| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಧಮ್ಮಸಙ್ಗಣಿ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Dhammasaṅgaṇi-aṭṭhakathā |
ಲೋಕುತ್ತರವಿಪಾಕಕಥಾ
Lokuttaravipākakathā
೫೦೫. ಲೋಕುತ್ತರವಿಪಾಕಮ್ಪಿ ಕುಸಲಸದಿಸತ್ತಾ ಕುಸಲಾನುಗತಿಕಮೇವ ಕತ್ವಾ ಭಾಜಿತಂ। ಯಸ್ಮಾ ಪನ ತೇಭೂಮಕಕುಸಲಂ ಚುತಿಪಟಿಸನ್ಧಿವಸೇನ ವಟ್ಟಂ ಆಚಿನಾತಿ ವಡ್ಢೇತಿ, ತಸ್ಮಾ ತತ್ಥ ಕತತ್ತಾ ಉಪಚಿತತ್ತಾತಿ ವುತ್ತಂ। ಲೋಕುತ್ತರಂ ಪನ ತೇನ ಆಚಿತಮ್ಪಿ ಅಪಚಿನಾತಿ, ಸಯಮ್ಪಿ ಚುತಿಪಟಿಸನ್ಧಿವಸೇನ ನ ಆಚಿನಾತಿ, ತೇನೇತ್ಥ ‘ಕತತ್ತಾ ಉಪಚಿತತ್ತಾ’ತಿ ಅವತ್ವಾ ಕತತ್ತಾ ಭಾವಿತತ್ತಾತಿ ವುತ್ತಂ।
505. Lokuttaravipākampi kusalasadisattā kusalānugatikameva katvā bhājitaṃ. Yasmā pana tebhūmakakusalaṃ cutipaṭisandhivasena vaṭṭaṃ ācināti vaḍḍheti, tasmā tattha katattā upacitattāti vuttaṃ. Lokuttaraṃ pana tena ācitampi apacināti, sayampi cutipaṭisandhivasena na ācināti, tenettha ‘katattā upacitattā’ti avatvā katattā bhāvitattāti vuttaṃ.
ಸುಞ್ಞತನ್ತಿಆದೀಸು ‘ಮಗ್ಗೋ’ ತಾವ ‘ಆಗಮನತೋ ಸಗುಣತೋ ಆರಮ್ಮಣತೋತಿ ತೀಹಿ ಕಾರಣೇಹಿ ನಾಮಂ ಲಭತೀ’ತಿ, ಇದಂ ಹೇಟ್ಠಾ ಕುಸಲಾಧಿಕಾರೇ ವಿತ್ಥಾರಿತಂ। ತತ್ಥ ಸುತ್ತನ್ತಿಕಪರಿಯಾಯೇನ ಸಗುಣತೋಪಿ ಆರಮ್ಮಣತೋಪಿ ನಾಮಂ ಲಭತಿ। ಪರಿಯಾಯದೇಸನಾ ಹೇಸಾ। ಅಭಿಧಮ್ಮಕಥಾ ಪನ ನಿಪ್ಪರಿಯಾಯದೇಸನಾ। ತಸ್ಮಾ ಇಧ ಸಗುಣತೋ ವಾ ಆರಮ್ಮಣತೋ ವಾ ನಾಮಂ ನ ಲಭತಿ, ಆಗಮನತೋವ ಲಭತಿ। ಆಗಮನಮೇವ ಹಿ ಧುರಂ। ತಂ ದುವಿಧಂ ಹೋತಿ – ವಿಪಸ್ಸನಾಗಮನಂ ಮಗ್ಗಾಗಮನನ್ತಿ।
Suññatantiādīsu ‘maggo’ tāva ‘āgamanato saguṇato ārammaṇatoti tīhi kāraṇehi nāmaṃ labhatī’ti, idaṃ heṭṭhā kusalādhikāre vitthāritaṃ. Tattha suttantikapariyāyena saguṇatopi ārammaṇatopi nāmaṃ labhati. Pariyāyadesanā hesā. Abhidhammakathā pana nippariyāyadesanā. Tasmā idha saguṇato vā ārammaṇato vā nāmaṃ na labhati, āgamanatova labhati. Āgamanameva hi dhuraṃ. Taṃ duvidhaṃ hoti – vipassanāgamanaṃ maggāgamananti.
