Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಇತಿವುತ್ತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Itivuttaka-aṭṭhakathā

೨. ಮೇತ್ತಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ

2. Mettasuttavaṇṇanā

೨೨. ದುತಿಯೇ ಮಾ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಪುಞ್ಞಾನನ್ತಿ ಏತ್ಥ ಮಾತಿ ಪಟಿಸೇಧೇ ನಿಪಾತೋ। ಪುಞ್ಞಸದ್ದೋ ‘‘ಕುಸಲಾನಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಧಮ್ಮಾನಂ ಸಮಾದಾನಹೇತು ಏವಮಿದಂ ಪುಞ್ಞಂ ಪವಡ್ಢತೀ’’ತಿಆದೀಸು (ದೀ॰ ನಿ॰ ೩.೩೮೦) ಪುಞ್ಞಫಲೇ ಆಗತೋ। ‘‘ಅವಿಜ್ಜಾಗತೋಯಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಪುರಿಸಪುಗ್ಗಲೋ ಪುಞ್ಞಞ್ಚೇ ಸಙ್ಖಾರಂ ಅಭಿಸಙ್ಖರೋತೀ’’ತಿಆದೀಸು (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೨.೫೧) ಕಾಮರೂಪಾವಚರಸುಚರಿತೇ। ‘‘ಪುಞ್ಞೂಪಗಂ ಭವತಿ ವಿಞ್ಞಾಣ’’ನ್ತಿಆದೀಸು ಸುಗತಿವಿಸೇಸಭೂತೇ ಉಪಪತ್ತಿಭವೇ। ‘‘ತೀಣಿಮಾನಿ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಪುಞ್ಞಕಿರಿಯವತ್ಥೂನಿ – ದಾನಮಯಂ ಪುಞ್ಞಕಿರಿಯವತ್ಥು, ಸೀಲಮಯಂ ಪುಞ್ಞಕಿರಿಯವತ್ಥು, ಭಾವನಾಮಯಂ ಪುಞ್ಞಕಿರಿಯವತ್ಥೂ’’ತಿಆದೀಸು (ಇತಿವು॰ ೬೦; ಅ॰ ನಿ॰ ೮.೩೬) ಕುಸಲಚೇತನಾಯಂ। ಇಧ ಪನ ತೇಭೂಮಕಕುಸಲಧಮ್ಮೇ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ಭಾಯಿತ್ಥಾತಿ ಏತ್ಥ ದುವಿಧಂ ಭಯಂ ಞಾಣಭಯಂ, ಸಾರಜ್ಜಭಯನ್ತಿ। ತತ್ಥ ‘‘ಯೇಪಿ ತೇ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ದೇವಾ ದೀಘಾಯುಕಾ ವಣ್ಣವನ್ತೋ ಸುಖಬಹುಲಾ ಉಚ್ಚೇಸು ವಿಮಾನೇಸು ಚಿರಟ್ಠಿತಿಕಾ , ತೇಪಿ ತಥಾಗತಸ್ಸ ಧಮ್ಮದೇಸನಂ ಸುತ್ವಾ ಯೇಭುಯ್ಯೇನ ಭಯಂ ಸಂವೇಗಂ ಸನ್ತಾಸಂ ಆಪಜ್ಜನ್ತೀ’’ತಿಆದೀಸು (ಅ॰ ನಿ॰ ೪.೩೩) ಆಗತಂ ಞಾಣಭಯಂ। ‘‘ಅಹುದೇವ ಭಯಂ, ಅಹು ಛಮ್ಭಿತತ್ತಂ, ಅಹು ಲೋಮಹಂಸೋ’’ತಿಆದೀಸು (ದೀ॰ ನಿ॰ ೨.೩೧೮) ಆಗತಂ ಸಾರಜ್ಜಭಯಂ। ಇಧಾಪಿ ಸಾರಜ್ಜಭಯಮೇವ। ಅಯಞ್ಹೇತ್ಥ ಅತ್ಥೋ – ಭಿಕ್ಖವೇ, ದೀಘರತ್ತಂ ಕಾಯವಚೀಸಂಯಮೋ ವತ್ತಪಟಿವತ್ತಪೂರಣಂ ಏಕಾಸನಂ, ಏಕಸೇಯ್ಯಂ, ಇನ್ದ್ರಿಯದಮೋ, ಧುತಧಮ್ಮೇಹಿ ಚಿತ್ತಸ್ಸ ನಿಗ್ಗಹೋ, ಸತಿಸಮ್ಪಜಞ್ಞಂ, ಕಮ್ಮಟ್ಠಾನಾನುಯೋಗವಸೇನ ವೀರಿಯಾರಮ್ಭೋತಿ ಏವಮಾದೀನಿ ಯಾನಿ ಭಿಕ್ಖುನಾ, ನಿರನ್ತರಂ ಪವತ್ತೇತಬ್ಬಾನಿ ಪುಞ್ಞಾನಿ, ತೇಹಿ ಮಾ ಭಾಯಿತ್ಥ, ಮಾ ಭಯಂ ಸನ್ತಾಸಂ ಆಪಜ್ಜಿತ್ಥ, ಏಕಚ್ಚಸ್ಸ ದಿಟ್ಠಧಮ್ಮಸುಖಸ್ಸ ಉಪರೋಧಭಯೇನ ಸಮ್ಪರಾಯಿಕನಿಬ್ಬಾನಸುಖದಾಯಕೇಹಿ ಪುಞ್ಞೇಹಿ ಮಾ ಭಾಯಿತ್ಥಾತಿ। ನಿಸ್ಸಕ್ಕೇ ಹಿ ಇದಂ ಸಾಮಿವಚನಂ।

