| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ಇತಿವುತ್ತಕ-ಅಟ್ಠಕಥಾ • Itivuttaka-aṭṭhakathā |
೧. ಏಕಕನಿಪಾತೋ
1. Ekakanipāto
೧. ಪಠಮವಗ್ಗೋ
1. Paṭhamavaggo
೧. ಲೋಭಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ
1. Lobhasuttavaṇṇanā
೧. ಇದಾನಿ ಏಕಧಮ್ಮಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಪಜಹಥಾತಿಆದಿನಾ ನಯೇನ ಭಗವತಾ ನಿಕ್ಖಿತ್ತಸ್ಸ ಸುತ್ತಸ್ಸ ವಣ್ಣನಾಯ ಓಕಾಸೋ ಅನುಪ್ಪತ್ತೋ। ಸಾ ಪನೇಸಾ ಅತ್ಥವಣ್ಣನಾ ಯಸ್ಮಾ ಸುತ್ತನಿಕ್ಖೇಪಂ ವಿಚಾರೇತ್ವಾ ವುಚ್ಚಮಾನಾ ಪಾಕಟಾ ಹೋತಿ, ತಸ್ಮಾ ಸುತ್ತನಿಕ್ಖೇಪಂ ತಾವ ವಿಚಾರೇಸ್ಸಾಮ। ಚತ್ತಾರೋ ಹಿ ಸುತ್ತನಿಕ್ಖೇಪಾ – ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯೋ, ಪರಜ್ಝಾಸಯೋ, ಪುಚ್ಛಾವಸಿಕೋ, ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿಕೋತಿ। ಯಥಾ ಹಿ ಅನೇಕಸತಅನೇಕಸಹಸ್ಸಭೇದಾನಿಪಿ ಸುತ್ತನ್ತಾನಿ ಸಂಕಿಲೇಸಭಾಗಿಯಾದಿಪಟ್ಠಾನನಯೇನ ಸೋಳಸವಿಧತಂ ನಾತಿವತ್ತನ್ತಿ, ಏವಂ ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯಾದಿಸುತ್ತನಿಕ್ಖೇಪವಸೇನ ಚತುಬ್ಬಿಧತಂ ನಾತಿವತ್ತನ್ತೀತಿ। ತತ್ಥ ಯಥಾ ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯಸ್ಸ ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿಯಾ ಚ ಪರಜ್ಝಾಸಯಪುಚ್ಛಾವಸಿಕೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ಸಂಸಗ್ಗಭೇದೋ ಸಮ್ಭವತಿ ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯೋ ಚ ಪರಜ್ಝಾಸಯೋ ಚ, ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯೋ ಚ ಪುಚ್ಛಾವಸಿಕೋ ಚ, ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿಕೋ ಚ ಪರಜ್ಝಾಸಯೋ ಚ, ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿಕೋ ಚ ಪುಚ್ಛಾವಸಿಕೋ ಚಾತಿ ಅಜ್ಝಾಸಯಪುಚ್ಛಾನುಸನ್ಧಿಸಮ್ಭವತೋ; ಏವಂ ಯದಿಪಿ ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿಯಾ ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯೇನಪಿ ಸಂಸಗ್ಗಭೇದೋ ಸಮ್ಭವತಿ, ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯಾದೀಹಿ ಪನ ಪುರತೋ ಠಿತೇಹಿ ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿಯಾ ಸಂಸಗ್ಗೋ ನತ್ಥೀತಿ ನಿರವಸೇಸೋ ಪಟ್ಠಾನನಯೋ ನ ಸಮ್ಭವತಿ। ತದನ್ತೋಗಧತ್ತಾ ವಾ ಸಮ್ಭವನ್ತಾನಂ ಸೇಸನಿಕ್ಖೇಪಾನಂ ಮೂಲನಿಕ್ಖೇಪವಸೇನ ಚತ್ತಾರೋ ಸುತ್ತನಿಕ್ಖೇಪಾ ವುತ್ತಾತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಂ।
1. Idāni ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahathātiādinā nayena bhagavatā nikkhittassa suttassa vaṇṇanāya okāso anuppatto. Sā panesā atthavaṇṇanā yasmā suttanikkhepaṃ vicāretvā vuccamānā pākaṭā hoti, tasmā suttanikkhepaṃ tāva vicāressāma. Cattāro hi suttanikkhepā – attajjhāsayo, parajjhāsayo, pucchāvasiko, aṭṭhuppattikoti. Yathā hi anekasataanekasahassabhedānipi suttantāni saṃkilesabhāgiyādipaṭṭhānanayena soḷasavidhataṃ nātivattanti, evaṃ attajjhāsayādisuttanikkhepavasena catubbidhataṃ nātivattantīti. Tattha yathā attajjhāsayassa aṭṭhuppattiyā ca parajjhāsayapucchāvasikehi saddhiṃ saṃsaggabhedo sambhavati attajjhāsayo ca parajjhāsayo ca, attajjhāsayo ca pucchāvasiko ca, aṭṭhuppattiko ca parajjhāsayo ca, aṭṭhuppattiko ca pucchāvasiko cāti ajjhāsayapucchānusandhisambhavato; evaṃ yadipi aṭṭhuppattiyā attajjhāsayenapi saṃsaggabhedo sambhavati, attajjhāsayādīhi pana purato ṭhitehi aṭṭhuppattiyā saṃsaggo natthīti niravaseso paṭṭhānanayo na sambhavati. Tadantogadhattā vā sambhavantānaṃ sesanikkhepānaṃ mūlanikkhepavasena cattāro suttanikkhepā vuttāti veditabbaṃ.
ತತ್ರಾಯಂ ವಚನತ್ಥೋ – ನಿಕ್ಖಿಪೀಯತೀತಿ ನಿಕ್ಖೇಪೋ, ಸುತ್ತಂ ಏವ ನಿಕ್ಖೇಪೋ ಸುತ್ತನಿಕ್ಖೇಪೋ। ಅಥ ವಾ ನಿಕ್ಖಿಪನಂ ನಿಕ್ಖೇಪೋ, ಸುತ್ತಸ್ಸ ನಿಕ್ಖೇಪೋ ಸುತ್ತನಿಕ್ಖೇಪೋ, ಸುತ್ತದೇಸನಾತಿ ಅತ್ಥೋ। ಅತ್ತನೋ ಅಜ್ಝಾಸಯೋ ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯೋ, ಸೋ ಅಸ್ಸ ಅತ್ಥಿ ಕಾರಣಭೂತೋತಿ ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯೋ, ಅತ್ತನೋ ಅಜ್ಝಾಸಯೋ ಏತಸ್ಸಾತಿ ವಾ ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯೋ। ಪರಜ್ಝಾಸಯೇಪಿ ಏಸೇವ ನಯೋ। ಪುಚ್ಛಾಯ ವಸೋತಿ ಪುಚ್ಛಾವಸೋ। ಸೋ ಏತಸ್ಸ ಅತ್ಥೀತಿ ಪುಚ್ಛಾವಸಿಕೋ। ಸುತ್ತದೇಸನಾಯ ವತ್ಥುಭೂತಸ್ಸ ಅತ್ಥಸ್ಸ ಉಪ್ಪತ್ತಿ ಅತ್ಥುಪ್ಪತ್ತಿ , ಅತ್ಥುಪ್ಪತ್ತಿ ಏವ ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿ ಥ-ಕಾರಸ್ಸ ಠ-ಕಾರಂ ಕತ್ವಾ, ಸಾ ಏತಸ್ಸ ಅತ್ಥೀತಿ ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿಕೋ । ಅಥ ವಾ ನಿಕ್ಖಿಪೀಯತಿ ಸುತ್ತಂ ಏತೇನಾತಿ ನಿಕ್ಖೇಪೋ, ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯಾದಿ ಏವ। ಏತಸ್ಮಿಂ ಪನ ಅತ್ಥವಿಕಪ್ಪೇ ಅತ್ತನೋ ಅಜ್ಝಾಸಯೋ ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯೋ। ಪರೇಸಂ ಅಜ್ಝಾಸಯೋ ಪರಜ್ಝಾಸಯೋ। ಪುಚ್ಛೀಯತೀತಿ ಪುಚ್ಛಾ, ಪುಚ್ಛಿತಬ್ಬೋ ಅತ್ಥೋ, ಪುಚ್ಛಾವಸೇನ ಪವತ್ತಂ ಧಮ್ಮಪ್ಪಟಿಗ್ಗಾಹಕಾನಂ ವಚನಂ ಪುಚ್ಛಾವಸಂ, ತದೇವ ನಿಕ್ಖೇಪಸದ್ದಾಪೇಕ್ಖಾಯ ಪುಚ್ಛಾವಸಿಕೋತಿ ಪುಲ್ಲಿಙ್ಗವಸೇನ ವುತ್ತಂ। ತಥಾ ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿ ಏವ ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿಕೋತಿ ಏವಮೇತ್ಥ ಅತ್ಥೋ ವೇದಿತಬ್ಬೋ।
Tatrāyaṃ vacanattho – nikkhipīyatīti nikkhepo, suttaṃ eva nikkhepo suttanikkhepo. Atha vā nikkhipanaṃ nikkhepo, suttassa nikkhepo suttanikkhepo, suttadesanāti attho. Attano ajjhāsayo attajjhāsayo, so assa atthi kāraṇabhūtoti attajjhāsayo, attano ajjhāsayo etassāti vā attajjhāsayo. Parajjhāsayepi eseva nayo. Pucchāya vasoti pucchāvaso. So etassa atthīti pucchāvasiko. Suttadesanāya vatthubhūtassa atthassa uppatti atthuppatti , atthuppatti eva aṭṭhuppatti tha-kārassa ṭha-kāraṃ katvā, sā etassa atthīti aṭṭhuppattiko. Atha vā nikkhipīyati suttaṃ etenāti nikkhepo, attajjhāsayādi eva. Etasmiṃ pana atthavikappe attano ajjhāsayo attajjhāsayo. Paresaṃ ajjhāsayo parajjhāsayo. Pucchīyatīti pucchā, pucchitabbo attho, pucchāvasena pavattaṃ dhammappaṭiggāhakānaṃ vacanaṃ pucchāvasaṃ, tadeva nikkhepasaddāpekkhāya pucchāvasikoti pulliṅgavasena vuttaṃ. Tathā aṭṭhuppatti eva aṭṭhuppattikoti evamettha attho veditabbo.
ಅಪಿಚ ಪರೇಸಂ ಇನ್ದ್ರಿಯಪರಿಪಾಕಾದಿಕಾರಣನಿರಪೇಕ್ಖತ್ತಾ ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯಸ್ಸ ವಿಸುಂ ಸುತ್ತನಿಕ್ಖೇಪಭಾವೋ ಯುತ್ತೋ, ಕೇವಲಂ ಅತ್ತನೋ ಅಜ್ಝಾಸಯೇನೇವ ಧಮ್ಮತನ್ತಿಠಪನತ್ಥಂ ಪವತ್ತಿತದೇಸನತ್ತಾ। ಪರಜ್ಝಾಸಯಪುಚ್ಛಾವಸಿಕಾನಂ ಪನ ಪರೇಸಂ ಅಜ್ಝಾಸಯಪುಚ್ಛಾನಂ ದೇಸನಾಪವತ್ತಿಹೇತುಭೂತಾನಂ ಉಪ್ಪತ್ತಿಯಂ ಪವತ್ತಿತಾನಂ ಕಥಂ ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿಯಂ ಅನವರೋಧೋ, ಪುಚ್ಛಾವಸಿಕಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿಕಾನಂ ವಾ ಪರಜ್ಝಾಸಯಾನುರೋಧೇನ ಪವತ್ತಿತಾನಂ ಕಥಂ ಪರಜ್ಝಾಸಯೇ ಅನವರೋಧೋತಿ? ನ ಚೋದೇತಬ್ಬಮೇತಂ। ಪರೇಸಞ್ಹಿ ಅಭಿನೀಹಾರಪರಿಪುಚ್ಛಾದಿವಿನಿಮುತ್ತಸ್ಸೇವ ಸುತ್ತದೇಸನಾಕಾರಣುಪ್ಪಾದಸ್ಸ ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿಭಾವೇನ ಗಹಿತತ್ತಾ ಪರಜ್ಝಾಸಯಪುಚ್ಛಾವಸಿಕಾನಂ ವಿಸುಂ ಗಹಣಂ। ತಥಾ ಹಿ ಬ್ರಹ್ಮಜಾಲಧಮ್ಮದಾಯಾದಸುತ್ತಾದೀನಂ (ದೀ॰ ನ॰ ೧.೧ ಆದಯೋ) ವಣ್ಣಾವಣ್ಣಆಮಿಸುಪ್ಪಾದಾದಿದೇಸನಾನಿಮಿತ್ತಂ ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿ ವುಚ್ಚತಿ। ಪರೇಸಂ ಪುಚ್ಛಂ ವಿನಾ ಅಜ್ಝಾಸಯಮೇವ ನಿಮಿತ್ತಂ ಕತ್ವಾ ದೇಸಿತೋ ಪರಜ್ಝಾಸಯೋ, ಪುಚ್ಛಾವಸೇನ ದೇಸಿತೋ ಪುಚ್ಛಾವಸಿಕೋತಿ ಪಾಕಟೋಯಮತ್ಥೋತಿ।
Apica paresaṃ indriyaparipākādikāraṇanirapekkhattā attajjhāsayassa visuṃ suttanikkhepabhāvo yutto, kevalaṃ attano ajjhāsayeneva dhammatantiṭhapanatthaṃ pavattitadesanattā. Parajjhāsayapucchāvasikānaṃ pana paresaṃ ajjhāsayapucchānaṃ desanāpavattihetubhūtānaṃ uppattiyaṃ pavattitānaṃ kathaṃ aṭṭhuppattiyaṃ anavarodho, pucchāvasikaṭṭhuppattikānaṃ vā parajjhāsayānurodhena pavattitānaṃ kathaṃ parajjhāsaye anavarodhoti? Na codetabbametaṃ. Paresañhi abhinīhāraparipucchādivinimuttasseva suttadesanākāraṇuppādassa aṭṭhuppattibhāvena gahitattā parajjhāsayapucchāvasikānaṃ visuṃ gahaṇaṃ. Tathā hi brahmajāladhammadāyādasuttādīnaṃ (dī. na. 1.1 ādayo) vaṇṇāvaṇṇaāmisuppādādidesanānimittaṃ aṭṭhuppatti vuccati. Paresaṃ pucchaṃ vinā ajjhāsayameva nimittaṃ katvā desito parajjhāsayo, pucchāvasena desito pucchāvasikoti pākaṭoyamatthoti.