ತತ್ಥ ಮಗ್ಗಸ್ಸ ಆಗತಟ್ಠಾನೇ ವಿಪಸ್ಸನಾಗಮನಂ ಧುರಂ, ಫಲಸ್ಸ ಆಗತಟ್ಠಾನೇ ಮಗ್ಗಾಗಮನಂ ಧುರನ್ತಿ, ಇದಮ್ಪಿ ಹೇಟ್ಠಾ ವುತ್ತಮೇವ। ತೇಸು ಇದಂ ಫಲಸ್ಸ ಆಗತಟ್ಠಾನಂ, ತಸ್ಮಾ ಇಧ ಮಗ್ಗಾಗಮನಂ ಧುರನ್ತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಂ। ಸೋ ಪನೇಸ ಮಗ್ಗೋ ಆಗಮನತೋ ‘ಸುಞ್ಞತ’ನ್ತಿ ನಾಮಂ ಲಭಿತ್ವಾ ಸಗುಣತೋ ಚ ಆರಮ್ಮಣತೋ ಚ ‘ಅನಿಮಿತ್ತೋ’‘ಅಪ್ಪಣಿಹಿತೋ’ತಿಪಿ ವುಚ್ಚತಿ। ತಸ್ಮಾ ಸಯಂ ಆಗಮನೀಯಟ್ಠಾನೇ ಠತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಫಲಸ್ಸ ತೀಣಿ ನಾಮಾನಿ ದೇತಿ। ಕಥಂ? ಅಯಞ್ಹಿ ಸುದ್ಧಾಗಮನವಸೇನೇವ ಲದ್ಧನಾಮೋ ‘ಸುಞ್ಞತಮಗ್ಗೋ’ ಸಯಂ ಆಗಮನೀಯಟ್ಠಾನೇ ಠತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಫಲಸ್ಸ ನಾಮಂ ದದಮಾನೋ ‘ಸುಞ್ಞತ’ನ್ತಿ ನಾಮಂ ಅಕಾಸಿ। ‘ಸುಞ್ಞತಅನಿಮಿತ್ತಮಗ್ಗೋ’ ಸಯಂ ಆಗಮನೀಯಟ್ಠಾನೇ ಠತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಫಲಸ್ಸ ನಾಮಂ ದದಮಾನೋ ‘ಅನಿಮಿತ್ತ’ನ್ತಿ ನಾಮಂ ಅಕಾಸಿ। ‘ಸುಞ್ಞತಅಪ್ಪಣಿಹಿತಮಗ್ಗೋ’ ಸಯಂ ಆಗಮನೀಯಟ್ಠಾನೇ ಠತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಫಲಸ್ಸ ನಾಮಂ ದದಮಾನೋ ‘ಅಪ್ಪಣಿಹಿತ’ನ್ತಿ ನಾಮಂ ಅಕಾಸಿ। ಇಮಾನಿ ಪನ ತೀಣಿ ನಾಮಾನಿ ಮಗ್ಗಾನನ್ತರೇ ಫಲಚಿತ್ತಸ್ಮಿಂಯೇವ ಇಮಿನಾ ನಯೇನ ಲಬ್ಭನ್ತಿ, ನೋ ಅಪರಭಾಗೇ ವಳಞ್ಜನಕಫಲಸಮಾಪತ್ತಿಯಾ। ಅಪರಭಾಗೇ ಪನ ಅನಿಚ್ಚತಾದೀಹಿ ತೀಹಿ ವಿಪಸ್ಸನಾಹಿ ವಿಪಸ್ಸಿತುಂ ಸಕ್ಕೋತಿ। ಅಥಸ್ಸ ವುಟ್ಠಿತವುಟ್ಠಿತವಿಪಸ್ಸನಾವಸೇನ ಅನಿಮಿತ್ತಅಪ್ಪಣಿಹಿತಸುಞ್ಞತಸಙ್ಖಾತಾನಿ ತೀಣಿ ಫಲಾನಿ ಉಪ್ಪಜ್ಜನ್ತಿ। ತೇಸಂ ತಾನೇವ ಸಙ್ಖಾರಾರಮ್ಮಣಾನಿ। ಅನಿಚ್ಚಾನುಪಸ್ಸನಾದೀನಿ ಞಾಣಾನಿ ಅನುಲೋಮಞಾಣಾನಿ ನಾಮ ಹೋನ್ತಿ।
Tattha maggassa āgataṭṭhāne vipassanāgamanaṃ dhuraṃ, phalassa āgataṭṭhāne maggāgamanaṃ dhuranti, idampi heṭṭhā vuttameva. Tesu idaṃ phalassa āgataṭṭhānaṃ, tasmā idha maggāgamanaṃ dhuranti veditabbaṃ. So panesa maggo āgamanato ‘suññata’nti nāmaṃ labhitvā saguṇato ca ārammaṇato ca ‘animitto’‘appaṇihito’tipi vuccati. Tasmā sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa tīṇi nāmāni deti. Kathaṃ? Ayañhi suddhāgamanavaseneva laddhanāmo ‘suññatamaggo’ sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno ‘suññata’nti nāmaṃ akāsi. ‘Suññataanimittamaggo’ sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno ‘animitta’nti nāmaṃ akāsi. ‘Suññataappaṇihitamaggo’ sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno ‘appaṇihita’nti nāmaṃ akāsi. Imāni pana tīṇi nāmāni maggānantare phalacittasmiṃyeva iminā nayena labbhanti, no aparabhāge vaḷañjanakaphalasamāpattiyā. Aparabhāge pana aniccatādīhi tīhi vipassanāhi vipassituṃ sakkoti. Athassa vuṭṭhitavuṭṭhitavipassanāvasena animittaappaṇihitasuññatasaṅkhātāni tīṇi phalāni uppajjanti. Tesaṃ tāneva saṅkhārārammaṇāni. Aniccānupassanādīni ñāṇāni anulomañāṇāni nāma honti.
ಯೋ ಚಾಯಂ ಸುಞ್ಞತಮಗ್ಗೇ ವುತ್ತೋ। ಅಪ್ಪಣಿಹಿತಮಗ್ಗೇಪಿ ಏಸೇವ ನಯೋ। ಅಯಮ್ಪಿ ಹಿ ಸುದ್ಧಾಗಮನವಸೇನ ಲದ್ಧನಾಮೋ ‘ಅಪ್ಪಣಿಹಿತಮಗ್ಗೋ’ ಸಯಂ ಆಗಮನೀಯಟ್ಠಾನೇ ಠತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಫಲಸ್ಸ ನಾಮಂ ದದಮಾನೋ ‘ಅಪ್ಪಣಿಹಿತ’ನ್ತಿ ನಾಮಂ ಅಕಾಸಿ। ‘ಅಪ್ಪಣಿಹಿತಅನಿಮಿತ್ತಮಗ್ಗೋ’ ಸಯಂ ಆಗಮನೀಯಟ್ಠಾನೇ ಠತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಫಲಸ್ಸ ನಾಮಂ ದದಮಾನೋ ‘ಅನಿಮಿತ್ತ’ನ್ತಿ ನಾಮಂ ಅಕಾಸಿ। ‘ಅಪ್ಪಣಿಹಿತಸುಞ್ಞತಮಗ್ಗೋ’ ಸಯಂ ಆಗಮನೀಯಟ್ಠಾನೇ ಠತ್ವಾ ಅತ್ತನೋ ಫಲಸ್ಸ ನಾಮಂ ದದಮಾನೋ ‘ಸುಞ್ಞತ’ನ್ತಿ ನಾಮಂ ಅಕಾಸಿ। ಇಮಾನಿಪಿ ತೀಣಿ ನಾಮಾನಿ ಮಗ್ಗಾನನ್ತರೇ ಫಲಚಿತ್ತಸ್ಮಿಂಯೇವ ಇಮಿನಾ ನಯೇನ ಲಬ್ಭನ್ತಿ, ನ ಅಪರಭಾಗೇ ವಳಞ್ಜನಕಫಲಸಮಾಪತ್ತಿಯಾತಿ। ಏವಂ ಇಮಸ್ಮಿಂ ವಿಪಾಕನಿದ್ದೇಸೇ ಕುಸಲಚಿತ್ತೇಹಿ ತಿಗುಣಾನಿ ವಿಪಾಕಚಿತ್ತಾನಿ ವೇದಿತಬ್ಬಾನಿ।
Yo cāyaṃ suññatamagge vutto. Appaṇihitamaggepi eseva nayo. Ayampi hi suddhāgamanavasena laddhanāmo ‘appaṇihitamaggo’ sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno ‘appaṇihita’nti nāmaṃ akāsi. ‘Appaṇihitaanimittamaggo’ sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno ‘animitta’nti nāmaṃ akāsi. ‘Appaṇihitasuññatamaggo’ sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmaṃ dadamāno ‘suññata’nti nāmaṃ akāsi. Imānipi tīṇi nāmāni maggānantare phalacittasmiṃyeva iminā nayena labbhanti, na aparabhāge vaḷañjanakaphalasamāpattiyāti. Evaṃ imasmiṃ vipākaniddese kusalacittehi tiguṇāni vipākacittāni veditabbāni.
