Only Dharma. Since 1992
Library / Tipiṭaka / တိပိဋက • Tipiṭaka / ထေရဂာထာ-အဋ္ဌကထာ • Theragāthā-aṭṭhakathā

၂. ဒုတိယဝဂ္ဂော

2. Dutiyavaggo

၁. မဟာစုန္ဒတ္ထေရဂာထာဝဏ္ဏနာ

1. Mahācundattheragāthāvaṇṇanā

သုသ္သူသာတိ အာယသ္မတော မဟာစုန္ဒတ္ထေရသ္သ ဂာထာ။ ကာ ဥပ္ပတ္တိ? အယမ္ပိ ပုရိမဗုဒ္ဓေသု ကတာဓိကာရော တတ္ထ တတ္ထ ဘဝေ ပုညာနိ ဥပစိနန္တော ဝိပသ္သိသ္သ ဘဂဝတော ကာလေ ကုမ္ဘကာရကုလေ နိဗ္ဗတ္တိတ္ဝာ ဝိညုတံ ပတ္တော ကုမ္ဘကာရကမ္မေန ဇီဝန္တော ဧကဒိဝသံ သတ္ထာရံ ဒိသ္ဝာ ပသန္နမာနသော ဧကံ မတ္တိကာပတ္တံ သ္ဝာဘိသင္ခတံ ကတ္ဝာ ဘဂဝတော အဒာသိ။ သော တေန ပုညကမ္မေန ဒေဝမနုသ္သေသု သံသရန္တော ဣမသ္မိံ ဗုဒ္ဓုပ္ပာဒေ မဂဓရဋ္ဌေ နာလကဂာမေ ရူပသာရိယာ ဗ္ရာဟ္မဏိယာ ပုတ္တော သာရိပုတ္တတ္ထေရသ္သ ကနိဋ္ဌဘာတာ ဟုတ္ဝာ နိဗ္ဗတ္တိ, စုန္ဒောတိသ္သ နာမံ အဟောသိ။ သော ဝယပ္ပတ္တော ဓမ္မသေနာပတိံ အနုပဗ္ဗဇိတ္ဝာ တံ နိသ္သာယ ဝိပသ္သနံ ပဋ္ဌပေတ္ဝာ ဃဋေန္တော ဝာယမန္တော နစိရသ္သေဝ ဆဠဘိညော အဟောသိ။ တေန ဝုတ္တံ အပဒာနေ (အပ. ထေရ ၂.၅၁.၃၉-၅၀) –

Sussūsāti āyasmato mahācundattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kumbhakārakule nibbattitvā viññutaṃ patto kumbhakārakammena jīvanto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso ekaṃ mattikāpattaṃ svābhisaṅkhataṃ katvā bhagavato adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe nālakagāme rūpasāriyā brāhmaṇiyā putto sāriputtattherassa kaniṭṭhabhātā hutvā nibbatti, cundotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto dhammasenāpatiṃ anupabbajitvā taṃ nissāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā ghaṭento vāyamanto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.39-50) –

‘‘နဂရေ ဟံသဝတိယာ၊ ကုမ္ဘကာရော အဟောသဟံ။

‘‘Nagare haṃsavatiyā, kumbhakāro ahosahaṃ;

အဒ္ဒသံ ဝိရဇံ ဗုဒ္ဓံ၊ ဩဃတိဏ္ဏမနာသဝံ။

Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ.

‘‘သုကတံ မတ္တိကာပတ္တံ၊ ဗုဒ္ဓသေဋ္ဌသ္သဒာသဟံ။

‘‘Sukataṃ mattikāpattaṃ, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ;

ပတ္တံ ဒတ္ဝာ ဘဂဝတော၊ ဥဇုဘူတသ္သ တာဒိနော။

Pattaṃ datvā bhagavato, ujubhūtassa tādino.

‘‘ဘဝေ နိဗ္ဗတ္တမာနောဟံ၊ သောဏ္ဏထာလေ လဘာမဟံ။

‘‘Bhave nibbattamānohaṃ, soṇṇathāle labhāmahaṃ;

ရူပိမယေ စ သောဝဏ္ဏေ၊ တဋ္ဋိကေ စ မဏီမယေ။

Rūpimaye ca sovaṇṇe, taṭṭike ca maṇīmaye.

‘‘ပာတိယော ပရိဘုဉ္ဇာမိ၊ ပုညကမ္မသ္သိဒံ ဖလံ။

‘‘Pātiyo paribhuñjāmi, puññakammassidaṃ phalaṃ;

ယသာနဉ္စ ဓနာနဉ္စ၊ အဂ္ဂဘူတော စ ဟောမဟံ။

Yasānañca dhanānañca, aggabhūto ca homahaṃ.

‘‘ယထာပိ ဘဒ္ဒကေ ခေတ္တေ၊ ဗီဇံ အပ္ပမ္ပိ ရောပိတံ။

‘‘Yathāpi bhaddake khette, bījaṃ appampi ropitaṃ;

သမ္မာဓာရံ ပဝေစ္ဆန္တေ၊ ဖလံ တောသေတိ ကသ္သကံ။

Sammādhāraṃ pavecchante, phalaṃ toseti kassakaṃ.

‘‘တထေဝိဒံ ပတ္တဒာနံ၊ ဗုဒ္ဓခေတ္တမ္ဟိ ရောပိတံ။

‘‘Tathevidaṃ pattadānaṃ, buddhakhettamhi ropitaṃ;

ပီတိဓာရေ ပဝသ္သန္တေ၊ ဖလံ မံ တောသယိသ္သတိ။

Pītidhāre pavassante, phalaṃ maṃ tosayissati.

‘‘ယာဝတာ ခေတ္တာ ဝိဇ္ဇန္တိ၊ သင္ဃာပိ စ ဂဏာပိ စ။

‘‘Yāvatā khettā vijjanti, saṅghāpi ca gaṇāpi ca;

ဗုဒ္ဓခေတ္တသမော နတ္ထိ၊ သုခဒော သဗ္ဗပာဏိနံ။

Buddhakhettasamo natthi, sukhado sabbapāṇinaṃ.

‘‘နမော တေ ပုရိသာဇည၊ နမော တေ ပုရိသုတ္တမ။

‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

ဧကပတ္တံ ဒဒိတ္ဝာန၊ ပတ္တောမ္ဟိ အစလံ ပဒံ။

Ekapattaṃ daditvāna, pattomhi acalaṃ padaṃ.

‘‘ဧကနဝုတိတော ကပ္ပေ၊ ယံ ပတ္တမဒဒိံ တဒာ။

‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pattamadadiṃ tadā;

ဒုဂ္ဂတိံ နာဘိဇာနာမိ၊ ပတ္တဒာနသ္သိဒံ ဖလံ။

Duggatiṃ nābhijānāmi, pattadānassidaṃ phalaṃ.

‘‘ကိလေသာ ဈာပိတာ မယ္ဟံ။ပေ.။ ကတံ ဗုဒ္ဓသ္သ သာသန’’န္တိ။

‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.

ဆဠဘိညော ပန ဟုတ္ဝာ အတ္တနာ ပဋိလဒ္ဓသမ္ပတ္တိယာ ကာရဏဘူတံ ဂရူပနိသ္သယံ ဝိဝေကဝာသဉ္စ ကိတ္တေန္တော –

Chaḷabhiñño pana hutvā attanā paṭiladdhasampattiyā kāraṇabhūtaṃ garūpanissayaṃ vivekavāsañca kittento –

၁၄၁.

141.

‘‘သုသ္သူသာ သုတဝဒ္ဓနီ၊ သုတံ ပညာယ ဝဒ္ဓနံ။

‘‘Sussūsā sutavaddhanī, sutaṃ paññāya vaddhanaṃ;

ပညာယ အတ္ထံ ဇာနာတိ၊ ဉာတော အတ္ထော သုခာဝဟော။

Paññāya atthaṃ jānāti, ñāto attho sukhāvaho.

၁၄၂.

142.