ಯಾನಿ ಭಗವಾ ಪರೇಹಿ ಅನಜ್ಝಿಟ್ಠೋ ಕೇವಲಂ ಅತ್ತನೋ ಅಜ್ಝಾಸಯೇನೇವ ಕಥೇತಿ, ಸೇಯ್ಯಥಿದಂ – ಆಕಙ್ಖೇಯ್ಯಸುತ್ತಂ, ತುವಟ್ಟಕಸುತ್ತನ್ತಿಏವಮಾದೀನಿ (ಸು॰ ನಿ॰ ೯೨೧ ಆದಯೋ; ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೬೪ ಆದಯೋ), ತೇಸಂ ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯೋ ನಿಕ್ಖೇಪೋ।
Yāni bhagavā parehi anajjhiṭṭho kevalaṃ attano ajjhāsayeneva katheti, seyyathidaṃ – ākaṅkheyyasuttaṃ, tuvaṭṭakasuttantievamādīni (su. ni. 921 ādayo; ma. ni. 1.64 ādayo), tesaṃ attajjhāsayo nikkhepo.
ಯಾನಿ ಪನ ‘‘ಪರಿಪಕ್ಕಾ ಖೋ ರಾಹುಲಸ್ಸ ವಿಮುತ್ತಿಪರಿಪಾಚನೀಯಾ ಧಮ್ಮಾ, ಯಂನೂನಾಹಂ ರಾಹುಲಂ ಉತ್ತರಿಂ ಆಸವಾನಂ ಖಯೇ ವಿನೇಯ್ಯ’’ನ್ತಿ ಏವಂ ಪರೇಸಂ ಅಜ್ಝಾಸಯಂ ಖನ್ತಿಂ ಅಭಿನೀಹಾರಂ ಬುಜ್ಝನಭಾವಞ್ಚ ಓಲೋಕೇತ್ವಾ ಪರಜ್ಝಾಸಯವಸೇನ ಕಥಿತಾನಿ, ಸೇಯ್ಯಥಿದಂ – ರಾಹುಲೋವಾದಸುತ್ತಂ, ಧಮ್ಮಚಕ್ಕಪ್ಪವತ್ತನಸುತ್ತನ್ತಿಏವಮಾದೀನಿ (ಮ॰ ನಿ॰ ೨.೧೦೭ ಆದಯೋ; ೩.೪೧೬ ಆದಯೋ; ಸಂ॰ ನಿ॰ ೩.೫೯; ಮಹಾವ॰ ೧೯-೨೦), ತೇಸಂ ಪರಜ್ಝಾಸಯೋ ನಿಕ್ಖೇಪೋ।
Yāni pana ‘‘paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācanīyā dhammā, yaṃnūnāhaṃ rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vineyya’’nti evaṃ paresaṃ ajjhāsayaṃ khantiṃ abhinīhāraṃ bujjhanabhāvañca oloketvā parajjhāsayavasena kathitāni, seyyathidaṃ – rāhulovādasuttaṃ, dhammacakkappavattanasuttantievamādīni (ma. ni. 2.107 ādayo; 3.416 ādayo; saṃ. ni. 3.59; mahāva. 19-20), tesaṃ parajjhāsayo nikkhepo.
ಭಗವನ್ತಂ ಪನ ಉಪಸಙ್ಕಮಿತ್ವಾ ದೇವಾ ಮನುಸ್ಸಾ ಚತಸ್ಸೋ ಪರಿಸಾ ಚತ್ತಾರೋ ವಣ್ಣಾ ಚ ತಥಾ ತಥಾ ಪಞ್ಹಂ ಪುಚ್ಛನ್ತಿ ‘‘ಬೋಜ್ಝಙ್ಗಾ ಬೋಜ್ಝಙ್ಗಾತಿ, ಭನ್ತೇ, ವುಚ್ಚನ್ತಿ, ನೀವರಣಾ ನೀವರಣಾತಿ ವುಚ್ಚನ್ತೀ’’ತಿಆದಿನಾ , ಏವಂ ಪುಟ್ಠೇನ ಭಗವತಾ ಯಾನಿ ಕಥಿತಾನಿ ಬೋಜ್ಝಙ್ಗಸಂಯುತ್ತಾದೀನಿ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೫.೧೮೬) ತೇಸಂ ಪುಚ್ಛಾವಸಿಕೋ ನಿಕ್ಖೇಪೋ।
Bhagavantaṃ pana upasaṅkamitvā devā manussā catasso parisā cattāro vaṇṇā ca tathā tathā pañhaṃ pucchanti ‘‘bojjhaṅgā bojjhaṅgāti, bhante, vuccanti, nīvaraṇā nīvaraṇāti vuccantī’’tiādinā , evaṃ puṭṭhena bhagavatā yāni kathitāni bojjhaṅgasaṃyuttādīni (saṃ. ni. 5.186) tesaṃ pucchāvasiko nikkhepo.
ಯಾನಿ ಪನ ತಾನಿ ಉಪ್ಪನ್ನಂ ಕಾರಣಂ ಪಟಿಚ್ಚ ಕಥಿತಾನಿ, ಸೇಯ್ಯಥಿದಂ – ಧಮ್ಮದಾಯಾದಂ, ಪುತ್ತಮಂಸೂಪಮಂ, ದಾರುಕ್ಖನ್ಧೂಪಮನ್ತಿಏವಮಾದೀನಿ (ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೨೯; ಸಂ॰ ನಿ॰ ೨.೬೩), ತೇಸಂ ಅಟ್ಠುಪ್ಪತ್ತಿಕೋ ನಿಕ್ಖೇಪೋ।
Yāni pana tāni uppannaṃ kāraṇaṃ paṭicca kathitāni, seyyathidaṃ – dhammadāyādaṃ, puttamaṃsūpamaṃ, dārukkhandhūpamantievamādīni (ma. ni. 1.29; saṃ. ni. 2.63), tesaṃ aṭṭhuppattiko nikkhepo.
ಏವಮಿಮೇಸು ಚತೂಸು ಸುತ್ತನಿಕ್ಖೇಪೇಸು ಇಮಸ್ಸ ಸುತ್ತಸ್ಸ ಪರಜ್ಝಾಸಯೋ ನಿಕ್ಖೇಪೋ। ಪರಜ್ಝಾಸಯವಸೇನ ಹೇತಂ ನಿಕ್ಖಿತ್ತಂ। ಕೇಸಂ ಅಜ್ಝಾಸಯೇನ? ಲೋಭೇ ಆದೀನವದಸ್ಸೀನಂ ಪುಗ್ಗಲಾನಂ। ಕೇಚಿ ಪನ ‘‘ಅತ್ತಜ್ಝಾಸಯೋ’’ತಿ ವದನ್ತಿ।
Evamimesu catūsu suttanikkhepesu imassa suttassa parajjhāsayo nikkhepo. Parajjhāsayavasena hetaṃ nikkhittaṃ. Kesaṃ ajjhāsayena? Lobhe ādīnavadassīnaṃ puggalānaṃ. Keci pana ‘‘attajjhāsayo’’ti vadanti.
ತತ್ಥ ಏಕಧಮ್ಮಂ, ಭಿಕ್ಖವೇತಿಆದೀಸು ಏಕಸದ್ದೋ ಅತ್ಥೇವ ಅಞ್ಞತ್ಥೇ ‘‘ಸಸ್ಸತೋ ಅತ್ತಾ ಚ ಲೋಕೋ ಚ, ಇದಮೇವ ಸಚ್ಚಂ ಮೋಘಮಞ್ಞನ್ತಿ ಇತ್ಥೇಕೇ ಅಭಿವದನ್ತೀ’’ತಿಆದೀಸು (ಮ॰ ನಿ॰ ೩.೨೭)। ಅತ್ಥಿ ಸೇಟ್ಠೇ ‘‘ಚೇತಸೋ ಏಕೋದಿಭಾವ’’ನ್ತಿಆದೀಸು (ದೀ॰ ನಿ॰ ೧.೨೨೮; ಪಾರಾ॰ ೧೧)। ಅತ್ಥಿ ಅಸಹಾಯೇ ‘‘ಏಕೋ ವೂಪಕಟ್ಠೋ’’ತಿಆದೀಸು (ದೀ॰ ನಿ॰ ೧.೪೦೫)। ಅತ್ಥಿ ಸಙ್ಖಾಯಂ ‘‘ಏಕೋವ ಖೋ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಖಣೋ ಚ ಸಮಯೋ ಚ ಬ್ರಹ್ಮಚರಿಯವಾಸಾಯಾ’’ತಿಆದೀಸು (ಅ॰ ನಿ॰ ೮.೨೯)। ಇಧಾಪಿ ಸಙ್ಖಾಯಮೇವ ದಟ್ಠಬ್ಬೋ।
Tattha ekadhammaṃ, bhikkhavetiādīsu ekasaddo attheva aññatthe ‘‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadantī’’tiādīsu (ma. ni. 3.27). Atthi seṭṭhe ‘‘cetaso ekodibhāva’’ntiādīsu (dī. ni. 1.228; pārā. 11). Atthi asahāye ‘‘eko vūpakaṭṭho’’tiādīsu (dī. ni. 1.405). Atthi saṅkhāyaṃ ‘‘ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā’’tiādīsu (a. ni. 8.29). Idhāpi saṅkhāyameva daṭṭhabbo.
