Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / തിപിടക • Tipiṭaka / അങ്ഗുത്തരനികായ (ടീകാ) • Aṅguttaranikāya (ṭīkā)

൧൦. പംസുധോവകസുത്തവണ്ണനാ

10. Paṃsudhovakasuttavaṇṇanā

൧൦൨. ദസമേ അനീഹതദോസന്തി അനപനീതഥൂലകാളകം. അനപനീതകസാവന്തി അനപഗതസുഖുമകാളകം. പഹടമത്തന്തി ആഹടമത്തം.

102. Dasame anīhatadosanti anapanītathūlakāḷakaṃ. Anapanītakasāvanti anapagatasukhumakāḷakaṃ. Pahaṭamattanti āhaṭamattaṃ.

ദസകുസലകമ്മപഥവസേന ഉപ്പന്നം ചിത്തം ചിത്തമേവ, വിപസ്സനാപാദകഅട്ഠസമാപത്തിചിത്തം വിപസ്സനാചിത്തഞ്ച തതോ ചിത്തതോ അധികം ചിത്തന്തി അധിചിത്തന്തി ആഹ ‘‘അധിചിത്തന്തി സമഥവിപസ്സനാചിത്ത’’ന്തി. അനുയുത്തസ്സാതി അനുപ്പന്നസ്സ ഉപ്പാദനവസേന ഉപ്പന്നസ്സ പടിബ്രൂഹനവസേന അനു അനു യുത്തസ്സ, തത്ഥ യുത്തപ്പയുത്തസ്സാതി അത്ഥോ. ഏത്ഥ ച പുരേഭത്തം പിണ്ഡായ ചരിത്വാ പച്ഛാഭത്തം പിണ്ഡപാതപ്പടിക്കന്തോ നിസീദനം ആദായ ‘‘അസുകസ്മിം രുക്ഖമൂലേ വാ വനസണ്ഡേ വാ പബ്ഭാരേ വാ സമണധമ്മം കരിസ്സാമീ’’തി നിക്ഖമന്തോപി തത്ഥ ഗന്ത്വാ ഹത്ഥേഹി വാ പാദേഹി വാ നിസജ്ജട്ഠാനതോ തിണപണ്ണാനി അപനേന്തോപി അധിചിത്തം അനുയുത്തോയേവ. നിസീദിത്വാ പന ഹത്ഥപാദേ ധോവിത്വാ മൂലകമ്മട്ഠാനം ഗഹേത്വാ ഭാവനം അനുയുഞ്ജന്തോ ഭാവനായ അപ്പനം അപ്പത്തായപി അധിചിത്തമനുയുത്തോയേവ തദത്ഥേനപി തംസദ്ദവോഹാരതോ. ചിത്തസമ്പന്നോതി ധമ്മചിത്തസ്സ സമന്നാഗതത്താ സമ്പന്നചിത്തോ. പണ്ഡിതജാതികോതി പണ്ഡിതസഭാവോ.

Dasakusalakammapathavasena uppannaṃ cittaṃ cittameva, vipassanāpādakaaṭṭhasamāpatticittaṃ vipassanācittañca tato cittato adhikaṃ cittanti adhicittanti āha ‘‘adhicittanti samathavipassanācitta’’nti. Anuyuttassāti anuppannassa uppādanavasena uppannassa paṭibrūhanavasena anu anu yuttassa, tattha yuttappayuttassāti attho. Ettha ca purebhattaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto nisīdanaṃ ādāya ‘‘asukasmiṃ rukkhamūle vā vanasaṇḍe vā pabbhāre vā samaṇadhammaṃ karissāmī’’ti nikkhamantopi tattha gantvā hatthehi vā pādehi vā nisajjaṭṭhānato tiṇapaṇṇāni apanentopi adhicittaṃ anuyuttoyeva. Nisīditvā pana hatthapāde dhovitvā mūlakammaṭṭhānaṃ gahetvā bhāvanaṃ anuyuñjanto bhāvanāya appanaṃ appattāyapi adhicittamanuyuttoyeva tadatthenapi taṃsaddavohārato. Cittasampannoti dhammacittassa samannāgatattā sampannacitto. Paṇḍitajātikoti paṇḍitasabhāvo.