‘‘သေဝေထ ပန္တာနိ သေနာသနာနိ၊ စရေယ္ယ သံယောဇနဝိပ္ပမောက္ခံ။

‘‘Sevetha pantāni senāsanāni, careyya saṃyojanavippamokkhaṃ;

သစေ ရတိံ နာဓိဂစ္ဆေယ္ယ တတ္ထ၊ သင္ဃေ ဝသေ ရက္ခိတတ္တော သတီမာ’’တိ။ –

Sace ratiṃ nādhigaccheyya tattha, saṅghe vase rakkhitatto satīmā’’ti. –

ဂာထာဒ္ဝယံ အဘာသိ။

Gāthādvayaṃ abhāsi.

တတ္ထ သုသ္သူသာတိ သောတဗ္ဗယုတ္တသ္သ သဗ္ဗသုတသ္သ သောတုမိစ္ဆာ, ဂရုသန္နိဝာသောပိ။ ဒိဋ္ဌဓမ္မိကာဒိဘေဒဉ္ဟိ အတ္ထံ သောတုမိစ္ဆန္တေန ကလ္ယာဏမိတ္တေ ဥပသင္ကမိတ္ဝာ ဝတ္တကရဏေန ပယိရုပာသိတ္ဝာ ယဒာ တေ ပယိရုပာသနာယ အာရာဓိတစိတ္တာ ကဉ္စိ ဥပနိသီဒိတုကာမာ ဟောန္တိ, အထ နေ ဥပနိသီဒိတ္ဝာ အဓိဂတာယ သောတုမိစ္ဆာယ ဩဟိတသောတေန သောတဗ္ဗံ ဟောတီတိ ဂရုသန္နိဝာသောပိ သုသ္သူသာဟေတုတာယ ‘‘သုသ္သူသာ’’တိ ဝုစ္စတိ။ သာ ပနာယံ သုသ္သူသာ သစ္စပဋိစ္စသမုပ္ပာဒာဒိပဋိသံယုတ္တံ သုတံ တံသမင္ဂိနော ပုဂ္ဂလသ္သ ဝဍ္ဎေတိ ဗ္ရူဟေတီတိ သုတဝဒ္ဓနီ, ဗာဟုသစ္စကာရီတိ အတ္ထော။ သုတံ ပညာယ ဝဒ္ဓနန္တိ ယံ တံ ‘‘သုတဓရော သုတသန္နိစယော’’တိ (မ. နိ. ၁.၃၃၉; အ. နိ. ၄.၂၂) ‘‘ဣဓေကစ္စသ္သ ဗဟုကံ သုတံ ဟောတိ သုတ္တံ ဂေယ္ယံ ဝေယ္ယာကရဏ’’န္တိ (အ. နိ. ၄.၆) စ ဧဝမာဒိနာ နယေန ဝုတ္တံ ဗာဟုသစ္စံ, တံ အကုသလပ္ပဟာနကုသလာဓိဂမနဟေတုဘူတံ ပညံ ဝဒ္ဓေတီတိ သုတံ ပညာယ ဝဒ္ဓနံ, ဝုတ္တဉ္ဟေတံ ဘဂဝတာ –

Tattha sussūsāti sotabbayuttassa sabbasutassa sotumicchā, garusannivāsopi. Diṭṭhadhammikādibhedañhi atthaṃ sotumicchantena kalyāṇamitte upasaṅkamitvā vattakaraṇena payirupāsitvā yadā te payirupāsanāya ārādhitacittā kañci upanisīditukāmā honti, atha ne upanisīditvā adhigatāya sotumicchāya ohitasotena sotabbaṃ hotīti garusannivāsopi sussūsāhetutāya ‘‘sussūsā’’ti vuccati. Sā panāyaṃ sussūsā saccapaṭiccasamuppādādipaṭisaṃyuttaṃ sutaṃ taṃsamaṅgino puggalassa vaḍḍheti brūhetīti sutavaddhanī, bāhusaccakārīti attho. Sutaṃ paññāya vaddhananti yaṃ taṃ ‘‘sutadharo sutasannicayo’’ti (ma. ni. 1.339; a. ni. 4.22) ‘‘idhekaccassa bahukaṃ sutaṃ hoti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇa’’nti (a. ni. 4.6) ca evamādinā nayena vuttaṃ bāhusaccaṃ, taṃ akusalappahānakusalādhigamanahetubhūtaṃ paññaṃ vaddhetīti sutaṃ paññāya vaddhanaṃ, vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘သုတာဝုဓော ခော, ဘိက္ခဝေ, အရိယသာဝကော အကုသလံ ပဇဟတိ, ကုသလံ ဘာဝေတိ, သာဝဇ္ဇံ ပဇဟတိ, အနဝဇ္ဇံ ဘာဝေတိ, သုဒ္ဓံ အတ္တာနံ ပရိဟရတီ’’တိ (အ. နိ. ၇.၆၇)။