ಧಮ್ಮ-ಸದ್ದೋ ಪರಿಯತ್ತಿಸಚ್ಚಸಮಾಧಿಪಞ್ಞಾಪಕತಿಪುಞ್ಞಾಪತ್ತಿಸುಞ್ಞತಾಞೇಯ್ಯಸಭಾವಾದೀಸು ದಿಸ್ಸತಿ। ತಥಾ ಹಿಸ್ಸ ‘‘ಇಧ ಭಿಕ್ಖು ಧಮ್ಮಂ ಪರಿಯಾಪುಣಾತೀ’’ತಿಆದೀಸು (ಅ॰ ನಿ॰ ೫.೭೩) ಪರಿಯತ್ತಿ ಅತ್ಥೋ। ‘‘ದಿಟ್ಠಧಮ್ಮೋ’’ತಿಆದೀಸು (ದೀ॰ ನಿ॰ ೧.೨೯೯) ಸಚ್ಚಾನಿ। ‘‘ಏವಂಧಮ್ಮಾ ತೇ ಭಗವನ್ತೋ ಅಹೇಸು’’ನ್ತಿಆದೀಸು (ದೀ॰ ನಿ॰ ೨.೧೩; ೩.೧೪೨) ಸಮಾಧಿ। ‘‘ಸಚ್ಚಂ ಧಮ್ಮೋ ಧಿತಿ ಚಾಗೋ, ಸವೇ ಪೇಚ್ಚ ನ ಸೋಚತೀ’’ತಿಆದೀಸು (ಜಾ॰ ೧.೧.೫೭) ಪಞ್ಞಾ। ‘‘ಜಾತಿಧಮ್ಮಾನಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಸತ್ತಾನಂ ಏವಂ ಇಚ್ಛಾ ಉಪ್ಪಜ್ಜತೀ’’ತಿಆದೀಸು (ದೀ॰ ನಿ॰ ೨.೩೯೮) ಪಕತಿ। ‘‘ಧಮ್ಮೋ ಹವೇ ರಕ್ಖತಿ ಧಮ್ಮಚಾರಿ’’ನ್ತಿಆದೀಸು (ಜಾ॰ ೧.೧೦.೧೦೨) ಪುಞ್ಞಂ। ‘‘ತಿಣ್ಣಂ ಧಮ್ಮಾನಂ ಅಞ್ಞತರೇನ ವದೇಯ್ಯ ಪಾರಾಜಿಕೇನ ವಾ ಸಙ್ಘಾದಿಸೇಸೇನ ವಾ ಪಾಚಿತ್ತಿಯೇನ ವಾ’’ತಿಆದೀಸು (ಪಾರಾ॰ ೪೪೪) ಆಪತ್ತಿ। ‘‘ತಸ್ಮಿಂ ಖೋ ಪನ ಸಮಯೇ ಧಮ್ಮಾ ಹೋನ್ತೀ’’ತಿಆದೀಸು (ಧ॰ ಸ॰ ೧೨೧) ಸುಞ್ಞತಾ। ‘‘ಸಬ್ಬೇ ಧಮ್ಮಾ ಸಬ್ಬಾಕಾರೇನ ಬುದ್ಧಸ್ಸ ಭಗವತೋ ಞಾಣಮುಖೇ ಆಪಾಥಂ ಆಗಚ್ಛನ್ತೀ’’ತಿಆದೀಸು (ಮಹಾನಿ॰ ೧೫೬; ಚೂಳನಿ॰ ಮೋಘರಾಜಮಾಣವಪುಚ್ಛಾನಿದ್ದೇಸ ೮೫) ಞೇಯ್ಯೋ। ‘‘ಕುಸಲಾ ಧಮ್ಮಾ ಅಕುಸಲಾ ಧಮ್ಮಾ’’ತಿಆದೀಸು (ಧ॰ ಸ॰ ತಿಕಮಾತಿಕಾ ೧) ಸಭಾವೋ ಅತ್ಥೋ । ಇಧಾಪಿ ಸಭಾವೋ। ತಸ್ಮಾ ಏಕಧಮ್ಮನ್ತಿ ಏಕಂ ಸಂಕಿಲೇಸಸಭಾವನ್ತಿ ಅಧಿಪ್ಪಾಯೋ। ಏಕೋ ಚ ಸೋ ಧಮ್ಮೋ ಚಾತಿ ಏಕಧಮ್ಮೋ, ತಂ ಏಕಧಮ್ಮಂ।
Dhamma-saddo pariyattisaccasamādhipaññāpakatipuññāpattisuññatāñeyyasabhāvādīsu dissati. Tathā hissa ‘‘idha bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇātī’’tiādīsu (a. ni. 5.73) pariyatti attho. ‘‘Diṭṭhadhammo’’tiādīsu (dī. ni. 1.299) saccāni. ‘‘Evaṃdhammā te bhagavanto ahesu’’ntiādīsu (dī. ni. 2.13; 3.142) samādhi. ‘‘Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, save pecca na socatī’’tiādīsu (jā. 1.1.57) paññā. ‘‘Jātidhammānaṃ, bhikkhave, sattānaṃ evaṃ icchā uppajjatī’’tiādīsu (dī. ni. 2.398) pakati. ‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāri’’ntiādīsu (jā. 1.10.102) puññaṃ. ‘‘Tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā’’tiādīsu (pārā. 444) āpatti. ‘‘Tasmiṃ kho pana samaye dhammā hontī’’tiādīsu (dha. sa. 121) suññatā. ‘‘Sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchantī’’tiādīsu (mahāni. 156; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddesa 85) ñeyyo. ‘‘Kusalā dhammā akusalā dhammā’’tiādīsu (dha. sa. tikamātikā 1) sabhāvo attho . Idhāpi sabhāvo. Tasmā ekadhammanti ekaṃ saṃkilesasabhāvanti adhippāyo. Eko ca so dhammo cāti ekadhammo, taṃ ekadhammaṃ.
ಭಿಕ್ಖವೇತಿ ಭಿಕ್ಖೂ ಆಲಪತಿ। ಕಿಮತ್ಥಂ ಪನ ಭಗವಾ ಧಮ್ಮಂ ದೇಸೇನ್ತೋ ಭಿಕ್ಖೂ ಆಲಪತಿ, ನ ಧಮ್ಮಮೇವ ದೇಸೇತೀತಿ? ಸತಿಜನನತ್ಥಂ। ಭಿಕ್ಖೂ ಹಿ ಅಞ್ಞಂ ಚಿನ್ತೇನ್ತಾಪಿ ಧಮ್ಮಂ ಪಚ್ಚವೇಕ್ಖನ್ತಾಪಿ ಕಮ್ಮಟ್ಠಾನಂ ಮನಸಿ ಕರೋನ್ತಾಪಿ ನಿಸಿನ್ನಾ ಹೋನ್ತಿ। ತೇ ಪಠಮಂ ಅನಾಲಪಿತ್ವಾ ಧಮ್ಮೇ ದೇಸಿಯಮಾನೇ ‘‘ಅಯಂ ದೇಸನಾ ಕಿಂನಿದಾನಾ, ಕಿಂಪಚ್ಚಯಾ’’ತಿ ಸಲ್ಲಕ್ಖೇತುಂ ನ ಸಕ್ಕೋನ್ತಿ। ಆಲಪಿತೇ ಪನ ಸತಿಂ ಉಪಟ್ಠಪೇತ್ವಾ ಸಲ್ಲಕ್ಖೇತುಂ ಸಕ್ಕೋನ್ತಿ, ತಸ್ಮಾ ಸತಿಜನನತ್ಥಂ ‘‘ಭಿಕ್ಖವೇ’’ತಿ ಆಲಪತಿ। ತೇನ ಚ ತೇಸಂ ಭಿಕ್ಖನಸೀಲತಾದಿಗುಣಯೋಗಸಿದ್ಧೇನ ವಚನೇನ ಹೀನಾಧಿಕಜನಸೇವಿತಂ ವುತ್ತಿಂ ಪಕಾಸೇನ್ತೋ ಉದ್ಧತದೀನಭಾವನಿಗ್ಗಹಂ ಕರೋತಿ। ‘‘ಭಿಕ್ಖವೇ’’ತಿ ಇಮಿನಾ ಕರುಣಾವಿಪ್ಫಾರಸೋಮ್ಮಹದಯನಯನನಿಪಾತಪುಬ್ಬಙ್ಗಮೇನ ವಚನೇನ ತೇ ಅತ್ತನೋ ಮುಖಾಭಿಮುಖೇ ಕರೋನ್ತೋ ತೇನ ಚ ಕಥೇತುಕಮ್ಯತಾದೀಪಕೇನ ವಚನೇನ ನೇಸಂ ಸೋತುಕಮ್ಯತಂ ಜನೇತಿ। ತೇನೇವ ಚ ಸಮ್ಬೋಧನತ್ಥೇನ ಸಾಧುಕಂ ಸವನಮನಸಿಕಾರೇಪಿ ನಿಯೋಜೇತಿ। ಸಾಧುಕಂ ಸವನಮನಸಿಕಾರಾಯತ್ತಾ ಹಿ ಸಾಸನಸಮ್ಪತ್ತಿ।
Bhikkhaveti bhikkhū ālapati. Kimatthaṃ pana bhagavā dhammaṃ desento bhikkhū ālapati, na dhammameva desetīti? Satijananatthaṃ. Bhikkhū hi aññaṃ cintentāpi dhammaṃ paccavekkhantāpi kammaṭṭhānaṃ manasi karontāpi nisinnā honti. Te paṭhamaṃ anālapitvā dhamme desiyamāne ‘‘ayaṃ desanā kiṃnidānā, kiṃpaccayā’’ti sallakkhetuṃ na sakkonti. Ālapite pana satiṃ upaṭṭhapetvā sallakkhetuṃ sakkonti, tasmā satijananatthaṃ ‘‘bhikkhave’’ti ālapati. Tena ca tesaṃ bhikkhanasīlatādiguṇayogasiddhena vacanena hīnādhikajanasevitaṃ vuttiṃ pakāsento uddhatadīnabhāvaniggahaṃ karoti. ‘‘Bhikkhave’’ti iminā karuṇāvipphārasommahadayanayananipātapubbaṅgamena vacanena te attano mukhābhimukhe karonto tena ca kathetukamyatādīpakena vacanena nesaṃ sotukamyataṃ janeti. Teneva ca sambodhanatthena sādhukaṃ savanamanasikārepi niyojeti. Sādhukaṃ savanamanasikārāyattā hi sāsanasampatti.
ಅಞ್ಞೇಸುಪಿ ದೇವಮನುಸ್ಸೇಸು ಪರಿಸಪರಿಯಾಪನ್ನೇಸು ವಿಜ್ಜಮಾನೇಸು ಕಸ್ಮಾ ಭಿಕ್ಖೂ ಏವ ಆಮನ್ತೇಸೀತಿ? ಜೇಟ್ಠಸೇಟ್ಠಾಸನ್ನಸದಾಸನ್ನಿಹಿತಭಾವತೋ। ಸಬ್ಬಪರಿಸಸಾಧಾರಣಾ ಹಿ ಭಗವತೋ ಧಮ್ಮದೇಸನಾ, ಪರಿಸಾಯ ಚ ಜೇಟ್ಠಾ ಭಿಕ್ಖೂ ಪಠಮುಪ್ಪನ್ನತ್ತಾ, ಸೇಟ್ಠಾ ಅನಗಾರಿಯಭಾವಂ ಆದಿಂ ಕತ್ವಾ ಸತ್ಥು ಚರಿಯಾನುವಿಧಾಯಕತ್ತಾ ಸಕಲಸಾಸನಪಟಿಗ್ಗಾಹಕತ್ತಾ ಚ, ಆಸನ್ನಾ ತತ್ಥ ನಿಸಿನ್ನೇಸು ಸಮೀಪವುತ್ತಿಯಾ, ಸದಾಸನ್ನಿಹಿತಾ ಸತ್ಥುಸನ್ತಿಕಾವಚರತ್ತಾ। ಅಪಿಚ ತೇ ಧಮ್ಮದೇಸನಾಯ ಭಾಜನಂ ಯಥಾನುಸಿಟ್ಠಂ ಪಟಿಪತ್ತಿಸಬ್ಭಾವತೋ, ವಿಸೇಸತೋ ಚ ಏಕಚ್ಚೇ ಭಿಕ್ಖೂ ಸನ್ಧಾಯ ಅಯಂ ದೇಸನಾತಿ ತೇ ಏವ ಆಲಪಿ।
Aññesupi devamanussesu parisapariyāpannesu vijjamānesu kasmā bhikkhū eva āmantesīti? Jeṭṭhaseṭṭhāsannasadāsannihitabhāvato. Sabbaparisasādhāraṇā hi bhagavato dhammadesanā, parisāya ca jeṭṭhā bhikkhū paṭhamuppannattā, seṭṭhā anagāriyabhāvaṃ ādiṃ katvā satthu cariyānuvidhāyakattā sakalasāsanapaṭiggāhakattā ca, āsannā tattha nisinnesu samīpavuttiyā, sadāsannihitā satthusantikāvacarattā. Apica te dhammadesanāya bhājanaṃ yathānusiṭṭhaṃ paṭipattisabbhāvato, visesato ca ekacce bhikkhū sandhāya ayaṃ desanāti te eva ālapi.