ಯಥಾ ಪನ ತೇಭೂಮಕಕುಸಲಾನಿ ಅತ್ತನೋ ವಿಪಾಕಂ ಅಧಿಪತಿಂ ಲಭಾಪೇತುಂ ನ ಸಕ್ಕೋನ್ತಿ, ನ ಏವಂ ಲೋಕುತ್ತರಕುಸಲಾನಿ। ಕಸ್ಮಾ? ತೇಭೂಮಕಕುಸಲಾನಞ್ಹಿ ಅಞ್ಞೋ ಆಯೂಹನಕಾಲೋ ಅಞ್ಞೋ ವಿಪಚ್ಚನಕಾಲೋ। ತೇನ ತಾನಿ ಅತ್ತನೋ ವಿಪಾಕಂ ಅಧಿಪತಿಂ ಲಭಾಪೇತುಂ ನ ಸಕ್ಕೋನ್ತಿ। ಲೋಕುತ್ತರಾನಿ ಪನ ತಾಯ ಸದ್ಧಾಯ, ತಸ್ಮಿಂ ವೀರಿಯೇ, ತಾಯ ಸತಿಯಾ, ತಸ್ಮಿಂ ಸಮಾಧಿಮ್ಹಿ, ತಾಯ ಪಞ್ಞಾಯ ಅವೂಪಸನ್ತಾಯ , ಅಪಣ್ಣಕಂ ಅವಿರದ್ಧಂ ಮಗ್ಗಾನನ್ತರಮೇವ ವಿಪಾಕಂ ಪಟಿಲಭನ್ತಿ, ತೇನ ಅತ್ತನೋ ವಿಪಾಕಂ ಅಧಿಪತಿಂ ಲಭಾಪೇತುಂ ಸಕ್ಕೋನ್ತಿ।
Yathā pana tebhūmakakusalāni attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetuṃ na sakkonti, na evaṃ lokuttarakusalāni. Kasmā? Tebhūmakakusalānañhi añño āyūhanakālo añño vipaccanakālo. Tena tāni attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetuṃ na sakkonti. Lokuttarāni pana tāya saddhāya, tasmiṃ vīriye, tāya satiyā, tasmiṃ samādhimhi, tāya paññāya avūpasantāya , apaṇṇakaṃ aviraddhaṃ maggānantarameva vipākaṃ paṭilabhanti, tena attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetuṃ sakkonti.