കാമേ ആരബ്ഭാതി വത്ഥുകാമേ ആരബ്ഭ. കാമരാഗസങ്ഖാതേന വാ കാമേന പടിസംയുത്തോ വിതക്കോ കാമവിതക്കോ. ബ്യാപജ്ജതി ചിത്തം ഏതേനാതി ബ്യാപാദോ, ദോസോ. വിഹിംസന്തി ഏതായ സത്തേ, വിഹിംസനം വാ തേസം ഏതന്തി വിഹിംസാ, പരേസം വിഹേഠനാകാരേന പവത്തസ്സ കരുണാപടിപക്ഖസ്സ പാപധമ്മസ്സേതം അധിവചനം. ഞാതകേ ആരബ്ഭ ഉപ്പന്നോ വിതക്കോതി ഞാതകേ ആരബ്ഭ ഗേഹസ്സിതപേമവസേന ഉപ്പന്നോ വിതക്കോ. ജനപദമാരബ്ഭ ഉപ്പന്നോ വിതക്കോതി ഏത്ഥാപി ഏസേവ നയോ. അഹോ വത മം…പേ॰… ഉപ്പന്നോ വിതക്കോതി ‘‘അഹോ വത മം പരേ ന അവജാനേയ്യും, ന ഹേട്ഠാ കത്വാ മഞ്ഞേയ്യും, പാസാണച്ഛത്തം വിയ ഗരും കരേയ്യു’’ന്തി ഏവം ഉപ്പന്നവിതക്കോ. ദസവിപസ്സനുപക്കിലേസവിതക്കാതി ഓഭാസാദിദസവിപസ്സനുപക്കിലേസേ ആരബ്ഭ ഉപ്പന്നവിതക്കാ.

Kāme ārabbhāti vatthukāme ārabbha. Kāmarāgasaṅkhātena vā kāmena paṭisaṃyutto vitakko kāmavitakko. Byāpajjati cittaṃ etenāti byāpādo, doso. Vihiṃsanti etāya satte, vihiṃsanaṃ vā tesaṃ etanti vihiṃsā, paresaṃ viheṭhanākārena pavattassa karuṇāpaṭipakkhassa pāpadhammassetaṃ adhivacanaṃ. Ñātake ārabbha uppanno vitakkoti ñātake ārabbha gehassitapemavasena uppanno vitakko. Janapadamārabbha uppanno vitakkoti etthāpi eseva nayo. Aho vata maṃ…pe… uppanno vitakkoti ‘‘aho vata maṃ pare na avajāneyyuṃ, na heṭṭhā katvā maññeyyuṃ, pāsāṇacchattaṃ viya garuṃ kareyyu’’nti evaṃ uppannavitakko. Dasavipassanupakkilesavitakkāti obhāsādidasavipassanupakkilese ārabbha uppannavitakkā.

അവസിട്ഠാ ധമ്മവിതക്കാ ഏതസ്സാതി അവസിട്ഠധമ്മവിതക്കോ, വിപസ്സനാസമാധി. ന ഏകഗ്ഗഭാവപ്പത്തോ ന ഏകഗ്ഗതം പത്തോ. ഏകം ഉദേതീതി ഹി ഏകോദി, പടിപക്ഖേഹി അനഭിഭൂതത്താ അഗ്ഗം സേട്ഠം ഹുത്വാ ഉദേതീതി അത്ഥോ. സേട്ഠോപി ഹി ലോകേ ഏകോതി വുച്ചതി, ഏകസ്മിം ആരമ്മണേ സമാധാനവസേന പവത്തചിത്തസ്സേതം അധിവചനം. ഏകോദിസ്സ ഭാവോ ഏകോദിഭാവോ, ഏകഗ്ഗതായേതം അധിവചനം.

Avasiṭṭhā dhammavitakkā etassāti avasiṭṭhadhammavitakko, vipassanāsamādhi. Na ekaggabhāvappatto na ekaggataṃ patto. Ekaṃ udetīti hi ekodi, paṭipakkhehi anabhibhūtattā aggaṃ seṭṭhaṃ hutvā udetīti attho. Seṭṭhopi hi loke ekoti vuccati, ekasmiṃ ārammaṇe samādhānavasena pavattacittassetaṃ adhivacanaṃ. Ekodissa bhāvo ekodibhāvo, ekaggatāyetaṃ adhivacanaṃ.

നിയകജ്ഝത്തന്തി അത്തസന്താനസ്സേതം അധിവചനം. ഗോചരജ്ഝത്തന്തി ഇധ നിബ്ബാനം അധിപ്പേതം. തേനാഹ ‘‘ഏകസ്മിം നിബ്ബാനഗോചരേയേവ തിട്ഠതീ’’തി. സുട്ഠു നിസീദതീതി സമാധിപടിപക്ഖേ കിലേസേ സന്നിസീദേന്തോ സുട്ഠു നിസീദതി. ഏകഗ്ഗം ഹോതീതി അബ്യഗ്ഗഭാവപ്പത്തിയാ ഏകഗ്ഗം ഹോതി. സമ്മാ ആധിയതീതി യഥാ ആരമ്മണേ സുട്ഠു അപ്പിതം ഹോതി, ഏവം സമ്മാ സമ്മദേവ ആധിയതി.