ಪಜಹಥಾತಿ ಏತ್ಥ ಪಹಾನಂ ನಾಮ ತದಙ್ಗಪ್ಪಹಾನಂ, ವಿಕ್ಖಮ್ಭನಪ್ಪಹಾನಂ, ಸಮುಚ್ಛೇದಪ್ಪಹಾನಂ, ಪಟಿಪ್ಪಸ್ಸದ್ಧಿಪ್ಪಹಾನಂ, ನಿಸ್ಸರಣಪ್ಪಹಾನನ್ತಿ ಪಞ್ಚವಿಧಂ। ತತ್ಥ ಯಂ ದೀಪಾಲೋಕೇನೇವ ತಮಸ್ಸ ಪಟಿಪಕ್ಖಭಾವತೋ ಅಲೋಭಾದೀಹಿ ಲೋಭಾದಿಕಸ್ಸ, ನಾಮರೂಪಪರಿಚ್ಛೇದಾದಿವಿಪಸ್ಸನಾಞಾಣೇಹಿ ತಸ್ಸ ತಸ್ಸ ಅನತ್ಥಸ್ಸ ಪಹಾನಂ। ಸೇಯ್ಯಥಿದಂ – ಪರಿಚ್ಚಾಗೇನ ಲೋಭಾದಿಮಲಸ್ಸ, ಸೀಲೇನ ಪಾಣಾತಿಪಾತಾದಿದುಸ್ಸೀಲ್ಯಸ್ಸ, ಸದ್ಧಾದೀಹಿ ಅಸ್ಸದ್ಧಿಯಾದಿಕಸ್ಸ, ನಾಮರೂಪವವತ್ಥಾನೇನ ಸಕ್ಕಾಯದಿಟ್ಠಿಯಾ, ಪಚ್ಚಯಪರಿಗ್ಗಹೇನ ಅಹೇತುವಿಸಮಹೇತುದಿಟ್ಠೀನಂ, ತಸ್ಸೇವ ಅಪರಭಾಗೇನ ಕಙ್ಖಾವಿತರಣೇನ ಕಥಂಕಥೀಭಾವಸ್ಸ, ಕಲಾಪಸಮ್ಮಸನೇನ ‘‘ಅಹಂ ಮಮಾ’’ತಿ ಗಾಹಸ್ಸ, ಮಗ್ಗಾಮಗ್ಗವವತ್ಥಾನೇನ ಅಮಗ್ಗೇ ಮಗ್ಗಸಞ್ಞಾಯ, ಉದಯದಸ್ಸನೇನ ಉಚ್ಛೇದದಿಟ್ಠಿಯಾ, ವಯದಸ್ಸನೇನ ಸಸ್ಸತದಿಟ್ಠಿಯಾ, ಭಯದಸ್ಸನೇನ ಸಭಯೇಸು ಅಭಯಸಞ್ಞಾಯ, ಆದೀನವದಸ್ಸನೇನ ಅಸ್ಸಾದಸಞ್ಞಾಯ, ನಿಬ್ಬಿದಾನುಪಸ್ಸನೇನ ಅಭಿರತಿಸಞ್ಞಾಯ, ಮುಚ್ಚಿತುಕಮ್ಯತಾಞಾಣೇನ ಅಮುಚ್ಚಿತುಕಮ್ಯತಾಯ ಉಪೇಕ್ಖಾಞಾಣೇನ ಅನುಪೇಕ್ಖಾಯ, ಅನುಲೋಮೇನ ಧಮ್ಮಟ್ಠಿತಿಯಾ, ನಿಬ್ಬಾನೇನ ಪಟಿಲೋಮಭಾವಸ್ಸ, ಗೋತ್ರಭುನಾ ಸಙ್ಖಾರನಿಮಿತ್ತಗ್ಗಾಹಸ್ಸ ಪಹಾನಂ, ಏತಂ ತದಙ್ಗಪ್ಪಹಾನಂ ನಾಮ।
Pajahathāti ettha pahānaṃ nāma tadaṅgappahānaṃ, vikkhambhanappahānaṃ, samucchedappahānaṃ, paṭippassaddhippahānaṃ, nissaraṇappahānanti pañcavidhaṃ. Tattha yaṃ dīpālokeneva tamassa paṭipakkhabhāvato alobhādīhi lobhādikassa, nāmarūpaparicchedādivipassanāñāṇehi tassa tassa anatthassa pahānaṃ. Seyyathidaṃ – pariccāgena lobhādimalassa, sīlena pāṇātipātādidussīlyassa, saddhādīhi assaddhiyādikassa, nāmarūpavavatthānena sakkāyadiṭṭhiyā, paccayapariggahena ahetuvisamahetudiṭṭhīnaṃ, tasseva aparabhāgena kaṅkhāvitaraṇena kathaṃkathībhāvassa, kalāpasammasanena ‘‘ahaṃ mamā’’ti gāhassa, maggāmaggavavatthānena amagge maggasaññāya, udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā, vayadassanena sassatadiṭṭhiyā, bhayadassanena sabhayesu abhayasaññāya, ādīnavadassanena assādasaññāya, nibbidānupassanena abhiratisaññāya, muccitukamyatāñāṇena amuccitukamyatāya upekkhāñāṇena anupekkhāya, anulomena dhammaṭṭhitiyā, nibbānena paṭilomabhāvassa, gotrabhunā saṅkhāranimittaggāhassa pahānaṃ, etaṃ tadaṅgappahānaṃ nāma.
ಯಂ ಪನ ಉಪಚಾರಪ್ಪನಾಭೇದೇನ ಸಮಾಧಿನಾ ಪವತ್ತಿಭಾವನಿವಾರಣತೋ ಘಟಪ್ಪಹಾರೇನೇವ ಉದಕಪಿಟ್ಠೇ ಸೇವಾಲಸ್ಸ ತೇಸಂ ತೇಸಂ ನೀವರಣಾದಿಧಮ್ಮಾನಂ ಪಹಾನಂ, ಏತಂ ವಿಕ್ಖಮ್ಭನಪ್ಪಹಾನಂ ನಾಮ। ಯಂ ಚತುನ್ನಂ ಅರಿಯಮಗ್ಗಾನಂ ಭಾವಿತತ್ತಾ ತಂತಂಮಗ್ಗವತೋ ಅತ್ತನೋ ಸನ್ತಾನೇ ‘‘ದಿಟ್ಠಿಗತಾನಂ ಪಹಾನಾಯಾ’’ತಿಆದಿನಾ (ಧ॰ ಸ॰ ೨೭೭; ವಿಭ॰ ೬೨೮) ನಯೇನ ವುತ್ತಸ್ಸ ಸಮುದಯಪಕ್ಖಿಯಸ್ಸ ಕಿಲೇಸಗಣಸ್ಸ ಅಚ್ಚನ್ತಂ ಅಪ್ಪವತ್ತಿಭಾವೇನ ಸಮುಚ್ಛಿನ್ದನಂ, ಇದಂ ಸಮುಚ್ಛೇದಪ್ಪಹಾನಂ ನಾಮ। ಯಂ ಪನ ಫಲಕ್ಖಣೇ ಪಟಿಪ್ಪಸ್ಸದ್ಧತ್ತಂ ಕಿಲೇಸಾನಂ, ಏತಂ ಪಟಿಪ್ಪಸ್ಸದ್ಧಿಪ್ಪಹಾನಂ ನಾಮ। ಯಂ ಪನ ಸಬ್ಬಸಙ್ಖತನಿಸ್ಸಟತ್ತಾ ಪಹೀನಸಬ್ಬಸಙ್ಖತಂ ನಿಬ್ಬಾನಂ, ಏತಂ ನಿಸ್ಸರಣಪ್ಪಹಾನಂ ನಾಮ। ಏವಂ ಪಞ್ಚವಿಧೇ ಪಹಾನೇ ಅನಾಗಾಮಿಕಭಾವಕರಸ್ಸ ಪಹಾನಸ್ಸ ಅಧಿಪ್ಪೇತತ್ತಾ ಇಧ ಸಮುಚ್ಛೇದಪ್ಪಹಾನನ್ತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಂ। ತಸ್ಮಾ ಪಜಹಥಾತಿ ಪರಿಚ್ಚಜಥ, ಸಮುಚ್ಛಿನ್ದಥಾತಿ ಅತ್ಥೋ।
Yaṃ pana upacārappanābhedena samādhinā pavattibhāvanivāraṇato ghaṭappahāreneva udakapiṭṭhe sevālassa tesaṃ tesaṃ nīvaraṇādidhammānaṃ pahānaṃ, etaṃ vikkhambhanappahānaṃ nāma. Yaṃ catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā taṃtaṃmaggavato attano santāne ‘‘diṭṭhigatānaṃ pahānāyā’’tiādinā (dha. sa. 277; vibha. 628) nayena vuttassa samudayapakkhiyassa kilesagaṇassa accantaṃ appavattibhāvena samucchindanaṃ, idaṃ samucchedappahānaṃ nāma. Yaṃ pana phalakkhaṇe paṭippassaddhattaṃ kilesānaṃ, etaṃ paṭippassaddhippahānaṃ nāma. Yaṃ pana sabbasaṅkhatanissaṭattā pahīnasabbasaṅkhataṃ nibbānaṃ, etaṃ nissaraṇappahānaṃ nāma. Evaṃ pañcavidhe pahāne anāgāmikabhāvakarassa pahānassa adhippetattā idha samucchedappahānanti veditabbaṃ. Tasmā pajahathāti pariccajatha, samucchindathāti attho.
ಅಹನ್ತಿ ಭಗವಾ ಅತ್ತಾನಂ ನಿದ್ದಿಸತಿ। ವೋತಿ ಅಯಂ ವೋಸದ್ದೋ ಪಚ್ಚತ್ತಉಪಯೋಗಕರಣಸಾಮಿವಚನಪದಪೂರಣಸಮ್ಪದಾನೇಸು ದಿಸ್ಸತಿ। ತಥಾ ಹಿ ‘‘ಕಚ್ಚಿ, ಪನ ವೋ ಅನುರುದ್ಧಾ, ಸಮಗ್ಗಾ ಸಮ್ಮೋದಮಾನಾ’’ತಿಆದೀಸು (ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೩೨೬) ಪಚ್ಚತ್ತೇ ಆಗತೋ। ‘‘ಗಚ್ಛಥ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಪಣಾಮೇಮಿ ವೋ’’ತಿಆದೀಸು (ಮ॰ ನಿ॰ ೨.೧೫೭) ಉಪಯೋಗೇ। ‘‘ನ ವೋ ಮಮ ಸನ್ತಿಕೇ ವತ್ಥಬ್ಬ’’ನ್ತಿಆದೀಸು (ಮ॰ ನಿ॰ ೨.೧೫೭) ಕರಣೇ। ‘‘ಸಬ್ಬೇಸಂ ವೋ, ಸಾರಿಪುತ್ತ, ಸುಭಾಸಿತ’’ನ್ತಿಆದೀಸು (ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೩೪೫) ಸಾಮಿವಚನೇ। ‘‘ಯೇ ಹಿ ವೋ ಅರಿಯಾ ಪರಿಸುದ್ಧಕಾಯಕಮ್ಮನ್ತಾ’’ತಿಆದೀಸು (ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೩೫) ಪದಪೂರಣೇ। ‘‘ವನಪತ್ಥಪರಿಯಾಯಂ ವೋ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ದೇಸೇಸ್ಸಾಮೀ’’ತಿಆದೀಸು (ಮ॰ ನಿ॰ ೧.೧೯೦) ಸಮ್ಪದಾನೇ। ಇಧಾಪಿ ಸಮ್ಪದಾನೇ ಏವ ದಟ್ಠಬ್ಬೋ।
Ahanti bhagavā attānaṃ niddisati. Voti ayaṃ vosaddo paccattaupayogakaraṇasāmivacanapadapūraṇasampadānesu dissati. Tathā hi ‘‘kacci, pana vo anuruddhā, samaggā sammodamānā’’tiādīsu (ma. ni. 1.326) paccatte āgato. ‘‘Gacchatha, bhikkhave, paṇāmemi vo’’tiādīsu (ma. ni. 2.157) upayoge. ‘‘Na vo mama santike vatthabba’’ntiādīsu (ma. ni. 2.157) karaṇe. ‘‘Sabbesaṃ vo, sāriputta, subhāsita’’ntiādīsu (ma. ni. 1.345) sāmivacane. ‘‘Ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā’’tiādīsu (ma. ni. 1.35) padapūraṇe. ‘‘Vanapatthapariyāyaṃ vo, bhikkhave, desessāmī’’tiādīsu (ma. ni. 1.190) sampadāne. Idhāpi sampadāne eva daṭṭhabbo.