‘‘Sutāvudho kho, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharatī’’ti (a. ni. 7.67).

ပညာယ အတ္ထံ ဇာနာတီတိ ဗဟုသ္သုတော သုတမယဉာဏေ ဌိတော တံ ပဋိပတ္တိံ ပဋိပဇ္ဇန္တော သုတာနုသာရေန အတ္ထူပပရိက္ခာယ ဓမ္မနိဇ္ဈာနေန ဘာဝနာယ စ လောကိယလောကုတ္တရဘေဒံ ဒိဋ္ဌဓမ္မာဒိဝိဘာဂံ ဒုက္ခာဒိဝိဘာဂဉ္စ အတ္ထံ ယထာဘူတံ ပဇာနာတိ စ ပဋိဝိဇ္ဈတိ စ, တေနာဟ ဘဂဝာ –

Paññāya atthaṃ jānātīti bahussuto sutamayañāṇe ṭhito taṃ paṭipattiṃ paṭipajjanto sutānusārena atthūpaparikkhāya dhammanijjhānena bhāvanāya ca lokiyalokuttarabhedaṃ diṭṭhadhammādivibhāgaṃ dukkhādivibhāgañca atthaṃ yathābhūtaṃ pajānāti ca paṭivijjhati ca, tenāha bhagavā –

‘‘သုတသ္သ ယထာပရိယတ္တသ္သ အတ္ထမညာယ ဓမ္မမညာယ ဓမ္မာနုဓမ္မပ္ပဋိပန္နော ဟောတီ’’တိ (အ. နိ. ၄.၆)။

‘‘Sutassa yathāpariyattassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hotī’’ti (a. ni. 4.6).

‘‘ဓတာနံ ဓမ္မာနံ အတ္ထံ ဥပပရိက္ခတိ, အတ္ထံ ဥပပရိက္ခတော ဓမ္မာ နိဇ္ဈာနံ ခမန္တိ, ဓမ္မနိဇ္ဈာနက္ခန္တိယာ သတိ ဆန္ဒော ဇာယတိ, ဆန္ဒဇာတော ဥသ္သဟတိ, ဥသ္သဟိတ္ဝာ တုလေတိ, တုလယိတ္ဝာ ပဒဟတိ, ပဟိတတ္တော သမာနော ကာယေန စေဝ ပရမသစ္စံ သစ္ဆိကရောတိ, ပညာယ စ နံ အတိဝိဇ္ဈ ပသ္သတီ’’တိ (မ. နိ. ၂.၄၃၂) စ။

‘‘Dhatānaṃ dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati, atthaṃ upaparikkhato dhammā nijjhānaṃ khamanti, dhammanijjhānakkhantiyā sati chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā tuleti, tulayitvā padahati, pahitatto samāno kāyena ceva paramasaccaṃ sacchikaroti, paññāya ca naṃ ativijjha passatī’’ti (ma. ni. 2.432) ca.

ဉာတော အတ္ထော သုခာဝဟောတိ ယထာဝုတ္တော ဒိဋ္ဌဓမ္မိကာဒိအတ္ထော စေဝ ဒုက္ခာဒိအတ္ထော စ ယာထာဝတော ဉာတော အဓိဂတော လောကိယလောကုတ္တရဘေဒံ သုခံ အာဝဟတိ နိပ္ဖာဒေတီတိ အတ္ထော။

Ñāto attho sukhāvahoti yathāvutto diṭṭhadhammikādiattho ceva dukkhādiattho ca yāthāvato ñāto adhigato lokiyalokuttarabhedaṃ sukhaṃ āvahati nipphādetīti attho.