Niyakajjhattanti attasantānassetaṃ adhivacanaṃ. Gocarajjhattanti idha nibbānaṃ adhippetaṃ. Tenāha ‘‘ekasmiṃ nibbānagocareyeva tiṭṭhatī’’ti. Suṭṭhu nisīdatīti samādhipaṭipakkhe kilese sannisīdento suṭṭhu nisīdati. Ekaggaṃ hotīti abyaggabhāvappattiyā ekaggaṃ hoti. Sammā ādhiyatīti yathā ārammaṇe suṭṭhu appitaṃ hoti, evaṃ sammā sammadeva ādhiyati.

അഭിഞ്ഞാ സച്ഛികരണീയസ്സാതി ഏത്ഥ ‘‘അഭിഞ്ഞായ സച്ഛികരണീയസ്സാ’’തി വത്തബ്ബേ ‘‘അഭിഞ്ഞാ’’തി യ-കാരലോപേന പന പുന കാലകിരിയാനിദ്ദേസോ കതോതി ആഹ ‘‘അഭിജാനിത്വാ പച്ചക്ഖം കാതബ്ബസ്സാ’’തി. അഭിഞ്ഞായ ഇദ്ധിവിധാദിഞാണേന സച്ഛികിരിയം ഇദ്ധിവിധപച്ചനുഭവനാദികം അഭിഞ്ഞാസച്ഛികരണീയന്തി ഏവം വാ ഏത്ഥ അത്ഥോ ദട്ഠബ്ബോ. സക്ഖിഭബ്ബതം പാപുണാതീതി ഏത്ഥ പന യസ്സ പച്ചക്ഖം അത്ഥി, സോ സക്ഖീ, സക്ഖിനോ ഭബ്ബതാ സക്ഖിഭബ്ബതാ, സക്ഖിഭവനന്തി വുത്തം ഹോതി. സക്ഖീ ച സോ ഭബ്ബോ ചാതി സക്ഖിഭബ്ബോ. അയഞ്ഹി ഇദ്ധിവിധാദീനം ഭബ്ബോ തത്ഥ ച സക്ഖീതി സക്ഖിഭബ്ബോ, തസ്സ ഭാവോ സക്ഖിഭബ്ബതാ, തം പാപുണാതീതി അത്ഥോ.

Abhiññāsacchikaraṇīyassāti ettha ‘‘abhiññāya sacchikaraṇīyassā’’ti vattabbe ‘‘abhiññā’’ti ya-kāralopena pana puna kālakiriyāniddeso katoti āha ‘‘abhijānitvā paccakkhaṃ kātabbassā’’ti. Abhiññāya iddhividhādiñāṇena sacchikiriyaṃ iddhividhapaccanubhavanādikaṃ abhiññāsacchikaraṇīyanti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo. Sakkhibhabbataṃ pāpuṇātīti ettha pana yassa paccakkhaṃ atthi, so sakkhī, sakkhino bhabbatā sakkhibhabbatā, sakkhibhavananti vuttaṃ hoti. Sakkhī ca so bhabbo cāti sakkhibhabbo. Ayañhi iddhividhādīnaṃ bhabbo tattha ca sakkhīti sakkhibhabbo, tassa bhāvo sakkhibhabbatā, taṃ pāpuṇātīti attho.

അഭിഞ്ഞാപാദകജ്ഝാനാദിഭേദേതി ഏത്ഥ അഭിഞ്ഞാപാദാ ച അഭിഞ്ഞാപാദകജ്ഝാനഞ്ച അഭിഞ്ഞാപാദകജ്ഝാനാനി. ആദി-സദ്ദേന അരഹത്തഞ്ച അരഹത്തസ്സ വിപസ്സനാ ച സങ്ഗഹിതാതി ദട്ഠബ്ബം. തേനേവ മജ്ഝിമനികായട്ഠകഥായം (മ॰ നി॰ അട്ഠ॰ ൨.൧൯൮) –

Abhiññāpādakajjhānādibhedeti ettha abhiññāpādā ca abhiññāpādakajjhānañca abhiññāpādakajjhānāni. Ādi-saddena arahattañca arahattassa vipassanā ca saṅgahitāti daṭṭhabbaṃ. Teneva majjhimanikāyaṭṭhakathāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 2.198) –

‘‘സതി സതിആയതനേതി സതി സതികാരണേ. കിഞ്ചേത്ഥ കാരണം? അഭിഞ്ഞാ വാ അഭിഞ്ഞാപാദകജ്ഝാനം വാ, അവസാനേ പന അരഹത്തം വാ കാരണം അരഹത്തസ്സ വിപസ്സനാ വാതി വേദിതബ്ബ’’ന്തി വുത്തം.