22. Dutiye mā, bhikkhave, puññānanti ettha ti paṭisedhe nipāto. Puññasaddo ‘‘kusalānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ samādānahetu evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhatī’’tiādīsu (dī. ni. 3.380) puññaphale āgato. ‘‘Avijjāgatoyaṃ, bhikkhave, purisapuggalo puññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharotī’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.51) kāmarūpāvacarasucarite. ‘‘Puññūpagaṃ bhavati viññāṇa’’ntiādīsu sugativisesabhūte upapattibhave. ‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, puññakiriyavatthūni – dānamayaṃ puññakiriyavatthu, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthū’’tiādīsu (itivu. 60; a. ni. 8.36) kusalacetanāyaṃ. Idha pana tebhūmakakusaladhamme veditabbo. Bhāyitthāti ettha duvidhaṃ bhayaṃ ñāṇabhayaṃ, sārajjabhayanti. Tattha ‘‘yepi te, bhikkhave, devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā , tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajjantī’’tiādīsu (a. ni. 4.33) āgataṃ ñāṇabhayaṃ. ‘‘Ahudeva bhayaṃ, ahu chambhitattaṃ, ahu lomahaṃso’’tiādīsu (dī. ni. 2.318) āgataṃ sārajjabhayaṃ. Idhāpi sārajjabhayameva. Ayañhettha attho – bhikkhave, dīgharattaṃ kāyavacīsaṃyamo vattapaṭivattapūraṇaṃ ekāsanaṃ, ekaseyyaṃ, indriyadamo, dhutadhammehi cittassa niggaho, satisampajaññaṃ, kammaṭṭhānānuyogavasena vīriyārambhoti evamādīni yāni bhikkhunā, nirantaraṃ pavattetabbāni puññāni, tehi mā bhāyittha, mā bhayaṃ santāsaṃ āpajjittha, ekaccassa diṭṭhadhammasukhassa uparodhabhayena samparāyikanibbānasukhadāyakehi puññehi mā bhāyitthāti. Nissakke hi idaṃ sāmivacanaṃ.

ಇದಾನಿ ತತೋ ಅಭಾಯಿತಬ್ಬಭಾವೇ ಕಾರಣಂ ದಸ್ಸೇನ್ತೋ ‘‘ಸುಖಸ್ಸೇತ’’ನ್ತಿಆದಿಮಾಹ। ತತ್ಥ ಸುಖಸದ್ದೋ ‘‘ಸುಖೋ ಬುದ್ಧಾನಂ ಉಪ್ಪಾದೋ, ಸುಖಾ ವಿರಾಗತಾ ಲೋಕೇ’’ತಿಆದೀಸು (ಧ॰ ಪ॰ ೧೯೪) ಸುಖಮೂಲೇ ಆಗತೋ। ‘‘ಯಸ್ಮಾ ಚ ಖೋ, ಮಹಾಲಿ, ರೂಪಂ ಸುಖಂ ಸುಖಾನುಪತಿತಂ ಸುಖಾವಕ್ಕನ್ತ’’ನ್ತಿಆದೀಸು (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೩.೬೦) ಸುಖಾರಮ್ಮಣೇ। ‘‘ಯಾವಞ್ಚಿದಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ನ ಸುಕರಂ ಅಕ್ಖಾನೇನ ಪಾಪುಣಿತುಂ ಯಾವ ಸುಖಾ ಸಗ್ಗಾ’’ತಿಆದೀಸು (ಮ॰ ನಿ॰ ೩.೨೫೫) ಸುಖಪಚ್ಚಯಟ್ಠಾನೇ। ‘‘ಸುಖೋ ಪುಞ್ಞಸ್ಸ ಉಚ್ಚಯೋ’’ತಿಆದೀಸು (ಧ॰ ಪ॰ ೧೧೮) ಸುಖಹೇತುಮ್ಹಿ। ‘‘ದಿಟ್ಠಧಮ್ಮಸುಖವಿಹಾರಾ ಏತೇ ಧಮ್ಮಾ’’ತಿಆದೀಸು (ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೮೨) ಅಬ್ಯಾಪಜ್ಜೇ। ‘‘ನಿಬ್ಬಾನಂ ಪರಮಂ ಸುಖ’’ನ್ತಿಆದೀಸು (ಧ॰ ಪ॰ ೨೦೪; ಮ॰ ನಿ॰ ೨.೨೧೫) ನಿಬ್ಬಾನೇ। ‘‘ಸುಖಸ್ಸ ಚ ಪಹಾನಾ’’ತಿಆದೀಸು (ಚೂಳನಿ॰ ಖಗ್ಗವಿಸಾಣಸುತ್ತನಿದ್ದೇಸ ೧೨೫) ಸುಖವೇದನಾಯಂ। ‘‘ಅದುಕ್ಖಮಸುಖಂ ಸನ್ತಂ, ಸುಖಮಿಚ್ಚೇವ ಭಾಸಿತ’’ನ್ತಿಆದೀಸು (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೪.೨೫೩; ಇತಿವು॰ ೫೩) ಉಪೇಕ್ಖಾವೇದನಾಯಂ। ‘‘ದ್ವೇಪಿ ಮಯಾ, ಆನನ್ದ, ವೇದನಾ ವುತ್ತಾ ಪರಿಯಾಯೇನ ಸುಖಾ ವೇದನಾ, ದುಕ್ಖಾ ವೇದನಾ’’ತಿಆದೀಸು (ಮ॰ ನಿ॰ ೨.೮೯) ಇಟ್ಠಸುಖೇ। ‘‘ಸುಖೋ ವಿಪಾಕೋ ಪುಞ್ಞಾನ’’ನ್ತಿಆದೀಸು (ಪೇಟಕೋ॰ ೨೩) ಸುಖವಿಪಾಕೇ। ಇಧಾಪಿ ಇಟ್ಠವಿಪಾಕೇ ಏವ ದಟ್ಠಬ್ಬೋ। ಇಟ್ಠಸ್ಸಾತಿಆದೀಸು ಏಸಿತಬ್ಬತೋ ಅನಿಟ್ಠಪಟಿಕ್ಖೇಪತೋ ಚ ಇಟ್ಠಸ್ಸ, ಕಮನೀಯತೋ ಮನಸ್ಮಿಞ್ಚ ಕಮನತೋ ಪವಿಸನತೋ ಕನ್ತಸ್ಸ, ಪಿಯಾಯಿತಬ್ಬತೋ ಸನ್ತಪ್ಪನತೋ ಚ ಪಿಯಸ್ಸ, ಮಾನನೀಯತೋ ಮನಸ್ಸ ಪವಡ್ಢನತೋ ಚ ಮನಾಪಸ್ಸಾತಿ ಅತ್ಥೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ಯದಿದಂ ಪುಞ್ಞಾನೀತಿ ‘‘ಪುಞ್ಞಾನೀ’’ತಿ ಯದಿದಂ ವಚನಂ, ಏತಂ ಸುಖಸ್ಸ ಇಟ್ಠಸ್ಸ ವಿಪಾಕಸ್ಸ ಅಧಿವಚನಂ ನಾಮಂ, ಸುಖಮೇವ ತಂ ಯದಿದಂ ಪುಞ್ಞನ್ತಿ ಫಲೇನ ಕಾರಣಸ್ಸ ಅಭೇದೂಪಚಾರಂ ವದತಿ। ತೇನ ಕತೂಪಚಿತಾನಂ ಪುಞ್ಞಾನಂ ಅವಸ್ಸಂಭಾವಿಫಲಂ ಸುತ್ವಾ ಅಪ್ಪಮತ್ತೇನ ಸಕ್ಕಚ್ಚಂ ಪುಞ್ಞಾನಿ ಕಾತಬ್ಬಾನೀತಿ ಪುಞ್ಞಕಿರಿಯಾಯಂ ನಿಯೋಜೇತಿ, ಆದರಞ್ಚ ನೇಸಂ ತತ್ಥ ಉಪ್ಪಾದೇತಿ।

