| Library / Tipiṭaka / ತಿಪಿಟಕ • Tipiṭaka / ವಿನಯವಿನಿಚ್ಛಯ-ಟೀಕಾ • Vinayavinicchaya-ṭīkā |
ಲಕ್ಖಣಕಥಾವಣ್ಣನಾ
Lakkhaṇakathāvaṇṇanā
೮೩೭. ಇತೋತಿ ಸಾಧಾರಣಾಸಾಧಾರಣಕಥಾಯ ಪರಂ। ಸಬ್ಬಗನ್ತಿ ಸಬ್ಬಸಿಕ್ಖಾಪದಸಾಧಾರಣಂ। ವದತೋ ಮೇತಿ ವದತೋ ಮಮ ವಚನಂ। ನಿಬೋಧಥಾತಿ ನಿಸಾಮೇಥ, ಏಕಗ್ಗಚಿತ್ತಾ ಹುತ್ವಾ ಸಕ್ಕಚ್ಚಂ ಸುಣಾಥಾತಿ ಅತ್ಥೋ।
837.Itoti sādhāraṇāsādhāraṇakathāya paraṃ. Sabbaganti sabbasikkhāpadasādhāraṇaṃ. Vadato meti vadato mama vacanaṃ. Nibodhathāti nisāmetha, ekaggacittā hutvā sakkaccaṃ suṇāthāti attho.
೮೩೮-೯. ‘‘ವಿಪತ್ತಿ ಆಪತ್ತಿ ಅನಾಪತ್ತೀ’’ತಿ ಪದಚ್ಛೇದೋ। ‘‘ಆಣತ್ತಿ ಅಙ್ಗ’’ನ್ತಿ ಪದಚ್ಛೇದೋ। ವಜ್ಜಕಮ್ಮಪಭೇದಕನ್ತಿ ವಜ್ಜಪಭೇದಕಂ ಕಮ್ಮಪಭೇದಕಂ। ತಿಕದ್ವಯನ್ತಿ ಕುಸಲತ್ತಿಕವೇದನಾತ್ತಿಕದ್ವಯಂ। ಸಬ್ಬತ್ಥಾತಿ ಇದಂ ಪನ ಸತ್ತರಸವಿಧಸಬ್ಬಸಾಧಾರಣಲಕ್ಖಣಂ। ಸಬ್ಬತ್ಥ ಸಬ್ಬೇಸು ಸಿಕ್ಖಾಪದೇಸು।
838-9. ‘‘Vipatti āpatti anāpattī’’ti padacchedo. ‘‘Āṇatti aṅga’’nti padacchedo. Vajjakammapabhedakanti vajjapabhedakaṃ kammapabhedakaṃ. Tikadvayanti kusalattikavedanāttikadvayaṃ. Sabbatthāti idaṃ pana sattarasavidhasabbasādhāraṇalakkhaṇaṃ. Sabbattha sabbesu sikkhāpadesu.
೮೪೦. ಇಧ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಸತ್ತರಸವಿಧೇ ಯಂ ಲಕ್ಖಣಂ ಪುಬ್ಬೇ ವುತ್ತನಯಂ, ಯಞ್ಚ ಉತ್ತಾನಂ, ತಂ ಸಬ್ಬಂ ವಜ್ಜೇತ್ವಾ ಅತ್ಥಜೋತನಂ ಅತ್ಥಪ್ಪಕಾಸನಂ ಕರಿಸ್ಸಾಮೀತಿ ಯೋಜನಾ।
840.Idha imasmiṃ sattarasavidhe yaṃ lakkhaṇaṃ pubbe vuttanayaṃ, yañca uttānaṃ, taṃ sabbaṃ vajjetvā atthajotanaṃ atthappakāsanaṃ karissāmīti yojanā.
೮೪೧. ನಿದಾನಂ ನಾಮ ರಾಜಗಹಾದಿಸಿಕ್ಖಾಪದಪಞ್ಞತ್ತಿಟ್ಠಾನಭೂತಾನಿ ಸತ್ತ ನಗರಾನಿ, ತಂ ಪುಬ್ಬೇ ದಸ್ಸಿತನ್ತಿ ಅವಸಿಟ್ಠಾನಿ ದಸ್ಸೇತುಮಾಹ ‘‘ಪುಗ್ಗಲೋ’’ತಿಆದಿ। ಪುಗ್ಗಲೋ ನಾಮ ಕತಮೋ? ಯಂ ಯಂ ಭಿಕ್ಖುನಿಂ, ಭಿಕ್ಖುಞ್ಚ ಆರಬ್ಭ ಸಿಕ್ಖಾಪದಂ ಪಞ್ಞತ್ತಂ, ಅಯಂ ಭಿಕ್ಖುನೀ ಚ ಭಿಕ್ಖು ಚ ಸಿಕ್ಖಾಪದಪಞ್ಞತ್ತಿಯಾ ಆದಿಕಮ್ಮಿಕೋ ಪುಗ್ಗಲೋತಿ ವುಚ್ಚತೀತಿ ಯೋಜನಾ।
841. Nidānaṃ nāma rājagahādisikkhāpadapaññattiṭṭhānabhūtāni satta nagarāni, taṃ pubbe dassitanti avasiṭṭhāni dassetumāha ‘‘puggalo’’tiādi. Puggalo nāma katamo? Yaṃ yaṃ bhikkhuniṃ, bhikkhuñca ārabbha sikkhāpadaṃ paññattaṃ, ayaṃ bhikkhunī ca bhikkhu ca sikkhāpadapaññattiyā ādikammiko puggaloti vuccatīti yojanā.
೮೪೨. ಧನಿಯಾದಯೋತಿ ಆದಿ-ಸದ್ದೇನ ಸಮ್ಬಹುಲಾ ಭಿಕ್ಖೂ, ವಗ್ಗುಮುದಾತೀರಿಯಾ ಭಿಕ್ಖೂ, ಸೇಯ್ಯಸಕೋ, ಉದಾಯೀ, ಆಳವಕಾ ಭಿಕ್ಖೂ, ಛನ್ನೋ, ಮೇತ್ತಿಯಭೂಮಜಕಾ, ದೇವದತ್ತೋ, ಅಸ್ಸಜಿಪುನಬ್ಬಸುಕಾ ಭಿಕ್ಖೂ, ಛಬ್ಬಗ್ಗಿಯಾ ಭಿಕ್ಖೂ, ಉಪನನ್ದೋ ಸಕ್ಯಪುತ್ತೋ, ಅಞ್ಞತರೋ ಭಿಕ್ಖು, ಹತ್ಥಕೋ ಸಕ್ಯಪುತ್ತೋ, ಅನುರುದ್ಧೋ, ಸತ್ತರಸವಗ್ಗಿಯಾ ಭಿಕ್ಖೂ, ಚೂಳಪನ್ಥಕೋ, ಬೇಲಟ್ಠಸೀಸೋ, ಆಯಸ್ಮಾ ಆನನ್ದೋ, ಸಾಗತತ್ಥೇರೋ, ಅರಿಟ್ಠೋ ಭಿಕ್ಖು, ಆಯಸ್ಮಾ ಆನನ್ದೋತಿ ಇಮೇ ಏಕವೀಸತಿ ಸಙ್ಗಹಿತಾ।
842.Dhaniyādayoti ādi-saddena sambahulā bhikkhū, vaggumudātīriyā bhikkhū, seyyasako, udāyī, āḷavakā bhikkhū, channo, mettiyabhūmajakā, devadatto, assajipunabbasukā bhikkhū, chabbaggiyā bhikkhū, upanando sakyaputto, aññataro bhikkhu, hatthako sakyaputto, anuruddho, sattarasavaggiyā bhikkhū, cūḷapanthako, belaṭṭhasīso, āyasmā ānando, sāgatatthero, ariṭṭho bhikkhu, āyasmā ānandoti ime ekavīsati saṅgahitā.
೮೪೩. ಥುಲ್ಲನನ್ದಾದಯೋತಿ ಆದಿ-ಸದ್ದೇನ ಸುನ್ದರೀನನ್ದಾ, ಛಬ್ಬಗ್ಗಿಯಾ ಭಿಕ್ಖುನಿಯೋ, ಅಞ್ಞತರಾ ಭಿಕ್ಖುನೀ, ಚಣ್ಡಕಾಳೀ, ಸಮ್ಬಹುಲಾ ಭಿಕ್ಖುನಿಯೋ, ದ್ವೇ ಭಿಕ್ಖುನಿಯೋತಿ ಛಯಿಮೇ ಸಙ್ಗಹಿತಾ। ಸಬ್ಬೇತಿ ಉಭಯಪಾತಿಮೋಕ್ಖೇ ಆದಿಕಮ್ಮಿಕಾ ಸಬ್ಬೇ ಪುಗ್ಗಲಾ।
843.Thullanandādayoti ādi-saddena sundarīnandā, chabbaggiyā bhikkhuniyo, aññatarā bhikkhunī, caṇḍakāḷī, sambahulā bhikkhuniyo, dve bhikkhuniyoti chayime saṅgahitā. Sabbeti ubhayapātimokkhe ādikammikā sabbe puggalā.
೮೪೪. ವತ್ಥೂತಿ ವತ್ಥು ನಾಮ ಸುದಿನ್ನಾದಿನೋ ತಸ್ಸ ತಸ್ಸೇವ ಪುಗ್ಗಲಸ್ಸ ಮೇಥುನಾದಿಕಸ್ಸ ಚ ವತ್ಥುನೋ ಸಬ್ಬಪ್ಪಕಾರೇನ ಅಜ್ಝಾಚಾರೋ ವೀತಿಕ್ಕಮೋ ಪವುಚ್ಚತೀತಿ ಯೋಜನಾ।
844.Vatthūti vatthu nāma sudinnādino tassa tasseva puggalassa methunādikassa ca vatthuno sabbappakārena ajjhācāro vītikkamo pavuccatīti yojanā.
೮೪೫-೬. ಕೇವಲಾ ಮೂಲಭೂತಾ ಪಞ್ಞತ್ತಿ। ಅನು ಚ ಅನುಪ್ಪನ್ನೋ ಚ ಸಬ್ಬತ್ಥ ಚ ಪದೇಸೋ ಚ ಅನ್ವನುಪ್ಪನ್ನಸಬ್ಬತ್ಥಪದೇಸಾ, ತೇಯೇವ ಪದಾನಿ ಅನ್ವನುಪ್ಪನ್ನಸಬ್ಬತ್ಥಪದೇಸಪದಾನಿ, ತಾನಿ ಪುಬ್ಬಕಾನಿ ಯಾಸಂ ಪಞ್ಞತ್ತೀನಂ ತಾ ಅನ್ವನುಪ್ಪನ್ನಸಬ್ಬತ್ಥಪದೇಸಪದಪುಬ್ಬಿಕಾ। ತಥೇವ ಸಾ ಪಞ್ಞತ್ತೀತಿ ಯೋಜನಾ। ಅನುಪಞ್ಞತ್ತಿ ಅನುಪ್ಪನ್ನಪಞ್ಞತ್ತಿ ಸಬ್ಬತ್ಥಪಞ್ಞತ್ತಿ ಪದೇಸಪಞ್ಞತ್ತಿ ಹೋತಿ। ಏಕತೋ ಉಭತೋ ಪುಬ್ಬಾ ಕಥೇವ ಸಾ ಪಞ್ಞತ್ತೀತಿ ಯೋಜನಾ। ಏಕತೋಪದಂ ಉಭತೋಪದಞ್ಚ ಪುಬ್ಬಮಸ್ಸಾತಿ ಏಕತೋಉಭತೋಪುಬ್ಬಾ, ಏಕತೋಪಞ್ಞತ್ತಿ ಉಭತೋಪಞ್ಞತ್ತೀತಿ ವುತ್ತಂ ಹೋತಿ।
845-6. Kevalā mūlabhūtā paññatti. Anu ca anuppanno ca sabbattha ca padeso ca anvanuppannasabbatthapadesā, teyeva padāni anvanuppannasabbatthapadesapadāni, tāni pubbakāni yāsaṃ paññattīnaṃ tā anvanuppannasabbatthapadesapadapubbikā. Tatheva sā paññattīti yojanā. Anupaññatti anuppannapaññatti sabbatthapaññatti padesapaññatti hoti. Ekato ubhato pubbā katheva sā paññattīti yojanā. Ekatopadaṃ ubhatopadañca pubbamassāti ekatoubhatopubbā, ekatopaññatti ubhatopaññattīti vuttaṃ hoti.
೮೪೭. ತತ್ಥ ನವಧಾಸು ಪಞ್ಞತ್ತೀಸು। ಪಞ್ಞತ್ತಿ ನಾಮ ಕತಮಾತಿ ಆಹ ‘‘ಯೋ ಮೇಥುನ’’ನ್ತಿಆದಿ। ‘‘ಯೋ ಭಿಕ್ಖು ಮೇಥುನಂ ಧಮ್ಮಂ ಪಟಿಸೇವೇಯ್ಯಾ’’ತಿ ಚ ‘‘ಯೋ ಭಿಕ್ಖು ಅದಿನ್ನಂ ಆದಿಯೇಯ್ಯಾ’’ತಿ ಚ ಏವಮಾದಿಕಾ ಸಿಕ್ಖಾಪದಸ್ಸ ಮೂಲಭೂತಾ ಪಞ್ಞತ್ತಿ ಹೋತೀತಿ ಯೋಜನಾ।
847.Tattha navadhāsu paññattīsu. Paññatti nāma katamāti āha ‘‘yo methuna’’ntiādi. ‘‘Yo bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā’’ti ca ‘‘yo bhikkhu adinnaṃ ādiyeyyā’’ti ca evamādikā sikkhāpadassa mūlabhūtā paññatti hotīti yojanā.
೮೪೮. ಇಚ್ಚೇವಮಾದಿಕಾತಿ ಆದಿ-ಸದ್ದೇನ ‘‘ಸಿಕ್ಖಂ ಅಪಚ್ಚಕ್ಖಾಯ ದುಬ್ಬಲ್ಯಂ ಅನಾವಿಕತ್ವಾ’’ತಿ ಚ ‘‘ಗಾಮಾ ವಾ ಅರಞ್ಞಾ ವಾ’’ತಿ ಚ ಏವಮಾದೀನಂ ಸಙ್ಗಹೋ।
848.Iccevamādikāti ādi-saddena ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti ca ‘‘gāmā vā araññā vā’’ti ca evamādīnaṃ saṅgaho.
೮೪೯. ವಜ್ಜಕೇ ಅನುಪ್ಪನ್ನೇಯೇವ ಪಞ್ಞತ್ತಾ ಅನುಪ್ಪನ್ನಪಞ್ಞತ್ತಿ, ಸಾ ಅನುಪ್ಪನ್ನಪಞ್ಞತ್ತಿ।
849. Vajjake anuppanneyeva paññattā anuppannapaññatti, sā anuppannapaññatti.
೮೫೦-೧. ಗುಣಙ್ಗುಣುಪಾಹನಸಿಕ್ಖಾಪದೇನ ಸಹ ಚಮ್ಮತ್ಥರಣಸಿಕ್ಖಾಪದಞ್ಚ ಧುವನ್ಹಾನಂ ಧುವನಹಾನಸಿಕ್ಖಾಪದಂ, ಪಞ್ಚವಗ್ಗೇನ ಉಪಸಮ್ಪಾದನಸಿಕ್ಖಾಪದಞ್ಚಾತಿ ಏಸಾ ಚತುಬ್ಬಿಧಾ ಪಞ್ಞತ್ತಿ ಪದೇಸಪಞ್ಞತ್ತಿ ನಾಮಾತಿ ವುತ್ತಾತಿ ಯೋಜನಾ। ಮಜ್ಝಿಮದೇಸಸ್ಮಿಂಯೇವ ಹೋತೀತಿ ಮಜ್ಝಿಮದೇಸಸ್ಮಿಂಯೇವ ಆಪತ್ತಿಕರಾ ಹೋತಿ। ನ ಅಞ್ಞತೋತಿ ನ ಅಞ್ಞತ್ರ ಪಚ್ಚನ್ತಿಮೇಸು ಜನಪದೇಸು ದೇಸನ್ತರೇ ಠಾನೇ।
850-1. Guṇaṅguṇupāhanasikkhāpadena saha cammattharaṇasikkhāpadañca dhuvanhānaṃ dhuvanahānasikkhāpadaṃ, pañcavaggena upasampādanasikkhāpadañcāti esā catubbidhā paññatti padesapaññatti nāmāti vuttāti yojanā. Majjhimadesasmiṃyeva hotīti majjhimadesasmiṃyeva āpattikarā hoti. Na aññatoti na aññatra paccantimesu janapadesu desantare ṭhāne.
೮೫೨. ಇತೋತಿ ಚತುಬ್ಬಿಧಪದೇಸಪಞ್ಞತ್ತಿತೋ। ಏತ್ಥಾತಿ ಇಮಸ್ಮಿಂ ಪಞ್ಞತ್ತಿಭೇದೇ। ಸಾಧಾರಣದುಕಾದಿಕನ್ತಿ ಸಾಧಾರಣಪಞ್ಞತ್ತಿ ಅಸಾಧಾರಣಪಞ್ಞತ್ತಿ, ಏಕತೋಪಞ್ಞತ್ತಿ ಉಭತೋಪಞ್ಞತ್ತೀತಿ ದುಕದ್ವಯಂ। ಅತ್ಥತೋ ಏಕಮೇವಾತಿ ಅತ್ಥತೋ ಅಞ್ಞಮಞ್ಞಸಮಾನಮೇವ। ವಿಪತ್ತಾಪತ್ತಾನಾಪತ್ತಿವಿನಿಚ್ಛಯೋ ವಿತ್ಥಾರಿತೋತಿ ಇಧ ನ ದಸ್ಸಿತೋ। ಅಯಂ ಪನೇತ್ಥ ಸಙ್ಖೇಪೋ – ವಿಪತ್ತೀತಿ ಸೀಲಆಚಾರದಿಟ್ಠಿಆಜೀವವಿಪತ್ತೀನಂ ಅಞ್ಞತರಾ। ಆಪತ್ತೀತಿ ಪುಬ್ಬಪಯೋಗಾದಿವಸೇನ ಆಪತ್ತಿಭೇದೋ। ಅನಾಪತ್ತೀತಿ ಅಜಾನನಾದಿವಸೇನ ಅನಾಪತ್ತಿ।
852.Itoti catubbidhapadesapaññattito. Etthāti imasmiṃ paññattibhede. Sādhāraṇadukādikanti sādhāraṇapaññatti asādhāraṇapaññatti, ekatopaññatti ubhatopaññattīti dukadvayaṃ. Atthato ekamevāti atthato aññamaññasamānameva. Vipattāpattānāpattivinicchayo vitthāritoti idha na dassito. Ayaṃ panettha saṅkhepo – vipattīti sīlaācāradiṭṭhiājīvavipattīnaṃ aññatarā. Āpattīti pubbapayogādivasena āpattibhedo. Anāpattīti ajānanādivasena anāpatti.
೮೫೩. ಆಪತ್ತಿ ಪನ ಸಾಣತ್ತಿಕಾಪಿ ಹೋತಿ, ಅನಾಣತ್ತಿಕಾಪಿ ಹೋತೀತಿ ಯೋಜನಾ। ‘‘ಆಣತ್ತೀತಿ ಚ ನಾಮೇಸಾ ಆಣಾಪನಾ’’ತಿ ಇಮಿನಾ ಆಣತ್ತಿ-ಸದ್ದಸ್ಸ ಸಭಾವಸಾಧಾರಣತ್ತಾತಿ ಇಧಾಹ।
853. Āpatti pana sāṇattikāpi hoti, anāṇattikāpi hotīti yojanā. ‘‘Āṇattīti ca nāmesā āṇāpanā’’ti iminā āṇatti-saddassa sabhāvasādhāraṇattāti idhāha.
೮೫೪. ಸಬ್ಬಸಿಕ್ಖಾಪದೇಸುಪಿ ಸಬ್ಬಾಸಂ ಆಪತ್ತೀನಂ ಸಬ್ಬೋ ಪನ ಅಙ್ಗಭೇದೋಪಿ ವಿಭಾವಿನಾ ಞಾತಬ್ಬೋತಿ ಯೋಜನಾ।
854. Sabbasikkhāpadesupi sabbāsaṃ āpattīnaṃ sabbo pana aṅgabhedopi vibhāvinā ñātabboti yojanā.
೮೫೬. ‘‘ಸಾ ಚ ಅಕ್ರಿಯಸಮುಟ್ಠಾನಾ’’ತಿ ಪದಚ್ಛೇದೋ। ಕಾಯೇನ, ವಾಚಾಯ ವಾ ದಸಾಹಬ್ಭನ್ತರೇ ಅತಿರೇಕಚೀವರಸ್ಸ ಅನಧಿಟ್ಠಾನೇನ ನಿಸ್ಸಗ್ಗಿಯಪಾಚಿತ್ತಿಯಂ ಹೋತೀತಿ ‘‘ಪಠಮೇ ಕಥಿನೇ ವಿಯಾ’’ತಿ ಉದಾಹರಣಂ ಕತಂ।
856. ‘‘Sā ca akriyasamuṭṭhānā’’ti padacchedo. Kāyena, vācāya vā dasāhabbhantare atirekacīvarassa anadhiṭṭhānena nissaggiyapācittiyaṃ hotīti ‘‘paṭhame kathine viyā’’ti udāharaṇaṃ kataṃ.
೮೫೭. ಕ್ರಿಯಾಕ್ರಿಯತೋ ಹೋತೀತಿ ಕಿರಿಯತೋ ಚ ಅಕಿರಿಯತೋ ಚ ಹೋತಿ। ತತ್ಥ ಉದಾಹರಣಮಾಹ ‘‘ಚೀವರಗ್ಗಹಣೇ ವಿಯಾ’’ತಿ। ಅಞ್ಞಾತಿಕಾಯ ಭಿಕ್ಖುನಿಯಾ ಹತ್ಥತೋ ಚೀವರಗ್ಗಹಣಂ ಕ್ರಿಯಾ, ಪಾರಿವತ್ತಕಸ್ಸ ಅದಾನಂ ಅಕ್ರಿಯಾತಿ ಏವಂ ಕಿರಿಯಾಯ ಚೇವ ಅಕಿರಿಯಾಯ ಚ ಇಮಂ ಆಪಜ್ಜತಿ।
857.Kriyākriyato hotīti kiriyato ca akiriyato ca hoti. Tattha udāharaṇamāha ‘‘cīvaraggahaṇeviyā’’ti. Aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraggahaṇaṃ kriyā, pārivattakassa adānaṃ akriyāti evaṃ kiriyāya ceva akiriyāya ca imaṃ āpajjati.
೮೫೮. ಸಿಯಾ ಪನ ಕರೋನ್ತಸ್ಸ ಅಕರೋನ್ತಸ್ಸಾತಿ ಯಾ ಪನ ಆಪತ್ತಿ ಸಿಯಾ ಕರೋನ್ತಸ್ಸ, ಸಿಯಾ ಅಕರೋನ್ತಸ್ಸ ಹೋತಿ, ಅಯಂ ಸಿಯಾ ಕಿರಿಯತೋ, ಸಿಯಾ ಅಕಿರಿಯತೋ ಸಮುಟ್ಠಾತಿ। ಸಿಯಾತಿ ಚ ಕದಾಚಿ-ಸದ್ದತ್ಥೇ ನಿಪಾತೋ। ಅತ್ರೋದಾಹರಣಮಾಹ ‘‘ರೂಪಿಯೋಗ್ಗಹಣೇ ವಿಯಾ’’ತಿ। ರೂಪಿಯಸ್ಸ ಉಗ್ಗಹಣೇ, ಉಗ್ಗಣ್ಹಾಪನೇ ಸಿಯಾ ಕದಾಚಿ ಕಿರಿಯತೋ ಸಮುಟ್ಠಾತಿ, ಉಪನಿಕ್ಖಿತ್ತಸ್ಸ ಸಾದಿಯನೇ ಕಾಯವಾಚಾಹಿ ಕಾತಬ್ಬಸ್ಸ ಅಕರಣೇನ ಕದಾಚಿ ಅಕರೋನ್ತಸ್ಸ ಹೋತೀತಿ।
858.Siyā pana karontassa akarontassāti yā pana āpatti siyā karontassa, siyā akarontassa hoti, ayaṃ siyā kiriyato, siyā akiriyato samuṭṭhāti. Siyāti ca kadāci-saddatthe nipāto. Atrodāharaṇamāha ‘‘rūpiyoggahaṇe viyā’’ti. Rūpiyassa uggahaṇe, uggaṇhāpane siyā kadāci kiriyato samuṭṭhāti, upanikkhittassa sādiyane kāyavācāhi kātabbassa akaraṇena kadāci akarontassa hotīti.
೮೫೯. ಯಾ ಕರೋತೋ ಅಕುಬ್ಬತೋ, ಕದಾಚಿ ಕರೋನ್ತಸ್ಸ ಚ ಹೋತಿ, ಸಾ ಆಪತ್ತಿ ಸಿಯಾ ಕಿರಿಯಾಕಿರಿಯತೋ, ಸಿಯಾ ಕಿರಿಯತೋಪಿ ಚ ಹೋತೀತಿ ಯೋಜನಾ। ‘‘ಕುಟಿಕಾರಾಪತ್ತಿ ವಿಯಾ’’ತಿ ವತ್ತಬ್ಬಂ। ಸಾ ಹಿ ವತ್ಥುಂ ದೇಸಾಪೇತ್ವಾ ಪಮಾಣಾತಿಕ್ಕನ್ತಂ ಕರೋತೋ ಕಿರಿಯತೋ ಸಮುಟ್ಠಾತಿ, ಅದೇಸಾಪೇತ್ವಾ ಪಮಾಣಾತಿಕ್ಕನ್ತಂ, ಪಮಾಣಯುತ್ತಂ ವಾ ಕರೋತೋ ಕಿರಿಯಾಕಿರಿಯತೋ ಸಮುಟ್ಠಾತಿ।
859. Yā karoto akubbato, kadāci karontassa ca hoti, sā āpatti siyā kiriyākiriyato, siyā kiriyatopi ca hotīti yojanā. ‘‘Kuṭikārāpatti viyā’’ti vattabbaṃ. Sā hi vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkantaṃ karoto kiriyato samuṭṭhāti, adesāpetvā pamāṇātikkantaṃ, pamāṇayuttaṃ vā karoto kiriyākiriyato samuṭṭhāti.
೮೬೧. ಯತೋ ಆಪತ್ತಿತೋ। ಅಯಂ ಆಪತ್ತಿ। ಸಞ್ಞಾಯ ಕರಣಭೂತಾಯ ವಿಮೋಕ್ಖೋ ಏತಾಯಾತಿ ಸಞ್ಞಾವಿಮೋಕ್ಖಾ। ಏತ್ಥ ಚ ವೀತಿಕ್ಕಮಸಞ್ಞಾ ಅವಿಜ್ಜಮಾನಾಪಿ ಆಪತ್ತಿಯಾ ವಿಮುಚ್ಚನಸ್ಸ ಸಾಧಕತಮಟ್ಠೇನ ಗಹಿತಾ। ಯಥಾ ವುಟ್ಠಿಯಾ ಅಭಾವೇನ ಜಾತಂ ದುಬ್ಭಿಕ್ಖಂ ‘‘ವುಟ್ಠಿಕತ’’ನ್ತಿ ವುಚ್ಚತಿ, ಏವಂಸಮ್ಪದಮಿದಂ ವೇದಿತಬ್ಬಂ। ಅಯಂ ಸಚಿತ್ತಕಾಪತ್ತಿ।
861.Yato āpattito. Ayaṃ āpatti. Saññāya karaṇabhūtāya vimokkho etāyāti saññāvimokkhā. Ettha ca vītikkamasaññā avijjamānāpi āpattiyā vimuccanassa sādhakatamaṭṭhena gahitā. Yathā vuṭṭhiyā abhāvena jātaṃ dubbhikkhaṃ ‘‘vuṭṭhikata’’nti vuccati, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ sacittakāpatti.
೮೬೨-೪. ಇತರಾ ಪನ ಅಚಿತ್ತಕಾಪತ್ತಿ। ವೀತಿಕ್ಕಮಸಞ್ಞಾಯ ಅಭಾವೇನ ನತ್ಥಿ ವಿಮೋಕ್ಖೋ ಏತಾಯಾತಿ ನೋಸಞ್ಞಾವಿಮೋಕ್ಖಾ। ಸುಚಿತ್ತೇನ ಸವಾಸನಕಿಲೇಸಪ್ಪಹಾನೇನ, ಸಕಲಲೋಕಿಯಲೋಕುತ್ತರಕುಸಲಸಮ್ಪಯೋಗೇನ ಚ ಸುನ್ದರಚಿತ್ತೇನ ಭಗವತಾ ಪಕಾಸಿತಾ ಸಬ್ಬಾವ ಆಪತ್ತಿ ಚಿತ್ತಸ್ಸ ವಸೇನ ದುವಿಧಾ ಸಿಯುನ್ತಿ ಯೋಜನಾ। ಸಚಿತ್ತಕಸಮುಟ್ಠಾನವಸೇನ ಪನಾತಿ ಸಚಿತ್ತಕಸಮುಟ್ಠಾನವಸೇನೇವ। ಸಚಿತ್ತಕಮಿಸ್ಸಕವಿವಜ್ಜನತ್ಥಾಯ ಪನ-ಸದ್ದೋ ಏವಕಾರತ್ಥೋ ವುತ್ತೋ।
862-4.Itarā pana acittakāpatti. Vītikkamasaññāya abhāvena natthi vimokkho etāyāti nosaññāvimokkhā. Sucittena savāsanakilesappahānena, sakalalokiyalokuttarakusalasampayogena ca sundaracittena bhagavatā pakāsitā sabbāva āpatti cittassa vasena duvidhā siyunti yojanā. Sacittakasamuṭṭhānavasena panāti sacittakasamuṭṭhānavaseneva. Sacittakamissakavivajjanatthāya pana-saddo evakārattho vutto.
ಯಾ ಸಚಿತ್ತಕೇಹಿ ವಾ ಅಚಿತ್ತಕಮಿಸ್ಸಕಸಮುಟ್ಠಾನವಸೇನ ವಾ ಸಮುಟ್ಠಾತಿ, ಅಯಂ ಅಚಿತ್ತಕಾ।
Yā sacittakehi vā acittakamissakasamuṭṭhānavasena vā samuṭṭhāti, ayaṃ acittakā.
೮೬೫. ಸುವಿಜ್ಜೇನಾತಿ ಸೋಭಮಾನಾಹಿ ತೀಹಿ ವಿಜ್ಜಾಹಿ ವಾ ಅಟ್ಠಹಿ ವಾ ವಿಜ್ಜಾಹಿ ಸಮನ್ನಾಗತತ್ತಾ ಸುವಿಜ್ಜೇನ। ಅನವಜ್ಜೇನಾತಿ ಸವಾಸನಕಿಲೇಸಾವಜ್ಜರಹಿತತ್ತಾ ಅನವಜ್ಜೇನ ಭಗವತಾ । ಲೋಕಪಣ್ಣತ್ತಿವಜ್ಜತೋ ಲೋಕಪಣ್ಣತ್ತಿವಜ್ಜವಸೇನ ಸಬ್ಬಾವ ಆಪತ್ತಿಯೋ ವಜ್ಜವಸೇನ ದುವಿಧಾ ದುಕಾ ವುತ್ತಾತಿ ಯೋಜನಾ।
865.Suvijjenāti sobhamānāhi tīhi vijjāhi vā aṭṭhahi vā vijjāhi samannāgatattā suvijjena. Anavajjenāti savāsanakilesāvajjarahitattā anavajjena bhagavatā . Lokapaṇṇattivajjato lokapaṇṇattivajjavasena sabbāva āpattiyo vajjavasena duvidhā dukā vuttāti yojanā.
೮೬೬. ಯಸ್ಸಾ ಸಚಿತ್ತಕೇ ಪಕ್ಖೇ, ಚಿತ್ತಂ ಅಕುಸಲಂ ಸಿಯಾತಿ ಯಸ್ಸಾ ಸಚಿತ್ತಕಾಚಿತ್ತಕಸಮುಟ್ಠಾನಾಯ ಅಚಿತ್ತಕಾಯ ಸುರಾಪಾನಾದಿಆಪತ್ತಿಯಾ ಸಚಿತ್ತಕಸಮುಟ್ಠಾನಪಕ್ಖೇ ಚಿತ್ತಂ ಅಕುಸಲಮೇವ ಹೋತಿ, ಅಯಂ ಲೋಕವಜ್ಜಾ ನಾಮಾತಿ ಅತ್ಥೋ। ಯಸ್ಸಾ ಪನ ಸಚಿತ್ತಕಸಮುಟ್ಠಾನಾಯ ಪಠಮಪಾರಾಜಿಕಾದಿಆಪತ್ತಿಯಾ ಚಿತ್ತಂ ಅಕುಸಲಮೇವ ಹೋತಿ, ತಸ್ಸಾ ಲೋಕವಜ್ಜತಾಯ ವತ್ತಬ್ಬಮೇವ ನತ್ಥಿ। ಅಚಿತ್ತಕಾಪಿ ವಾ ಆಪತ್ತಿ ಸಚಿತ್ತಕಪಕ್ಖೇ ಕುಸಲಚಿತ್ತೇ ಸತಿ ಲೋಕವಜ್ಜತಾಯ ಸಿದ್ಧಾಯ ಅಚಿತ್ತಕಪಕ್ಖೇಪಿ ಲೋಕವಜ್ಜೋ ಹೋತಿ, ಕಿಮಙ್ಗಂ ಪನ ಅಕುಸಲಚಿತ್ತೇನೇವ ಆಪಜ್ಜಿತಬ್ಬಾಯ ಆಪತ್ತಿಯಾ ಲೋಕವಜ್ಜತಾತಿ ಸಾ ವಿಸುಂ ನ ವುತ್ತಾ।
866.Yassā sacittake pakkhe, cittaṃ akusalaṃ siyāti yassā sacittakācittakasamuṭṭhānāya acittakāya surāpānādiāpattiyā sacittakasamuṭṭhānapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, ayaṃ lokavajjā nāmāti attho. Yassā pana sacittakasamuṭṭhānāya paṭhamapārājikādiāpattiyā cittaṃ akusalameva hoti, tassā lokavajjatāya vattabbameva natthi. Acittakāpi vā āpatti sacittakapakkhe kusalacitte sati lokavajjatāya siddhāya acittakapakkhepi lokavajjo hoti, kimaṅgaṃ pana akusalacitteneva āpajjitabbāya āpattiyā lokavajjatāti sā visuṃ na vuttā.
ಯಸ್ಮಾ ಪನ ಪಣ್ಣತ್ತಿವಜ್ಜಾಯ ವತ್ಥುವೀತಿಕ್ಕಮವಜ್ಜಾ ಸಿಯಾ ಕುಸಲಂ, ಸಿಯಾ ಅಬ್ಯಾಕತಂ, ತಸ್ಮಾ ತಸ್ಸಾ ಸಚಿತ್ತಕಪಕ್ಖೇ ಚಿತ್ತಂ ಕುಸಲಮೇವಾತಿ ಅಯಂ ನಿಯಮೋ ನತ್ಥೀತಿ ಆಹ ‘‘ಸೇಸಾ ಪಣ್ಣತ್ತಿವಜ್ಜಕಾ’’ತಿ। ‘‘ಪಣ್ಣತ್ತಿವಜ್ಜಕಾ’’ತಿ ಇಮಿನಾ ಚ ಲಕ್ಖಣೇನ ವತ್ಥುವಿಜಾನನಚಿತ್ತೇನ ಸಚಿತ್ತಕಪಕ್ಖೇ ಚಿತ್ತಂ ಸಿಯಾ ಕುಸಲಂ, ಸಿಯಾ ಅಕುಸಲಂ, ಸಿಯಾ ಅಬ್ಯಾಕತಂ, ತಸ್ಮಾ ತಸ್ಸಾ ಸಚಿತ್ತಕಪಕ್ಖೇ ಚಿತ್ತಂ ಅಕುಸಲಮೇವಾತಿ ಅಯಂ ನಿಯಮೋ ನತ್ಥೀತಿ ಆಹ।
Yasmā pana paṇṇattivajjāya vatthuvītikkamavajjā siyā kusalaṃ, siyā abyākataṃ, tasmā tassā sacittakapakkhe cittaṃ kusalamevāti ayaṃ niyamo natthīti āha ‘‘sesā paṇṇattivajjakā’’ti. ‘‘Paṇṇattivajjakā’’ti iminā ca lakkhaṇena vatthuvijānanacittena sacittakapakkhe cittaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ, tasmā tassā sacittakapakkhe cittaṃ akusalamevāti ayaṃ niyamo natthīti āha.
೮೬೭. ಕಾಯದ್ವಾರೇನ ಆಪಜ್ಜಿತಬ್ಬಾ ಕಾಯಕಮ್ಮಂ। ಉಭಯತ್ಥ ಆಪಜ್ಜಿತಬ್ಬಾ ತದುಭಯಂ ಕಾಯಕಮ್ಮಂ ವಚೀಕಮ್ಮಂ। ಮನೋದ್ವಾರೇ ಆಪತ್ತಿ ನಾಮ ನತ್ಥೀತಿ ಮನೋಕಮ್ಮಂ ನ ವುತ್ತಂ। ‘‘ಮನೋದ್ವಾರೇ ಆಪತ್ತಿ ನಾಮ ನತ್ಥೀತಿ ಚ ಇದಂ ಯೇಭುಯ್ಯವಸೇನ ವುತ್ತಂ ಉಪನಿಕ್ಖಿತ್ತಸಾದಿಯನಾದೀಸು ಮನೋದ್ವಾರೇಪಿ ಆಪತ್ತಿಸಮ್ಭವತೋ’’ತಿ ಆಚರಿಯಾ।
867. Kāyadvārena āpajjitabbā kāyakammaṃ. Ubhayattha āpajjitabbā tadubhayaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ. Manodvāre āpatti nāma natthīti manokammaṃ na vuttaṃ. ‘‘Manodvāre āpatti nāma natthīti ca idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ upanikkhittasādiyanādīsu manodvārepi āpattisambhavato’’ti ācariyā.
೮೬೮-೯. ಕುಸಲಾದಿತಿಕದ್ವಯನ್ತಿ ಕುಸಲತ್ತಿಕಞ್ಚೇವ ವೇದನಾತ್ತಿಕಞ್ಚ। ಆಪತ್ತಿಂ ಆಪಜ್ಜನ್ತೋ ಕುಸಲಾಕುಸಲಚಿತ್ತೋ, ತಥಾ ಅಬ್ಯಾಕತಚಿತ್ತೋ ವಾ ಹುತ್ವಾ ಆಪಜ್ಜತೀತಿ ಯೋಜನಾ।
868-9.Kusalāditikadvayanti kusalattikañceva vedanāttikañca. Āpattiṃ āpajjanto kusalākusalacitto, tathā abyākatacitto vā hutvā āpajjatīti yojanā.
ದುಕ್ಖಾದಿಸಂಯುತೋತಿ ಆದಿ-ಸದ್ದೇನ ಉಪೇಕ್ಖಾವೇದನಾಸಮಙ್ಗಿನೋ ಸಙ್ಗಹೋ। ಏವಂ ಸನ್ತೇಪಿ ಸಬ್ಬಸಿಕ್ಖಾಪದೇಸು ಅಕುಸಲಚಿತ್ತವಸೇನ ಏಕಂ ಚಿತ್ತಂ, ಕುಸಲಾಬ್ಯಾಕತವಸೇನ ದ್ವೇ ಚಿತ್ತಾನಿ, ಸಬ್ಬೇಸಂ ವಸೇನ ತೀಣಿ ಚಿತ್ತಾನಿ। ದುಕ್ಖವೇದನಾವಸೇನ ಏಕಾ ವೇದನಾ, ಸುಖಉಪೇಕ್ಖಾವಸೇನ ದ್ವೇ, ಸಬ್ಬಾಸಂ ವಸೇನ ತಿಸ್ಸೋ ವೇದನಾತಿ ಅಯಮೇವ ಭೇದೋ ಲಬ್ಭತಿ, ನ ಅಞ್ಞೋ ಭೇದೋ।
Dukkhādisaṃyutoti ādi-saddena upekkhāvedanāsamaṅgino saṅgaho. Evaṃ santepi sabbasikkhāpadesu akusalacittavasena ekaṃ cittaṃ, kusalābyākatavasena dve cittāni, sabbesaṃ vasena tīṇi cittāni. Dukkhavedanāvasena ekā vedanā, sukhaupekkhāvasena dve, sabbāsaṃ vasena tisso vedanāti ayameva bhedo labbhati, na añño bhedo.
ಕುಸಲತ್ತಿಕಂ ಸಚೇಪಿ ಗಹಿತಂ, ನ ಪನ ಸಬ್ಬೇಸಮೇವ ಚಿತ್ತಾನಂ ವಸೇನ ಲಬ್ಭತಿ, ಅಥ ಖೋ ಆಪತ್ತಿಸಮುಟ್ಠಾಪಕಾನಂ ಬಾತ್ತಿಂಸಚಿತ್ತಾನಮೇವ ವಸೇನ ಲಬ್ಭತಿ। ಬಾತ್ತಿಂಸೇವ ಹಿ ಚಿತ್ತಾನಿ ಆಪತ್ತಿಸಮುಟ್ಠಾಪಕಾನಿ। ದ್ವಾದಸ ಅಕುಸಲಾನಿ, ಅಟ್ಠ ಕಾಮಾವಚರಕುಸಲಾನಿ, ದಸ ಕಾಮಾವಚರಕಿರಿಯಚಿತ್ತಾನಿ, ಕುಸಲತೋ, ಕಿರಿಯತೋ ಚ ದ್ವೇ ಅಭಿಞ್ಞಾಚಿತ್ತಾನಿ ಚಾತಿ ಏವಂ ಬಾತ್ತಿಂಸಚಿತ್ತೇಹಿ ಸಮುಟ್ಠಿತಾಪಿ ಆಪತ್ತಿ ಅಕುಸಲಾ ವಾ ಹೋತಿ ಅಬ್ಯಾಕತಾ ವಾ, ನತ್ಥಿ ಆಪತ್ತಿ ಕುಸಲಂ। ಯಥಾಹ ಸಮಥಕ್ಖನ್ಧಕೇ ‘‘ಆಪತ್ತಾಧಿಕರಣಂ ಸಿಯಾ ಅಕುಸಲಂ ಸಿಯಾ ಅಬ್ಯಾಕತಂ, ನತ್ಥಿ ಆಪತ್ತಾಧಿಕರಣಂ ಕುಸಲ’’ನ್ತಿ (ಚೂಳವ॰ ೨೨೨; ಪರಿ॰ ೩೦೩)। ಅಯಂ ಪನ ಪಾಠೋ ಪಣ್ಣತ್ತಿವಜ್ಜಂಯೇವ ಸನ್ಧಾಯ ವುತ್ತೋ, ನ ಲೋಕವಜ್ಜಂ। ಯಸ್ಮಿಞ್ಹಿ ಪಥವಿಖಣನಭೂತಗಾಮಪಾತಬ್ಯತಾದಿಕೇ ಆಪತ್ತಾಧಿಕರಣೇ ಕುಸಲಚಿತ್ತಂ ಅಙ್ಗಂ ಹೋತಿ, ತಸ್ಮಿಞ್ಚ ಸತಿ ನ ಸಕ್ಕಾ ವತ್ತುಂ ‘‘ನತ್ಥಿ ಆಪತ್ತಾಧಿಕರಣಂ ಕುಸಲ’’ನ್ತಿ। ತಸ್ಮಾ ನಯಿದಂ ಅಙ್ಗಪಹೋನಕಚಿತ್ತಂ ಸನ್ಧಾಯ ವುತ್ತಂ। ಯಂ ತಾವ ಆಪತ್ತಾಧಿಕರಣಂ ಲೋಕವಜ್ಜಂ, ತಂ ಏಕನ್ತತೋ ಅಕುಸಲಮೇವ। ತತ್ಥ ‘‘ಸಿಯಾ ಅಕುಸಲ’’ನ್ತಿ ವಿಕಪ್ಪೋ ನತ್ಥಿ। ಯಂ ಪನ ಪಣ್ಣತ್ತಿವಜ್ಜಂ, ತಂ ಯಸ್ಮಾ ಸಞ್ಚಿಚ್ಚ ‘‘ಇಮಂ ಆಪತ್ತಿಂ ವೀತಿಕ್ಕಮಾಮೀ’’ತಿ ವೀತಿಕ್ಕಮನ್ತಸ್ಸೇವ ಅಕುಸಲಂ ಹೋತಿ, ಅಸಞ್ಚಿಚ್ಚ ಪನ ಕಿಞ್ಚಿ ಅಜಾನನ್ತಸ್ಸ ಸಹಸೇಯ್ಯಾದಿವಸೇನ ಆಪಜ್ಜನತೋ ಅಬ್ಯಾಕತಂ ಹೋತಿ, ತಸ್ಮಾ ತತ್ಥ ಸಞ್ಚಿಚ್ಚಾಸಞ್ಚಿಚ್ಚವಸೇನ ಇಮಂ ವಿಕಪ್ಪಭಾವಂ ಸನ್ಧಾಯ ಇದಂ ವುತ್ತಂ ‘‘ಆಪತ್ತಾಧಿಕರಣಂ ಸಿಯಾ ಅಕುಸಲಂ ಸಿಯಾ ಅಬ್ಯಾಕತಂ, ನತ್ಥಿ ಆಪತ್ತಾಧಿಕರಣಂ ಕುಸಲ’’ನ್ತಿ। ಸಚೇ ಪನ ‘‘ಯಂ ಕುಸಲಚಿತ್ತೋ ಆಪಜ್ಜತಿ, ಇದಂ ವುಚ್ಚತಿ ಆಪತ್ತಾಧಿಕರಣಂ ಕುಸಲ’’ನ್ತಿ ವದೇಯ್ಯ, ಅಚಿತ್ತಕಾನಂ ಏಳಕಲೋಮಪದಸೋಧಮ್ಮಾದಿಸಮುಟ್ಠಾನಾನಮ್ಪಿ ಕುಸಲಚಿತ್ತಂ ಆಪಜ್ಜೇಯ್ಯ, ನ ಚ ತತ್ಥ ವಿಜ್ಜಮಾನಮ್ಪಿ ಕುಸಲಚಿತ್ತಂ ಆಪತ್ತಿಯಾ ಅಙ್ಗಂ, ಕಾಯವಚೀವಿಞ್ಞತ್ತಿವಸೇನ ಪನ ಚಲಿತಪವತ್ತಾನಂ ಕಾಯವಾಚಾನಂ ಅಞ್ಞತರಮೇವ ಅಙ್ಗಂ, ತಞ್ಚ ರೂಪಕ್ಖನ್ಧಪರಿಯಾಪನ್ನತ್ತಾ ಅಬ್ಯಾಕತನ್ತಿ।
Kusalattikaṃ sacepi gahitaṃ, na pana sabbesameva cittānaṃ vasena labbhati, atha kho āpattisamuṭṭhāpakānaṃ bāttiṃsacittānameva vasena labbhati. Bāttiṃseva hi cittāni āpattisamuṭṭhāpakāni. Dvādasa akusalāni, aṭṭha kāmāvacarakusalāni, dasa kāmāvacarakiriyacittāni, kusalato, kiriyato ca dve abhiññācittāni cāti evaṃ bāttiṃsacittehi samuṭṭhitāpi āpatti akusalā vā hoti abyākatā vā, natthi āpatti kusalaṃ. Yathāha samathakkhandhake ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti (cūḷava. 222; pari. 303). Ayaṃ pana pāṭho paṇṇattivajjaṃyeva sandhāya vutto, na lokavajjaṃ. Yasmiñhi pathavikhaṇanabhūtagāmapātabyatādike āpattādhikaraṇe kusalacittaṃ aṅgaṃ hoti, tasmiñca sati na sakkā vattuṃ ‘‘natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti. Tasmā nayidaṃ aṅgapahonakacittaṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ tāva āpattādhikaraṇaṃ lokavajjaṃ, taṃ ekantato akusalameva. Tattha ‘‘siyā akusala’’nti vikappo natthi. Yaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, taṃ yasmā sañcicca ‘‘imaṃ āpattiṃ vītikkamāmī’’ti vītikkamantasseva akusalaṃ hoti, asañcicca pana kiñci ajānantassa sahaseyyādivasena āpajjanato abyākataṃ hoti, tasmā tattha sañciccāsañciccavasena imaṃ vikappabhāvaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti. Sace pana ‘‘yaṃ kusalacitto āpajjati, idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti vadeyya, acittakānaṃ eḷakalomapadasodhammādisamuṭṭhānānampi kusalacittaṃ āpajjeyya, na ca tattha vijjamānampi kusalacittaṃ āpattiyā aṅgaṃ, kāyavacīviññattivasena pana calitapavattānaṃ kāyavācānaṃ aññatarameva aṅgaṃ, tañca rūpakkhandhapariyāpannattā abyākatanti.
೮೭೦. ಇದಂ ತು ಲಕ್ಖಣನ್ತಿ ಇದಂ ನಿದಾನಾದಿಸಾಧಾರಣವಿನಿಚ್ಛಯಲಕ್ಖಣಂ।
870.Idaṃ tu lakkhaṇanti idaṃ nidānādisādhāraṇavinicchayalakkhaṇaṃ.
೮೭೧. ‘‘ತರು’’ನ್ತಿಆದಿಗಾಥಾ ಪುಬ್ಬೇ ವುತ್ತತ್ಥಾವ। ಅಯಂ ಪನ ವಿಸೇಸೋ – ತತ್ಥ ‘‘ದ್ವಯಙ್ಕುರ’’ನ್ತಿ ವುತ್ತಂ, ಇಧ ‘‘ಚತುಸ್ಸಿಖ’’ನ್ತಿ। ತತ್ಥ ‘‘ದ್ವಯಙ್ಕುರ’’ನ್ತಿ ಲೋಕವಜ್ಜಪಣ್ಣತ್ತಿವಜ್ಜಾನಂ ಗಹಣಂ , ಇಧ ಚತುಸ್ಸಿಖನ್ತಿ ಚತುನ್ನಂ ವಿಪತ್ತೀನಂ। ಚತ್ತಾರೋ ಸೀಖಾ ಅಙ್ಕುರಾ ಏತಸ್ಸಾತಿ ವಿಗ್ಗಹೋ। ತತ್ಥ ವಿಪತ್ತಿ ‘‘ಸತ್ತಫಲ’’ನ್ತಿ ಸತ್ತಫಲೇಸು ಅನ್ತೋಗಧಾ, ಇಧ ವಿಪತ್ತಿಟ್ಠಾನೇ ವಜ್ಜಂ ಗಹೇತ್ವಾ ಸತ್ತಫಲಾನಿ।
871.‘‘Taru’’ntiādigāthā pubbe vuttatthāva. Ayaṃ pana viseso – tattha ‘‘dvayaṅkura’’nti vuttaṃ, idha ‘‘catussikha’’nti. Tattha ‘‘dvayaṅkura’’nti lokavajjapaṇṇattivajjānaṃ gahaṇaṃ , idha catussikhanti catunnaṃ vipattīnaṃ. Cattāro sīkhā aṅkurā etassāti viggaho. Tattha vipatti ‘‘sattaphala’’nti sattaphalesu antogadhā, idha vipattiṭṭhāne vajjaṃ gahetvā sattaphalāni.
೮೭೨. ಅನುತ್ತರತಂ ಗತಂ ಅತ್ತನಾ ಉತ್ತರಸ್ಸ ಉತ್ತಮಸ್ಸ ಕಸ್ಸಚಿ ಅವಿಜ್ಜಮಾನತ್ತಾ ಇಮಂ ಉತ್ತರಂ ಉತ್ತರಂ ನಾಮ ಪಕರಣಂ ಯೋ ಥೇರನವಮಜ್ಝಿಮೇಸು ಅಞ್ಞತರೋ ಪರಿಯಾಪುಣಾತಿ ಪಾಠಸ್ಸ ಪಗುಣವಾಚುಗ್ಗತಕರಣೇನ ಅಧೀಯತಿ, ಪರಿಪುಚ್ಛತಿ ಅತ್ಥಞ್ಚ ಅತ್ಥವಣ್ಣನಂ ಸುತ್ವಾ ಸಕ್ಕಚ್ಚಂ ಉಗ್ಗಹೇತ್ವಾ ಮನಸಾ ಪೇಕ್ಖಿತ್ವಾ ಪಞ್ಞಾಯ ಸುಪ್ಪಟಿವಿಜ್ಝಿತ್ವಾ ಧಾರೇತಿ, ಸೋ ಚ ಭಿಕ್ಖು ಚ-ಸದ್ದೇನ ಏವಮೇವ ವಿನಯವಿನಿಚ್ಛಯೇ ಯೋ ಭಿಕ್ಖು ಯುತ್ತೋ, ಸೋ ಚ ಕಾಯವಾಚವಿನಯೇ ಕಾಯವಾಚಾವೀತಿಕ್ಕಮಾನಂ ವಿನಯನೇ ಸಂವರಣೇ ವಿನಯೇ ವಿನಯಪಿಟಕೇ ಅನುತ್ತರತಂ ಉಪಯಾತಿ ಅತ್ತನೋ ಉತ್ತರಿತರಸ್ಸ ಅವಿಜ್ಜಮಾನತಂ ಉಪಗಚ್ಛತಿ। ಏತ್ಥ ಕಾರಣಮಾಹ ‘‘ಉತ್ತರತೋ’’ತಿ, ಪಗುಣವಾಚುಗ್ಗತಕರಣೇನ ಅಧೀತೇನ ಅತ್ಥವಣ್ಣನಂ ಸುತ್ವಾ ಧಾರಣೇನ ಸುಟ್ಠು ಧಾರಿತೇನ ಇಮಿನಾ ಉತ್ತರಪಕರಣೇನ ಹೇತುಭೂತೇನಾತಿ ಅತ್ಥೋ।
872.Anuttarataṃ gataṃ attanā uttarassa uttamassa kassaci avijjamānattā imaṃ uttaraṃ uttaraṃ nāma pakaraṇaṃ yo theranavamajjhimesu aññataro pariyāpuṇāti pāṭhassa paguṇavācuggatakaraṇena adhīyati, paripucchati atthañca atthavaṇṇanaṃ sutvā sakkaccaṃ uggahetvā manasā pekkhitvā paññāya suppaṭivijjhitvā dhāreti, so ca bhikkhu ca-saddena evameva vinayavinicchaye yo bhikkhu yutto, so ca kāyavācavinaye kāyavācāvītikkamānaṃ vinayane saṃvaraṇe vinaye vinayapiṭake anuttarataṃ upayāti attano uttaritarassa avijjamānataṃ upagacchati. Ettha kāraṇamāha ‘‘uttarato’’ti, paguṇavācuggatakaraṇena adhītena atthavaṇṇanaṃ sutvā dhāraṇena suṭṭhu dhāritena iminā uttarapakaraṇena hetubhūtenāti attho.
ಇತಿ ಉತ್ತರೇ ಲೀನತ್ಥಪಕಾಸನಿಯಾ
Iti uttare līnatthapakāsaniyā
ಲಕ್ಖಣಕಥಾವಣ್ಣನಾ ನಿಟ್ಠಿತಾ।
Lakkhaṇakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