ಯಥಾ ಹಿ ಪರಿತ್ತಕಸ್ಸ ಅಗ್ಗಿನೋ ಗತಟ್ಠಾನೇ ಅಗ್ಗಿಸ್ಮಿಂ ನಿಬ್ಬುತಮತ್ತೇಯೇವ ಉಣ್ಹಾಕಾರೋ ನಿಬ್ಬಾಯಿತ್ವಾ ಕಿಞ್ಚಿ ನ ಹೋತಿ, ಮಹನ್ತಂ ಪನ ಆದಿತ್ತಂ ಅಗ್ಗಿಕ್ಖನ್ಧಂ ನಿಬ್ಬಾಪೇತ್ವಾ ಗೋಮಯಪರಿಭಣ್ಡೇ ಕತೇಪಿ ಉಣ್ಹಾಕಾರೋ ಅವೂಪಸನ್ತೋವ ಹೋತಿ, ಏವಮೇವ ತೇಭೂಮಕಕುಸಲೇ ಅಞ್ಞೋ ಕಮ್ಮಕ್ಖಣೋ ಅಞ್ಞೋ ವಿಪಾಕಕ್ಖಣೋ ಪರಿತ್ತಅಗ್ಗಿಟ್ಠಾನೇ ಉಣ್ಹಭಾವನಿಬ್ಬುತಕಾಲೋ ವಿಯ ಹೋತಿ। ತಸ್ಮಾ ತಂ ಅತ್ತನೋ ವಿಪಾಕಂ ಅಧಿಪತಿಂ ಲಭಾಪೇತುಂ ನ ಸಕ್ಕೋತಿ। ಲೋಕುತ್ತರೇ ಪನ ತಾಯ ಸದ್ಧಾಯ…ಪೇ॰… ತಾಯ ಪಞ್ಞಾಯ ಅವೂಪಸನ್ತಾಯ, ಮಗ್ಗಾನನ್ತರಮೇವ ಫಲಂ ಉಪ್ಪಜ್ಜತಿ, ತಸ್ಮಾ ತಂ ಅತ್ತನೋ ವಿಪಾಕಂ ಅಧಿಪತಿಂ ಲಭಾಪೇತೀತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಂ। ತೇನಾಹು ಪೋರಾಣಾ – ‘ವಿಪಾಕೇ ಅಧಿಪತಿ ನತ್ಥಿ ಠಪೇತ್ವಾ ಲೋಕುತ್ತರ’ನ್ತಿ।
Yathā hi parittakassa aggino gataṭṭhāne aggismiṃ nibbutamatteyeva uṇhākāro nibbāyitvā kiñci na hoti, mahantaṃ pana ādittaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetvā gomayaparibhaṇḍe katepi uṇhākāro avūpasantova hoti, evameva tebhūmakakusale añño kammakkhaṇo añño vipākakkhaṇo parittaaggiṭṭhāne uṇhabhāvanibbutakālo viya hoti. Tasmā taṃ attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetuṃ na sakkoti. Lokuttare pana tāya saddhāya…pe… tāya paññāya avūpasantāya, maggānantarameva phalaṃ uppajjati, tasmā taṃ attano vipākaṃ adhipatiṃ labhāpetīti veditabbaṃ. Tenāhu porāṇā – ‘vipāke adhipati natthi ṭhapetvā lokuttara’nti.
೫೫೫. ಚತುತ್ಥಫಲನಿದ್ದೇಸೇ ಅಞ್ಞಾತಾವಿನ್ದ್ರಿಯನ್ತಿ ಅಞ್ಞಾತಾವಿನೋ ಚತೂಸು ಸಚ್ಚೇಸು ನಿಟ್ಠಿತಞಾಣಕಿಚ್ಚಸ್ಸ ಇನ್ದ್ರಿಯಂ, ಅಞ್ಞಾತಾವೀನಂ ವಾ ಚತೂಸು ಸಚ್ಚೇಸು ನಿಟ್ಠಿತಕಿಚ್ಚಾನಂ ಚತ್ತಾರಿ ಸಚ್ಚಾನಿ ಞತ್ವಾ ಪಟಿವಿಜ್ಝಿತ್ವಾ ಠಿತಾನಂ ಧಮ್ಮಾನಂ ಅಬ್ಭನ್ತರೇ ಇನ್ದಟ್ಠಸಾಧನೇನ ಇನ್ದ್ರಿಯಂ। ನಿದ್ದೇಸವಾರೇಪಿಸ್ಸ ಅಞ್ಞಾತಾವೀನನ್ತಿ ಆಜಾನಿತ್ವಾ ಠಿತಾನಂ। ಧಮ್ಮಾನನ್ತಿ ಸಮ್ಪಯುತ್ತಧಮ್ಮಾನಂ ಅಬ್ಭನ್ತರೇ। ಅಞ್ಞಾತಿ ಆಜಾನನಾ, ಪಞ್ಞಾ ಪಜಾನನಾತಿಆದೀನಿ ವುತ್ತತ್ಥಾನೇವ। ಮಗ್ಗಙ್ಗಂ ಮಗ್ಗಪರಿಯಾಪನ್ನನ್ತಿ ಫಲಮಗ್ಗಸ್ಸ ಅಙ್ಗಂ, ಫಲಮಗ್ಗೇ ಚ ಪರಿಯಾಪನ್ನನ್ತಿ ಅತ್ಥೋ।