Idāni tato abhāyitabbabhāve kāraṇaṃ dassento ‘‘sukhasseta’’ntiādimāha. Tattha sukhasaddo ‘‘sukho buddhānaṃ uppādo, sukhā virāgatā loke’’tiādīsu (dha. pa. 194) sukhamūle āgato. ‘‘Yasmā ca kho, mahāli, rūpaṃ sukhaṃ sukhānupatitaṃ sukhāvakkanta’’ntiādīsu (saṃ. ni. 3.60) sukhārammaṇe. ‘‘Yāvañcidaṃ, bhikkhave, na sukaraṃ akkhānena pāpuṇituṃ yāva sukhā saggā’’tiādīsu (ma. ni. 3.255) sukhapaccayaṭṭhāne. ‘‘Sukho puññassa uccayo’’tiādīsu (dha. pa. 118) sukhahetumhi. ‘‘Diṭṭhadhammasukhavihārā ete dhammā’’tiādīsu (ma. ni. 1.82) abyāpajje. ‘‘Nibbānaṃ paramaṃ sukha’’ntiādīsu (dha. pa. 204; ma. ni. 2.215) nibbāne. ‘‘Sukhassa ca pahānā’’tiādīsu (cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 125) sukhavedanāyaṃ. ‘‘Adukkhamasukhaṃ santaṃ, sukhamicceva bhāsita’’ntiādīsu (saṃ. ni. 4.253; itivu. 53) upekkhāvedanāyaṃ. ‘‘Dvepi mayā, ānanda, vedanā vuttā pariyāyena sukhā vedanā, dukkhā vedanā’’tiādīsu (ma. ni. 2.89) iṭṭhasukhe. ‘‘Sukho vipāko puññāna’’ntiādīsu (peṭako. 23) sukhavipāke. Idhāpi iṭṭhavipāke eva daṭṭhabbo. Iṭṭhassātiādīsu esitabbato aniṭṭhapaṭikkhepato ca iṭṭhassa, kamanīyato manasmiñca kamanato pavisanato kantassa, piyāyitabbato santappanato ca piyassa, mānanīyato manassa pavaḍḍhanato ca manāpassāti attho veditabbo. Yadidaṃ puññānīti ‘‘puññānī’’ti yadidaṃ vacanaṃ, etaṃ sukhassa iṭṭhassa vipākassa adhivacanaṃ nāmaṃ, sukhameva taṃ yadidaṃ puññanti phalena kāraṇassa abhedūpacāraṃ vadati. Tena katūpacitānaṃ puññānaṃ avassaṃbhāviphalaṃ sutvā appamattena sakkaccaṃ puññāni kātabbānīti puññakiriyāyaṃ niyojeti, ādarañca nesaṃ tattha uppādeti.

ಇದಾನಿ ಅತ್ತನಾ ಸುನೇತ್ತಕಾಲೇ ಕತೇನ ಪುಞ್ಞಕಮ್ಮೇನ ದೀಘರತ್ತಂ ಪಚ್ಚನುಭೂತಂ ಭವನ್ತರಪಟಿಚ್ಛನ್ನಂ ಉಳಾರತಮಂ ಪುಞ್ಞವಿಪಾಕಂ ಉದಾಹರಿತ್ವಾ ತಮತ್ಥಂ ಪಾಕಟಂ ಕರೋನ್ತೋ ‘‘ಅಭಿಜಾನಾಮಿ ಖೋ ಪನಾಹ’’ನ್ತಿಆದಿಮಾಹ। ತತ್ಥ ಅಭಿಜಾನಾಮೀತಿ ಅಭಿವಿಸಿಟ್ಠೇನ ಞಾಣೇನ ಜಾನಾಮಿ, ಪಚ್ಚಕ್ಖತೋ ಬುಜ್ಝಾಮಿ। ದೀಘರತ್ತನ್ತಿ ಚಿರಕಾಲಂ। ಪುಞ್ಞಾನನ್ತಿ ದಾನಾದಿಕುಸಲಧಮ್ಮಾನಂ। ಸತ್ತ ವಸ್ಸಾನೀತಿ ಸತ್ತ ಸಂವಚ್ಛರಾನಿ । ಮೇತ್ತಚಿತ್ತನ್ತಿ ಮಿಜ್ಜತೀತಿ ಮೇತ್ತಾ, ಸಿನಿಯ್ಹತೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ಮಿತ್ತೇ ಭವಾ, ಮಿತ್ತಸ್ಸ ವಾ ಏಸಾ ಪವತ್ತೀತಿಪಿ ಮೇತ್ತಾ। ಲಕ್ಖಣಾದಿತೋ ಪನ ಹಿತಾಕಾರಪ್ಪವತ್ತಿಲಕ್ಖಣಾ, ಹಿತೂಪಸಂಹಾರರಸಾ, ಆಘಾತವಿನಯಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನಾ, ಸತ್ತಾನಂ ಮನಾಪಭಾವದಸ್ಸನಪದಟ್ಠಾನಾ। ಬ್ಯಾಪಾದೂಪಸಮೋ ಏತಿಸ್ಸಾ ಸಮ್ಪತ್ತಿ, ಸಿನೇಹಾಸಮ್ಭವೋ ವಿಪತ್ತಿ। ಸಾ ಏತಸ್ಸ ಅತ್ಥೀತಿ ಮೇತ್ತಚಿತ್ತಂ। ಭಾವೇತ್ವಾತಿ ಮೇತ್ತಾಸಹಗತಂ ಚಿತ್ತಂ, ಚಿತ್ತಸೀಸೇನ ಸಮಾಧಿ ವುತ್ತೋತಿ ಮೇತ್ತಾಸಮಾಧಿಂ ಮೇತ್ತಾಬ್ರಹ್ಮವಿಹಾರಂ ಉಪ್ಪಾದೇತ್ವಾ ಚೇವ ವಡ್ಢೇತ್ವಾ ಚ। ಸತ್ತ ಸಂವಟ್ಟವಿವಟ್ಟಕಪ್ಪೇತಿ ಸತ್ತ ಮಹಾಕಪ್ಪೇ। ಸಂವಟ್ಟ-ವಿವಟ್ಟಗ್ಗಹಣೇನೇವ ಹಿ ಸಂವಟ್ಟಟ್ಠಾಯಿ-ವಿವಟ್ಟಟ್ಠಾಯಿನೋಪಿ ಗಹಿತಾ। ಇಮಂ ಲೋಕನ್ತಿ ಕಾಮಲೋಕಂ। ಸಂವಟ್ಟಮಾನೇ ಸುದನ್ತಿ ಸಂವಟ್ಟಮಾನೇ। ಸುದನ್ತಿ ನಿಪಾತಮತ್ತಂ ವಿನಸ್ಸಮಾನೇತಿ ಅತ್ಥೋ। ‘‘ಸಂವತ್ತಮಾನೇ ಸುದ’’ನ್ತಿ ಚ ಪಠನ್ತಿ। ಕಪ್ಪೇತಿ ಕಾಲೇ। ಕಪ್ಪಸೀಸೇನ ಹಿ ಕಾಲೋ ವುತ್ತೋ। ಕಾಲೇ ಖೀಯಮಾನೇ ಕಪ್ಪೋಪಿ ಖೀಯತೇವ। ಯಥಾಹ –