ಪಾಟಿಭೋಗೋತಿ ಪಟಿಭೂ। ಸೋ ಹಿ ಧಾರಣಕಂ ಪಟಿಚ್ಚ ಧನಿಕಸ್ಸ, ಧನಿಕಂ ಪಟಿಚ್ಚ ಧಾರಣಕಸ್ಸ ಪಟಿನಿಧಿಭೂತೋ ಧನಿಕಸನ್ತಕಸ್ಸ ತತೋ ಹರಣಾದಿಸಙ್ಖಾತೇನ ಭುಞ್ಜನೇನ ಭೋಗೋತಿ ಪಟಿಭೋಗೋ, ಪಟಿಭೋಗೋ ಏವ ಪಾಟಿಭೋಗೋ। ಅನಾಗಾಮಿತಾಯಾತಿ ಅನಾಗಾಮಿಭಾವತ್ಥಾಯ। ಪಟಿಸನ್ಧಿಗ್ಗಹಣವಸೇನ ಹಿ ಕಾಮಭವಸ್ಸ ಅನಾಗಮನತೋ ಅನಾಗಾಮೀ। ಯೋ ಯಸ್ಸ ಧಮ್ಮಸ್ಸ ಅಧಿಗಮೇನ ಅನಾಗಾಮೀತಿ ವುಚ್ಚತಿ, ಸಫಲೋ ಸೋ ತತಿಯಮಗ್ಗೋ ಅನಾಗಾಮಿತಾ ನಾಮ। ಇತಿ ಭಗವಾ ವೇನೇಯ್ಯದಮನಕುಸಲೋ ವೇನೇಯ್ಯಜ್ಝಾಸಯಾನುಕೂಲಂ ತತಿಯಮಗ್ಗಾಧಿಗಮಂ ಲಹುನಾ ಉಪಾಯೇನ ಏಕಧಮ್ಮಪೂರಣತಾಮತ್ತೇನ ಥಿರಂ ಕತ್ವಾ ದಸ್ಸೇಸಿ ಯಥಾ ತಂ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧೋ। ಭಿನ್ನಭೂಮಿಕಾಪಿ ಹಿ ಪಟಿಘಸಂಯೋಜನಾದಯೋ ತತಿಯಮಗ್ಗವಜ್ಝಾ ಕಿಲೇಸಾ ಕಾಮರಾಗಪ್ಪಹಾನಂ ನಾತಿವತ್ತನ್ತೀತಿ।
Pāṭibhogoti paṭibhū. So hi dhāraṇakaṃ paṭicca dhanikassa, dhanikaṃ paṭicca dhāraṇakassa paṭinidhibhūto dhanikasantakassa tato haraṇādisaṅkhātena bhuñjanena bhogoti paṭibhogo, paṭibhogo eva pāṭibhogo. Anāgāmitāyāti anāgāmibhāvatthāya. Paṭisandhiggahaṇavasena hi kāmabhavassa anāgamanato anāgāmī. Yo yassa dhammassa adhigamena anāgāmīti vuccati, saphalo so tatiyamaggo anāgāmitā nāma. Iti bhagavā veneyyadamanakusalo veneyyajjhāsayānukūlaṃ tatiyamaggādhigamaṃ lahunā upāyena ekadhammapūraṇatāmattena thiraṃ katvā dassesi yathā taṃ sammāsambuddho. Bhinnabhūmikāpi hi paṭighasaṃyojanādayo tatiyamaggavajjhā kilesā kāmarāgappahānaṃ nātivattantīti.
ಕಸ್ಮಾ ಪನೇತ್ಥ ಭಗವಾ ಅತ್ತಾನಂ ಪಾಟಿಭೋಗಭಾವೇ ಠಪೇಸಿ? ತೇಸಂ ಭಿಕ್ಖೂನಂ ಅನಾಗಾಮಿಮಗ್ಗಾಧಿಗಮಾಯ ಉಸ್ಸಾಹಜನನತ್ಥಂ। ಪಸ್ಸತಿ ಹಿ ಭಗವಾ ‘‘ಮಯಾ ‘ಏಕಧಮ್ಮಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಪಜಹಥ, ಅಹಂ ವೋ ಪಾಟಿಭೋಗೋ ಅನಾಗಾಮಿತಾಯಾ’ತಿ ವುತ್ತೇ ಇಮೇ ಭಿಕ್ಖೂ ಅದ್ಧಾ ತಂ ಏಕಧಮ್ಮಂ ಪಹಾಯ ಸಕ್ಕಾ ತತಿಯಭೂಮಿಂ ಸಮಧಿಗನ್ತುಂ, ಯತೋ ಧಮ್ಮಸ್ಸಾಮಿ ಪಠಮಮಾಹ ‘ಅಹಂ ಪಾಟಿಭೋಗೋ’ತಿ ಉಸ್ಸಾಹಜಾತಾ ತದತ್ಥಾಯ ಪಟಿಪಜ್ಜಿತಬ್ಬಂ ಮಞ್ಞಿಸ್ಸನ್ತೀ’’ತಿ। ತಸ್ಮಾ ಉಸ್ಸಾಹಜನನತ್ಥಂ ಅನಾಗಾಮಿತಾಯ ತೇಸಂ ಭಿಕ್ಖೂನಂ ಅತ್ತಾನಂ ಪಾಟಿಭೋಗಭಾವೇ ಠಪೇಸಿ।
Kasmā panettha bhagavā attānaṃ pāṭibhogabhāve ṭhapesi? Tesaṃ bhikkhūnaṃ anāgāmimaggādhigamāya ussāhajananatthaṃ. Passati hi bhagavā ‘‘mayā ‘ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha, ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’ti vutte ime bhikkhū addhā taṃ ekadhammaṃ pahāya sakkā tatiyabhūmiṃ samadhigantuṃ, yato dhammassāmi paṭhamamāha ‘ahaṃ pāṭibhogo’ti ussāhajātā tadatthāya paṭipajjitabbaṃ maññissantī’’ti. Tasmā ussāhajananatthaṃ anāgāmitāya tesaṃ bhikkhūnaṃ attānaṃ pāṭibhogabhāve ṭhapesi.
ಕತಮಂ ಏಕಧಮ್ಮನ್ತಿ ಏತ್ಥ ಕತಮನ್ತಿ ಪುಚ್ಛಾವಚನಂ। ಪುಚ್ಛಾ ಚ ನಾಮೇಸಾ ಪಞ್ಚವಿಧಾ – ಅದಿಟ್ಠಜೋತನಾಪುಚ್ಛಾ, ದಿಟ್ಠಸಂಸನ್ದನಾಪುಚ್ಛಾ, ವಿಮತಿಚ್ಛೇದನಾಪುಚ್ಛಾ, ಅನುಮತಿಪುಚ್ಛಾ , ಕಥೇತುಕಮ್ಯತಾಪುಚ್ಛಾತಿ। ತತ್ಥ ಪಕತಿಯಾ ಲಕ್ಖಣಂ ಅಞ್ಞಾತಂ ಹೋತಿ ಅದಿಟ್ಠಂ ಅತುಲಿತಂ ಅತೀರಿತಂ ಅವಿಭೂತಂ ಅವಿಭಾವಿತಂ, ತಸ್ಸ ಞಾಣಾಯ ದಸ್ಸನಾಯ ತುಲನಾಯ ತೀರಣಾಯ ವಿಭೂತತ್ಥಾಯ ವಿಭಾವನತ್ಥಾಯ ಪಞ್ಹಂ ಪುಚ್ಛತಿ, ಅಯಂ ಅದಿಟ್ಠಜೋತನಾಪುಚ್ಛಾ। ಪಕತಿಯಾ ಲಕ್ಖಣಂ ಞಾತಂ ಹೋತಿ ದಿಟ್ಠಂ ತುಲಿತಂ ತೀರಿತಂ ವಿಭೂತಂ ವಿಭಾವಿತಂ। ಸೋ ಅಞ್ಞೇಹಿ ಪಣ್ಡಿತೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ಸಂಸನ್ದನತ್ಥಾಯ ಪಞ್ಹಂ ಪುಚ್ಛತಿ, ಅಯಂ ದಿಟ್ಠಸಂಸನ್ದನಾಪುಚ್ಛಾ। ಪಕತಿಯಾ ಸಂಸಯಪಕ್ಖನ್ದೋ ಹೋತಿ ವಿಮತಿಪಕ್ಖನ್ದೋ ದ್ವೇಳ್ಹಕಜಾತೋ – ‘‘ಏವಂ ನು ಖೋ, ನ ನು ಖೋ, ಕಿಂ ನು ಖೋ, ಕಥಂ ನು ಖೋ’’ತಿ, ಸೋ ವಿಮತಿಚ್ಛೇದನತ್ಥಾಯ ಪಞ್ಹಂ ಪುಚ್ಛತಿ, ಅಯಂ ವಿಮತಿಚ್ಛೇದನಾಪುಚ್ಛಾ। ಭಗವಾ ಹಿ ಅನುಮತಿಗ್ಗಹಣತ್ಥಂ ಪಞ್ಹಂ ಪುಚ್ಛತಿ – ‘‘ತಂ ಕಿಂ ಮಞ್ಞಥ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ರೂಪಂ ನಿಚ್ಚಂ ವಾ ಅನಿಚ್ಚಂ ವಾ’’ತಿಆದಿನಾ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೩.೫೯; ಮಹಾವ॰ ೨೧), ಅಯಂ ಅನುಮತಿಪುಚ್ಛಾ। ಭಗವಾ ಭಿಕ್ಖೂನಂ ಕಥೇತುಕಮ್ಯತಾಯ ಪಞ್ಹಂ ಪುಚ್ಛತಿ – ‘‘ಚತ್ತಾರೋಮೇ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಆಹಾರಾ ಭೂತಾನಂ ವಾ ಸತ್ತಾನಂ ಠಿತಿಯಾ ಸಮ್ಭವೇಸೀನಂ ವಾ ಅನುಗ್ಗಹಾಯ। ಕತಮೇ ಚತ್ತಾರೋ’’ತಿ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೨.೧೧) ಅಯಂ ಕಥೇತುಕಮ್ಯತಾಪುಚ್ಛಾ।
Katamaṃ ekadhammanti ettha katamanti pucchāvacanaṃ. Pucchā ca nāmesā pañcavidhā – adiṭṭhajotanāpucchā, diṭṭhasaṃsandanāpucchā, vimaticchedanāpucchā, anumatipucchā , kathetukamyatāpucchāti. Tattha pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ, tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhūtatthāya vibhāvanatthāya pañhaṃ pucchati, ayaṃ adiṭṭhajotanāpucchā. Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ. So aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati, ayaṃ diṭṭhasaṃsandanāpucchā. Pakatiyā saṃsayapakkhando hoti vimatipakkhando dveḷhakajāto – ‘‘evaṃ nu kho, na nu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho’’ti, so vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati, ayaṃ vimaticchedanāpucchā. Bhagavā hi anumatiggahaṇatthaṃ pañhaṃ pucchati – ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’tiādinā (saṃ. ni. 3.59; mahāva. 21), ayaṃ anumatipucchā. Bhagavā bhikkhūnaṃ kathetukamyatāya pañhaṃ pucchati – ‘‘cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. Katame cattāro’’ti (saṃ. ni. 2.11) ayaṃ kathetukamyatāpucchā.
ತತ್ಥ ಪುರಿಮಾ ತಿಸ್ಸೋ ಪುಚ್ಛಾ ಬುದ್ಧಾನಂ ನತ್ಥಿ। ಕಸ್ಮಾ? ತೀಸು ಹಿ ಅದ್ಧಾಸು ಕಿಞ್ಚಿ ಸಙ್ಖತಂ ಅದ್ಧಾವಿಮುತ್ತಂ ವಾ ಅಸಙ್ಖತಂ ಸಮ್ಮಾಸಮ್ಬುದ್ಧಾನಂ ಅದಿಟ್ಠಂ ಅತುಲಿತಂ ಅತೀರಿತಂ ಅವಿಭೂತಂ ಅವಿಭಾವಿತಂ ನಾಮ ನತ್ಥಿ। ತೇನ ನೇಸಂ ಅದಿಟ್ಠಜೋತನಾಪುಚ್ಛಾ ನತ್ಥಿ। ಯಂ ಪನ ತೇಹಿ ಅತ್ತನೋ ಞಾಣೇನ ಪಟಿವಿದ್ಧಂ, ತಸ್ಸ ಅಞ್ಞೇನ ಸಮಣೇನ ವಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇನ ವಾ ದೇವೇನ ವಾ ಮಾರೇನ ವಾ ಬ್ರಹ್ಮುನಾ ವಾ ಸದ್ಧಿಂ ಸಂಸನ್ದನಕಿಚ್ಚಂ ನತ್ಥಿ, ತೇನ ನೇಸಂ ದಿಟ್ಠಸಂಸನ್ದನಾಪುಚ್ಛಾಪಿ ನತ್ಥಿ। ಯಸ್ಮಾ ಪನ ಬುದ್ಧಾ ಭಗವನ್ತೋ ಅಕಥಂಕಥೀ ತಿಣ್ಣವಿಚಿಕಿಚ್ಛಾ ಸಬ್ಬಧಮ್ಮೇಸು ವಿಗತಸಂಸಯಾ, ತೇನ ನೇಸಂ ವಿಮತಿಚ್ಛೇದನಾಪುಚ್ಛಾಪಿ ನತ್ಥಿ। ಇತರಾ ಪನ ದ್ವೇ ಪುಚ್ಛಾ ಅತ್ಥಿ, ತಾಸು ಅಯಂ ಕಥೇತುಕಮ್ಯತಾಪುಚ್ಛಾತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಾ।
Tattha purimā tisso pucchā buddhānaṃ natthi. Kasmā? Tīsu hi addhāsu kiñci saṅkhataṃ addhāvimuttaṃ vā asaṅkhataṃ sammāsambuddhānaṃ adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ nāma natthi. Tena nesaṃ adiṭṭhajotanāpucchā natthi. Yaṃ pana tehi attano ñāṇena paṭividdhaṃ, tassa aññena samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā saddhiṃ saṃsandanakiccaṃ natthi, tena nesaṃ diṭṭhasaṃsandanāpucchāpi natthi. Yasmā pana buddhā bhagavanto akathaṃkathī tiṇṇavicikicchā sabbadhammesu vigatasaṃsayā, tena nesaṃ vimaticchedanāpucchāpi natthi. Itarā pana dve pucchā atthi, tāsu ayaṃ kathetukamyatāpucchāti veditabbā.
