| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಪಞ್ಚಪಕರಣ-ಮೂಲಟೀಕಾ • Pañcapakaraṇa-mūlaṭīkā |
೧. ಮೂಲಯಮಕಂ
1. Mūlayamakaṃ
ಉದ್ದೇಸವಾರವಣ್ಣನಾ
Uddesavāravaṇṇanā
೧. ಯಮಕಾನಂ ವಸೇನ ದೇಸಿತತ್ತಾತಿ ಇಮಿನಾ ದಸಸು ಏಕೇಕಸ್ಸ ಯಮಕಸಮೂಹಸ್ಸ ತಂಸಮೂಹಸ್ಸ ಚ ಸಕಲಸ್ಸ ಪಕರಣಸ್ಸ ಯಮಕಾನಂ ವಸೇನ ಲದ್ಧವೋಹಾರತಂ ದಸ್ಸೇತಿ।
1. Yamakānaṃ vasena desitattāti iminā dasasu ekekassa yamakasamūhassa taṃsamūhassa ca sakalassa pakaraṇassa yamakānaṃ vasena laddhavohārataṃ dasseti.
ಕುಸಲಾಕುಸಲಮೂಲಸಙ್ಖಾತಾನಂ ದ್ವಿನ್ನಂ ಅತ್ಥಾನಂ ವಸೇನ ಅತ್ಥಯಮಕನ್ತಿ ಏತೇನ ‘‘ಯೇ ಕೇಚಿ ಕುಸಲಾ ಧಮ್ಮಾ, ಸಬ್ಬೇ ತೇ ಕುಸಲಮೂಲಾ’’ತಿ ಏತಸ್ಸೇವ ಯಮಕಭಾವೋ ಆಪಜ್ಜತೀತಿ ಚೇ? ನಾಪಜ್ಜತಿ ಞಾತುಂ ಇಚ್ಛಿತಾನಂ ದುತಿಯಪಠಮಪುಚ್ಛಾಸು ವುತ್ತಾನಂ ಕುಸಲಕುಸಲಮೂಲವಿಸೇಸಾನಂ, ಕುಸಲಮೂಲಕುಸಲವಿಸೇಸೇಹಿ ವಾ ಞಾತುಂ ಇಚ್ಛಿತಾನಂ ಪಠಮದುತಿಯಪುಚ್ಛಾಸು ಸನ್ನಿಟ್ಠಾನಪದಸಙ್ಗಹಿತಾನಂ ಕುಸಲಕುಸಲಮೂಲಾನಂ ವಸೇನ ಅತ್ಥಯಮಕಭಾವಸ್ಸ ವುತ್ತತ್ತಾ। ಞಾತುಂ ಇಚ್ಛಿತಾನಞ್ಹಿ ವಿಸೇಸಾನಂ ವಿಸೇಸವನ್ತಾಪೇಕ್ಖಾನಂ, ತಂವಿಸೇಸವತಂ ವಾ ಧಮ್ಮಾನಞ್ಚ ವಿಸೇಸಾಪೇಕ್ಖಾನಂ ಏತ್ಥ ಪಧಾನಭಾವೋತಿ ಏಕೇಕಾಯ ಪುಚ್ಛಾಯ ಏಕೇಕೋ ಏವ ಅತ್ಥೋ ಸಙ್ಗಹಿತೋ ಹೋತೀತಿ। ಅತ್ಥಸದ್ದೋ ಚೇತ್ಥ ನ ಧಮ್ಮವಾಚಕೋ ಹೇತುಫಲಾದಿವಾಚಕೋ ವಾ, ಅಥ ಖೋ ಪಾಳಿಅತ್ಥವಾಚಕೋ। ತೇನೇವಾಹ ‘‘ತೇಸಞ್ಞೇವ ಅತ್ಥಾನ’’ನ್ತಿಆದಿ।
Kusalākusalamūlasaṅkhātānaṃdvinnaṃ atthānaṃ vasena atthayamakanti etena ‘‘ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalamūlā’’ti etasseva yamakabhāvo āpajjatīti ce? Nāpajjati ñātuṃ icchitānaṃ dutiyapaṭhamapucchāsu vuttānaṃ kusalakusalamūlavisesānaṃ, kusalamūlakusalavisesehi vā ñātuṃ icchitānaṃ paṭhamadutiyapucchāsu sanniṭṭhānapadasaṅgahitānaṃ kusalakusalamūlānaṃ vasena atthayamakabhāvassa vuttattā. Ñātuṃ icchitānañhi visesānaṃ visesavantāpekkhānaṃ, taṃvisesavataṃ vā dhammānañca visesāpekkhānaṃ ettha padhānabhāvoti ekekāya pucchāya ekeko eva attho saṅgahito hotīti. Atthasaddo cettha na dhammavācako hetuphalādivācako vā, atha kho pāḷiatthavācako. Tenevāha ‘‘tesaññeva atthāna’’ntiādi.