Idāni attanā sunettakāle katena puññakammena dīgharattaṃ paccanubhūtaṃ bhavantarapaṭicchannaṃ uḷāratamaṃ puññavipākaṃ udāharitvā tamatthaṃ pākaṭaṃ karonto ‘‘abhijānāmi kho panāha’’ntiādimāha. Tattha abhijānāmīti abhivisiṭṭhena ñāṇena jānāmi, paccakkhato bujjhāmi. Dīgharattanti cirakālaṃ. Puññānanti dānādikusaladhammānaṃ. Satta vassānīti satta saṃvaccharāni . Mettacittanti mijjatīti mettā, siniyhatīti attho. Mitte bhavā, mittassa vā esā pavattītipi mettā. Lakkhaṇādito pana hitākārappavattilakkhaṇā, hitūpasaṃhārarasā, āghātavinayapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ manāpabhāvadassanapadaṭṭhānā. Byāpādūpasamo etissā sampatti, sinehāsambhavo vipatti. Sā etassa atthīti mettacittaṃ. Bhāvetvāti mettāsahagataṃ cittaṃ, cittasīsena samādhi vuttoti mettāsamādhiṃ mettābrahmavihāraṃ uppādetvā ceva vaḍḍhetvā ca. Satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappeti satta mahākappe. Saṃvaṭṭa-vivaṭṭaggahaṇeneva hi saṃvaṭṭaṭṭhāyi-vivaṭṭaṭṭhāyinopi gahitā. Imaṃ lokanti kāmalokaṃ. Saṃvaṭṭamāne sudanti saṃvaṭṭamāne. Sudanti nipātamattaṃ vinassamāneti attho. ‘‘Saṃvattamāne suda’’nti ca paṭhanti. Kappeti kāle. Kappasīsena hi kālo vutto. Kāle khīyamāne kappopi khīyateva. Yathāha –

‘‘ಕಾಲೋ ಘಸತಿ ಭೂತಾನಿ, ಸಬ್ಬಾನೇವ ಸಹತ್ತನಾ’’ತಿ॥ (ಜಾ॰ ೧.೨.೧೯೦)।

‘‘Kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā’’ti. (jā. 1.2.190);

‘‘ಆಭಸ್ಸರೂಪಗೋ ಹೋಮೀ’’ತಿ ವುತ್ತತ್ತಾ ತೇಜೋಸಂವಟ್ಟವಸೇನೇತ್ಥ ಕಪ್ಪವುಟ್ಠಾನಂ ವೇದಿತಬ್ಬಂ। ಆಭಸ್ಸರೂಪಗೋತಿ ತತ್ಥ ಪಟಿಸನ್ಧಿಗ್ಗಹಣವಸೇನ ಆಭಸ್ಸರಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಂ ಉಪಗಚ್ಛಾಮೀತಿ ಆಭಸ್ಸರೂಪಗೋ ಹೋಮಿ। ವಿವಟ್ಟಮಾನೇತಿ ಸಣ್ಠಹಮಾನೇ, ಜಾಯಮಾನೇತಿ ಅತ್ಥೋ। ಸುಞ್ಞಂ ಬ್ರಹ್ಮವಿಮಾನಂ ಉಪಪಜ್ಜಾಮೀತಿ ಕಸ್ಸಚಿ ಸತ್ತಸ್ಸ ತತ್ಥ ನಿಬ್ಬತ್ತಸ್ಸ ಅಭಾವತೋ ಸುಞ್ಞಂ, ಯಂ ಪಠಮಜ್ಝಾನಭೂಮಿಸಙ್ಖಾತಂ ಬ್ರಹ್ಮವಿಮಾನಂ ಆದಿತೋ ನಿಬ್ಬತ್ತಂ, ತಂ ಪಟಿಸನ್ಧಿಗ್ಗಹಣವಸೇನ ಉಪಪಜ್ಜಾಮಿ ಉಪೇಮಿ। ಬ್ರಹ್ಮಾತಿ ಕಾಮಾವಚರಸತ್ತೇಹಿ ಸೇಟ್ಠಟ್ಠೇನ ತಥಾ ತಥಾ ಬ್ರೂಹಿತಗುಣತಾಯ ಬ್ರಹ್ಮವಿಹಾರತೋ ನಿಬ್ಬತ್ತಟ್ಠೇನ ಚ ಬ್ರಹ್ಮಾ। ಬ್ರಹ್ಮಪಾರಿಸಜ್ಜಬ್ರಹ್ಮಪುರೋಹಿತೇಹಿ ಮಹನ್ತೋ ಬ್ರಹ್ಮಾತಿ ಮಹಾಬ್ರಹ್ಮಾ। ತತೋ ಏವ ತೇ ಅಭಿಭವಿತ್ವಾ ಠಿತತ್ತಾ ಅಭಿಭೂ। ತೇಹಿ ಕೇನಚಿ ಗುಣೇನ ನ ಅಭಿಭೂತೋತಿ ಅನಭಿಭೂತೋಅಞ್ಞದತ್ಥೂತಿ ಏಕಂಸವಚನೇ ನಿಪಾತೋ। ದಸೋತಿ ದಸ್ಸನಸೀಲೋ, ಸೋ ಅತೀತಾನಾಗತಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನಾನಂ ದಸ್ಸನಸಮತ್ಥೋ, ಅಭಿಞ್ಞಾಣೇನ ಪಸ್ಸಿತಬ್ಬಂ ಪಸ್ಸಾಮೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ಸೇಸಬ್ರಹ್ಮಾನಂ ಇದ್ಧಿಪಾದಭಾವನಾಬಲೇನ ಅತ್ತನೋ ಚಿತ್ತಞ್ಚ ಮಮ ವಸೇ ವತ್ತೇಮೀತಿ ವಸವತ್ತೀ ಹೋಮೀತಿ ಯೋಜೇತಬ್ಬಂ। ತದಾ ಕಿರ ಬೋಧಿಸತ್ತೋ ಅಟ್ಠಸಮಾಪತ್ತಿಲಾಭೀಪಿ ಸಮಾನೋ ತಥಾ ಸತ್ತಹಿತಂ ಅತ್ತನೋ ಪಾರಮಿಪರಿಪೂರಣಞ್ಚ ಓಲೋಕೇನ್ತೋ ತಾಸು ಏವ ದ್ವೀಸು ಝಾನಭೂಮೀಸು ನಿಕನ್ತಿಂ ಉಪ್ಪಾದೇತ್ವಾ ಮೇತ್ತಾಬ್ರಹ್ಮವಿಹಾರವಸೇನ ಅಪರಾಪರಂ ಸಂಸರಿ। ತೇನ ವುತ್ತಂ ‘‘ಸತ್ತವಸ್ಸಾನಿ…ಪೇ॰… ವಸವತ್ತೀ’’ತಿ।