ဌိတာယ ဘာဝနာပညာယ သုတမတ္တေနေဝ န သိဇ္ဈတီတိ တသ္သာ ပဋိပဇ္ဇနဝိဓိံ ဒသ္သေန္တော ‘‘သေဝေထ။ပေ.။ဝိပ္ပမောက္ခ’’န္တိ အာဟ။ တတ္ထ သေဝေထ ပန္တာနိ သေနာသနာနီတိ ကာယဝိဝေကမာဟ။ တေန သံယောဇနပ္ပဟာနသ္သ စ ဝက္ခမာနတ္တာ ဝိဝေကာရဟသ္သေဝ ဝိဝေကဝာသောတိ သီလသံဝရာဒယော ဣဓ အဝုတ္တသိဒ္ဓာ ဝေဒိတဗ္ဗာ။ စရေယ္ယ သံယောဇနဝိပ္ပမောက္ခန္တိ ယထာ သံယောဇနေဟိ စိတ္တံ ဝိပ္ပမုစ္စတိ, တထာ ဝိပသ္သနာဘာဝနံ မဂ္ဂဘာဝနဉ္စ စရေယ္ယ ပဋိပဇ္ဇေယ္ယာတိ အတ္ထော။ သစေ ရတိံ နာဓိဂစ္ဆေယ္ယ တတ္ထာတိ တေသု ပန္တသေနာသနေသု ယထာလဒ္ဓေသု အဓိကုသလဓမ္မေသု စ ရတိံ ပုဗ္ဗေနာပရံ ဝိသေသသ္သ အလာဘတော အဘိရတိံ န လဘေယ္ယ, သင္ဃေ ဘိက္ခုသမူဟေ ရက္ခိတတ္တော ကမ္မဋ္ဌာနပရိဂဏ္ဟနတော ရက္ခိတစိတ္တော ဆသု ဒ္ဝာရေသု သတိအာရက္ခာယ ဥပဋ္ဌပနေန သတိမာ ဝသေယ္ယ ဝိဟရေယ္ယ, ဧဝံ ဝိဟရန္တသ္သ စ အပိ နာမ သံယောဇနဝိပ္ပမောက္ခော ဘဝေယ္ယာတိ အဓိပ္ပာယော။

Ṭhitāya bhāvanāpaññāya sutamatteneva na sijjhatīti tassā paṭipajjanavidhiṃ dassento ‘‘sevetha…pe…vippamokkha’’nti āha. Tattha sevetha pantāni senāsanānīti kāyavivekamāha. Tena saṃyojanappahānassa ca vakkhamānattā vivekārahasseva vivekavāsoti sīlasaṃvarādayo idha avuttasiddhā veditabbā. Careyya saṃyojanavippamokkhanti yathā saṃyojanehi cittaṃ vippamuccati, tathā vipassanābhāvanaṃ maggabhāvanañca careyya paṭipajjeyyāti attho. Sace ratiṃ nādhigaccheyya tatthāti tesu pantasenāsanesu yathāladdhesu adhikusaladhammesu ca ratiṃ pubbenāparaṃ visesassa alābhato abhiratiṃ na labheyya, saṅghe bhikkhusamūhe rakkhitatto kammaṭṭhānaparigaṇhanato rakkhitacitto chasu dvāresu satiārakkhāya upaṭṭhapanena satimā vaseyya vihareyya, evaṃ viharantassa ca api nāma saṃyojanavippamokkho bhaveyyāti adhippāyo.

မဟာစုန္ဒတ္ထေရဂာထာဝဏ္ဏနာ နိဋ္ဌိတာ။

Mahācundattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.







Related texts:



တိပိဋက (မူလ) • Tipiṭaka (Mūla) / သုတ္တပိဋက • Suttapiṭaka / ခုဒ္ဒကနိကာယ • Khuddakanikāya / ထေရဂာထာပာဠိ • Theragāthāpāḷi / ၁. မဟာစုန္ဒတ္ထေရဂာထာ • 1. Mahācundattheragāthā


© 1991-2026 Titi Tudorancea Yoga Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
Contact