ಇದಾನಿ ತಾಯ ಪುಚ್ಛಾಯ ಪುಟ್ಠಮತ್ಥಂ ಸರೂಪತೋ ದಸ್ಸೇನ್ತೋ ‘‘ಲೋಭಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಏಕಧಮ್ಮ’’ನ್ತಿಆದಿಮಾಹ। ತತ್ಥ ಲುಬ್ಭನ್ತಿ ತೇನ, ಸಯಂ ವಾ ಲುಬ್ಭತಿ, ಲುಬ್ಭನಮತ್ತಮೇವ ವಾ ತನ್ತಿ ಲೋಭೋ। ಸ್ವಾಯಂ ಆರಮ್ಮಣಗ್ಗಹಣಲಕ್ಖಣೋ ಮಕ್ಕಟಾಲೇಪೋ ವಿಯ, ಅಭಿಸಙ್ಗರಸೋ ತತ್ತಕಪಾಲೇ ಪಕ್ಖಿತ್ತಮಂಸಪೇಸಿ ವಿಯ, ಅಪರಿಚ್ಚಾಗಪಚ್ಚುಪಟ್ಠಾನೋ ತೇಲಞ್ಜನರಾಗೋ ವಿಯ, ಸಂಯೋಜನಿಯೇಸು ಧಮ್ಮೇಸು ಅಸ್ಸಾದದಸ್ಸನಪದಟ್ಠಾನೋ, ತಣ್ಹಾನದಿಭಾವೇನ ವಡ್ಢಮಾನೋ ಯತ್ಥ ಸಮುಪ್ಪನ್ನೋ, ಸೀಘಸೋತಾ ನದೀ ವಿಯ ಮಹಾಸಮುದ್ದಂ ಅಪಾಯಮೇವ ತಂ ಸತ್ತಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಗಚ್ಛತೀತಿ ದಟ್ಠಬ್ಬೋ। ಕಿಞ್ಚಾಪಿ ಅಯಂ ಲೋಭಸದ್ದೋ ಸಬ್ಬಲೋಭಸಾಮಞ್ಞವಚನೋ, ಇಧ ಪನ ಕಾಮರಾಗವಚನೋತಿ ವೇದಿತಬ್ಬೋ। ಸೋ ಹಿ ಅನಾಗಾಮಿಮಗ್ಗವಜ್ಝೋ।
Idāni tāya pucchāya puṭṭhamatthaṃ sarūpato dassento ‘‘lobhaṃ, bhikkhave, ekadhamma’’ntiādimāha. Tattha lubbhanti tena, sayaṃ vā lubbhati, lubbhanamattameva vā tanti lobho. Svāyaṃ ārammaṇaggahaṇalakkhaṇo makkaṭālepo viya, abhisaṅgaraso tattakapāle pakkhittamaṃsapesi viya, apariccāgapaccupaṭṭhāno telañjanarāgo viya, saṃyojaniyesu dhammesu assādadassanapadaṭṭhāno, taṇhānadibhāvena vaḍḍhamāno yattha samuppanno, sīghasotā nadī viya mahāsamuddaṃ apāyameva taṃ sattaṃ gahetvā gacchatīti daṭṭhabbo. Kiñcāpi ayaṃ lobhasaddo sabbalobhasāmaññavacano, idha pana kāmarāgavacanoti veditabbo. So hi anāgāmimaggavajjho.
ಪುನ ಭಿಕ್ಖವೇತಿ ಆಲಪನಂ ಧಮ್ಮಸ್ಸ ಪಟಿಗ್ಗಾಹಕಭಾವೇನ ಅಭಿಮುಖೀಭೂತಾನಂ ತತ್ಥ ಆದರಜನನತ್ಥಂ। ಪಜಹಥಾತಿ ಇಮಿನಾ ಪಹಾನಾಭಿಸಮಯೋ ವಿಹಿತೋ, ಸೋ ಚ ಪರಿಞ್ಞಾಸಚ್ಛಿಕಿರಿಯಾಭಾವನಾಭಿಸಮಯೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ಏವ ಪವತ್ತತಿ, ನ ವಿಸುನ್ತಿ ಚತುಸಚ್ಚಾಧಿಟ್ಠಾನಾನಿ ಚತ್ತಾರಿಪಿ ಸಮ್ಮಾದಿಟ್ಠಿಯಾ ಕಿಚ್ಚಾನಿ ವಿಹಿತಾನೇವ ಹೋನ್ತಿ। ಯಥಾ ಚ ‘‘ಲೋಭಂ ಪಜಹಥಾ’’ತಿ ವುತ್ತೇ ಪಹಾನೇಕಟ್ಠಭಾವತೋ ದೋಸಾದೀನಮ್ಪಿ ಪಹಾನಂ ಅತ್ಥತೋ ವುತ್ತಮೇವ ಹೋತಿ, ಏವಂ ಸಮುದಯಸಚ್ಚವಿಸಯೇ ಸಮ್ಮಾದಿಟ್ಠಿಕಿಚ್ಚೇ ಪಹಾನಾಭಿಸಮಯೇ ವುತ್ತೇ ತಸ್ಸಾ ಸಹಕಾರೀಕಾರಣಭೂತಾನಂ ಸಮ್ಮಾಸಙ್ಕಪ್ಪಾದೀನಂ ಸೇಸಮಗ್ಗಙ್ಗಾನಮ್ಪಿ ಸಮುದಯಸಚ್ಚವಿಸಯಕಿಚ್ಚಂ ಅತ್ಥತೋ ವುತ್ತಮೇವ ಹೋತೀತಿ ಪರಿಪುಣ್ಣೋ ಅರಿಯಮಗ್ಗಬ್ಯಾಪಾರೋ ಇಧ ಕಥಿತೋತಿ ದಟ್ಠಬ್ಬೋ। ಇಮಿನಾ ನಯೇನ ಸತಿಪಟ್ಠಾನಾದೀನಮ್ಪಿ ಬೋಧಿಪಕ್ಖಿಯಧಮ್ಮಾನಂ ಬ್ಯಾಪಾರಸ್ಸ ಇಧ ವುತ್ತಭಾವೋ ಯಥಾರಹಂ ವಿತ್ಥಾರೇತಬ್ಬೋ।
Puna bhikkhaveti ālapanaṃ dhammassa paṭiggāhakabhāvena abhimukhībhūtānaṃ tattha ādarajananatthaṃ. Pajahathāti iminā pahānābhisamayo vihito, so ca pariññāsacchikiriyābhāvanābhisamayehi saddhiṃ eva pavattati, na visunti catusaccādhiṭṭhānāni cattāripi sammādiṭṭhiyā kiccāni vihitāneva honti. Yathā ca ‘‘lobhaṃ pajahathā’’ti vutte pahānekaṭṭhabhāvato dosādīnampi pahānaṃ atthato vuttameva hoti, evaṃ samudayasaccavisaye sammādiṭṭhikicce pahānābhisamaye vutte tassā sahakārīkāraṇabhūtānaṃ sammāsaṅkappādīnaṃ sesamaggaṅgānampi samudayasaccavisayakiccaṃ atthato vuttameva hotīti paripuṇṇo ariyamaggabyāpāro idha kathitoti daṭṭhabbo. Iminā nayena satipaṭṭhānādīnampi bodhipakkhiyadhammānaṃ byāpārassa idha vuttabhāvo yathārahaṃ vitthāretabbo.
ಅಪಿಚೇತ್ಥ ಲೋಭಂ ಪಜಹಥಾತಿ ಏತೇನ ಪಹಾನಪರಿಞ್ಞಾ ವುತ್ತಾ। ಸಾ ಚ ತೀರಣಪರಿಞ್ಞಾಧಿಟ್ಠಾನಾ, ತೀರಣಪರಿಞ್ಞಾ ಚ ಞಾತಪರಿಞ್ಞಾಧಿಟ್ಠಾನಾತಿ ಅವಿನಾಭಾವೇನ ತಿಸ್ಸೋಪಿ ಪರಿಞ್ಞಾ ಬೋಧಿತಾ ಹೋನ್ತಿ। ಏವಮೇತ್ಥ ಸಹ ಫಲೇನ ಚತುಸಚ್ಚಕಮ್ಮಟ್ಠಾನಂ ಪರಿಪುಣ್ಣಂ ಕತ್ವಾ ಪಕಾಸಿತನ್ತಿ ದಟ್ಠಬ್ಬಂ। ಅಥ ವಾ ಲೋಭಂ ಪಜಹಥಾತಿ ಸಹ ಫಲೇನ ಞಾಣದಸ್ಸನವಿಸುದ್ಧಿ ದೇಸಿತಾ। ಸಾ ಚ ಪಟಿಪದಾಞಾಣದಸ್ಸನವಿಸುದ್ಧಿಸನ್ನಿಸ್ಸಯಾ…ಪೇ॰… ಚಿತ್ತವಿಸುದ್ಧಿಸೀಲವಿಸುದ್ಧಿಸನ್ನಿಸ್ಸಯಾ ಚಾತಿ ನಾನನ್ತರಿಕಭಾವೇನ ಸಹ ಫಲೇನ ಸಬ್ಬಾಪಿ ಸತ್ತ ವಿಸುದ್ಧಿಯೋ ವಿಭಾವಿತಾತಿ ವೇದಿತಬ್ಬಂ।
Apicettha lobhaṃ pajahathāti etena pahānapariññā vuttā. Sā ca tīraṇapariññādhiṭṭhānā, tīraṇapariññā ca ñātapariññādhiṭṭhānāti avinābhāvena tissopi pariññā bodhitā honti. Evamettha saha phalena catusaccakammaṭṭhānaṃ paripuṇṇaṃ katvā pakāsitanti daṭṭhabbaṃ. Atha vā lobhaṃ pajahathāti saha phalena ñāṇadassanavisuddhi desitā. Sā ca paṭipadāñāṇadassanavisuddhisannissayā…pe… cittavisuddhisīlavisuddhisannissayā cāti nānantarikabhāvena saha phalena sabbāpi satta visuddhiyo vibhāvitāti veditabbaṃ.
ಏವಮೇತಾಯ ವಿಸುದ್ಧಿಕ್ಕಮಭಾವನಾಯ ಪರಿಞ್ಞಾತ್ತಯಸಮ್ಪಾದನೇನ ಲೋಭಂ ಪಜಹಿತುಕಾಮೇನ –
Evametāya visuddhikkamabhāvanāya pariññāttayasampādanena lobhaṃ pajahitukāmena –
‘‘ಅನತ್ಥಜನನೋ ಲೋಭೋ, ಲೋಭೋ ಚಿತ್ತಪ್ಪಕೋಪನೋ।
‘‘Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano;
ಭಯಮನ್ತರತೋ ಜಾತಂ, ತಂ ಜನೋ ನಾವಬುಜ್ಝತಿ॥
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
‘‘ಲುದ್ಧೋ ಅತ್ಥಂ ನ ಜಾನಾತಿ, ಲುದ್ಧೋ ಧಮ್ಮಂ ನ ಪಸ್ಸತಿ।
‘‘Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na passati;
ಅನ್ಧತಮಂ ತದಾ ಹೋತಿ, ಯಂ ಲೋಭೋ ಸಹತೇ ನರಂ’’॥ (ಇತಿವು॰ ೮೮)।
Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ’’. (itivu. 88);
ರತ್ತೋ ಖೋ, ಆವುಸೋ, ರಾಗೇನ ಅಭಿಭೂತೋ ಪರಿಯಾದಿನ್ನಚಿತ್ತೋ ಪಾಣಮ್ಪಿ ಹನತಿ, ಅದಿನ್ನಮ್ಪಿ ಆದಿಯತಿ, ಸನ್ಧಿಮ್ಪಿ ಛಿನ್ದತಿ, ನಿಲ್ಲೋಪಮ್ಪಿ ಹರತಿ, ಏಕಾಗಾರಿಕಮ್ಪಿ ಕರೋತಿ, ಪರಿಪನ್ಥೇಪಿ ತಿಟ್ಠತಿ, ಪರದಾರಮ್ಪಿ ಗಚ್ಛತಿ, ಮುಸಾಪಿ ಭಣತಿ। ತದಪಿ ತೇಸಂ ಭವತಂ ಸಮಣಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಂ ಅಜಾನತಂ ಅಪಸ್ಸತಂ ಅವೇದಯತಂ ತಣ್ಹಾನುಗತಾನಂ ಪರಿತಸ್ಸಿತಂ ವಿಪ್ಫನ್ದಿತಮೇವ (ಅ॰ ನಿ॰ ೩.೫೪)।
Ratto kho, āvuso, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati. Tadapi tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ ajānataṃ apassataṃ avedayataṃ taṇhānugatānaṃ paritassitaṃ vipphanditameva (a. ni. 3.54).