‘‘Ābhassarūpago homī’’ti vuttattā tejosaṃvaṭṭavasenettha kappavuṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Ābhassarūpagoti tattha paṭisandhiggahaṇavasena ābhassarabrahmalokaṃ upagacchāmīti ābhassarūpago homi. Vivaṭṭamāneti saṇṭhahamāne, jāyamāneti attho. Suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmīti kassaci sattassa tattha nibbattassa abhāvato suññaṃ, yaṃ paṭhamajjhānabhūmisaṅkhātaṃ brahmavimānaṃ ādito nibbattaṃ, taṃ paṭisandhiggahaṇavasena upapajjāmi upemi. Brahmāti kāmāvacarasattehi seṭṭhaṭṭhena tathā tathā brūhitaguṇatāya brahmavihārato nibbattaṭṭhena ca brahmā. Brahmapārisajjabrahmapurohitehi mahanto brahmāti mahābrahmā. Tato eva te abhibhavitvā ṭhitattā abhibhū. Tehi kenaci guṇena na abhibhūtoti anabhibhūto. Aññadatthūti ekaṃsavacane nipāto. Dasoti dassanasīlo, so atītānāgatapaccuppannānaṃ dassanasamattho, abhiññāṇena passitabbaṃ passāmīti attho. Sesabrahmānaṃ iddhipādabhāvanābalena attano cittañca mama vase vattemīti vasavattī homīti yojetabbaṃ. Tadā kira bodhisatto aṭṭhasamāpattilābhīpi samāno tathā sattahitaṃ attano pāramiparipūraṇañca olokento tāsu eva dvīsu jhānabhūmīsu nikantiṃ uppādetvā mettābrahmavihāravasena aparāparaṃ saṃsari. Tena vuttaṃ ‘‘sattavassāni…pe… vasavattī’’ti.

ಏವಂ ಭಗವಾ ರೂಪಾವಚರಪುಞ್ಞಸ್ಸ ವಿಪಾಕಮಹನ್ತತಂ ಪಕಾಸೇತ್ವಾ ಇದಾನಿ ಕಾಮಾವಚರಪುಞ್ಞಸ್ಸಾಪಿ ತಂ ದಸ್ಸೇನ್ತೋ ‘‘ಛತ್ತಿಂಸಕ್ಖತ್ತು’’ನ್ತಿಆದಿಮಾಹ। ತತ್ಥ ಸಕ್ಕೋ ಅಹೋಸಿನ್ತಿ ಛತ್ತಿಂಸ ವಾರೇ ಅಞ್ಞತ್ಥ ಅನುಪಪಜ್ಜಿತ್ವಾ ನಿರನ್ತರಂ ಸಕ್ಕೋ ದೇವಾನಮಿನ್ದೋ ತಾವತಿಂಸದೇವರಾಜಾ ಅಹೋಸಿ। ರಾಜಾ ಅಹೋಸಿನ್ತಿಆದೀಸು ಚತೂಹಿ ಅಚ್ಛರಿಯಧಮ್ಮೇಹಿ ಚತೂಹಿ ಚ ಸಙ್ಗಹವತ್ಥೂಹಿ ಲೋಕಂ ರಞ್ಜೇತೀತಿ ರಾಜಾ। ಚಕ್ಕರತನಂ ವತ್ತೇತಿ, ಚತೂಹಿ ಸಮ್ಪತ್ತಿಚಕ್ಕೇಹಿ ವತ್ತತಿ, ತೇಹಿ ಚ ಪರಂ ವತ್ತೇತಿ, ಪರಹಿತಾಯ ಚ ಇರಿಯಾಪಥಚಕ್ಕಾನಂ ವತ್ತೋ ಏತಸ್ಮಿಂ ಅತ್ಥೀತಿ ಚಕ್ಕವತ್ತೀ। ರಾಜಾತಿ ಚೇತ್ಥ ಸಾಮಞ್ಞಂ, ಚಕ್ಕವತ್ತೀತಿ ವಿಸೇಸಂ। ಧಮ್ಮೇನ ಚರತೀತಿ ಧಮ್ಮಿಕೋ। ಞಾಯೇನ ಸಮೇನ ವತ್ತತೀತಿ ಅತ್ಥೋ। ಧಮ್ಮೇನೇವ ರಜ್ಜಂ ಲಭಿತ್ವಾ ರಾಜಾ ಜಾತೋತಿ ಧಮ್ಮರಾಜಾ। ಪರಹಿತಧಮ್ಮಚರಣೇನ ವಾ ಧಮ್ಮಿಕೋ, ಅತ್ತಹಿತಧಮ್ಮಚರಣೇನ ಧಮ್ಮರಾಜಾ, ಚತುರನ್ತಾಯ ಇಸ್ಸರೋತಿ ಚಾತುರನ್ತೋ, ಚತುಸಮುದ್ದನ್ತಾಯ ಚತುಬ್ಬಿಧದೀಪವಿಭೂಸಿತಾಯ ಚ ಪಥವಿಯಾ ಇಸ್ಸರೋತಿ ಅತ್ಥೋ। ಅಜ್ಝತ್ತಂ ಕೋಪಾದಿಪಚ್ಚತ್ಥಿಕೇ, ಬಹಿದ್ಧಾ ಚ ಸಬ್ಬರಾಜಾನೋ ಅದಣ್ಡೇನ ಅಸತ್ಥೇನ ವಿಜೇಸೀತಿ ವಿಜಿತಾವೀ। ಜನಪದೇ ಥಾವರಭಾವಂ ಧುವಭಾವಂ ಪತ್ತೋ, ನ ಸಕ್ಕಾ ಕೇನಚಿ ತತೋ ಚಾಲೇತುಂ ಜನಪದೋ ವಾ ತಮ್ಹಿ ಥಾವರಿಯಪ್ಪತ್ತೋ ಅನುಯುತ್ತೋ ಸಕಮ್ಮನಿರತೋ ಅಚಲೋ ಅಸಮ್ಪವೇಧೀತಿ ಜನಪದತ್ಥಾವರಿಯಪ್ಪತ್ತೋ