ತೀಣಿಪಿ ಪದಾನಿ ಏಕತೋ ಕತ್ವಾತಿ ಇದಂ ನಾಮಪದಸ್ಸ ಕುಸಲಾದೀನಂ ಸಙ್ಗಾಹಕತ್ತಮತ್ತಮೇವ ಸನ್ಧಾಯ ವುತ್ತಂ, ನ ನಿರವಸೇಸಸಙ್ಗಾಹಕತ್ತಂ। ಸಬ್ಬಕುಸಲಾದಿಸಙ್ಗಣ್ಹನತ್ಥಮೇವ ಚ ನಾಮಪದಸ್ಸ ವುತ್ತತ್ತಾ ‘‘ಕುಸಲತ್ತಿಕಮಾತಿಕಾಯ ಚತೂಸು ಪದೇಸೂ’’ತಿ ವುತ್ತಂ।
Tīṇipi padāni ekato katvāti idaṃ nāmapadassa kusalādīnaṃ saṅgāhakattamattameva sandhāya vuttaṃ, na niravasesasaṅgāhakattaṃ. Sabbakusalādisaṅgaṇhanatthameva ca nāmapadassa vuttattā ‘‘kusalattikamātikāya catūsu padesū’’ti vuttaṃ.
ಉದ್ದೇಸವಾರವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
ನಿದ್ದೇಸವಾರವಣ್ಣನಾ
Niddesavāravaṇṇanā
೫೨. ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಯಮಕೇ ಯೇ ಕೇಚಿ ಕುಸಲಾತಿ ಅಪುಚ್ಛಿತ್ವಾತಿ ಏತ್ಥ ಯಥಾ ದುತಿಯಯಮಕೇ ‘‘ಯೇ ಕೇಚಿ ಕುಸಲಮೂಲಾ’’ತಿ ಅಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಯೇ ಕೇಚಿ ಕುಸಲಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಾ ಕತಾ, ಏವಮಿಧಾಪಿ ‘‘ಯೇ ಕೇಚಿ ಕುಸಲಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಾ ಕಾತಬ್ಬಾ ಸಿಯಾ ಪುರಿಮಯಮಕವಿಸಿಟ್ಠಂ ಅಪುಬ್ಬಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಪಚ್ಛಿಮಯಮಕಸ್ಸ ಅಪ್ಪವತ್ತತ್ತಾತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ। ‘‘ಪಟಿಲೋಮಪುಚ್ಛಾನುರೂಪಭಾವತೋ’’ತಿ ಕೇಚಿ। ಪುರಿಮಪುಚ್ಛಾಯ ಪನ ಅತ್ಥವಸೇನ ಕತಾಯ ತದನುರೂಪಾಯ ಪಚ್ಛಿಮಪುಚ್ಛಾಯ ಭವಿತಬ್ಬಂ ಅನುಲೋಮೇ ವಿಗತಸಂಸಯಸ್ಸ ಪಟಿಲೋಮೇ ಸಂಸಯುಪ್ಪತ್ತಿತೋ। ತೇನ ನ ಚ ಪಚ್ಛಿಮಪುಚ್ಛಾನುರೂಪಾಯ ಪುರಿಮಪುಚ್ಛಾಯ ಭವಿತಬ್ಬನ್ತಿ ಪುರಿಮೋವೇತ್ಥ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ ಯುತ್ತೋ। ಇಮಿನಾಪಿ ಬ್ಯಞ್ಜನೇನ ತಸ್ಸೇವತ್ಥಸ್ಸ ಸಮ್ಭವತೋತಿ ಇದಮೇವಂ ನ ಸಕ್ಕಾ ವತ್ತುಂ। ನ ಹಿ ಕುಸಲಬ್ಯಞ್ಜನತ್ಥೋ ಏವ ಕುಸಲಮೂಲೇನ ಏಕಮೂಲಬ್ಯಞ್ಜನತ್ಥೋ, ತೇನೇವ ವಿಸ್ಸಜ್ಜನಮ್ಪಿ ಅಸಮಾನಂ ಹೋತಿ। ಕುಸಲಬ್ಯಞ್ಜನೇನ ಹಿ ಪುಚ್ಛಾಯ ಕತಾಯ ‘‘ಅವಸೇಸಾ’’ತಿ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಠಾನೇ ‘‘ಅವಸೇಸಾ ಕುಸಲಾ ಧಮ್ಮಾ’’ತಿ ವತ್ತಬ್ಬಂ ಹೋತಿ, ಇತರಥಾ ಅವಸೇಸಾ ಕುಸಲಮೂಲಸಹಜಾತಾ ಧಮ್ಮಾತಿ, ನ ಚ ತಾನಿ ವಚನಾನಿ ಸಮಾನತ್ಥಾನಿ ಕುಸಲಕುಸಲಾಬ್ಯಾಕತದೀಪನತೋತಿ। ಅಯಂ ಪನೇತ್ಥ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ ಸಿಯಾ – ‘‘ಯೇ ಕೇಚಿ ಕುಸಲಾ’’ತಿ ಇಮಿನಾಪಿ ಬ್ಯಞ್ಜನೇನ ‘‘ಯೇ ಕೇಚಿ ಕುಸಲಮೂಲೇನ ಏಕಮೂಲಾ’’ತಿ ವುತ್ತಬ್ಯಞ್ಜನತ್ಥಸ್ಸೇವ ಸಮ್ಭವತೋ ದುತಿಯಯಮಕೇ ವಿಯ ಅಪುಚ್ಛಿತ್ವಾ ‘‘ಯೇ ಕೇಚಿ ಕುಸಲಮೂಲೇನ ಏಕಮೂಲಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಾ ಕತಾ। ನ ಹಿ ಕುಸಲಮೂಲೇಹಿ ವಿಯ ಕುಸಲಮೂಲೇನ ಏಕಮೂಲೇಹಿ ಅಞ್ಞೇ ಕುಸಲಾ ಸನ್ತಿ, ಕುಸಲೇಹಿ ಪನ ಅಞ್ಞೇಪಿ ತೇ ಸನ್ತೀತಿ।
52. Aññamaññayamakeye keci kusalāti apucchitvāti ettha yathā dutiyayamake ‘‘ye keci kusalamūlā’’ti apucchitvā ‘‘ye keci kusalā’’ti pucchā katā, evamidhāpi ‘‘ye keci kusalā’’ti pucchā kātabbā siyā purimayamakavisiṭṭhaṃ apubbaṃ gahetvā pacchimayamakassa appavattattāti adhippāyo. ‘‘Paṭilomapucchānurūpabhāvato’’ti keci. Purimapucchāya pana atthavasena katāya tadanurūpāya pacchimapucchāya bhavitabbaṃ anulome vigatasaṃsayassa paṭilome saṃsayuppattito. Tena na ca pacchimapucchānurūpāya purimapucchāya bhavitabbanti purimovettha adhippāyo yutto. Imināpi byañjanena tassevatthassa sambhavatoti idamevaṃ na sakkā vattuṃ. Na hi kusalabyañjanattho eva kusalamūlena ekamūlabyañjanattho, teneva vissajjanampi asamānaṃ hoti. Kusalabyañjanena hi pucchāya katāya ‘‘avasesā’’ti imasmiṃ ṭhāne ‘‘avasesā kusalā dhammā’’ti vattabbaṃ hoti, itarathā avasesā kusalamūlasahajātā dhammāti, na ca tāni vacanāni samānatthāni kusalakusalābyākatadīpanatoti. Ayaṃ panettha adhippāyo siyā – ‘‘ye keci kusalā’’ti imināpi byañjanena ‘‘ye keci kusalamūlena ekamūlā’’ti vuttabyañjanatthasseva sambhavato dutiyayamake viya apucchitvā ‘‘ye keci kusalamūlena ekamūlā’’ti pucchā katā. Na hi kusalamūlehi viya kusalamūlena ekamūlehi aññe kusalā santi, kusalehi pana aññepi te santīti.
ಪಟಿಲೋಮಪುಚ್ಛಾವಣ್ಣನಾಯಂ ‘‘ಕುಸಲಮೂಲೇನ ಏಕಮೂಲಾ’’ತಿ ಹಿ ಪುಚ್ಛಾಯ ಕತಾಯ ‘‘ಮೂಲಾನಿ ಯಾನಿ ಏಕತೋ ಉಪ್ಪಜ್ಜನ್ತೀ’’ತಿ ಹೇಟ್ಠಾ ವುತ್ತನಯೇನೇವ ವಿಸ್ಸಜ್ಜನಂ ಕಾತಬ್ಬಂ ಭವೇಯ್ಯಾತಿ ವುತ್ತಂ, ತಮ್ಪಿ ತಥಾ ನ ಸಕ್ಕಾ ವತ್ತುಂ। ‘‘ಯೇ ವಾ ಪನ ಕುಸಲಮೂಲೇನ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಮೂಲಾ, ಸಬ್ಬೇ ತೇ ಧಮ್ಮಾ ಕುಸಲಮೂಲೇನ ಏಕಮೂಲಾ’’ತಿ ಚ ಪುಚ್ಛಿತೇ ‘‘ಆಮನ್ತಾ’’ ಇಚ್ಚೇವ ವಿಸ್ಸಜ್ಜನೇನ ಭವಿತಬ್ಬಂ। ನ ಹಿ ಕುಸಲಮೂಲೇನ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಮೂಲೇಸು ಕಿಞ್ಚಿ ಏಕಮೂಲಂ ನ ಹೋತಿ, ಯೇನ ಅನುಲೋಮಪುಚ್ಛಾಯ ವಿಯ ವಿಭಾಗೋ ಕಾತಬ್ಬೋ ಭವೇಯ್ಯ। ಯತ್ಥ ತೀಣಿ ಕುಸಲಮೂಲಾನಿ ಉಪ್ಪಜ್ಜನ್ತಿ, ತತ್ಥ ತಾನಿ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಮೂಲಾನಿ ಏಕಮೂಲಾನಿ ಚ ದ್ವಿನ್ನಂ ದ್ವಿನ್ನಂ ಏಕೇಕೇನ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞೇಕಮೂಲತ್ತಾ। ಯತ್ಥ ಪನ ದ್ವೇ ಉಪ್ಪಜ್ಜನ್ತಿ, ತತ್ಥ ತಾನಿ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಮೂಲಾನೇವ, ನ ಏಕಮೂಲಾನೀತಿ ಏತಸ್ಸ ಗಹಣಸ್ಸ ನಿವಾರಣತ್ಥಂ ‘‘ಮೂಲಾನಿ ಯಾನಿ ಏಕತೋ ಉಪ್ಪಜ್ಜನ್ತೀ’’ತಿಆದಿನಾ ವಿಸ್ಸಜ್ಜನಂ ಕಾತಬ್ಬನ್ತಿ ಚೇ? ನ, ‘‘ಆಮನ್ತಾ’’ತಿ ಇಮಿನಾವ ವಿಸ್ಸಜ್ಜನೇನ ತಂಗಹಣನಿವಾರಣತೋ ಅನುಲೋಮಪುಚ್ಛಾವಿಸ್ಸಜ್ಜನೇನ ಚ ಏಕತೋ ಉಪ್ಪಜ್ಜಮಾನಾನಂ ದ್ವಿನ್ನಂ ತಿಣ್ಣಞ್ಚ ಮೂಲಾನಂ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞೇಕಮೂಲಭಾವಸ್ಸ ನಿಚ್ಛಿತತ್ತಾ। ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಮೂಲಾನಞ್ಹಿ ಸಮಾನಮೂಲತಾ ಏವ ಏಕಮೂಲವಚನೇನ ಪುಚ್ಛೀಯತಿ, ನ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಸಮಾನಮೂಲತಾ, ಅತ್ಥಿ ಚ ದ್ವಿನ್ನಂ ಮೂಲಾನಂ ಸಮಾನಮೂಲತಾ। ತೇಸು ಹಿ ಏಕೇಕಂ ಇತರೇನ ಮೂಲೇನ ತಂಮೂಲೇಹಿ ಅಞ್ಞೇಹಿ ಸಮಾನಮೂಲನ್ತಿ।
Paṭilomapucchāvaṇṇanāyaṃ ‘‘kusalamūlena ekamūlā’’ti hi pucchāya katāya ‘‘mūlāni yāni ekato uppajjantī’’ti heṭṭhā vuttanayeneva vissajjanaṃ kātabbaṃ bhaveyyāti vuttaṃ, tampi tathā na sakkā vattuṃ. ‘‘Ye vā pana kusalamūlena aññamaññamūlā, sabbe te dhammā kusalamūlena ekamūlā’’ti ca pucchite ‘‘āmantā’’ icceva vissajjanena bhavitabbaṃ. Na hi kusalamūlena aññamaññamūlesu kiñci ekamūlaṃ na hoti, yena anulomapucchāya viya vibhāgo kātabbo bhaveyya. Yattha tīṇi kusalamūlāni uppajjanti, tattha tāni aññamaññamūlāni ekamūlāni ca dvinnaṃ dvinnaṃ ekekena aññamaññekamūlattā. Yattha pana dve uppajjanti, tattha tāni aññamaññamūlāneva, na ekamūlānīti etassa gahaṇassa nivāraṇatthaṃ ‘‘mūlāni yāni ekato uppajjantī’’tiādinā vissajjanaṃ kātabbanti ce? Na, ‘‘āmantā’’ti imināva vissajjanena taṃgahaṇanivāraṇato anulomapucchāvissajjanena ca ekato uppajjamānānaṃ dvinnaṃ tiṇṇañca mūlānaṃ aññamaññekamūlabhāvassa nicchitattā. Aññamaññamūlānañhi samānamūlatā eva ekamūlavacanena pucchīyati, na aññamaññasamānamūlatā, atthi ca dvinnaṃ mūlānaṃ samānamūlatā. Tesu hi ekekaṃ itarena mūlena taṃmūlehi aññehi samānamūlanti.
ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಮೂಲತ್ತೇ ಪನ ನಿಚ್ಛಿತೇ ಏಕಮೂಲತ್ತಸಂಸಯಾಭಾವತೋ ‘‘ಸಬ್ಬೇ ತೇ ಧಮ್ಮಾ ಕುಸಲಮೂಲೇನ ಏಕಮೂಲಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಾ ನ ಕತಾತಿ ದಟ್ಠಬ್ಬಾ। ‘‘ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಸ್ಸ ಮೂಲಾ ಏತೇಸನ್ತಿಪಿ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಮೂಲಾ, ಸಮಾನತ್ಥೇನ ಏಕಂ ಮೂಲಂ ಏತೇಸನ್ತಿ ಏಕಮೂಲಾ’’ತಿ ಉಭಯಮ್ಪಿ ವಚನಂ ಮೂಲಯುತ್ತತಮೇವ ವದತಿ, ತೇನೇವ ಚ ಉಭಯತ್ಥಾಪಿ ‘‘ಕುಸಲಮೂಲೇನಾ’’ತಿ ವುತ್ತಂ। ತತ್ಥ ಮೂಲಯೋಗಸಾಮಞ್ಞೇ ಏಕಮೂಲತ್ತೇ ನಿಚ್ಛಿತೇ ತಬ್ಬಿಸೇಸೋ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಮೂಲಭಾವೋ ನ ನಿಚ್ಛಿತೋ ಹೋತೀತಿ ಅನುಲೋಮಪುಚ್ಛಾ ಪವತ್ತಾ, ಮೂಲಯೋಗವಿಸೇಸೇ ಪನ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಮೂಲತ್ತೇ ನಿಚ್ಛಿತೇ ನ ವಿನಾ ಏಕಮೂಲತ್ತೇನ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಮೂಲತ್ತಂ ಅತ್ಥೀತಿ ಮೂಲಯೋಗಸಾಮಞ್ಞಂ ಏಕಮೂಲತ್ತಂ ನಿಚ್ಛಿತಮೇವ ಹೋತಿ, ತಸ್ಮಾ ‘‘ಏಕಮೂಲಾ’’ತಿ ಪುಚ್ಛಂ ಅಕತ್ವಾ ಯಥಾ ಕುಸಲಮೂಲವಚನಂ ಏಕಮೂಲವಚನಞ್ಚ ಕುಸಲಭಾವದೀಪಕಂ ನ ಹೋತೀತಿ ಕುಸಲಭಾವೇ ಸಂಸಯಸಬ್ಭಾವಾ ಪಠಮದುತಿಯಯಮಕೇಸು ‘‘ಸಬ್ಬೇ ತೇ ಧಮ್ಮಾ ಕುಸಲಾ’’ತಿ ಪಟಿಲೋಮಪುಚ್ಛಾ ಕತಾ, ಏವಂ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಮೂಲವಚನಂ ಕುಸಲಭಾವದೀಪಕಂ ನ ಹೋತೀತಿ ಕುಸಲಭಾವೇ ಸಂಸಯಸಬ್ಭಾವಾ ಕುಸಲಾಧಿಕಾರಸ್ಸ ಚ ಅನುವತ್ತಮಾನತ್ತಾ ‘‘ಸಬ್ಬೇ ತೇ ಧಮ್ಮಾ ಕುಸಲಾ’’ತಿ ಪಟಿಲೋಮಪುಚ್ಛಾ ಕತಾತಿ।
Aññamaññamūlatte pana nicchite ekamūlattasaṃsayābhāvato ‘‘sabbe te dhammā kusalamūlena ekamūlā’’ti pucchā na katāti daṭṭhabbā. ‘‘Aññamaññassa mūlā etesantipi aññamaññamūlā, samānatthena ekaṃ mūlaṃ etesanti ekamūlā’’ti ubhayampi vacanaṃ mūlayuttatameva vadati, teneva ca ubhayatthāpi ‘‘kusalamūlenā’’ti vuttaṃ. Tattha mūlayogasāmaññe ekamūlatte nicchite tabbiseso aññamaññamūlabhāvo na nicchito hotīti anulomapucchā pavattā, mūlayogavisese pana aññamaññamūlatte nicchite na vinā ekamūlattena aññamaññamūlattaṃ atthīti mūlayogasāmaññaṃ ekamūlattaṃ nicchitameva hoti, tasmā ‘‘ekamūlā’’ti pucchaṃ akatvā yathā kusalamūlavacanaṃ ekamūlavacanañca kusalabhāvadīpakaṃ na hotīti kusalabhāve saṃsayasabbhāvā paṭhamadutiyayamakesu ‘‘sabbe te dhammā kusalā’’ti paṭilomapucchā katā, evaṃ aññamaññamūlavacanaṃ kusalabhāvadīpakaṃ na hotīti kusalabhāve saṃsayasabbhāvā kusalādhikārassa ca anuvattamānattā ‘‘sabbe te dhammā kusalā’’ti paṭilomapucchā katāti.