‘‘ತಣ್ಹಾದುತಿಯೋ ಪುರಿಸೋ, ದೀಘಮದ್ಧಾನ ಸಂಸರಂ।
‘‘Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;
ಇತ್ಥಭಾವಞ್ಞಥಾಭಾವಂ, ಸಂಸಾರಂ ನಾತಿವತ್ತತಿ’’॥ (ಇತಿವು॰ ೧೫, ೧೦೫)।
Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattati’’. (itivu. 15, 105);
‘‘ನತ್ಥಿ ರಾಗಸಮೋ ಅಗ್ಗಿ, ನತ್ಥಿ ದೋಸಸಮೋ ಕಲಿ’’॥ (ಧ॰ ಪ॰ ೨೦೨, ೨೫೧)।
‘‘Natthi rāgasamo aggi, natthi dosasamo kali’’. (dha. pa. 202, 251);
‘‘ಕಾಮರಾಗೇನ ಡಯ್ಹಾಮಿ, ಚಿತ್ತಂ ಮೇ ಪರಿಡಯ್ಹತಿ’’॥ (ಸಂ॰ ನಿ॰ ೧.೨೧೨)।
‘‘Kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṃ me pariḍayhati’’. (saṃ. ni. 1.212);
‘‘ಯೇ ರಾಗರತ್ತಾನುಪತನ್ತಿ ಸೋತಂ, ಸಯಂಕತಂ ಮಕ್ಕಟಕೋವ ಜಾಲ’’ನ್ತಿ॥ (ಧ॰ ಪ॰ ೩೪೭) ಚ –
‘‘Ye rāgarattānupatanti sotaṃ, sayaṃkataṃ makkaṭakova jāla’’nti. (dha. pa. 347) ca –
ಏವಮಾದಿಸುತ್ತಪದಾನುಸಾರೇನ ನಾನಾನಯೇಹಿ ಲೋಭಸ್ಸ ಆದೀನವಂ ಪಚ್ಚವೇಕ್ಖಿತ್ವಾ ತಸ್ಸ ಪಹಾನಾಯ ಪಟಿಪಜ್ಜಿತಬ್ಬಂ।
Evamādisuttapadānusārena nānānayehi lobhassa ādīnavaṃ paccavekkhitvā tassa pahānāya paṭipajjitabbaṃ.
ಅಪಿಚ ಛ ಧಮ್ಮಾ ಕಾಮರಾಗಸ್ಸ ಪಹಾನಾಯ ಸಂವತ್ತನ್ತಿ, ಅಸುಭನಿಮಿತ್ತಸ್ಸ ಉಗ್ಗಹೋ, ಅಸುಭಭಾವನಾನುಯೋಗೋ, ಇನ್ದ್ರಿಯೇಸು ಗುತ್ತದ್ವಾರತಾ, ಭೋಜನೇ ಮತ್ತಞ್ಞುತಾ, ಕಲ್ಯಾಣಮಿತ್ತತಾ, ಸಪ್ಪಾಯಕಥಾತಿ। ದಸವಿಧಞ್ಹಿ ಅಸುಭನಿಮಿತ್ತಂ ಉಗ್ಗಣ್ಹನ್ತಸ್ಸಾಪಿ ಕಾಮರಾಗೋ ಪಹೀಯತಿ, ಕಾಯಗತಾಸತಿಭಾವನಾವಸೇನ ಸವಿಞ್ಞಾಣಕೇ ಉದ್ಧುಮಾತಕಾದಿವಸೇನ ಅವಿಞ್ಞಾಣಕೇ ಅಸುಭೇ ಅಸುಭಭಾವನಾನುಯೋಗಮನುಯುತ್ತಸ್ಸಾಪಿ, ಮನಚ್ಛಟ್ಠೇಸು ಇನ್ದ್ರಿಯೇಸು ಸಂವರಣವಸೇನ ಸತಿಕವಾಟೇನ ಪಿಹಿತದ್ವಾರಸ್ಸಾಪಿ , ಚತುನ್ನಂ ಪಞ್ಚನ್ನಂ ವಾ ಆಲೋಪಾನಂ ಓಕಾಸೇ ಸತಿ ಉದಕಂ ಪಿವಿತ್ವಾ ಯಾಪನಸೀಲತಾಯ ಭೋಜನೇ ಮತ್ತಞ್ಞುನೋಪಿ। ತೇನೇವಾಹ –
Apica cha dhammā kāmarāgassa pahānāya saṃvattanti, asubhanimittassa uggaho, asubhabhāvanānuyogo, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Dasavidhañhi asubhanimittaṃ uggaṇhantassāpi kāmarāgo pahīyati, kāyagatāsatibhāvanāvasena saviññāṇake uddhumātakādivasena aviññāṇake asubhe asubhabhāvanānuyogamanuyuttassāpi, manacchaṭṭhesu indriyesu saṃvaraṇavasena satikavāṭena pihitadvārassāpi , catunnaṃ pañcannaṃ vā ālopānaṃ okāse sati udakaṃ pivitvā yāpanasīlatāya bhojane mattaññunopi. Tenevāha –
‘‘ಚತ್ತಾರೋ ಪಞ್ಚ ಆಲೋಪೇ, ಅಭುತ್ವಾ ಉದಕಂ ಪಿವೇ।
‘‘Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;
ಅಲಂ ಫಾಸುವಿಹಾರಾಯ, ಪಹಿತತ್ತಸ್ಸ ಭಿಕ್ಖುನೋ’’ತಿ॥ (ಥೇರಗಾ॰ ೯೮೩)।
Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno’’ti. (theragā. 983);
ಅಸುಭಕಮ್ಮಟ್ಠಾನಭಾವನಾರತೇ ಕಲ್ಯಾಣಮಿತ್ತೇ ಸೇವನ್ತಸ್ಸಾಪಿ, ಠಾನನಿಸಜ್ಜಾದೀಸು ದಸಅಸುಭನಿಸ್ಸಿತಸಪ್ಪಾಯಕಥಾಯಪಿ ಪಹೀಯತಿ। ತೇನೇವಾಹ –
Asubhakammaṭṭhānabhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu dasaasubhanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tenevāha –
‘‘ಅತ್ಥಿ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಅಸುಭನಿಮಿತ್ತಂ, ತತ್ಥ ಯೋನಿಸೋಮನಸಿಕಾರಬಹುಲೀಕಾರೋ, ಅಯಮಾಹಾರೋ ಅನುಪ್ಪನ್ನಸ್ಸ ವಾ ಕಾಮಚ್ಛನ್ದಸ್ಸ ಅನುಪ್ಪಾದಾಯ ಉಪ್ಪನ್ನಸ್ಸ ವಾ ಕಾಮಚ್ಛನ್ದಸ್ಸ ಪಹಾನಾಯಾ’’ತಿ।
‘‘Atthi, bhikkhave, asubhanimittaṃ, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa anuppādāya uppannassa vā kāmacchandassa pahānāyā’’ti.
ಏವಂ ಪುಬ್ಬಭಾಗೇ ಕಾಮರಾಗಸಙ್ಖಾತಸ್ಸ ಲೋಭಸ್ಸ ಪಹಾನಾಯ ಪಟಿಪನ್ನೋ ವಿಪಸ್ಸನಂ ಉಸ್ಸುಕ್ಕಾಪೇತ್ವಾ ತತಿಯಮಗ್ಗೇನ ತಂ ಅನವಸೇಸತೋ ಸಮುಚ್ಛಿನ್ದತಿ। ತೇನ ವುತ್ತಂ ‘‘ಲೋಭಂ, ಭಿಕ್ಖವೇ, ಏಕಧಮ್ಮಂ ಪಜಹಥ, ಅಹಂ ವೋ ಪಾಟಿಭೋಗೋ ಅನಾಗಾಮಿತಾಯಾ’’ತಿ।
Evaṃ pubbabhāge kāmarāgasaṅkhātassa lobhassa pahānāya paṭipanno vipassanaṃ ussukkāpetvā tatiyamaggena taṃ anavasesato samucchindati. Tena vuttaṃ ‘‘lobhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha, ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti.
ಏತ್ಥಾಹ ‘‘ಕೋ ಪನೇತ್ಥ ಲೋಭೋ ಪಹೀಯತಿ, ಕಿಂ ಅತೀತೋ, ಅಥ ಅನಾಗತೋ, ಉದಾಹು ಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನೋ’’ತಿ? ಕಿಞ್ಚೇತ್ಥ – ನ ತಾವ ಅತೀತೋ ಲೋಭೋ ಪಹೀಯೇಯ್ಯ, ನ ಅನಾಗತೋ ವಾ ತೇಸಂ ಅಭಾವತೋ। ನ ಹಿ ನಿರುದ್ಧಂ ಅನುಪ್ಪನ್ನಂ ವಾ ಅತ್ಥೀತಿ ವುಚ್ಚತಿ, ವಾಯಾಮೋ ಚ ಅಫಲೋ ಆಪಜ್ಜತಿ। ಅಥ ಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನೋ, ಏವಮ್ಪಿ ಅಫಲೋ ವಾಯಾಮೋ ತಸ್ಸ ಸರಸಭಙ್ಗತ್ತಾ, ಸಂಕಿಲಿಟ್ಠಾ ಚ ಮಗ್ಗಭಾವನಾ ಆಪಜ್ಜತಿ, ಚಿತ್ತವಿಪ್ಪಯುತ್ತೋ ವಾ ಲೋಭೋ ಸಿಯಾ, ನ ಚಾಯಂ ನಯೋ ಇಚ್ಛಿತೋತಿ। ವುಚ್ಚತೇ – ನ ವುತ್ತನಯೇನ ಅತೀತಾನಾಗತಪಚ್ಚುಪ್ಪನ್ನೋ ಲೋಭೋ ಪಹೀಯತಿ। ಸೇಯ್ಯಥಾಪಿ ಇಧ ತರುಣರುಕ್ಖೋ ಅಸಞ್ಜಾತಫಲೋ, ತಂ ಪುರಿಸೋ ಕುಠಾರಿಯಾ ಮೂಲೇ ಛಿನ್ದೇಯ್ಯ, ತಸ್ಸ ರುಕ್ಖಸ್ಸ ಛೇದೇ ಅಸತಿ ಯಾನಿ ಫಲಾನಿ ನಿಬ್ಬತ್ತೇಯ್ಯುಂ, ತಾನಿ ರುಕ್ಖಸ್ಸ ಛಿನ್ನತ್ತಾ ಅಜಾತಾನಿ ಏವ ನ ಜಾಯೇಯ್ಯುಂ, ಏವಮೇವ ಅರಿಯಮಗ್ಗಾಧಿಗಮೇ ಅಸತಿ ಉಪ್ಪಜ್ಜನಾರಹೋ ಲೋಭೋ ಅರಿಯಮಗ್ಗಾಧಿಗಮೇನ ಪಚ್ಚಯಘಾತಸ್ಸ ಕತತ್ತಾ ನ ಉಪ್ಪಜ್ಜತಿ। ಅಯಞ್ಹಿ ಅಟ್ಠಕಥಾಸು ‘‘ಭೂಮಿಲದ್ಧುಪ್ಪನ್ನೋ’’ತಿ ವುಚ್ಚತಿ। ವಿಪಸ್ಸನಾಯ ಹಿ ಆರಮ್ಮಣಭೂತಾ ಪಞ್ಚಕ್ಖನ್ಧಾ ತಸ್ಸ ಉಪ್ಪಜ್ಜನಟ್ಠಾನತಾಯ ಭೂಮಿ ನಾಮ। ಸಾ ಭೂಮಿ ತೇನ ಲದ್ಧಾತಿ ಕತ್ವಾ ಭೂಮಿಲದ್ಧುಪ್ಪನ್ನೋ। ಆರಮ್ಮಣಾಧಿಗ್ಗಹಿತುಪ್ಪನ್ನೋ ಅವಿಕ್ಖಮ್ಭಿತುಪ್ಪನ್ನೋ ಅಸಮೂಹತುಪ್ಪನ್ನೋತಿ ಚ ಅಯಮೇವ ವುಚ್ಚತಿ।
Etthāha ‘‘ko panettha lobho pahīyati, kiṃ atīto, atha anāgato, udāhu paccuppanno’’ti? Kiñcettha – na tāva atīto lobho pahīyeyya, na anāgato vā tesaṃ abhāvato. Na hi niruddhaṃ anuppannaṃ vā atthīti vuccati, vāyāmo ca aphalo āpajjati. Atha paccuppanno, evampi aphalo vāyāmo tassa sarasabhaṅgattā, saṃkiliṭṭhā ca maggabhāvanā āpajjati, cittavippayutto vā lobho siyā, na cāyaṃ nayo icchitoti. Vuccate – na vuttanayena atītānāgatapaccuppanno lobho pahīyati. Seyyathāpi idha taruṇarukkho asañjātaphalo, taṃ puriso kuṭhāriyā mūle chindeyya, tassa rukkhassa chede asati yāni phalāni nibbatteyyuṃ, tāni rukkhassa chinnattā ajātāni eva na jāyeyyuṃ, evameva ariyamaggādhigame asati uppajjanāraho lobho ariyamaggādhigamena paccayaghātassa katattā na uppajjati. Ayañhi aṭṭhakathāsu ‘‘bhūmiladdhuppanno’’ti vuccati. Vipassanāya hi ārammaṇabhūtā pañcakkhandhā tassa uppajjanaṭṭhānatāya bhūmi nāma. Sā bhūmi tena laddhāti katvā bhūmiladdhuppanno. Ārammaṇādhiggahituppanno avikkhambhituppanno asamūhatuppannoti ca ayameva vuccati.
ತತ್ಥಾತಿ ತಸ್ಮಿಂ ಸುತ್ತೇ। ಏತನ್ತಿ ಏತಂ ಅತ್ಥಜಾತಂ। ಇದಾನಿ ಗಾಥಾಬನ್ಧವಸೇನ ವುಚ್ಚಮಾನಂ। ಇತಿ ವುಚ್ಚತೀತಿ ಕೇನ ಪನ ವುಚ್ಚತಿ? ಭಗವತಾ ವ। ಅಞ್ಞೇಸು ಹಿ ತಾದಿಸೇಸು ಠಾನೇಸು ಸಙ್ಗೀತಿಕಾರೇಹಿ ಉಪನಿಬನ್ಧಗಾಥಾ ಹೋನ್ತಿ, ಇಧ ಪನ ಭಗವತಾ ವ ಗಾಥಾರುಚಿಕಾನಂ ಪುಗ್ಗಲಾನಂ ಅಜ್ಝಾಸಯವಸೇನ ವುತ್ತಮೇವತ್ಥಂ ಸಙ್ಗಹೇತ್ವಾ ಗಾಥಾ ಭಾಸಿತಾ।
Tatthāti tasmiṃ sutte. Etanti etaṃ atthajātaṃ. Idāni gāthābandhavasena vuccamānaṃ. Iti vuccatīti kena pana vuccati? Bhagavatā va. Aññesu hi tādisesu ṭhānesu saṅgītikārehi upanibandhagāthā honti, idha pana bhagavatā va gāthārucikānaṃ puggalānaṃ ajjhāsayavasena vuttamevatthaṃ saṅgahetvā gāthā bhāsitā.
ತತ್ಥ ಯೇನ ಲೋಭೇನ ಲುದ್ಧಾಸೇ, ಸತ್ತಾ ಗಚ್ಛನ್ತಿ ದುಗ್ಗತಿನ್ತಿ ಯೇನ ಆರಮ್ಮಣಗ್ಗಹಣಲಕ್ಖಣೇನ ತತೋ ಏವ ಅಭಿಸಙ್ಗರಸೇನ ಲೋಭೇನ ಲುದ್ಧಾ ಅಜ್ಝತ್ತಿಕಬಾಹಿರೇಸು ಆಯತನೇಸು ಗಿದ್ಧಾ ಗಧಿತಾ। ಸೇತಿ ಹಿ ನಿಪಾತಮತ್ತಂ। ಅಕ್ಖರಚಿನ್ತಕಾ ಪನ ಈದಿಸೇಸು ಠಾನೇಸು ಸೇ-ಕಾರಾಗಮಂ ಇಚ್ಛನ್ತಿ। ತಥಾ ಲುದ್ಧತ್ತಾ ಏವ ಕಾಯಸುಚರಿತಾದೀಸು ಕಿಞ್ಚಿ ಸುಚರಿತಂ ಅಕತ್ವಾ ಕಾಯದುಚ್ಚರಿತಾದೀನಿ ಚ ಉಪಚಿನಿತ್ವಾ ರೂಪಾದೀಸು ಸತ್ತವಿಸತ್ತತಾಯ ಸತ್ತಾತಿ ಲದ್ಧನಾಮಾ ಪಾಣಿನೋ ದುಕ್ಖಸ್ಸ ನಿಬ್ಬತ್ತಿಟ್ಠಾನತಾಯ ದುಗ್ಗತೀತಿ ಸಙ್ಖಂ ಗತಂ ನಿರಯಂ ತಿರಚ್ಛಾನಯೋನಿಂ ಪೇತ್ತಿವಿಸಯಞ್ಚ ಪಟಿಸನ್ಧಿಗ್ಗಹಣವಸೇನ ಗಚ್ಛನ್ತಿ ಉಪಪಜ್ಜನ್ತಿ।
Tattha yena lobhena luddhāse, sattā gacchanti duggatinti yena ārammaṇaggahaṇalakkhaṇena tato eva abhisaṅgarasena lobhena luddhā ajjhattikabāhiresu āyatanesu giddhā gadhitā. Seti hi nipātamattaṃ. Akkharacintakā pana īdisesu ṭhānesu se-kārāgamaṃ icchanti. Tathā luddhattā eva kāyasucaritādīsu kiñci sucaritaṃ akatvā kāyaduccaritādīni ca upacinitvā rūpādīsu sattavisattatāya sattāti laddhanāmā pāṇino dukkhassa nibbattiṭṭhānatāya duggatīti saṅkhaṃ gataṃ nirayaṃ tiracchānayoniṃ pettivisayañca paṭisandhiggahaṇavasena gacchanti upapajjanti.
ತಂ ಲೋಭಂ ಸಮ್ಮದಞ್ಞಾಯ, ಪಜಹನ್ತಿ ವಿಪಸ್ಸಿನೋತಿ ತಂ ಯಥಾವುತ್ತಂ ಲೋಭಂ ಸಭಾವತೋ ಸಮುದಯತೋ ಅತ್ಥಙ್ಗಮತೋ ಅಸ್ಸಾದತೋ ಆದೀನವತೋ ನಿಸ್ಸರಣತೋತಿ ಇಮೇಹಿ ಆಕಾರೇಹಿ ಸಮ್ಮಾ ಅವಿಪರೀತಂ ಹೇತುನಾ ಞಾಯೇನ ಅಞ್ಞಾಯ ಞಾತತೀರಣಪರಿಞ್ಞಾಸಙ್ಖಾತಾಯ ಪಞ್ಞಾಯ ಜಾನಿತ್ವಾ ರೂಪಾದಿಕೇ ಪಞ್ಚುಪಾದಾನಕ್ಖನ್ಧೇ ಅನಿಚ್ಚಾದೀಹಿ ವಿವಿಧೇಹಿ ಆಕಾರೇಹಿ ಪಸ್ಸನತೋ ವಿಪಸ್ಸಿನೋ ಅವಸಿಟ್ಠಕಿಲೇಸೇ ವಿಪಸ್ಸನಾಪಞ್ಞಾಪುಬ್ಬಙ್ಗಮಾಯ ಮಗ್ಗಪಞ್ಞಾಯ ಸಮುಚ್ಛೇದಪ್ಪಹಾನವಸೇನ ಪಜಹನ್ತಿ, ನ ಪುನ ಅತ್ತನೋ ಸನ್ತಾನೇ ಉಪ್ಪಜ್ಜಿತುಂ ದೇನ್ತಿ। ಪಹಾಯ ನ ಪುನಾಯನ್ತಿ, ಇಮಂ ಲೋಕಂ ಕುದಾಚನನ್ತಿ ಏವಂ ಸಹಜೇಕಟ್ಠಪಹಾನೇಕಟ್ಠೇಹಿ ಅವಸಿಟ್ಠಕಿಲೇಸೇಹಿ ಸದ್ಧಿಂ ತಂ ಲೋಭಂ ಅನಾಗಾಮಿಮಗ್ಗೇನ ಪಜಹಿತ್ವಾ ಪುನ ಪಚ್ಛಾ ಇಮಂ ಕಾಮಧಾತುಸಙ್ಖಾತಂ ಲೋಕಂ ಪಟಿಸನ್ಧಿಗ್ಗಹಣವಸೇನ ಕದಾಚಿಪಿ ನ ಆಗಚ್ಛನ್ತಿ ಓರಮ್ಭಾಗಿಯಾನಂ ಸಂಯೋಜನಾನಂ ಸುಪ್ಪಹೀನತ್ತಾ। ಇತಿ ಭಗವಾ ಅನಾಗಾಮಿಫಲೇನ ದೇಸನಂ ನಿಟ್ಠಾಪೇಸಿ।
Taṃ lobhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassinoti taṃ yathāvuttaṃ lobhaṃ sabhāvato samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇatoti imehi ākārehi sammā aviparītaṃ hetunā ñāyena aññāya ñātatīraṇapariññāsaṅkhātāya paññāya jānitvā rūpādike pañcupādānakkhandhe aniccādīhi vividhehi ākārehi passanato vipassino avasiṭṭhakilese vipassanāpaññāpubbaṅgamāya maggapaññāya samucchedappahānavasena pajahanti, na puna attano santāne uppajjituṃ denti. Pahāyana punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācananti evaṃ sahajekaṭṭhapahānekaṭṭhehi avasiṭṭhakilesehi saddhiṃ taṃ lobhaṃ anāgāmimaggena pajahitvā puna pacchā imaṃ kāmadhātusaṅkhātaṃ lokaṃ paṭisandhiggahaṇavasena kadācipi na āgacchanti orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ suppahīnattā. Iti bhagavā anāgāmiphalena desanaṃ niṭṭhāpesi.
ಅಯಮ್ಪಿ ಅತ್ಥೋತಿ ನಿದಾನಾವಸಾನತೋ ಪಭುತಿ ಯಾವ ಗಾಥಾಪರಿಯೋಸಾನಾ ಇಮಿನಾ ಸುತ್ತೇನ ಪಕಾಸಿತೋ ಅತ್ಥೋ। ಅಪಿ-ಸದ್ದೋ ಇದಾನಿ ವಕ್ಖಮಾನಸುತ್ತತ್ಥಸಮ್ಪಿಣ್ಡನೋ। ಸೇಸಂ ವುತ್ತನಯಮೇವ। ಇಮಸ್ಮಿಂ ಸುತ್ತೇ ಸಮುದಯಸಚ್ಚಂ ಸರೂಪೇನೇವ ಆಗತಂ, ಪಹಾನಾಪದೇಸೇನ ಮಗ್ಗಸಚ್ಚಂ। ಇತರಂ ಸಚ್ಚದ್ವಯಞ್ಚ ತದುಭಯಹೇತುತಾಯ ನಿದ್ಧಾರೇತಬ್ಬಂ। ಗಾಥಾಯ ಪನ ದುಕ್ಖಸಮುದಯಮಗ್ಗಸಚ್ಚಾನಿ ಯಥಾರುತವಸೇನೇವ ಞಾಯನ್ತಿ, ಇತರಂ ನಿದ್ಧಾರೇತಬ್ಬಂ। ಏಸೇವ ನಯೋ ಇತೋ ಪರೇಸುಪಿ ಸುತ್ತೇಸು।
Ayampi atthoti nidānāvasānato pabhuti yāva gāthāpariyosānā iminā suttena pakāsito attho. Api-saddo idāni vakkhamānasuttatthasampiṇḍano. Sesaṃ vuttanayameva. Imasmiṃ sutte samudayasaccaṃ sarūpeneva āgataṃ, pahānāpadesena maggasaccaṃ. Itaraṃ saccadvayañca tadubhayahetutāya niddhāretabbaṃ. Gāthāya pana dukkhasamudayamaggasaccāni yathārutavaseneva ñāyanti, itaraṃ niddhāretabbaṃ. Eseva nayo ito paresupi suttesu.
ಪರಮತ್ಥದೀಪನಿಯಾ ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ-ಅಟ್ಠಕಥಾಯ
Paramatthadīpaniyā khuddakanikāya-aṭṭhakathāya
ಇತಿವುತ್ತಕವಣ್ಣನಾಯ ಪಠಮಸುತ್ತವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Itivuttakavaṇṇanāya paṭhamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
Related texts:
ತಿಪಿಟಕ (ಮೂಲ) • Tipiṭaka (Mūla) / ಸುತ್ತಪಿಟಕ • Suttapiṭaka / ಖುದ್ದಕನಿಕಾಯ • Khuddakanikāya / ಇತಿವುತ್ತಕಪಾಳಿ • Itivuttakapāḷi / ೧. ಲೋಭಸುತ್ತಂ • 1. Lobhasuttaṃ