Evaṃ bhagavā rūpāvacarapuññassa vipākamahantataṃ pakāsetvā idāni kāmāvacarapuññassāpi taṃ dassento ‘‘chattiṃsakkhattu’’ntiādimāha. Tattha sakko ahosinti chattiṃsa vāre aññattha anupapajjitvā nirantaraṃ sakko devānamindo tāvatiṃsadevarājā ahosi. Rājā ahosintiādīsu catūhi acchariyadhammehi catūhi ca saṅgahavatthūhi lokaṃ rañjetīti rājā. Cakkaratanaṃ vatteti, catūhi sampatticakkehi vattati, tehi ca paraṃ vatteti, parahitāya ca iriyāpathacakkānaṃ vatto etasmiṃ atthīti cakkavattī. Rājāti cettha sāmaññaṃ, cakkavattīti visesaṃ. Dhammena caratīti dhammiko. Ñāyena samena vattatīti attho. Dhammeneva rajjaṃ labhitvā rājā jātoti dhammarājā. Parahitadhammacaraṇena vā dhammiko, attahitadhammacaraṇena dhammarājā, caturantāya issaroti cāturanto, catusamuddantāya catubbidhadīpavibhūsitāya ca pathaviyā issaroti attho. Ajjhattaṃ kopādipaccatthike, bahiddhā ca sabbarājāno adaṇḍena asatthena vijesīti vijitāvī. Janapade thāvarabhāvaṃ dhuvabhāvaṃ patto, na sakkā kenaci tato cāletuṃ janapado vā tamhi thāvariyappatto anuyutto sakammanirato acalo asampavedhīti janapadatthāvariyappatto.

ಚಕ್ಕರತನಂ, ಹತ್ಥಿರತನಂ, ಅಸ್ಸರತನಂ, ಮಣಿರತನಂ, ಇತ್ಥಿರತನಂ, ಗಹಪತಿರತನಂ, ಪರಿಣಾಯಕರತನನ್ತಿ ಇಮೇಹಿ ಸತ್ತಹಿ ರತನೇಹಿ ಸಮುಪೇತೋತಿ ಸತ್ತರತನಸಮನ್ನಾಗತೋ। ತೇಸು ಹಿ ರಾಜಾ ಚಕ್ಕವತ್ತಿ ಚಕ್ಕರತನೇನ ಅಜಿತಂ ಜಿನಾತಿ, ಹತ್ಥಿಅಸ್ಸರತನೇಹಿ ವಿಜಿತೇ ಸುಖೇನೇವ ಅನುವಿಚರತಿ, ಪರಿಣಾಯಕರತನೇನ ವಿಜಿತಮನುರಕ್ಖತಿ, ಸೇಸೇಹಿ ಉಪಭೋಗಸುಖಮನುಭವತಿ। ಪಠಮೇನ ಚಸ್ಸ ಉಸ್ಸಾಹಸತ್ತಿಯೋಗೋ , ಪಚ್ಛಿಮೇನ ಮನ್ತಸತ್ತಿಯೋಗೋ, ಹತ್ಥಿಅಸ್ಸಗಹಪತಿರತನೇಹಿ ಪಭೂಸತ್ತಿಯೋಗೋ ಸುಪರಿಪುಣ್ಣೋ ಹೋತಿ, ಇತ್ಥಿಮಣಿರತನೇಹಿ ತಿವಿಧಸತ್ತಿಯೋಗಫಲಂ। ಸೋ ಇತ್ಥಿಮಣಿರತನೇಹಿ ಪರಿಭೋಗಸುಖಮನುಭವತಿ, ಸೇಸೇಹಿ ಉಪಭೋಗಸುಖಂ। ವಿಸೇಸತೋ ಚಸ್ಸ ಪುರಿಮಾನಿ ತೀಣಿ ಅದೋಸಕುಸಲಮೂಲಜನಿತಕಮ್ಮಾನುಭಾವೇನ ಸಮ್ಪಜ್ಜನ್ತಿ, ಮಜ್ಝಿಮಾನಿ ಅಲೋಭಕುಸಲಮೂಲಜನಿತಕಮ್ಮಾನುಭಾವೇನ, ಪಚ್ಛಿಮಮೇಕಂ ಅಮೋಹಕುಸಲಮೂಲಜನಿತಕಮ್ಮಾನುಭಾವೇನಾತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಂ ಪದೇಸರಜ್ಜಸ್ಸಾತಿ ಖುದ್ದಕರಜ್ಜಸ್ಸ।

Cakkaratanaṃ, hatthiratanaṃ, assaratanaṃ, maṇiratanaṃ, itthiratanaṃ, gahapatiratanaṃ, pariṇāyakaratananti imehi sattahi ratanehi samupetoti sattaratanasamannāgato. Tesu hi rājā cakkavatti cakkaratanena ajitaṃ jināti, hatthiassaratanehi vijite sukheneva anuvicarati, pariṇāyakaratanena vijitamanurakkhati, sesehi upabhogasukhamanubhavati. Paṭhamena cassa ussāhasattiyogo , pacchimena mantasattiyogo, hatthiassagahapatiratanehi pabhūsattiyogo suparipuṇṇo hoti, itthimaṇiratanehi tividhasattiyogaphalaṃ. So itthimaṇiratanehi paribhogasukhamanubhavati, sesehi upabhogasukhaṃ. Visesato cassa purimāni tīṇi adosakusalamūlajanitakammānubhāvena sampajjanti, majjhimāni alobhakusalamūlajanitakammānubhāvena, pacchimamekaṃ amohakusalamūlajanitakammānubhāvenāti veditabbaṃ padesarajjassāti khuddakarajjassa.