೫೩-೬೧. ಮೂಲನಯೇ ವುತ್ತೇ ಏವ ಅತ್ಥೇ ಕುಸಲಮೂಲಭಾವೇನ ಮೂಲಸ್ಸ ವಿಸೇಸನೇನ ಸಮಾನೇನ ಮೂಲೇನ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಸ್ಸ ಚ ಮೂಲೇನ ಮೂಲಯೋಗದೀಪನೇನ ಚಾತಿ ಇಮಿನಾ ಪರಿಯಾಯನ್ತರೇನ ಪಕಾಸೇತುಂ ಮೂಲಮೂಲನಯೋ ವುತ್ತೋ। ಅಞ್ಞಪದತ್ಥಸಮಾಸನ್ತೇನ ಕ-ಕಾರೇನ ತೀಸುಪಿ ಯಮಕೇಸು ಮೂಲಯೋಗಮೇವ ದೀಪೇತುಂ ಮೂಲಕನಯೋ ವುತ್ತೋ। ಮೂಲಮೂಲಕನಯವಚನಪರಿಯಾಯೋ ವುತ್ತಪ್ಪಕಾರೋವ।
53-61. Mūlanaye vutte eva atthe kusalamūlabhāvena mūlassa visesanena samānena mūlena aññamaññassa ca mūlena mūlayogadīpanena cāti iminā pariyāyantarena pakāsetuṃ mūlamūlanayo vutto. Aññapadatthasamāsantena ka-kārena tīsupi yamakesu mūlayogameva dīpetuṃ mūlakanayo vutto. Mūlamūlakanayavacanapariyāyo vuttappakārova.
೭೪-೮೫. ಅಬ್ಬೋಹಾರಿಕಂ ಕತ್ವಾತಿ ನ ಏಕಮೂಲಭಾವಂ ಲಭಮಾನೇಹಿ ಏಕತೋ ಲಬ್ಭಮಾನತ್ತಾ ಸಹೇತುಕವೋಹಾರರಹಿತಂ ಕತ್ವಾ। ನ ವಾ ಸಹೇತುಕದುಕೇ ವಿಯ ಏತ್ಥ ಹೇತುಪಚ್ಚಯಯೋಗಾಯೋಗವಸೇನ ಅಬ್ಬೋಹಾರಿಕಂ ಕತಂ, ಅಥ ಖೋ ಸಹೇತುಕವೋಹಾರಮೇವ ಲಭತಿ, ನ ಅಹೇತುಕವೋಹಾರನ್ತಿ ಅಬ್ಬೋಹಾರಿಕಂ ಕತಂ। ಏಕತೋ ಲಬ್ಭಮಾನಕವಸೇನಾತಿ ಅಹೇತುಕಚಿತ್ತುಪ್ಪಾದನಿಬ್ಬಾನೇಹಿ ಹೇತುಪಚ್ಚಯರಹಿತೇಹಿ ಸಹ ಲಬ್ಭಮಾನಕರೂಪವಸೇನಾತಿ ಅತ್ಥೋ।
74-85. Abbohārikaṃ katvāti na ekamūlabhāvaṃ labhamānehi ekato labbhamānattā sahetukavohārarahitaṃ katvā. Na vā sahetukaduke viya ettha hetupaccayayogāyogavasena abbohārikaṃ kataṃ, atha kho sahetukavohārameva labhati, na ahetukavohāranti abbohārikaṃ kataṃ. Ekato labbhamānakavasenāti ahetukacittuppādanibbānehi hetupaccayarahitehi saha labbhamānakarūpavasenāti attho.