555. Catutthaphalaniddese aññātāvindriyanti aññātāvino catūsu saccesu niṭṭhitañāṇakiccassa indriyaṃ, aññātāvīnaṃ vā catūsu saccesu niṭṭhitakiccānaṃ cattāri saccāni ñatvā paṭivijjhitvā ṭhitānaṃ dhammānaṃ abbhantare indaṭṭhasādhanena indriyaṃ. Niddesavārepissa aññātāvīnanti ājānitvā ṭhitānaṃ. Dhammānanti sampayuttadhammānaṃ abbhantare. Aññāti ājānanā, paññā pajānanātiādīni vuttatthāneva. Maggaṅgaṃ maggapariyāpannanti phalamaggassa aṅgaṃ, phalamagge ca pariyāpannanti attho.
ಅಪಿಚೇತ್ಥ ಇದಂ ಪಕಿಣ್ಣಕಂ – ಏಕಂ ಇನ್ದ್ರಿಯಂ ಏಕಂ ಠಾನಂ ಗಚ್ಛತಿ, ಏಕಂ ಛ ಠಾನಾನಿ ಗಚ್ಛತಿ, ಏಕಂ ಏಕಂ ಠಾನಂ ಗಚ್ಛತಿ। ಏಕಞ್ಹಿ ‘ಅನಞ್ಞಾತಞ್ಞಸ್ಸಾಮೀತಿನ್ದ್ರಿಯಂ’ ಏಕಂ ಠಾನಂ ಗಚ್ಛತಿ ಸೋತಾಪತ್ತಿಮಗ್ಗಂ। ಏಕಂ ‘ಅಞ್ಞಿನ್ದ್ರಿಯಂ’ ಹೇಟ್ಠಾ ತೀಣಿ ಫಲಾನಿ, ಉಪರಿ ತಯೋ ಮಗ್ಗೇತಿ ಛ ಠಾನಾನಿ ಗಚ್ಛತಿ। ಏಕಂ ‘ಅಞ್ಞಾತಾವಿನ್ದ್ರಿಯಂ’ ಏಕಂ ಠಾನಂ ಗಚ್ಛತಿ ಅರಹತ್ತಫಲಂ। ಸಬ್ಬೇಸುಪಿ ಮಗ್ಗಫಲೇಸು ಅತ್ಥತೋ ಅಟ್ಠ ಅಟ್ಠ ಇನ್ದ್ರಿಯಾನೀತಿ ಚತುಸಟ್ಠಿ ಲೋಕುತ್ತರಿನ್ದ್ರಿಯಾನಿ ಕಥಿತಾನಿ। ಪಾಳಿತೋ ಪನ ನವ ನವ ಕತ್ವಾ ದ್ವಾಸತ್ತತಿ ಹೋನ್ತಿ। ಮಗ್ಗೇ ಮಗ್ಗಙ್ಗನ್ತಿ ವುತ್ತಂ। ಫಲೇಪಿ ಮಗ್ಗಙ್ಗಂ। ಮಗ್ಗೇ ಬೋಜ್ಝಙ್ಗೋತಿ ವುತ್ತೋ ಫಲೇಪಿ ಬೋಜ್ಝಙ್ಗೋ। ಮಗ್ಗಕ್ಖಣೇ ಆರತಿ ವಿರತೀತಿ ವುತ್ತಾ ಫಲಕ್ಖಣೇಪಿ ಆರತಿ ವಿರತೀತಿ। ತತ್ಥ ಮಗ್ಗೋ ಮಗ್ಗಭಾವೇನೇವ ಮಗ್ಗೋ, ಫಲಂ ಪನ ಮಗ್ಗಂ ಉಪಾದಾಯ ಮಗ್ಗೋ ನಾಮ; ಫಲಙ್ಗಂ ಫಲಪರಿಯಾಪನ್ನನ್ತಿ ವತ್ತುಮ್ಪಿ ವಟ್ಟತಿ। ಮಗ್ಗೇ ಬುಜ್ಝನಕಸ್ಸ ಅಙ್ಗೋತಿ ಸಮ್ಬೋಜ್ಝಙ್ಗೋ, ಫಲೇ ಬುದ್ಧಸ್ಸ ಅಙ್ಗೋತಿ ಸಮ್ಬೋಜ್ಝಙ್ಗೋ। ಮಗ್ಗೇ ಆರಮಣವಿರಮಣವಸೇನೇವ ಆರತಿ ವಿರತಿ। ಫಲೇ ಪನ ಆರತಿವಿರತಿವಸೇನಾತಿ।