ಏತದಹೋಸೀತಿ ಅತ್ತನೋ ಸಮ್ಪತ್ತಿಯೋ ಪಚ್ಚವೇಕ್ಖನ್ತಸ್ಸ ಪಚ್ಛಿಮೇ ಚಕ್ಕವತ್ತಿಕಾಲೇ ಏತಂ ‘‘ಕಿಸ್ಸ ನು ಖೋ ಮೇ ಇದಂ ಕಮ್ಮಸ್ಸ ಫಲ’’ನ್ತಿಆದಿಕಂ ಅಹೋಸಿ। ಸಬ್ಬತ್ಥಕಮೇವ ತಸ್ಮಿಂ ತಸ್ಮಿಮ್ಪಿ ಭವೇ ಏತದಹೋಸಿಯೇವ। ತತ್ಥಾಯಂ ಚಕ್ಕವತ್ತಿಕಾಲವಸೇನ ಯೋಜನಾ। ಏವಂಮಹಿದ್ಧಿಕೋತಿ ಮಣಿರತನಹತ್ಥಿರತನಾದಿಪ್ಪಮುಖಾಯ ಕೋಸವಾಹನಸಮ್ಪತ್ತಿಯಾ ಜನಪದತ್ಥಾವರಿಯಪ್ಪತ್ತಿಯಾ ಚ ಏವಂಮಹಿದ್ಧಿಕೋ। ಏವಂಮಹಾನುಭಾವೋತಿ ಚಕ್ಕರತನಾದಿಸಮನ್ನಾಗಮೇನ ಕಸ್ಸಚಿಪಿ ಪೀಳಂ ಅಕರೋನ್ತೋವ ಸಬ್ಬರಾಜೂಹಿ ಸಿರಸಾ ಸಮ್ಪಟಿಚ್ಛಿತಸಾಸನವೇಹಾಸಗಮನಾದೀಹಿ ಏವಂ ಮಹಾನುಭಾವೋ। ದಾನಸ್ಸಾತಿ ಅನ್ನಾದಿದೇಯ್ಯಧಮ್ಮಪರಿಚ್ಚಾಗಸ್ಸ। ದಮಸ್ಸಾತಿ ಚಕ್ಖಾದಿಇನ್ದ್ರಿಯದಮನಸ್ಸ ಚೇವ ಸಮಾಧಾನವಸೇನ ರಾಗಾದಿಕಿಲೇಸದಮನಸ್ಸ ಚ। ಸಂಯಮಸ್ಸಾತಿ ಕಾಯವಚೀಸಂಯಮಸ್ಸ। ತತ್ಥ ಯಂ ಸಮಾಧಾನವಸೇನ ಕಿಲೇಸದಮನಂ, ತಂ ಭಾವನಾಮಯಂ ಪುಞ್ಞಂ , ತಞ್ಚ ಖೋ ಮೇತ್ತಾಬ್ರಹ್ಮವಿಹಾರಭೂತಂ ಇಧಾಧಿಪ್ಪೇತಂ। ತಸ್ಮಿಞ್ಚ ಉಪಚಾರಪ್ಪನಾಭೇದೇನ ದುವಿಧೇ ಯಂ ಅಪ್ಪನಾಪ್ಪತ್ತಂ, ತೇನಸ್ಸ ಯಥಾವುತ್ತಾಸು ದ್ವೀಸು ಝಾನಭೂಮೀಸು ಉಪಪತ್ತಿ ಅಹೋಸಿ। ಇತರೇನ ತಿವಿಧೇನಾಪಿ ಯಥಾರಹಂ ಪತ್ತಚಕ್ಕವತ್ತಿಆದಿಭಾವೋತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಂ।

Etadahosīti attano sampattiyo paccavekkhantassa pacchime cakkavattikāle etaṃ ‘‘kissa nu kho me idaṃ kammassa phala’’ntiādikaṃ ahosi. Sabbatthakameva tasmiṃ tasmimpi bhave etadahosiyeva. Tatthāyaṃ cakkavattikālavasena yojanā. Evaṃmahiddhikoti maṇiratanahatthiratanādippamukhāya kosavāhanasampattiyā janapadatthāvariyappattiyā ca evaṃmahiddhiko. Evaṃmahānubhāvoti cakkaratanādisamannāgamena kassacipi pīḷaṃ akarontova sabbarājūhi sirasā sampaṭicchitasāsanavehāsagamanādīhi evaṃ mahānubhāvo. Dānassāti annādideyyadhammapariccāgassa. Damassāti cakkhādiindriyadamanassa ceva samādhānavasena rāgādikilesadamanassa ca. Saṃyamassāti kāyavacīsaṃyamassa. Tattha yaṃ samādhānavasena kilesadamanaṃ, taṃ bhāvanāmayaṃ puññaṃ , tañca kho mettābrahmavihārabhūtaṃ idhādhippetaṃ. Tasmiñca upacārappanābhedena duvidhe yaṃ appanāppattaṃ, tenassa yathāvuttāsu dvīsu jhānabhūmīsu upapatti ahosi. Itarena tividhenāpi yathārahaṃ pattacakkavattiādibhāvoti veditabbaṃ.