‘‘Sati satiāyataneti sati satikāraṇe. Kiñcettha kāraṇaṃ? Abhiññā vā abhiññāpādakajjhānaṃ vā, avasāne pana arahattaṃ vā kāraṇaṃ arahattassa vipassanā vāti veditabba’’nti vuttaṃ.

യഞ്ഹി തം തത്ര തത്ര സക്ഖിഭബ്ബതാസങ്ഖാതം ഇദ്ധിവിധപച്ചനുഭവനാദി, തസ്സ അഭിഞ്ഞാ കാരണം . അഥ ഇദ്ധിവിധപച്ചനുഭവനാദി അഭിഞ്ഞാ, ഏവം സതി അഭിഞ്ഞാപാദകജ്ഝാനം കാരണം. അവസാനേ ഛട്ഠാഭിഞ്ഞായ പന അരഹത്തം, അരഹത്തസ്സ വിപസ്സനാ വാ കാരണം. അരഹത്തഞ്ഹി ‘‘കുദാസ്സു നാമാഹം തദായതനം ഉപസമ്പജ്ജ വിഹരിസ്സാമി, യദരിയാ ഏതരഹി ഉപസമ്പജ്ജ വിഹരന്തീ’’തി (മ॰ നി॰ ൧.൪൬൫; ൩.൩൦൭) അനുത്തരേസു വിമോക്ഖേസു പിഹം ഉപട്ഠപേത്വാ അഭിഞ്ഞാ നിബ്ബത്തേന്തസ്സ കാരണം. ഇദഞ്ച സാധാരണം ന ഹോതി, സാധാരണവസേന പന അരഹത്തസ്സ വിപസ്സനാ കാരണം. ഇമസ്മിഞ്ഹി സുത്തേ അരഹത്തഫലവസേന ഛട്ഠാഭിഞ്ഞാ വുത്താ. തേനേവാഹ ‘‘ആസവാനം ഖയാതിആദി ചേത്ഥ ഫലസമാപത്തിവസേന വുത്തന്തി വേദിതബ്ബ’’ന്തി.

Yañhi taṃ tatra tatra sakkhibhabbatāsaṅkhātaṃ iddhividhapaccanubhavanādi, tassa abhiññā kāraṇaṃ . Atha iddhividhapaccanubhavanādi abhiññā, evaṃ sati abhiññāpādakajjhānaṃ kāraṇaṃ. Avasāne chaṭṭhābhiññāya pana arahattaṃ, arahattassa vipassanā vā kāraṇaṃ. Arahattañhi ‘‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi, yadariyā etarahi upasampajja viharantī’’ti (ma. ni. 1.465; 3.307) anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhapetvā abhiññā nibbattentassa kāraṇaṃ. Idañca sādhāraṇaṃ na hoti, sādhāraṇavasena pana arahattassa vipassanā kāraṇaṃ. Imasmiñhi sutte arahattaphalavasena chaṭṭhābhiññā vuttā. Tenevāha ‘‘āsavānaṃ khayātiādi cettha phalasamāpattivasena vuttanti veditabba’’nti.

പംസുധോവകസുത്തവണ്ണനാ നിട്ഠിതാ.

Paṃsudhovakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.







Related texts:



തിപിടക (മൂല) • Tipiṭaka (Mūla) / സുത്തപിടക • Suttapiṭaka / അങ്ഗുത്തരനികായ • Aṅguttaranikāya / ൧൦. പംസുധോവകസുത്തം • 10. Paṃsudhovakasuttaṃ

അട്ഠകഥാ • Aṭṭhakathā / സുത്തപിടക (അട്ഠകഥാ) • Suttapiṭaka (aṭṭhakathā) / അങ്ഗുത്തരനികായ (അട്ഠകഥാ) • Aṅguttaranikāya (aṭṭhakathā) / ൧൦. പംസുധോവകസുത്തവണ്ണനാ • 10. Paṃsudhovakasuttavaṇṇanā


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact