्कामि। सा अनुमोदनं सुत्वा अनप्पकं पीतिसोमनस्सं पटिसंवेदेन्ती याव चक्खुपथसमतिक्कमा बुद्धारम्मणं पीतिं अविजहन्ती नमस्समाना अट्ठासि। सा कतिपयदिवसातिक्कमेनेव कालं कत्वा तावतिंसभवने निब्बत्ति, अच्छरासहस्सञ्चस्सा परिवारो अहोसि। तं आयस्मा महामोग्गल्लानो –
Abhikkantena vaṇṇenāti bhikkhādāyikāvimānaṃ. Tassa kā uppatti? Bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane. Tena ca samayena uttaramadhurāyaṃ aññatarā itthī khīṇāyukā hoti apāye uppajjanārahā. Bhagavā paccūsavelāyaṃ mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ volokento taṃ itthiṃ apāye uppajjanārahaṃ disvā mahākaruṇāya sañcoditamānaso taṃ sugatiyaṃ patiṭṭhāpetukāmo eko adutiyo madhuraṃ agamāsi. Gantvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya bahinagaraṃ piṇḍāya pāvisi. Tena samayena sā itthī gehe āhāraṃ sampādetvā ekamante paṭisāmetvā ghaṭaṃ gahetvā udakatitthaṃ gantvā nhāyitvā ghaṭena udakaṃ gahetvā attano gehaṃ gacchantī antarāmagge bhagavantaṃ passitvā ‘‘api, bhante, piṇḍo laddho’’ti vatvā ‘‘labhissāmī’’ti ca bhagavatā vutte aladdhabhāvaṃ ñatvā ghaṭaṃ ṭhapetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘ahaṃ, bhante, piṇḍapātaṃ dassāmi, adhivāsethā’’ti āha. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Sā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā paṭhamataraṃ gantvā sittasammaṭṭhe padese āsanaṃ paññāpetvā bhagavato pavesanaṃ udikkhamānā aṭṭhāsi. Bhagavā gehaṃ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Atha sā bhagavantaṃ bhojesi. Bhagavā katabhattakicco onītapattapāṇī tassā anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sā anumodanaṃ sutvā anappakaṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedentī yāva cakkhupathasamatikkamā buddhārammaṇaṃ pītiṃ avijahantī namassamānā aṭṭhāsi. Sā katipayadivasātikkameneva kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane nibbatti, accharāsahassañcassā parivāro ahosi. Taṃ āyasmā mahāmoggallāno –
२७०.
270.
‘‘अभिक्कन्तेन वण्णेन…पे॰… ओसधी विय तारका॥
‘‘Abhikkantena vaṇṇena…pe… osadhī viya tārakā.
२७१.
271.
‘‘केन तेतादिसो वण्णो…पे॰…
‘‘Kena tetādiso vaṇṇo…pe…
वण्णो च ते सब्बदिसा पभासती’’ति॥ – गाथाहि पुच्छि।
Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti. – gāthāhi pucchi;
२७३.
273.
‘‘सा देवता अत्तमना…पे॰… यस्स कम्मस्सिदं फलं’’॥
‘‘Sā devatā attamanā…pe… yassa kammassidaṃ phalaṃ’’.
२७४.
274.
‘‘अहं मनुस्सेसु मनुस्सभूता,
‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūtā,
पुरिमाय जातिया मनुस्सलोके॥
Purimāya jātiyā manussaloke.
२७५.
275.
‘‘अद्दसं विरजं बुद्धं, विप्पसन्नमनाविलं।
‘‘Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, vippasannamanāvilaṃ;
तस्स अदासहं भिक्खं, पसन्ना सेहि पाणिभि॥
Tassa adāsahaṃ bhikkhaṃ, pasannā sehi pāṇibhi.
२७६.
276.
‘‘तेन मेतादिसो वण्णो…पे॰…
‘‘Tena metādiso vaṇṇo…pe…
वण्णो च मे सब्बदिसा पभासती’’ति॥ –
Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti. –
देवता ब्याकासि। सेसं सब्बं हेट्ठा वुत्तनयत्ता उत्तानत्थमेव।
Devatā byākāsi. Sesaṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.
पठमभिक्खादायिकाविमानवण्णना निट्ठिता।
Paṭhamabhikkhādāyikāvimānavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
तिपिटक (मूल) • Tipiṭaka (Mūla) / सुत्तपिटक • Suttapiṭaka / खुद्दकनिकाय • Khuddakanikāya / विमानवत्थुपाळि • Vimānavatthupāḷi / १०. पठमभिक्खादायिकाविमानवत्थु • 10. Paṭhamabhikkhādāyikāvimānavatthu