Apicettha idaṃ pakiṇṇakaṃ – ekaṃ indriyaṃ ekaṃ ṭhānaṃ gacchati, ekaṃ cha ṭhānāni gacchati, ekaṃ ekaṃ ṭhānaṃ gacchati. Ekañhi ‘anaññātaññassāmītindriyaṃ’ ekaṃ ṭhānaṃ gacchati sotāpattimaggaṃ. Ekaṃ ‘aññindriyaṃ’ heṭṭhā tīṇi phalāni, upari tayo maggeti cha ṭhānāni gacchati. Ekaṃ ‘aññātāvindriyaṃ’ ekaṃ ṭhānaṃ gacchati arahattaphalaṃ. Sabbesupi maggaphalesu atthato aṭṭha aṭṭha indriyānīti catusaṭṭhi lokuttarindriyāni kathitāni. Pāḷito pana nava nava katvā dvāsattati honti. Magge maggaṅganti vuttaṃ. Phalepi maggaṅgaṃ. Magge bojjhaṅgoti vutto phalepi bojjhaṅgo. Maggakkhaṇe ārati viratīti vuttā phalakkhaṇepi ārati viratīti. Tattha maggo maggabhāveneva maggo, phalaṃ pana maggaṃ upādāya maggo nāma; phalaṅgaṃ phalapariyāpannanti vattumpi vaṭṭati. Magge bujjhanakassa aṅgoti sambojjhaṅgo, phale buddhassa aṅgoti sambojjhaṅgo. Magge āramaṇaviramaṇavaseneva ārati virati. Phale pana ārativirativasenāti.
ಲೋಕುತ್ತರವಿಪಾಕಕಥಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Lokuttaravipākakathā niṭṭhitā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಅಭಿಧಮ್ಮಪಿಟಕ • Abhidhammapiṭaka / ಧಮ್ಮಸಙ್ಗಣೀಪಾಳಿ • Dhammasaṅgaṇīpāḷi / ಲೋಕುತ್ತರವಿಪಾಕ-ಪಠಮಮಗ್ಗವಿಪಾಕಾ • Lokuttaravipāka-paṭhamamaggavipākā
ಟೀಕಾ • Tīkā / ಅಭಿಧಮ್ಮಪಿಟಕ (ಟೀಕಾ) • Abhidhammapiṭaka (ṭīkā) / ಧಮ್ಮಸಙ್ಗಣೀ-ಮೂಲಟೀಕಾ • Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā / ಲೋಕುತ್ತರವಿಪಾಕಕಥಾವಣ್ಣನಾ • Lokuttaravipākakathāvaṇṇanā
ಟೀಕಾ • Tīkā / ಅಭಿಧಮ್ಮಪಿಟಕ (ಟೀಕಾ) • Abhidhammapiṭaka (ṭīkā) / ಧಮ್ಮಸಙ್ಗಣೀ-ಅನುಟೀಕಾ • Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā / ಲೋಕುತ್ತರವಿಪಾಕಕಥಾವಣ್ಣನಾ • Lokuttaravipākakathāvaṇṇanā