೮೬-೯೭. ಯಸ್ಸಂ ಪಾಳಿಯಂ ‘‘ಅಹೇತುಕಂ ನಾಮಮೂಲೇನ ನ ಏಕಮೂಲಂ, ಸಹೇತುಕಂ ನಾಮಮೂಲೇನ ಏಕಮೂಲ’’ನ್ತಿ (ಯಮ॰ ೧.ಮೂಲಯಮಕ.೮೭) ಪಾಠೋ ಆಗತೋ, ತತ್ಥ ‘‘ಯೇ ಕೇಚಿ ನಾಮಾ ಧಮ್ಮಾ’’ತಿ ನಾಮಾನಂ ನಿದ್ಧಾರಿತತ್ತಾ ‘‘ಅಹೇತುಕಂ ಸಹೇತುಕ’’ನ್ತಿ ಚ ವುತ್ತೇ ‘‘ನಾಮ’’ನ್ತಿ ಚ ಇದಂ ವಿಞ್ಞಾಯಮಾನಮೇವಾತಿ ನ ವುತ್ತನ್ತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಂ। ಯತ್ಥ ಪನ ‘‘ಅಹೇತುಕಂ ನಾಮಂ, ಸಹೇತುಕಂ ನಾಮ’’ನ್ತಿ (ಯಮ॰ ೧.ಮೂಲಯಮಕ.೮೭) ಚ ಪಾಠೋ, ತತ್ಥ ಸುಪಾಕಟಭಾವತ್ಥಂ ‘‘ನಾಮ’’ನ್ತಿ ವುತ್ತನ್ತಿ।
86-97. Yassaṃ pāḷiyaṃ ‘‘ahetukaṃ nāmamūlena na ekamūlaṃ, sahetukaṃ nāmamūlena ekamūla’’nti (yama. 1.mūlayamaka.87) pāṭho āgato, tattha ‘‘ye keci nāmā dhammā’’ti nāmānaṃ niddhāritattā ‘‘ahetukaṃ sahetuka’’nti ca vutte ‘‘nāma’’nti ca idaṃ viññāyamānamevāti na vuttanti veditabbaṃ. Yattha pana ‘‘ahetukaṃ nāmaṃ, sahetukaṃ nāma’’nti (yama. 1.mūlayamaka.87) ca pāṭho, tattha supākaṭabhāvatthaṃ ‘‘nāma’’nti vuttanti.
ನಿದ್ದೇಸವಾರವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Niddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
ಮೂಲಯಮಕವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Mūlayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಅಭಿಧಮ್ಮಪಿಟಕ • Abhidhammapiṭaka / ಯಮಕಪಾಳಿ • Yamakapāḷi / ೧. ಮೂಲಯಮಕಂ • 1. Mūlayamakaṃ
ಅಟ್ಠಕಥಾ • Aṭṭhakathā / ಅಭಿಧಮ್ಮಪಿಟಕ (ಅಟ್ಠಕಥಾ) • Abhidhammapiṭaka (aṭṭhakathā) / ಪಞ್ಚಪಕರಣ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Pañcapakaraṇa-aṭṭhakathā / ೧. ಮೂಲಯಮಕಂ • 1. Mūlayamakaṃ
ಟೀಕಾ • Tīkā / ಅಭಿಧಮ್ಮಪಿಟಕ (ಟೀಕಾ) • Abhidhammapiṭaka (ṭīkā) / ಪಞ್ಚಪಕರಣ-ಅನುಟೀಕಾ • Pañcapakaraṇa-anuṭīkā / ೧. ಮೂಲಯಮಕಂ • 1. Mūlayamakaṃ