ಇತಿ ಭಗವಾ ಅತ್ತಾನಂ ಕಾಯಸಕ್ಖಿ ಕತ್ವಾ ಪುಞ್ಞಾನಂ ವಿಪಾಕಮಹನ್ತತಂ ಪಕಾಸೇತ್ವಾ ಇದಾನಿ ತಮೇವತ್ಥಂ ಗಾಥಾಬನ್ಧೇನ ದಸ್ಸೇನ್ತೋ ‘‘ಪುಞ್ಞಮೇವಾ’’ತಿಆದಿಮಾಹ। ತತ್ಥ ಪುಞ್ಞಮೇವ ಸೋ ಸಿಕ್ಖೇಯ್ಯಾತಿ ಯೋ ಅತ್ಥಕಾಮೋ ಕುಲಪುತ್ತೋ, ಸೋ ಪುಞ್ಞಫಲನಿಬ್ಬತ್ತನತೋ, ಅತ್ತನೋ ಸನ್ತಾನಂ ಪುನನತೋ ಚ ‘‘ಪುಞ್ಞ’’ನ್ತಿ ಲದ್ಧನಾಮಂ ತಿವಿಧಂ ಕುಸಲಮೇವ ಸಿಕ್ಖೇಯ್ಯ ನಿವೇಸೇಯ್ಯ ಉಪಚಿನೇಯ್ಯ ಪಸವೇಯ್ಯಾತಿ ಅತ್ಥೋ। ಆಯತಗ್ಗನ್ತಿ ವಿಪುಲಫಲತಾಯ ಉಳಾರಫಲತಾಯ ಆಯತಗ್ಗಂ, ಪಿಯಮನಾಪಫಲತಾಯ ವಾ ಆಯತಿಂ ಉತ್ತಮನ್ತಿ ಆಯತಗ್ಗಂ, ಆಯೇನ ವಾ ಯೋನಿಸೋಮನಸಿಕಾರಾದಿಪ್ಪಚ್ಚಯೇನ ಉಳಾರತಮೇನ ಅಗ್ಗನ್ತಿ ಆಯತಗ್ಗಂ । ತಕಾರೋ ಪದಸನ್ಧಿಕರೋ। ಅಥ ವಾ ಆಯೇನ ಪುಞ್ಞಫಲೇನ ಅಗ್ಗಂ ಪಧಾನನ್ತಿ ಆಯತಗ್ಗಂ। ತತೋ ಏವ ಸುಖುದ್ರಯಂ ಸುಖವಿಪಾಕನ್ತಿ ಅತ್ಥೋ।

Iti bhagavā attānaṃ kāyasakkhi katvā puññānaṃ vipākamahantataṃ pakāsetvā idāni tamevatthaṃ gāthābandhena dassento ‘‘puññamevā’’tiādimāha. Tattha puññameva so sikkheyyāti yo atthakāmo kulaputto, so puññaphalanibbattanato, attano santānaṃ punanato ca ‘‘puñña’’nti laddhanāmaṃ tividhaṃ kusalameva sikkheyya niveseyya upacineyya pasaveyyāti attho. Āyatagganti vipulaphalatāya uḷāraphalatāya āyataggaṃ, piyamanāpaphalatāya vā āyatiṃ uttamanti āyataggaṃ, āyena vā yonisomanasikārādippaccayena uḷāratamena agganti āyataggaṃ . Takāro padasandhikaro. Atha vā āyena puññaphalena aggaṃ padhānanti āyataggaṃ. Tato eva sukhudrayaṃ sukhavipākanti attho.

ಕತಮಂ ಪನ ತಂ ಪುಞ್ಞಂ, ಕಥಞ್ಚ ನಂ ಸಿಕ್ಖೇಯ್ಯಾತಿ ಆಹ ‘‘ದಾನಞ್ಚ ಸಮಚರಿಯಞ್ಚ, ಮೇತ್ತಚಿತ್ತಞ್ಚ ಭಾವಯೇ’’ತಿ। ತತ್ಥ ಸಮಚರಿಯನ್ತಿ ಕಾಯವಿಸಮಾದೀನಿ ವಜ್ಜೇತ್ವಾ ಕಾಯಸಮಾದಿಚರಿತಂ , ಸುವಿಸುದ್ಧಂ ಸೀಲನ್ತಿ ಅತ್ಥೋ। ಭಾವಯೇತಿ ಅತ್ತನೋ ಸನ್ತಾನೇ ಉಪ್ಪಾದೇಯ್ಯ ವಡ್ಢೇಯ್ಯ। ಏತೇ ಧಮ್ಮೇತಿ ಏತೇ ದಾನಾದಿಕೇ ಸುಚರಿತಧಮ್ಮೇ। ಸುಖಸಮುದ್ದಯೇತಿ ಸುಖಾನಿಸಂಸೇ, ಆನಿಸಂಸಫಲಮ್ಪಿ ನೇಸಂ ಸುಖಮೇವಾತಿ ದಸ್ಸೇತಿ। ಅಬ್ಯಾಪಜ್ಜಂ ಸುಖಂ ಲೋಕನ್ತಿ ಕಾಮಚ್ಛನ್ದಾದಿಬ್ಯಾಪಾದವಿರಹಿತತ್ತಾ ಅಬ್ಯಾಪಜ್ಜಂ ನಿದ್ದುಕ್ಖಂ, ಪರಪೀಳಾಭಾವೇ ಪನ ವತ್ತಬ್ಬಂ ನತ್ಥಿ। ಝಾನಸಮಾಪತ್ತಿವಸೇನ ಸುಖಬಹುಲತ್ತಾ ಸುಖಂ, ಏಕನ್ತಸುಖಞ್ಚ ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಂ ಝಾನಪುಞ್ಞಾನಂ, ಇತರಪುಞ್ಞಾನಂ ಪನ ತದಞ್ಞಂ ಸಮ್ಪತ್ತಿಭವಸಙ್ಖಾತಂ ಸುಖಂ ಲೋಕಂ ಪಣ್ಡಿತೋ ಸಪ್ಪಞ್ಞೋ ಉಪಪಜ್ಜತಿ ಉಪೇತಿ। ಇತಿ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಸುತ್ತೇ ಗಾಥಾಸು ಚ ವಟ್ಟಸಮ್ಪತ್ತಿ ಏವ ಕಥಿತಾ।

Katamaṃ pana taṃ puññaṃ, kathañca naṃ sikkheyyāti āha ‘‘dānañca samacariyañca, mettacittañca bhāvaye’’ti. Tattha samacariyanti kāyavisamādīni vajjetvā kāyasamādicaritaṃ , suvisuddhaṃ sīlanti attho. Bhāvayeti attano santāne uppādeyya vaḍḍheyya. Ete dhammeti ete dānādike sucaritadhamme. Sukhasamuddayeti sukhānisaṃse, ānisaṃsaphalampi nesaṃ sukhamevāti dasseti. Abyāpajjaṃ sukhaṃ lokanti kāmacchandādibyāpādavirahitattā abyāpajjaṃ niddukkhaṃ, parapīḷābhāve pana vattabbaṃ natthi. Jhānasamāpattivasena sukhabahulattā sukhaṃ, ekantasukhañca brahmalokaṃ jhānapuññānaṃ, itarapuññānaṃ pana tadaññaṃ sampattibhavasaṅkhātaṃ sukhaṃ lokaṃ paṇḍito sappañño upapajjati upeti. Iti imasmiṃ sutte gāthāsu ca vaṭṭasampatti eva kathitā.

ದುತಿಯಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।

Dutiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.







Related texts:



ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಇತಿವುತ್ತಕಪಾಳಿ • Itivuttakapāḷi / ೨. ಮೇತ್ತಸುತ್ತಂ • 2. Mettasuttaṃ


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact